Saratthadipani Tika 2Saratthadipani Tika 2

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Sāratthadīpanī-ṭīkā (dutiyo bhāgo)

Sāratthadīpanī-ṭīkā (dutiyo bhāgo)

1. Pārājikakaṇḍaṃ

1. Pārājikakaṇḍaṃ

1. Paṭhamapārājikaṃ

1. Paṭhamapārājikaṃ

Sudinnabhāṇavāravaṇṇanā

Sudinnabhāṇavāravaṇṇanā

24. Anupadavaṇṇananti padaṃ padaṃ paṭivaṇṇanaṃ, padānukkamena vaṇṇanaṃ vā. Bhaṇḍappayojanauddhārasāraṇādinā kiccenāti ettha vikkāyikabhaṇḍassa vikkiṇanaṃ bhaṇḍappayojanaṃ, dātuṃ saṅketite divase gantvā gahaṇaṃ uddhāro, ‘‘asukasmiṃ divase dātabba’’nti satuppādanaṃ sāraṇaṃ. Catubbidhāyāti khattiyabrāhmaṇagahapatisamaṇānaṃ vasena catubbidhāya, bhikkhubhikkhunīupāsakaupāsikānaṃ vasena vā. Disvānassa etadahosīti hetuattho ayaṃ disvāna-saddo asamānakattuko yathā ‘‘ghataṃ pivitvā balaṃ hoti, sīhaṃ disvā bhayaṃ hotī’’ti. Dassanakāraṇā hi evaṃ parivitakkanaṃ ahosi. Kiñcāpi ettha ‘‘bhabbakulaputtassā’’ti vuttaṃ, tathāpi upanissayasampannassapi ajātasattuno viya antarāyo bhavissatīti imassa therassapi katapāpakammamūlavippaṭisāravasena adhigamantarāyo ahosīti vadanti.

24. Anupadavaṇṇananti padaṃ padaṃ paṭivaṇṇanaṃ, padānukkamena vaṇṇanaṃ vā. Bhaṇḍappayojanauddhārasāraṇādinā kiccenāti ettha vikkāyikabhaṇḍassa vikkiṇanaṃ bhaṇḍappayojanaṃ, dātuṃ saṅketite divase gantvā gahaṇaṃ uddhāro, ‘‘asukasmiṃ divase dātabba’’nti satuppādanaṃ sāraṇaṃ. Catubbidhāyāti khattiyabrāhmaṇagahapatisamaṇānaṃ vasena catubbidhāya, bhikkhubhikkhunīupāsakaupāsikānaṃ vasena vā. Disvānassa etadahosīti hetuattho ayaṃ disvāna-saddo asamānakattuko yathā ‘‘ghataṃ pivitvā balaṃ hoti, sīhaṃ disvā bhayaṃ hotī’’ti. Dassanakāraṇā hi evaṃ parivitakkanaṃ ahosi. Kiñcāpi ettha ‘‘bhabbakulaputtassā’’ti vuttaṃ, tathāpi upanissayasampannassapi ajātasattuno viya antarāyo bhavissatīti imassa therassapi katapāpakammamūlavippaṭisāravasena adhigamantarāyo ahosīti vadanti.

Kiṃ pana yesaṃ maggaphalānaṃ upanissayo atthi, buddhānaṃ sammukhībhāvepi tesaṃ antarāyo hotīti? Āma hoti, na pana buddhe paṭicca. Buddhā hi paresaṃ maggaphalādhigamāya ussāhajātā tattha nirantaraṃ yuttapayuttā eva honti, tasmā te paṭicca tesaṃ antarāyo na hoti, atha kho kiriyāparihāniyā vā pāpamittatāya vā hoti, kiriyāparihāni ca desakassa tasseva vā puggalassa tajjapayogābhāvato veditabbā, desakavasena panettha parihāni sāvakānaṃ vaseneva veditabbā, na buddhānaṃ vasena. Tathā hi sace dhammasenāpati dhanañjāniyassa brāhmaṇassa āsayaṃ ñatvā dhammaṃ desayissa, brāhmaṇo sotāpanno abhavissa. Evaṃ tāva desakassa vasena kiriyāparihāniyā antarāyo hoti. Sace pesso hatthārohaputto bhagavato sammukhā dhammaṃ suṇanto muhuttaṃ nisīdeyya, yāva tassa bhagavā attantapādike cattāro puggale vitthārena vibhajitvā deseti, sotāpattiphalena saṃyutto abhavissa. Evaṃ puggalassa vasena kiriyāparihāniyā antarāyo hoti nāma. Imassa hi upāsakassa kiriyāparihāni jātā apariniṭṭhitāya desanāya uṭṭhahitvā pakkantattā. Sace ajātasattu devadattassa vacanaṃ gahetvā pitughātakammaṃ nākarissa, sāmaññaphalasuttakathitadivase sotāpanno abhavissa, tassa vacanaṃ gahetvā pitughātakammassa katattā pana nāhosi. Evaṃ pāpamittatāya antarāyo hoti. Sudinnassapi pāpamittavasena antarāyo ahosīti daṭṭhabbaṃ. Yadi hi tena mātāpitūnaṃ vacanaṃ gahetvā purāṇadutiyikāya methunadhammo paṭisevito nābhavissa, na taṃmūlavippaṭisāravasena adhigamantarāyo abhavissa.

Kiṃ pana yesaṃ maggaphalānaṃ upanissayo atthi, buddhānaṃ sammukhībhāvepi tesaṃ antarāyo hotīti? Āma hoti, na pana buddhe paṭicca. Buddhā hi paresaṃ maggaphalādhigamāya ussāhajātā tattha nirantaraṃ yuttapayuttā eva honti, tasmā te paṭicca tesaṃ antarāyo na hoti, atha kho kiriyāparihāniyā vā pāpamittatāya vā hoti, kiriyāparihāni ca desakassa tasseva vā puggalassa tajjapayogābhāvato veditabbā, desakavasena panettha parihāni sāvakānaṃ vaseneva veditabbā, na buddhānaṃ vasena. Tathā hi sace dhammasenāpati dhanañjāniyassa brāhmaṇassa āsayaṃ ñatvā dhammaṃ desayissa, brāhmaṇo sotāpanno abhavissa. Evaṃ tāva desakassa vasena kiriyāparihāniyā antarāyo hoti. Sace pesso hatthārohaputto bhagavato sammukhā dhammaṃ suṇanto muhuttaṃ nisīdeyya, yāva tassa bhagavā attantapādike cattāro puggale vitthārena vibhajitvā deseti, sotāpattiphalena saṃyutto abhavissa. Evaṃ puggalassa vasena kiriyāparihāniyā antarāyo hoti nāma. Imassa hi upāsakassa kiriyāparihāni jātā apariniṭṭhitāya desanāya uṭṭhahitvā pakkantattā. Sace ajātasattu devadattassa vacanaṃ gahetvā pitughātakammaṃ nākarissa, sāmaññaphalasuttakathitadivase sotāpanno abhavissa, tassa vacanaṃ gahetvā pitughātakammassa katattā pana nāhosi. Evaṃ pāpamittatāya antarāyo hoti. Sudinnassapi pāpamittavasena antarāyo ahosīti daṭṭhabbaṃ. Yadi hi tena mātāpitūnaṃ vacanaṃ gahetvā purāṇadutiyikāya methunadhammo paṭisevito nābhavissa, na taṃmūlavippaṭisāravasena adhigamantarāyo abhavissa.

Yannūnāti parivitakkanatthe nipātoti āha **‘‘parivitakkadassanameta’’**nti. ‘‘Dhammaṃ suṇeyya’’nti kiriyāpadena vuccamāno eva hi attho ‘‘yannūnā’’ti nipātapadena jotīyati. Ahaṃ yannūna dhammaṃ suṇeyyanti yojanā. Yannūnāti ca yadi panāti attho. Yadi panāti idampi hi tena samānatthameva. Yaṃ dhammaṃ suṇātīti sambandho. Uḷāruḷārajanāti khattiyamahāsālādiuḷāruḷārajanākiṇṇā. Sace ayampi paṭhamaṃ āgaccheyya, bhagavantaṃ upasaṅkamitvā nisīdituṃ araharūpoti āha **‘‘pacchā āgatenā’’**ti. Sikkhattayūpasaṃhitanti adhisīlaadhicittaadhipaññāsaṅkhātasikkhattayayuttaṃ. Thokaṃ dhammakathaṃ sutvā ahosīti sambandho. Idhāpi sutvā-saddo hetuatthoti daṭṭhabbo, savanakāraṇā etadahosīti vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ atha kasmā ‘‘ekamantaṃ nisinnassa…pe… etadahosī’’ti vuttanti āha **‘‘taṃ panassa yasmā’’**tiādi. Tattha tanti parivitakkanaṃ.

Yannūnāti parivitakkanatthe nipātoti āha **‘‘parivitakkadassanameta’’**nti. ‘‘Dhammaṃ suṇeyya’’nti kiriyāpadena vuccamāno eva hi attho ‘‘yannūnā’’ti nipātapadena jotīyati. Ahaṃ yannūna dhammaṃ suṇeyyanti yojanā. Yannūnāti ca yadi panāti attho. Yadi panāti idampi hi tena samānatthameva. Yaṃ dhammaṃ suṇātīti sambandho. Uḷāruḷārajanāti khattiyamahāsālādiuḷāruḷārajanākiṇṇā. Sace ayampi paṭhamaṃ āgaccheyya, bhagavantaṃ upasaṅkamitvā nisīdituṃ araharūpoti āha **‘‘pacchā āgatenā’’**ti. Sikkhattayūpasaṃhitanti adhisīlaadhicittaadhipaññāsaṅkhātasikkhattayayuttaṃ. Thokaṃ dhammakathaṃ sutvā ahosīti sambandho. Idhāpi sutvā-saddo hetuatthoti daṭṭhabbo, savanakāraṇā etadahosīti vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ atha kasmā ‘‘ekamantaṃ nisinnassa…pe… etadahosī’’ti vuttanti āha **‘‘taṃ panassa yasmā’’**tiādi. Tattha tanti parivitakkanaṃ.

Saṅkhepakathāti visuṃ visuṃ paduddhāraṃ akatvā samāsato atthavaṇṇanā. Yena yena ākārenāti yena yena pakārena. Tena tena me upaparikkhatoti ‘‘kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā aṭṭhikaṅkalūpamā’’ti (ma. ni. 1.234; 2.42; pāci. 417; mahāni. 3; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 147) ca ādinā yena yena ākārena kāmesu ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, tabbipariyāyato nekkhamme ānisaṃsaṃ guṇaṃ pakāsentaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi avabujjhāmi, tena tena pakārena upaparikkhato vīmaṃsantassa mayhaṃ evaṃ hoti evaṃ upaṭṭhāti. Sikkhattayabrahmacariyanti adhisīlasikkhādisikkhattayasaṅgahaṃ seṭṭhacariyaṃ. Ekampi divasanti ekadivasamattampi. Akhaṇḍaṃ katvāti dukkaṭamattassapi anāpajjanena akhaṇḍitaṃ katvā, akhaṇḍaacchiddādibhāvāpādanena vā. Akhaṇḍalakkhaṇavacanañhetaṃ. Carimakacittanti cuticittaṃ. Kiñcipi ekadesaṃ asesetvā ekanteneva paripūretabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ. Kilesamalena amalīnaṃ katvāti taṇhāsaṃkilesādinā asaṃkiliṭṭhaṃ katvā, cittuppādamattampi saṃkilesamalaṃ anuppādetvā. Accantameva visuddhaṃ katvā pariharitabbatāya ekantaparisuddhaṃ. Tato eva saṅkhaṃ viya likhitanti saṅkhalikhitaṃ. Tenāha **‘‘likhitasaṅkhasadisa’’**nti. Pariyodātaṭṭhena nimmalabhāvena saṅkhaṃ viya likhitaṃ dhotanti saṅkhalikhitanti āha **‘‘dhotasaṅkhasappaṭibhāga’’**nti. ‘‘Ajjhāvasatā’’ti padappayogena agāranti bhummatthe upayogavacananti āha **‘‘agāramajjhe’’**ti. Dāṭhikāpi massuggahaṇeneva gahetvā **‘‘massu’’**tveva vuttaṃ, uttarādharamassunti attho. Kasāyena rattānīti kāsāyānīti āha **‘‘kasāyarasapītatāyā’’**ti. Paridahitvāti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Agārassa hitanti agāravāso agāraṃ uttarapadalopena, tassa vaḍḍhiāvahaṃ agārassa hitaṃ.

Saṅkhepakathāti visuṃ visuṃ paduddhāraṃ akatvā samāsato atthavaṇṇanā. Yena yena ākārenāti yena yena pakārena. Tena tena me upaparikkhatoti ‘‘kāmā nāmete aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā aṭṭhikaṅkalūpamā’’ti (ma. ni. 1.234; 2.42; pāci. 417; mahāni. 3; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 147) ca ādinā yena yena ākārena kāmesu ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, tabbipariyāyato nekkhamme ānisaṃsaṃ guṇaṃ pakāsentaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi avabujjhāmi, tena tena pakārena upaparikkhato vīmaṃsantassa mayhaṃ evaṃ hoti evaṃ upaṭṭhāti. Sikkhattayabrahmacariyanti adhisīlasikkhādisikkhattayasaṅgahaṃ seṭṭhacariyaṃ. Ekampi divasanti ekadivasamattampi. Akhaṇḍaṃ katvāti dukkaṭamattassapi anāpajjanena akhaṇḍitaṃ katvā, akhaṇḍaacchiddādibhāvāpādanena vā. Akhaṇḍalakkhaṇavacanañhetaṃ. Carimakacittanti cuticittaṃ. Kiñcipi ekadesaṃ asesetvā ekanteneva paripūretabbatāya ekantaparipuṇṇaṃ. Kilesamalena amalīnaṃ katvāti taṇhāsaṃkilesādinā asaṃkiliṭṭhaṃ katvā, cittuppādamattampi saṃkilesamalaṃ anuppādetvā. Accantameva visuddhaṃ katvā pariharitabbatāya ekantaparisuddhaṃ. Tato eva saṅkhaṃ viya likhitanti saṅkhalikhitaṃ. Tenāha **‘‘likhitasaṅkhasadisa’’**nti. Pariyodātaṭṭhena nimmalabhāvena saṅkhaṃ viya likhitaṃ dhotanti saṅkhalikhitanti āha **‘‘dhotasaṅkhasappaṭibhāga’’**nti. ‘‘Ajjhāvasatā’’ti padappayogena agāranti bhummatthe upayogavacananti āha **‘‘agāramajjhe’’**ti. Dāṭhikāpi massuggahaṇeneva gahetvā **‘‘massu’’**tveva vuttaṃ, uttarādharamassunti attho. Kasāyena rattānīti kāsāyānīti āha **‘‘kasāyarasapītatāyā’’**ti. Paridahitvāti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Agārassa hitanti agāravāso agāraṃ uttarapadalopena, tassa vaḍḍhiāvahaṃ agārassa hitaṃ.

25. Ñātisālohitātiādīsu ‘‘ayaṃ ajjhattiko’’ti jānanti, ñāyanti vāti ñātī, lohitena sambandhāti sālohitā. Pitupakkhikā ñātī, mātupakkhikā sālohitā. Mātupakkhikā pitupakkhikā vā ñātī, sassusasurapakkhikā sālohitā. Mittāyantīti mittā, minanti vā sabbaguyhesu anto pakkhipantīti mittā. Kiccakaraṇīyesu sahabhāvaṭṭhena amā hontīti amaccā. Mamāyatīti mātā, piyāyatīti pitā. Sarīrakiccalesenāti uccārapassāvādisarīrakiccalesena. Ananuññātaṃ puttaṃ na pabbājetīti ‘‘mātāpitūnaṃ lokiyamahājanassa ca cittaññathattaṃ mā hotū’’ti na pabbājeti. Tatoyeva ca suddhodanamahārājassa tathā varo dinno.

25. Ñātisālohitātiādīsu ‘‘ayaṃ ajjhattiko’’ti jānanti, ñāyanti vāti ñātī, lohitena sambandhāti sālohitā. Pitupakkhikā ñātī, mātupakkhikā sālohitā. Mātupakkhikā pitupakkhikā vā ñātī, sassusasurapakkhikā sālohitā. Mittāyantīti mittā, minanti vā sabbaguyhesu anto pakkhipantīti mittā. Kiccakaraṇīyesu sahabhāvaṭṭhena amā hontīti amaccā. Mamāyatīti mātā, piyāyatīti pitā. Sarīrakiccalesenāti uccārapassāvādisarīrakiccalesena. Ananuññātaṃ puttaṃ na pabbājetīti ‘‘mātāpitūnaṃ lokiyamahājanassa ca cittaññathattaṃ mā hotū’’ti na pabbājeti. Tatoyeva ca suddhodanamahārājassa tathā varo dinno.

26. Dhuranikkhepenāti bhaṇḍappayojanādīsu dhuranikkhepena. Tenāha **‘‘na hī’’**tiādi. Piyāyitabboti piyoti āha **‘‘pītijananako’’**ti. Manassa appāyanato manāpoti āha **‘‘manavaḍḍhanako’’**ti. Sukhedhito taruṇadārakakāle, tato parañca sappikhīrādisādurasamanuññabhojanādiāhārasampattiyā sukhaparihato. Atha vā daḷhabhattikadhātijanādiparijanasampattiyā ceva paricchedasampattiyā ca uḷārapaṇītasukhapaccayūpahārehi ca sukhedhito, akiccheneva dukkhapaccayavinodanena sukhaparihato. Ajjhattikaṅgasampattiyā vā sukhedhito, bāhiraṅgasampattiyā sukhaparihato.

26. Dhuranikkhepenāti bhaṇḍappayojanādīsu dhuranikkhepena. Tenāha **‘‘na hī’’**tiādi. Piyāyitabboti piyoti āha **‘‘pītijananako’’**ti. Manassa appāyanato manāpoti āha **‘‘manavaḍḍhanako’’**ti. Sukhedhito taruṇadārakakāle, tato parañca sappikhīrādisādurasamanuññabhojanādiāhārasampattiyā sukhaparihato. Atha vā daḷhabhattikadhātijanādiparijanasampattiyā ceva paricchedasampattiyā ca uḷārapaṇītasukhapaccayūpahārehi ca sukhedhito, akiccheneva dukkhapaccayavinodanena sukhaparihato. Ajjhattikaṅgasampattiyā vā sukhedhito, bāhiraṅgasampattiyā sukhaparihato.

Kiñcīti etassa vivaraṇaṃ **‘‘appamattakampi kalabhāga’’**nti. Yadā jānāti-saddo bodhanattho na hoti, tadā tassa payoge ‘‘sappino jānāti, madhuno jānātī’’tiādīsu viya karaṇatthe sāmivacanaṃ saddatthavidū icchantīti āha **‘‘kiñci dukkhena nānubhosī’’**ti. Tenāha **‘‘karaṇatthe sāmivacanaṃ, anubhavanatthe ca jānanā’’**ti. Ettha ca kiñci dukkhena nānubhosīti kenaci dukkhena karaṇabhūtena visayaṃ nānubhosīti evamattho veditabbo. ‘‘Kiñcī’’ti etthāpi hi karaṇatthe sāmivacanassa lopo kato. Teneva ca vakkhati ‘‘vikappadvayepi purimapadassa uttarapadena samānavibhattilopo daṭṭhabbo’’ti. Yadā pana jānāti-saddo saraṇattho hoti, tadā saraṇatthānaṃ dhātusaddānaṃ payoge ‘‘mātu sarati, pitu sarati, bhātu jānātī’’tiādīsu viya upayogatthe sāmivacanaṃ saddasatthavidū vadantīti āha **‘‘atha vā kiñci dukkhaṃ nassarasīti attho’’**ti, kassaci dukkhassa ananubhūtattā attanā anubhūtaṃ appamattakampi dukkhaṃ pariyesamānopi abhāvatoyeva nassarasīti attho. Vikappadvayepīti anubhavanasaraṇatthavasena vutte dutiyatatiyavikappadvaye. Purimapadassāti ‘‘kiñcī’’ti padassa. Uttarapadenāti ‘‘dukkhassā’’ti padena. Samānavibhattilopoti uttarapadena samānassa sāmivacanassa lopo. ‘‘Kassaci dukkhassā’’ti vattabbe vikappadvayepi purimapade sāmivacanassa lopaṃ katvā ‘‘kiñci dukkhassā’’ti niddeso kato. Anicchakāti anicchantā. Evaṃ santeti nanu mayaṃ sudinna sāmādīsu kenacipi upāyena appaṭisādhanena appaṭikārena maraṇenapi tayā akāmakāpi vinā bhavissāma, evaṃ sati. Yenāti yena kāraṇena. Kiṃ panāti ettha kinti karaṇatthe paccattavacananti dassento āha **‘‘kena pana kāraṇenā’’**ti.

Kiñcīti etassa vivaraṇaṃ **‘‘appamattakampi kalabhāga’’**nti. Yadā jānāti-saddo bodhanattho na hoti, tadā tassa payoge ‘‘sappino jānāti, madhuno jānātī’’tiādīsu viya karaṇatthe sāmivacanaṃ sadd insanın icchantīti āha **‘‘kiñci dukkhena nānubhosī’’**ti. Tenāha **‘‘karaṇatthe sāmivacanaṃ, anubhavanatthe ca jānanā’’**ti. Ettha ca kiñci dukkhena nānubhosīti kenaci dukkhena karaṇabhūtena visayaṃ nānubhosīti evamattho veditabbo. ‘‘Kiñcī’’ti etthāpi hi karaṇatthe sāmivacanassa lopo kato. Teneva ca vakkhati ‘‘vikappadvayepi purimapadassa uttarapadena samānavibhattilopo daṭṭhabbo’’ti. Yadā pana jānāti-saddo saraṇattho hoti, tadā saraṇatthānaṃ dhātusaddānaṃ payoge ‘‘mātu sarati, pitu sarati, bhātu jānātī’’tiādīsu viya upayogatthe sāmivacanaṃ sadd insanın vadantīti āha **‘‘atha vā kiñci dukkhaṃ nassarasīti attho’’**ti, kassaci dukkhassa ananubhūtattā attanā anubhūtaṃ appamattakampi dukkhaṃ pariyesamānopi abhāvatoyeva nassarasīti attho. Vikappadvayepīti anubhavanasaraṇatthavasena vutte dutiyatatiyavikappadvaye. Purimapadassāti ‘‘kiñcī’’ti padassa. Uttarapadenāti ‘‘dukkhassā’’ti padena. Samānavibhattilopoti uttarapadena samānassa sāmivacanaossa lopo. ‘‘Kassaci dukkhassā’’ti vattabbe vikappadvayepi purimapade sāmivacanassa lopaṃ katvā ‘‘kiñci dukkhassā’’ti niddeso kato. Anicchakāti anicchantā. Evaṃ santeti nanu mayaṃ sudinna sāmādīsu kenacipi upāyena appaṭisādhanena appaṭikārena maraṇenapi tayā akāmakāpi vinā bhavissāma, evaṃ sati. Yenāti yena kāraṇena. Kiṃ panāti ettha kinti karaṇatthe paccattavacananti dassento āha **‘‘kena pana kāraṇenā’’**ti.

28. Gandhabbanaṭanāṭakādīnīti ettha gandhabbā nāma gāyanakā, naṭā nāma raṅganaṭā, nāṭakā laṅghanakādayo. Paricārehīti ettha parito tattha tattha yathāsakaṃ visayesu cārehīti atthoti āha **‘‘indriyāni cārehī’’**tiādi. Paricārehīti vā sukhūpakaraṇehi attānaṃ paricārehi attano paricaraṇaṃ kārehi. Tathābhūto ca yasmā laḷanto kīḷanto nāma hoti, tasmā **‘‘laḷā’’**tiādi vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato pañca kāmaguṇā bhogā nāmāti āha **‘‘bhoge bhuñjanto’’**ti. Dānappadānānīti ettha niccadānaṃ dānaṃ nāma, uposathadivasādīsu dātabbaṃ atirekadānaṃ padānaṃ nāma. Paveṇīrakkhaṇavasena vā dīyamānaṃ dānaṃ nāma, attanāva paṭṭhapetvā dīyamānaṃ padānaṃ nāma. Pacurajanasādhāraṇaṃ vā nātiuḷāraṃ dānaṃ nāma, anaññasādhāraṇaṃ atiuḷāraṃ padānaṃ nāma. Ādi-saddena sīlādīni saṅgaṇhāti. Natthi etassa vacanappaṭivacanasaṅkhāto ālāpasallāpoti nirālāpasallāpo.

28. Gandhabbanaṭanāṭakādīnīti ettha gandhabbā nāma gāyanakā, naṭā nāma raṅganaṭā, nāṭakā laṅghanakādayo. Paricārehīti ettha parito tattha tattha yathāsakaṃ visayesu cārehīti atthoti āha **‘‘indriyāni cārehī’’**tiādi. Paricārehīti vā sukhūpakaraṇehi attānaṃ paricārehi attano paricaraṇaṃ kārehi. Tathābhūto ca yasmā laḷanto kīḷanto nāma hoti, tasmā **‘‘laḷā’’**tiādi vuttaṃ. Bhuñjitabbato paribhuñjitabbato visesato pañca kāmaguṇā bhogā nāmāti āha **‘‘bhoge bhuñjanto’’**ti. Dānappadānānīti ettha niccadānaṃ dānaṃ nāma, uposathadivasādīsu dātabbaṃ atirekadānaṃ padānaṃ nāma. Paveṇīrakkhaṇavasena vā dīyamānaṃ dānaṃ nāma, attanāva paṭṭhapetvā dīyamānaṃ padānaṃ nāma. Pacurajanasādhāraṇaṃ vā nātiuḷāraṃ dānaṃ nāma, anaññasādhāraṇaṃ atiuḷāraṃ padānaṃ nāma. Ādi-saddena sīlādīni saṅgaṇhāti. Natthi etassa vacanappaṭivacanasaṅkhāto ālāpasallāpoti nirālāpasallāpo.

30. Balaṃ gāhetvāti ettha balaggahaṇaṃ nāma kāyabalassa uppādanamevāti āha **‘‘kāyabalaṃ janetvā’’**ti. Assumukhanti assūni mukhe etassāti assumukho, taṃ assumukhaṃ, assukilinnamukhanti attho. Gāmoyeva gāmantasenāsanaṃ gāmapariyāpannattā gāmantasenāsanassa. Atirekalābhapaṭikkhepenāti ‘‘piṇḍiyālopabhojanaṃ nissāyā’’ti (mahāva. 128) evaṃ vuttabhikkhāhāralābhato adhikalābho saṅghabhattādiatirekalābho, tassa paṭikkhepenāti attho. Tenāha ‘‘cuddasa **bhattāni paṭikkhipitvā’’**ti. Saṅghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanabhattaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadikaṃ āgantukabhattaṃ gamikabhattaṃ gilānabhattaṃ gilānupaṭṭhākabhattaṃ vihārabhattaṃ dhurabhattaṃ vārabhattanti imāni cuddasa bhattāni. Tattha sakalassa saṅghassa dātabbaṃ bhattaṃ saṅghabhattaṃ. Katipaye bhikkhū uddisitvā dātabbaṃ bhattaṃ uddesabhattaṃ. Ekasmiṃ pakkhe ekadivasaṃ dātabbaṃ bhattaṃ pakkhikaṃ. Uposathe dātabbaṃ bhattaṃ uposathikaṃ. Pāṭipadadivase dātabbaṃ bhattaṃ pāṭipadikaṃ. Vihāraṃ uddissa dātabbaṃ bhattaṃ vihārabhattaṃ. Dhurageheyeva ṭhapetvā dātabbaṃ bhattaṃ dhurabhattaṃ. Gāmavāsīādīhi vārena dātabbaṃ bhattaṃ vārabhattaṃ.

30. バラン ガーヘッヴァーティ、ここでバラッガハナンは、体力が増すことを意味すると「**カヤバラを生成して**」と言っている。アスムカンティ、涙が顔にある者、それがアスムカ、つまり涙で濡れた顔を意味する。ガーンオヴァー、村の宿舎は、村に属するものとして、村の宿舎である。アティレカラバパチッケペーナーティ、「**食べ物の施しに依存して**」(マハーヴァー。128)とこのように言われた僧侶の食事よりも多くの利益、すなわちサンガバッタなどの追加の利益、それを拒否することである。それゆえ「**十四の食事を拒否して**」と言っている。サンガバッタ、ウッデサバッタ、ニンマタンバッタ、サラカバッタ、パッリシカ、ウポサツィカ、パティパディカ、アガントゥカバッタ、ガミカバッタ、ギラナバッタ、ギラヌパッタカバッタ、ヴィハーラバッタ、ドゥラバッタ、ワラバッタ、これら十四の食事である。そのうち、全体のサンガに与えられる食事をサンガバッタという。少数の僧侶を指定して与えられる食事をウッデサバッタという。一月のうちに一日に与えられる食事をパッリシカという。ウポサツに与えられる食事をウポサツィカという。パティパダの日に与えられる食事をパティパディカという。ヴィハーラを指定して与えられる食事をヴィハーラバッタという。ドゥラゲヘに置かれたまま与えられる食事をドゥラバッタという。村に住む人々などから順番に与えられる食事をワラバッタという。

Atha **‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipitvā’’**ti kasmā vuttaṃ. Gahaṇe hi sati paṭikkhepo yujjeyya, na ca paṭhamabodhiyaṃ gahapaticīvarassa paṭiggahaṇaṃ anuññātaṃ parato jīvakavatthusmiṃ anuññātattā. Teneva vakkhati jīvakavatthusmiṃ (mahāva. aṭṭha. 337) ‘‘bhagavato hi buddhabhāvappattito paṭṭhāya yāva idaṃ vatthaṃ, etthantare vīsati vassāni na koci gahapaticīvaraṃ sādiyi, sabbe paṃsukūlikāva ahesu’’nti. Sudinno ca paṭhamabodhiyaṃyeva pabbajito. Teneva vakkhati ‘‘sudinno hi bhagavato dvādasame vasse pabbajito, vīsatime vasse ñātikulaṃ piṇḍāya paviṭṭho, sayaṃ pabbajjāya aṭṭhavassiko hutvā’’ti. Tasmā ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipitvā’’ti kasmā vuttanti? Vuccate – ananuññātepi gahapaticīvare paṃsukūlikaṅgasamādānavasena gahapaticīvaraṃ paṭikkhittaṃ nāma hotīti katvā vuttaṃ ‘‘gahapaticīvaraṃ paṭikkhipitvā’’ti.

では、「**在家者の衣を拒否して**」とどうして言ったのだろうか。受け取ることを前提とすれば拒否は可能であるが、最初の悟りの時点では在家者の衣の受け取りは許可されておらず、後にジーヴァカの件で許可されたからである。それゆえ、ジーヴァカの件(マハーヴァー。アッタ。337)で「仏陀が悟りを開かれてから、この衣に至るまで、この二十年の間、在家者の衣を受け取った者は一人もいなかった。皆、ゴミ捨て場の布のみを用いていた」と述べている。スディンナも最初の悟りの時点で出家した。それゆえ、「スディンナは仏陀の十二年目に髪を剃り、二十年目に親族の家を訪れて托鉢した。自ら出家したときは八歳であった」と述べている。それゆえ、「在家者の衣を拒否して」とどうして言ったのだろうか。それは、許可されていなくても、ゴミ捨て場の布を用いるという戒律を守ることで、在家者の衣を拒否したことになるから、「**在家者の衣を拒否して**」と言ったのである。

Loluppacāraṃ paṭikkhipitvāti kusalabhaṇḍassa bhusaṃ vilumpanaṭṭhena loluppaṃ vuccati taṇhā, loluppena caraṇaṃ loluppacāro, taṇhāvasena gharapaṭipāṭiṃ atikkamitvā bhikkhāya caraṇaṃ, taṃ paṭikkhipitvāti attho. Tenāha **‘‘gharapaṭipāṭiyā bhikkhāya pavisatī’’**ti. Ettha ca āraññikaṅgādipadhānaṅgavasena sesadhutaṅgānipi gahitāneva hontīti veditabbaṃ. Vajjīnanti rājāno apekkhitvā sāmivacanaṃ kataṃ, vajjīrājūnanti attho. Janapada-saddassa taṃnivāsīsupi pavattanato **‘‘vajjīsū’’**ti janapadāpekkhaṃ bhummavacanaṃ, vajjināmake janapadeti attho.

ロー ルパチャラを拒否して、とは、善きものの宝庫から激しく奪い取るという意味で、ロー ルパとは渇愛であり、ロー ルパで歩むことをロー ルパチャラといい、渇愛によって家々の順序を越えて托鉢して歩むこと、それを拒否することである。それゆえ「**家々の順序で托鉢して入る**」と言っている。ここで、森林戒などの修行の側面から、他の精進戒も理解されていると知るべきである。ヴァッジーとは、王たちを念頭に置いて、複数を意味する言葉として使われ、ヴァッジーの王たちという意味である。ジャナパダ(国)という言葉は、そこに住む人々にも使われることから、「**ヴァッジーに**」というのは、国を指す地名であり、ヴァッジーという名前の国という意味である。

Upabhogaparibhogūpakaraṇamahantatāyāti pañcakāmaguṇasaṅkhātānaṃ upabhogānañceva hatthiassarathaitthiyādiupabhogūpakaraṇānañca mahantatāya. Upabhogūpakaraṇāneva hi idha paribhogūpakaraṇasaddena vuttāni. Tenevāha **‘‘ye hi tesaṃ upabhogā, yāni ca upabhogūpakaraṇāni, tāni mahantānī’’**ti. ‘‘Upabhogā hatthiassarathaitthīādayo, upabhogūpakaraṇāni tesameva suvaṇṇādiupakaraṇānī’’tipi vadanti. Sārakānīti sārabhūtāni. Nidhetvāti nidahitvā, nidhānaṃ katvāti attho. Divasaparibbayasaṅkhātabhogamahantatāyāti divase divase paribhuñjitabbasaṅkhātabhogānaṃ mahantatāya. Jātarūparajatasseva pahūtatāyāti piṇḍapiṇḍavasena ceva suvaṇṇamāsakarajatamāsakādivasena ca jātarūparajatasseva pahūtatāya. Vittīti tuṭṭhi, vittiyā upakaraṇaṃ vittūpakaraṇaṃ, pahūtaṃ nānāvidhālaṅkārabhūtaṃ vittūpakaraṇametesanti pahūtavittūpakaraṇā. Tenāha **‘‘alaṅkārabhūtassā’’**tiādi. Vohāravasenāti vaṇijjāvasena vaḍḍhikatādivasena. Dhanadhaññassa pahūtatāyāti sattaratanasaṅkhātassa dhanassa sabbapubbaṇṇāparaṇṇasaṅgahitassa dhaññassa ca pahūtatāyāti attho. Tattha ‘‘suvaṇṇarajatamaṇimuttāveḷuriyavajirapavāḷāni satta ratanānī’’ti vadanti. Sālivīhiādi pubbaṇṇaṃ purakkhataṃ sassaphalanti katvā, tabbipariyāyato muggamāsādi aparaṇṇanti veditabbaṃ. Ukkaṭṭhapiṇḍapātikattāti sesadhutaṅgaparivāritena ukkaṭṭhapiṇḍapātadhutaṅgena samannāgatattā. Tenāha **‘‘sapadānacāraṃ caritukāmo’’**ti.

享受と使用の道具の多さ、すなわち五つの感覚欲に属する享受と、象、馬、車、女性などの享受の道具の多さである。享受の道具こそが、ここでは使用の道具という言葉で表現されている。それゆえ「**それらの享受と、その享受の道具、それらは大きい**」と言っている。「享受とは象、馬、車、女性などであり、享受の道具とはそれらのための金などである」とも言う。サラーカナーニとは、宝であり、ニデーティとは、貯蔵して、宝にしたという意味である。一日あたりの消費として計算される財産の多さ、すなわち、一日一日消費されるべき財産の多さである。金銀の多さ、すなわち、食物の施し、金貨、銀貨などの金銀の多さである。ヴィッティーとは満足であり、満足のための道具、ヴィットゥーパカラナ、豊富で様々な装飾品であるこれらのヴィットゥーパカラナである。それゆえ「**装飾品として**」などと言っている。取引という言葉で、すなわち、商業によって増えたことなどである。宝と穀物の多さ、すなわち、七つの宝とされる宝と、すべての初収穫物と後収穫物を含む穀物の多さである。そのうち、「金、銀、瑠璃、瑪瑙、ベリル、水晶、珊瑚は七つの宝である」と言う。サーリ(稲)などは初収穫物であり、それに続くものとして、ムグマース(緑豆)などは後収穫物と知るべきである。ウッカッハピンダパーティカーティ、他の精進戒に囲まれた、ウッカッハピンダパータの精進戒を実践していることである。それゆえ「**一度に食事をすることを目指して**」と言っている。

31. Antojātatāya vā ñātisadisī dāsīti ñātidāsī. Pūtibhāveneva lakkhitabbadoso vā ābhidosiko, abhidosaṃ vā paccūsakālaṃ gato patto atikkantoti ābhidosiko. Tenāha **‘‘ekarattātikkantassa vā’’**tiādi. Pūtibhūtabhāvena paribhogaṃ nārahatīti aparibhogāraho. Chaḍḍanīyasabhāve nicchitepi pucchākāle sandehavohāravaseneva pucchituṃ yuttanti āha **‘‘sace’’**ti. Ariyavohārenāti ariyasamudācārena. Ariyā hi mātugāmaṃ bhaginivādena samudācaranti. Nissaṭṭhapariggahanti pariccattālayaṃ.

31. 内側で生まれた、または親族に似た婢、すなわち親族の婢である。腐敗した状態、または夜明け前に達し、過ぎ去った者、すなわちアビドーシコである。それゆえ「**一晩を過ぎた者の**」などと言っている。腐敗した状態のために、使用に値しない、すなわち使用に値しない者である。捨てるべき性質であることが確定していても、問う時には、疑わしい取引として問うのが正しいので、「**もし**」と言っている。高貴な取引、すなわち高貴な交わりである。高貴な人々は、女性を姉妹として交わる。ニッサッタパリッガハンティ、放棄された住まいである。

‘‘Ākirā’’ti vuttattā **‘‘viññatti vā’’**ti vuttaṃ, ‘‘sace taṃ chaḍḍanīyadhamma’’nti pariyāyaṃ amuñcitvā vuttattā **‘‘payuttavācā vā’’**ti vuttaṃ, paccayapaṭisaṃyuttā vācā payuttavācā. Vattuṃ vaṭṭatīti nirapekkhabhāvato vuttaṃ, idha pana visesato aparibhogārahattāva vatthuno. Aggaariyavaṃsikoti ariyavaṃsapaṭipattipūrakānaṃ aggo uttamo. Nimīyati saññāyatīti nimittaṃ, yathāsallakkhito ākāroti āha **‘‘gihikāle sallakkhitapubbaṃ ākāra’’**nti. Hatthapiṭṭhiādīni olokayamānā ‘‘sāmiputtassa me sudinnassa viya suvaṇṇakacchapapiṭṭhisadisā imā hatthapādapiṭṭhiyo, haritālavaṭṭiyo viya suvaṭṭitā aṅguliyo, madhuro saro’’ti gihikāle sallakkhitapubbaṃ ākāraṃ aggahesi sañjāni sallakkhesi. Kasmā pana sā ñātidāsī disvāva na sañjānīti āha **‘‘sudinno hī’’**tiādi. Pabbajjupagatenāti pabbajjaṃ upagatena, pabbajitenāti attho. Gharaṃ pavisitvāti gehasāminiyā nisīditabbaṭṭhānabhūtaṃ antogehaṃ pavisitvā. Yaggheti imassa ārocayāmīti ayamatthoti āha **‘‘ārocanatthe nipāto’’**ti. ‘‘Yagghe jāneyyāsīti suṭṭhu jāneyyāsī’’tipi atthaṃ vadanti. Ālapaneti dāsijanassa ālapane. Tenāha **‘‘evañhī’’**tiādi.

「アキラ」と言われたので、「**意志表示でも**」と言っている。「もしそれが捨てるべきものなら」というような一般的な表現をせずに言われたので、「**注意深い言葉でも**」と言っている。原因に関連した言葉が注意深い言葉である。言うべきである、すなわち、気遣いのない状態から言われた、ここでは特に使用に値しないからである。アッガアリアヴァンシカーティ、高貴な家系を実践する者たちの最上位である。ニムイアティ、認識される、それがニミッタである、すなわち、よく認識された様子である、と「**在家時代の認識されていた様子**」と言っている。象の背中などを観察して、「私の主人、スディンナのように、黄金のカメの背中のようにこれらの手足の背は、黄土の丸薬のように丸い指、甘い声」と在家時代に認識されていた様子を捉え、認識した。なぜその親族の婢は見てすぐに認識しないのか、と「**スディンナは**」などと言っている。出家した、すなわち、出家した者である。家に入って、すなわち、家の主人が座るべき場所である家の中に入って。ヤッゲティ、これを知らせます、というのがその意味である、と「**知らせるための助詞**」と言っている。「もし知るならば、よく知るだろう」という意味もある。アラパーネティ、婢への呼びかけである。それゆえ「**このように**」などと言っている。

32. Gharesu sālā hontīti gharesu ekamante bhojanasālā honti pākāraparikkhittā susaṃvihitadvārabandhā susammaṭṭhavālikaṅgaṇā. Udakakañjiyanti udakañca kañjiyañca. Kasmā pana īdisāyameva sālāya aññataraṃ kuṭṭamūlanti ayamattho vuttoti āha **‘‘na hi pabbajitā’’**tiādi. Asāruppe ṭhāneti bhikkhūnaṃ ananucchavike padese. Atthi nu khoti nu-saddo pucchanatthe, kho-saddo vacanasiliṭṭhatāya vutto. Nukhoti vā nipātasamudāyo pucchanattho. Tena nāma-saddassa pucchanatthataṃ dasseti. Yesaṃ no tvanti yesaṃ no putto tvaṃ. Īdise ṭhāneti kiñcāpi taṃ ṭhānaṃ bhikkhūnaṃ ananurūpaṃ na hoti, tathāpi mādisānaṃ mahābhogakulānaṃ puttassa parakule āsanasālāyaṃ nisīditvā bhojanaṃ nāma ayuttarūpanti maññamāno āha. Tenevāha ‘‘nanu nāma, tāta sudinna, sakaṃ gehaṃ gantabba’’nti. Aññenapi pakārena nāmasaddassa pucchanatthatameva dassento āha **‘‘tathā atthi nu kho tātā’’**tiādi. Tathāti samuccayattho. Idāni nāmasaddassa maññanatthataṃ dassento āha **‘‘tathā atthi maññe’’**tiādi.

32. 家に広間がある、すなわち、家に離れた場所に、囲いがされ、扉がきちんと整備され、清潔な庭のある食事のための広間がある。ウダカカンティ、水とカンジヤ(粥)である。なぜこのような広間に、他の場所ではなく、この場所(塔の根元)という意味が言われたのか、と「**出家者は**」などと言っている。アサルッペー、すなわち、出家者にとってふさわしくない場所である。アッティヌホッティ・ヌサッドー、尋ねる言葉である。ホ・サッドーは言葉に付随するものであり、ヌ・ホッティは尋ねる言葉である。それゆえ、ナマ・サッダ(名詞)に尋ねる意味があることを示している。イェーサン・ノー・ツァンティ、あなたの息子は誰ですか。イディセー・スターティ、たとえその場所が出家者にとってふさわしくなくても、私のような大富豪の家の息子のための食卓で座って食事をすることは、ふさわしくないことだと考えている、と「**あなたは、スディンナよ、自分の家に帰るべきです**」と言っている。別の方法で、ナマ・サッダが尋ねる意味であることを示して、「**果たして、タータよ、あなたはここにいますか?**」などと言っている。タダーティ、付加の意味である。今、ナマ・サッダが推測の意味であることを示して、「**私は、タータよ、ここにいると思います**」などと言っている。

Dukkhābhitunnatāyāti mānasikena dukkhena abhipīḷitattā. Etamatthanti ‘‘atthi nu kho, tāta sudinna, amhākaṃ dhana’’ntiādinā yathāvuttamatthaṃ. Anokappanāmarisanatthavasenāti ettha anokappanaṃ asaddahanaṃ. Amarisanaṃ asahanaṃ. Anāgatavacanaṃ anāgatasaddappayogo, attho pana vattamānakālikova. Tenāha **‘‘paccakkhampī’’**ti. Na marisayāmīti na visahāmi. Taṃ na sundaranti ‘‘tadāya’’nti pāṭhaṃ sandhāyāha. Alaṃ, gahapati, kataṃ me ajja bhattakiccanti thero ukkaṭṭhaekāsanikatāya paṭikkhipanto evamāha. Ukkaṭṭhaekāsanikatāyāti ca idaṃ bhūtakathanavasena vuttaṃ therassa tathābhāvadīpanatthaṃ. Mudukassapi hi ekāsanikassa yāya nisajjāya kiñcimattampi bhojanaṃ bhuttaṃ, vattasīsenapi tato vuṭṭhitassa puna bhuñjituṃ na vaṭṭati. Tenāha tipiṭakacūḷābhayatthero ‘‘āsanaṃ vā rakkheyya bhojanaṃ vā’’ti. Ukkaṭṭhapiṇḍapātikopi samānoti nidassanamattamidaṃ, thero sapadānacārikesupi ukkaṭṭhoyeva. Ukkaṭṭhasapadānacārikopi hi purato ca pacchato ca āhaṭabhikkhampi aggahetvāva gharadvāre ṭhatvā pattavissajjanameva karoti, tasmā thero ukkaṭṭhasapadānacārikattāpi svātanāya bhikkhaṃ nādhivāseti. Atha kasmā ‘‘adhivāsesī’’ti āha **‘‘sace ekabhattampi na gahessāmī’’**tiādi. Paṇḍitā hi mātāpitūnaṃ ācariyupajjhāyānaṃ vā kātabbaṃ anuggahaṃ ajjhupekkhitvā dhutaṅgavisuddhikā na bhavanti.

ドゥッハービトウンナターヤティ、精神的な苦しみによって圧迫されているからである。エータマッティアンティ、「スディンナよ、私たちは財産を持っていますか?」などと、このように述べられた意味である。アノカッパナーマリスアナツァーセーナーティ、ここでアノカッパナーとは、信じないことである。アリスアナとは、耐えられないことである。アナーガタヴァカナ、未来の言葉の使い方は、意味は現在の時点である。それゆえ「**目の前でも**」と言っている。私は耐えられません、すなわち、我慢できません。それは良くない、すなわち、「その時」という言葉を指して言っている。もう結構です、在家の皆さん、今日の食事の用意は終わりました、と長老は一度に食事をすること(ウッカッタエカサニカタ)を断りながら、このように言った。ウッカッタエカサニカタヤータ、そしてこれは、過去の出来事として言われた、長老がそのように行動したことを示すためである。たとえ柔らかな者であっても、一度に食事をする者で、座ったまま少しでも食事をしたとしても、その状態から立ち上がった後に、再び食べることはできない。それゆえ、三蔵のチュラバヤ長老は、「座席を保つか、食事を保つか」と言った。ウッカッハピンダパーティコも同様である、これは一般的であるが、長老は一度に食事をする者の中でも最も厳格であった。ウッカッハサパダーナカーリコーであっても、前方と後方から運ばれてきた食事を受け取らずに、家の玄関に立って、施しを受けるだけである。それゆえ、長老はウッカッハサパダーナカーリコーであるにもかかわらず、その日の食事を断らなかった。ではなぜ「断りましたか?」と言ったのか、「**たとえ一度の食事でも受け取らないなら**」などと言っている。賢明な人々は、父母や師、指導者のためにすべき助けを無視して、戒律の清浄さを保つことはしないからである。

33. Majjhimappamāṇoti catuhattho puriso majjhimappamāṇo. ‘‘Chahattho’’tipi keci. Tiro karonti etāyāti tirokaraṇīti sāṇipākāravacano ayaṃ tirokaraṇī-saddoti āha **‘‘tirokaraṇiyanti karaṇatthe bhumma’’**nti. ‘‘Tirokaraṇiyā’’ti vattabbe ‘‘tirokaraṇiya’’nti karaṇatthe bhummaṃ vuttaṃ. Tirokaraṇīya-saddo vā ayaṃ sāṇipākārapariyāyoti dassento āha **‘‘atha vā’’**tiādi. Taṃ parikkhipitvāti taṃ samantato khipitvā, parito bandhitvāti vuttaṃ hoti. Tenāha **‘‘samantato katvā’’**ti. Vibhattipatirūpakopi nipāto hotīti āha **‘‘tenāti ayampi vā’’**tiādi.

33. マッジマッパマーナティ、四本の指の長さの人が中程度の大きさである。「六本の指」と言う人もいる。ティロー・カロンティ、それを遠くに置く、それがティローカラニー、すなわち、布の囲いの言葉である、と「**ティローカラニーとは、場所を示す言葉**」と言っている。「ティローカラニーヤー」と言うべきところを、「ティローカラニーヤ」と場所を示す言葉として使われている。ティローカラニーヤという言葉も、布の囲いの言葉であることを示して、「**あるいは**」などと言っている。それを囲んで、すなわち、周りを囲んで、周りに縛ることである、と言っている。「**周りに作って**」と言っている。ヴィバッティ・パティルーパコ(文法的に誤った形)も助詞になりうる、と「**それで、これも**」などと言っている。

34. ‘‘Atha kho āyasmato sudinnassa pitā sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā āyasmato sudinnassa kālaṃ ārocesi – ‘kālo, tāta sudinna, niṭṭhitaṃ bhatta’nti’’ evaṃ kālārocanassa pāḷiyaṃ anāruḷhattā āha – ‘‘kiñcāpi pāḷiyaṃ kālārocanaṃ **na vutta’’**nti. Ārociteyeva kāleti ‘‘kālo, tāta sudinna, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti kāle ārociteyeva. Dve puñjeti kahāpaṇapuñjañca suvaṇṇapuñjañca.

34. 「すると、尊者スディンナの父は、自分の屋敷に、精進料理と一般食を用意させて、尊者スディンナに時間を知らせた。『時です、スディンナよ、食事が終わりました』と」このように、時間の知らせについて経典に記載がないので、「経典には時間の知らせは**記載されていない**」と言っている。時間が知らされたら、すなわち、「時です、スディンナよ、食事が終わりました」と時間が知らされたら。ドゥエ・プンジェティ、カーハパーナ(貨幣)の山と黄金の山である。

Pettikanti pitito āgataṃ pettikaṃ. Nihitanti bhūmigataṃ. Payuttanti vaḍḍhivasena payojitaṃ. Taddhitalopaṃ katvā veditabbanti yathā aññatthāpi ‘‘pitāmahaṃ dhanaṃ laddhā, sukhaṃ jīvati sañjayo’’ti vuttaṃ, evaṃ taddhitalopaṃ katvā vuttanti daṭṭhabbaṃ. Pitāmahato āgataṃ, pitāmahassa vā idaṃ petāmahaṃ. Pabbajitaliṅganti samaṇavesaṃ. Na rājabhītoti aparādhakāraṇā na rājakulā bhīto. Yesaṃ santakaṃ dhanaṃ gahitaṃ, te iṇāyikā. Palibuddho pīḷito.

ペッティカンティ、父から来た、父の所有物である。ニヒタンティ、地面に置かれた。パユッタンティ、増殖によって、すなわち、増加した。タッディタローパ(形容詞の語尾脱落)として理解すべきである。例えば、他の場所でも「祖父の財産を得て、豊かに生きる」と述べられているように、タッディタローパとして言われたと見なすべきである。祖父から来た、または祖父の物である。パッバジャリリンガンティ、僧侶の服装である。ラージャビトートーティ、犯罪の原因で、王家を恐れているのではない。誰かの所有の財産が取られた、彼らは債権者である。パリブッドー、圧迫された。

Vibhattipatirūpakoti ‘‘tenā’’ti padaṃ sandhāyāha. Taṃnidānanti taṃ dhanaṃ nidānaṃ kāraṇamassāti taṃnidānaṃ. Assāti paccattavacanassa, padassa vā. Bhayanti cittassa utrastākārena pavattabhayaṃ adhippetaṃ, na ñāṇabhayaṃ, nāpi ‘‘bhāyati etasmā’’ti evaṃ vuttaṃ ārammaṇabhayanti āha **‘‘cittutrāsoti attho’’**ti. Chambhitattanti teneva cittutrāsabhayena sakalasarīrassa chambhitabhāvo. Visesato pana hadayamaṃsacalananti āha **‘‘kāyakampo hadayamaṃsacalana’’**nti. Lomahaṃsoti tena bhayena tena chambhitattena sakalasarīralomānaṃ haṭṭhabhāvo, so pana nesaṃ bhittiyaṃ nāgadantānaṃ viya uddhaṃmukhatāti āha **‘‘lomānaṃ haṃsanaṃ uddhaggabhāvo’’**ti.

Vibhattipatirūpakoti「それによって」という言葉を指して言った。それは原因であるとは、その財産を原因として持っていることである。あるとは、自己の、あるいは言葉の。恐れるとは、心の震え上がる状態を意味し、知識の恐れではない。また、「それから恐れる」というように言われる対象の恐れではない。「心の震えが意味である」と。震え上がる、とは、その心の震えのために全身が震え上がる状態である。特に、心臓の震えである。「体の震え、心臓の震え」と言う。毛が逆立つとは、その恐れ、その震えのために全身の毛が逆立つことである。それは、それらの毛が、蛇の歯のように上を向くことである。「毛が逆立つ、上を向く」と言う。

35. Attanāti paccatte karaṇavacanaṃ, sayanti attho. Devaccharānanti anaccantiyo sandhāyāha. Devanāṭakānanti naccantiyo, pariyāyavacanaṃ vā etaṃ devakaññānaṃ. Samuppannabalavasokā hutvāti ayaṃ loko nāma attānaṃva cinteti, tasmā sāpi ‘‘idāni ahaṃ anāthā jātā’’ti attānaṃva cintayamānā ‘‘ayaṃ ajja āgamissati, ajja āgamissatī’’ti aṭṭha vassāni bahi na nikkhantā etaṃ nissāya mayā dārakopi na laddho, yassa ānubhāvena jīveyyāmi, ito cāmhi parihīnā aññato cāti samuppannabalavasokā hutvā. Kularukkhapatiṭṭhāpane bījasadisattā kulavaṃsappatiṭṭhāpako putto idha bījakoti adhippetoti āha ‘‘kulavaṃsabījakaṃ **ekaṃ putta’’**nti. Saṃ nāma dhanaṃ, tassa patīti saṃpati, dhanavā vibhavasampanno. Diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti sāpateyyaṃ, tadeva dhanaṃ vibhavoti āha – **‘‘imaṃ sāpateyyaṃ evaṃ mahantaṃ amhākaṃ vibhava’’**nti.

35. 自己とは、自己の行為である。踊らない者たちとは、踊らない人々を指して言った。踊る人々とは、踊る人々である。あるいは、それは天女たちの別名である。大きな悲しみが起こって、とは、この世界は自分自身を思いやる。だから彼女も、「今私は頼るものがなくなった」と思い、自分自身を思いやり、「今日こそ来るだろう、今日こそ来るだろう」と、8年間外に出なかった。彼女に頼って子供も授からなかった。そのおかげで生きていけるはずなのに、それからも失われ、他からも失われた。「大きな悲しみが起こって」。一族の木に植えられた種子のようなものだから、子孫の基を築く息子を「一族の種子、一人の息子」と言う。財産とは、その所有であり、財産のあることである。現世と来世の利益をもたらすものだから、それが利益である。その財産が富である。「この富、このように大きな、私たちの富」と言う。

36. Itthīnaṃ kumārībhāvappattito paṭṭhāya pacchimavayato oraṃ asati vibandhe aṭṭhame aṭṭhame sattāhe gabbhāsayasaññite tatiye āvatte katipayā lohitapīḷakā saṇṭhahitvā aggahitapubbā eva bhijjanti, tato lohitaṃ paggharati, tattha utusamaññā pupphasamaññā cāti āha – **‘‘pupphanti utukāle uppannalohitassa nāma’’**nti. Gabbhapatiṭṭhānaṭṭhāneti yasmiṃ okāse dārako nibbattati, tasmiṃ padese. Saṇṭhahitvāti nibbattitvā. Bhijjantīti aggahitapubbā eva bhijjanti. Ayañhi tāsaṃ sabhāvo. Dosenāti lohitamalena. Suddhe vatthumhīti paggharitalohitattā anāmayattā ca nahānato paraṃ catutthadivasato paṭṭhāya suddhe gabbhāsaye. Suddhe pana vatthumhi mātāpitūsu ekavāraṃ sannipatitesu yāva satta divasāni khettameva hoti gabbhasaṇṭhahanassa parittassa lohitalepassa vijjamānattā. Keci pana ‘‘aḍḍhamāsamattampi khettamevā’’ti vadanti. Bāhāyanti adhikaraṇe bhummanti āha **‘‘purāṇadutiyikāya yā bāhā, tatra naṃ gahetvā’’**ti. Upayogatthe bhummavacanampi yujjatiyeva yathā ‘‘sudinnassa pādesu gahetvā’’ti.

36. 女性が処女である時から、晩年になるまで、中断なく、8日ごとに、7日ごとに、子宮に宿る、3番目の回転で、いくつかの血の塊が形成されて、以前に掴まれなかったものだけが壊れる。そこから血が流れ出る。そこでは「季節、花」と言われる。「花」とは、季節に生じた血の名前である」と。子宮に着床するとは、子供が生まれる場所である。形成されるとは、生まれて。壊れるとは、以前に掴まれなかったものだけが壊れる。それは、それらの性質である。汚れによってとは、血の汚れによって。清らかな場所でとは、血が流れ出たために、病気でないために、沐浴の後、4日目から清らかな子宮で。清らかな場所で、両親が一度交わると、7日間は畑であり、子宮の形成のために、わずかな血の膜が残っている。しかし、「半月間も畑である」と言う人もいる。腕とは、場所である。それによって、腕に」と言う。「古い二番目の女性の腕、そこに掴んで」と言う。使用のために、腕を掴むということも起こる。「よく与えられた足に掴んで」のように。

Pubbepi paññattasikkhāpadānaṃ sabbhāvato apaññatte sikkhāpadeti pārājikaṃ sandhāya vuttanti āha – **‘‘paṭhamapārājikasikkhāpade aṭṭhapite’’**ti. Vuttamevatthaṃ vibhāvento āha – **‘‘bhagavato kira paṭhamabodhiya’’**ntiādi. Evarūpanti pārājikapaññattiyā anurūpaṃ. Nidassanamattañcetaṃ, saṅghādisesapaññattiyā anurūpampi ajjhācāraṃ nākaṃsuyeva. Tenevāha – **‘‘avasese pañca khuddakāpattikkhandhe eva paññapesī’’**ti. Idañca thullaccayādīnaṃ pañcannaṃ lahukāpattikkhandhānaṃ sabbhāvamattaṃ sandhāya vuttaṃ, na pañcāpattikkhandhānaṃ anavasesato paññattattāva. Paṭhamabodhiyaṃ pañcannaṃ lahukāpattīnaṃ sabbhāvavacaneneva dhammasenāpatissa sikkhāpadapaññattiyācanā visesato garukāpattipaññattiyā pātimokkhuddesassa ca hetubhūtāti daṭṭhabbā. Keci pana ‘‘tasmiṃ tasmiṃ pana vatthusmiṃ avasesapañcakhuddakāpattikkhandhe eva paññapesīti idaṃ dvādasame vasse verañjāyaṃ vutthavassena bhagavatā tato paṭṭhāya aṭṭhavassabbhantare paññattasikkhāpadaṃ sandhāya vutta’’nti vadanti, taṃ na sundaraṃ tato pubbepi sikkhāpadapaññattiyā sabbhāvato. Teneva verañjakaṇḍe ‘‘ekabhikkhunāpi ratticchedo vā pacchimikāya tattha vassaṃ upagacchāmāti vassacchedo vā na kato’’ti ca ‘‘sāmampi pacanaṃ samaṇasāruppaṃ na hoti, na ca vaṭṭatī’’ti ca vuttaṃ. Ārādhayiṃsūti cittaṃ gaṇhiṃsu, ajjhāsayaṃ pūrayiṃsu, hadayagāhiniṃ paṭipattiṃ paṭipajjiṃsūti attho. Ekaṃ samayanti ekasmiṃ samaye, paṭhamabodhiyanti attho.

以前にも定められた戒律があったから、定められていない戒律であるとは、波羅夷戒を指して言った。「最初の波羅夷戒が定められた時」と。そのことを説明しながら言った。「世尊が最初に悟りを開かれた時」など。そのようなとは、波羅夷戒が定められたことに uygun. これらは例であり、僧伽陀尸沙戒が定められたことに uygun な行いもできなかった。だから言った。「残りの5つの小さな戒律の集まりだけが定められた」と。これは、偷羅罪などの5つの軽い戒律の集まりの性質を指して言ったのであって、5つの戒律の集まりがすべて定められたわけではない。最初の悟りの時に、5つの軽い戒律の集まりがすべて定められただけであり、法軍の戒律の定めを求めること、特に重い戒律の定め、波羅提木の総説、その理由であると見なされるべきである。しかし、「それぞれの場所で、残りの5つの小さな戒律の集まりだけが定められた」とは、12年目に吠舎離に住んでいた時に、世尊がそれ以降8年以内に定められた戒律を指して言った。「それは美しくない、それ以前にも戒律の定めがあった」と言う。だから吠舎離の章で、「一人の比丘でさえ、夜の断絶、あるいは最後の女性で、そこに住むことを得ず、雨の断絶を得なかった」と、「それでも、比丘の振る舞いは、比丘の振る舞いにふさわしくない、そしてそれは適切ではない」と述べた。喜んだとは、心を掴んだ、欲望を満たした、心に響く実践を実践した、という意味である。ある時とは、ある時に、最初の悟りとは、という意味である。

Yaṃ ādīnavanti sambandho. Sikkhāpadaṃ paññapentoti paṭhamapārājikasikkhāpadaṃ paññapento. Ādīnavaṃ dassessatīti ‘‘varaṃ te, moghapurisa, āsīvisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhitta’’ntiādinā yaṃ ādīnavaṃ dassessati. Abhiviññāpesīti imassa ‘‘pavattesī’’ti ayamattho kathaṃ laddhoti āha **‘‘pavattanāpi hī’’**tiādi. Kāyaviññatticopanatoti kāyaviññattivasena pavattacalanato. Kasmā panesa methunadhammena anatthikopi samāno tikkhattuṃ abhiviññāpesīti āha – **‘‘tikkhattuṃ abhiviññāpanañcesā’’**tiādi. Tattha tikkhattuṃ abhiviññāpananti muttipāpanavasena tīsu vāresu methunadhammassa pavattanaṃ.

「欠点」とは、関係である。戒律を定める、とは、最初の波羅夷戒を定めることである。欠点を見せる、とは、「あなたの、愚かな人よ、恐ろしい毒蛇の口に飛び込んだ方がましだ。しかし、女性の生殖器に生殖器を飛び込ませるな」といったように、見せる欠点である。明示する、とは、「説く」という意味はどのように得られたか。「説くことによっても」など。体の表現による行為も、とは、体の表現によって行われる行為から。なぜ、彼は性行為に興味がないのに、3回も明示したのか。「3回明示すること」など。そこで、3回明示することとは、射精によって、3回性行為が行われることである。

Sabbesampi padānaṃ avadhāraṇaphalattā vināpi evakāraṃ avadhāraṇattho viññāyatīti āha **‘‘teneva ajjhācārenā’’**ti. Aṭṭha hi gabbhakāraṇāni. Vuttañhetaṃ –

すべての言葉には確定的な結果があるため、たとえ「だけ」がなくても、確定的な意味は理解される。「だから、その行いによって」と言う。8つの子宮の原因がある。それは述べられている。

‘‘Methunacoḷaggahaṇaṃ, tanusaṃsaggo ca nābhiāmasanaṃ;

「性交、抱擁、そしてへそへの接触。飲み物、見ること、聞くこと、嗅ぐこと。これらが8つの子宮の原因である」と。

Pānaṃ dassanasavanaṃ, ghāyanamiti gabbhahetavo aṭṭhā’’ti.

「性交、抱擁、そしてへそへの接触。飲み物、見ること、聞くこと、嗅ぐこと。これらが8つの子宮の原因である」と。

Idāni avadhāraṇena nivattitamatthaṃ dassetukāmo āha – **‘‘kiṃ pana aññathāpi gabbhaggahaṇaṃ hotī’’**tiādi. Nanu ca nābhiparāmasanampi kāyasaṃsaggoyeva, kasmā naṃ visuṃ vuttanti? Ubhayesaṃ chandarāgavasena kāyasaṃsaggo vutto, itthiyā chandarāgavasena nābhiparāmasanaṃ, vatthuvasena vā taṃ visuṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Kathaṃ pana kāyasaṃsaggena gabbhaggahaṇaṃ hoti, kathañca tattha sukkasoṇitassa sambhavoti āha **‘‘itthiyo hī’’**tiādi. Chandarāguppattivasena itthiyā sukkakoṭṭhāso calito hoti, sopi gabbhasaṇṭhānassa paccayo hotīti adhippāyo. Itthisantānepi hi rasādisattadhātuyo labbhantiyeva. Tenāha – **‘‘aṅgapaccaṅgaparāmasanaṃ sādiyantiyopi gabbhaṃ gaṇhantī’’**ti. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘kāyasaṃsaggādinā sattappakārena gabbhaggahaṇe pitu sukkakoṭṭhāsaṃ vinā chandarāgavasena mātu vikārappattaṃ lohitameva gabbhasaṇṭhānassa paccayo hotī’’ti vuttaṃ. ‘‘Yassa aṅgapaccaṅgaparāmasanaṃ sādiyitvā mātā puttaṃ paṭilabhati, sace so aparena samayena paripuṇṇindriyo hutvā tādisaṃ pitaraṃ manussajātikaṃ jīvitā voropeti, pitughātakova hotī’’ti vadanti.

今、確定によって、止まったことを示そうとしている。「しかし、他の方法でも子宮は宿るのか」と言う。しかし、へそへの接触も体の接触ではないか。なぜそれを別々に述べたのか。両方とも、欲望による体の接触であり、女性の欲望によるへそへの接触は、場所によってはそれを別々に述べたと見なされるべきである。どのように体の接触によって子宮が宿るのか、そしてどのようにそこで精液と血液が生じるのか。「女性は」など。欲望の発生によって、女性の精液の部分が動く。それも子宮の形成の原因となる、という意味である。女性の身体にも、体液などの7つの要素は得られる。だから言った。「体の部分、部分への接触を喜ぶ女性も、子宮を宿す」と。結び目の部分では、「体の接触などによって7つの方法で子宮が宿る時、父の精液がなくとも、欲望によって母の変形した血液が子宮の形成の原因となる」と述べられている。「体の部分、部分への接触を喜んで、母が息子を得る。もしその人が後に完全な感覚器官を持つようになり、そのような父を殺すならば、それは父殺しである」と言う。

Taṃ asuciṃ ekadesaṃ mukhena aggahesīti purāṇacīvaraṃ dhovantī tattha yaṃ asuciṃ addasa, taṃ asuciṃ ekadesaṃ pivi. ‘‘Vaṭṭati tumhākaṃ methunadhammo’’ti puṭṭho ‘‘kappatu vā mā vā kappatu, mayaṃ tena anatthikā’’ti dassento āha **‘‘anatthikā mayaṃ etenā’’**ti. Kiñcāpi nābhiparāmasane methunarāgo natthi, tathāpi nābhiparāmasanakāle phassasādiyanavasena assādamattaṃ tassā ahosīti gahetabbaṃ, aññathā gabbhasaṇṭhahanaṃ na siyā. Diṭṭhamaṅgalikāya nābhiparāmasanena maṇḍabyassa nibbatti ahosi, caṇḍapajjotamātu nābhiyaṃ vicchikā pharitvā gatā, tena caṇḍapajjotassa nibbatti ahosīti āha **‘‘eteneva nayenā’’**tiādi. Purisaṃ upanijjhāyatīti vātapānādinā disvā vā diṭṭhapubbaṃ vā purisaṃ upanijjhāyati. Rājorodhā viyāti sīhaḷadīpe kira ekissā itthiyā tathā ahosi, tasmā evaṃ vuttaṃ.

それを、清くない、一部を口で掴んだとは、古い衣を洗う時に、そこで見た清くないものを、一部を飲んだ。「あなたたちは性行為をしますか」と問われて、「許されるか許されないか、私たちはそれに興味がない」と示して、「私たちはそれに興味がない」と言う。へそへの接触には性的な欲望はないが、それでもへそに触れる時に、接触の喜びによって、快感があったと見なされるべきである。そうでなければ、子宮は形成されない。吉兆を見た女性がへそに触れたことから、マンドビアが生まれた。チャンダパッジョータの母のへそにサソリが這って行った。それによってチャンダパッジョータが生まれた。「この方法で」など。男性を観察するとは、風穴などから見て、あるいは以前見た男性を観察する。「王の悲しみのように」とは、シンハラ島では、ある女性にそうであった。だからこのように言った。

Idhāti imasmiṃ vatthusmiṃ. Ayanti sudinnassa purāṇadutiyikā. Yaṃ sandhāyāti yaṃ ajjhācāraṃ sandhāya. Sukkaṃ sandhāya **‘‘mātāpitaro ca sannipatitā hontī’’**ti vuttaṃ, mātā ca utunī hotīti lohitaṃ sandhāya. Tattha sannipatitā hontīti asaddhammavasena ekasmiṃ ṭhāne samāgatā saṅgatā honti. Mātā ca utunī hotīti idaṃ utusamayaṃ sandhāya vuttaṃ, na lokasamaññākarajassa lagganadivasamattaṃ. Gandhabboti tatrūpagasatto, gantabboti vuttaṃ hoti. Ta-kārassa dha-kāro katoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā gandhanato uppajjanagatiyā nimittupaṭṭhānena sūcanato dīpanato gandhoti laddhanāmena bhavagāmikammunā abbati pavattatīti gandhabbo, tattha uppajjanakasatto. Paccupaṭṭhito hotīti upagato hoti. Ettha ca na mātāpitūnaṃ sannipātaṃ olokayamāno samīpe ṭhito nāma hoti, kammayantayantito pana eko satto tasmiṃ okāse nibbattanako purimajātiyaṃ ṭhitoyeva gatinimittādiārammaṇakaraṇavasena upapattābhimukho hotīti adhippāyo.

「ここで」とは、この場所で。これは、よく与えられた、古い二番目の女性である。それを指してとは、その行いを指して。精液を指して、「両親が会う」と言った。母が月経期であるとは、血液を指して。そこで会うとは、不法によって、一箇所に集まる、結びつく。母が月経期であるとは、これは月経期を指して言ったのであり、世俗的な呼び名の付着の日だけではない。ガンダーッバとは、そこに宿る存在、行くべき場所という意味である。タ行の音がダ行の音になったと見なされるべきである。あるいは、香りの発生、成長の場所、兆候の確立、示唆から、香りと呼ばれる。生への業によって、無知が進行する、だからガンダーッバ、そこに宿る存在。現れるとは、宿る。ここでは、両親の出会いを見る者は、近くにいるわけではない。業の連鎖によって、ある存在が、その場所で生まれる、前の生で確立された、生への兆候などの原因によって、生まれに直面している、という意味である。

Sannipātāti samodhānena samāgamena. Gabbhassāti gabbhe nibbattanakasattassa. Gabbhe nibbattanakasattopi hi gabbhoti vuccati. Yathāha – ‘‘yathā kho panānanda, aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā pariharitvā vijāyantī’’ti (ma. ni. 3.205). Katthaci pana gabbhoti mātukucchi vutto. Yathāha –

「会う」とは、結合によって、出会うこと。子宮とは、子宮で生まれる存在のこと。子宮で生まれる存在も、子宮と呼ばれる。なぜなら、「アナンダよ、他の女性が9ヶ月か10ヶ月、子宮の中で妊娠して産む」と(マッジマ・ニカーヤ 3.205)と述べられている。どこかでは、子宮とは母の子宮と呼ばれる。なぜなら

‘‘Yamekarattiṃ paṭhamaṃ, gabbhe vasati māṇavo;

「一晩のうちに最初に、子宮に住む少年。立ち上がるように彼は行く、戻ってこない」(ジャータカ 1.15.363)。

Abbhuṭṭhitova so yāti, sa gacchaṃ na nivattatī’’ti. (jā. 1.15.363); –

「一晩のうちに最初に、子宮に住む少年。立ち上がるように彼は行く、戻ってこない」(ジャータカ 1.15.363)。

::unindented Ettha ca gabbhati attabhāvabhāvena pavattatīti gabbho, kalalādiavattho dhammappabandho, taṃnissitattā pana sattasantāno ‘‘gabbho’’ti vutto yathā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. Taṃnissayabhāvato mātukucchi ‘‘gabbho’’ti veditabbo. Gabbho viyāti vā. Yathā hi nivāsaṭṭhānatāya sattānaṃ ovarako ‘‘gabbho’’ti vuccati, evaṃ gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ yāva abhijāti nivāsaṭṭhānatāya mātukucchi ‘‘gabbho’’ti vuttoti veditabbo. Avakkanti hotīti nibbatti hoti. ::

ここで、子宮とは、存在として進行すること、子宮、卵などの連続、それによって、存在の連鎖は「子宮」と呼ばれる。例えば、「椅子が踊りを踊る」のように。それによって、母の子宮は「子宮」と見なされるべきである。子宮のように、と言う。なぜなら、住む場所として、人々のための住居が「子宮」と呼ばれるように、子宮に住む者たちの、誕生までの住む場所として、母の子宮は「子宮」と呼ばれると見なされるべきである。陥没とは、誕生である。

Ārakkhadevatāti tassa ārakkhatthāya ṭhitā devatā. Assa taṃ ajjhācāranti sambandho. Tathā nicchāresunti tathā mahantaṃ saddaṃ katvā nicchāresuṃ. Kiñcāpi idha pāḷiyaṃ ākāsaṭṭhadevatā visuṃ na āgatā, tathāpi saddassa anussāvane ayamanukkamoti dassetuṃ cātumahārājikadevatāyo dvidhā katvā ākāsaṭṭhadevatā visuṃ vuttā. Tenettha ākāsaṭṭhakānaṃ visuṃ gahitattā cātumahārājikāti paribhaṇḍapabbataṭṭhakā veditabbā. Itihāti nipātasamudāyo evaṃsaddassa atthe daṭṭhabboti āha **‘‘eva’’**nti. Khaṇena muhuttenāti padadvayaṃ vevacanabhāvato samānatthamevāti daṭṭhabbaṃ. Ekakolāhalamahosīti devabrahmalokesu ekakolāhalamahosi. Kiñcāpi hi so saddo yāva brahmalokā abbhuggacchi, tathāpi na so manussānaṃ visayo tesaṃ rūpaṃ viya, teneva bhikkhū pucchiṃsu – ‘‘kacci no tvaṃ, āvuso sudinna, anabhirato’’ti.

守護の神々とは、その守護のためにいる神々である。彼の、その行いとは、関係である。そのように、大声で叫んだとは、そのように、大きな声を立てて叫んだ。たとえここでは、パーリ語で、空に住む神々が別々に現れていないとしても、声が響き渡ることを示すために、四王天の神々を二つに分けて、空に住む神々が別々に述べられている。だから、ここで空に住む者たちが別々に取られているので、四王天とは、山に住む者たちと見なされるべきである。このようにとは、接尾語の集まり。そのように、という言葉の意味で理解されるべきである。「そのように」と言う。瞬時に、とは、一瞬。二つの言葉は、同義語として、同じ意味であると見なされるべきである。大騒ぎが起こったとは、神々や梵天界で、大騒ぎが起こった。たとえその声が梵天界まで響き渡ったとしても、それは人間の領域ではなく、彼らの姿のように、だから比丘たちは尋ねた。「あなたは、親愛なるスディンナよ、不満ですか」と。

37. **‘‘Evaṃ mātāputtānaṃ pabbajjā saphalā ahosi, pitā pana vippaṭisārābhibhūto vihāsī’’**ti vacanato sudinnassa tasmiṃ attabhāve arahattādhigamo nāhosīti viññāyati. Keci pana ‘‘pubbekatapuññatāya codiyamānassa bhabbakulaputtassāti vuttattā sudinno taṃ kukkuccaṃ vinodetvā arahattaṃ sacchākāsi, teneva pabbajjā anuññātā’’ti vadanti. Taṃ pāḷiyā aṭṭhakathāya ca na sameti. Pubbekatapuññatā ca appamāṇaṃ tādisassapi antarākatapāpakammassa vasena ajātasattuno viya adhigamantarāyadassanato. Katākatānusocanalakkhaṇaṃ kukkuccaṃ idhādhippetanti āha **‘‘ajjhācārahetuko pacchānutāpo’’**ti. Kataṃ ajjhācāraṃ paṭicca anusocanavasena virūpaṃ saraṇaṃ cintanaṃ vippaṭisāroti āha **‘‘vippaṭisārotipi tasseva nāma’’**nti. Kucchitaṃ kataṃ kiriyāti kukataṃ, kukatameva kukkuccanti āha **‘‘kucchitakiriyābhāvato kukkucca’’**nti. Pariyādinnamaṃsalohitattāti parikkhīṇamaṃsalohitattā. Avipphārikoti uddesādīsu byāpārarahito, abyāvaṭoti attho. Vahacchinnoti chinnavaho, bhāravahanena chinnakkhandhoti vuttaṃ hoti. Taṃ taṃ cintayīti ‘‘yadi ahaṃ taṃ pāpaṃ na karissaṃ, ime bhikkhū viya paripuṇṇasīlo assa’’ntiādinā taṃ taṃ cintayi.

37. 「このように、母と子の出家は実りあるものとなったが、父は後悔に苛まれてしまった」と、スディンナのその生涯での悟りは得られなかったことがわかる。しかし、「過去の善行によって促されたバーバクラプッタ(Sudinna)は、その懸念を払い除けて悟りを開き、それゆえに出家を許された」と述べる者もある。しかし、それはパーリ語の注釈書と一致しない。過去の善行は計り知れないものであり、そのような者でも、途中で犯した罪のために、まだ生まれていないもののように悟りの障害が生じうる。ここでは、犯したこと・犯さなかったことを後悔する性質の「ククッチャ」が意図されていると述べ、「悪行のゆえに、後で後悔すること」とされている。「後悔」とは、その名前でもある。悪行とは、犯した悪しき行いのこと、悪行ゆえの「ククッチャ」であると述べ、「悪しき行いがあるゆえにククッチャ」とされている。「肉と血が尽きた」とは、肉と血が尽きたからである。「滞りなく」とは、誦経などにおいて、活動がなく、煩わされることのないことである。「荷車が切れた」とは、荷車が切れた、すなわち、重荷を運ぶことで背中が切れたと表現されている。彼はそれを考えた。「もし私がその罪を犯さなかったら、これらの比丘のように完全な戒律を守っていたであろう」などと考えていた。

38. Evaṃbhūtanti kisalūkhādibhāvappattaṃ. Gaṇasaṅgaṇikāpapañcenāti gaṇe janasamāgame sannipatanaṃ gaṇasaṅgaṇikā, gaṇasaṅgaṇikāyeva papañco gaṇasaṅgaṇikāpapañco, tena. Yassāti ye assa. Kathāphāsukāti vissāsikabhāveneva kathākaraṇe phāsukā, sukhena vattuṃ sakkuṇeyyā, sukhasambhāsāti attho. Pasādassa pamāṇato ūnādhikattaṃ sabbadā sabbesaṃ natthīti āha **‘‘pasādapatiṭṭhānokāsassa sampuṇṇattā’’**ti. Dānīti imasmiṃ atthe etarahi-saddo atthīti āha **‘‘dānīti nipāto’’**ti. No-saddopi nu-saddo viya pucchanatthoti āha ‘‘kacci **nu tva’’**nti. Tameva anabhiratinti tehi bhikkhūhi pucchitaṃ tameva gihibhāvapatthanākāraṃ anabhiratiṃ. ‘‘Tamevā’’ti avadhāraṇena nivattitamatthaṃ dassento āha **‘‘adhikusalāna’’**ntiādi. Adhikusalā dhammā samathavipassanādayo. Atthīti visayabhāvena citte parivattanaṃ sandhāya vuttaṃ, na pāpassa vattamānataṃ sandhāya, atthi visayabhāvena citte parivattatīti vuttaṃ hoti. Tenāha – **‘‘niccakālaṃ abhimukhaṃ viya me tiṭṭhatī’’**ti.

38. 「そのようになった」とは、衰退した状態になったことである。「集まりへの誘い」とは、集まり、すなわち、人々が集まるところへ行くこと、それを「集まりへの誘い」といい、それによってである。「誰か」とは、もしいるならば。「会話がしやすい」とは、親しみやすさから会話がしやすい、すなわち、容易に話せる、心地よく交際できるという意味である。「信仰の基盤が満たされている」と、信仰の程度は常にすべての人に等しいわけではないと述べている。「今」とは、この意味で「現在」という言葉がある。「〜ではないか」という言葉も、「〜か」という言葉のように、尋ねる意味があると述べている。「あなたは〜ではありませんか」。そのように、彼ら比丘たちに問われた、世俗の生活を願うその不満。「そのものだけ」という限定語は、その意味を断ち切ることを示しており、「さらに悪しきことを」などと述べている。さらに悪しきこととは、止観などである。「〜がある」とは、対象として心に留まることであり、罪が続くことによってではない。対象として心に留まることであると述べ、「常に私の目の前にあるようです」と述べている。

Yaṃ tvanti ettha yanti hetuatthe nipāto, karaṇatthe vā paccattavacananti āha **‘‘yena pāpenā’’**ti. Anekapariyāyenāti ettha pariyāya-saddo kāraṇavacanoti āha **‘‘anekakāraṇenā’’**ti. Virāgatthāyāti bhavabhogesu virajjanatthāya. No rāgena rajjanatthāyāti bhavabhogesuyeva rāgena arañjanatthāya. Tenāha **‘‘bhagavatā hī’’**tiādi. Esa nayo sabbapadesūti adhippāyikamattaṃ sabbapadesu atidissati. Idaṃ panettha pariyāyavacanamattanti ‘‘visaṃyogāyā’’tiādīsu sabbapadesu ‘‘kilesehi visaṃyujjanatthāyā’’tiādinā padatthavibhāvanavasena vuttapariyāyavacanaṃ sandhāya vadati. Na saṃyujjanatthāyāti kilesehi na saṃyujjanatthāya. Aggahaṇatthāyāti kilese aggahaṇatthāya, bhavabhoge vā taṇhādiṭṭhivasena aggahaṇatthāya. Na saṅgahaṇatthāyāti etthāpi imināva nayena attho veditabbo.

「しかし」とは、ここでは「なぜなら」を意味する助詞、または「〜によって」を意味する助詞であると述べ、「どのような罪によって」とされている。「多くの方法で」とは、ここでは「方法」という言葉は「原因」を意味すると述べ、「多くの原因によって」とされている。「執着から離れるため」とは、生死への執着から離れるためである。執着しないため、すなわち、生死への執着から離れるためである。したがって、「仏によって」などと述べている。この道理はすべての箇所で同様であると意図されている。これは、ここでは、すべての箇所で「執着から離れるため」などと述べ、それは「煩悩から離れるため」などと、意味の分析による、理解を促すための言葉である。執着しないため、すなわち、煩悩に執着しないためである。掴むため、すなわち、煩悩を掴むため、または、生死への執着を渇愛や見解によって掴むためである。掴まれないため、これも同様の道理で意味を理解すべきである。

Nibbattitalokuttaranibbānamevāti saṅkhārehi nikkhantaṃ vivittaṃ, tatoyeva lokato uttiṇṇattā lokuttaraṃ nibbānaṃ. Madanimmadanāyāti vāti ettha avuttasamuccayatthena -saddena ādiatthena iti-saddena vā ‘‘pipāsavinayāyā’’tiādi sabbaṃ saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattamānena ariyamaggena pahīyamānā rāgamānamadādayo taṃ patvā pahīyanti nāmāti āha **‘‘yasmā pana taṃ āgammā’’**tiādi. Tattha taṃ āgammāti nibbānaṃ āgamma paṭicca ariyamaggassa ārammaṇapaccayabhāvahetu. Mānamadapurisamadādayoti ettha jātiādiṃ nissāya seyyassa ‘‘seyyohamasmī’’tiādinā uppajjanakamānoyeva madajananaṭṭhena madoti mānamado. Purisamado vuccati purisamāno, ‘‘ahaṃ puriso’’ti uppajjanakamāno. ‘‘Asaddhammasevanasamatthataṃ nissāya pavatto māno, rāgo eva vā purisamado’’ti keci. Ādi-saddena balamadayobbanamadādiṃ saṅgaṇhāti. Mahāgaṇṭhipade pana majjhimagaṇṭhipade ca ‘‘purisamado nāma sambhavo’’ti vuttaṃ, taṃ idha yuttaṃ viya na dissati. Na hi ‘‘bhagavatā sambhavassa vināsāya dhammo desito’’ti vattuṃ vaṭṭati. Nimmadāti vigatamadabhāvā. Imameva hi atthaṃ dassetuṃ **‘‘amadā’’**ti vuttaṃ. Madā nimmadīyanti ettha amadabhāvaṃ vināsaṃ gacchantīti madanimmadano. Esa nayo sesapadesupi.

「生まれた涅槃」とは、諸行から離れた、隠遁した、それこそが世間を超えた涅槃である。「慢を滅するため」とは、「〜して」という言葉は、省略されたものを補う意味で「など」という意味か、「〜して」という言葉で「渇愛を滅するため」など、すべてが含まれると理解すべきである。「涅槃を対象として」と、聖なる道によって滅ぼされる、貪欲、慢、虚栄心などが、それに到達して滅ぼされると述べている。「なぜなら、それに到達して」などと述べている。「それに到達して」とは、涅槃に到達して、聖なる道の対象となる原因であること。「慢、虚栄心、自尊心など」とは、ここでは、生まれなどによって生じる「私は優れている」という慢、すなわち虚栄心。自尊心とは、人の誇り、「私は人間である」という誇り。「悪徳の行いを伴う慢、または貪欲そのものである」と述べる者もある。「〜など」という言葉は、力、若さ、慢などを含む。大戒本や中戒本には「虚栄心は生じる」と書かれているが、ここでは適切ではないように思われる。「仏は、生じるものを滅するために教えを説いた」とは言えない。「慢を滅する」とは、慢がなくなった状態である。まさにこの意味を示すために「慢なし」と述べている。「慢が滅される」とは、慢がなくなり、滅びることを意味する。この道理は、他の箇所でも同様である。

Kāmapipāsāti kāmānaṃ pātukamyatā, kāmataṇhāti attho. Ālīyanti abhiramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇāti āha **‘‘pañca kāmaguṇālayā’’**ti. Pañcasu hi kāmaguṇesu chandarāgappahāneneva pañca kāmaguṇāpi pahīnā nāma honti, teneva ‘‘yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgo’’tiādi (saṃ. ni. 3.323) vuttaṃ. Pañcakāmaguṇesu vā ālayā pañcakāmaguṇālayā. Ālīyanti allīyanti abhiramanavasena sevantīti ālayāti hi taṇhāvicaritānaṃ adhivacanaṃ. Tebhūmakavaṭṭanti tīsu bhūmīsu kammakilesavipākā vaṭṭanaṭṭhena vaṭṭaṃ. Virajjatīti palujjati. ‘‘Virajjatīti kāmavināso vutto, nirujjhatīti ekappahārena vināso’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Virāgo nirodhoti sāmaññacodanāyapi ‘‘taṇhākkhayo’’ti adhikatattā taṇhāya eva virajjanaṃ nirujjhanañca vuttaṃ.

「欲の渇愛」とは、欲望への渇望、すなわち、欲望への渇愛である。「住処」とは、愛着すべきもので、住む場所、すなわち、五つの欲の対象であると述べ、「五つの欲の対象の住処」とされている。五つの欲の対象に、渇愛や執着を捨てることによって、五つの欲の対象も捨てられたことになる。それゆえ、「比丘たちよ、形への渇愛があるなら」などと述べられている。五つの欲の対象に住む、すなわち、五つの欲の対象である。「住処」とは、渇愛の働きに住む、すなわち、愛着する場所である。三界の輪廻とは、三つの世界での行為、煩悩、結果の輪廻である。「離れる」とは、消滅する。「離れる」とは、欲の消滅であり、「消滅する」とは、一度に滅びることであると、注釈書には書かれている。離れることと滅びることは、普遍的な教えにおいても、「渇愛の滅亡」が中心であるため、渇愛そのものの離れることと滅びることが述べられている。

Catasso yoniyoti ettha yonīti khandhakoṭṭhāsassapi kāraṇassapi passāvamaggassapi nāmaṃ. ‘‘Catasso nāgayoniyo (saṃ. ni. 3.342-343) catasso supaṇṇayoniyo’’ti ettha hi khandhakoṭṭhāso yoni nāma. ‘‘Yoni hesā bhūmija phalassa adhigamāyā’’ti (ma. ni. 3.226) ettha kāraṇaṃ. ‘‘Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhava’’nti (ma. ni. 2.457; dha. pa. 396) ettha passāvamaggo. Idha pana khandhakoṭṭhāso ‘‘yonī’’ti adhippeto. Yavanti tāya sattā amissitāpi samānajātitāya missitā hontīti yoni. Sā pana atthato aṇḍādiuppattiṭṭhānavisiṭṭho khandhānaṃ bhāgaso pavattiviseso, sā ca aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikavasena catubbidhā. Vuttañhetaṃ ‘‘catasso kho imā, sāriputta, yoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā yoni jalābujā yoni saṃsedajā yoni opapātikā yonī’’ti (ma. ni. 1.152).

「四つの誕生」とは、ここでは「誕生」とは、五蘊の集まり、原因、または通過の道、これらすべてを指す言葉である。「四つの蛇の誕生、四つの鷲の誕生」などでは、五蘊の集まりが「誕生」と呼ばれる。「誕生は、地上の果実を得るためのものである」という箇所では、原因を指す。「私はバラモンを、母親から生まれた者とは呼ばない」という箇所では、通過の道を指す。ここでは、五蘊の集まりが「誕生」として意図されている。「それによって、まだ混ざり合っていない存在も、同じ種類の存在と混ざり合う」ということである。それは、卵などから生まれる場所を特定する、五蘊の断片的な発生様式であり、卵生、胎生、湿生、化生の四つに分けられる。それは「サーリプッタよ、四つの誕生がある。それはいずれか。卵生、胎生、湿生、化生である」と述べられている。

Tattha aṇḍe jātā aṇḍajā. Jalābumhi jātā jalābujā. Saṃsede jātā saṃsedajā. Vinā etehi kāraṇehi uppatitvā viya nibbattāti opapātikā. Ettha ca petaloke tiracchāne manussesu ca aṇḍajādayo catassopi yoniyo sambhavanti, manussesu panettha kecideva opapātikā honti mahāpadumakumārādayo viya. Aṇḍajāpi kontaputtā dvebhātiyatherā viya, saṃsedajāpi padumagabbhe nibbattapokkharasātibrāhmaṇapadumavatīdevīādayo viya kecideva honti, yebhuyyena pana manussā jalābujāva. Petesupi nijjhāmataṇhikapetānaṃ niccadukkhāturatāya kāmasevanā natthi, tasmā te gabbhaseyyakā na honti. Jālāvantatāya na tāsaṃ kucchiyaṃ gabbho saṇṭhāti, tasmā te opapātikāyeva saṃsedajatāyapi asambhavato, avasesapetā pana catuyonikāpi honti. Yathā ca te, evaṃ yakkhāpi sabbacatuppadapakkhijātidīghajātiādayopi sabbe catuyonikāyeva. Sabbe nerayikā ca catumahārājikato paṭṭhāya uparidevā ca opapātikāyeva, bhummadevā pana catuyonikāva honti. Tattha devamanussesu saṃsedajaopapātikānaṃ ayaṃ viseso – saṃsedajā mandā daharā hutvā nibbattanti, opapātikā soḷasavassuddesikā hutvā.

そのうち、「卵で生まれたものを卵生」と呼ぶ。「羊膜で生まれたものを胎生」と呼ぶ。「湿った場所で生まれたものを湿生」と呼ぶ。「これら原因なしに、まるで飛び立つように生まれるものを化生」と呼ぶ。ここでは、餓鬼界、畜生界、人間界、天界で卵生などが四つとも存在する。人間の中では、一部だけが化生であり、例えば偉大な蓮の花の王子などである。卵生も、例えばコントプッタの二人の長老のように、湿生も、例えば蓮の花の中心に生まれたブラフマーダッターなどのように、一部だけ存在する。ほとんどの人間は胎生である。餓鬼の中では、焼き尽くされた渇愛を持つ餓鬼たちは、常に苦しんでいるため、性的な交わりはない。それゆえ、彼らは胎生ではない。彼らは膜を持つため、その腹は胎児を保持できない。それゆえ、彼らは化生であり、湿生である可能性もない。残りの餓鬼は四つの誕生すべてを持ちうる。また、それらと同様に、夜叉も、すべての四足動物、鳥類、蛇類、長生類などは、すべて四つの誕生を持ちうる。すべての地獄の住人も、四天王から上の天界の住人も化生であり、地上の神々は四つの誕生を持ちうる。そのうち、天界の人間と人間界での湿生と化生の区別は、湿生は小さく若い状態で生まれ、化生は16歳くらいの姿で生まれることである。

Pañca gatiyoti ettha sukatadukkaṭakammavasena gantabbā upapajjitabbāti gatiyo. Yathā hi kammabhavo paramatthato asatipi kārake paccayasāmaggiyā siddho, taṃsamaṅginā santānalakkhaṇena sattena katoti voharīyati, evaṃ upapattibhavalakkhaṇagatiyo paramatthato asatipi gamake taṃtaṃkammavasena yesaṃ tāni kammāni tehi gantabbāti voharīyanti. Apica gatigati nibbattigati ajjhāsayagati vibhavagati nipphattigatīti bahuvidhā gati nāma. Tattha ‘‘taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’’ti (a. ni. 4.184) ca ‘‘yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā’’ti (dha. pa. 420; su. ni. 649) ca ayaṃ gatigati nāma. ‘‘Imesaṃ kho panāhaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā’’ti (ma. ni. 1.508) ayaṃ nibbattigati nāma. ‘‘Evampi kho te ahaṃ brahme gatiñca pajānāmi cutiñca pajānāmī’’ti (ma. ni. 1.503) ayaṃ ajjhāsayagati nāma. ‘‘Vibhavo gati dhammānaṃ, nibbānaṃ arahato gatī’’ti (pari. 339) ayaṃ vibhavagati nāma. ‘‘Dveyeva gatiyo sambhavanti anaññā’’ti (dī. ni. 1.258; 2.34; 3.200) ayaṃ nipphattigati nāma. Tāsu idha gatigati adhippetā, sā pana nirayatiracchānayonipettivisayamanaussadevānaṃ vasena pañcavidhā hoti. Vuttañhetaṃ – ‘‘pañca kho imā, sāriputta, gatiyo. Katamā pañca? Nirayo tiracchānayoni pettivisayo manussā devā’’ti (ma. ni. 1.153).

「五つの領域」とは、ここでは、善悪の業によって行くべき、生まれるべき領域のことである。例えば、究極的には存在しないとされる業の働きも、原因の集まりによって成就し、その集まりと結びついた、連続する性質を持つ「存在」として語られる。同様に、生まれるという性質を持つ領域も、究極的には存在しないとされる「乗り手」がいなくても、それぞれの業によって、それらの業を持つ者によって行かれると語られる。また、領域への往来、生まれる領域、心情の領域、消滅の領域、成就の領域など、多くの種類の領域がある。そのうち、「あの領域へ行って死んでいく」ということや、「領域を、神々、ガンダルヴァ、人間も知らない」という言葉は、領域への往来を指す。「これらの比丘たちの、戒律を守る者たちの、往来も滅亡も私は知らない」という言葉は、生まれる領域を指す。「私は、ブラフマーよ、往来も滅亡も知っている」という言葉は、心情の領域を指す。「消滅は諸行の領域であり、涅槃は阿羅漢の領域である」という言葉は、消滅の領域を指す。「二つの領域しか存在しない、それ以外はない」という言葉は、成就の領域を指す。ここでは、領域への往来が意図されており、それは地獄、畜生界、餓鬼界、人間界、天界の五つである。「サーリプッタよ、五つの領域がある。それはいずれか。地獄、畜生界、餓鬼界、人間界、天界である」と述べられている。

Tattha yassa uppajjati, taṃ brūhentoyeva uppajjatīti ayo, sukhaṃ. Natthi ettha ayoti nirayo, tato eva ramitabbaṃ assādetabbaṃ tattha natthīti niratiatthena nirassādaṭṭhena ca nirayoti vuccati. Tiriyaṃ añcitāti tiracchānā, devamanussādayo viya uddhaṃ dīghā ahutvā tiriyaṃ dīghāti attho. Pakaṭṭhato sukhato ayanaṃ apagamo peccabhāvo, taṃ peccabhāvaṃ pattānaṃ visayoti pettivisayo, petayoni. Manassa ussannatāya manussā, satisūrabhāvabrahmacariyayogyatādiguṇavasena upacitamānasatāya ukkaṭṭhaguṇacittatāya manussāti vuttaṃ hoti, ayaṃ panattho nippariyāyato jambudīpavāsīvasena veditabbo. Yathāha – ‘‘tīhi, bhikkhave, ṭhānehi jambudīpakā manussā uttarakuruke ca manusse adhiggaṇhanti deve ca tāvatiṃse. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso’’ti (a. ni. 9.21). Tathā hi buddhā ca bhagavanto paccekabuddhā aggasāvakā mahāsāvakā cakkavattino aññe ca mahānubhāvā sattā tattheva uppajjanti, tehi samānarūpāditāya pana saddhiṃ parittadīpavāsīhi itaramahādīpavāsinopi manussātveva paññāyiṃsu.

そのうち、「生じる者は、それを語りながら生じる」ということ、それは「楽」である。ここでは、「楽」はない、すなわち、地獄である。それゆえ、そこで楽しむことも、味わうこともできないため、地獄と呼ばれる。「横に曲がった」とは、畜生である。天や人間のように、まっすぐ上に伸びるのではなく、横に長く伸びるという意味である。「明確な楽からの離脱」とは、死んでいくことである。その死んでいく状態に至った者たちの領域、すなわち、餓鬼界である。「人間の心」とは、人間の心が高まっていること、すなわち、人間である。知恵と、厳格な実践と、ブラフマーの行いにふさわしい性質などの徳によって、高められた心、優れた心を持つことによって、人間と呼ばれる。これは、決定的にはジャンブー島に住む者たちに関して理解すべきである。例えば、「比丘たちよ、三つの点で、ジャンブー島の人間は、 उत्तरकुरुकと人間、そして忉利天の人間を凌駕する。それはいずれか。勇気、思慮深さ、この世でのブラフマーの行いである」と述べられている。また、仏陀、独覚、上座、大上座、転輪聖王、その他の偉大な力を持つ存在も、そこで生まれる。彼らと同等の存在であるため、小さな島に住む者たちも、人間として認識される。

Apare pana bhaṇanti ‘‘lobhādīhi alobhādīhi ca sahitassa manassa ussannatāya manussā. Ye hi sattā manussajātikā, tesu visesato lobhādayo alobhādayo ca ussannā. Te lobhādiussannatāya apāyamaggaṃ, alobhādiussannatāya sugatimaggaṃ nibbānagāmimaggañca paripūrenti, tasmā lobhādīhi alobhādīhi ca sahitassa manassa ussannatāya parittadīpavāsīhi saddhiṃ catumahādīpavāsino sattavisesā manussāti vuccantī’’ti. Lokiyā pana ‘‘manuno apaccabhāvena manussā’’ti vadanti. Manu nāma paṭhamakappiko lokamariyādāya ādibhūto sattānaṃ hitāhitavidhāyako kattabbākattabbatāvasena pituṭṭhāniyo, yo sāsane mahāsammatoti vuccati amhākaṃ bodhisatto, paccakkhato paramparāya ca tassa ovādānusāsaniyaṃ ṭhitā sattā puttasadisatāya ‘‘manussā, mānusā’’ti ca vuccanti. Tato eva hi te ‘‘mānavā manujā’’ti ca voharīyanti.

アパレ(地獄)とは、煩悩(欲など)と無煩悩(欲のなさなど)とを備えた心の増上(増大)によって人間になるからである、と彼らは言う。「なぜなら、人間として生まれる生き物たちの中で、特に煩悩などが増大するからである。それらは、煩悩の増大によって悪趣への道に入り、無煩悩の増大によって善趣への道、涅槃への道へと至る。それゆえ、煩悩と無煩悩とを備えた心の増大によって、わずかな島に住む者たちと共に、四大王処に住む者たちも、生き物としての特別な違いから人間と呼ばれるのである」と。世間では、「人(マヌ)の子孫だから人間である」と言う。人(マヌ)とは、初世にいた、世界の規範となった、生き物の利害を判断し、すべきこと・すべきでないことを示す、父に似た者であり、教えにおいては大いに認められた者、すなわち我々の菩薩である。直接的にも伝聞によっても、その教えに従う生き物たちは、子のような関係から「マヌッサ(人間)、マーヌサ(人間)」と呼ばれるのである。それゆえ、彼らは「マーナヴァー(人、賢者)、マヌジャー(人間)」とも呼ばれるのである。

Pañcahi kāmaguṇehi attano attano devānubhāvasaṅkhātehi iddhivisesehi ca dibbanti kīḷanti laḷanti jotantīti devā. Tattha kāmadevā kāmaguṇehi ceva iddhivisesehi ca, itare iddhiviseseheva dibbantīti veditabbā. Saraṇanti vā gamiyanti abhitthavīyantīti vā devā. Ettha ca nirayagatidevagatimanussagatīhi saddhiṃ okāsena khandhā vuttā. Tiracchānayonipettivisayaggahaṇena khandhānaṃ eva gahaṇaṃ veditabbaṃ tesaṃ tādisassa paricchinnassa okāsassa abhāvato. Yattha yattha vā te araññasamuddapabbatapādādike nibaddhavāsaṃ vasanti, tādisassa ṭhānassa vasena okāsopi gahetabbo. Satta viññāṇaṭṭhitiyo nava sattāvāsā ca heṭṭhā saṃvaṇṇitanayā eva. Aparāparabhāvāyāti aparāparaṃ yoniādito yoniādibhāvāya. Ābandhanaṃ gaṇṭhikaraṇaṃ, saṃsibbanaṃ tunnakaraṇaṃ. Taṇhāya nikkhantaṃ tattha tassā sabbaso abhāvato, nikkhamanañcassa taṇhāya visaṃyogo evāti āha **‘‘visaṃyutta’’**nti.

五つの欲(色、声、香、味、触)と、それぞれの神々が持つ神通力(神通力)とによって、神々は遊び、戯れ、輝くのである。その中で、欲界の神々は五つの欲と神通力とによって、他の神々は神通力のみによって遊ぶと知るべきである。あるいは、彼らは帰依される者、あるいは讃えられる者であるから、神々と呼ばれる。ここでは、地獄、天上、人間の三つの境涯と共に、空間(住む場所)としての五蘊が説かれている。畜生界や餓鬼界の領域を捉えることによって、五蘊の捉え方を知るべきである。なぜなら、それらにはそのような区分された空間がないからである。彼らが住む森、海、山、川辺などの場所(住む場所)によって、その場所の空間も理解すべきである。七つの識住と九つの衆生住は、先に詳述した通りである。次々と生まれるとは、次々と(母胎や父の)生殖器官から生じることである。繋縛とは、結びつけること、縫い付けることである。渇愛から解放されたとは、そこ(煩悩)に完全に無くなったからである。そして、それ(煩悩)からの解放とは、渇愛からの離脱である。ゆえに、「離脱した」と言うのである。

Kāmānaṃ pahānanti ettha kāmaggahaṇena kāmīyatīti kāmo, kāmetīti kāmoti duvidhassapi kāmassa saṅgaho katoti āha **‘‘vatthukāmānaṃ kilesakāmānañca pahāna’’**nti. Vatthukāmappahānañcettha tesu chandarāgappahānenāti veditabbaṃ. Kāmasaññānanti kāmesu, kāmasahagatānaṃ vā saññānaṃ. Pariññāti tividhāpi pariññā idhādhippetāti āha **‘‘ñātatīraṇapahānavasena tividhā pariññā’’**ti. Tattha katamā ñātapariññā? Sabbaṃ tebhūmakaṃ nāmarūpaṃ ‘‘idaṃ rūpaṃ, ettakaṃ rūpaṃ, na ito bhiyyo, idaṃ nāmaṃ, ettakaṃ nāmaṃ, na ito bhiyyo’’ti bhūtupādāyabhedaṃ rūpaṃ phassādibhedaṃ nāmañca lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānato vavatthapeti, kammāvijjādikañcassa paccayaṃ pariggaṇhāti, ayaṃ ñātapariññā.

欲の放棄とは、ここでは「欲」という言葉で、欲するものであるから欲(カーマ)、欲するものであるから欲(カーマ)という二つの意味の欲が捉えられていると述べ、「対象としての欲と煩悩としての欲の放棄」と言う。対象としての欲の放棄とは、それらに対する愛欲の放棄であると知るべきである。欲の認識とは、欲(カーマ)において、あるいは欲(カーマ)に伴う認識である。遍知(パリニャー)とは、三種の遍知がここで意図されていると述べ、「認識(ニャータ)、衡量(ティーラナ)、放棄(パハーナ)という三種の遍知」と言う。その中で、認識(ニャータ)の遍知とは何か? 三界のすべての名色(物質と精神)を、「これは物質であり、これだけの物質であり、これ以上ではない。これは精神であり、これだけの精神であり、これ以上ではない」と、現実に存在するものを区分し、物質をその特徴、性質、現れ、根拠によって確定し、その原因である業や無明などを把握する。これが認識(ニャータ)の遍知である。

Katamā tīraṇapariññā? Evaṃ ñātaṃ katvā taṃ sabbaṃ tīreti aniccato dukkhato rogatoti dvācattālīsāya ākārehi, ayaṃ tīraṇapariññā nāma. Katamā pahānapariññā? Evaṃ tīrayitvā aggamaggena sabbasmiṃ chandarāgaṃ pajahati, ayaṃ pahānapariññā. Diṭṭhivisuddhikaṅkhāvitaraṇavisuddhiyo vā ñātapariññā, maggāmaggapaṭipadāñāṇadassanavisuddhiādayo, kalāpasammasanādianulomapariyosānā vā paññā tīraṇapariññā, ariyamagge ñāṇaṃ nippariyāyena pahānapariññā. Idha pana kāmasaññānaṃ sabhāvalakkhaṇapaṭivedhavasena aniccādisāmaññalakkhaṇavasena ca pavattamānānaṃ ñātatīraṇapariññānampi kiccanipphattiyā maggeneva ijjhanato maggakkhaṇaṃyeva sandhāya tividhāpi pariññā vuttā. Teneva ‘‘imesu pañcasu ṭhānesu kilesakkhayakaro lokuttaramaggova kathito’’ti vuttaṃ.

衡量(ティーラナ)の遍知とは何か? そのように認識した後、それらすべてを無常、苦、病気として衡量する(判断する)という四十二の観点から行う。これが衡量(ティーラナ)の遍知である。放棄(パハーナ)の遍知とは何か? そのように衡量した後、最上の道(聖道)によって、すべてに対する愛欲を放棄する。これが放棄(パハーナ)の遍知である。あるいは、見解の清浄、疑いの超越の清浄が認識(ニャータ)の遍知であり、道の有無の認識と実践、諸々の洞察の清浄などが、集団の分析から始まり、その結果に至る智慧が衡量(ティーラナ)の遍知であり、聖道における智慧が絶対的な放棄(パハーナ)の遍知である。ここでは、欲(カーマ)における認識が、その本質的な特徴の理解によって、無常などの一般的な特徴によって生じる認識についても、その任務の完了が道によって達成されることから、道の側面を指して三種の遍知が説かれている。それゆえ、「これらの五つの領域において、煩悩を滅する超世間道が説かれている」と述べられている。

Kāmesu, kāme vā pātumicchā kāmapipāsāti āha – **‘‘kāmesu pātabyatānaṃ, kāme vā pātumicchāna’’**nti. Imesu pañcasu ṭhānesūti ‘‘kāmānaṃ pahānaṃ akkhāta’’ntiādinā vuttesu pañcasu ṭhānesu. Tīsu ṭhānesūti ‘‘virāgāya dhammo desito, no sarāgāya, visaṃyogāya dhammo desito, no saṃyogāya, anupādānāya dhammo desito, no saupādānāyā’’ti evaṃ vuttesu ṭhānesu. Vippaṭisāraṃ karotīti evaṃ taṃ pāpaṃ vippaṭisāraṃ uppādeti. Kīdisaṃ vippaṭisāraṃ karotīti āha **‘‘īdisepi nāmā’’**tiādi.

欲において、あるいは欲(カーマ)を求めたいという欲(カーマの渇望)であると述べ、「欲(カーマ)において飲みたい者、あるいは欲(カーマ)を求めたい者」と言う。これらの五つの領域においてとは、「欲の放棄が説かれた」などの言葉で説かれた五つの領域においてである。三つの領域においてとは、「離欲のために教えが説かれたのであり、愛欲のために説かれたのではない。離脱のために教えが説かれたのであり、結合のために説かれたのではない。執着しないために教えが説かれたのであり、執着するために説かれたのではない」と、このように説かれた領域においてである。後悔するとはいかなる後悔をもたらすのか?「このような(罪)であっても」という言葉で始まる。」

39. Neva piyakamyatāyāti attani satthu neva piyabhāvakāmatāya. Na bhedapurekkhāratāyāti na satthu tena bhikkhunā bhedanādhippāyapurekkhāratāya. Na kalisāsanāropanatthāyāti na dosāropanatthāya. Kalīti kodhassetaṃ adhivacanaṃ, tassa sāsanaṃ kalisāsanaṃ, kodhavasena vuccamāno garahadoso. Velanti sikkhāpadavelaṃ. Mariyādanti tasseva vevacanaṃ. Sikkhāpadañhi anatikkamanīyaṭṭhena ‘‘velā, mariyādā’’ti ca vuccati.

39. 師への親愛の情に満ちているからではない。師がその比丘と別れることを意図しているからではない。戒律を貶めるためではない。悪とは怒りの別名であり、それ(戒律)を貶めることは悪戒律であり、怒りによって言われる非難の罪である。戒律(ヴェーラ)とは、学習規定の時期である。境界(マリヤーダー)とは、それの別名である。学習規定は、それを超えられないという点で、「時期」「境界」とも呼ばれる。

Ajjhācāravītikkamoti methunavasena pavattaajjhācārasaṅkhāto vītikkamo. Pakaraṇeti ettha pa-saddo ārambhavacanoti āha **‘‘kattuṃ ārabhatī’’**ti. Katthaci upasaggo dhātuatthameva vadati, na visesatthajotakoti āha **‘‘karotiyeva vā’’**ti. Jātiyāti khattiyādijātiyā. Gottenāti gotamakassapādigottena. Kolaputtiyenāti khattiyādijātīsuyeva sakkakulasotthiyakulādivisiṭṭhakulānaṃ puttabhāvena. Yasassīti mahāparivāro. Pesalanti piyasīlaṃ. Avikampamānenāti paṭighānunayehi akampamānena. Yassa tasmiṃ attabhāve uppajjanārahānaṃ maggaphalānaṃ upanissayo natthi, taṃ buddhā ‘‘moghapurisā’’ti vadanti ariṭṭhalāḷudāyīādike viya. Upanissaye satipi tasmiṃ khaṇe magge vā phale vā asati ‘‘moghapurisā’’ti vadantiyeva dhaniyaupasenattherādike viya. Sudinnassa pana tasmiṃ attabhāve maggaphalānaṃ upanissayo samucchinnoyeva, tena naṃ ‘‘moghapurisā’’ti āha.

戒律の違反とは、性行為によって生じる戒律の違反である。始める(パカラナ)とは、ここでは「始める」という意味である。あるところでは、接頭辞が動詞の意味をそのまま表すから、「行う」とも言う。種姓(ジャーティ)とは、クシャトリヤなどの種姓である。氏族(ゴッテン)とは、ゴータマ、カッサパなどの氏族である。コラプッタ(王族)とは、クシャトリヤなどの種姓の中でも、サッカ族、ソッティヤ族などの優れた氏族の子孫であることである。名声(ヤサスィー)とは、多くの随伴者である。愛される(ペーサラン)とは、好ましい性質である。動じない(アヴィカンパマーネン)とは、反感や執着に動じないことである。その人生において、生じるべき聖道や聖果を得るための要因がない者を、仏は「無益な者」と呼ぶ。例えば、アッリッタ、ラーラ、ウダーイなどのように。要因があっても、その瞬間に聖道や聖果がなければ、「無益な者」と呼ぶ。例えば、ドゥニヤ、ウパーセナ長老などのように。しかし、スディンナは、その人生において、聖道や聖果を得るための要因が完全に断たれているので、「無益な者」と呼ぶのである。

Samaṇakaraṇānaṃ dhammānanti hirottappādīnaṃ. Maggaphalanibbānaggahaṇena paṭivedhasāsanassa gahitattā sāsanānanti paṭipattipariyattisāsanānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Chavinti tesaṃ pabhassarakaraṇaṃ chaviṃ. Kiṃ tanti āha **‘‘chāya’’**nti, tesaṃ pakāsakaṃ obhāsanti attho. Kiṃ tanti āha **‘‘sundarabhāva’’**nti. Chavimanugataṃ anucchavikaṃ. Patirūpantiādīsupi ‘‘tesa’’nti ānetvā sambandhitabbaṃ. Samaṇānaṃ kammaṃ sāmaṇakaṃ, na sāmaṇakaṃ assāmaṇakaṃ. Kathaṃ-saddayogena ‘‘na sakkhissasī’’ti anāgatavacanaṃ kataṃ. ‘‘Nāma-saddayogenā’’ti ca vadanti.

修行者のための法(ダルマ)とは、恥(ヒリ)、恐れ(タッパ)などである。聖道、聖果、涅槃という言葉で、悟りの教えが捉えられていることから、教え(サーサナ)とは、実践と学習の教えが捉えられていると知るべきである。顔色(チャーヴィ)とは、それらの輝きを生じさせる顔色である。何(キン)かとは、「影」(チャーヤ)と述べ、それらの現れ、光沢である。何(キン)かとは、「美しさ」(スンダラバーヴァ)と述べ、顔色に沿った、ふさわしいものである。ふさわしい(パティルーパン)などにも、「それら」(テーサン)を導入して関連付けるべきである。修行者の行いを、修行者の行い(サーマナカ)といい、修行者の行いでないものを、非修行者の行い(アサーマナカ)という。どのように(カッタム)という言葉との組み合わせで、「できないだろう」という未来の言葉となっている。「名前」という言葉との組み合わせでもある、と言う。

Dayālukenāti anukampāya sahitena. Paribhāsantoti garahanto. Niruttinayena āsīvisa-saddassa atthaṃ dassento āha **‘‘āsu sīgha’’**ntiādi. Etassāti āsīvisassa. Āgacchatīti yo tena daṭṭho, taṃ patiāgacchati. Āsittavisotipi āsīviso, sakalakāye āsiñcitvā viya ṭhapitaviso parassa ca sarīre āsiñcanavisoti attho. Asitavisotipi āsīviso. Yaṃ yañhi etena asitaṃ hoti paribhuttaṃ, taṃ visameva sampajjati, tasmā asitaṃ visaṃ etassāti asitavisoti vattabbe ‘‘āsīviso’’ti niruttinayena vuttaṃ. Asisadisavisotipi āsīviso, asi viya tikhiṇaṃ parassa mammacchedanasamatthaṃ visaṃ etassāti āsīvisoti vuttaṃ hoti. Āsīti vā dāṭhā vuccati, tattha sannihitavisoti āsīviso. Sesasappehi kaṇhasappassa mahāvisattā āsīvisassānantaraṃ kaṇhasappo vutto. Sappamukhampi aṅgārakāsu viya bhayāvahattā akusaluppattiyā ṭhānaṃ na hotīti akusalakammato nivāraṇādhippāyena sīlabhedatopi suddhasīle ṭhitassa maraṇameva varataranti dassetuṃ ‘‘āsīvisassa kaṇhasappassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ vara’’nti vuttaṃ. Pabbajitena hi katapāpakammaṃ bhagavato āṇātikkamanato vatthumahantatāya mahāsāvajjaṃ. Kāsunti āvāṭopi vuccati rāsipi.

慈悲深い者(ダーヤーールーケン)とは、哀れみ(アヌカンパ)を伴う者である。侮辱する(パリバーサンティ)とは、非難する者である。語源(ニルッティナヤーン)の理由で、アスィーヴィサ(毒蛇)という言葉の意味を示す。「アス(アース、素早く)」「シ(シー、速く)」と言う。これ(エーサッサ)とは、アスィーヴィサのことである。来る(アーガッチャティー)とは、それに(毒蛇に)噛まれた者を指す。アスィッタヴィサ(毒を飲んだ者)ともアスィーヴィサである。それ(毒蛇)によって噛まれた、あるいは食べられたものはすべて毒となるから、「アスィッタヴィサ」と言うべきところを、語源の理由で「アスィーヴィサ」と言っている。あるいは、「刀」(アシ)のように鋭い、他者の肉を断ち切る力のある毒を持つ者だから、「アスィーヴィサ」と言っているのである。「アスィー」(アースィー)とは、牙のことであり、そこにある毒のことである。他の蛇と比べて、カニサッパ(黒蛇)は毒が強いので、アスィーヴィサの次にカニサッパが述べられている。蛇の口でさえ、燃える炭のようなもので、恐ろしいから、不善を生じさせる場所とはならない。それゆえ、不善の業から遠ざける意図で、戒律を破ることさえも、清らかな戒律を守っている者にとっては、死んだ方がましであると示すために、「アスィーヴィサ(毒蛇)、カニサッパ(黒蛇)の口に、燃える炭を投げ込む方がましだ」と述べられている。出家した者が犯した罪は、世尊の命令に背くという理由で、非常に重い罪である。カース(カーース)とは、穴(アーヴァー)とも、山(ラーシ)とも言う。

‘‘Kinnu santaramānova, kāsuṃ khaṇasi sārathi;

「何故、急いでいるのか、御者よ。

Puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ kāsuyā karissasī’’ti. (jā. 2.22.3) –

私に尋ねよ、賢者よ、何故、急いでいるのか。」(ジャータカ 2.22.3)

Ettha hi āvāṭo kāsu nāma.

ここでは、穴(アーヴァー)をカーース(カーース)という。

‘‘Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti, narā rudantā paridaḍḍhagattā’’ti (jā. 2.22.462) –

「人々は燃える炭の穴に泣きながら、体を焼かれている。」(ジャータカ 2.22.462)

::unindented Ettha rāsi. Idha pana ubhayampi adhippetanti āha **‘‘aṅgārapuṇṇakūpe aṅgārarāsimhi vā’’**ti. Kassati khaṇīyatīti kāsu, āvāṭo. Kasīyati cīyatīti kāsu, rāsi. Padittāyāti dippamānāya. Saṃ-saddo ettha samantapariyāyoti āha **‘‘samantato pajjalitāyā’’**ti. ::

ここでは、山(ラーシ)。ここでは、両方の意味が意図されていると述べ、「燃える炭で満たされた穴、あるいは燃える炭の山」と言う。耕す、掘る、それがカーース(カーース)。集める、それがカーース(カーース)。燃える(パディッターヤ)とは、輝くことである。サン(サム)という言葉は、ここでは「すべてを囲む」という意味であると述べ、「すべてを囲んで燃えている」と言う。

Idaṃ mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātapakkhipanaṃ nidānaṃ kāraṇamassa nirayupapajjanassāti itonidānaṃ, bhāvanapuṃsakañcetaṃ. Paccattavacanassa to-ādeso kato, tassa ca samāsepi alopo. Tattha nāma tvanti ettha tvaṃ-saddo ‘‘samāpajjissasī’’ti iminā sambandhamupagacchamāno atthīti āha **‘‘tvanti taṃsaddassa vevacana’’**nti. ‘‘Yaṃ tanti pana pāṭho yuttarūpo’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Yaṃ tanti nāyaṃ uddesaniddeso, yathā loke yaṃ vā taṃ vāti avaññātavacanaṃ, evaṃ daṭṭhabbanti āha – **‘‘yaṃ vā taṃ vā hīḷitaṃ avaññātanti vuttaṃ hotī’’**ti. Nīcajanānanti nihīnaguṇānaṃ sattānaṃ. Gāmadhammanti ettha gāma-saddena gāmavāsino vuttā abhedūpacārenāti āha **‘‘gāmavāsikamanussāna’’**nti. Kilesapaggharaṇakaṃ dhammanti rāgādikilesavissandanakadhammaṃ. Methunadhammo hi rāgaṃ paggharati. Methunadhammassa mahāsāvajjatāya oḷārikattā vuttaṃ **‘‘asukhuma’’**nti. Anipuṇanti tasseva vevacanaṃ. Udake bhavaṃ odakaṃ. Kiṃ taṃ? Udakakiccanti āha – **‘‘udakakiccaṃ antikaṃ avasānaṃ assā’’**ti. Samāpajjissatīti anāgatavacanaṃ nāma-saddayogena katanti āha – ‘‘samāpajjissatīti…pe… nāma-saddena **yojetabba’’**nti. Loke methunadhammassa ādikattā koci paṭhamakappiko, na panāyanti āha – **‘‘sāsanaṃ sandhāya vadatī’’**ti. Bahūnanti puggalāpekkhaṃ, na pana akusalāpekkhanti āha **‘‘bahūnaṃ puggalāna’’**nti.

これは、女性の体に燃える炭を投げることの、地獄に生まれる原因である。これ(これら)が原因で、地獄に生まれるのである。これは、単数形(バーヴァナプンサカ)の形である。タム(タム)にトー(トー)の形が適用され、合成でも省略される。そこで、「あなた」という言葉は、「あなたは〜になるだろう」という言葉と結びつき、「あなた」という言葉は「それ」の別名である、と言う。「それ」という言葉の、あるいは「それ」という言葉は、軽蔑する言葉である、と理解すべきである、と述べ、「軽蔑された、あるいは見下された」という意味である。卑しい者(ニーチャジャナーナン)とは、徳の低い生き物たちである。村の行い(ガーマダンマーナン)とは、ここでは「村」という言葉で、村に住む人々を意味し、比喩によって、「村に住む人々」と言う。煩悩を溢れさせる法(ダルマ)とは、貪欲などの煩悩を溢れさせる法である。性行為の法は、貪欲を溢れさせる。性行為の法は、非常に罪深く、粗大なために、「粗大でない」と述べられている。繊細でない(アプニャーナ)とは、それの別名である。水(ウダーカ)にあるもの、それが水(ウダーカ)の行いである。それは何か?「水の行い、終わりの近いもの」と言う。あなたは〜になるだろう(サマーパジッスティー)という未来の言葉は、「名前」という言葉との組み合わせで、「〜になるだろう」と述べられている。世間では、性行為の法が最初であるから、最初の世の初めにいた者(コッティコ)、しかし、これらの者ではない、と述べ、「教え(サーサナ)を指して言っている」と言う。多くの(バーフーナナン)とは、多くの人々を指し、不善を指すのではない、と述べ、「多くの人々の」と言う。

Yaṃ asaṃvaraṃ paṭicca dubbharatādupposatādi hoti, so asaṃvaro dubbharatādi-saddena vutto kāraṇe phalūpacārenāti āha – **‘‘dubbharatādīnaṃ vatthubhūtassa asaṃvarassā’’**ti. Vatthubhūtassāti kāraṇabhūtassa. Vasati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti hi kāraṇaṃ vatthu. Attāti cittaṃ sarīrañca, cittameva vā. Dubbharatañceva dupposatañca āpajjatīti attanā paccayadāyakehi ca dukkhena bharitabbataṃ posetabbatañca āpajjati. Asaṃvare ṭhito hi ekacco attanopi dubbharo hoti dupposo, ekacco upaṭṭhākānampi. Kathaṃ? Yo hi ambilādīni laddhā anambilādīni pariyesati, aññassa ghare laddhaṃ aññassa ghare chaḍḍento sabbaṃ gāmaṃ caritvā rittapattova vihāraṃ pavisitvā nipajjati, ayaṃ attano dubbharo. Yo pana sālimaṃsodanādīnaṃ patte pūretvā dinnepi dummukhabhāvaṃ anattamanabhāvameva dasseti, tesaṃ vā sammukhāva taṃ piṇḍapātaṃ ‘‘kiṃ tumhehi dinna’’nti apasādento sāmaṇeragahaṭṭhādīnaṃ deti, ayaṃ upaṭṭhākānaṃ dubbharo. Etaṃ disvā manussā dūratova parivajjenti ‘‘dubbharo bhikkhu na sakkā posetu’’nti.

不摂生(アサンヴァラン)によって、養い難いこと、育ち難いことなどが生じる。その不摂生は、養い難いことなどの言葉で、原因という結果の比喩として述べられている。「養い難いことなどの原因である不摂生」と言う。原因である(ヴァットゥブータッサ)とは、原因である。果実(ファラ)がここに宿り、それに依存して生きているから、原因である。自己(アッタ)とは、心と体、あるいは心だけである。自己(アッタ)も、原因を提供者たちも、養い難く、育ち難い状態になる。不摂生にいる者は、ある者は自己にとって養い難く、育ち難い。ある者は、世話をする者にとっても養い難い。どうしてか? 例えば、酢(アンビラ)などを得て、甘くないもの(アンアンビラ)を探す者。他人の家で得たものを、他人の家で捨て、村中を歩き回って、空の鉢を持って僧院に入って寝る者。これは、自己にとって養い難い者である。しかし、米と肉(サーリマムサ)などを鉢に満たして与えられても、不機嫌な顔をし、不満な顔を見せる者。あるいは、彼らの目の前でその施しを、「あなたたちが与えたものか」と軽蔑して、小僧や在家などの者に与える者。これは、世話をする者たちにとって養い難い者である。これを見て、人々は遠くから避ける。「養い難い比丘は、養うことができない」と。

Mahicchatanti ettha mahantāni vatthūni icchati, mahatī vā panassa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā, santaguṇavibhāvanatā paṭiggahaṇe amattaññutā ca. Mahiccho hi icchācāre ṭhatvā attani vijjamānasīladhutadhammādiguṇe vibhāveti, tādisassa paṭiggahaṇe amattaññutāpi hoti. Yaṃ sandhāya vadanti ‘‘santaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca amattaññutā, etaṃ mahicchatālakkhaṇa’’nti. Sā panesā mahicchatā ‘‘idhekacco saddho samāno ‘saddhoti maṃ jano jānātū’ti icchati, sīlavā samāno ‘sīlavāti maṃ jano jānātū’ti’’ iminā nayena āgatāyeva, tāya samannāgato puggalo dussantappiyo hoti, vijātamātāpissa cittaṃ gahetuṃ na sakkoti. Tenetaṃ vuccati –

「欲深き」とは、ここで、欲深いさまをいう。すなわち、欲深いさま、それに帰するさま、それに随うさま。「欲深き」とは、欲の赴くままに振る舞い、自己に備わる戒律や苦行などの徳を現すことで、そのような者には、物を受け取る際に節度を知らないことも伴う。それゆえ、「徳を備え、物を受け取る際に節度を知らないこと、これこそ欲深きの標識である」と言われる。
この欲深さとは、「ある人が、信者であるということを人に知られたい」と思って信者になること、「戒律を守っていることを人に知られたい」と思って戒律を守ること、といったようにして生じるものである。そのような煩悩を持つ者は、満足させることが難しく、たとえ彼を納得させようとしても、その心を捉えることはできない。それゆえ、以下のように言われる。

‘‘Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo;

「炎の塊、海、そして欲深き者;

Sakaṭena paccayaṃ dentu, tayopete atappiyā’’ti. (ma. ni. aṭṭha. 1.252; a. ni. aṭṭha. 1.1.63; vibha. aṭṭha. 850; udā. aṭṭha. 31; mahāni. aṭṭha. 85);

牛車で(供養を)運んでこい、これら三者は皆、不快である」と。

Sattehi kilesehi ca saṅgaṇanaṃ samodhānaṃ saṅgaṇikāti āha – **‘‘gaṇasaṅgaṇikāya ceva kilesasaṅgaṇikāya cā’’**ti. Kosajjānugato ca hotīti kusītabhāvena anugato hoti, kusītassa bhāvo kosajjaṃ. Aṭṭhakusītavatthupāripūriyāti ettha kucchitaṃ sīdatīti kusīto da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Yassa dhammassa vasena puggalo ‘‘kusīto’’ti vuccati, so kusītabhāvo idha kusīta-saddena vutto. Vināpi hi bhāvajotanasaddaṃ bhāvattho viññāyati yathā ‘‘paṭassa sukka’’nti, tasmā kusītabhāvavatthūnīti attho, kosajjakāraṇānīti vuttaṃ hoti. Tathā hi –

七つの煩悩に纏まれることを「集める」といい、これらを「集まり」と呼ぶ。すなわち、「集団を纏めること、そして煩悩を纏めること」である。
「怠惰に陥ること」とは、怠惰なあり方で陥ること、怠惰のあり方を「怠惰」という。
「八つの怠惰の基盤の完了」とは、ここで「怠惰である」と呼ばれる原因となるあり方、「怠惰」という言葉で表される。
なぜなら、「怠惰」という言葉は、その「怠惰」というあり方を指し示す言葉である。
「布を清める」という言葉のように、その言葉なしでも、その意味は理解される。
それゆえ、「怠惰の原因となる基盤」という意味であり、「怠惰の原因」という意味である。
なぜなら、

‘‘Kammaṃ kho me kattabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmīti so nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmi…pe… maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmi…pe… ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmi…pe… ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṃ nipajjāmi…pe… ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo garuko akammañño māsācitaṃ maññe, handāhaṃ nipajjāmi…pe… uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho, atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmi…pe… ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṃ nipajjāmīti so nipajjati, na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu’’nti (dī. ni. 3.334; a. ni. 8.80) –

「やるべき仕事がある。しかし、仕事をするとなると、体は疲れてしまう。さあ、寝よう」と、そう言って横になり、まだ得ていないものを得ようと、まだ悟っていないものを悟ろうと、まだ実現していないものを実現しようと、努力をしない。これが第一の怠惰の基盤である。
「私は仕事をした。しかし、仕事をしたために、体は疲れてしまった。さあ、寝よう」…(中略)…
「行くべき道がある。しかし、道を行くと、体は疲れてしまう。さあ、寝よう」…(中略)…
「私は道を行きました。しかし、道を行くために、体は疲れてしまった。さあ、寝よう」…(中略)…
「私は町や村を托鉢して歩いたが、粗末な食事でも、あるいは美味しい食事でも、腹いっぱいになるまで得られなかった。それゆえ、私の体は疲れて、仕事ができなくなった。さあ、寝よう」…(中略)…
「私は町や村を托鉢して歩いたが、粗末な食事でも、あるいは美味しい食事でも、腹いっぱいになるまで得られなかった。それゆえ、私の体は重くなり、仕事ができなくなった。まるで一ヶ月も経ったかのようだ。さあ、寝よう」…(中略)…
「軽い病気が発生した。横になることもできる。さあ、寝よう」…(中略)…
「私は病気から回復したばかりだが、まだ病み上がりである。それゆえ、私の体は弱く、仕事ができなくなった。さあ、寝よう」と、そう言って横になり、まだ得ていないものを得ようと、まだ悟っていないものを悟ろうと、まだ実現していないものを実現しようと、努力をしない。これが第八の怠惰の基盤である」と。

Evamāgatāni ‘‘handāhaṃ nipajjāmī’’ti evaṃ pavattaosīdanāni uparūpari kosajjakāraṇattā aṭṭha kusītavatthūni nāma, tesaṃ pāripūriyā saṃvattatīti attho.

このようにして生じた「さあ、寝よう」という言葉のように、怠惰な状態が次々と生じる八つの怠惰の基盤とは、その完了を意味する。

Subharo hoti suposoti attano upaṭṭhākehi ca sukhena bharitabbo posetabboti attho. Saṃvare ṭhito hi ekacco attanopi subharo hoti suposo, ekacco upaṭṭhākānampi. Kathaṃ? Yo hi yaṃ kiñci lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā laddhā tuṭṭhacittova bhuñjitvā vihāraṃ gantvā attano kammaṃ karoti, ayaṃ attano subharo. Yo pana paresampi appaṃ vā bahuṃ vā lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā dānaṃ ahīḷetvā attamano vippasannamukho hutvā etesaṃ sammukhāva paribhuñjitvā yāti, ayaṃ upaṭṭhākānaṃ subharo. Etaṃ disvā manussā ativiya vissatthā honti, ‘‘amhākaṃ bhadanto subharo, thokathokenapi tussati, mayameva naṃ posessāmā’’ti paṭiññaṃ katvā posenti. Appicchatanti icchāvirahitattaṃ. Ettha hi byañjanaṃ sāvasesaṃ viya, attho pana niravaseso. Appa-saddo hettha abhāvatthoti sakkā viññātuṃ ‘‘appābādhatañca sañjānāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.225) viya. Tenevāha **‘‘nittaṇhabhāva’’**nti.

「養いやすい」とは、自分の世話をしてくれる人々によって、容易に養われ、世話をされるという意味である。
戒律を守っている者は、自分自身も養いやすく、世話もしやすい。また、世話をしてくれる人々にとっても、養いやすく、世話をしやすく、なる。
どのようにか?
ある人は、粗末なものでも、美味しいものでも、得たものに満足して食事をし、僧院に戻って自分の仕事をする。この人は、自分自身を養いやすい。
しかし、他の人々にも、わずかなものでも、あるいは多くのもの、粗末なものでも、あるいは美味しいものでも、惜しみなく与え、満足した顔で、その人たちの前で食事をして帰る。
この人は、世話をしてくれる人々にとっても、養いやすく、世話をしやすく、なる。
これを見て人々は、非常に安心し、「私たちの尊師は養いやすい、わずかなものでも満足される、私たちが養おう」と約束して、養う。
「欲が少ない」とは、欲望がないこと。
ここで「わずかな」という言葉は、不完全な意味合いを持つが、「わずかな病気であると自覚している」という言葉のように、その意味は完全である。
「わずか」という言葉は、ここでは「ない」という意味で理解することができる。
それゆえ、「欲望がないこと」と言われる。

Tippabhedāya santuṭṭhiyāti yathālābhādisantosasāmaññena vuttaṃ, catūsu pana paccayesu tayo tayo santosāti dvādasavidho hoti santoso. Kathaṃ? Cīvare yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantosoti tividho hoti santoso. Evaṃ piṇḍapātādīsu. Tassāyaṃ pabhedasaṃvaṇṇanā (ma. ni. aṭṭha. 1.252; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.144; a. ni. aṭṭha. 1.1.65) – idha bhikkhu cīvaraṃ labhati sundaraṃ vā asundaraṃ vā, so teneva yāpeti aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti. Ayamassa cīvare yathālābhasantoso. Atha pana pakatidubbalo vā hoti ābādhajarābhibhūto vā, garucīvaraṃ pārupanto kilamati, so sabhāgena bhikkhunā saddhiṃ taṃ parivattetvā lahukena yāpentopi santuṭṭhoyeva hoti. Ayamassa cīvare yathābalasantoso. Pakatidubbalādīnañhi garucīvarāni na phāsubhāvāvahāni sarīrakhedāvahāni ca hontīti payojanavasena anatricchatādivasena tāni parivattetvā lahukacīvaraparibhogo na santosavirodhīti. Aparo paṇītapaccayalābhī hoti, so paṭṭacīvarādīnaṃ aññataraṃ mahagghacīvaraṃ bahūni vā pana cīvarāni labhitvā ‘‘idaṃ therānaṃ cirapabbajitānaṃ, idaṃ bahussutānaṃ anurūpaṃ, idaṃ gilānānaṃ, idaṃ appalābhānaṃ hotū’’ti datvā tesaṃ purāṇacīvaraṃ vā saṅkārakūṭādito vā nantakāni uccinitvā tehi saṅghāṭiṃ katvā dhārentopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa cīvare yathāsāruppasantoso. Mahagghañhi cīvaraṃ bahūni vā cīvarāni labhitvāpi tāni vissajjetvā tadaññassa gahaṇaṃ yathāsāruppanaye ṭhitattā na santosavirodhīti.

「多様な満足」とは、得られたものに満足することの総称である。
四つの必需品においては、それぞれ三つの満足があるので、十二種類の満足がある。
どのようにか?
衣においては、「得られた衣に満足すること」、「力に応じた衣に満足すること」、「ふさわしい衣に満足すること」の三種類の満足がある。
このように、食事などについても同様である。
その詳細な説明は(マハーニパータ原典1.252;サンユッタニカーヤ原典2.2.144;アングッタラニカーヤ原典1.1.65)である。
ここで、比丘は美しい衣でも、そうでない衣でも得るが、それで満足して、他のものを求めない。
得たとしても、それを取らない。これが衣における「得られたものに満足すること」である。
しかし、元々体が弱い者や、病気で衰弱した者が、重い衣を着ていると疲れてしまう。
そこで、仲間の比丘と交換して、軽い衣で過ごすとしても、満足している。
これが衣における「力に応じた衣に満足すること」である。
元々体が弱い者などにとって、重い衣は快適ではなく、体を消耗させるため、必要に応じて、欲しないことなどによって、それらを交換して軽い衣を着ることは、満足に反するものではない。
別の者は、良い食事を得る者であるが、その者は、例えば上等な衣や、たくさんの衣を得ても、「これは長年出家した先輩比丘たちのために、これは多くの知識を持つ者のために、これは病人のために、これは得の少ない者のために」と与えて、彼らの古い衣や、ゴミ捨て場から集めたものを縫い合わせて着るとしても、満足している。
これが衣における「ふさわしい衣に満足すること」である。
たくさんの衣や、上等な衣を得たとしても、それらを分け与えて、他の者に与えることは、「ふさわしさ」という原則に沿っているため、満足に反するものではない。

Idha pana bhikkhu piṇḍapātaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so teneva yāpeti aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti. Ayamassa piṇḍapāte yathālābhasantoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā piṇḍapātaṃ labhati, yenassa paribhuttena aphāsu hoti, so sabhāgassa bhikkhuno taṃ datvā tassa hatthato sappāyabhojanaṃ bhuñjitvā samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathābalasantoso. Aparo bahuṃ paṇītaṃ piṇḍapātaṃ labhati, so taṃ cīvaraṃ viya cirapabbajitabahussutaappalābhagilānānaṃ datvā tesaṃ vā sesakaṃ piṇḍāya vā caritvā missakāhāraṃ bhuñjantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa piṇḍapāte yathāsāruppasantoso.

ここで、比丘は粗末な食事でも、あるいは美味しい食事でも得るが、それで満足して、他のものを求めない。
得たとしても、それを取らない。これが食事における「得られたものに満足すること」である。
しかし、自分の体質に合わない食事や、病気に合わない食事を得た場合、それを食べると不快になる。
そこで、仲間の比丘にそれを与え、その人の手から、体に合った食事を食べて、修行を続けるとしても、満足している。
これが食事における「力に応じた食事に満足すること」である。
別の者は、たくさんの良い食事を得るが、その者は、衣のように、長年出家した先輩比丘、多くの知識を持つ者、得の少ない者、病人のために与え、彼らが持ってきたものでも、混ぜて食べて、満足している。
これが食事における「ふさわしい食事に満足すること」である。

Idha pana bhikkhu senāsanaṃ labhati manāpaṃ vā amanāpaṃ vā, so tena neva somanassaṃ, na paṭighaṃ uppādeti, antamaso tiṇasantharakenapi yathāladdheneva tussati. Ayamassa senāsane yathālābhasantoso. Yo pana attano pakativiruddhaṃ vā byādhiviruddhaṃ vā senāsanaṃ labhati, yatthassa vasato aphāsu hoti, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa santake sappāyasenāsane vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathābalasantoso. Aparo mahāpuñño leṇamaṇḍapakūṭāgārādīni bahūni paṇītasenāsanāni labhati, so tāni cīvarādīni viya cirapabbajitabahussutaappalābhagilānānaṃ datvā yattha katthaci vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa senāsane yathāsāruppasantoso. Yopi ‘‘uttamasenāsanaṃ nāma pamādaṭṭhānaṃ, tattha nisinnassa thinamiddhaṃ okkamati, niddābhibhūtassa puna paṭibujjhato pāpavitakkā pātubhavantī’’ti paṭisañcikkhitvā tādisaṃ senāsanaṃ pattampi na sampaṭicchati, so taṃ paṭikkhipitvā abbhokāsarukkhamūlādīsu vasantopi santuṭṭhova hoti. Ayampissa senāsane yathāsāruppasantoso.

ここで、比丘は快適な住居でも、そうでない住居でも得るが、それによって喜びも、不快も生じさせない。
たとえ草を敷いただけの住居であっても、得られたもので満足している。
これが住居における「得られたものに満足すること」である。
しかし、自分の体質に合わない住居や、病気に合わない住居を得た場合、そこで住むと不快になる。
そこで、仲間の比丘にそれを与え、その人の持っている、体に合った住居に住むとしても、満足している。
これが住居における「力に応じた住居に満足すること」である。
別の者は、多くの功徳を持つ者であるが、洞窟、小屋、大広間など、たくさんの良い住居を得る。
その者は、衣のように、長年出家した先輩比丘、多くの知識を持つ者、得の少ない者、病人のために与え、どこに住むとしても、満足している。
これが住居における「ふさわしい住居に満足すること」である。
「最高の住居とは、油断を生む場所である。そこに座っていると、眠気や倦怠感に襲われ、眠りに打ち負かされた者が再び目覚めると、悪い考えが生じる」と、このように考えて、そのような住居を得ても、受け取らない。
その住居を断って、屋外や木の根元などに住むとしても、満足している。
これも住居における「ふさわしい住居に満足すること」である。

Idha pana bhikkhu bhesajjaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so yaṃ labhati, teneva tussati aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti. Ayamassa gilānapaccaye yathālābhasantoso. Yo pana telena atthiko phāṇitaṃ labhati, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa hatthato telaṃ gahetvā aññadeva vā pariyesitvā bhesajjaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathābalasantoso. Aparo mahāpuñño bahuṃ telamadhuphāṇitādipaṇītabhesajjaṃ labhati, so taṃ cīvaraṃ viya cirapabbajitabahussutaappalābhagilānānaṃ datvā tesaṃ ābhatena yena kenaci yāpentopi santuṭṭhova hoti. Yo pana ekasmiṃ bhājane muttaharītakaṃ ṭhapetvā ekasmiṃ catumadhuraṃ ‘‘gaṇha, bhante, yadicchasī’’ti vuccamāno sacassa tesu aññatarenapi rogo vūpasammati, atha ‘‘muttaharītakaṃ nāma buddhādīhi vaṇṇita’’nti catumadhuraṃ paṭikkhipitvā muttaharītakeneva bhesajjaṃ karonto paramasantuṭṭhova hoti. Ayamassa gilānapaccaye yathāsāruppasantoso. Evaṃ yathālābhādivasena tippabhedo santoso catunnaṃ paccayānaṃ vasena dvādasavidho hotīti veditabbo.

ここで、比丘は粗末な薬でも、あるいは美味しい薬でも得るが、得たもので満足して、他のものを求めない。
得たとしても、それを取らない。これが病気の治療薬における「得られたものに満足すること」である。
しかし、油を必要としている者が、砂糖蜜を得た場合、それを仲間の比丘に与え、その人の手から油を得て、あるいは他のものを探して、薬を作るとしても、満足している。
これが病気の治療薬における「力に応じた薬に満足すること」である。
別の者は、多くの功徳を持つ者であるが、たくさんの油、蜂蜜、砂糖蜜などの良い薬を得る。
その者は、衣のように、長年出家した先輩比丘、多くの知識を持つ者、得の少ない者、病人のために与え、彼らが持ってきたもので、どんなものでも治療するとしても、満足している。
ある者が、一つの容器に薬草を入れ、別の容器に四種類の甘い薬を入れ、「どうぞ、尊師、お好きなものを」と言われたとしても、「薬草は仏陀などが称賛したものである」と言って、四種類の甘い薬を断り、薬草だけで薬を作るとしても、非常に満足している。
これが病気の治療薬における「ふさわしい薬に満足すること」である。
このように、得られたものなどによって、多様な満足は、四つの必需品のそれぞれにおいて、十二種類になることを理解すべきである。

Kāmavitakkabyāpādavitakkavihiṃsāvitakkānaṃ vasena akusalavitakkattayaṃ. Nekkhammavitakkaabyāpādavitakkaavihiṃ sāvitakkānaṃ vasena kusalavitakkattayaṃ. Sabbakilesāpacayabhūtāya vivaṭṭāyāti rāgādisabbakilesānaṃ apacayahetubhūtāya nibbānadhātuyā. Aṭṭhavīriyārambhavatthupāripūriyāti aṭṭhannaṃ vīriyārambhakāraṇānaṃ pāripūriyā. Yathā tathā paṭhamaṃ pavattaabbhussahanañhi upari vīriyārambhassa kāraṇaṃ hoti. Anurūpapaccavekkhaṇāsahitāni hi abbhussahanāni tammūlakāni vā paccavekkhaṇāni aṭṭha vīriyārambhavatthūnīti veditabbāni. Tathā hi –

「欲望の思い」「怒りの思い」「暴力の思い」という三つの思い。
「無欲の思い」「怒りのない思い」「非暴力の思い」という三つの思い。
「すべての煩悩の衰退に、そして解脱に」とは、貪欲などのすべての煩悩の衰退の原因となる、涅槃の境地のことである。
「八つの努力の基盤の完了」とは、八つの努力の基盤の完了のことである。
どのように、最初に生じた喜びが、その後の努力の基盤となるか。
適切な省察を伴う喜びは、その原因となる省察とともに、八つの努力の基盤であると理解すべきである。
なぜなら、

‘‘Kammaṃ kho me kattabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’’ti (dī. ni. 3.335; a. ni. 8.80) –

「やるべき仕事がある。しかし、仕事をするとなると、仏陀の教えを心に留めることは難しい。さあ、努力しよう。まだ得ていないものを得ようと、まだ悟っていないものを悟ろうと、まだ実現していないものを実現しようと。
私は仕事をした。しかし、仕事をしたために、仏陀の教えを心に留めることができなかった。さあ、努力しよう」…(中略)…
「行くべき道がある。しかし、道を行くと、仏陀の教えを心に留めることは難しい。さあ、努力しよう」…(中略)…
「私は道を行きました。しかし、道を行くために、仏陀の教えを心に留めることができませんでした。さあ、努力しよう」…(中略)…
「私は町や村を托鉢して歩いたが、粗末な食事でも、あるいは美味しい食事でも、腹いっぱいになるまで得られなかった。それゆえ、私の体は軽くなり、仕事ができるようになった。さあ、努力しよう」…(中略)…
「私は町や村を托鉢して歩いたが、粗末な食事でも、あるいは美味しい食事でも、腹いっぱいになるまで得られなかった。それゆえ、私の体は力強くなり、仕事ができるようになった。さあ、努力しよう」…(中略)…
「軽い病気が発生した。しかし、病気が悪化する可能性がある。さあ、努力しよう」…(中略)…
「私は病気から回復したばかりだが、まだ病み上がりである。しかし、病気が再発する可能性がある。さあ、努力しよう。まだ得ていないものを得ようと、まだ悟っていないものを悟ろうと、まだ実現していないものを実現しようと」と。

Evaṃ pavattaanurūpapaccavekkhaṇāsahitāni abbhussahanāni tammūlakāni vā paccavekkhaṇāni aṭṭha vīriyārambhavatthūni nāma.

このように、実践に沿った省察を伴う精進の起伏、あるいはその省察に根差す八つの精進の拠り所があるのである。

Tadanucchavikaṃ tadanulomikanti ettha ta-saddo vakkhamānāpekkho ca atītāpekkho ca hotīti āha **‘‘yaṃ idāni sikkhāpadaṃ paññapessatī’’**tiādi. Sabbanāmāni hi vakkhamānavacanānipi honti pakkantavacanānipi. Saṃvarappahānapaṭisaṃyuttanti pañcasaṃvarehi ceva pañcapahānehi ca paṭisaṃyuttaṃ. Pañcavidho hi saṃvaro sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti. Pahānampi pañcavidhaṃ tadaṅgappahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ samucchedappahānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nissaraṇappahānanti.

それにふさわしい、それに沿った、ということである。ここで「それ」という言葉は、これから説かれるものにも、過去に説かれたものにも用いられるのである。なぜなら、すべての代名詞は、これから説かれるものを指す場合も、既に説かれたものを指す場合もあるからである。「戒めと放棄とに関わる」とは、五つの戒めと五つの放棄とに関わるということである。五つの戒めとは、戒めの戒め、念の戒め、知の戒め、忍耐の戒め、精進の戒めである。放棄もまた五つあり、すなわち、その部分の放棄、止滅の放棄、断滅の放棄、静寂の放棄、出離の放棄である。

Tattha ‘‘iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto’’ti (vibha. 511) evamāgato pātimokkhasaṃvaro sīlasaṃvaro nāma, so ca atthato kāyikavācasiko avītikkamo. ‘‘Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) evamāgatā indriyārakkhā satisaṃvaro, sā ca atthato tathāpavattā sati eva. ‘‘Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti (su. ni. 1041; netti. 11) evamāgato ñāṇasaṃvaro. Ettha hi ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmī’’ti vatvā ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti vacanato sotasaṅkhātānaṃ taṇhādiṭṭhiduccaritaavijjādikilesānaṃ samucchedakañāṇaṃ pidahanaṭṭhena saṃvaroti vuttaṃ. ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’tievamāgatā (ma. ni. 1.24; ma. ni. 3.159; a. ni. 4.114) adhivāsanā khantisaṃvaro, sā ca atthato tathāpavattā khandhā adoso vā. Paññāti eke, taṃ na gahetabbaṃ. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti (ma. ni. 1.26) evamāgataṃ kāmavitakkādīnaṃ vinodanavasena pavattaṃ vīriyameva vīriyasaṃvaro. Sabbo cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ dussīlyasaṅkhātānaṃ kāyavacīduccaritānaṃ muṭṭhassaccasaṅkhātassa pamādassa abhijjhādīnaṃ vā akkhanti aññāṇakosajjānañca saṃvaraṇato pidahanato chādanato ‘‘saṃvaro’’ti vuccati. Saṃvaratīti saṃvaro, pidahati nivāreti pavattituṃ na detīti attho. Paccayasamavāye uppajjanārahānaṃ kāyaduccaritādīnaṃ tathā tathā anuppādanameva hi idha saṃvaraṇaṃ nāma. Evaṃ tāva pañcavidho saṃvaro veditabbo.

そのうち、「この波羅提木叉の戒めによって、具足している、完全に具足している」と(ヴィバ.511)あるように、波羅提木叉の戒めとは、戒めの戒めと呼ばれ、それは実際には身と口の超越である。「眼根を守り、眼根において戒めを得る」(ディー.ニ.1.213; マ.ニ.1.295; サン.ニ.4.239; ア.ニ.3.16)とあるように、感覚器官の守護は念の戒めであり、それは実際にはそのように働く念そのものである。「耳の戒めを説く、それらは智慧によって閉じられる」(スー.ニ.1041; ネッティ.11)とあるように、知の戒めである。ここでは、「耳の戒めを説く」と言ってから、「それらは智慧によって閉じられる」と言うのは、耳に属する渇愛、見解、悪行、無知などの煩悩を断滅する智慧によって、閉じられるという意味で戒めと呼ばれているのである。「寒さや暑さに耐える」(マ.ニ.1.24; マ.ニ.3.159; ア.ニ.4.114)とあるように、忍耐の戒めは、それらの耐え忍ぶこと、すなわち、それらの集まり(=感覚)であって、無執着である。ある者たちは「智慧」と言うが、それは受け入れられるべきではない。「生じた欲の想いを耐え忍ばない」(マ.ニ.1.26)とあるように、生じた欲の想いなどを滅することによって働く精進は、精進の戒めである。これらのすべての戒めは、それぞれ戒めるべき不正な身・口の行いや、無念、怠慢、貪欲、忍耐の欠如、無知などから、それらを戒め、隠し、覆うことから、「戒め」と呼ばれるのである。戒める、すなわち、止めて、働かないようにする、という意味である。条件が揃ったときに生じるべき身の悪行などを、そのように生じないようにすること、それがここでいう戒めである。このように、五つの戒めを理解すべきである。

Tena tena guṇaṅgena tassa tassa aguṇaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Nāmarūpaparicchedādīsu hi vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato dīpālokeneva tamassa nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāge uppannena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena ‘‘ahaṃ mamā’’ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāyātiādinā nayena tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa aguṇaṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānanti veditabbaṃ. Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattinivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ vikkhambhanappahānaṃ nāma. Vikkhambhanameva pahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ. Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ pahānāyā’’tiādinā (dha. sa. 277) nayena vuttassa samudayapakkhiyassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattibhāvena pahānaṃ, idaṃ samucchedappahānaṃ nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ vūpasantatā kilesānaṃ, etaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nāma. Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ nissaraṇappahānaṃ nāma. Sabbampi cetaṃ cāgaṭṭhena pahānanti vuccati. Evamimehi yathāvuttasaṃvarehi ceva pahānehi ca paṭisaṃyuttā dhammadesanā ‘‘saṃvarappahānapaṭisaṃyuttā’’ti veditabbā.

それぞれの善い側面によって、それぞれの悪い側面を放棄することが、その部分の放棄である。すなわち、名色(名と色)の区別などの洞察の智慧において、対立するものであるために、灯火の光が闇を照らすように、名色による実体視を放棄すること、条件の理解によって、理由なき見解や不当な見解を放棄すること、それらの後で生じる疑いを超えて、逡巡を放棄すること、集まりの観察によって、「私」という捉えを放棄すること、道と非道の区別によって、非道を道と見誤ることを放棄すること、生起の観察によって、断滅の見解を放棄すること、消滅の観察によって、常住の見解を放棄すること、恐れの観察によって、恐ろしいものに恐れがないと見誤ることを放棄すること、このように、それぞれの洞察の智慧によって、それぞれの悪い側面を放棄することが、その部分の放棄であると理解すべきである。そして、止滅の区別によって、集中によって、水の表面で油が広がるように、それらのそれぞれの煩悩などを放棄することが、止滅の放棄である。止めることそのものが止滅の放棄である。四つの聖なる道が修習されたために、そのそれぞれの道を修習する者が、その身のうちに、「見解の放棄のために」(ダー.サ.277)とあるように、説かれている生起に伴う煩悩の集まりを、完全に生じないように放棄すること、これが断滅の放棄である。そして、果位において静まること、煩悩の静寂、これが静寂の放棄である。すべての造作から離れ、すべての造作を放棄した涅槃、これが出離の放棄である。これらすべては、放棄という点で放棄とも呼ばれる。このように、先に述べられた戒めと放棄とに関わる教えは、「戒めと放棄とに関わる」と理解すべきである。

Asuttantavinibaddhanti suttantesu anibaddhaṃ, pāḷianāruḷhanti attho. Pakiṇṇakadhammadesanā hi saṅgahaṃ na ārohati. Vuttamevatthaṃ pakāsento āha **‘‘pāḷivinimutta’’**nti. Atha vā asuttantavinibaddhanti suttābhidhammapāḷiṃ anāruḷhabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, pāḷivinimuttanti vinayapāḷiṃ anāruḷhabhāvaṃ sandhāya. Okkantikadhammadesanā nāma ñāṇena anupavisitvā antarā kathiyamānā dhammadesanā, paṭikkhipanādhippāyā bhaddālittherasadisā. Samparetabbato pecca gantabbato samparāyo, paraloko. Tattha bhavaṃ samparāyikaṃ. Vaṭṭabhayena tajjentoti ‘‘evaṃ dussīlā nirayādīsu dukkhaṃ pāpuṇantī’’ti tajjento. Dīghanikāyappamāṇampi majjhimanikāyappamāṇampi dhammadesanaṃ karotīti ‘‘tena khaṇena tena muhuttena kathaṃ bhagavā tāvamahantaṃ dhammadesanaṃ karotī’’ti na vattabbaṃ. Yāvatā hi lokiyamahājanā ekaṃ padaṃ kathenti, tāva ānandatthero aṭṭha padāni katheti. Ānandatthere pana ekaṃ padaṃ kathenteyeva bhagavā soḷasa padāni katheti. Iminā nayena lokiyajanassa ekapaduccāraṇakkhaṇe bhagavā aṭṭhavīsasataṃ padāni katheti. Kasmā? Bhagavato hi jivhā mudu, dantāvaraṇaṃ suphusitaṃ, vacanaṃ agaḷitaṃ, bhavaṅgaparivāso lahuko, tasmā sace eko bhikkhu kāyānupassanaṃ pucchati, añño vedanānupassanaṃ, añño cittānupassanaṃ, añño dhammānupassanaṃ, ‘‘iminā puṭṭhe ahaṃ pucchissāmī’’ti eko ekaṃ na oloketi, evaṃ santepi tesaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘ayaṃ paṭhamaṃ pucchi, ayaṃ dutiya’’ntiādinā pucchanavāro tādisassa paññavato paññāyati sukhumassa antarassa labbhanato. Buddhānaṃ pana desanāvāro aññesaṃ na paññāyateva accharāsaṅghātamatte khaṇe anekakoṭisahassacittappavattisambhavato. Daḷhadhammena dhanuggahena khittasarassa vidatthicaturaṅgulaṃ tālacchāyaṃ atikkamanato puretaraṃyeva bhagavā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ, navavidhena vedanānupassanaṃ, soḷasavidhena cittānupassanaṃ, pañcavidhena dhammānupassanaṃ katheti. Tiṭṭhantu vā ete cattāro, sace hi aññe cattāro sammappadhānesu, aññe iddhipādesu, aññe pañcindriyesu, aññe pañcabalesu, aññe sattabojjhaṅgesu, aññe aṭṭhamaggaṅgesu pañhe puccheyyuṃ, tampi bhagavā katheyya. Tiṭṭhantu vā ete aṭṭha, sace aññe sattatiṃsa janā bodhipakkhiyesu pañhe puccheyyuṃ, tampi bhagavā tāvadeva katheyya.

「経に結びつけられていない」とは、経に結びつけられていない、経に説かれていないという意味である。雑多な教えは、集めに含めることができない。その意味を明らかにしようとして、「経から離れた」と言う。「あるいは、経に結びつけられていない」とは、経、阿毘達磨の経に説かれていないことを指して言われ、「経から離れた」とは、律の経に説かれていないことを指して言われる。下降する教えとは、智慧によって入り込まず、途中で説かれる教えであり、否定する意図を持つ、偉大な長老の教えに似ている。「あの世へ行く、死んで行く」とは、あの世、来世のことである。そこに属する「生」である。輪廻の恐れによって脅す、すなわち、「このように、戒律を守らない者は、地獄などで苦しみを被る」と脅すことである。長部経典ほどの、あるいは中部経典ほどの教えを説く、すなわち、「その瞬間、その瞬間に、どうして世尊はそのような大教えを説かれるのか」と、そう言うべきではない。世俗の人々が一つ言葉を話す間に、アーナンダ長老は八つの言葉を話す。アーナンダ長老が一つ言葉を話す間に、世尊は十六の言葉を話される。このように、世俗の人が一つの言葉を話す瞬間に、世尊は二百八十の言葉を話される。なぜか? 世尊の舌は柔らかく、歯の囲いは滑らかで、言葉は淀みなく、生起の持続は容易だからである。だから、もし一人の比丘が身の観察を問えば、別の比丘が感覚の観察を、別の比丘が心の観察を、別の比丘が法の観察を問い、「この者が問えば、私が問おう」と、一人ずつ見ないようにしても、それでもその比丘たちには、「この者が最初に問い、この者が二番目に」というように、質問の順番が、そのように聡明な、そのように微細な(心の)内面を捉えることができるために、わかるのである。しかし、仏陀の教えの順序は、他の者には、瞬く間の刹那に、数万億もの心の働きが生じることから、決してわからない。堅固な弓を引いて矢を放った者の、矢の先端が影を越えるよりも早く、世尊は十四種類の身の観察、九種類の感覚の観察、十六種類の心の観察、五種類の法の観察を説かれる。それら四つはさておき、もし他の四人が、四つの正しく精進すること、他の人が、神通の足、他の人が、五つの感覚、他の人が、五つの力、他の人が、七つの覚醒の要因、他の人が、八つの聖なる道について問えば、それも世尊は説かれるだろう。それら八つはさておき、もし他の三十七人が、三十七の菩提の要因について問えば、それも世尊はすぐに説かれるだろう。

Mūlaṃ nissayo patiṭṭhāti pacchimaṃ pacchimaṃ paṭhamassa paṭhamassa vevacananti daṭṭhabbaṃ. Tattha patiṭṭhāti sampayogavasena upanissayavasena ca okāsabhāvo. Sikkhāsaṅkhātānañhi avasesakusaladhammānaṃ methunaviratisampayogavasena vā patiṭṭhā siyā upanissayabhāvena vā. Tenevāha **‘‘methunasaṃvaro hī’’**tiādi. Vuttatthavasenāti patiṭṭhāadhigamūpāyavasena. Sikkhāpadavibhaṅge niddiṭṭhaviraticetanā taṃsampayuttadhammā ca sikkhāpadanti dassetukāmo āha – **‘‘ayañca attho sikkhāpadavibhaṅge vuttanayena veditabbo’’**ti. Sikkhāpadavibhaṅge hi viratiādayo dhammā nippariyāyato pariyāyato ca ‘‘sikkhāpada’’nti vuttā. Vuttañhetaṃ –

「根本」「依」「拠」とは、最後のものが最初のものの同義語であると理解すべきである。そこで、「拠」とは、結合による、あるいは依りかかることによる、場所である。戒律という戒めの、残りの善なる法は、淫行を避けることとの結合によって、あるいは依りかかることによって、拠り所となりうる。だからこそ、「淫行の戒めは」(パーチ.494など)と言うのである。「説かれた意味によれば」とは、拠り所を得るための方法によれば、ということである。戒律の分析において説かれた、断ち切ることの意志と、それと関係する法とが、戒律であると示そうとして、「この意味は、戒律の分析において説かれた方法で理解されるべきである」(パーチ.494など)と言う。戒律の分析において、断ち切ることなどは、完全に、あるいは部分的に「戒律」と呼ばれている。それはこのように説かれている。「

‘‘Tattha katamaṃ kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ kāmesumicchācārā viramantassa, yā tasmiṃ samaye kāmesumicchācārā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velānatikkamo setughāto, idaṃ vuccati kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.

「そこで、淫行の戒めとは何か? 欲望の領域の善なる心が、喜びとともに、智慧を伴って生じるとき、淫行を断つ者のために、その時に、淫行からの離脱、放棄、回避、否定、行わないこと、違反しないこと、時間を超えること、障害を取り除くこと、これを淫行の戒めと呼ぶ。残りの法は、回避と関係する。

‘‘Tattha katamaṃ kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ kāmesumicchācārā viramantassa, yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ, idaṃ vuccati kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.

「そこで、淫行の戒めとは何か? 欲望の領域の善なる心が、喜びとともに、智慧を伴って生じるとき、淫行を断つ者のために、その時に、意志、決意、決意されたこと、これを淫行の戒めと呼ぶ。残りの法は、意志と関係する。

‘‘Tattha katamaṃ kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ kāmesumicchācārā viramantassa, yo tasmiṃ samaye phasso…pe… paggāho avikkhepo, idaṃ vuccati kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpada’’nti (vibha. 706).

「そこで、淫行の戒めとは何か? 欲望の領域の善なる心が、喜びとともに、智慧を伴って生じるとき、淫行を断つ者のために、その時に、触覚…(中略)…掴むこと、拡散、これを淫行の戒めと呼ぶ」(ヴィバ.706)。

Ettha hi yasmā na kevalaṃ viratiyeva sikkhāpadaṃ, cetanāpi sikkhāpadameva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo vutto. Yasmā ca na kevalaṃ eteyeva dve dhammā sikkhāpadaṃ, cetanāsampayuttā pana paropaṇṇāsa dhammāpi sikkhitabbakoṭṭhāsato sikkhāpadameva, tasmā tatiyanayo dassito. Duvidhañhi sikkhāpadaṃ nippariyāyasikkhāpadaṃ pariyāyasikkhāpadanti. Tattha virati nippariyāyasikkhāpadaṃ. Sā hi ‘‘pāṇātipātā veramaṇī’’ti pāḷiyaṃ āgatā, no cetanā. Viramanto ca tāya eva tato tato viramati, na cetanāya, cetanampi pana āharitvā dasseti, tathā sesacetanāsampayuttadhamme. Tasmā cetanā ceva avasesasampayuttadhammā ca pariyāyasikkhāpadanti veditabbaṃ.

ここでは、単に回避だけが戒めではなく、意志もまた戒めであるから、それを指し示すために第二の方法が説かれた。そして、これら二つの法だけが戒めではなく、意志と関係する他の五つの法も、学ぶべき部分として戒めであるから、第三の方法が示された。戒めには、無条件の戒めと、条件付きの戒めとの二種類がある。そこで、回避は無条件の戒めである。それは「殺生からの回避」という経で言われているのであって、意志ではない。回避する者は、それによって、そこから回避するのであり、意志によってではない。しかし、意志もまた引き出して示されている。同様に、残りの意志と関係する法もそうである。したがって、意志と、残りの関係する法とが、条件付きの戒めであると理解すべきである。

Idāni na kevalaṃ idha viratiādayo dhammāva sikkhāpadaṃ, atha kho tadatthajotikā paññattipīti dassento āha **‘‘apicā’’**tiādi. ‘‘Yo tattha nāmakāyo padakāyoti idaṃ mahāaṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti vadanti. Nāmakāyoti nāmasamūho nāmapaṇṇattiyeva. Padaniruttibyañjanāni nāmavevacanāneva ‘‘nāmaṃ nāmakammaṃ nāmaniruttī’’tiādīsu (dha. sa. 1313-1315) viya. Sikkhākoṭṭhāsoti viratiādayova vuttā, tadatthajotakaṃ vacanampi sikkhāpadanti idampi ettha labbhateva.

今、単にここで回避などが戒めであるだけでなく、それらの意味を示すための教えもまた戒めであると示そうとして、「さらに」と言う。「そこで、名前の集まり、言葉の集まり」とは、これは大アッタカターで言われていると人々は言う。名前の集まりとは、名前の集まり、すなわち名前の教えそのものである。言葉の語源や文字は、「名前、名前の行為、名前の語源」など(ダー.サ.1313-1315)のように、名前そのものである。戒めの部分とは、回避などが説かれており、それらの意味を示す言葉もまた戒めである。これもまたここで得られる。

Atthavaseti vuddhivisese ānisaṃsavisese. Tesaṃ pana sikkhāpadapaññattikāraṇattā āha **‘‘dasa kāraṇavase’’**ti, dasa kāraṇaviseseti attho. Tenāha **‘‘hitavisese’’**ti. Atthoyeva vā atthavaso, dasa atthe dasa kāraṇānīti vuttaṃ hoti. Atha vā attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti atthavaso, hetūti evampettha attho daṭṭhabbo. Suṭṭhu devāti idaṃ rājantepurappavesanasikkhāpade (pāci. 494 ādayo) vuttaṃ. ‘‘Ye mama sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti vuttattā **‘‘yo ca tathāgatassa vacanaṃ sampaṭicchati, tassa taṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’’**ti vuttaṃ. Asampaṭicchane ādīnavanti bhaddālisutte (ma. ni. 2.134 ādayo) viya asampaṭicchane ādīnavaṃ dassetvā. Sukhavihārābhāve sahajīvamānassa abhāvato sahajīvitāpi sukhavihārova vutto. Sukhavihāro nāma catunnaṃ iriyāpathavihārānaṃ phāsutā.

「功徳」とは、特別な増進、特別な利益のことである。それらの戒めが制定された理由から、「十の理由によって」と言う。すなわち、十の理由の分別である。だからこそ、「利益の分別」と言うのである。功徳そのものが功徳の理由であり、十の功徳、十の理由が説かれているということになる。あるいは、功徳、すなわち結果であり、それによって成り立っていることから、理由であると、このようにここで解釈すべきである。「非常に良い」とは、王宮への進入の戒め(パーチ.494など)で説かれている。「私の言葉を、信じるべきだと信じる者は、その者にとって、それは長い間、利益と幸福となるだろう」と説かれていることから、「そして、そのように如来の言葉を受け入れる者にとって、それは長い間、利益と幸福となるだろう」と説かれている。受け入れないことによる不利益とは、善い人の経(マ.ニ.2.134など)のように、受け入れないことによる不利益を示して。快適な生活がないこと、生きていること、それらは快適な生活そのものである。快適な生活とは、四つの姿勢の生活の快適さである。

Maṅkutanti nittejabhāvaṃ. Dhammenātiādīsu dhammoti bhūtaṃ vatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsananti ñattisampadā ceva anussāvanasampadā ca. Piyasīlānanti sikkhākāmānaṃ. Tesañhi sīlaṃ piyaṃ hoti. Tenevāha **‘‘sikkhattayapāripūriyā ghaṭamānā’’**ti. Sandiṭṭhamānāti saṃsayaṃ āpajjamānā. Ubbāḷhā hontīti pīḷitā honti. Saṅghakammānīti satipi uposathapavāraṇānaṃ saṅghakammabhāve gobalibaddañāyena uposathaṃ pavāraṇañca ṭhapetvā upasampadādisesasaṅghakammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Samaggānaṃ bhāvo sāmaggī.

マクタンティ ニッテジャバワン。ダンメンナーティアーディス ダンモティ ブータン ヴァッツ。ヴィナヤオーティ コダナー チェヴァ サラナー チャ。サッツァサナンティ ニャッティサンパダー チェヴァ アヌッサヴァナサンパダー チャ。ピヤスィラナンティ シッカタヤーナーン。テサンヒ シーラン ピヤン ホティ。テネヴァーハ **「シッカッタイヤー パーリプーリヤー ガータマナー」**ティ。サンディットハマナンティ サンサヤン アーパジャマナー。ウッバーラ ハーホンティーティ ピーリター ホンティ。サンガカマンニーティ サティピ ウポサタパーヴァーラナーナン サンガカマバーヴェ ゴバリアッダニャーヤ エナ ウポサタン パーヴァーランチャ ターペトヴァー ウパサンパダーディセーササンガカマーナン ガハナン ベーディタッバ。サマーガーナーン バーヴォ サーマッギー。

‘‘Na vo ahaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī’’ti (dī. ni. 3.182) ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.

「ナ ヴォ アハン、チュンダ、ディッタダムミカーナメーヴァー アーサヴァーナン サンヴァラーヤ ダンマン デセーミー」ティ (ディー. ニ. 3.182) エッタ ヴィヴァーダムラバーウター キレーサー アーサヴァーティ アーガター。

‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;

「イェーナ デーウパパティッサ、ギャンタッボー ヴァー ヴィハンガモ;

Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;

ヤクッタンタム イェーナ ガチェーヤーン、マヌサッタニャー チャ アバジェー;

Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36) –

テ マヤン アーサヴァー キナー、ヴィッダスター ヴィナリカタ」ティ。(ア. ニ. 4.36) –

::unindented Ettha tebhūmakaṃ kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. Idha pana parūpavādavippaṭisāravadhabandhādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā āsavāti āha – **‘‘asaṃvare ṭhitena tasmiṃyeva attabhāve pattabbā’’**tiādi. Yadi hi bhagavā sikkhāpadaṃ na paññapeyya, tato asaddhammapaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca taṃnimittameva nirayādīsu nibbattassa pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavananānappakārā anatthā, te sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’ti. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha bhavā diṭṭhadhammikā. Tena vuttaṃ **‘‘tasmiṃyeva attabhāve pattabbā’’**ti. Sammukhā garahaṇaṃ akitti, parammukhā garahaṇaṃ ayaso. Atha vā sammukhā parammukhā ca garahaṇaṃ akitti, parivārahāni ayasoti veditabbaṃ. Āgamanamaggathakanāyāti āgamanadvārapidahanatthāya. Samparetabbato pecca gantabbato samparāyo, paralokoti āha **‘‘samparāye narakādīsū’’**ti. Methunādīni rajjanaṭṭhānāni, pāṇātipātādīni dussanaṭṭhānāni. ::

::unindented
エッタ テーブーマカン カンマ アヴァセーサー チャ アクサラー ダンマー。イダ パンア パルーパヴァーダヴィッパティサラーヴァーダバンダーヤヨ チェーヴァ アパーヤドゥッカブーター チャ ナーンッパーカーラ ウパッダヴァー アーサヴァーティ アーハ – **「アサンヴァレ ティータナー タスミン イェーヴァ アッタバーヴァー パーッターッバー」**ティアーディ。ヤディ ヒ バガーヴァー シッカーパーダン ナ パンニャペイア、タトー アサッダマッパティセーヴァーナディンナダーナ パーナーティパーターディヘーティ イェー ウッパッジェーユン パルーパヴァーダーヤヨ ディッタダムミカー ナーンッパーカーラ アナッハー、イェー チャ タンニミッタメーヴァ ニラヤーディス ニバッタッサ パンチャヴィダバンダーナカンマカーラナーディヴァセーナ マハー ドゥッカヌーバヴァーナナーナッパーカーラ アナッハー、テ サンダーヤ イダン ブッタン 「ディッタダムミカーナーン アーサヴァーナン サンヴァラーヤ サムパラヤイカーナーン アーサヴァーナン パティガーターヤ」ティ。ディッタダンモー ウチャリ パチャッカホー アッタバーヴォ、タッタ バーヴァー ディッタダムミカー。テーン ブッタン **「タスミン イェーヴァ アッタバーヴァー パーッターッバー」**ティ。サームムカー ガラハナン アキッティ、パラムムカー ガラハナン アヤソー。アタ ヴァー サームムカー パラムムカー チャ ガラハナン アキッティ、パリーヴァラハーニ アヤソーティ ベーディタッバ。アーガマナマッガタカナヤーティ アーガマナドゥバーピダハナッタヤ。サンプレータバトー ペッチャ ガンタッバトー サムパラヨー、パラローコーティ アーハ **「サムパラヤー ニラカーディスー」**ティ。メートゥナーディニ ラッジャナッターナニ、パーナーティパーターディニ ドゥッサナッターナニ。
::

Cuddasa khandhakavattāni nāma vattakkhandhake vuttāni āgantukavattaṃ āvāsikagamikaanumodanabhattaggapiṇḍacārikaāraññikasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhāyasaddhivihārikaācariyaantevāsikavattanti imāni cuddasa vattāni. Tato aññāni pana kadāci tajjanīyakammakatādikāleyeva caritabbāni dveasīti mahāvattāni, na sabbāsu avatthāsu caritabbāni, tasmā cuddasakhandhakavattesu agaṇitāni, tāni pana ‘‘pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññapessāmī’’ti (cūḷava. 75 ādayo) ārabhitvā ‘‘na upasampādetabbaṃ…pe… na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti (cūḷava. 76) vuttāvasānāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ, mūlāyapaṭikassanārahena, mānattārahena, mānattacārikena, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabba’’ntiādinā (cūḷava. 82) vuttavattāni pakatattacaritabbehi anaññattā visuṃ agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṃ vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇitāni pañcāti ekasattati vattāni, ukkhepanīyakammakatavattesu vuttaṃ ‘‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ…pe… nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’’nti (cūḷava. 75) idaṃ abhivādanādīnaṃ asādiyanaṃ ekaṃ, ‘‘na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo’’tiādīni (cūḷava. 51) dasāti evametāni dvāsīti vattāni. Etesveva pana kānici tajjanīyakammādivattāāni, kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsīti eva, aññattha pana aṭṭhakathāpadese appakaṃ ūnamadhikaṃ vā gaṇanūpagaṃ na hotīti ‘‘asīti khandhakavattānī’’ti vuttaṃ.

チュッダサ カンダカヴァッターニ ナーマ ヴァッタスカンダケ ブッターニ アーガントゥカヴァッタマ アーヴァーシカーガミカーヌモーダナバッタッガ ピンダチャーリ アーラニャニカセーナーサナ ジャンターガハラ ヴァッツァクティ アップッハーヤサッディヴィハーリカー アーチャリヤアンテヴァーシカヴァッタンティ イマーニ チュッダサ ヴァッターニ。タトー アンニャーニ パナ カダーチ タッジャニーヤカンマカタディカーレーイェーヴァ チャリタッバーニ ドゥヴァーシーティ マハーヴァッターニ、ナ サバーサウ アヴァッターシュ チャリタッバーニ、タスマ チュッダサカンダカヴァッターシュ アガニターニ、タニ パナ 「パーリヴァーシカーナーン ビックフーナン ヴァッタ パンニャペッサミー」ティ (チューラヴァ. 75 アーダヨ) アーラビタヴァー 「ナ ウパサンパーデタッバ...ペ... ナ チャマーヤン チャーンカマーンテ チャーンカメー チャーンカミタッバ」ンティ (チューラヴァ. 76) ブッタミンナサーニ ササッティ、タトー パラン 「ナ、ビッカヴェー、パーリヴァーシケーナ ビックゥナー パーリヴァーシカーウッダタレーナ ビックゥナー サッディーン、ムーラーヤ パティカッサナーラヘーナ、マーナッラヘーナ、マーナッタクァーリケナ、アッバーナラヘーナ ビックゥナー サッディーン エカッチャンネ アーヴァーセー ヴァッタッバ」ンティアーディナー (チューラヴァ. 82) ブッタミンヴァッターニ パカッタッタチャリタッベヒ アナンニャッタ ヴィスュン アガニトヴァー パーリヴァーシカーウッダタラーディス プッガランタレーシュ チャリタッバッタ テーサン ヴァセーナ サッピンデーットヴァー エカイカン カトヴァー ガニターニ パンチャティ エカサッティ ヴァッターニ、ウッケーパニーヤカンマカタヴァッターシュ ブッタン 「ナ パカッタッタッサ ビックゥノ アビヴァーダナン パッチュッダーナン...ペ... ナハーネ ピッティパリカンマー サーディタッバ」ンティ (チューラヴァ. 75) イダン アビヴァーダナーディナン アサディヤナン エカン、 「ナ パカッタットト ビックゥ シーラヴィパッティヤー アヌッダセーボ」ティアーディニ (チューラヴァ. 51) ダサーティ エヴァメタニ ドゥヴァーシーティ ヴァッターニ。エテースヴェーヴァ パナ カーニチ タッジャニーヤカンマーディヴァッターアーニ、カーニチ パーリヴァーシカーディヴァッターーニティ アッガヒターッガハナエナ ドゥヴァーシーティ エヴァ、アンニャッタ パナ アッタカタパーデセー アッパカン ウーナムアディカン ヴァー ガナヌパーガン ナ ホーティティ 「アシティ カンダカヴァッターニ」ティ ブッタン。

Saṃvaravinayoti sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti pañcavidhopi saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati. Pahānavinayoti tadaṅgappahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ samucchedappahānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nissaraṇappahānanti pañcavidhampi pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā pahānavinayoti vuccati. Samathavinayoti satta adhikaraṇasamathā. Paññattivinayoti sikkhāpadameva. Sikkhāpadapaññattiyā hi vijjamānāya eva sikkhāpadasambhavato paññattivinayopi sikkhāpadapaññattiyā anuggahito hoti.

サンヴァラヴィナヨーティ シーラサンヴァロー サティサンヴァロー ニャーナサンヴァロー カンティサンヴァロー ヴィーリヤサンヴァローティ パンチャヴィドーピ サンヴァロー ヤサーカサンヴァリタッバーナーン ヴィネータッバーナーンチャ カーヤドゥッカリーターディナン サンヴァラナトー サンヴァロー、ヴィナヤナトー ヴィナヨーティ ウッチャリ。パハーナヴィナヨーティ タダンガッパハーナン ヴィックハンバナッパハーナン サムチュッダッパハーナン パティパサッディッパハーナン ニッサラナッパハーナンティ パンチャヴィドーピ パハーナン ヤスマー チャガッタヘーナ パハーナン、ヴィナヤナッタヘーナ ヴィナヨー、タスマ パハーナヴィナヨーティ ウッチャリ。サマタヴィナヨーティ サッタ アディカラナサマター。パンニャッタヴィナヨーティ シッカタパーメーヴァ。シッカタパーパンニャッティヤー ヒ ヴィッジャマナーヤ イェーヴァ シッカタパーサンバヴァートー パンニャッタヴィナヨーピ シッカタパーパンニャッティヤー アヌッガヒットー ホーティ。

Idāni –

イダーニ –

‘‘Yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsu, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, yaṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, yaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, yaṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, yaṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, taṃ appasannānaṃ pasādāya, yaṃ appasannānaṃ pasādāya, taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, yaṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, taṃ saddhammaṭṭhitiyā, yaṃ saddhammaṭṭhitiyā, taṃ vinayānuggahāya.

「ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス、ヤン サンプハー ス、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ、ヤン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ、タン ペーサラナーン ビックフーナン ファースヴィハーラーヤ、ヤン ペーサラナーン ビックフーナン ファースヴィハーラーヤ、タン ディッタダムミカーナーン アーサヴァーナン サンヴァラーヤ、ヤン ディッタダムミカーナーン アーサヴァーナン サンヴァラーヤ、タン サムパラヤーイカーナーン アーサヴァーナン パティガーターヤ、ヤン サムパラヤーイカーナーン アーサヴァーナン パティガーターヤ、タン アッパサンナナーナン パサダーヤ、ヤン アッパサンナナーナン パサダーヤ、タン パサンナナーナン ビヨーバーヴァーヤ、ヤン パサンナナーナン ビヨーバーヴァーヤ、タン サッダマッタティヤー、ヤン サッダマッタティヤー、タン ヴィナヤヌッガハーヤ。

‘‘Yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsu, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ appasannānaṃ pasādāya, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saddhammaṭṭhitiyā, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ vinayānuggahāya.

「ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス、ヤン サンガストゥ、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ、ヤン サンガストゥ、タン ペーサラナーン ビックフーナン ファースヴィハーラーヤ、ヤン サンガストゥ、タン ディッタダムミカーナーン アーサヴァーナン サンヴァラーヤ、ヤン サンガストゥ、タン サムパラヤーイカーナーン アーサヴァーナン パティガーターヤ、ヤン サンガストゥ、タン アッパサンナナーナン パサダーヤ、ヤン サンガストゥ、タン パサンナナーナン ビヨーバーヴァーヤ、ヤン サンガストゥ、タン サッダマッタティヤー、ヤン サンガストゥ、タン ヴィナヤヌッガハーヤ。

‘‘Yaṃ saṅghaphāsu, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ appasannānaṃ pasādāya, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ saddhammaṭṭhitiyā, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ vinayānuggahāya, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ saṅghasuṭṭhutāya.

「ヤン サンプハー ス、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ、ヤン サンプハー ス、タン ペーサラナーン ビックフーナン ファースヴィハーラーヤ、ヤン サンプハー ス、タン ディッタダムミカーナーン アーサヴァーナン サンヴァラーヤ、ヤン サンプハー ス、タン サムパラヤーイカーナーン アーサヴァーナン パティガーターヤ、ヤン サンプハー ス、タン アッパサンナナーナン パサダーヤ、ヤン サンプハー ス、タン パサンナナーナン ビヨーバーヴァーヤ、ヤン サンプハー ス、タン サッダマッタティヤー、ヤン サンプハー ス、タン ヴィナヤヌッガハーヤ、ヤン サンプハー ス、タン サンガストゥターヤ。

‘‘Yaṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya…pe… yaṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya…pe… yaṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya…pe… yaṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya…pe… yaṃ appasannānaṃ pasādāya…pe… yaṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya…pe… yaṃ saddhammaṭṭhitiyā…pe… yaṃ vinayānuggahāya, taṃ saṅghasuṭṭhutāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ saṅghaphāsutāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ appasannānaṃ pasādāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, yaṃ vinayānuggahāya, taṃ saddhammaṭṭhitiyā (pari. 334).

「ヤン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ…ペ…ヤン ペーサラナーン ビックフーナン ファースヴィハーラーヤ…ペ…ヤン ディッタダムミカーナーン アーサヴァーナン サンヴァラーヤ…ペ…ヤン サムパラヤーイカーナーン アーサヴァーナン パティガーターヤ…ペ…ヤン アッパサンナナーナン パサダーヤ…ペ…ヤン パサンナナーナン ビヨーバーヴァーヤ…ペ…ヤン サッダマッタティヤー…ペ…ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン サンガストゥターヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン サンプハー スターヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン ペーサラナーン ビックフーナン ファースヴィハーラーヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン ディッタダムミカーナーン アーサヴァーナン サンヴァラーヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン サムパラヤーイカーナーン アーサヴァーナン パティガーターヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン アッパサンナナーナン パサダーヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン パサンナナーナン ビヨーバーヴァーヤ、ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン サッダマッタティヤー (パリー. 334)。

‘‘Atthasataṃ dhammasataṃ, dve ca niruttisatāni;

「アッタサタン ダンマサタン、ドゥェー チャ ニルッティサターニ;

Cattāri ñāṇasatāni, atthavase pakaraṇe’’ti (pari. 334) –

チャッタールィ ニャーナサターニ、アッタヴァセー パカラネ」ティ (パリー. 334) –

::unindented Yaṃ vuttaṃ parivāre, taṃ dassento **‘‘apicetthā’’**tiādimāha. ::

::unindented
ヤン ブッタン パリヴァーレ、タン ダッセン トー **「アピチェッタ」**ティアーディマーハ。
::

Tattha ‘‘yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsu, yaṃ saṅghaphāsu, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’ti iminā anukkamena yaṃ vuttaṃ, taṃ sandhāya āsannāsannapadānaṃ uparūparipadehi saddhiṃ yojitattā saṅkhalikabandhanasadisattā **‘‘saṅkhalikanaya’’**nti vuttaṃ. Saṅkhalikanayaṃ katvāti sambandho. ‘‘Yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsu, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’ti evamādinā dasasu padesu ekamekaṃ padaṃ tadavasesehi navanavapadehi yojetvā yaṃ vuttaṃ, taṃ sandhāya **‘‘ekekapadamūlikaṃ dasakkhattuṃ yojanaṃ katvā’’**ti vuttaṃ.

タッタ 「ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス、ヤン サンプハー ス、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ」ティ イミニナヌッカマエナ ヤン ブッタン、タン サンダーヤ アーサンナーサンナパダーナーン ウパールーパリパデーヒ サッディーン ヨージタッタ サンカリカバンダーナサディサッタ **「サンカリカナヤ」**ンティ ブッタン。サンカリカナヤン カトヴァーティ サンバントー。 「ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス、ヤン サンガストゥ、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ」ティ エヴァマーディナー ダスス パデーシュ エカメーカ パダン タダヴァセーヒ ナヴァナヴァパデーヒ ヨージトヴァー ヤン ブッタン、タン サンダーヤ **「エカエカパダムーリカ ダサッカットゥー ヨージャナン カトヴァー」**ティ ブッタン。

Atthasatantiādīsu saṅkhalikanaye tāva purimapurimapadānaṃ vasena dhammasataṃ veditabbaṃ, pacchimapacchimānaṃ vasena atthasataṃ daṭṭhabbaṃ. Kathaṃ? Kiñcāpi parivāre ‘‘yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsū’’tiādinā saṅkhalikanaye khaṇḍacakkameva vuttaṃ, tathāpi teneva nayena baddhacakkassapi nayo dinno, tasmā ‘‘yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsū’’tiādiṃ vatvā ‘‘yaṃ vinayānuggahāya, taṃ saṅghasuṭṭhū’’ti yojetvā baddhacakkaṃ kātabbaṃ. Evaṃ ‘‘yaṃ saṅghaphāsu, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’tiādiṃ vatvāpi ‘‘yaṃ vinayānuggahāya, taṃ saṅghasuṭṭhu, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsū’’ti yojetvā baddhacakkaṃ kātabbaṃ. Iminā anukkamena sesapadesupi yojitesu saṅkhalikanayena dasa baddhacakkāni honti. Tesu ekekasmiṃ cakke purimapurimapadānaṃ vasena dasa dasa dhammā, pacchimapacchimapadānaṃ vasena dasa dasa atthāti saṅkhalikanaye atthasataṃ dhammasatañca sampajjati. Ekamūlakanaye pana ‘‘yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ saṅghaphāsu, yaṃ saṅghasuṭṭhu, taṃ dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’ti evamādinā ekameva padaṃ sesehi navahi padehi yojitanti purimapadassa ekattā ekameva dhammapadaṃ naveva atthapadāni honti, tasmā ekamūlakanaye dasasu padesu ekamekaṃ mūlaṃ katvā dasakkhattuṃ yojanāya katāya dhammapadānaṃ vasena dhammapadāni dasa, atthapadāni navutīti atthasataṃ dhammasatañca na sampajjati, tasmā ekamūlakanaye saṅkhalikanaye vuttanayena atthasataṃ dhammasatañca aggahetvā yaṃ tattha dasadhammapadānaṃ navutiatthapadānañca vasena padasataṃ vuttaṃ, taṃ sabbaṃ dhammasatanti gahetvā tadatthajotanavasena aṭṭhakathāyaṃ vuttāni saṅghasuṭṭhubhāvādīni atthapadāni atthasatanti evaṃ gahite atthasataṃ dhammasatañca sampajjati. Evaṃ tāva atthasataṃ dhammasatañca veditabbaṃ. Dve ca niruttisatānīti ettha pana atthajotikānaṃ niruttīnaṃ vasena niruttisataṃ, dhammabhūtānaṃ niruttīnaṃ vasena niruttisatanti dve niruttisatāni ca veditabbāni. Cattāri ñāṇasatānīti atthasate ñāṇasataṃ, dhammasate ñāṇasataṃ, dvīsu niruttisatesu dve ñāṇasatānīti cattāri ñāṇasatāni.

アッタサタンティアーディシュ サンカリカナヤタヴァ プリマプリマパダーナーン ヴァセーナ ダンマサタン ベーディタッバ、パッチマパッチマーナーン ヴァセーナ アッタサタン ダッタッバ。カサン? キンチャーピ パリヴァーレ 「ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス」ティアーディナー サンカリカナヤ ケンダチャッカメーヴァ ブッタン、タターピ テーネヴァ ナヤエナ バッダチャッカーピ ナヨー ディンノー、タスマ 「ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス」ティアーディン ヴァットヴァ 「ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン サンガストゥー」ティ ヨージトヴァー バッダチャッカ カターバン。 エーヴァン 「ヤン サンプハー ス、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ」ティアーディン ヴァットヴァーピ 「ヤン ヴィナヤヌッガハーヤ、タン サンガストゥ、ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス」ティ ヨージトヴァー バッダチャッカ カターバン。 イミニナヌッカマエナ セーサパデーシュピ ヨージテス サンカリカナヤナ ダサ バッダチャッカーニ ホンティ。 テシュ エカエカスミン チャッケ プリマプリマパダーナーン ヴァセーナ ダサ ダサ ダンマー、パッチマパッチマパダーナーン ヴァセーナ ダサ ダサ アーッタティ サンカリカナヤエ アッタサタン ダンマサタンチャ サンパッジャティ。 エカムーラカナヤ パナ 「ヤン サンガストゥ、タン サンプハー ス、ヤン サンガストゥ、タン ドゥマンクナーン プッガラーナーン ニッガハーヤ」ティ エヴァマーディナ エカメーヴァ パダン セーセヒ ナヴァヒ パデーヒ ヨージタンティ プリマパダッサ エカッタ エカメーヴァ ダンマパダン ナヴェーヴァ アッタパダーニ ホンティ、タスマ エカムーラカナヤ ダスス パデーシュ エカメーカ ムーラン カトヴァー ダサッカットゥー ヨージャナヤ カターヤ ダンマパダーナーン ヴァセーナ ダンマパダーニ ダサ、アッタパダーニ ナブーティ アッタサタン ダンマサタンチャ ナ サンパッジャティ、タスマ エカムーラカナヤ サンカリカナヤ ブッタミンナヤエナ アッタサタン ダンマサタンチャ アッガヘットヴァー ヤン タッタ ダサダンマパダーナーン ナブーティ アッタパダーナーン チャ ヴァセーナ パダサタン ブッタン、タン サッバン ダンマサタンティ ガエットヴァ タダッタジョータナ ヴァセーナ アッタカタヤ ブッタニ サンガストゥババーディニ アッタパダーニ アッタサタンティ エーヴァン ガヒテ アッタサタン ダンマサタンチャ サンパッジャティ。 エーヴァン タヴァ アッタサタン ダンマサタンチャ ベーディタッバ。ドゥェー チャ ニルッティサターニティ エッタ パナ アッタジョーティカーナーン ニルッティーナーン ヴァセーナ ニルッティサタン、ダンマブーターナーン ニルッティーナーン ヴァセーナ ニルッティサタンティ ドゥエ ニルッティサターニチャ ベーディタッバーニ。チャッタールィ ニャーナサターニティ アッタサテ ニャーナサタン、ダンマサテ ニャーナサタン、ドゥイーシュ ニルッティサテス ドゥエ ニャーナサターニティ チャッタールィ ニャーナサターニ。

Evañca pana, bhikkhaveti ettha ca-saddo bhinnakkamena yojetabboti āha **‘‘uddiseyyātha cā’’**ti. Kathaṃ panettha ‘‘uddiseyyāthā’’ti vutte pariyāpuṇeyyāthātiādi atthasambhavoti āha **‘‘atirekānayanattho hi ettha ca-saddo’’**ti. Vuttatthato atirekassa atthassa ānayanaṃ atirekānayanaṃ, so attho etassāti atirekānayanattho, avuttasamuccayatthoti vuttaṃ hoti. ‘‘Asaṃvāso’’ti vuttattā **‘‘daḷhaṃ katvā’’**ti vuttaṃ.

エーヴァンチャ パナ、ビックゥヴェーティ エッタ チャ サッド ドゥンナカンマエナ ヨジェータボティ アーハ **「ウッディセーヤーター チャ」**ティ。カサン エッタ 「ウッディセーヤーター」ティ ブッテ パリヤー プンネーヤーターティアーディ アッタサンバヴァーティ アーハ **「アティレカーナヤナットトー ヒ エッタ チャ サッド」**ティ。 ブッタッタ アティレカッサ アッタッサ アーナヤナン アティレカーナヤナン、ソ アットトー エタッサーティ アティレカーナヤナットトー、アヴッタサンムチャヤッタティ ブッタン ホーティ。 「アサンヴァーソ」ティ ブッタッタ **「ダッハン カトヴァー」**ティ ブッタン。

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

イティ サマンタパーサーディカーヤ ヴィナヤタッカターヤ サラッタディパーニヤン

Paṭhamapaññattikathā niṭṭhitā.

パタマパンニャッティカタ カーニター。

Sudinnabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.

スディンナバハーナヴァーラヴァンナカーニター。

Makkaṭivatthukathāvaṇṇanā

マッカタヴァットゥカタヴァンナカーニ

40. Anuttānapadavaṇṇanāti uttānaṃ vuccati pākaṭaṃ, tappaṭipakkhena anuttānaṃ apākaṭaṃ appacuraṃ duviññeyyañca, anuttānānaṃ padānaṃ vaṇṇanā anuttānapadavaṇṇanā. Uttānapadavaṇṇanāya payojanābhāvato anuttānaggahaṇaṃ. Pacurapaṭisevano hotīti bahulapaṭisevano hoti, divase divase nirantaraṃ paṭisevatīti attho. Pacuratthe hi vattamānavacananti sabbadā paṭisevanābhāvepi ‘‘iha mallā yujjhantī’’tiādīsu viya bāhullavuttiṃ upādāya vattamānavacanaṃ. Āhiṇḍantāti vicarantā. Aññesupīti aññesupi bhikkhūsu.

40. 無上句義疏(Anuttānapadavaṇṇanā)とは、 uttāna(明白)とは、明らかである。その対極にある anuttāna(不明)とは、不明瞭で、乏しく、理解しがたいものである。無上句の義疏(vaṇṇanā)が無上句義疏(anuttānapadavaṇṇanā)である。明明白白な義疏(uttānapadavaṇṇanā)に目的がないため、無上句(anuttāna)が取られる。 pacuratisevanohoti(多く実践する)とは、 bahula(多く)実践する。毎日絶え間なく実践する、という意味である。 pacuratthe hi vattamānavacananti(多くを意味する言葉)は、常に実践していない場合でも、「ここで ( 闘士たちが戦う」などのように、多さを指して用いられる言葉である。 āhiṇḍantāti(さまよう)とは、 vicarantā(歩き回る)。 aññesupīti(他の人にも)とは、他の比丘たちにも。

41. Sahoḍḍhaggahitoti saha bhaṇḍena gahito. Attano micchāgāhena lesaoḍḍanena vā paripuṇṇatthampi paṭhamapaññattiṃ aññathā karonto ‘‘tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā’’ti āha. Dassananti sānurāgadassanaṃ. Gahaṇanti anurāgavaseneva hatthena gahaṇaṃ. Āmasanaṃ attano sarīrena tassā sarīrassa upari āmasanamattaṃ, phusanaṃ tato daḷhataraṃ katvā saṃphusanaṃ, ghaṭṭanaṃ tatopi daḷhataraṃ katvā sarīrena sarīrassa ghaṭṭanaṃ. Taṃ sabbampīti dassanādi sabbampi.

41. saha oḍḍhagahito(物を掴んで)とは、物品と一緒に掴まれた。自己の邪な行い(micchāgāha)や、 lesaoḍḍana(不正な隠蔽)によって、完全な意味であっても、最初の戒律(paṭhamaṃ paññatti)を別のものにして、「それは人間の女性に対してのみであり、畜生に対してではない」と言った。 dassana(見ること)とは、愛欲を伴う見ることである。 gahana(掴むこと)とは、愛欲によって手で掴むことである。 āmasana(撫でること)とは、自己の身体で、彼女の身体の上を撫でるだけで、 phusana(触れること)とは、それよりも強くして触れること、 ghaṭṭana(擦り付けること)とは、それよりもさらに強くして、身体で身体を擦り付けることである。 taṃ sabbampīti(それらすべて)とは、見ることなど、すべてである。

42. Daḷhataraṃ sikkhāpadamakāsīti imasmiṃ adhikāre anupaññattiyā sikkhāpadassa daḷhīkaraṇaṃ sithilakaraṇañca pasaṅgato āpannaṃ vibhajitvā dassetukāmo **‘‘duvidhañhi sikkhāpada’’**ntiādimāha. Tattha yassa sacittakassa sikkhāpadassa cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajjaṃ. Yassa sacittakācittakapakkhasahitassa acittakassa ca sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, tampi surāpānādi lokavajjanti imamatthaṃ sampiṇḍetvā dassetuṃ **‘‘yassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajjaṃ nāmā’’**ti vuttaṃ. ‘‘Sacittakapakkhe’’ti hi idaṃ vacanaṃ acittakaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi ekaṃsato sacittakassa ‘‘sacittakapakkhe’’ti visesane payojanaṃ atthi. Sacittakapakkheti ca vatthuvītikkamavijānanacittena ‘‘sacittakapakkhe’’ti gahetabbaṃ, na paṇṇattivijānanacittena. Yadi hi ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṇṇattivijānanacittenapi yassa sikkhāpadassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva, tampi lokavajjanti vadeyya, sabbesaṃ paṇṇattivajjasikkhāpadānampi lokavajjatā āpajjeyya paṇṇattivajjānampi ‘‘na vaṭṭatī’’ti jānitvā vītikkame akusalacittasseva sambhavato. Na hi bhagavato āṇaṃ jānitvā maddantassa kusalacittaṃ uppajjati anādariyavasena paṭighacittasseva uppajjanato.

42. より厳格な戒律(daḷhataraṃ sikkhāpada)を説いた。この規定(adhikāra)において、追加の戒律(anupaññatti)を戒律の厳格化(daḷhīkaraṇa)や緩和(sithilakaraṇa)について、必然的に、分けて示そうとして、「戒律には二種類がある」と述べた。その中で、自らの心(sacittaka)を持つ戒律(sikkhāpada)において、心が不善(akusala)である場合、それは世の咎(lokavajja)である。自らの心(sacittaka)を持つ、または持たない(acittaka)場合、自らの心(sacittaka)を持つ場合に心が不善(akusala)である場合、それも酒類(surāpāna)などの世の咎(lokavajja)である、というこの意味をまとめて示すために、「自らの心(sacittaka)を持つ場合に心が不善(akusala)である場合、それは世の咎(lokavajja)と呼ばれる」と述べた。「自らの心(sacittaka)を持つ場合」という言葉は、心を持たない(acittaka)ものを指して言われた。自らの心(sacittaka)を持つものに対して「自らの心(sacittaka)を持つ場合」という限定(viseṣana)に意味はない。自らの心(sacittaka)を持つ場合、とは、実体(vatthu)の超過(vītikkama)を認識する心(vijñāna)によって、「自らの心(sacittaka)を持つ場合」と理解すべきであり、規定(paññatti)を認識する心(vijñāna)によってではない。もし「許されない」という規定(paññatti)を認識する心(vijñāna)によってでさえ、自らの心(sacittaka)を持つ場合に心が不善(akusala)である場合、それも世の咎(lokavajja)であると述べれば、すべての規定(paññatti)によらない戒律(sikkhāpada)も、世の咎(lokavajja)となり、規定(paññatti)によらないものも、「許されない」と知って超過(vītikkama)する際に不善(akusala)の心が起こるだけである。仏の命令(āṇa)を知って、それを無視して、怒りの心(paṭighacitta)が起こるのである。

Apicettha ‘‘sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevā’’ti vacanato acittakassa vatthuajānanavasena acittakapakkhe cittaṃ akusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti viññāyati. Yadi hi acittakassa acittakapakkhepi cittaṃ akusalameva siyā, ‘‘sacittakapakkhe’’ti idaṃ visesanaṃ niratthakaṃ siyā. ‘‘Yassa cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajja’’nti ettake vutte surāti ajānitvā pivantassa gandhavaṇṇakādibhāvaṃ ajānitvā tāni limpantīnaṃ bhikkhunīnañca vināpi akusalacittena āpattisambhavato ekantākusalaṃ sacittakasikkhāpadaṃ ṭhapetvā surāpānādiacittakasikkhāpadānaṃ lokavajjatā na siyāti tesampi saṅgaṇhatthaṃ ‘‘yassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, taṃ lokavajja’’nti vuttaṃ. Teneva cūḷagaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ ‘‘etaṃ sattaṃ māressāmīti tasmiṃyeva padese nipannaṃ aññaṃ mārentassa pāṇasāmaññassa atthitāya yathā pāṇātipāto hoti, evaṃ etaṃ majjaṃ pivissāmīti aññaṃ majjaṃ pivantassa majjasāmaññassa atthitāya akusalameva hoti. Yathā pana kaṭṭhasaññāya sappaṃ ghātentassa pāṇātipāto na hoti, evaṃ nāḷikerapānasaññāya majjaṃ pivantassa akusalaṃ na hotī’’ti.

さらに、「自らの心(sacittaka)を持つ場合に心が不善(akusala)である」と、明確に、心を持たない(acittaka)実体(vatthu)を知ることによって、心を持たない(acittaka)場合に心が不善(akusala)であるというこの原則はないことが理解される。もし心を持たない(acittaka)場合にも心が不善(akusala)であるならば、「自らの心(sacittaka)を持つ場合」という限定(viseṣana)は無意味である。「心が不善(akusala)である場合、それは世の咎(lokavajja)である」と、これだけ言えば、酒(surā)を知らずに飲む者、香(gandha)や色(vaṇṇa)などを知らずにそれらを使う比丘尼(bhikkhunī)たちも、不善(akusala)の心なくして罪(āpatti)が生じるため、単に不善(akusala)である自らの心(sacittaka)を持つ戒律(sikkhāpada)を除いて、酒類(surāpāna)などの心を持たない(acittaka)戒律(sikkhāpada)が世の咎(lokavajja)とならないことになるため、それらも包含するために、「自らの心(sacittaka)を持つ場合に心が不善(akusala)である場合、それは世の咎(lokavajja)である」と述べた。それゆえ、小文(cūḷagaṇṭhipada)や中文(majjhimagaṇṭhipada)には、「この毒(majja)を飲もう」と思って、その場で横になっている別の者(あたかも毒であるかのように)を殺した場合、殺生(pāṇātipāta)となるように、この毒(majja)を飲もうと思って別の毒(majja)を飲む場合、不善(akusala)である。しかし、木(kaṭṭha)だと間違って蛇(sarpa)を殺した場合、殺生(pāṇātipāta)とならないように、ココナッツ(nāḷikera)だと間違って酒(majja)を飲んだ場合、不善(akusala)とはならない」と述べられている。

Keci pana vadanti ‘‘sāmaṇerassa surāti ajānitvā pivantassa pārājiko natthi, akusalaṃ pana hotī’’ti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. ‘‘Bhikkhuno ajānitvāpi bījato paṭṭhāya majjaṃ pivantassa pācittiyaṃ, sāmaṇero jānitvā pivanto sīlabhedaṃ āpajjati, na ajānitvā’’ti ettakameva hi aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, ‘‘akusalaṃ pana hotī’’ti na vuttanti. Aparampi vadanti ‘‘ajānitvā pivantassapi sotāpannassa mukhaṃ surā na pavisati kammapathappattaakusalacitteneva pātabbato’’ti, tampi na sundaraṃ. Bodhisatte kucchigate bodhisattamātu sīlaṃ viya hi idampi ariyasāvakānaṃ dhammatāsiddhanti veditabbaṃ. Teneva dīghanikāye kūṭadantasuttaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.352) vuttaṃ –

しかし、ある人々は、「小僧(sāmaṇera)が酒(surā)だと知らずに飲んでも、波羅夷(pārājika)はないが、不善(akusala)である」と言う。それは彼らの考えにすぎない。「比丘(bhikkhu)が知らずに種(bīja)から酒(majja)を飲んでも、得失(pācittiya)であり、小僧(sāmaṇera)が知って ( 飲むのは戒律違反(sīlabheda)であるが、知らずにではない」と、これだけが注釈書(aṭṭhakathā)に述べられており、「不善(akusala)である」とは述べられていない。さらに、ある人々は、「知らずに飲むとしても、預流果(sotāpanna)の口には酒(surā)は入らない。 karma path(業道)に至った不善(akusala)の心で飲むからだ」と言う。それもまた、適切ではない。菩薩(bodhisatta)が母の胎内にいる時の、菩薩の母の戒律(sīla)のように、これらも聖者の弟子(ariyasāvaka)の法性(dhammatā)の成就(siddhi)であると理解すべきである。それゆえ、長部(dīghanikāya)の、クータダンタ経(kūṭadantasutta)の注釈書(aṭṭhakathā)(dī. ni. aṭṭha. 1.352)には、次のように述べられている。

‘‘Bhavantarepi hi ariyasāvako jīvitahetupi neva pāṇaṃ hanati, na suraṃ pivati. Sacepissa surañca khīrañca missetvā mukhe pakkhipanti, khīrameva pavisati, na surā. Yathā kiṃ? Yathā koñcasakuṇānaṃ khīramissake udake khīrameva pavisati, na udakaṃ. Idaṃ yonisiddhanti ce? Idampi dhammatāsiddhanti veditabba’’nti.

「生まれ変わり(bhavantara)においても、聖者の弟子(ariyasāvaka)は、命(jīvita)のためであっても、殺生(pāṇa)をせず、酒(surā)を飲まない。もし彼らに酒(surā)と牛乳(khīra)を混ぜて口に入れたとしても、牛乳(khīra)だけが入るのであって、酒(udaka)ではない。それはどのようにか? コウライウグイス(koñcasakuṇa)の、牛乳(khīra)が混ざった水(udaka)に、牛乳(khīra)だけが入るのであって、水(udaka)ではない。これは「原因の成就」(yoni-siddhi)か? これも「法性の成就」(dhammatā-siddhi)として理解すべきである。」

Yadi evaṃ surāpānasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 329) ‘‘vatthuajānanatāya cettha acittakatā veditabbā, akusaleneva pātabbatāya lokavajjatā’’ti kasmā vuttaṃ? Nāyaṃ doso. Ayañhettha adhippāyo – sacittakapakkhe akusalacitteneva pātabbatāya lokavajjatāti. Imināyeva hi adhippāyena aññesupi lokavajjesu acittakasikkhāpadesu akusalacittatāyeva vuttā, na pana sacittakatā. Teneva bhikkhunīvibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 1227) vuttaṃ –

もしそうであるならば、酒類(surāpāna)の戒律(sikkhāpada)の注釈書(aṭṭhakathā)(pāci. aṭṭha. 329)に、「実体(vatthu)を知ることによって、ここでは心を持たない(acittaka)と理解すべきであり、不善(akusala)の心で飲むことによって世の咎(lokavajja)となる」と、なぜ述べられているのか? それは誤りではない。ここでの意図は、自らの心(sacittaka)を持つ場合に、不善(akusala)の心で飲むことによって世の咎(lokavajja)となる、ということである。この意図によって、他の世の咎(lokavajja)である心を持たない(acittaka)戒律(sikkhāpada)においても、不善(akusala)の心が述べられているのであって、自らの心(sacittaka)を持つことは述べられていない。それゆえ、比丘尼(bhikkhunī)の分析(vibhaṅga)の注釈書(aṭṭhakathā)(pāci. aṭṭha. 1227)には、次のように述べられている。

‘‘Giraggasamajjaṃ cittāgārasikkhāpadaṃ saṅghāṇi itthālaṅkāro gandhakavaṇṇako vāsitakapiññāko bhikkhunīādīhi ummaddanaparimaddanāti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni lokavajjāni akusalacittānī’’ti,

「山の頂上での集まり(giraggasamajja) ( 宝物庫(cittāgāra)の戒律(sikkhāpada)、合併(saṅghāṇa)、女性の装飾(itthālaṅkāra)、香料(gandhakavaṇṇaka)、薬(vāsitakapiññāka)、比丘尼(bhikkhunī)などによる、揉み潰し(ummaddana)や擦り潰し(parimaddana)――これらの十の戒律(sikkhāpada)は、心を持たない(acittaka)もので、世の咎(lokavajja)であり、不善(akusala)の心(citta)である。」と、

::unindented Ayaṃ panettha adhippāyo – vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusaleneva āpajjitabbattā lokavajjāni ceva akusalacittāni cāti. Tasmā bhikkhuvibhaṅge āgatāni surāpānauyyuttauyyodhikasikkhāpadāni tīṇi, bhikkhunīvibhaṅge āgatāni giraggasamajjādīni dasāti imesaṃ terasannaṃ acittakasikkhāpadānaṃ lokavajjatādassanatthaṃ ‘‘sacittakapakkhe’’ti idaṃ visesanaṃ katanti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Yasmā pana paṇṇattivajjassa vatthuvītikkamavijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ, tasmā tassa sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti sesaṃ paṇṇattivajjanti vuttaṃ. ::

ここでの意図は、心(citta)がなくても罪(āpatti)を犯すことができるため、心を持たない(acittaka)が、心(citta)がある場合には、不善(akusala)の心でしか罪(āpatti)を犯すことができないため、世の咎(lokavajja)であり、不善(akusala)の心(citta)である、ということである。したがって、比丘(bhikkhu)の分析(vibhaṅga)にある酒類(surāpāna)や、酒に酔った者(uyyodhika)の戒律(sikkhāpada)三つ、比丘尼(bhikkhunī)の分析(vibhaṅga)にある山の頂上での集まり(giraggasamajjā)など十個、これらの十三の心を持たない(acittaka)戒律(sikkhāpada)が世の咎(lokavajja)であることを示すために、「自らの心(sacittaka)を持つ場合」という限定(viseṣana)がなされたと、結論すべきである。しかし、規定(paññatti)によらないもの(paṇṇattivajjassa)は、実体(vatthu)の超過(vītikkama)を認識する心(vijñāna)によって、自らの心(sacittaka)を持つ場合に、心が善(kusala)であることも、不善(akusala)であることも、非善非不善(abyākata)であることもある。したがって、その自らの心(sacittaka)を持つ場合に、心が不善(akusala)であるという原則はない、と、残りの規定(paññatti)によらないもの(paṇṇattivajja)と述べられている。

Rundhantīti vītikkamaṃ rundhantī. Dvāraṃ pidahantīti vītikkamalesassa dvāraṃ pidahantī. Sotaṃ pacchindamānāti uparūpari vītikkamasotaṃ pacchindamānā. Atha vā rundhantīti anāpattilesaṃ rundhantī. Dvāraṃ pidahantīti anāpattilesassa dvāraṃ pidahantī. Sotaṃ pacchindamānāti anāpattisotaṃ pacchindamānā, āpattimeva kurumānāti vuttaṃ hoti. Nanu ca lokavajje kāci anupaññatti uppajjamānā sithilaṃ karontī uppajjati, tasmā **‘‘lokavajje anupaññatti uppajjamānā…pe… gāḷhataraṃ karontī uppajjatī’’**ti idaṃ kasmā vuttanti āha **‘‘aññatra adhimānā aññatra supinantā’’**tiādi. ‘‘Aññatra adhimānā’’ti imissā anupaññattiyā ‘‘vītikkamābhāvā’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ, ‘‘aññatra supinantā’’ti imissā ‘‘abbohārikattā’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ. Tattha vītikkamābhāvāti pāpiccho icchāpakatotiādivītikkamābhāvā. Uttarimanussadhamme hi ‘‘pāpiccho icchāpakato uttarimanussadhammaṃ ullapatī’’ti (mahāva. 129) vacanato visaṃvādanādhippāyena musā bhaṇanto pārājiko hoti. Ayaṃ pana adhimānena adhigatasaññī hutvā ullapati, na sikkhāpadaṃ vītikkamitukāmo, tasmā ‘‘aññatra adhimānā’’ti ayaṃ anupaññatti uppajjamānā vītikkamābhāvā anāpattikarā jātā. Abbohārikattāti supinante vijjamānāyapi cetanāya vītikkamicchāya ca abbohārikattā. Kiñcāpi hi supinante mocanassādacetanā saṃvijjati, kadāci upakkamanampi hoti, tathāpi thinamiddhena abhibhūtattā taṃ cittaṃ abbohārikaṃ, cittassa abbohārikattā upakkamakiriyāsaṃvattanikāpi cetanā abbohārikā. Teneva ‘‘atthesā bhikkhave cetanā, sā ca kho abbohārikā’’ti (pārā. 235) bhagavatā vuttā, tasmā ‘‘aññatra supinantā’’ti ayaṃ anupaññatti abbohārikattā anāpattikarā jātā.

rundhantīti(遮る)とは、超過(vītikkama)を遮る。 dvāraṃ pidahantīti(戸を閉める)とは、超過(vītikkama)の隠蔽(lesa)の戸を閉める。 sotaṃ pacchindamānāti(流れを断つ)とは、次々と起こる超過(vītikkama)の流れを断つ。あるいは、 rundhantīti(遮る)とは、罪がないこと(anāpatti)を遮る。 dvāraṃ pidahantīti(戸を閉める)とは、罪がないこと(anāpatti)の戸を閉める。 sotaṃ pacchindamānāti(流れを断つ)とは、罪がないこと(anāpatti)の流れを断つ、すなわち罪(āpatti)を犯している、という意味である。しかし、世の咎(lokavajja)には、ある追加の戒律(anupaññatti)が、緩和(sithila)させて生じると述べられている。それゆえ、「世の咎(lokavajja)において追加の戒律(anupaññatti)が生じる…(省略)…より厳格にさせる」と、なぜ述べられているのか?「傲慢(adhimāna)による場合、夢(supinanta)による場合を除く」と述べられている。「傲慢(adhimāna)による場合を除く」とは、この追加の戒律(anupaññatti)について、「超過(vītikkama)がない」ことが理由であると述べられている。「夢(supinanta)による場合を除く」とは、これについて、「無効(abbohārika)である」ことが理由であると述べられている。超過(vītikkama)がない、とは、悪意(pāpiccha)や欲望(icchāpaka)など、超過(vītikkama)がないことである。上位の人間(uttara-manussa-dhamma)において、「悪意(pāpiccha)や欲望(icchāpaka)によって、上位の人間(uttara-manussa-dhamma)を偽って言う」(mahāva. 129)と、明確に、偽りを言うこと(visaṃvādana)の意図で、嘘をつく者は波羅夷(pārājika)となる。これ(adhimāna)は、傲慢(adhimāna)によって、達成された(adhigata)と認識して、偽って言うのであって、戒律(sikkhāpada)を超過(vītikkama)しようとするのではない。したがって、「傲慢(adhimāna)による場合を除く」という追加の戒律(anupaññatti)は、超過(vītikkama)がないため、罪(āpatti)を犯さないものとなった。「夢(supinanta)による場合を除く」とは、夢(supinanta)において、たとえ意識(cetanā)があっても、超過(vītikkama)しようとする意欲があっても、無効(abbohārika)であることである。たとえ夢(supinanta)において、解放(mocana)の意図(ācetana)があっても、それが可能(upakkama)であっても、それでも、眠気(thinamiddha)に圧倒されているため、その心(citta)は無効(abbohārika)であり、心の無効(abbohārika)さのために、可能(upakkama)な行為(kiriyā)にも繋がらない意識(cetanā)も無効(abbohārika)である。それゆえ ( 「これは、比丘(bhikkhū)たちよ、意識(cetanā)であるが、それは無効(abbohārika)である」(pārā. 235)と、仏(bhagavā)が述べられた。したがって、「夢(supinanta)による場合を除く」という追加の戒律(anupaññatti)は、無効(abbohārika)であるため、罪(āpatti)を犯さないものとなった。

Akate vītikkameti ‘‘kukkuccāyantā na bhuñjiṃsū’’tiādīsu viya vītikkame akate. Sithilaṃ karontīti paṭhamaṃ sāmaññato baddhasikkhāpadaṃ mocetvā attano attano visaye anāpattikaraṇavasena sithilaṃ karontī. Dvāraṃ dadamānāti anāpattiyā dvāraṃ dadamānā. Tenevāha **‘‘aparāparampi anāpattiṃ kurumānā’’**ti. Nanu ca sañcarittasikkhāpade ‘‘antamaso taṅkhaṇikāyapī’’ti anupaññatti uppajjamānā āpattimeva karontī uppannā, atha kasmā ‘‘anāpattiṃ kurumānā uppajjatī’’ti vuttanti āha **‘‘antamaso taṅkhaṇikāyapī’’**tiādi. Udāyinā bhikkhunā taṅkhaṇikāya sañcarittaṃ āpannavatthusmiṃ paññattattā **‘‘kate vītikkame’’**ti vuttaṃ. Paññattigatikāva hotīti mūlapaññattiyaṃyeva antogadhā hoti.

akate vītikkameti(超過がなされていない)とは、「良心の呵責(kukkucca)を感じて、食べなかった」などのように、超過(vītikkama)がなされていないことである。 sithilaṃ karontīti(緩和させる)とは、最初に一般的に定められた戒律(baddha-sikkhāpada)を解放して ( それぞれの領域において罪(āpatti)を犯さないようにすることによって、緩和(sithila)させることである。 dvāraṃ dadamānāti(戸を与える)とは、罪がないこと(anāpatti)の戸を与えることである。それゆえ、「他の(aparāparampi)罪がないこと(anāpatti)を犯す」と述べられている。しかし、共に移動する(sañcaritta)戒律(sikkhāpada)においては、「たとえ一瞬(taṅkhaṇika)であっても」という追加の戒律(anupaññatti)が生じても、罪(āpatti)を犯すと述べられている。それゆえ、「たとえ一瞬(taṅkhaṇika)であっても」と述べられている。「超過(vītikkama)がなされた場合」と述べられているのは、ウーダーヤ(Udāyinā)比丘(bhikkhu)が、一瞬(taṅkhaṇika)の間に共に移動する(sañcaritta)状況(āpannavatthu)において、定められた(paññattatta)からである。「規定(paññatti)に従うものである」とは、根本の規定(mūla-paññatti)に包含される、という意味である。

Makkaṭivatthukathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

猿(makkaṭa)の事例(vatthukathā)の注釈(vaṇṇanā)は終わった。

Santhatabhāṇavāro

サンダー(Santhatabhāṇa)の法話

Vajjiputtakavatthuvaṇṇanā

ヴァッジ(Vajji)の子供たちの事例(vatthuvaṇṇanā)

43. Vesālī nivāso etesanti vesālikāti āha **‘‘vesālivāsino’’**ti. Vajjīsu janapade vasantā vajjino, vajjīnaṃ puttakā vajjiputtakāti āha **‘‘vajjiraṭṭhe vesāliyaṃ kulānaṃ puttā’’**ti. Ñātīnaṃ byasananti ñātīnaṃ vināso. So pana ñātīnaṃ vināso rājadaṇḍādikāraṇena hotīti āha **‘‘rājadaṇḍabyādhimaraṇavippavāsanimittenā’’**ti. Bhogānaṃ byasanaṃ vināso bhogabyasanaṃ. Tañca hiraññasuvaṇṇadāsidāsādīnaṃ upabhogaparibhogavatthūnaṃ rājadaṇḍādinā vināsoti āha **‘‘esa nayo dutiyapadepī’’**ti. Na buddhaṃ garahāmāti ‘‘asabbaññu buddho’’tiādinā buddhaṃ na garahāma. Na dhammagarahinoti ‘‘aniyyāniko dhammo’’tiādinā dhammaṃ na garahāma. Na saṅghagarahinoti ‘‘duppaṭipanno saṅgho’’tiādinā saṅghaṃ na garahāma. Aṭṭhatiṃsārammaṇesūti dasa kasiṇā dasa asubhā dasānussatiyo cattāro brahmavihārā cattāro āruppā catudhātuvavatthānaṃ āhāre paṭikūlasaññāti imesu cattālīsakammaṭṭhānesu pāḷiyaṃ anāgatattā ālokākāsakasiṇadvayaṃ ṭhapetvā avasesāni gahetvā vuttaṃ. Vibhattā kusalā dhammāti ‘‘imasmiṃ ārammaṇe idaṃ hotī’’ti evaṃ vibhattā upacārajjhānena saddhiṃ paṭhamajjhānādayo mahaggatakusalā dhammā. Teva dhammeti te eva kusale dhamme. Majjhimayāmo bhikkhūnaṃ niddākilamathavinodanokāsattā na gahitoti āha **‘‘paṭhamayāmañca pacchimayāmañcā’’**ti. Saccāni bujjhati paṭivijjhatīti bodhi, arahattamaggañāṇaṃ. Upakārakattena tassa pakkhe bhavā bodhipakkhiyāti āha **‘‘bodhissa pakkhe bhavānaṃ, arahattamaggañāṇassa upakārakāna’’**nti. Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti ime sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā. **‘‘Gihipalibodhaṃ āvāsapalibodhañca pahāyā’’**ti imesaṃyeva dvinnaṃ palibodhānaṃ upacchedassa sudukkarabhāvato vuttaṃ. Yuttapayuttāti sammadeva yuttā.

43. ヴァイシャーリー(Vesālī)に住む者たちをヴァイシャーリー(Vesālī)の者(vesālikā)と呼ぶ。「ヴァイシャーリー(Vesālī)に住む者」と述べられている。ヴァッジ(Vajji)の国に住む者をヴァッジ(Vajjī)の者(vajjino)と呼び、ヴァッジ(Vajji)の子供たちをヴァッジ(Vajji)の子供たち(vajjiputtaka)と呼ぶ。「ヴァッジ(Vajji)の国、ヴァイシャーリー(Vesālī)の家柄の子供たち」と述べられている。親族(ñāti)の滅亡(byasana)。その親族(ñāti)の滅亡(byasana)は、王の罰(rājadaṇḍa)などの原因によるものである。「王の罰、病気、死、離散によるものである」と述べられている。富(bhoga)の滅亡(byasana)。それは、金銀(hiraññasuvaṇṇa)、奴婢(dāsa-dāsi)などの、消費(upabhoga)や利用(pariboga)する物(vatthu)が、王の罰(rājadaṇḍa)などによって滅亡することである。「これは第二の例(padīpi)でも同様である」と述べられている。仏(buddha)を非難しない。「全知でない仏(buddha)」などと言って、仏(buddha)を非難しない。法(dhamma)を非難しない。「導きの法(niyyāniko dhammo)ではない」などと言って、法(dhamma)を非難しない。僧伽(saṅgha)を非難しない。「修行が難しい僧伽(duppaṭipanno saṅgho)」などと言って、僧伽(saṅgha)を非難しない。三十八の対象(ārammaṇa)において。十のパーリ(kasiṇa)、十の不浄(asubha)、十の随念(anussati)、四つの無限(brahmavihāra)、四つの無色(āruppa)、四つの元素(catudhātu-vavatthāna)、食物(āhāra)における不浄観(paṭikūlasaññā)――これらの四十の修行対象(kammaṭṭhāna)のうち、パーリ(pāli)に現れないものを除き、光(ālokā)と虚空(ākāsa)のパーリ(kasiṇa)の二つを除いた残りを取って述べられている。善(kusala)の法(dhamma)が区別されている(vibhattā)。「この対象(ārammaṇa)において、これが起こる」というように、区別(vibhatta)された、近行定(upacāra-samādhi)とともに、初禅(paṭhama-jhāna)など、より高い(mahaggata)善(kusala)の法(dhamma)。それらの法(teva dhamma)とは、それらの善(kusala)の法(dhamma)である。中夜(majjhima-yāma)は、比丘(bhikkhu)たちの眠気(nidda)や倦怠(kilamatha)を取り除く機会であるため、取られていない。「初夜(paṭhamayāma)と、最後の夜(pacchimayāma)」と述べられている。真理(sacca)を知る(bujjhati)、悟る(paṭivijjhata)ことは、悟り(bodhi)、阿羅漢(arahatta)の道(magga)の智慧(ñāṇa)。助けとなる(upakāraka)ことによって、その味方(pakkhaka)である、悟り(bodhi)の味方(pakkhiya)である、と述べられている。「悟り(bodhi)の味方(pakkhaka)である、阿羅漢(arahatta)の道(magga)の智慧(ñāṇa)の助けとなるもの」と述べられている。四つの念処(satipaṭṭhāna)、四つの正精進(sammappadhāna)、四つの神通力(iddhipāda)、五つの感覚器官(indriya)、五つの力(bala)、七つの覚支(bojjhaṅga)、聖なる八正道(ariya aṭṭhaṅgika magga)――これら三十七の悟り(bodhi)の味方(pakkhiya)となる法(dhamma)。「在家(gihī)の煩わしさ(palibodha)と、住居(āvāsa)の煩わしさ(palibodha)を捨てて」と、これら二つの煩わしさ(palibodha)の断絶(upaccheda)が非常に困難であるため、述べられている。適切(yutta)かつ不適切(apayutta)である(yuttapayutta)とは、まさに適切(samadeva yutta)である。

Āsayanti ajjhāsayaṃ. Sikkhaṃ appaccakkhāya bhikkhubhāve ṭhatvā paṭisevitamethunānaṃ tesaṃ vajjiputtakānaṃ upasampadaṃ anujānanto bhagavā ‘‘pārājiko hoti asaṃvāso’’ti evaṃ paññattasikkhāpadaṃ samūhanati nāmāti āha – **‘‘yadi hi bhagavā…pe… paññattaṃ samūhaneyyā’’**ti. ‘‘Yo pana bhikkhū’’ti vuttattā pana sikkhaṃ paccakkhāya paṭisevitamethunassa upasampadaṃ anujānanto na samūhanati nāma. Na hi so bhikkhu hutvā paṭisevati. ‘‘So āgato na upasampādetabbo’’ti vacanato sāmaṇerabhūmi anuññātāti āha **‘‘sāmaṇerabhūmiyaṃ pana ṭhito’’**tiādi. Uttamatthanti arahattaṃ nibbānameva vā.

「アサーヤンティ アジャシャーヤン。」戒律を否定して比丘の身でいて、淫行にふけったヴァッジプッタカたちに、具足戒を認めるにあたって、世尊は「波羅夷となる、対立する者はいない」という戒律を撤回される、と言われた—**「もし世尊が…(中略)…戒律を撤回されるならば」**と。比丘であっても、戒律を否定して淫行にふけった者に具足戒を認めるならば、撤回とは言わない。彼は比丘となって淫行にふけっているわけではないからだ。「彼は迎え入れられてはならない」というわけだから、沙弥の地位は許されている、と言われた—**「沙弥の地位にいたって」**などと。最上の真理とは、阿羅漢果、すなわち涅槃である。

Vajjiputtakavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

ヴァッジプッタカの事績の解説、終わり。

Catubbidhavinayakathāvaṇṇanā

四種の律の解説

45. Nīharitvāti sāsanato nīharitvā. Tathā hi ‘‘pañcahupāli aṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyuñjitabbaṃ. Katamehi pañcahi? Suttaṃ na jānāti, suttānulomaṃ na jānātī’’ti (pari. 442) evamādipariyattisāsanato suttaṃ suttānulomañca nīharitvā pakāsesuṃ, ‘‘anāpatti evaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ uggaho paripucchāti gaṇhātī’’ti evamādipariyattisāsanato ācariyavādaṃ nīharitvā pakāsesuṃ, bhārukacchakavatthusmiṃ (pārā. 78) ‘‘āyasmā upāli evamāha anāpatti āvuso supinantenā’’ti evamādipariyattisāsanato eva attanomatiṃ nīharitvā pakāsesuṃ. Tāya hi attanomatiyā thero etadaggaṭṭhānaṃ labhi.

45. 排除するとは、教えから排除すること。たとえば、「五つの側面を備えた比丘は、追及されるべきではない。五つとは何か? 経典を知らない、経典の趣旨に沿わないことを知らない」といった(パーリ経典442)ように、経典、経典の趣旨に沿わないことから排除して示した。「我々の師に、このように聞くことは罪ではない」といったように、師の教えから排除して示した。バルクッチャカの事績(波羅夷経78)で、「尊師ウパーリは、夢で見たことは罪ではない、友よ」といったように、教えから排除して示した。そのおかげで、師は最高の地位を得た。

Vuttanti nāgasenattherena vuttaṃ. Pajjate anena atthoti padaṃ, bhagavatā kaṇṭhādivaṇṇappavattiṭṭhānaṃ āhacca visesetvā bhāsitaṃ padaṃ āhaccapadaṃ, bhagavatoyeva vacanaṃ. Tenāha **‘‘āhaccapadanti suttaṃ adhippeta’’**nti. ‘‘Idaṃ kappati, idaṃ na kappatī’’ti evaṃ avisesetvā ‘‘yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ, tañce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappatī’’tiādinā (mahāva. 305) vuttaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ idha ‘‘raso’’ti adhippetanti āha **‘‘rasoti suttānuloma’’**nti. Dhammasaṅgāhakappabhutiācariyaparamparato ānītā aṭṭhakathātanti idha ‘‘ācariyavaṃso’’ti adhippetāti āha **‘‘ācariyavaṃsoti ācariyavādo’’**ti.

語るとは、ナーガセーナ長老が語ったこと。これによって真理を理解する、という言葉。世尊が、喉などの装飾品について、特定して説かれた言葉。特定された言葉。世尊自身の言葉である。それゆえ**「特定された言葉とは、経典を意味する」**と言われた。「これは許される、これは許されない」と特定せず、「私が『これは許されない』と言って、否定しなかったこと、それを不許容に合わせ、許容を退けるならば、それはあなたたちに許されない」といった(大経典305)ように説かれた一般的な特徴が、ここで「味」と解釈される、と言われた—**「味とは、経典の趣旨に沿わないこと」**と。ダンマサンガーハカから始まる師の相承から伝えられた註釈書が、ここで「師の相承」と解釈される、と言われた—**「師の相承とは、師の教え」**と。

Idha vinayavinicchayassa adhikatattā tadanucchavikameva suttaṃ dassento āha – **‘‘suttaṃ nāma sakale vinayapiṭake pāḷī’’**ti. Mahāpadesāti mahāokāsā, mahantāni vinayassa patiṭṭhāpanaṭṭhānāni yesu patiṭṭhāpito vinayo vinicchayati asandehato. Mahantāni vā kāraṇāni mahāpadesā, mahantāni vinayavinicchayakāraṇānīti vuttaṃ hoti. ‘‘Atthato pana ‘yaṃ, bhikkhave’tiādinā vuttā sādhippāyā pāḷiyeva mahāpadesā’’ti vadanti. Tenevāha **‘‘ye bhagavatā evaṃ vuttā’’**tiādi. Ime ca mahāpadesā khandhake āgatā, tasmā tesaṃ vinicchayakathā tattheva āvi bhavissatīti idha na vuccati. Yadipi tattha tattha bhagavatā pavattitā pakiṇṇakadesanāva aṭṭhakathā, sā pana dhammasaṅgāhakehi paṭhamaṃ tīṇi piṭakāni saṅgāyitvā tassa atthavaṇṇanānurūpeneva vācanāmaggaṃ āropitattā ‘‘ācariyavādo’’ti vuccati ācariyā vadanti saṃvaṇṇenti pāḷiṃ etenāti katvā. Tenāha – **‘‘ācariyavādo nāma…pe… aṭṭhakathātantī’’**ti. Tisso saṅgītiyo āruḷhoyeva ca buddhavacanassa atthasaṃvaṇṇanābhūto kathāmaggo mahāmahindattherena tambapaṇṇidīpaṃ ābhato, pacchā tambapaṇṇiyehi mahātherehi sīhaḷabhāsāya ṭhapito nikāyantaraladdhisaṅkarapariharaṇatthaṃ. Kiñcāpi attanomati suttādīhi saṃsanditvāva parikappīyati, tathāpi sā na suttādīsu visesato niddiṭṭhāti āha **‘‘suttasuttānulomaācariyavāde muñcitvā’’**ti. Anubuddhiyāti suttādīniyeva anugatabuddhiyā. Nayaggāhenāti suttādito labbhamānanayaggahaṇena.

ここで律の決定に関する事柄であるため、それに適した経典を示すにあたって、**「経典とは、律蔵全体におけるパーリ(聖典)」**と言われた。大いなる根拠とは、大いなる機会、律を確立する大いなる根拠であり、それによって律が決定される。大いなる根拠とは、大いなる理由、律の決定の大きな理由である、と言われた。「内容的には、『 bhikkhave(比丘たちよ)』といったことから説かれた、意図されたパーリこそが大いなる根拠である」と、人々は言う。それゆえ**「世尊がこのように説かれた」**などと言われた。これらの大いなる根拠は、カンダカ(犍度)で説かれているため、それらの決定に関する解説は、そこで明らかになるため、ここでは述べない。たとえ、そこで世尊が説かれた、種々の教えであっても、註釈書は、ダンマサンガーハカ(法集論)などで、まず三蔵を編集し、その内容の解説に従って、読解の道筋を立てたため、「師の教え」と呼ばれる。師たちは、パーリを解説するものである、という理由で、師の教えと呼ぶ。それゆえ**「師の教えとは…(中略)…註釈書である」**と。三度の編集を経て、仏陀の言葉の意義の解説である議論の道筋は、マハーマヒンダ長老によってタンバパンニ島にもたらされた。その後、タンバパンニの長老たちによって、他の教団との区別を保つために、シンハラ語で記された。たとえ、自身の考えが経典などと一致するように考えられたとしても、それらは経典などに特に記されていない、と言われた—**「経典、経典の趣旨に沿わないこと、師の教えから除いて」**と。理解とは、経典などを理解すること。法の掌握とは、経典などから得られる法の掌握。

Attanomatiṃ sāmaññato paṭhamaṃ dassetvā idāni tameva visesetvā dassento **‘‘apicā’’**tiādimāha. Idāni tattha paṭipajjitabbākāraṃ dassento āha – **‘‘taṃ pana attanomatiṃ gahetvā kathentenā’’**tiādi. Atthenāti attanā sallakkhitena atthena. Ācariyavāde otāretabbāti ācariyavāde ñāṇena anuppavesetabbā. Sabbadubbalāti puggalassa sayaṃ paṭibhānabhāvato. Pamādapāṭhavasena ācariyavādassa kadāci suttānulomena asaṃsandanāpi siyā, so na gahetabboti dassento āha – **‘‘ācariyavādopi…pe… samento eva gahetabbo’’**ti. Samentameva gahetabbanti yathā suttena saṃsandati, evaṃ mahāpadesato atthā uddharitabbāti dasseti. Suttānulomassa suttekadesattepi sutte viya ‘‘idaṃ kappati, idaṃ na kappatī’’ti paricchinditvā āhaccabhāsitaṃ kiñci natthīti āha – **‘‘suttānulomato hi suttameva balavatara’’**nti. Appaṭivattiyanti appaṭibāhiyaṃ. Kārakasaṅghasadisanti pamāṇattā saṅgītikārakasaṅghasadisaṃ. Buddhānaṃ ṭhitakālasadisanti iminā buddheheva kathitattā dharamānabuddhasadisanti vuttaṃ hoti. Sutte hi paṭibāhite buddhova paṭibāhito hoti. Sakavādī suttaṃ gahetvā kathetīti sakavādī attano suttaṃ gahetvā voharati. Paravādī suttānulomanti aññanikāyavādī attano nikāye suttānulomaṃ gahetvā katheti. Khepaṃ vā garahaṃ vā akatvāti ‘‘kiṃ iminā’’ti khepaṃ vā ‘‘kimesa bālo vadatī’’ti garahaṃ vā akatvā. Suttānulomanti paravādinā vuttaṃ aññanikāye suttānulomaṃ. Sutte otāretabbanti sakavādinā attano sutte otāretabbaṃ. Suttasmiṃyeva ṭhātabbanti attano sutteyeva ṭhātabbaṃ. Evaṃ sesavāresupi atthayojanā kātabbā. Ayanti sakavādī. Paroti aññanikāyavādī. Evaṃ sesesupi.

自身の考えを、まず一般的なものとして示し、次にそれを特定して示すにあたって、**「また」**などと言われた。次に、そこでどのように対処すべきかを示すにあたって、**「その自身の考えを取り入れて語る」**などと言われた。内容とは、自身が気付いた内容。師の教えに組み込まれるべきとは、師の教えに知識によって導入されるべき。全ての劣ったものとは、個人の自らの洞察力の欠如。怠慢のゆえに、師の教えが時として経典の趣旨に沿わないことがあるかもしれないが、それは採用されるべきではない、と示すにあたって、**「師の教えも…(中略)…一致するものだけを採用すべき」**と言われた。一致するものだけを採用する、とは、経典と一致するように、大いなる根拠から内容を抽出する、ということ。経典の趣旨に沿わないことについては、経典の一部分に過ぎないとしても、経典のように「これは許される、これは許されない」と特定して特定された言葉はない、と言われた—**「経典の趣旨に沿わないことよりも、経典の方がより力がある」**と。覆すことのできないとは、退けることのできない。行為者の集団に似ているとは、基準として、編集者の集団に似ている。仏陀の存命期間に似ているとは、これによって仏陀自身が語ったことである、と現存する仏陀に似ている、ということ。経典が否定された場合、仏陀自身が否定されたことになる。自説の論者は、経典を取り入れて語る。他説の論者は、経典の趣旨に沿ったものを取り入れて語る。非難もせず、嘲笑もせず、とは、「これはいったい何だ」と非難することも、「この愚か者は何を言っているのだ」と嘲笑することもなく。経典の趣旨に沿ったものとは、他説の論者が述べた、他の教団の経典の趣旨に沿ったもの。経典に組み込むとは、自説の論者が、自らの経典に組み込むべきこと。経典に留まることとは、自らの経典に留まるべきこと。このように、残りの場合も、内容の解釈をすべきである。これは自説の論者である。他者とは、他の教団の論者である。このように、残りの場合も。

Nanu ca ‘‘suttānulomato suttameva balavatara’’nti heṭṭhā vuttaṃ, idha pana ‘‘suttānulome suttaṃ otāretabba’’ntiādi kasmā vuttanti? Nāyaṃ virodho. ‘‘Suttānulomato suttameva balavatara’’nti hi idaṃ sakamateyeva suttaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi sakamatipariyāpannameva suttādiṃ sandhāya ‘‘attanomati sabbadubbalā, attanomatito ācariyavādo balavataro, ācariyavādato suttānulomaṃ balavataraṃ, suttānulomato suttameva balavatara’’nti ca vuttaṃ. Idha pana paravādinā ānītaṃ aññanikāye suttaṃ sandhāya ‘‘suttānulome suttaṃ otāretabba’’ntiādi vuttaṃ. Tasmā paravādinā ānītaṃ suttādiṃ attano suttānulomaācariyavādaattanomatīsu otāretvā samentaṃyeva gahetabbaṃ, itaraṃ na gahetabbanti ayaṃ nayo idha vuccatīti na koci pubbāparavirodho.

「経典の趣旨に沿わないことよりも、経典の方がより力がある」と、先に述べた。なぜここで「経典の趣旨に沿わないことにおいて、経典を組み込むべき」などと述べたのか? これは矛盾ではない。「経典の趣旨に沿わないことよりも、経典の方がより力がある」とは、自説の経典を指して言われたことである。そこでは、自説の範囲内の経典などについて、「自身の考えは全て劣ったものであり、自身の考えよりも師の教えの方が力があり、師の教えよりも経典の趣旨に沿ったものが力があり、経典の趣旨に沿ったものよりも経典の方が力がある」と述べられている。ここでは、他説の論者が持ち込んだ、他の教団の経典を指して、「経典の趣旨に沿わないものにおいて、経典を組み込むべき」などと述べられている。したがって、他説の論者が持ち込んだ経典などを、自説の経典の趣旨に沿わないもの、師の教え、自身の考えに組み入れて、一致するものだけを採用すべきであり、そうでないものは採用すべきではない、という道理がここで説かれているため、以前と後の矛盾はない。

Bāhirakasuttanti tisso saṅgītiyo anāruḷhaguḷhavessantarādīni mahāsaṅghikanikāyavāsīnaṃ suttāni. Vedallādīnanti ādi-saddena guḷhaummaggādiggahaṇaṃ veditabbaṃ, itaraṃ gārayhasuttaṃ na gahetabbaṃ. Attanomatiyameva ṭhātabbanti iminā aññanikāyato ānītasuttatopi sakanikāye attanomatiyeva balavatarāti dasseti. Sakavādī suttaṃ gahetvā katheti, paravādīpi suttamevātievamādinā samānajātikānaṃ vasena vāro na vutto, suttassa sutteyeva otāraṇaṃ bhinnaṃ viya hutvā na paññāyati, vuttanayeneva ca sakkā yojetunti.

外典の経典とは、三度の編集を経ていない、グッハヴェッサインタラなどの、マハーサンギカ教団の論者の経典。ヴェッラダーディとは、初めの言葉で、グッハウンマッガなどの内容を含むものと理解すべきである。それ以外の、在家向けの経典は採用すべきではない。自身の考えに留まるべきとは、他の教団から持ち込まれた経典であっても、自らの教団における自身の考えの方がより力がある、と示すことである。自説の論者は経典を取り入れて語る。他説の論者も、経典こそが…といったことから、同じ種類の論者であるため、順序は述べられていない。経典の、経典における組み込みは、異なるものとして現れるため、認識されない。説かれた道理によって、解釈することが可能である。

Idāni sakavādīparavādīnaṃ kappiyākappiyādibhāvaṃ sandhāya vivāde uppanne tattha paṭipajjitabbavidhiṃ dassento āha – **‘‘atha panāyaṃ kappiyanti gahetvā kathetī’’**tiādi. Tattha sutte ca suttānulome ca otāretabbanti sakavādinā attanoyeva sutte ca suttānulome ca otāretabbaṃ. Paro kāraṇaṃ na vindatīti paravādī kāraṇaṃ na labhati. Suttato bahuṃ kāraṇañca vinicchayañca dassetīti paravādī attano suttato bahuṃ kāraṇaṃ vinicchayañca āharitvā dasseti. Sādhūti sampaṭicchitvā akappiyeva ṭhātabbanti iminā attano nikāye suttādīni alabhantena sakavādinā paravādīvacaneyeva ṭhātabbanti vadati. Dvinnampi kāraṇacchāyā dissatīti sakavādīparavādīnaṃ ubhinnampi kappiyākappiyabhāvasādhakaṃ kāraṇapatirūpakaṃ dissati. Yadi dvinnampi kāraṇacchāyā dissati, kasmā ‘‘akappiyeva ṭhātabba’’nti āha **‘‘vinayañhi patvā’’**tiādi. ‘‘Vinayaṃ patvā’’ti vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ katvā dassento āha ‘‘kappiyākappiyavicāraṇamāgammā’’ti. Rundhitabbantiādīsu dubbiññeyyavinicchaye kappiyākappiyabhāve sati kappiyanti gahaṇaṃ rundhitabbaṃ, akappiyanti gahaṇaṃ gāḷhaṃ kātabbaṃ. Aparāparaṃ pavattakappiyagahaṇasotaṃ pacchinditabbaṃ, garukabhāvasaṅkhāte akappiyabhāveyeva ṭhātabbanti attho.

次に、自説の論者と他説の論者の、許容できること・できないことなどの違いに関して、議論が生じた場合に、そこでどのように対処すべきかの方法を示すにあたって、**「また、これは許容できることとして語る」**などと言われた。そこで、経典と経典の趣旨に沿ったものに組み込むとは、自説の論者が、自らの経典と経典の趣旨に沿ったものに組み込むべきこと。他者は理由を見出さないとは、他説の論者は理由を見出さない。経典よりも多くの理由と決定を示すとは、他説の論者は、自らの経典よりも多くの理由と決定を持ち出して示す。善きかな、と受け入れて、許容できないもので留まるべきとは、これによって、自らの教団で経典などが見つからない自説の論者は、他説の論者の言葉に留まるべきである、と述べている。両者にも理由の影が見えるとは、自説の論者と他説の論者の、両方にとって、許容できること・できないことの証拠となる理由の形が見える。もし両者にも理由の影が見えるならば、なぜ「許容できないもので留まるべき」と言ったのか? **「律に達すれば」**などと言われた。「律に達すれば」という言葉を、より明確に示すために、「許容できること・できないことの議論において」などと言われた。妨げる、などの言葉で、理解しにくい決定において、許容できること・できないことである場合、許容できるという考えを妨げ、許容できないという考えを強化すべきである。さらなる許容できるという考えの流れを断ち切り、重いことである許容できないことだけに留まるべき、という意味である。

Bahūhi suttavinicchayakāraṇehīti bahūhi suttehi ceva tato ānītavinicchayakāraṇehi ca. Attano gahaṇaṃ na vissajjetabbanti sakavādinā attano akappiyanti gahaṇaṃ na vissajjetabbaṃ. Idāni vuttamevatthaṃ nigamento **‘‘eva’’**ntiādimāha. Tattha yoti sakavādīparavādīsu yo koci. Keci pana ‘‘sakavādīsuyeva yo koci idhādhippeto’’ti vadanti, evaṃ sante ‘‘atha panāyaṃ kappiyanti gahetvā kathetī’’tiādīsu sabbattha ubhopi sakavādinoyeva siyuṃ heṭṭhā vuttasseva nigamanavasena ‘‘eva’’ntiādīnaṃ vuttattā, tasmā taṃ na gahetabbaṃ. Atirekakāraṇaṃ labhatīti ettha suttādīsu purimaṃ purimaṃ atirekakāraṇaṃ nāma, yo vā suttādīsu catūsu bahutaraṃ kāraṇaṃ labhati, so atirekakāraṇaṃ labhati nāma.

多くの経典の決定の理由によってとは、多くの経典と、そこから導き出された決定の理由によって。自らの考えを放さないとは、自説の論者が、自らの許容できないという考えを放すべきではない。次に、既に述べられた内容を結論として、**「このように」**などと言われた。そこで、もし自説の論者と他説の論者の、どちらか一方。一部の人々は、「自説の論者の中で、どちらか一方がここで意図されている」と言う。もしそうならば、「また、これは許容できることとして語る」などといったことは、全て両者であるはずである。先に述べられたことの結論として、「このように」などが述べられているため、それは採用されるべきではない。余分な理由を得るとは、ここで経典などにおいて、前のものが、次のものよりも余分な理由である。または、経典など四つのうちで、最も多くの理由を得る者は、余分な理由を得る、ということである。

Suṭṭhu pavatti etassāti suppavatti, suṭṭhu pavattati sīlenāti vā suppavatti. Tenāha **‘‘suppavattīti suṭṭhu pavatta’’**nti. Vācāya uggataṃ vācuggataṃ, vacasā suggahitanti vuttaṃ hoti. Suttatoti imassa vivaraṇaṃ **‘‘pāḷito’’**ti. Ettha ca ‘‘suttaṃ nāma sakalaṃ vinayapiṭaka’’nti vuttattā pāḷitoti tadatthadīpikā aññāyeva pāḷi veditabbā. Anubyañjanasoti imassa vivaraṇaṃ **‘‘paripucchato ca aṭṭhakathāto cā’’**ti. Pāḷiṃ anugantvā atthassa byañjanato pakāsanato anubyañjananti hi paripucchā aṭṭhakathā ca vuccati. Ettha ca aṭṭhakathāya visuṃ gahitattā paripucchāti theravādo vutto. Saṅghabhedassa pubbabhāge pavattakalahassetaṃ adhivacanaṃ saṅgharājīti. Kukkuccakoti aṇumattesupi vajjesu bhayadassanavasena kukkuccaṃ uppādento. Tantiṃ avisaṃvādetvāti pāḷiṃ aññathā akatvā. Avokkamantoti anatikkamanto.

よく行われるとは、よく行われること。または、よく行動すること。それゆえ**「よく行われるとは、よく行われること」**と言われた。言葉で引き出されたとは、言葉で引き出されたこと。言葉でよく理解された、ということ。経典とは、この説明は**「パーリ(聖典)から」**である。ここで、「経典とは、律蔵全体である」と述べられているため、パーリとは、その意味を示す、別のパーリであると理解すべきである。付属の兆候とは、この説明は**「問合せと註釈書から」**である。パーリに従って、内容の兆候を示すことから、付属の兆候とは、問合せと註釈書のことである。ここで、註釈書が別途に取られているため、問合せとは、上座部仏教の教えのことである。僧伽の分裂の前段階で、紛争を引き起こすことの別名が、僧伽羅である。罪悪感とは、わずかな過ちであっても、恐れを見ることから罪悪感が生じること。それを偽らないとは、パーリを他のものにしないこと。超えないとは、超えないこと。

Vitthunatīti atthaṃ adisvā nitthunati. Vipphandatīti kampati. Santiṭṭhituṃ na sakkotīti ekasmiṃyeva atthe patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Tenāha ‘‘yaṃ **yaṃ parena vuccati, taṃ taṃ anujānātī’’**ti. Paravādaṃ gaṇhātīti ‘‘ucchumhi kasaṭaṃ yāvajīvikaṃ, raso sattāhakāliko, tadubhayavinimutto ca ucchu nāma visuṃ natthi, tasmā ucchupi vikāle vaṭṭatī’’ti paravādinā vutte tampi gaṇhāti. Ekekalomanti palitaṃ sandhāya vuttaṃ. Yamhīti yasmiṃ puggale. Parikkhayaṃ pariyādānanti atthato ekaṃ.

広がる、とは、意味を理解せずに終わること。揺れ動く、とは、震えること。定まることができない、とは、一つの意味に定まることができない。それゆえ**「他者が言ったことを、そのまま受け入れる」**と言われた。他説を受け入れるとは、「サトウキビは、死ぬまで、味は七日間のもの、それらの両方から離れたサトウキビは、別に存在しない。それゆえサトウキビも、期限切れで許される」と他説の論者が言った場合、それも受け入れる。一つ一つとは、白髪を指して言われたこと。何においてとは、どの人物において。滅びる、周期的になる、とは、内容的には一つである。

Ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hotīti ettha ācariyaparamparāti ācariyānaṃ vinicchayaparamparā. Teneva vakkhati ‘‘yathā ācariyo ca ācariyācariyo ca pāḷiñca paripucchañca vadanti, tathā ñātuṃ vaṭṭatī’’ti. Pubbāparānusandhitoti ‘‘idaṃ pubbavacanaṃ, idaṃ paravacanaṃ, ayamanusandhī’’ti evaṃ pubbāparānusandhito. Ācariyaparamparanti imasseva vevacanaṃ theravādaṅganti, therapaṭipāṭinti attho. Dve tayo parivaṭṭāti dve tisso paramparā.

「師の伝承がよく受け継がれている」とは、師たちの審判の伝承のことである。それによって「師と師の師がパーリと注釈を述べるので、そのように知るべきである」と述べるであろう。過去と現在のつながりとは、「これは先の言葉、これは後の言葉、これらがつながりである」というように、過去と現在のつながりのことである。師の伝承とは、これの別名である「上座部の教え」とは、上座部の継承のことである。二、三の伝承とは、二つまたは三つの伝承のことである。

Imehi ca pana tīhi lakkhaṇehīti ‘‘suttamassa svāgataṃ hotī’’tiādinā heṭṭhā vuttehi tīhi lakkhaṇehi. Ettha ca paṭhamena lakkhaṇena vinayassa suṭṭhu uggahitabhāvo vutto, dutiyena uggahitena acalatā suppatiṭṭhitatā vuttā, tatiyena yaṃ pāḷiyā aṭṭhakathāya ca natthi, tampi ācariyavacanena vinicchinituṃ samatthatā vuttā. Otiṇṇe vatthusminti codanāsaṅkhāte vītikkamasaṅkhāte vā vatthusmiṃ saṅghamajjhe otiṇṇe, osaṭeti attho. Vuttameva vibhāvento **‘‘codakena ca cuditakena ca vutte vattabbe’’**ti āha. Keci pana ‘‘codakena otiṇṇe vatthusmiṃ cuditakena ca vutte vattabbe’’ti evaṃ yojenti. Apare pana ‘‘codakena ca cuditakena ca vutte vinayadharena ca vattabbe’’ti evampi yojenti. ‘‘Codakena ca cuditakena ca vutte vattabbe’’ti ayameva pana yojanā sundaratarāti veditabbā. Vatthu oloketabbanti tassa tassa sikkhāpadassa vatthu oloketabbaṃ. ‘‘Tiṇena vā paṇṇena vā…pe… yo āgaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 517) hi idaṃ nissaggiye aññātakaviññattisikkhāpadassa vatthusmiṃ paññattaṃ, thullaccayadubbhāsitāpattīnaṃ mātikāya anāgatattā **‘‘pañcannaṃ āpattīnaṃ aññatara’’**nti vuttaṃ. Aññataraṃ vā āpattinti ‘‘kāle vikālasaññī āpatti dukkaṭassa, kāle vematiko āpatti dukkaṭassā’’ti evamādinā (pāci. 250) āgataṃ dukkaṭaṃ sandhāya vuttaṃ. Sikkhāpadantaresūti vinītavatthuṃ antokatvā ekekasmiṃ sikkhāpadantare.

そして、これらの三つの特徴によってとは、「経の説法がよくできている」などのように、下に述べられた三つの特徴によってである。そして、第一の特徴によって戒律がよく理解されていることが述べられ、第二の特徴によって(戒律が)動じず、よく確立されていることが述べられ、第三の特徴によって、パーリや注釈にないものであっても、師の言葉によって審判できることが述べられている。「所縁に臨んで」とは、告発や過失といった所縁に臨んで、僧伽の中に入って、ということである。所縁に臨んで、という意味である。述べられたことをさらに説明して、「告発者と告発された者とが発言すべきこと」と言っている。しかし、「告発者と告発された者が発言すべきこと」とこのように解釈する者もいる。あるいは、「告発者と告発された者が発言すべきこと」とこのように解釈する者もいる。あるいは、「告発者と告発された者とが発言すべきこと」とこのように解釈する者もいる。「告発者と告発された者が発言すべきこと」という解釈が最も美しいと知るべきである。所縁を観察するとは、それぞれの学習規定の所縁を観察することである。「草や葉で…(以下略)…もし来るならば、罪は『ドゥッカタ』である」(波羅提木叉経、517)と、これは捨堕罪の、認識されていない通知の学習規定の所縁として定められているが、重大な罪や悪口の罪の条文に現れていないので、「五つの罪のうちの一つ」と言われている。あるいは罪とは、「時を非時と誤解する罪は『ドゥッカタ』、時を迷う罪は『ドゥッカタ』」など(波里懺懺経、250)に現れる『ドゥッカタ』罪を指して言われている。学習規定の他の箇所とは、解決された所縁を含めて、それぞれの学習規定の他の箇所である。

Sukhumāti attanopi duviññeyyasabhāvassa lahuparivattino cittassa sīghaparivattitāya vuttaṃ. Tenāha **‘‘cittalahukā’’**ti. Cittaṃ lahu sīghaparivatti etesanti cittalahukā. Teti te vītikkame. Taṃvatthukanti te adinnādānamanussaviggahavītikkamā vatthu adhiṭṭhānaṃ kāraṇametassāti taṃvatthukaṃ. Sīlāni sodhetvāti yaṃvatthukaṃ kukkuccaṃ uppannaṃ, taṃ amanasikaritvā avasesasīlāni sodhetvā. Pākaṭabhāvato sukhavaḷañjanatāya ca **‘‘dvattiṃsākāraṃ tāva manasi karohī’’**ti vuttaṃ. Aññasmiṃ pana kammaṭṭhāne kataparicayena tadeva manasi kātabbaṃ. Kammaṭṭhānaṃ ghaṭayatīti antarantarā khaṇḍaṃ adassetvā cittena saddhiṃ ālambanabhāvena cirakālaṃ ghaṭayati. Saṅkhārā pākaṭā hutvā upaṭṭhahantīti vipassanākammaṭṭhāniko ce, tassa saṅkhārā pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti. Sace katapārājikavītikkamo bhaveyya, tassa satipi asaritukāmatāya vippaṭisāravatthuvasena punappunaṃ taṃ upaṭṭhahatīti cittekaggataṃ na vindati. Tena vuttaṃ **‘‘kammaṭṭhānaṃ na ghaṭayatī’’**tiādi. Attanā jānātīti sayameva jānāti. Paccatte cetaṃ karaṇavacanaṃ, attā jānātīti vuttaṃ hoti. Aññā ca devatā jānantīti ārakkhadevatāhi aññā paracittaviduniyo devatā ca jānanti.

「微細である」とは、それ自体でも理解しにくい性質で、軽く移り変わる心が速く移り変わるので言われている。それゆえ、「心が軽い」と言われる。心は軽く、速く移り変わる、これらの人々を「心の軽い者」と言う。これらは、違犯のことである。その所縁とは、これらの不盗の、人々の非難を伴う違犯の所縁を拠り所とする、原因である、それゆえ、「その所縁を持つ」という意味である。戒律を清める、とは、その所縁として生じた後悔を気にかけずに、残りの戒律を清めることである。明白な姿と容易な変容のゆえに、「三十二の姿をまず心に留めなさい」と言われている。しかし、他の瞑想対象においては、修行によって、それ自体を心に留めるべきである。瞑想対象を練る、とは、間断なく断片を示さずに、心とともに対象として長く練ることである。想起されるべき、とは、想起されるべきことである。もし、波羅夷罪の違犯を犯していたならば、たとえそれを思い出さないようにしようとしても、後悔の所縁によって繰り返しそれが想起されるので、心の集中を得られない。それゆえ、「瞑想対象を練らない」などと言われている。自分で知る、とは、自ら知ることである。ここでは「自ら」は行為者を示す言葉であり、「自身が知る」という意味になる。他の神々も知る、とは、守護の神々以外の、他者の心を知る神々も知る。

Niṭṭhitā catubbidhavinayakathāvaṇṇanā

四種類の戒律の説法の解説が終わった。

Vinayadharassa ca lakkhaṇādikathāvaṇṇanā.

戒律を持つ者の特徴などの説法の解説。

Bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā

比丘の言葉の解説の解説。

Tasmāti yasmā pana-saddaṃ apanetvā aniyamena puggaladīpakaṃ yo-saddameva āha, tasmā. Etthāti imasmiṃ yo-sadde. Pana-saddassa nipātamattattā yo-saddasseva atthaṃ pakāsento **‘‘yo kocīti vuttaṃ hotī’’**ti āha. Yo koci nāmāti yo vā so vā yo kocīti vutto. Vāsadhurayutto vāti vipassanādhurayutto vā. Sīlesūti pakatīsu.

それゆえ、「しかし」という言葉を削除して、不定の人物を示す「誰」という言葉を言ったので、「それゆえ」である。ここでとは、この「誰」という言葉において。「しかし」という言葉は助詞に過ぎないので、「誰」という言葉の意味を明らかにしながら、「誰でもよい」と言っている。「誰でもよい」とは、誰でもよい、と言われることである。住まいの義務を負っている者とは、観察の義務を負っている者である。戒律においてとは、通常の戒律において。

Bhikkhatīti yācati. Labhanto vā alabhanto vāti yo koci bhikkhati bhikkhaṃ esati gavesati, so taṃ labhatu vā mā vā, tathāpi bhikkhatīti bhikkhūti ayamettha adhippāyo. Ariyāya yācanāyāti ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti evaṃ vuttāya ariyayācanāya, na kapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ viya ‘‘dehi dehī’’ti evaṃ pavattayācanāya. Bhikkhācariyanti uñchācariyaṃ. Ajjhupagatattāti anuṭṭhitattā. Kājabhattanti kājehi ānītaṃ bhattaṃ. Agghaphassavaṇṇabhedenāti agghādīnaṃ purimapakativijahena. Purimapakativijahanañhettha bhedoti adhippetaṃ. Dhovitvā apanetuṃ asakkuṇeyyasabhāvaṃ malaṃ, tathā apanetuṃ sakkuṇeyyasabhāvā jallikā. Bhinnapaṭadharoti nibbacanaṃ bhinnapaṭadhare bhikkhu-saddassa niruḷhattā kataṃ.

「乞う」とは、乞い求めることである。得ていても、得ていなくても、とは、誰でも乞い、施しを求め、探す者、その者がそれを得ようと得まいと、それでも乞う、それゆえ、比丘である、というのがここで意図である。聖なる乞いとは、「(供養を)捧げられて聖者がいる。これが聖者の乞いである」というように言われる聖なる乞いであって、貧しい乞食や物乞いの「与えよ、与えよ」というような乞いではない。乞食の行いとは、(畑の)種を拾って食べる行いである。(種を)受け入れたことによってとは、実行しなかったことによって。仕事の食事とは、仕事で運ばれてきた食事である。味や香りや色の区別によってとは、味などの、以前の性質からの離脱によって。以前の性質からの離脱がここで区別であると意図されている。洗っても取り除くことができない性質の汚れ、そして、取り除くことができる性質の「ジャリカ」(糸くず)。破れた布をまとう者とは、説明は「破れた布をまとう比丘」という言葉の語源によるものである。

Upanissayasampannanti pubbe aṭṭhaparikkhāradānūpanissayasampannaṃ. Yo hi cīvarādike aṭṭha parikkhāre pattacīvarameva vā sotāpannādiariyassa puthujjanasseva vā sīlasampannassa datvā ‘‘idaṃ parikkhāradānaṃ anāgate ehibhikkhubhāvāya paccayo hotū’’ti patthanaṃ paṭṭhapesi, tassa taṃ sati adhikārasampattiyaṃ buddhānaṃ sammukhībhāve iddhimayaparikkhāralābhāya saṃvattatīti veditabbaṃ. Brahmaghosanti uttamaghosaṃ, brahmuno ghosasadisaṃ vā ghosaṃ. Brahmacariyanti sāsanabrahmacariyaṃ maggabrahmacariyañca. Dukkhassa sammā antakiriyāyāti yojetabbaṃ. Bhaṇḍūti muṇḍo. Vāsīti dantakaṭṭhacchedanavāsi. Bandhananti kāyabandhanaṃ. Yutto bhāvanānuyogo assāti yuttayogo, tassa yuttayogassa, bhāvanānuyogamanuyuttassāti vuttaṃ hoti. Iriyāpathasampannatāvibhāvanatthaṃ **‘‘saṭṭhivassikatthero viyā’’**ti vuttaṃ. Buddhova pabbajjācariyo upasampadācariyo ca assāti buddhācariyako. Paṭhamabodhiyampi paṭhamakāleyeva sesaupasampadānaṃ abhāvoti āha **‘‘paṭhamabodhiyaṃ ekasmiṃ kāle’’**ti. Pañca pañcavaggiyattherāti pañcavaggiyattherā pañca. Tīṇi satanti tīṇi satāni, gāthābandhasukhatthaṃ vacanavipallāso kato. Eko ca theroti aṅgulimālattheraṃ sandhāya vuttaṃ. Na vuttāti aṭṭhakathāyaṃ na vuttā. Tatthāti vinayapāḷiyaṃ.

「依怙の徳を備えている」とは、以前に八つの必要品を与える依怙の徳を備えていることである。なぜなら、衣などの八つの必要品を、得た衣だけを、預流果を得た聖者や、凡夫であっても戒律の徳を備えた者に与えて、「この必要品の施しが、将来、比丘となることへの縁となりますように」と願いを立てたならば、その願いは、権威の成就において、仏の面前において、神通力による必要品の獲得へとつながる、と知るべきである。梵音とは、最高の音、梵天の音に似た音である。梵行とは、教えの梵行と道の梵行のことである。苦しみを正しく終わらせること、とは、このように解釈すべきである。衣とは、丸坊主のことである。爪楊枝とは、歯ブラシの爪楊枝である。結び目とは、体の結び目である。「修行に専念する者である」とは、「修行に専念する者」であり、「修行に専念する者」と言っていることである。行儀を保つことの理由を説明するために、「六十年目の上座のように」と言われている。仏が剃髪の師、具足戒の師である、それゆえ、「仏の師」である。最初の悟りにおいて、最初の時期に、他の具足戒の不在、それゆえ、「最初の悟りにおいて、一人で」と言っている。五人、五人衆の上座とは、五人衆の上座五人である。三百とは、三百、詩の形式の快適さのため、言葉の転倒がなされた。一人、上座とは、アングリマーラ上座を指して言われている。述べられていない、とは、注釈書に述べられていないことである。そこでとは、戒律のパーリにおいて。

Veḷuvanamahāvihāre gandhakuṭiyaṃ nisinnoyeva bhagavā mahākassapattherassa attānaṃ uddissa pabbajitabhāvaṃ viditvā tassa paccuggamanaṃ karonto tigāvutaṃ maggaṃ ekakova gantvā bahuputtanigrodhamūle pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinno attano santikaṃ āgantvā paramanipaccakāraṃ dassetvā ‘‘satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmi, satthā me bhante bhagavā, sāvakohamasmī’’ti tikkhattuṃ attano sāvakattaṃ sāvetvā ṭhitassa mahākassapattherassa nipaccakāramahattataṃ attano ca mahānubhāvataṃ dīpetuṃ yassa aññassa ajānaṃyeva ‘‘jānāmī’’ti paṭiññassa bāhirakassa satthuno evaṃ sabbacetasā samannāgato pasannacitto sāvako evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ kareyya, tassa vaṇṭacchinnatālapakkaṃ viya gīvato muddhāpi vipateyya, sattadhā vā phaleyyāti dassento ‘‘yo kho, kassapa, evaṃ sabbacetasā samannāgataṃ sāvakaṃ ajānaṃyeva vadeyya ‘jānāmī’ti, apassaṃyeva vadeyya ‘passāmī’ti, muddhāpi tassa vipateyya, sattadhā vā phaleyya, ahaṃ kho, kassapa, jānaṃyeva vadāmi ‘jānāmī’ti, passaṃyeva vadāmi ‘passāmī’’’ (saṃ. ni. 2.154) ti vatvā jātimadamānamadarūpamadappahānatthaṃ tīhi ovādehi mahākassapattheraṃ ovadanto **‘‘tasmātiha te kassapā’’**tiādimāha.

竹林大精舎の薬師堂に座しておられた世尊は、大迦葉上座が自分を指示して出家したことを知って、彼を迎えるために、三由旬の道を一人で進み、多くの子供のいる菩提樹の下に結跏趺坐して座り、自分の近くに来て、最大限の敬意を表して、「師は私、世尊です。私は弟子です。師は私、世尊です。私は弟子です」と三度自分の弟子であることを告げた大迦葉上座の、最大限の敬意の大きさ、そして自分の偉大な力を示すために、もし誰か他の人が知らずに「知っています」と約束した外部の師に、このように全身全霊で調和した、信仰心の篤い弟子が、このような最大限の敬意を表したならば、その首が切り取られたパパイアの実のように、首から頭が落ちるであろう、あるいは七つに割れるであろう、と示して、「カッサパよ、誰かがこのように全身全霊で調和した弟子を、知らずに『知っています』と言い、見ずに『見ています』と言うならば、その頭は落ちるであろう、七つに割れるであろう。私は、カッサパよ、知っているからこそ『知っています』と言い、『見ています』と言っている」と(相応部経典、2巻154)言った後、誕生、慢、傲慢、侮辱の慢を取り除くために、三つの訓戒で大迦葉上座を訓戒して、「それゆえ、カッサパよ」などと言った。

Tattha (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.154) tasmātihāti tasmā icceva vuttaṃ hoti, yasmā ahaṃ jānantova ‘‘jānāmī’’ti passanto eva ca ‘‘passāmī’’ti vadāmi, tasmāti attho. Ti-kāra ha-kārā nipātā. Ihāti vā imasmiṃ sāsane, ta-kāro padasandhivasena āgato. Evaṃ sikkhitabbanti idāni vuccamānākārena sikkhitabbaṃ. Tibbanti bahalaṃ mahantaṃ. Hirottappañcāti hirī ca ottappañca. Paccupaṭṭhitaṃ bhavissatīti upasaṅkamanato paṭhamatarameva upaṭṭhitaṃ bhavissati. Tathā hi sati tesaṃ purato assa sagāravasappatissavatā saṇṭhāti. Yo ca therādīsu hirottappaṃ upaṭṭhapetvā upasaṅkamati, therādayopi taṃ sahirikā saottappā ca hutvā upasaṅkamantīti ayamettha ānisaṃso. Kusalūpasaṃhitanti kusalanissitaṃ, anavajjadhammanissitanti attho. Aṭṭhiṃ katvāti attānaṃ tena dhammena aṭṭhikaṃ katvā, taṃ vā dhammaṃ ‘‘esa mayhaṃ dhammo’’ti aṭṭhiṃ katvā. Manasi katvāti citte ṭhapetvā. Sabbacetasā samannāharitvāti cittassa thokampi bahi gantuṃ adento sabbena samannāhāracittena samannāharitvā. Ohitasototi ṭhapitasoto, dhamme nihitasototi attho. Evañhi te sikkhitabbanti ñāṇasotañca pasādasotañca odahitvā ‘‘mayā desitaṃ dhammaṃ sakkaccameva suṇissāmī’’ti evañhi te sikkhitabbaṃ. Sātasahagatā ca me kāyagatāsatīti asubhesu ceva ānāpāne ca paṭhamajjhānavasena sukhasampayuttā kāyagatāsati. Yo ca panāyaṃ tividho ovādo, therassa ayameva pabbajjā ca upasampadā ca ahosi.

そこで(相応部経典、注釈、2巻2巻154)「それゆえ」とは、「それゆえ」という意味である。なぜなら、私は知っているからこそ「知っています」と言い、見ているからこそ「見ています」と言うので、それゆえ、という意味である。「ティ」と「ハ」は助詞である。「イハ」とは、この教えにおいて、という言葉の「タ」は、言葉のつながりのために現れた。「このように修行する」とは、今から述べられるように修行すべきである。「ティバンティ」とは、厚く、大きい。「ヒリとオッタッパ」とは、ヒリ(羞恥心)とオッタッパ(畏れ)。「現れるであろう」とは、近づくことから、まず現れるであろう。なぜなら、もし(仏の)前で、尊敬と恐れをもって存在するのである。「そして、上座などの人々に対して、羞恥心と畏れを現して近づく者は、上座なども、彼を羞恥心と畏れをもって近づく」というのが、ここで得られる利益である。「善行と結びついた」とは、善行に依拠した、清らかな法に依拠した、という意味である。「拠り所とする」とは、自身をその法によって拠り所とし、その法を「これが私の法である」と拠り所として。「心に留める」とは、心に留めること。「全身全霊で調和する」とは、心のほんの一部も外に出ないように、全身全霊の調和した心で調和すること。「耳を傾ける」とは、置かれた耳、法に傾けられた耳という意味である。「このように修行する」とは、智慧の耳と信仰の耳を傾けて、「私が説いた法を、真剣に聞こう」というように、このように修行すべきである。「楽を伴う身の念」とは、不浄なものと呼吸の念、第一禅の助けとして楽と結びついた身の念である。そして、この三つの訓戒は、上座にとって、これが剃髪であり、具足戒である。

Kasiṇārammaṇaṃ rūpāvacarajjhānaṃ rūpasaññā. Saññāsīsena hettha jhānaṃ vuttaṃ, tadeva ca uddhumātakapaṭibhāgārammaṇattā **‘‘uddhumātakasaññā’’**ti vuttaṃ. Sopākasāmaṇero bhagavatā puṭṭho ‘‘ete dve rūpāvacarabhāvena ekatthā, byañjanameva nāna’’nti āha. Āraddhacittoti ārādhitacitto. Garudhammapaṭiggahaṇādiupasampadā upari vitthārato sayameva āvi bhavissati.

「カシラ対象の、色界の禅」とは、色界の想いである。想いの助けによって、ここでは禅が述べられているが、それは「浮腫んだ死体」の対象であるゆえに、「浮腫んだ死体の想い」と言われている。ソウパカ沙弥は世尊に問われて、「これら二つの(死体と禅)は、色界のあり方として同じであり、言葉が違うだけです」と言った。「心を奮い立たせる」とは、心を奮い立たせた、という意味である。薬(の容器)の受け取りなどの具足戒は、後で詳しく、それ自体で明らかになるであろう。

Kalyāṇaputhujjanādayoti ettha bahūnaṃ nānappakārānaṃ sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ avihatattā janeti, tāhi vā janitoti puthujjano, kalyāṇo ca so puthujjano cāti kalyāṇaputhujjano, so ādi yesaṃ sotāpannādīnaṃ te kalyāṇaputhujjanādayo. Kalyāṇaggahaṇena cettha andhaputhujjanaṃ nivatteti. Dvidhā hi puthujjanā andhaputhujjano kalyāṇaputhujjanoti. Vuttañhetaṃ –

「善き凡夫など」とは、ここでは多くの様々な、我見などの、妨げられないゆえに、生じる、それらによって、あるいは生じる、それゆえ、凡夫であり、善き者であり、それゆえ、善き凡夫であり、それら(善き凡夫)を最初とする、預流果などを得る者たち、それらを「善き凡夫など」と言う。「善き」という言葉によって、ここでは「盲目の凡夫」を排除する。凡夫には二種類ある、盲目の凡夫と善き凡夫である。それは、このように述べられている。

‘‘Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;

「二種類の凡夫が、太陽の親族である仏によって説かれた。

Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.2; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.61; a. ni. aṭṭha. 1.1.51);

盲目の凡夫が一人、善き凡夫が一人である」(長部経典、注釈、1巻7; 中部経典、注釈、1巻2; 相応部経典、注釈、2巻2巻61; 増支部経典、注釈、1巻1巻51)。

Bhadrāya paññāya bhadrāya vimuttiyāti yojetabbaṃ. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Samādhīti vipassanāpādakā aṭṭha samāpattiyo. Paññāti lokiyalokuttarañāṇaṃ. Vimuttīti ariyaphalavimutti. Vimuttiñāṇadassananti ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. Yathāsambhavena cettha yojanā veditabbā. Kalyāṇaputhujjanassa hi sīlādayo tayo eva sambhavanti, ariyānaṃ pana sabbepi sīlādayo. Sāro bhikkhūtipi kalyāṇaputhujjanādayova vuttāti āha **‘‘tehiyeva sīlasārādīhī’’**tiādi. Atha vā nippariyāyato khīṇāsavova sāro bhikkhu nāmāti āha **‘‘vigatakilesapheggubhāvato vā’’**tiādi.

「善き智慧によって、善き解脱」とこのように解釈すべきである。「戒律において」などにおいて、「戒律」とは、四種清浄戒律のことである。「禅定」とは、観察を可能にする八つの禅定である。「智慧」とは、世俗的な智慧と超世俗的な智慧である。「解脱」とは、聖なる果ての解脱である。「解脱と智慧の観照」とは、十九種類の省察の智慧である。それぞれの状況に応じて、ここで解釈を理解すべきである。善き凡夫には、戒律など三つだけが存在するが、聖者には、戒律などがすべて存在する。「根幹」とは、比丘であっても、善き凡夫などであると述べられている。「それら三つの戒律の根幹などによって」などと言っている。あるいは、完全に、煩悩が尽きた者こそが、比丘の根幹である、と言っている。「煩悩の隠れがなくなったゆえに」などと言っている。

Yopi kalyāṇaputhujjano anulomapaṭipadāya paripūrakārī sīlasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyānuyogamanuyutto pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati ‘‘ajja vā sve vā aññataraṃ sāmaññaphalaṃ adhigamissāmī’’ti, sopi vuccati sikkhatīti sekhoti āha **‘‘puthujjanakalyāṇakena saddhi’’**nti. Satta ariyāti cattāro maggaṭṭhā, heṭṭhimā ca tayo phalaṭṭhāti ime satta ariyā. Tisso sikkhāti adhisīlādikā tisso sikkhā. Sikkhāsu jātoti vā sekho. Ariyapuggalo hi ariyāya jātiyā jāyamāno sikkhāsu jāyati, na yoniyaṃ. Sikkhanasīloti vā sekho, puggalādhiṭṭhānāya vā kathāya sekhassa ayanti anaññasādhāraṇā maggaphalattayadhammā sekhapariyāyena vuttā. Asekhoti ca yattha sekhabhāvāsaṅkā atthi, tatthāyaṃ paṭisedhoti lokiyanibbānesu asekhabhāvānāpatti daṭṭhabbā. Sīlasamādhipaññāsaṅkhātā hi sikkhā attano paṭipakkhakilesehi vimuttattā parisuddhā, upakkilesānaṃ ārammaṇabhāvampi anupagamanato etā sikkhāti vattuṃ yuttā, aṭṭhasupi maggaphalesu vijjanti, tasmā catumaggaheṭṭhimaphalattayasamaṅgino viya arahattaphalasamaṅgīpi tāsu sikkhāsu jātoti taṃsamaṅgino arahato itaresaṃ viya sekhatte sati sekhassa ayanti, sikkhā sīlaṃ etassāti ca sekhoti vattabbo siyāti taṃ nivattanatthaṃ ‘‘asekho’’ti yathāvuttasekhabhāvapaṭisedho kato. Arahattaphalehi pavattamānā sikkhā pariniṭṭhitasikkhākiccattā na sikkhākiccaṃ karonti, kevalaṃ sikkhāphalabhāveneva pavattanti, tasmā tā na sikkhāvacanaṃ arahanti, nāpi taṃsamaṅgī sekhavacanaṃ, na ca sikkhanasīlo, sikkhāsu jātoti ca vattabbataṃ arahati, heṭṭhimaphalesu pana sikkhā sakadāgāmimaggavipassanādīnaṃ upanissayabhāvato sikkhākiccaṃ karontīti sikkhāvacanaṃ arahanti, taṃsamaṅgino ca sekhavacanaṃ sikkhanasīlā, sikkhāsu jātāti ca vattabbataṃ arahanti ‘‘sikkhantīti sekhā’’ti apariyositasikkhānaṃ dassitattā, ‘‘na sikkhatīti asekho’’ti iminā pariyositasikkho dassito, na sikkhāya rahitoti āha – ‘‘sekkhadhamme atikkamma **…pe… khīṇāsavo asekhoti vuccatī’’**ti. Vuddhippattasikkho vā asekhoti etasmiṃ atthe sekhadhammesu eva ṭhitassa kassaci ariyassa asekhabhāvāpattīti arahattamaggadhammā vuddhippattā ca yathāvuttehi atthehi sekhāti katvā taṃsamaṅgino aggamaggaṭṭhassa asekhabhāvo āpannoti? Na, taṃsadisesu tabbohārato. Arahattamaggato hi ninnānākaraṇaṃ arahattaphalaṃ ṭhapetvā pariññākiccakaraṇaṃ vipākabhāvañca, tasmā te eva sekhā aggaphaladhammabhāvaṃ āpannāti sakkā vattuṃ. Kusalasukhato ca vipākasukhaṃ santataratāya paṇītataranti vuddhippattā ca te dhammā hontīti taṃsamaṅgī asekhoti vuccatīti.

「善い凡夫が、随順の修行を完成させる者であり、戒を具え、感覚器官に門を閉じ、飲食に節度を知り、夜更かしと早起きの修行を怠らず、「今日か明日か、いずれかの沙門果を得るだろう」と、悟りの部門に属する法を修行する者」と、そのように言う、彼のことを「学んでいる者」、すなわち「セーハ」と言われる。
「多くの善き者と共に」とあるのは、聖者七人、すなわち四人の道にいる者と、下の三人の果にいる者、これら七人の聖者のことである。
「三つの学」とは、戒・定・慧の三つの学のことである。
「学に生まれる者」すなわち「セーハ」である。
聖なる者は、聖なる誕生によって生まれるとき、学に生まれるのであり、自己によっては生まれない。
「学ぶ性質を持つ者」すなわち「セーハ」、あるいは「人の識別」という言葉で、セーハに特有の、他の人にはない道と果という三つの法が、セーハという言葉で説かれている。
「学ばない者」とあるのは、セーハの性質がない場合、ここでは世俗的な涅槃における、学ばない性質の獲得がないことを見なければならない。
戒・定・慧という学は、その対立する煩悩から解脱しているので清浄であり、煩悩の対象とならないので、これらの学は、言うのが適切である。
八つの道と果にも存在するので、四つの道と下の三つの果を具えている者のように、阿羅漢果を具えている者も、それらの学に生まれるので、その具わる阿羅漢は、他の者たちのようにセーハであるとしても、セーハの学であるとも理解されるべきである。
それを止めるために、「学ばない者」と、先に述べたセーハの性質の否定がなされた。
阿羅漢果によって進行する学は、学究的な行為が完成しているので、学究的な行為をしない。
ただ学の果という性質によって進行するので、それらは学という言葉に値しない。その具わる者もセーハという言葉に値しない。学ぶ性質を持つ者とも言えない。
しかし、下の果においては、学は、一回帰向の道の洞察などの支えとなるので、学究的な行為をするので、学という言葉に値し、その具わる者もセーハという言葉に値し、学ぶ性質を持つ者とも言える。
「学んでいる者」すなわち「セーハ」と示されているので、「学ばない者」という言葉で、学が完成した者が示されている。
学がない者とは言わない。
「聖なる法を超えて、煩悩が尽きた者、学ばない者と呼ばれる」とある。
「成長した学を持つ者」すなわち「学ばない者」という場合、聖なる法の中にいる誰かが学ばない者となるのか。
阿羅漢道の法は成長しており、先に述べた意味でセーハであるとして、その具わる者、すなわち最高の道の者の学ばない性質は獲得されたのか。
いや、それに準ずる言葉遣いによる。
阿羅漢道から、名称の区別、阿羅漢果を置いた、遍知の行為、結果としての性質。
それゆえ、それらはセーハであり、最高の果という性質を獲得したと言える。
善い幸福よりも、結果としての幸福は、より静かで、より優れたものであるので、成長したそれらの法となる。
それゆえ、その具わる者は「学ばない者」と呼ばれる。

Sabbantimena pariyāyenāti sabbantimena paricchedena. Upasampadākammassa adhikārattā **‘‘pañcavaggakaraṇīye’’**ti vuttaṃ. Pañcannaṃ vaggo samūhoti pañcavaggo, pañcaparimāṇayutto vā vaggo pañcavaggo, tena kattabbaṃ kammaṃ pañcavaggakaraṇīyaṃ. Yāvatikā bhikkhūti yattakā bhikkhū. Kammappattāti kammārahā pārājikaṃ anāpannā anukkhittā ca. Upasampadākammassa pañcavaggakaraṇīyattā pañceva bhikkhū kammappattā ettakehipi kammasiddhito, itare chandārahā. Ñatticatutthenāti ettha kiñcāpi ñatti sabbapaṭhamaṃ vuccati, tissannaṃ pana anussāvanānaṃ atthabyañjanabhedābhāvato atthabyañjanabhinnā ñatti tāsaṃ catutthāti katvā ‘‘ñatticatuttha’’nti vuccati. Byañjanānurūpameva aṭṭhakathāyaṃ **‘‘tīhi anussāvanāhi ekāya ca ñattiyā’’**ti vuttaṃ, atthappavattikkamena pana ‘‘ekāya ñattiyā tīhi anussāvanāhī’’ti vattabbaṃ. Vatthuñattianaussāvanasīmāparisasampattisampannattāti ettha vatthūti upasampadāpekkho puggalo, so ṭhapetvā ūnavīsativassaṃ antimavatthuṃ ajjhāpannapubbaṃ paṇḍakādayo ca ekādasa abhabbapuggale veditabbo. Ūnavīsativassādayo hi terasa puggalā upasampadāya avatthu, ime pana ṭhapetvā aññasmiṃ upasampadāpekkhe sati upasampadākammaṃ vatthusampattisampannaṃ nāma hoti.

「最後の方法によって」とは、最後の区別によって。
受戒の行為の対象であるので、「五人組の処置」とある。
五人の集まりが「五人組」であり、五人をもって定まる集まりが「五人組」であり、それによってなされるべき行為が「五人組の処置」である。
「比丘の数だけ」とは、比丘の数だけ。
「行為に達した者」とは、行為に値する波羅夷を犯していない、遅れていない者。
受戒の行為は五人組の処置であるので、五人の比丘が行為に達していれば、これで行為の成立,
他の者は意思の対象となる。
「通知と四つのものによって」とは、ここで、たとえ通知が最初に言われるとしても、三つの伝達の意義と文字の区別がないので、意義と文字が異なる通知、それらの四つであるとして、「通知と四つのもの」と言われる。
文字に対応するように、註釈書に「三つの伝達と一つの通知によって」とある。
意義の進行という順序では、「一つの通知と三つの伝達によって」と言うべきである。
対象、通知、伝達、境界、集まりの成立。
ここで「対象」とは、受戒を求める者。
彼は二十歳未満ではなく、最後の対象を経験しておらず、宦官など、十一の不適格な者を知るべきである。
二十歳未満など、十三の者は受戒に不適格であり、これらを除いた他の受戒を求める者に、受戒の行為は、対象の成立が完了していると呼ばれる。

Vatthusaṅghapuggalañattīnaṃ aparāmasanāni pacchā ñattiṭṭhapanañcāti ime tāva pañca ñattidosā. Tattha ‘‘ayaṃ itthannāmo’’ti upasampadāpekkhassa akittanaṃ vatthuaparāmasanaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho’’ti ettha ‘‘suṇātu me, bhante’’ti vatvā ‘‘saṅgho’’ti abhaṇanaṃ saṅghaaparāmasanaṃ nāma. ‘‘Itthannāmassa upasampadāpekkho’’ti upajjhāyassa akittanaṃ puggalaaparāmasanaṃ nāma. Sabbena sabbaṃ ñattiyā anuccāraṇaṃ ñattiaparāmasanaṃ nāma. Paṭhamaṃ kammavācaṃ niṭṭhāpetvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassā’’ti evaṃ ñattikittanaṃ pacchā ñattiṭṭhapanaṃ nāma. Iti imehi dosehi vimuttāya ñattiyā sampannaṃ ñattisampattisampannaṃ nāma.

対象、集まり、人の通知の誤り、後で通知を確立すること。
これら五つが通知の誤りである。
そこで、「この者は~という名前である」と、受戒を求める者に言わないこと。
これが対象の誤りである。
「長老、私の話を聞いてください」と、ここで「長老、私の話を聞いてください」と言って、「集まり」と言わないこと。
これが集まりの誤りである。
「~という名前の者の受戒を求める者」と、師に言わないこと。
これが人の誤りである。
通知全体を伝えないこと。
これが通知の誤りである。
最初の行為の言葉を終えて、「これは通知である」と言って、「集まりは許します」と、このように通知を確立すること。
これが後で通知を確立することである。
このように、これらの誤りから解放された通知が、通知の成立が完了していると呼ばれる。

Vatthusaṅghapuggalānaṃ aparāmasanāni sāvanāya hāpanaṃ akāle sāvananti ime pañca anussāvanadosā. Tattha vatthādīnaṃ aparāmasanāni ñattiyaṃ vuttasadisāneva. Tīsu pana anussāvanāsu yattha katthaci etesaṃ aparāmasanaṃ aparāmasanameva, sabbena sabbaṃ pana kammavācaṃ avatvā catukkhattuṃ ñattikittanameva. Atha vā pana kammavācabbhantare akkharassa vā padassa vā anuccāraṇaṃ vā duruccāraṇaṃ vā sāvanāya hāpanaṃ nāma. Sāvanāya anokāse paṭhamaṃ ñattiṃ aṭṭhapetvā anussāvanakaraṇaṃ akāle sāvanaṃ nāma. Iti imehi dosehi vimuttāya anussāvanāya sampannaṃ anussāvanasampattisampannaṃ nāma.

対象、集まり、人の誤りの伝達、聞くことを省略すること、時期尚早の伝達。
これら五つが伝達の誤りである。
そこで、対象などの誤りは、通知で述べられた通りである。
しかし、三つの伝達のいずれかで、これらを誤ることは誤りである。
全体として、行為の言葉を言わずに、四回通知を確立すること。
あるいは、行為の言葉の途中で、文字や単語を伝えないこと、あるいは誤って伝えること。
聞くことを省略することである。
聞く機会のない時に、最初に通知を確立して、伝達を行うこと。
時期尚早の伝達である。
このように、これらの誤りから解放された伝達が、伝達の成立が完了していると呼ばれる。

Vipattisīmālakkhaṇaṃ samatikkantāya pana sīmāya kataṃ sīmāsampattisampannaṃ nāma. Yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ anāgamanaṃ, chandārahānaṃ chandassa anāharaṇaṃ, sammukhībhūtānaṃ paṭikkosananti ime pana tayo parisadosā, tehi vimuttāya parisāya kataṃ parisasampattisampannaṃ nāma.

誤った境界の徴候を越えた境界でなされたものが、境界の成立が完了していると呼ばれる。
行為に達した比丘の数、彼らの不参加、意思の対象となる者たちの意思の欠如、出席した者たちの拒否。
これら三つが集まりの誤りである。
それらから解放された集まりでなされたものが、集まりの成立が完了していると呼ばれる。

Upasampadākammavācāsaṅkhātaṃ bhagavato vacanaṃ upasampadākammakaraṇassa kāraṇattā ṭhānaṃ, yathā ca taṃ kattabbanti bhagavatā anusiṭṭhaṃ, tathā katattā tadanucchavikaṃ yathāvuttaṃ anūnaṃ ñattianussāvanaṃ uppaṭipāṭiyā ca avuttaṃ ṭhānārahaṃ. Yathā kattabbanti hi bhagavatā vuttaṃ, tathā akate upasampadākammassa kāraṇaṃ na hotīti na taṃ ṭhānārahaṃ. Tenāha **‘‘kāraṇārahena satthusāsanārahenā’’**ti. Iminā ñattianussāvanasampatti kathitāti veditabbā. ‘‘Samaggena saṅghenā’’ti iminā pana parisasampatti kathitāva. ‘‘Akuppenā’’ti iminā pārisesato vatthusīmāsampattiyo kathitāti veditabbā. Aṭṭhakathāyaṃ pana akuppalakkhaṇaṃ ekattha sampiṇḍetvā dassetuṃ akuppenāti imassa ‘‘vatthuñattianussāvanasīmāparisasampattisampannattā akopetabbataṃ appaṭikkositabbataṃ upagatenā’’ti attho vutto. Keci pana ‘‘ṭhānārahenātiettha ‘na hatthacchinno pabbājetabbo’tiādi (mahāva. 119) satthusāsanaṃ ṭhāna’’nti vadanti.

受戒の行為の言葉に等しい、仏の言葉は、受戒の行為をなす原因であるので、場所である。
そして、それをどのように行うべきか、仏によって指示された通りに行われたので、それにふさわしい、先に述べられた、不十分でない通知と伝達、逆順ではなく、場所を占めるべきである。
どのように行うべきか、仏によって言われた通りに行われなかった場合、受戒の行為の原因とならないので、場所を占めるべきではない。
それゆえ、「原因を占めるべき者、師の教えを占めるべき者」とある。
これにより、通知と伝達の成立が語られていると理解すべきである。
「調和のとれた集まりによって」と、これにより、集まりの成立が語られていると理解すべきである。
「動揺しない」と、これにより、境界の成立、集まりの成立が語られていると理解すべきである。
註釈書では、動揺しない徴候を一つの意味に集めて示すために、「動揺しない」という言葉で、「対象、通知、伝達、境界、集まりの成立によって、動揺しないこと、拒否されないこと、に到達した」という意味が述べられている。
一部の者は、「場所を占めるべき者」とは、「手が切断された者は追放されない」など(大波羅経典119)仏の教えが場所であると述べている。

‘‘Ñatticatutthena kammenā’’ti imasmiṃ adhikāre pasaṅgato āharitvā yaṃ kammalakkhaṇaṃ sabbaaṭṭhakathāsu papañcitaṃ, taṃ yathāāgataṭṭhāneyeva dassetukāmo idha tassa avacane tattha vacane ca payojanaṃ dassetuṃ **‘‘imasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā’’**tiādimāha.

「通知と四つのものによる行為」というこの領域で、行為の徴候について、すべての註釈書で詳細に述べられているものを、そのままの状態で見せようとして、ここではそれを言わずに、そこで言うことの意図を示すために、「この場所にとどまって」などと述べられた。

Aṭṭhasu upasampadāsu ehibhikkhūpasampadā saraṇagamanūpasampadā ovādapaṭiggahaṇūpasampadā pañhabyākaraṇūpasampadāti imāhi upasampadāhi upasampannānaṃ lokavajjasikkhāpadavītikkame abhabbattā garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā dūtenūpasampadā aṭṭhavācikūpasampadāti imāsañca tissannaṃ upasampadānaṃ bhikkhunīnaṃyeva anuññātattā ñatticatuttheneva kammena upasampanno gahitoti veditabbo. Tathā hi ehibhikkhūpasampadā antimabhavikānaṃyeva, saraṇagamanūpasampadā parisuddhānaṃ, ovādapaṭiggahaṇapañhabyākaraṇūpasampadā mahākassapasopākānaṃ, na ca te bhabbā pārājikādilokavajjaṃ āpajjituṃ, garudhammapaṭiggahaṇādayo ca bhikkhunīnaṃyeva anuññātā, ayañca bhikkhu, tasmā ettha ñatticatutthena upasampannova gahitoti veditabbo.

八つの受戒のうち、エヒビクフ(来れ比丘よ)という受戒、帰依の受戒、訓戒受容の受戒、質問応答の受戒。
これらによって受戒した者は、世俗的な戒律違反に陥らないので、重い戒律受容の受戒、使者による受戒、八つの言葉による受戒。
これらの三つの受戒は、比丘尼にのみ許されているので、通知と四つのもので受戒したと理解すべきである。
なぜなら、エヒビクフという受戒は、最後の生者のみに、帰依の受戒は、清浄な者に、訓戒受容と質問応答の受戒は、大迦葉とソパーカに、そして彼らは波羅夷などの世俗的な違反を犯すことはできない。
そして、これらの比丘尼にのみ許されているので、ここでは通知と四つのもので受戒したと理解すべきである。

Paṇṇattivajjesu pana sikkhāpadesu aññepi ehibhikkhūpasampadāya upasampannādayo saṅgahaṃ gacchanti. Tepi hi sahaseyyādipaṇṇattivajjaṃ āpattiṃ āpajjantiyeva. Yadi evaṃ paṇṇattivajjesupi sikkhāpadesu ‘‘ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhū’’ti ñatticatuttheneva kammena upasampanno kasmā vuttoti? Sabbasikkhāpadavītikkamārahattā sabbakālikattā ca. Ehibhikkhūpasampadādayo hi na sabbasikkhāpadavītikkamārahā asabbakālikā ca. Tathā hi aṭṭhasu upasampadāsu ñatticatutthakammūpasampadā dūtenūpasampadā aṭṭhavācikūpasampadāti imā tissoyeva thāvarā, sesā buddhe dharamāneyeva ahesuṃ. Teneva ca bhikkhunīvibhaṅgepi (pāci. 658) ‘‘tatra yāyaṃ bhikkhunī samaggena ubhatosaṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannā, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā bhikkhunī’’ti dūtenūpasampadāya aṭṭhavācikūpasampadāya ca upasampannaṃ antokatvā ubhatosaṅghena ñatticatuttheneva kammena upasampannā bhikkhunī vuttā, na garudhammapaṭiggahaṇūpasampadāya upasampannā tassā upasampadāya pāṭipuggalikabhāvato asabbakālikattā. Garudhammapaṭiggahaṇūpasampadā hi mahāpajāpatiyā eva anuññātattā pāṭipuggalikāti, tasmā sabbasikkhāpadavītikkamārahaṃ sabbakālikāya ñatticatutthakammūpasampadāya upasampannameva gahetvā sabbasikkhāpadāni paññattānīti gahetabbaṃ. Yadi evaṃ paṇṇattivajjesu sikkhāpadesu ca ehibhikkhūpasampannādīnampi saṅgaho kathaṃ viññāyatīti? Atthato āpannattā. Tathā hi ‘‘dve puggalā abhabbā āpattiṃ āpajjituṃ buddhā ca paccekabuddhā ca, dve puggalā bhabbā āpattiṃ āpajjituṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo cā’’ti (pari. 322) sāmaññato vuttattā ehibhikkhūpasampannādayopi asañcicca assatiyā acittakaṃ paṇṇattivajjaṃ sahaseyyādiāpattiṃ āpajjantīti atthato āpannanti ayamettha sāro. Yaṃ panettha ito aññathā kenaci papañcitaṃ, na taṃ sārato paccetabbaṃ.

ただし、戒律の対象でない学習項目においては、他のエヒビクフという受戒などによって受戒した者も含まれる。
彼らも、共に住むことなどの戒律の対象でない違反を犯す。
もしそうなら、戒律の対象でない学習項目においても、「これがこの意味で意図された比丘である」と、通知と四つのもので受戒した者が、なぜ述べられたのか。
すべての学習項目の違反を犯さないこと、すべての時において。
エヒビクフという受戒などは、すべての学習項目の違反を犯すことを許されない、すべての時ではない。
それゆえ、八つの受戒のうち、通知と四つのものの受戒、使者による受戒、八つの言葉による受戒。
これら三つのみが恒常的であり、他は仏の在世中にのみあった。
それゆえ、比丘尼の విభ尼経(波羅夷罪658)においても、「そこで、集まりによって、両方の集まりによって、通知と四つのものの行為によって、動揺しない、場所を占めるべき者によって受戒したこの比丘尼は、この意味で意図された比丘尼である」と、使者による受戒、八つの言葉による受戒によって受戒した比丘尼が含まれている。
重い戒律受容の受戒による受戒は、その受戒が個別の者によるものであるので、すべての時ではない。
重い戒律受容の受戒は、マハーパジャーパティーにのみ許されているので、個別の者であり、それゆえ、すべての学習項目の違反を犯すことを許される、すべての時の通知と四つのものの受戒によって受戒した者のみが含まれると理解すべきである。
もしそうなら、戒律の対象でない学習項目においても、エヒビクフという受戒などの者も含まれるのは、どのように理解されるのか。
意味によって、それに含まれると。
それゆえ、「二人の者は違反を犯すことができない。仏と独覚仏である。
二人の者は違反を犯すことができる。比丘と比丘尼である。」(波羅夷経322)と、一般的に述べられているので、エヒビクフという受戒などの者も、意図せず、忘れて、不注意に、戒律の対象でない違反、共に住むことなどの違反を犯す。
それゆえ、意味によって含まれる。
これがここでの要点である。
もしこれと異なることが誰かによって詳細に述べられたとしても、それは要点として受け取られるべきではない。

Niruttivasenāti nibbacanavasena. Abhilāpavasenāti vohāravasena. Anuppannāya kammavācāyāti anuppannāya ñatticatutthakammavācāya. Guṇavasenāti sīlāditaṃtaṃguṇayogato. Ettha ca bhindati pāpake akusale dhammeti bhikkhūti nibbacanaṃ veditabbaṃ.

語源による、すなわち、語源による。
言葉遣いによる、すなわち、慣習による。
行為の言葉が生成されていない、すなわち、通知と四つのものの行為の言葉が生成されていない。
徳による、すなわち、戒などのそれぞれの徳の組み合わせによる。
ここで、「悪しき、不善の法を破壊する者」と、比丘という語源を理解すべきである。

Bhikkhupadabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

比丘という言葉の解説が終わる。

Sikkhāsājīvapadabhājanīyavaṇṇanā

学習と生活という言葉の解説

Sikkhitabbāti āsevitabbā. Uttamanti visiṭṭhaṃ. Adhisīlādīsu vijjamānesu sīlādīhipi bhavitabbaṃ. Yathā hi omakatarappamāṇaṃ chattaṃ vā dhajaṃ vā upādāya atirekappamāṇaṃ ‘‘atichattaṃ atidhajo’’ti vuccati, evamihāpi ‘‘anukkaṭṭhasīlaṃ upādāya adhisīlena bhavitabbaṃ, tathā anukkaṭṭhaṃ cittaṃ paññañca upādāya adhicittena adhipaññāya ca bhavitabba’’nti manasi katvā sīlādiṃ sarūpato vibhāvetukāmo **‘‘katamaṃ panettha sīla’’**ntiādimāha. Aṭṭhaṅgasīlaṃ dasaṅgasīlesveva antogadhattā visuṃ aggahetvā **‘‘pañcaṅgadasaṅgasīla’’**nti ettakameva vuttaṃ. Pātimokkhasaṃvarasīlanti cārittavārittavasena duvidhaṃ vinayapiṭakapariyāpannaṃ sikkhāpadasīlaṃ. Tañhi yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkhanti vuccati. Saṃvaraṇaṃ saṃvaro, kāyavācāhi avītikkamo. Pātimokkhameva saṃvaro pātimokkhasaṃvaro. So eva sīlanaṭṭhena sīlanti pātimokkhasaṃvarasīlaṃ.

「戒を修習すべきなり」とは、修習すべきなり。「殊勝なり」とは、すぐれているなり。戒・定・慧に備わっているのに、なお戒・定・慧にも備わらねばならない。ちょうど、わずかな量の傘や旗に加えて、それ以上の量がある場合に、「傘を越え、旗を越えている」と言うように、それにならって、わずかな戒を越えて、戒にも備われ、わずかな心を越えて、心にも備われ、わずかな慧を越えて、慧にも備われ、ということを心に留めて、戒などをその本来の姿のままに明らかにしようとして、「ここで戒とはどれか」とはじめに言われたのである。八支の戒は、十支の戒の中にすでに含まれているので、別に揚げずに、「五支十支の戒」と、これだけが言われたのである。波羅提木叉の戒とは、行住(=日常の行為)と、禁戒(=戒律による行為の禁止)との二種であり、律蔵に属する学習の戒である。それは、これを守る者が、それを(悪趣から)免れさせ、悪趣の苦しみから免れさせるので、「波羅提木叉」と呼ばれる。静慮(=心の平静)は、静慮である。身と口との逸脱しないことである。波羅提木叉そのものが静慮であり、波羅提木叉の静慮である。この行為をもって戒とするので、波羅提木叉の静慮の戒と呼ばれる。

Aparo nayo (udā. aṭṭha. 31; itivu. aṭṭha. 97) – kilesānaṃ balavabhāvato pāpakiriyāya sukarabhāvato puññakiriyāya ca dukkarabhāvato bahukkhattuṃ apāyesu patanasīloti pātī, puthujjano. Aniccatāya vā bhavābhavādīsu kammavegakkhitto ghaṭiyantaṃ viya anavaṭṭhānena paribbhamanato gamanasīloti pātī, maraṇavasena vā tamhi tamhi sattanikāye attabhāvassa patanasīloti pātī, sattasantāno, cittameva vā. Taṃ pātinaṃ saṃsāradukkhato mokkhetīti pātimokkhaṃ. Cittassa hi vimokkhena satto vimuttoti vuccati. Vuttañhi ‘‘cittavodānā visujjhantī’’ti (saṃ. ni. 3.100), ‘‘anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta’’nti (mahāva. 28) ca.

別の解釈(『ウダーナ』経典8章31節、『イティヴッターカ』経典8章97節)によれば、煩悩が強力であること、悪業が容易であること、善業が困難であることから、しばしば悪趣に堕ちやすいので「パーティー」と呼ばれ、凡夫のことである。無常であることによって、生と滅との間を、業の力によって駆り立てられて、車輪のように留まることなく巡り続けることから、「パーティー」と呼ばれ、死によって、その種々の生命の存在に、肉体が堕ちていくことから、「パーティー」と呼ばれ、衆生の連続、あるいは心のことである。この「パーティー」を、輪廻の苦しみから免れさせるので、「波羅提木叉」と呼ばれる。なぜなら、心の解脱によって、衆生は解脱したと言われるからである。「心の浄化によって清められる」(『サンユッタ・ニカーヤ』経典3章100節)、「執着なく煩悩から心が解脱した」(『マハーヴァッガ』典28節)と、さらに言われている。

Atha vā avijjādinā hetunā saṃsāre patati gacchati pavattatīti pāti. ‘‘Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata’’nti (saṃ. ni. 2.124) hi vuttaṃ. Tassa pātino sattassa taṇhādisaṃkilesattayato mokkho etenāti pātimokkho. ‘‘Kaṇṭhekāḷo’’tiādīnaṃ viyassa samāsasiddhi veditabbā.

あるいは、無明などを原因として、輪廻に堕ち、進み、流転するので「パーティー」と呼ばれる。「無明に覆われた衆生が、渇愛に繋がれて、駆け巡り、輪廻すること」(『サンユッタ・ニカーヤ』経典2章124節)と、さらに言われている。この「パーティー」である衆生を、渇愛などの煩悩から解脱させるので、「波羅提木叉」と呼ばれる。「喉に黒いものがついた」などの語と同様に、この語の合成の道理を理解すべきである。

Atha vā pāteti vinipāteti dukkhehīti pāti, cittaṃ. Vuttañhi ‘‘cittena nīyati loko, cittena parikassatī’’ti (saṃ. ni. 1.62). Tassa pātino mokkho etenāti pātimokkho. Patati vā etena apāyadukkhe saṃsāradukkhe cāti pāti, taṇhāsaṃkileso. Vuttañhi ‘‘taṇhā janeti purisaṃ (saṃ. ni. 1.55-57), taṇhādutiyo puriso’’ti (a. ni. 4.9; itivu. 15, 105) ca ādi. Tato pātito mokkhoti pātimokkho.

あるいは、(衆生を)悪趣に堕とし、破滅させるので「パーティー」と呼ばれ、心のことである。「心によって世は導かれ、心によって引きずられる」(『サンユッタ・ニカーヤ』経典1章62節)と、さらに言われている。この「パーティー」からの解脱が、これなので、「波羅提木叉」と呼ばれる。あるいは、これによって悪趣の苦しみ、輪廻の苦しみに堕ちるので「パーティー」と呼ばれ、渇愛の煩悩のことである。「渇愛は人を生み」(『サンユッタ・ニカーヤ』経典1章55-57節)、「渇愛が友である人」(『アングッタラ・ニカーヤ』経典4章9節、『イティヴッターカ』典15, 105節)など、さらに言われている。そこからの解脱なので、「波羅提木叉」と呼ばれる。

Atha vā patati etthāti pāti, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Vuttañhi ‘‘chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhava’’nti (saṃ. ni. 1.70; su. ni. 171). Tato chaajjhattikabāhirāyatanasaṅkhātato pātito mokkhoti pātimokkho.

あるいは、ここで堕ちるので「パーティー」と呼ばれ、内的な六つの器官と外的な六つの器官のことである。「六つの世界に生じ、六つの対象と交わる」(『サンユッタ・ニカーヤ』経典1章70節、『スッタニパータ』典171節)と、さらに言われている。それゆえ、内的な六つの器官と外的な六つの器官というこれらから解脱するので、「波羅提木叉」と呼ばれる。

Atha vā pāto vinipāto assa atthīti pātī, saṃsāro. Tato mokkhoti pātimokkho.

あるいは、その人が「パーティー」である堕落を持つので「パーティー」と呼ばれ、輪廻のことである。そこからの解脱なので、「波羅提木叉」と呼ばれる。

Atha vā sabbalokādhipatibhāvato dhammissaro bhagavā patīti vuccati, muccati etenāti mokkho, patino mokkho tena paññattattāti patimokkho, patimokkho eva pātimokkho. Sabbaguṇānaṃ vā mūlabhāvato uttamaṭṭhena pati ca so yathāvuttena atthena mokkho cāti patimokkho, patimokkho eva pātimokkho. Tathā hi vuttaṃ ‘‘pātimokkhanti mukhametaṃ pamukhameta’’nti (mahāva. 135) vitthāro.

あるいは、すべての人々の支配者であることから、「パティ」と呼ばれ、これで解脱するので「モッハ」であり、パティによって定められたので「パティモッハ」であり、パティモッハがそのまま波羅提木叉である。あるいは、すべての善の根源であることから、殊勝な意味で「パティ」であり、また、前述の意味で「モッハ」であるゆえに「パティモッハ」であり、パティモッハがそのまま波羅提木叉である。ちょうど、「波羅提木叉とは、これが出口であり、これが出口である」(『マハーヴァッガ』典135節)と、詳しく言われている。

Atha vā pa-iti pakāre, atīti accantatthe nipāto, tasmā pakārehi accantaṃ mokkhetīti pātimokkho. Idañhi sīlaṃ sayaṃ tadaṅgavasena samādhisahitaṃ paññāsahitañca vikkhambhanavasena samucchedavasena ca accantaṃ mokkheti mocetīti pātimokkho.

あるいは、「パ」は「種々に」、「ティ」は「完全に」という意味の助詞であり、それゆえ、種々に完全に解脱させるので、「波羅提木叉」と呼ばれる。この戒は、それ自体で、その場限りの力で、禅定を伴い、慧を伴い、抑止の力で、断滅の力で、完全に解脱させ、免れさせるので、「波羅提木叉」と呼ばれる。

Pati pati mokkhoti vā patimokkho, tamhā tamhā vītikkamadosato paccekaṃ mokkhetīti attho, patimokkho eva pātimokkho. Mokkho vā nibbānaṃ, tassa mokkhassa paṭibimbabhūtoti patimokkho. Sīlasaṃvaro hi sūriyassa aruṇuggamanaṃ viya nibbānassa udayabhūto tappaṭibhāgo ca yathārahaṃ kilesanibbāpanato, patimokkhoyeva pātimokkho. Pativattati mokkhābhimukhanti vā patimokkhaṃ, patimokkhameva pātimokkhanti evaṃ tāvettha pātimokkhasaddassa attho veditabbo.

「パティ、パティ、モッハ」とも呼ばれ、パティモッハである。それぞれの逸脱の罪から、個々に免れさせるという意味である。パティモッハがそのまま波羅提木叉である。あるいは、モッハとは涅槃であり、そのモッハの影であるので、パティモッハである。戒の静慮は、太陽の日の出のように、涅槃の出現であり、その影であり、適切に煩悩を滅するので、パティモッハがそのまま波羅提木叉である。「パティヴァッタティ、モッハービムカ」とも呼ばれるので、パティモッハである。このように、ここで波羅提木叉という言葉の意味を理解すべきである。

Saṃvarati pidahati etenāti saṃvaro, pātimokkhameva saṃvaro pātimokkhasaṃvaro. So eva sīlaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, atthato pana tato tato vītikkamitabbato viratiyo ceva cetanā ca.

これで制止し、閉じ込めるので「静慮」であり、波羅提木叉そのものが静慮であり、波羅提木叉の静慮である。それは、戒であり、波羅提木叉の静慮の戒である。しかし、実際には、そこそこ逸脱すべきことから、禁戒と、そして意志とである。

Adhisīlanti vuccatīti anavasesato kāyikavācasikasaṃvarabhāvato ca maggasīlassa padaṭṭhānabhāvato ca pātimokkhasaṃvarasīlaṃ adhikaṃ visiṭṭhaṃ sīlaṃ adhisīlanti vuccati. Pajjotānanti ālokānaṃ. Nanu ca paccekabuddhāpi dhammatāvasena pātimokkhasaṃvarasīlena samannāgatāva honti, evaṃ sati kasmā ‘‘buddhuppādeyeva pavattati, na vinā buddhuppādā’’ti niyametvā vuttanti āha – **‘‘na hi taṃ paññattiṃ uddharitvā’’**tiādi. Kiñcāpi paccekabuddhā pātimokkhasaṃvarasampannāgatā honti, na pana tesaṃ vasena vitthāritaṃ hutvā pavattatīti adhippāyo. ‘‘Imasmiṃ vatthusmiṃ imasmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotī’’ti paññapanaṃ aññesaṃ avisayo, buddhānaṃyeva esa visayo, buddhānaṃ balanti āha – **‘‘buddhāyeva panā’’**tiādi. Lokiyasīlassa adhisīlabhāvo pariyāyenāti nippariyāyameva taṃ dassetuṃ **‘‘pātimokkhasaṃvaratopi ca maggaphalasampayuttameva sīlaṃ adhisīla’’**nti vuttaṃ. Na hi taṃ samāpanno bhikkhūti gahaṭṭhesu sotāpannānaṃ sadāravītikkamasambhavato vuttaṃ. Tathā hi te saputtadārā agāraṃ ajjhāvasanti.

「殊勝なり」と呼ばれるのは、残さず、身と口との静慮のあり方、そして道戒の根拠であること、から、波羅提木叉の静慮の戒よりも、さらに殊勝な戒を「殊勝なり」と呼ぶからである。「光明なり」とは、光のことである。しかし、独覚も、法の道理によって、波羅提木叉の静慮の戒を備えているのではないか。もしそうなら、なぜ「仏の出現の時にのみ行われ、仏の出現なしには行われない」と規定して言われなかったのか。なぜなら、「その方便を捨てずに」(「仏の教えを捨てずに」)と、言われたのである。たとえ独覚も波羅提木叉の静慮を具備していたとしても、彼らのために詳しく広められて行われるわけではない、というのが意図である。「この事柄において、この逸脱において、これは存在する」という方便は、他の者には及ばない領域であり、仏だけがその領域であり、仏の力である、と言われたのである。「仏だけが」と、さらに言われている。世間的な戒の殊勝なあり方は、部分的なものである。それを完全にそうであると示すために、「波羅提木叉の静慮よりも、道と果の結合した戒こそが殊勝な戒である」と言われた。それは、それに具足した比丘ではない、ということである。在家信者において、妻帯者と共に、住居に住んでいることによって、言われたのである。ちょうど、彼らは、子供と妻と共に、家の中に住んでいる。

Samādāpanaṃ samādānañcāti aññesaṃ samādāpanaṃ sayaṃ samādānañca. Adhicittanti vuccatīti maggasamādhissa adhiṭṭhānabhāvato adhicittanti vuccati. Na vinā buddhuppādāti kiñcāpi paccekabuddhānaṃ vipassanāpādakaṃ aṭṭhasamāpatticittaṃ hotiyeva, na pana te tattha aññe samādāpetuṃ sakkontīti na tesaṃ vasena vitthāritaṃ hutvā pavattatīti adhippāyo. Vipassanāpaññāyapi adhipaññatāsādhane ‘‘na vinā buddhuppādā’’ti vacanaṃ imināva adhippāyena vuttanti veditabbaṃ. Lokiyacittassa adhicittatā pariyāyenāti nippariyāyameva taṃ dassetuṃ **‘‘tatopi ca maggaphalacittameva adhicitta’’**nti āha. Taṃ pana idha anadhippetanti iminā aṭṭhakathāvacanena lokiyacittassa vasena adhicittasikkhāpi idha adhippetāti viññāyati. Na hi taṃ samāpanno bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevatīti ca iminā lokiyaadhicittaṃ samāpanno methunaṃ dhammaṃ paṭisevatīti āpannaṃ. Adhipaññāniddese ca ‘‘tatopi ca maggaphalapaññāva adhipaññā’’ti vatvā ‘‘sā pana idha anadhippetā. Na hi taṃ samāpanno bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevatī’’ti vuttattā lokiyapaññāvasena adhipaññāsikkhāyapi idhādhippetabhāvo taṃ samāpannassa methunadhammapaṭisevanañca aṭṭhakathāyaṃ anuññātanti viññāyati. Idañca sabbaṃ ‘‘tatra yāyaṃ adhisīlasikkhā, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā sikkhā’’ti imāya pāḷiyā na sameti. Ayañhi pāḷi adhisīlasikkhāva idha adhippetā, na itarāti dīpeti, tasmā pāḷiyā aṭṭhakathāya ca evamadhippāyo veditabbo – lokiyaadhicittaadhipaññāsamāpannassa tathārūpapaccayaṃ paṭicca ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevissāmī’’ti citte uppanne tato adhicittato adhipaññato ca parihāni sambhavatīti taṃ dvayaṃ samāpannena na sakkā methunaṃ dhammaṃ paṭisevitunti pāḷiyaṃ adhisīlasikkhāva vuttā. Adhisīlasikkhañhi yāva vītikkamaṃ na karoti, tāva samāpannova hoti. Na hi cittuppādamattena pātimokkhasaṃvarasīlaṃ bhinnaṃ nāma hotīti. Aṭṭhakathāyaṃ pana lokiyaadhicittato adhipaññato ca parihāyitvāpi bhikkhuno methunadhammapaṭisevanaṃ kadāci bhaveyyāti taṃ dvayaṃ appaṭikkhipitvā maggaphaladhammānaṃ akuppasabhāvattā taṃ samāpannassa bhikkhuno tato parihāyitvā methunadhammapaṭisevanaṃ nāma na kadāci sambhavatīti lokuttarādhicittaadhipaññānaṃyeva paṭikkhepo katoti veditabbo.

「教え示すこと」と「自己で修めること」とは、他者に教え示すことと、自己で修めることである。「禅定を越える」とは、道における禅定の根拠であることから、禅定を越えるので「禅定を越える」と呼ばれる。仏の出現なしには、とは、たとえ独覚も、観察の基礎となる八つの禅定の心は持っていたとしても、彼らはそこで他者を教え示すことはできないので、彼らのために詳しく広められて行われるわけではない、というのが意図である。観察の慧も、殊勝な慧であることにおいて、「仏の出現なしには」という言葉は、この意図によって言われたと理解すべきである。世間的な心の禅定を越えるあり方は、部分的なものである。それを完全にそうであると示すために、「それよりも、道と果の心こそが禅定を越える」と言われた。しかし、それはここでは意図されていない。この注釈の言葉によって、世間的な心の禅定を越えること、ここでは意図されていないと理解される。なぜなら、それに具足した比丘は、淫行を行わない、ということによって、世間的な禅定を越えることを具足した者が、淫行を行わない、ということになる。殊勝な慧の記述においても、「それよりも、道と果の慧こそが殊勝な慧である」と言って、「それはここでは意図されていない。なぜなら、それに具足した比丘は、淫行を行わない」と、言われたことから、世間的な慧のあり方において、殊勝な戒も、ここでは意図されていると理解される。それは、それを具足した者が、淫行を行わない、ということである。これはすべて、「そこで、この殊勝な戒が、この意味で意図された戒である」というこの経文と一致しない。なぜなら、この経文は、殊勝な戒のみがここで意図されており、他は意図されていない、と示しているからである。それゆえ、経文と注釈とで、このように意図を理解すべきである。世間的な禅定を越える、殊勝な慧を具足した者が、そのような原因によって、「淫行を行おう」と心に生じた場合、その禅定を越える心から、殊勝な慧から、破滅が生じる。それゆえ、その二つを具足した者は、淫行を行うことはできない。経文では、殊勝な戒のみが言われている。殊勝な戒は、逸脱しない限り、具足している。なぜなら、心の発生だけで、波羅提木叉の静慮の戒が破られたとは言えないからである。注釈では、世間的な禅定や殊勝な慧から破滅しても、比丘が淫行を行うことは、時々あるかもしれない。それゆえ、その二つを否定せずに、道と果の法は、動じない性質であることから、それを具足した比丘は、そこから破滅して淫行を行うことは、決してありえない。それゆえ、超世間的な禅定と殊勝な慧だけが否定されたと理解すべきである。

Atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhantiādinayappavattanti iminā –

「施しがあった。供犠があった」といった道理によって行われる。――

‘‘Tattha katamaṃ kammassakataññāṇaṃ? ‘Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti yā evarūpā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, idaṃ vuccati kammassakataññāṇaṃ. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇaṃ sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakataññāṇa’’nti (vibha. 793) –

「ここで、業のようになる知恵とは何か?『施しがあった。供犠があった。寄進があった。善業と悪業との果報と現世がある。あの世がある。母がいる。父がいる。浮遊する衆生がいる。世に、正しく進み、正しく実践する修行者やバラモンがいる。彼らは、この世とあの世を、自ら証悟して説き示している』といった、こうした種類の知恵、理解……(省略)……無痴、法の識別、正しい見解、これが業のようになる知恵と呼ばれる」という(『ヴィバハンガ』経典793節)――

Imaṃ vibhaṅgapāḷiṃ saṅgaṇhāti.

この『ヴィバハンガ』経典の文をまとめている。

Tattha (vibha. aṭṭha. 793) atthi dinnantiādīsu dinnapaccayā phalaṃ atthīti iminā upāyena attho veditabbo. Dinnanti ca deyyadhammasīsena dānaṃ vuttaṃ. Yiṭṭhanti mahāyāgo, sabbasādhāraṇaṃ mahādānanti attho. Hutanti pahonakasakkāro adhippeto. Atthi mātā, atthi pitāti mātāpitūsu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattiādīnaṃ phalasambhavo vutto. Idaṃ vuccatīti yaṃ ñāṇaṃ ‘‘idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka’’nti jānāti, idaṃ kammassakataññāṇaṃ nāma vuccatīti attho. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ tividhaṃ manoduccaritanti idaṃ na sakakammaṃ nāma, tīsu dvāresu dasavidhampi sucaritaṃ sakakammaṃ nāma. Attano vāpi hotu parassa vā, sabbampi akusalaṃ na sakakammaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Attano vā hotu parassa vā, sabbampi kusalaṃ sakakammaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato atthajananato ca. Evaṃ jānanasamatthe imasmiṃ kammassakataññāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā sīlaṃ pūretvā uposathaṃ samādiyitvā sukhena sukhaṃ sampattiyā sampattiṃ anubhavitvā nibbānaṃ pattānaṃ sattānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇanti maggasaccassa paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikanti laddhanāmaṃ vipassanāñāṇaṃ ṭhapetvā avasesā sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakataññāṇamevāti attho.

そこで(『ヴィバハンガ』経典注釈793節)、、「施しがあった」などにおいて、「施しの果報がある」ということで、この方法で意味を理解すべきである。「施し」とは、与えるべきものの本体として、布施のことである。「供犠」とは、盛大な儀式であり、すべての人に共通する盛大な布施のことである。「寄進」とは、歓待する敬意のことである。「母がいる、父がいる」とは、父母に対する正しい実践や誤った実践などの果報の生起が説かれていることである。これが説かれる、とは、この「この業は自分のもの、この業は自分のものではない」と知る知恵のことである。これが業のようになる知恵と呼ばれる、という意味である。そこで、三種類の身の悪行、四種類の口の悪行、三種類の心の悪行、これらは自分の業ではない。三つの門における十種類の善行は、自分の業である。自分のものであれ、他者のものであれ、すべての悪業は、自分の業ではない。なぜか? 善を破壊し、善を生じないからである。自分のものであれ、他者のものからであれ、すべての善業は、自分の業である。なぜか? 善を破壊せず、善を生じるからである。このように知る能力のある、この業のようになる知恵に立って、多くの布施を施し、戒を修め、斎戒を守り、安楽をもって安楽を得、豊かさをもって豊かさを享受し、涅槃に達した衆生には、数えきれないほどの数がある。「真理を推し進める知恵」を除いて、とは、道諦と真理との推し進めであることから、真理を推し進める知恵と呼ばれる観察の知恵を除いて、残りのすべての有漏の善なる知恵は、業のようになる知恵である、という意味である。

Tilakkhaṇākāraparicchedakanti aniccādilakkhaṇattayassa hutvā abhāvādiākārapaacchindanakaṃ. Adhipaññāti vuccatīti maggapaññāya adhiṭṭhānabhāvato vipassanāñāṇaṃ adhipaññāti vuccati.

「三つの特徴を区別するもの」とは、無常などの三つの特徴が、あって、そして無くなるなどの特徴を遮断するものである。「殊勝な慧」とは、道における慧の根拠であることから、観察の知恵を「殊勝な慧」と呼ぶことである。

‘‘Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;

「善を行う者は善を、悪を行う者は悪を;

Anubhoti dvayametaṃ, anubandhati kāraka’’nti. (saṃ. ni. 1.256);

両方ともそれを経験し、行為者がそれに続く」

Evaṃ atīte anāgate ca vaṭṭamūlakadukkhasallakkhaṇavasena saṃvegavatthutāya vimuttiākaṅkhāya paccayabhūtā kammassakatapaññā adhipaññātipi vadanti. Lokiyapaññāya adhipaññābhāvo pariyāyenāti nippariyāyameva taṃ dassetuṃ **‘‘tatopi ca maggaphalapaññāva adhipaññā’’**ti vuttaṃ.

(『サンユッタ・ニカーヤ』経典1章256節);このように、過去と未来において、輪廻の根源である苦しみという特徴のあり方によって、畏敬の念を起こさせるものとして、解脱を願うものとして、原因となる業のようになる知恵は、殊勝な慧である、とも言う。世間的な慧の殊勝でないあり方は、部分的なものである。それを完全にそうであると示すために、「それよりも、道と果の慧こそが殊勝な慧である」と言われた。

Saha ājīvanti etthāti sājīvoti sabbasikkhāpadaṃ vuttanti āha – **‘‘sabbampi…pe… tasmā sājīvanti vuccatī’’**ti. Tattha sikkhāpadanti ‘‘nāmakāyo padakāyo niruttikāyo byañjanakāyo’’ti vuttaṃ bhagavato vacanasaṅkhātaṃ sikkhāpadaṃ. Sabhāgavuttinoti samānavuttikā, sadisappavattikāti attho. Tasmiṃ sikkhatīti ettha ādheyyāpekkhattā adhikaraṇassa kimādheyyamapekkhitvā ‘‘tasmi’’nti adhikaraṇaṃ niddiṭṭhanti āha – **‘‘taṃ sikkhāpadaṃ cittassa adhikaraṇaṃ katvā’’**ti, taṃ sājīvasaṅkhātaṃ sikkhāpadaṃ ‘‘yathāsikkhāpadaṃ nu kho sikkhāmi, na sikkhāmī’’ti evaṃ pavattivasena sikkhāpadavisayattā tadādheyyabhūtassa cittassa adhikaraṇaṃ katvāti attho. Nanu ca ‘‘sikkhāsājīvasamāpanno’’ti imassa padabhājanaṃ karontena ‘‘yaṃ sikkhaṃ sājīvañca samāpanno, tadubhayaṃ dassetvā tesu sikkhati, tena vuccati sikkhāsājīvasamāpanno’’ti vattabbaṃ siyā, evamavatvā ‘‘tasmiṃ sikkhati, tena vuccati sājīvasamāpanno’’ti ettakameva kasmā vuttanti antolīnacodanaṃ sandhāyāha **‘‘na kevalañcāyametasmi’’**ntiādi.

「そこに生きる」とは、すべての戒律に生きるということであると述べた。「すべての戒律に……それゆえ、そこに生きると言われる」とのことである。戒律とは、「名称の集まり、語の集まり、義の集まり、文字の集まり」と説かれた、世尊の言葉である戒律のことである。共に生きるとは、等しく生きること、似たように生きることである。その戒律に生きるとは、依拠するものの対象として、何に依拠することなく「それ(戒律)に」と対象が示されていると述べた。「その戒律を対象として」と、その「共に生きる」という戒律を、「戒律通りに生きるか、生きないか」というあり方で、戒律の対象として、それに依拠する心とした、という意味である。ところで、「戒律と共に生きる」という言葉の分析をする際、「戒律と、共に生きることを修めた」と述べるべきなのに、そうではなく、「それに生きる、ゆえに共に生きるものを修めた」とだけ、どうして述べられたのか、というのは、内的に促されたことを指して、「これは単に……」と始まるのである。

::centre Tassā ca sikkhāyāti tassā adhisīlasaṅkhātāya sikkhāya. Sikkhaṃ paripūrentoti ::

その戒律とは、すなわち、戒に学ぶという戒律である。
戒を完成させるとは、

Sīlasaṃvaraṃ paripūrento, vārittasīlavasena viratisampayuttaṃ cetanaṃ cārittasīlavasena virativippayuttaṃ cetanañca attani pavattentoti attho. Tasmiñca sikkhāpade avītikkamanto sikkhatīti ‘‘nāmakāyo padakāyo niruttikāyo byañjanakāyo’’ti evaṃ vuttaṃ bhagavato vacanasaṅkhātaṃ sikkhāpadaṃ avītikkamanto hutvā tasmiṃ yathāvuttasikkhāpade sikkhatīti attho. Sīlasaṃvarapūraṇaṃ sājīvānatikkamanañcāti idameva ca dvayaṃ idha sikkhanaṃ nāmāti adhippāyo. Tattha sājīvānatikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Sājīvānatikkamato hi yāva maggā sikkhāpāripūrī hoti. Apicettha ‘‘sikkhaṃ paripūrento sikkhatī’’ti iminā viraticetanāsaṅkhātassa sīlasaṃvarassa visesato santāne pavattanakālova gahito, ‘‘avītikkamanto sikkhatī’’ti iminā pana appavattanakālopi. Sikkhañhi paripūraṇavasena attani pavattentopi niddādivasena appavattentopi vītikkamābhāvā ‘‘avītikkamanto sikkhatī’’ti vuccatīti.

戒を守り、止めの戒律のままに、断たれた意志(=行為)を、行為の戒律のままに、断たれない意志(=行為)を、自分の中に生じさせる、という意味である。その戒律に違反しないことで、戒律に生きるとは、「名称の集まり、語の集まり、義の集まり、文字の集まり」と説かれた、世尊の言葉である戒律に違反しないことで、その戒律に生きる、という意味である。戒律を守ることと、戒律に違反しないこと、この二つがここで戒律に生きることである、というのが趣旨である。戒律に違反しないことは、戒律を完成させるための要因である。戒律に違反しないことから、道に至るまで戒律が完成される。また、「戒律に生きる」という言葉は、戒律を完成させることで、自分の中に生じさせる場合だけではなく、「違反しない」という言葉は、生じさせない場合も含む、と理解すべきである。戒律を完成させることによって、自分の中に生じさせる場合でも、眠りなどによって生じさせない場合でも、違反しないことによって「違反しない」と言われるのである。

Sikkhāsājīvapadabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

戒律と共に生きるという言葉の解釈の終わり。

Sikkhāpaccakkhānavibhaṅgavaṇṇanā

戒律を無視することの区分についての解釈

‘‘Appaccakkhāya appaccakkhātāyā’’ti ubhayathāpi pāṭho tīsupi gaṇṭhipadesu vutto. Dubbalye āvikatepīti ‘‘yaṃnūnāhaṃ buddhaṃ paccakkheyya’’ntiādinā dubbalabhāve pakāsitepi. Sikkhāya pana paccakkhātāyāti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinā sikkhāya paccakkhātāya. Yasmā dirattavacane gahite tena purimapacchimapadāni saṃsiliṭṭhāni honti, na tasmiṃ aggahite, tasmā dirattavacanena byañjanasiliṭṭhatāmattameva payojananti āha **‘‘byañjanasiliṭṭhatāyā’’**ti. Mukhāruḷhatāyāti yasmā evarūpaṃ vacanaṃ lokassa mukhamāruḷhaṃ, tasmāti attho.

「無視しないこと、無視されないこと」と、どちらの読み方も、三つの注釈書で述べられている。弱さを露呈することによっても、すなわち、「私が仏を無視しよう」などのように、弱さを露呈する場合にも。戒律によって無視されることとは、「仏を無視する」などのように、戒律によって無視されることである。なぜなら、長い時間の言葉が捉えられると、それによって、前の言葉と後の言葉が結合するのであって、捉えられない場合はそうではない。それゆえ、長い時間の言葉によって、文字が結合することだけが目的である、と「文字の結合によって」と述べた。口に出すこととは、なぜなら、そのような言葉は、世間で口に出されるからである、という意味である。

Byañjanaṃ sampādetīti tassa visuṃ atthābhāvato vuttamevatthaṃ aññapadena dīpento byañjanaṃ sampādeti. Vuttamevatthaṃ kāraṇena vibhāvento āha **‘‘parivārakapadavirahitañhī’’**tiādi. Atthadīpakaṃ padaṃ atthapadaṃ.

文字を完成させる、とは、それ(文字)が単独で意味を持たないから、すでに述べた意味を、他の言葉で示しながら、文字を完成させる。すでに述べた意味を、理由によって説明しながら、すなわち、「補助的な言葉のない」と述べていることなどから、意味を示す言葉は、意味のある言葉である。

Sikkhāpaccakkhānassāti ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādisikkhāpaccakkhānavacanassa. ‘‘Buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādīsu ‘‘evaṃ kho, bhikkhave, dubbalyāvikammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā’’ti vuttattā ubhayampi hotīti āha – **‘‘ekaccaṃ dubbalyāvikammaṃ attho hotī’’**ti. Kiñcāpi ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādisikkhāpaccakkhānavacanassa dubbalyāvikammapadattho na hoti, tathāpi ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vutte sikkhāparipūraṇe dubbalyāvibhāvassapi gamyamānattā ‘‘sikkhāpaccakkhānassa ekaccaṃ dubbalyāvikammaṃ attho hotī’’ti vuttaṃ. Naṃ sandhāyāti naṃ atthabhūtaṃ dubbalyāvikammaṃ sandhāya.

戒律を無視することとは、「仏を無視する」などの戒律を無視する言葉のことである。「仏を無視する」などの言葉の中で、「このように、比丘たちよ、弱さを露呈することでもあり、戒律も無視されるのである」と述べられているので、両方である、と「一部は弱さを露呈することである」と述べた。たとえ、「仏を無視する」などの戒律を無視する言葉に、弱さを露呈するという意味がないとしても、「仏を無視する」と言った場合、戒律の完成における弱さの露呈も理解されるので、「戒律を無視することの一部は、弱さを露呈することである」と述べた。それを指して、すなわち、その意味のある弱さを露呈することを指して、である。

Visesāvisesanti ettha yena dubbalyāvikammameva hoti, na sikkhāpaccakkhānaṃ, tattha sikkhāpaccakkhānadubbalyāvikammānaṃ atthi viseso. Yena pana sikkhāpaccakkhānañceva dubbalyāvikammañca hoti, tattha nevatthi visesoti veditabbaṃ. Kaṭhakicchajīvaneti dhātūsu paṭhitattā vuttaṃ **‘‘kicchajīvikappatto’’**ti. Ukkaṇṭhanaṃ ukkaṇṭhā, kicchajīvikā, taṃ ito pattoti ukkaṇṭhito. Itoti ito ṭhānato, ito vihārato vā. Etthāti gantumicchitaṃ padesaṃ vadati. Anabhiratiyā pīḷito vikkhittacitto hutvā sīsaṃ ukkhipitvā uddhaṃmukho ito cito ca olokento āhiṇḍatīti āha **‘‘uddhaṃ kaṇṭhaṃ katvā viharamāno’’**ti.

区別と無区別とは、弱さを露呈するだけで、戒律を無視しない場合、戒律を無視することと弱さを露呈することには、区別がある。しかし、戒律を無視することと弱さを露呈することの両方がある場合、区別はない、と理解すべきである。困難な生活とは、語源に示されているので、「困難な生活に陥った」と述べた。懸念とは、懸念、困難な生活であり、そこから陥った、という意味である。そこからとは、この場所から、あるいはこの僧院から。そこへとは、行こうとする場所を指す。不安に苛まれ、心が乱れて、頭を上げて上を見つめながら歩き回ると言った、「首を曲げて歩き回る」ということである。

Aṭṭīyamānoti ettha aṭṭamiva attānamācarati aṭṭīyatīti aṭṭīyasaddassa antogadhaupamānabhūtakammattā upameyyabhūtena attanāva sakammakattaṃ, na bhikkhubhāvenāti āha **‘‘bhikkhubhāvanti bhikkhubhāvenā’’**ti. Na hi so bhikkhubhāvaṃ aṭṭamiva ācarati, kiñcarahi attānaṃ tasmā bhikkhubhāvena karaṇabhūtena attānaṃ aṭṭīyamānoti evamettha attho daṭṭhabboti āha **‘‘karaṇatthe upayogavacana’’**nti. Kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyyāti ettha pana karaṇattheyeva karaṇavacananti āha – **‘‘yathālakkhaṇaṃ karaṇavacaneneva vutta’’**nti. Kattuatthe vā upayogavacanaṃ daṭṭhabbanti āha – **‘‘tena vā bhikkhubhāvenā’’**tiādi, tena kattubhūtena bhikkhubhāvenāti attho. Imasmiṃ panatthe aṭṭaṃ karotīti aṭṭīyatīti aṭṭīya-saddaṃ nipphādetvā tato kammani māna-sadde kate ‘‘aṭṭīyamāno’’ti padasiddhi veditabbā. Tenevāha – **‘‘aṭṭo kariyamāno pīḷiyamāno’’**ti. Jigucchamānoti iminā pana sambandhe kariyamāne bhikkhubhāvanti upayogatthe eva upayogavacananti āha – **‘‘asuciṃ viya taṃ jigucchanto’’**ti, taṃ bhikkhubhāvaṃ jigucchantoti attho. Sacāhanti sace ahaṃ.

骨ばっている、とは、骨のように自分自身を振る舞う、骨ばっている、ということである。骨という比喩的な意味を、比喩されるもの自身によって捉えるのであり、比丘としてのあり方ではない、と「比丘としてのあり方」と述べた。彼は比丘としてのあり方を骨のように振る舞うのではなく、どのように、自分自身を、それゆえ、比丘としてのあり方によって、骨ばっている、とこのように理解すべきである、と「道具としての用法」と述べた。首にかかっていることによって骨ばる、とは、ここでは道具としての用法である、と「本来の道具としての用法で述べられている」と述べた。作るという意味、あるいは用いるという意味で理解すべきである、と「その、作るという比丘としてのあり方」と述べた。作るという比丘としてのあり方、という意味である。この意味では、骨を作る、骨ばる、という意味で、骨ばるという言葉を作り、そこに「~ている」という言葉が加えられると、「骨ばっている」という言葉ができると理解すべきである。それゆえ、「骨を作っている、苛まれている」と述べた。嫌悪している、とは、この関係では、作られている、比丘としてのあり方、という意味で、用いるという用法である、と「汚いもののようにそれを嫌悪している」と述べた。その比丘としてのあり方を嫌悪している、という意味である。もし~ならば、すなわち、もし私が~ならば。

Paccakkhānākārena vuttānīti ‘‘paccakkheyyaṃ paccakkheyya’’nti vuttattā paccakkhānākārasambandhena vuttāni. Bhāvavikappākārenāti ‘‘assaṃ assa’’nti āgatattā yaṃ yaṃ bhavitukāmo, tassa tassa bhāvassa vikappākārena, bhikkhubhāvato aññabhāvavikappākārenāti adhippāyo.

無視する形で述べられた、とは、「無視できる、無視できる」と述べられているので、無視する形での関連で述べられた。生きるという様式の形で、とは、「~であろう、~であろう」とあるので、生きようとする、それぞれの生き方の様式で、比丘としてのあり方以外の様式の形で、という意味である。

50. Na ussahāmīti attano tattha tattha ussahābhāvaṃ dasseti. Na visahāmīti ekabhattādīnaṃ asayhabhāvaṃ dasseti. Na ramāmīti ‘‘pabbajjāmūlakaṃ natthi me sukha’’nti dasseti. Nābhiramāmīti pabbajjāya attano santosābhāvaṃ dasseti.

「できない」とは、自分自身が、あれこれと、できないことを示している。「耐えられない」とは、一度の食事などの、耐えられないことを示している。「楽しめない」とは、「出家することの根拠となるものがなく、私には幸福がない」と示している。「喜べない」とは、出家することに対する自分自身の満足のなさを示している。

Idāni sikkhāpaccakkhānavāre ṭhatvā ayaṃ vinicchayo veditabbo – tattha ‘‘sāmaññā cavitukāmo’’tiādīhi padehi cittaniyamaṃ dasseti. ‘‘Buddhaṃ dhamma’’ntiādīhi padehi khettaniyamaṃ dasseti. Yathā hi loke sassānaṃ ruhanaṭṭhānaṃ ‘‘khetta’’nti vuccati, evamidampi sikkhāpaccakkhānassa ruhanaṭṭhānattā ‘‘khetta’’nti vuccati. ‘‘Paccakkhāmi dhārehī’’ti etena kālaniyamaṃ dasseti. ‘‘Vadatī’’ti iminā payoganiyamaṃ dasseti. ‘‘Alaṃ me buddhena, kinnu me buddhena, na mamattho buddhena, sumuttāhaṃ buddhenā’’tiādīhi anāmaṭṭhakālavasenapi paccakkhānaṃ hotīti dasseti. ‘‘Viññāpetī’’ti iminā vijānananiyamaṃ dasseti. ‘‘Ummattako sikkhaṃ paccakkhāti, ummattakassa santike sikkhaṃ paccakkhātī’’tiādīhi puggalaniyamaṃ dasseti. ‘‘Ariyakena milakkhassa santike sikkhaṃ paccakkhāti, so ca nappaṭivijānāti, appaccakkhātā hoti sikkhā’’tiādīhi puggalādiniyame satipi vijānananiyamāsambhavaṃ dasseti. ‘‘Davāya sikkhaṃ paccakkhāti, appaccakkhātā hoti sikkhā’’tiādīhi khettādiniyame satipi cittaniyamābhāvena na ruhatīti dasseti. ‘‘Sāvetukāmo na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā’’ti iminā cittaniyamepi sati payoganiyamābhāvena na ruhatīti dasseti. ‘‘Aviññussa sāveti, viññussa na sāvetī’’ti etehi cittakhettakālapayogapuggalavijānananiyamepi sati yaṃ puggalaṃ uddissa sāveti, tasseva savanena ruhati, na aññassāti dasseti. ‘‘Sabbaso vā pana na sāveti, appaccakkhātā hoti sikkhā’’ti idaṃ pana cittādiniyameneva sikkhā paccakkhātā hoti, na aññathāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā cittakhettakālapayogapuggalavijānananiyamavasena sikkhāya paccakkhānaṃ ñatvā tadabhāvena appaccakkhānaṃ veditabbaṃ.

今、戒律を無視するという項目に立って、この決定を理解すべきである。そこでは、「沙門の道から外れようとする」などの言葉で、心の規定を示している。「仏、法」などの言葉で、対象の規定を示している。世間で、作物が育つ場所を「畑」と呼ぶように、これも戒律を無視することが育つ場所であることから、「畑」と呼ばれる。「無視します、支えてください」という言葉で、時期の規定を示している。「言う」という言葉で、使用の規定を示している。「仏は私にとって十分です、仏が私に何になるのでしょう、仏は私にとって必要ありません、私は仏から完全に解放されました」などのように、関係のない時期においても、無視することは起こる、と示している。「知らしめます」という言葉で、理解の規定を示している。「狂った人が戒律を無視する、狂った人のそばで戒律を無視する」などのように、人の規定を示している。「聖者が非聖人のそばで戒律を無視する、しかし彼は理解しない、戒律は無視されていない」などのように、人の規定があっても、理解の規定がないことから、無視されていない、と示している。「飲み込むために戒律を無視する、戒律は無視されていない」などのように、畑の規定があっても、心の規定がないことから、育たない、と示している。「聞かせようとするが聞かせない、戒律は無視されていない」という言葉は、心の規定があっても、使用の規定がないことから、育たない、と示している。「狂った人に聞かせる、狂った人には聞かせない」という言葉は、心、畑、時期、使用、人の規定があっても、誰を対象に聞かせるのか、その人の聞くことによって育つのであって、他の人ではない、と示している。「全く聞かせない、戒律は無視されていない」という言葉は、心などの規定のみによって戒律は無視されるのであって、それ以外ではない、という意味で述べられている。したがって、心、畑、時期、使用、理解の規定によって、戒律が無視されることを理解し、それがないことによって、無視されていないことを理解すべきである。

Kathaṃ? Upasampannabhāvato cavitukāmatācitteneva hi sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na davā vā ravā vā bhaṇantassa. Evaṃ cittavasena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

どうしてか? 受戒した身から外れようとする心によって、戒律は無視されるのであって、飲み込むことや叫ぶこと、言うことによってではない。このように、心によって戒律は無視されるのであって、それがないことによってではない。

Tathā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmi, dhammaṃ paccakkhāmi, saṅghaṃ paccakkhāmi, sikkhaṃ, vinayaṃ, pātimokkhaṃ, uddesaṃ, upajjhāyaṃ, ācariyaṃ, saddhivihārikaṃ, antevāsikaṃ, samānupajjhāyakaṃ, samānācariyakaṃ, sabrahmacāriṃ paccakkhāmī’’ti evaṃ vuttānaṃ buddhādīnaṃ catuddasannaṃ, ‘‘gihīti maṃ dhārehi, upāsako, ārāmiko, sāmaṇero, titthiyo, titthiyasāvako, assamaṇo, asakyaputtiyoti maṃ dhārehī’’ti evaṃ vuttānaṃ gihiādīnaṃ aṭṭhannañcāti imesaṃ dvāvīsatiyā khettapadānaṃ yassa kassaci savevacanassa vasena tesu ca yaṃkiñci vattukāmassa yaṃkiñci vadatopi sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na rukkhādīnaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā sikkhaṃ paccakkhantassa. Evaṃ khettavasena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

同様に、「仏を無視します、法を無視します、僧を無視します、戒律、律、波羅提木叉、教え、師、教師、同宿、弟子、共に学ぶ者、共に師事する者、全ての修行仲間を無視します」というように、仏などの十四の畑の言葉の、あるいは「在家として私を扱ってください、優婆塞、園丁、小僧、異教徒、異教徒の弟子、非沙門、釈迦族の者として私を扱ってください」というように、在家などの八つの畑の言葉の、これらの二十二の畑の言葉の、どれか一つでも、言葉のままに、それらの中で何かを言おうとする時に、何かを言ったとしても、戒律は無視される。しかし、木などのどれか一つを名前として挙げて、戒律を無視する者ではない。このように、畑によって戒律は無視されるのであって、それがないことによってではない。

Tattha yadetaṃ ‘‘paccakkhāmī’’ti ca ‘‘maṃ dhārehī’’ti ca vuttaṃ vattamānakālavacanaṃ, yāni ca ‘‘alaṃ me buddhena, kinnu me buddhena, na mamattho buddhena, sumuttāhaṃ buddhenā’’tiādinā nayena ākhyātavasena kālaṃ anāmasitvā purimehi cuddasahi padehi saddhiṃ yojetvā vuttāni ‘‘alaṃ me’’tiādīni cattāri padāni, tesaṃyeva ca savevacanānaṃ vasena paccakkhānaṃ hoti, na ‘‘paccakkhāsi’’nti vā ‘‘paccakkhissa’’nti vā ‘‘maṃ dhāresī’’ti vā ‘‘dhāressasī’’ti vā ‘‘yanūnāhaṃ paccakkheyya’’nti vātiādīni atītānāgataparikappavacanāni bhaṇantassa. Evaṃ vattamānakālavasena ceva anāmaṭṭhakālavasena ca paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

そこで、「無視します」と「私を扱ってください」という言葉は、現在形であり、あるいは、「仏は私にとって十分です、仏が私に何になるのでしょう、仏は私にとって必要ありません、私は仏から完全に解放されました」などのように、理由を示さずに、以前の十四の言葉と共に合わせて述べられた「私にとって」などの四つの言葉は、それらの言葉のままに、無視することが起こるのであって、「無視しました」とか、「無視するでしょう」とか、「私を扱ってください」とか、「扱うでしょう」とか、「私が無視しよう」などのように、過去、未来、仮定の言葉を言う者ではない。このように、現在形であり、あるいは、関係のない時期において、無視することが起こるのであって、それがないことによってではない。

Payogo pana duvidho kāyiko vācasiko. Tattha ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinā nayena yāya kāyaci bhāsāya vacībhedaṃ katvā vācasikapayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na akkharalikhanaṃ vā hatthamuddādidassanaṃ vā kāyapayogaṃ karontassa. Evaṃ vācasikapayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

使用は、すなわち、身体的なものか、言葉によるものか、の二種類である。そこで、「仏を無視します」などのように、身体的な発声によって言葉による使用で、無視することが起こるのであって、文字を書いたり、手の印を見せたりする身体的な使用をする者ではない。このように、言葉による使用で無視することが起こるのであって、それがないことによってではない。

Puggalo pana duvidho yo ca paccakkhāti, yassa ca paccakkhāti. Tattha yo paccakkhāti, so sace ummattakakhittacittavedanāṭṭānaṃ aññataro na hoti. Yassa pana paccakkhāti, so sace manussajātiko hoti, na ca ummattakādīnaṃ aññataro, sammukhībhūto ca sikkhāpaccakkhānaṃ hoti. Na hi asammukhībhūtassa dūtena vā paṇṇena vā ārocanaṃ ruhati. Evaṃ yathāvuttapuggalavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

人は、すなわち、無視する人と、無視される人の二種類である。そこで、無視する人は、もし狂気や心の動揺、苦痛などのいずれかでなければ。無視される人は、もし人間であり、狂気などのいずれでもなく、目の前にいる場合、戒律の無視が起こる。なぜなら、目の前にいない人には、使者や手紙で知らせることは受け入れられないからである。このように、定められた人の場合に、無視することが起こるのであって、それがないことによってではない。

Vijānanampi niyamitāniyamitavasena duvidhaṃ. Tattha yassa yesaṃ vā niyametvā ‘‘imassa imesaṃ vā ārocemī’’ti vadati, sace te yathā pakatiyā loke manussā vacanaṃ sutvā āvajjanasamaye jānanti, evaṃ tassa vacanānantarameva tassa ‘‘ayaṃ ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthayatī’’ti vā yena kenaci ākārena sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānanti, paccakkhātā hoti sikkhā. Atha aparabhāge ‘‘kiṃ iminā vutta’’nti cintetvā jānanti, aññe vā jānanti, appaccakkhātāva hoti sikkhā. Aniyametvā ārocentassa pana sace vuttanayena yo koci manussajātiko vacanatthaṃ jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Evaṃ vijānanavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena. Iti imesaṃ vuttappakārānaṃ cittādīnaṃ vaseneva sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na aññathāti daṭṭhabbaṃ.

「認識」も、規定されたか否かによって二通りである。そのうち、規定して「これを、これらに告げます」と言う場合、もし相手が、世間の普通の人々が言葉を聞いて認識する時に知るように、その言葉を聞いた直後に「この者は心を動かされた」とか「在家になることを願っている」とか、何らかの理由で戒めを破ったことを知るならば、戒めは破られたことになる。もし、後になって「この者は何と言ったのか」と考えて知る場合、あるいは他の人が知る場合、戒めは破られなかったことになる。規定せずに告げる者については、もし述べられたように、人間であれば言葉の意味を知るならば、戒めは破られたことになる。このように、認識によって破られたのであり、そうでないことによるのではない。これらの述べられた種類の心などによるため、戒めが破られるのであって、そうでないことによるのではないと知るべきである。

51. ‘‘Vadatī’’ti vacībhedappayogaṃ dassetvā tadanantaraṃ ‘‘viññāpetī’’ti vuttattā teneva vacībhedena adhippāyaviññāpanaṃ idhādhippetaṃ, na yena kenaci upāyenāti āha **‘‘teneva vacībhedenā’’**ti. Padapaccābhaṭṭhaṃ katvāti padaviparāvuttiṃ katvā. Idañca padappayogassa aniyamitattā vuttaṃ. Yathā hi loke ‘‘āhara pattaṃ, pattaṃ āharā’’ti aniyamitena padappayogena tadatthaviññāpanaṃ diṭṭhaṃ, evamidhāpi ‘‘buddhaṃ paccakkhāmi, paccakkhāmi buddha’’nti aniyamitena padappayogena tadatthaviññāpanaṃ hotiyevāti adhippāyo. Buddhaṃ paccakkhāmīti atthappadhāno ayaṃ niddeso, na saddappadhānoti āha **‘‘milakkhabhāsāsu vā aññatarabhāsāya tamatthaṃ vadeyyā’’**ti. Māgadhabhāsato avasiṭṭhā sabbāpi andhadamiḷādibhāsā milakkhabhāsāti veditabbā. Khettapadesu ekaṃ vattukāmo sacepi aññaṃ vadeyya, khettapadantogadhattā paccakkhātāva hoti sikkhāti dassento āha **‘‘buddhaṃ paccakkhāmīti vattukāmo’’**tiādi. Yadipi ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vattuṃ anicchanto cittena taṃ paṭikkhipitvā aññaṃ vattukāmo puna virajjhitvā tameva vadeyya, tathāpi sāsanato cavitukāmatācitte sati khettapadasseva vuttattā aṅgapāripūrisambhavato hotveva sikkhāpaccakkhānanti veditabbaṃ. Khettameva otiṇṇanti sikkhāpaccakkhānassa ruhanaṭṭhānabhūtaṃ khettameva otiṇṇaṃ.

51. 「言う」とは言葉の表現の用い方を示し、その後に「理解させる」とあるため、その言葉の表現によって意図を理解させること、言葉の表現によって意図を理解させることをここで意図しているのであって、どのような方法であれ意図を理解させることではない、と**「その言葉の表現によって」**と述べている。句の転換をして、とは句の転換をして。これは句の用法の不確定さゆえに述べられた。世間において「持っておいで、皿を、皿を、持っておいで」のように、句の用法の不確定さでその意味を理解させることが見られるように、ここでは「仏を否定します、否定します仏を」のように、句の用法の不確定さでその意味を理解させることがある、というのが趣旨である。仏を否定します、というのは意味を重視した表現であり、音声を重視した表現ではない、と**「蛮族の言葉で、あるいは他の言葉でその意味を言う」**と述べている。マガダ語以外の全てのアンダ・ダミラなどの言葉は蛮族の言葉であると知るべきである。土地の場所で一つのことを言おうとする者が、もし他のことを言ったとしても、土地の言葉の中に入ったため、戒めは破られたことになる、と示しながら**「仏を否定します、と言おうとして」**などと述べている。たとえ「仏を否定します」と言うことを望まず、心でそれを否定して他のことを言おうとして、再び心を動かしてそれと同じことを言ったとしても、それでも教えから離れたいという心があるならば、土地の言葉が述べられたことによるため、部分の完成によるため、戒めは破られたことになる、と知るべきである。土地そのものに入った、とは戒めが破られることの生じる場所に入った、ということである。

‘‘Paccakkhāmi dhārehī’’ti vattamānakālassa padhānabhāvena vattumicchitattā atītānāgataparikappavacanehi nevatthi sikkhāpaccakkhānanti dassento āha **‘‘sace pana buddhaṃ paccakkhinti vā’’**tiādi. Vadati viññāpetīti ettha vadatīti iminā payogassa niyamitattā ekassa santike attano vacībhedappayogeneva sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na dūtasāsanādippayogenāti dassento āha **‘‘dūtaṃ vā pahiṇātī’’**tiādi. Tattha ‘‘mama sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ kathehī’’ti mukhasāsanavasena ‘‘dūtaṃ vā pahiṇātī’’ti vuttaṃ. Paṇṇe likhitvā pahiṇanavasena **‘‘sāsanaṃ vā pesetī’’**ti vuttaṃ. Rukkhādīsu akkharāni likhitvā dassanavasena **‘‘akkharaṃ vā chindatī’’**ti vuttaṃ. Hatthamuddāya vā tamatthaṃ ārocetīti hatthena adhippāyaviññāpanaṃ sandhāya vuttaṃ. Adhippāyaviññāpako hi hatthavikāro hatthamuddā. Hattha-saddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘na sabbaṃ hatthaṃ mukhe pakkhipissāmī’’tiādīsu (pāci. 618) viya. Tasmā adhippāyaviññāpakena aṅgulisaṅkocādinā hatthavikārena tamatthaṃ ārocetīti evamettha attho daṭṭhabbo.

「否定します、持って(支えて)ください」と言っている時の表現の重要さゆえに、過去や未来の推測での表現には戒めが破られることはない、と示しながら**「もし、仏を否定します、と言ったとしても」**などと述べている。「言う、理解させる」という言葉において、「言う」という言葉は表現が規定されているため、一人に対して、自分の言葉の表現の用い方によって戒めが破られるのであって、使者への指示などによるのではない、と示しながら**「使者を遣わす」**などと述べている。そこで「私の戒めが破られたようにしてください」という直接の指示として「使者を遣わす」と述べられている。手紙に書いて送ることによるため**「手紙を送る」**と述べられている。木などに文字を書いて見せることによるため**「文字を消す」**と述べられている。手を挙げて、あるいはその意味を告げる、とは手で意図を理解させることを指して述べられている。意図を理解させる手の動きは、手の上げ方である。手の言葉は、ここではその一部である指に、と知るべきである。「すべての手を口に入れることはない」などの場合のように。したがって、意図を理解させる指の曲げ伸ばしなどの手の動きによって、その意味を告げる、とこのようにここで意味を理解すべきである。

Cittasampayuttanti paccakkhātukāmatācittasampayuttaṃ. Idāni vijānanavasena sikkhāpaccakkhānaṃ niyamitāniyamitavasena dvidhā veditabbanti dassento āha – **‘‘yadi ayameva jānātū’’**tiādi. Ayañca vibhāgo ‘‘vadati viññāpetīti ekavisayattā yassa vadati, tasseva vijānanaṃ adhippetaṃ, na aññassā’’ti iminā nayena laddhoti daṭṭhabbaṃ. Na hi yassa vadati, tato aññaṃ viññāpetīti ayamattho sambhavati. Soyeva jānātīti avadhāraṇena tasmiṃ avijānanteyeva aññassa jānanaṃ paṭikkhipati. Tenevāha – **‘‘atha so na jānāti, añño samīpe ṭhito jānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā’’**ti. Tasmā ‘‘ayameva jānātū’’ti ekaṃ niyametvā ārocite yadipi sopi jānāti aññopi, niyamitassa pana niyamitavasena vijānanasambhavato sikkhāpaccakkhānaṃ hotiyevāti daṭṭhabbaṃ ‘‘añño mā jānātū’’ti aniyamitattā. Dvinnampi niyametvāti idaṃ ‘‘dve vā jānantu eko vā, imesaṃyeva dvinnaṃ ārocemī’’ti evaṃ niyametvā ārocanaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘ekasmiṃ **jānantepi dvīsu jānantesupī’’**ti. Tasmā ‘‘dveyeva jānantu, eko mā jānātū’’ti evaṃ dvinnaṃ niyametvā ārocite dvīsuyeva jānantesu sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na ekasmiṃ jānanteti vadanti.

「心と結びついた」とは、否定したいという心と結びついたことである。今、「認識」によって戒めが破られることが、規定されたか否かで二通りであると知らしめるために**「もし、この者だけが知るならば」**などと述べている。この区分は、「言う、理解させる」というのは一つの対象であるため、言う相手の認識が意図されているのであって、他の人の認識ではない、というこの方法で得られたと知るべきである。言う相手とは異なる者を理解させる、ということはありえない。その者だけが知る、という限定によって、その者が知らない場合に他の者が知ることを否定している。それゆえに**「もし、その者が知らず、近くにいる他の者が知るならば、戒めは破られていない」**と述べている。したがって、「この者だけが知るならば」と一人を規定して告げた場合、たとえその者も知り、他の者も知ったとしても、規定された者による規定された認識の可能性から、戒めは破られたことになる、と知るべきである。「他の者には知られたくない」と規定していないためである。二人とも規定して、とは「二人が知るか、一人が知るか、これら二人のみに告げます」のように規定して告げることを指して述べられている。それゆえに**「一人が知る場合でも、二人が知る場合でも」**と述べている。したがって、「二人だけが知るようにし、一人には知られないようにする」のように二人に規定して告げた場合、二人のみが知るならば戒めは破られるのであり、一人だけが知るならば破られない、と人々は言う。

Sabhāgeti vissāsike. Parisaṅkamānoti ‘‘sace te jāneyyuṃ, maṃ te vāressantī’’ti āsaṅkamāno. Samayaññūti sāsanācārakusalo, idha pana tadadhippāyajānanamattenapi samayaññū nāma hoti. Teneva āha – **‘‘ukkaṇṭhito ayaṃ…pe… sāsanato cutoti jānātī’’**ti. Tasmā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti imassa atthaṃ ñatvāpi sace ‘‘ayaṃ bhikkhubhāvato cavitukāmo, gihī vā hotukāmo’’ti na jānāti, appaccakkhātāva hoti sikkhā. Sace pana ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’ti vacanassa atthaṃ ajānitvāpi ‘‘ukkaṇṭhito gihī hotukāmo’’ti adhippāyaṃ jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Aññasmiṃ khaṇe sotaviññāṇavīthiyā saddaggahaṇaṃ, aññasmiṃyeva ca manoviññāṇavīthiyā tadatthavijānananti āha – **‘‘taṅkhaṇaññeva pana apubbaṃ acarimaṃ dujjāna’’**nti. Na hi ekasmiṃyeva khaṇe saddasavanaṃ tadatthavijānanañca sambhavati. Tathā hi ‘‘ghaṭo’’ti vā ‘‘paṭo’’ti vā kenaci vutte tattha gha-saddaṃ paccuppannaṃ gahetvā ekā sotaviññāṇavīthi uppajjitvā nirujjhati, tadanantaraṃ ekā manoviññāṇavīthi tameva atītaṃ gahetvā uppajjati. Evaṃ tena vuttavacane yattakāni akkharāni honti, tesu ekamekaṃ akkharaṃ paccuppannamatītañca gahetvā sotaviññāṇavīthiyā manoviññāṇavīthiyā ca uppajjitvā niruddhāya avasāne tāni akkharāni sampiṇḍetvā akkharasamūhaṃ gahetvā ekā manoviññāṇavīthi uppajjitvā nirujjhati. Tadanantaraṃ ‘‘ayamakkharasamūho etassa nāma’’nti nāmapaññattiggahaṇavasena aparāya manoviññāṇavīthiyā uppajjitvā niruddhāya tadanantaraṃ uppannāya manoviññāṇavīthiyā ‘‘ayametassa attho’’ti pakatiyā tadatthavijānanaṃ sambhavati.

「親しい者」とは、信頼できる者である。「伺う」とは、「もし彼らが知ったら、私を非難するだろう」と恐れることである。「時を知る者」とは、教えの行いを知っている者である。ここでは、それらの意図を知るというだけで時を知る者と呼ばれる。それゆえに**「この者は心を動かされ…(中略)…教えから離れた、と知る」**と述べている。したがって、「仏を否定します」という言葉の意味を知ったとしても、「この者は僧侶の身分から離れたい、あるいは在家になりたい」と知らないならば、戒めは破られていないことになる。もし、「仏を否定します」という言葉の意味を知らないでも、「心を動かされ、在家になりたい」という意図を知るならば、戒めは破られたことになる。他の瞬間に聴覚認識の経路で音を聞くこと、そして他の瞬間にだけ心の認識の経路でその意味を認識すること、と**「その時だけ、以前にもなく、後にもなく、知ることが難しい」**と述べている。一つの瞬間に音を聞き、その意味を認識することが両立することはありえない。例えば「壺」とか「布」とか、誰かが言った場合、そこで「壺」という音を現在として捉えて、一つの聴覚認識の経路が生じて消滅する。その後に一つの心の認識の経路が、それを過去として捉えて生じる。このように、その者が言った言葉において、いくつの文字があったとしても、それらの文字の一つ一つを、現在と過去として捉えて、聴覚認識の経路と心の認識の経路で生じて消滅させた後、最後にそれらの文字をまとめて、文字の集合を捉えて、一つの心の認識の経路が生じて消滅する。その後に、「この文字の集合が、これの名前である」と名前の認定を得ることによって、次の心の認識の経路で、「これがその意味である」と普通にその意味を認識することが可能になる。

Āvajjanasamayenāti bhummatthe karaṇavacanaṃ, atthābhogasamayeti attho. Idāni tameva āvajjanasamayaṃ vibhāvento āha – **‘‘yathā pakatiyā…pe… jānantī’’**ti. Teneva vacībhedena adhippāyaviññāpanassa idhādhippetattā aparabhāge ‘‘kiṃ iminā vutta’’nti taṃ kaṅkhantassa cirena adhippāyavijānanaṃ aññenapi kenaci upāyantarena sambhavati, na kevalaṃ vacībhedamattenāti āha – **‘‘atha aparabhāge…pe… appaccakkhātā hoti sikkhā’’**ti. ‘‘Gihī bhavissāmī’’ti vutte atthabhedo kālabhedo ca hotīti appaccakkhātā hoti sikkhā. ‘‘Dhārehī’’ti hi imassa yo attho kālo ca, na so ‘‘bhavissāmī’’ti etassa. ‘‘Gihī homī’’ti vutte pana atthabhedoyeva, na kālabhedo ‘‘homī’’ti vattamānakālasseva vuttattā. ‘‘Gihī jātomhi, gihīmhī’’ti etthāpi atthassa ceva kālassa ca bhinnattā appaccakkhātā hoti sikkhā. ‘‘Ajja paṭṭhāyā’’ti idaṃ tathā vuttepi dosabhāvato paripuṇṇaṃ katvā vuttaṃ. ‘‘Dhārehī’’ti atthappadhānattā niddesassa pariyāyavacanehipi sikkhāpaccakkhānaṃ hotiyevāti dassento āha **‘‘jānāhī’’**tiādi. Dhārehi jānāhi sañjānāhi manasi karohīti hi etāni padāni atthato kālato ca abhinnāni.

「認識する時」とは、場所を示し、手段を示す言葉であり、意味を把握する時、という意味である。今、その認識する時を説明して**「世間の普通の人々が…(中略)…知るように」**と述べている。その言葉の表現によって意図を理解させることがここで意図されているため、後になって「この者は何と言ったのか」と疑う者にとって、長い時間をかけて意図を理解することが、他の方法でも可能なのであって、単に言葉の表現だけではない、と**「あるいは後になって…(中略)…戒めは破られなかったことになる」**と述べている。「在家になる」と言う場合、意味の違いと時間の違いがあるため、戒めは破られなかったことになる。「支えてください」という言葉の意味と時間には、そうではない。「在家になる」という言葉には、意味の違いはあるが、時間の違いはない。「なる」という現在形が使われているためである。「在家になりました、在家です」という場合にも、意味と時間の両方が異なるため、戒めは破られなかったことになる。「今日から」という言葉は、そう言ったとしても問題がないため、完全なものとして述べられている。「支えてください」という言葉の意味を重視した表現であるため、別の言葉での表現でも戒めは破られることがある、と示しながら**「知ってください」**などと述べている。「支えてください」「知ってください」「理解してください」「心に留めてください」というこれらの言葉は、意味においても時間においても同じである。

52. Purimāneva cuddasāti buddhādisabrahmacārīpariyantāni. Hotu bhavatūti idampi paṭikkhepamattamevāti āha **‘‘hotu, pariyattanti attho’’**ti.

52. 前の14の、仏陀や梵天などまでのことである。「あってください、あってください」というのも、これも否定に過ぎない、と**「あってください、それが教えです」**と述べている。

53. Vaṇṇapaṭṭhānanti mahāsaṅghikānaṃ buddhaguṇaparidīpakaṃ ekaṃ suttanti vadanti. Upāligāthāsūti (ma. ni. 2.76) –

53. 「ヴァルナ・パッタ」とは、大衆部の仏陀の徳を説明する一つの経典である、と言う。ウパーリの詩(マッジマ・ニカーヤ 2.76)には、

‘‘Dhīrassa vigatamohassa,

「賢き者の 迷いが消え去った者、

Pabhinnakhīlassa vijitavijayassa;

 汚れた者(煩悩)を打ち砕いた者、勝利を征服した者、

Anīghassa susamacittassa;

 苦しみのない者、非常に清らかな心を持つ者、

Vuddhasīlassa sādhupaññassa;

 善き戒律を持つ者、善き智慧を持つ者、

Vesamantarassa vimalassa;

 ヴェーサマンタラ(施しを喜んだ者)、清らかな者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Akathaṃkathissa tusitassa;

「疑いのない者、トゥシタ(満足した)者、

Vantalokāmisassa muditassa;

 世俗の欲望を吐き出した者、歓喜する者、

Katasamaṇassa manujassa;

 修行を完成した人間の者、

Antimasārīrassa narassa;

 最後の肉体を持つ者の、

Anopamassa virajassa;

 比類なき者、汚れのない者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Asaṃsayassa kusalassa;

「疑いのない者、善行を行う者、

Venayikassa sārathivarassa;

 教え(戒律)を導く者、優れた馬を御する者、

Anuttarassa ruciradhammassa;

 至高の、美しい法を持つ者、

Nikkaṅkhassa pabhāsakassa;

 欲のない者、輝く者、

Mānacchidassa vīrassa;

 慢心を断ち切った勇者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Nisabhassa appameyyassa;

「象のように落ち着いた者、計り知れない者、

Gambhīrassa monappattassa;

 深遠なる、禅定に至った者、

Khemaṅkarassa vedassa;

 安穏をもたらす者、(真理を)知る者、

Dhammaṭṭhassa saṃvutattassa;

 法に堅く立つ者、制御された者、

Saṅgātigassa muttassa;

 (悪)を捨てた、解放された者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Nāgassa pantasenassa;

「象のように(孤高な)静かな者、

Khīṇasaṃyojanassa muttassa;

 繋縛(煩悩)が尽きた、解放された者、

Paṭimantakassa dhonassa;

 (悪を)滅ぼした、賢き者、

Pannaddhajassa vītarāgassa;

 (煩悩の)旗を掲げた、欲望から離れた者、

Dantassa nippapañcassa;

 調御された者、煩悩がなくなった者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Isisattamassa akuhassa;

「聖者の最高の者、(悪を)働かない者、

Tevijjassa brahmappattassa;

 三つの(知恵)を持つ者、梵天に至った者、

Nhātakassa padakassa;

 (苦行を)終えた者、(真理を)得た者、

Passaddhassa viditavedassa;

 平静を得た者、知るべきことを知った者、

Purindadassa sakkassa;

 インドラ(帝釈天)のようになった者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Ariyassa bhāvitattassa;

「聖なる者、修行を完成した者、

Pattippattassa veyyākaraṇassa;

 (目的を)達した、解釈(教え)を達した者、

Satimato vipassissa;

 念じた、観察した者、

Anabhinatassa no apanatassa;

 (欲望に)固執しない、離れない者、

Anejassa vasippattassa;

 (欲望から)離れた、(解脱の)境地に至った者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Samuggatassa jhāyissa;

「(静かに)座った、瞑想する者、

Ananugatantarassa suddhassa;

 (内なる)囚われのない、清らかな者、

Asitassa hitassa;

 (欲望に)染まらない、益をもたらす者、

Pavivittassa aggappattassa;

 隠遁した、最高の境地に至った者、

Tiṇṇassa tārayantassa;

 (苦しみの)海を渡った、渡らせる者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Santassa bhūripaññassa;

「平静な、多くの智慧を持つ者、

Mahāpaññassa vītalobhassa;

 偉大な智慧を持つ、欲望から離れた者、

Tathāgatassa sugatassa;

 このように来た者、善く来た者、

Appaṭipuggalassa asamassa;

 比類なき者、同等のない者、

Visāradassa nipuṇassa;

 恐れのない者、精妙な者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

 尊きその方の弟子であります。

‘‘Taṇhacchidassa buddhassa;

「渇愛を断ち切った仏陀、

Vītadhūmassa anupalittassa;

 (煩悩の)煙が消えた、汚れない者、

Āhuneyyassa yakkhassa;

 (供養を)受けるにふさわしい者、(魔を)滅ぼす者、

Uttamapuggalassa atulassa;

 最高の人物、比類なき者、

Mahato yasaggappattassa;

 偉大な、名声の頂点に至った者、

Bhagavato tassa sāvakohamasmī’’ti. –

 尊きその方の弟子であります。」

Evaṃ upāligahapatinā vuttāsu upālisutte āgatagāthāsu.

このように、在家であるウパーリが述べたウパーリ経にある詩である。

Yathārutamevāti yathāvuttameva, pāḷiyaṃ āgatamevāti adhippāyo. Yasmā ‘‘sammāsambuddhaṃ anantabuddhiṃ anomabuddhiṃ bodhipaññāṇa’’nti imāni vaṇṇapaṭṭhāne āgatanāmāni, ‘‘dhīra’’ntiādīni pana upāligāthāsu āgatanāmāni. Tattha bodhi vuccati sabbaññutaññāṇaṃ, taṃ sañjānanahetuttā paññāṇaṃ etassāti bodhipaññāṇo, bhagavā. Dhiyā paññāya rāti gaṇhāti, sevatīti vā dhīro. Samucchinnasabbacetokhīlattā pabhinnakhīlo. Sabbaputhujjane vijiniṃsu vijayanti vijinissanti cāti vijayā. Ke te? Maccumārakilesamāradevaputtamārā. Te vijitā vijayā etenāti vijitavijayo, bhagavā. Kilesamāramaccumāravijayeneva panettha abhisaṅkhārakkhandhamārāpi vijitāva hontīti daṭṭhabbaṃ.

「そのまま」とは、そのままの意味であり、パーリ(経典)に書かれているままの意味である、というのが趣旨である。なぜなら、「正等覚者、無限の智慧、測り知れない智慧、悟りの智慧」というのは、「ヴァルナ・パッタ」に出てくる名前であり、「賢き者」などはウパーリの詩に出てくる名前である。そこで「悟り」とは一切を知る智慧のことであり、それを認識する原因であるため、智慧を持つ者である、というので「悟りの智慧を持つ者」であり、尊者である。智慧で与えられ、あるいは保つ者であるため、「賢き者」である。すべての凡夫の煩悩を断ち切ったため、「汚れた者(煩悩)を打ち砕いた者」である。すべての凡夫を打ち負かし、打ち負かし、打ち負かすであろう、というので「勝利」である。それらは何か。死、魔、煩悩、魔の神々の息子である魔である。それらを打ち負かした者、征服した者、という意味で「勝利を征服した者」である、尊者である。煩悩、魔、死、魔を征服することによって、ここでは「混合した煩悩(の集まり)である魔」もまた征服された、と知るべきである。

Svākkhātantiādīsu (visuddhi. 1.147) sātthasabyañjanakevalaparipuṇṇaparisuddhabrahmacariyassa pakāsanato svākkhāto dhammo, atthavipallāsābhāvato vā suṭṭhu akkhātoti svākkhāto. Yathā hi aññatitthiyānaṃ dhammassa attho vipallāsaṃ āpajjati ‘‘antarāyikā’’ti vuttadhammānaṃ antarāyikattābhāvato, ‘‘niyyānikā’’ti ca vuttadhammānaṃ niyyānikattābhāvato, tena te aññatitthiyā durakkhātadhammāyeva honti, na tathā bhagavato dhammassa attho vipallāsaṃ āpajjati ‘‘ime dhammā antarāyikā niyyānikā’’ti evaṃ vuttadhammānaṃ tathābhāvānatikkamanatoti. Evaṃ tāva pariyattidhammo svākkhāto dhammo.

「よく説かれた」ということについて。(ヴィスッディ・1.147) 意味も字句も完全に満ち足りた、清らかな梵行の現れであるから、よく説かれた法である。あるいは、意味に虚偽がないから、まさに説かれた、すなわちよく説かれたのである。というのは、他の教え(他宗)では、法(ダルマ)の意味が虚偽となるから、「障害となるもの」として説かれた法が障害となるものではなくなったり、「解脱へ導くもの」として説かれた法が解脱へ導くものではなくなったりする。それゆえ、それらの他宗の教えは、よく説かれなかった法である。しかし、尊師(世尊)の法は、法(ダルマ)の意味が虚偽となることはない。「これらの法は障害となるものであり、解脱へ導くものである」と説かれた法が、そのように(説かれた通りに)超えられないものではないからである。このように、まず学習(理論)の法は、よく説かれた法である。

Lokuttaradhammo pana nibbānānurūpāya paṭipattiyā paṭipadānurūpassa ca nibbānassa akkhātattā svākkhāto. Yathāha –

しかし、超越的な法(ロークウッタル・ダルマ)は、涅槃(ニッバーナ)に対応する実践(パティパッダー)と、実践に対応する涅槃が説かれているから、よく説かれた法である。というのは、このように言われている。「賢明に説かれた、世尊によって、弟子たちのための涅槃へ導く実践と、涅槃と実践とが。ちょうどガンジス川の水がヤムナー川の水と混ざり合うように、このように賢明に説かれた、世尊によって、弟子たちのための涅槃へ導く実践と、涅槃と実践とが。」(ディー・ニ・2.296)。

‘‘Supaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā ca. Seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti, evameva supaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā saṃsandati nibbānañca paṭipadā cā’’ti (dī. ni. 2.296).

「賢明に説かれた 尊師によって、弟子たちのための涅槃へ導く実践と、涅槃と実践とが。ちょうどガンジス川の水がヤムナー川の水と混ざり合うように、このように賢明に説かれた、世尊によって、弟子たちのための涅槃へ導く実践と、涅槃と実践とが。」(ディー・ニ・2.296)。

Ariyamaggo cettha antadvayaṃ anupagamma majjhimāpaṭipadābhūtova ‘‘majjhimā paṭipadā’’ti akkhātattā svākkhāto. Sāmaññaphalāni paṭippassaddhakilesāneva ‘‘paṭippassaddhakilesānī’’ti akkhātattā svākkhātāni. Nibbānaṃ sassatāmatatāṇaleṇādisabhāvameva sassatādisabhāvavasena akkhātattā svākkhātanti evaṃ lokuttaradhammopi svākkhāto.

聖なる道(アリヤマッゴ)は、ここにおいて、両極端(苦行と耽楽)に陥らず、中道(マッヂマー・パティパダー)であるから、「中道」として説かれているので、よく説かれたのである。修行(サーマンニャ)の果(パーラ)は、煩悩(キレーサ)が鎮まったものであるから、「煩悩が鎮まったもの」として説かれているので、よく説かれたのである。涅槃は、常住(サッサタ)や断滅(ウッチェーダ)などの性質(サバヴァ)であるから、常住などの性質(サバヴァ)から説かれているので、よく説かれたのである。このように、超越的な法(ロークウッタル・ダルマ)もよく説かれた法である。

Ariyamaggo attano santāne rāgādīnaṃ abhāvaṃ karontena ariyapuggalena sāmaṃ daṭṭhabbo ‘‘ariyamaggena mama rāgādayo pahīnā’’ti sayaṃ attanā anaññaneyyena passitabboti sandiṭṭhi, sandiṭṭhi eva sandiṭṭhiko. Apica navavidho lokuttaradhammo yena yena adhigato hoti, tena tena ariyasāvakena parasaddhāya gantabbataṃ hitvā paccakkhañāṇena sayaṃ daṭṭhabboti sandiṭṭhiko. Atha vā pasatthā diṭṭhi sandiṭṭhi, sandiṭṭhiyā jayatīti sandiṭṭhiko. Tathā hettha ariyamaggo sampayuttāya, ariyaphalaṃ kāraṇabhūtāya, nibbānaṃ visayibhūtāya sandiṭṭhiyā kilese jayati, tasmā yathā rathena jayatīti rathiko, evaṃ navavidhopi lokuttaradhammo sandiṭṭhiyā jayatīti sandiṭṭhiko. Atha vā diṭṭhanti dassanaṃ vuccati, diṭṭhameva sandiṭṭhaṃ, sandassananti attho. Sandiṭṭhaṃ arahatīti sandiṭṭhiko. Lokuttaradhammo hi bhāvanābhisamayavasena sacchikiriyābhisamayavasena ca dissamānoyeva vaṭṭabhayaṃ nivatteti, tasmā yathā vatthamarahatīti vatthiko, evaṃ sandiṭṭhaṃ arahatīti sandiṭṭhiko.

聖なる道(アリヤマッゴ)は、自身の修行(サンターナ)において、貪欲など(ラーガーディ)がなくなることを行う聖なる人物(アリア・プッガル)によって、自ら見られるべきものである。「聖なる道によって、私の貪欲などは捨てられた」と、自ら自分自身で、他者に知られることなく見られるべきであるから、現証(サンディッティ)である。現証(サンディッティ)こそ現証(サンディッティ)である。また、九つの超越的な法(ロークウッタル・ダルマ)は、どれほど獲得されたとしても、その聖なる弟子(アリア・サーヴァカ)は、他者の信仰に頼ることなく、直接の智慧(パッチャッカ・ニャーナ)によって自ら見られるべきであるから、現証(サンディッティ)である。あるいは、称賛されるべき見解(ディッティ)は現証(サンディッティ)であり、現証(サンディッティ)によって(煩悩を)打ち勝つから、現証(サンディッティ)である。同様に、ここでは聖なる道(アリヤマッゴ)は、結びつくもの(サンユッタヤー)、聖なる果(アリア・パラ)は、原因となるもの(カラーナブータヤー)、涅槃は、対象となるもの(ヴィサヤブータヤー)である現証(サンディッティ)によって、煩悩を打ち勝つ。それゆえ、ちょうど戦車(ラタ)によって戦う者を戦車乗り(ラティコ)というように、九つの超越的な法(ロークウッタル・ダルマ)も現証(サンディッティ)によって打ち勝つから、現証(サンディッティ)である。あるいは、「見解(ディッティ)」とは、見ること(ダッサナ)を言う。見ること(ダッサナ)そのものが、見られた(サンディッタ)ものである、すなわち、見ること(サンダッサナ)である。見られた(サンディッタ)ものを得る(アラハティ)から、現証(サンディッティ)である。超越的な法(ロークウッタル・ダルマ)は、修行(バーヴァナー)の完成(アビサマヤ)によって、そして実現(サチキラヤー)の完成(アビサマヤ)によって、見られる(ディッサマーナ)ものであり、流転(ヴァッタ)の恐怖を止める。それゆえ、ちょうど布(ヴァッタ)を得る(アラハティ)者を布(ヴァッティコ)というように、見られた(サンディッタ)ものを得る(アラハティ)から、現証(サンディッティ)である。

Attano phaladānaṃ sandhāya nāssa āgametabbo kālo atthīti akālo. Yathā hi lokiyakusalassa upapajjaaparāpariyāyetiādinā phaladānaṃ pati āgametabbo kālo atthi, na evametassāti attho. Akāloyeva akāliko, na pañcāhasattāhādibhedaṃ kālaṃ khepetvā phalaṃ deti, attano pana pavattisamanantarameva phaladoti vuttaṃ hoti. Atha vā attano phalappadāne vippakaṭṭho dūro kālo patto upanīto assāti kāliko, kālantaraphaladāyī. Ko so? Lokiyo kusaladhammo. Ayaṃ pana samanantaraphaladāyakattā na kālikoti akāliko. Maggameva hi sandhāya ‘‘akāliko’’ti idaṃ vuttaṃ.

自身の果(パーラ)を与えることを考慮すると、それには到来するべき時間がないから、時がない(アカラ)。ちょうど、現世の善行(ローキヤ・クサラ)には、生まれてから再び生まれるまでの(期間)などのように、果(パーラ)を与えるために到来するべき時間がある。しかし、それ(超越的な法)には、そのような時間はない、という意味である。時がないから、時がない(アカラ)のであり、五日や七日などのように時間を費やしてから果(パーラ)を与えるのではなく、自身の(行為の)直後にすぐに果(パーラ)を与える、とこのように言われたのである。あるいは、自身の果(パーラ)を与えるにおいて、遠い時間は過ぎ去って、近づいてきた(=到来した)とするなら、それは時がある(カラ)もの、時を経てから果(パーラ)を与えるものである。それは何か? 現世の善行(ローキヤ・クサラ・ダルマ)である。しかし、これは直後に果(パーラ)を与えるから、時がある(カラ)ものではない、すなわち、時がない(アカラ)のである。聖なる道(マッガ)そのものを考慮して、「時がない(アカラ)」というこの言葉が言われたのである。

‘‘Ehi passa imaṃ dhamma’’nti evaṃ pavattaṃ ehipassavidhiṃ arahatīti ehipassiko. Kasmā panesa taṃ vidhiṃ arahatīti? Paramatthato vijjamānattā parisuddhattā ca. Rittamuṭṭhiyañhi hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā atthīti vatvāpi ‘‘ehi passa ima’’nti na sakkā vattuṃ. Kasmā? Avijjamānattā. Vijjamānampi ca gūthaṃ vā muttaṃ vā manuññabhāvappakāsanena cittasampahaṃsanatthaṃ ‘‘ehi passa ima’’nti na sakkā vattuṃ, apica kho naṃ tiṇehi vā paṇṇehi vā paṭicchādetabbameva hoti. Kasmā? Aparisuddhattā. Ayaṃ pana navavidhopi lokuttaradhammo sabhāvato ca vijjamāno vigatavalāhake ca ākāse sampuṇṇacandamaṇḍalaṃ viya paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya ca parisuddho, tasmā vijjamānattā parisuddhattā ca ehipassavidhiṃ arahatīti ehipassiko.

「さあ来て、この法を見なさい」というように始まる「来て見よ(エーヒ・パッサ)」という様式(ヴィディ)に値するから、来て見よ(エーヒ・パッサ)のもの(エーヒ・パッサコ)である。なぜ、それはその様式(ヴィディ)に値するのか? 真実(パラマッタ)として存在し、清らかであるからである。例えば、握りしめた(リッタ・ムッティヤ)金や銀であっても、「さあ来て、これを見なさい」と言って、それを(現実に)見せることはできない。なぜか? 存在しないからである。存在しても、糞(グータ)や排泄物(ムッタ)のようなものを、好ましいということを装って人を惑わすために、「さあ来て、これを見なさい」と言って、それを(現実に)見せることはできない。さらに、それ(糞や排泄物)は、草(ティナ)や葉(パンナ)で覆っておくべきである。なぜか? 清らかではないからである。しかし、この九つの超越的な法(ロークウッタル・ダルマ)は、その性質(サバヴァ)によって存在し、雲がない(ヴィガタ・ヴァーラハカ)空における満月(サンプンナ・チャンタ・マンダラ)のように、あるいは、白玉(パン ドゥ・カンバラ)に置かれた宝玉(ジャーティ・マニ)のように清らかである。それゆえ、存在することと清らかであることから、「来て見よ(エーヒ・パッサ)」という様式(ヴィディ)に値するから、来て見よ(エーヒ・パッサ)のもの(エーヒ・パッサコ)である。

Upanetabboti opaneyyiko. Ayaṃ panettha vinicchayo – upanayanaṃ upanayo, ādittaṃ celaṃ vā sīsaṃ vā ajjhupekkhitvāpi bhāvanāvasena attano citte upanayanaṃ uppādanaṃ arahatīti opaneyyiko. Idaṃ saṅkhate lokuttaradhamme yujjati, asaṅkhato pana attano citte ārammaṇabhāvena upanayanaṃ arahatīti opaneyyiko, sacchikiriyāvasena allīyanaṃ arahatīti attho. Atha vā nibbānaṃ upaneti ariyapuggalanti ariyamaggo upaneyyo, sacchikātabbataṃ upanetabboti phalanibbānadhammo upaneyyo, upaneyyo eva opaneyyiko.

導き入れるべきものであるから、導き入れるべきもの(オパネーイコ)である。これについて、裁定(ヴィニッチャヤ)がある。導き入れること(ウパナヤナ)は、導き入れ(ウパナヤ)である。燃え盛る衣(アディッタ・チェラ)や頭(シーサ)を顧みることなく、修行(バーヴァナー)の力によって、自身の心に導き入れ(ウパナヤナ)を生じさせることを得るから、導き入れるべきもの(オパネーイコ)である。これは、形成された(サンクテ)超越的な法(ロークウッタル・ダルマ)において起こる。形成されていない(アサンクテ)もの(涅槃)は、自身の心において対象(アーランマナ)として導き入れることを得るから、導き入れるべきもの(オパネーイコ)である。実現(サチキラヤー)の力によって、結びつく(アッリヤナ)ことを得る、という意味である。あるいは、涅槃(ニッバーナ)へ導き入れる(ウパネーティ)聖なる人物(アリア・プッガル)であるから、聖なる道(アリヤマッゴ)は導き入れるべきもの(ウパネーヨ)である。実現されるべきこと(サチカータッバタ)を導き入れるべきであるから、果(パーラ)・涅槃(ニッバーナ)・法(ダンマ)は導き入れるべきもの(ウパネーヨ)である。導き入れるべきもの(ウパネーヨ)そのものが、導き入れるべきもの(オパネーイコ)である。

Sabbehi ugghaṭitaññūādīhi viññūhi ‘‘bhāvito me maggo, adhigataṃ phalaṃ, sacchikato nirodho’’ti attani attani veditabboti paccattaṃ veditabbo viññūhi. Na hi upajjhāyena bhāvitena maggena saddhivihārikassa kilesā pahīyanti, na so tassa phalasamāpattiyā phāsu viharati, na tena sacchikataṃ nibbānaṃ sacchikaroti, tasmā na esa parassa sīse ābharaṇaṃ viya daṭṭhabbo, attano pana citteyeva daṭṭhabbo, anubhavitabbo viññūhīti vuttaṃ hoti.

すべての、一を聞いて全てを悟る(ウッガティタンニュー)などの賢明な者(ヴィニユー)によって、自らの心において、「私の道(マッガ)は修行された、果(パーラ)は獲得された、滅(ニローダ)は実現された」と知られるべきであるから、それぞれ(パチャッタ)に、賢明な者(ヴィニユー)によって知られるべきである。というのは、師(ウパーッジャーヤ)が修行した道(マッガ)によって、同宿(サッディヴィハーリカ)の煩悩(キレーサ)が捨てられるわけではない。彼は、その(師の)果(パーラ)の境地(サマーパッティ)によって安楽に生きることができるわけではない。また、彼が実現した(サチカタ)涅槃(ニッバーナ)を実現できるわけではない。それゆえ、これは他者の頭に飾るもののように見られるべきではなく、自らの心においてのみ見られるべきであり、経験されるべきである、と賢明な者(ヴィニユー)によって言われたのである。

Asaṅkhatanti saṅgamma samāgamma paccayasamodhānalakkhaṇena saṅgamena sannipatitvā anurūpehi paccayehi akataṃ anibbattitanti asaṅkhataṃ. Natthi ettha matanti amataṃ, etasmiṃ vā adhigate natthi puggalassa mataṃ maraṇanti amataṃ. Kiñcāpi ettha ‘‘svākkhātaṃ dhammaṃ paccakkhāmī’’tiādinā sabbattha dhamma-saddappayogo dassito, tathāpi dhamma-saddena ayojetvā vutte vevacane na paccakkhānaṃ nāma na hotīti ‘‘svākkhātaṃ paccakkhāmī’’tiādinā vuttepi sikkhāpaccakkhānaṃ hotiyevāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Svākkhātaṃ dhamma’’ntiādinā pana dhamma-saddappayogo svākkhātā-disaddānaṃ dhamma-visesanabhāvadassanatthaṃ katoti veditabbaṃ. Ekadhammakkhandhassapi nāmanti ettha ‘‘paṭhamadhammakkhandhaṃ dutiyadhammakkhandhaṃ pucchādhammakkhandhaṃ vissajjanādhammakkhandha’’ntiādinā dhammakkhandhanāmāni veditabbāni.

形成されていない(アサンクテ)とは、集まり(サンガマ)、結合し(サマーガマ)、原因(パッチヤヤ)の集まり(サモダーナ)という性質(ラッカナ)である結合(サンガマ)によって、集まって、それに相当する原因(パッチヤヤ)によって、作られていない(アカタ)、生まれていない(アニバッティタ)から、形成されていない(アサンクテ)である。ここ(この世)に死はない(ナッティ エッタ マタ)から、不死(アータ)である。あるいは、これ(不死)を獲得した(アディガータ)とき、人の死(プッガラッサ マタ・マラナ)はないから、不死(アータ)である。たとえ、「よく説かれた法(ダンマ)を現証する」など、あらゆる場所で法(ダンマ)という言葉が使われているとしても、法(ダンマ)という言葉を使わずに言われたとしても、現証(パッチヤククァーナ)ではない、ということはない。「よく説かれた法(ダンマ)」などと言われた場合でも、修行(シッハー)の現証(パッチヤククァーナ)がある、と見なされるべきである。「よく説かれた法(ダンマ)」などと言う場合、法(ダンマ)という言葉が使われているのは、よく説かれた(スワッカートゥ)などの言葉が、法(ダンマ)を修飾するものであることを示すためである、と知られるべきである。例えば、一つの法(ダンマ)の集まり(スカンダ)にも名前があり、「第一の法(ダンマ)の集まり、第二の法(ダンマ)の集まり、問う法(ダンマ)の集まり、答える法(ダンマ)の集まり」など、法(ダンマ)の集まり(スカンダ)の名前を知るべきである。

Suppaṭipannanti svākkhāte dhammavinaye yathānusiṭṭhaṃ paṭipannattā suppaṭipannaṃ. Majjhimāya paṭipadāya antadvayaṃ anupagamma paṭipannattā kāyavacīmanovaṅkakuṭilajimhadosappahānāya paṭipannattā ca ujuppaṭipannaṃ. Ñāyo vuccati nibbānaṃ ariyamaggādīhi ñāyati paṭivijjhīyati sacchikarīyatīti katvā, tadatthāya paṭipannattā ñāyappaṭipannaṃ. Yathā paṭipannā guṇasambhāvanāya parehi kariyamānaṃ paccuṭṭhānādisāmīcikammaṃ arahanti, tathā paṭipannattā sāmīcippaṭipannaṃ.

よく実践された(スッパティパンナ)とは、よく説かれた法(ダンマ)と戒律(ヴィナヤ)において、教えられた通りに実践されたから、よく実践された(スッパティパンナ)である。中道(マッヂマヤー・パティパダー)によって、両極端(ドゥ・アヤ)に陥らずに実践されたから、また、身・口・意(カーヤ・ヴァチ・マノ)の曲がった・ねじれた・不正な貪欲(クティラ・ジンマ・ドーサ)を捨てるために実践されたから、まっすぐな実践(ウジュ・パティパンナ)である。道(ニャーヤ)とは、涅槃(ニッバーナ)を聖なる道(アリヤマッガ)などによって知る(ニャーヤティ)、理解する(パティヴィッヂーヤティ)、実現する(サチカリーヤティ)ことであるから、その目的のために実践されたから、道(ニャーヤ)・実践(パティパンナ)である。ちょうど、実践された(パティパンナ)者が、徳(グナ)を称賛する(サンバーヴァナー)ために、他者によって行われる、立ち向かう(パッチウッダーナ)などの儀礼(サーミーチー・カマ)に値するように、実践された(パティパンナ)から、適切な(サーミーチー)・実践(パティパンナ)である。

Yugaḷavasena paṭhamamaggaṭṭho phalaṭṭhoti idamekaṃ yugaḷanti evaṃ cattāri purisayugāni honti. Ettha pana ‘‘catupurisayugaṃ saṅgha’’nti vattabbe ‘‘cattārī’’ti vibhattilopaṃ akatvā niddeso katoti daṭṭhabbaṃ. Cattāri purisayugāni etthāti catupurisayugoti hi saṅgho vuccati. Aṭṭhapurisapuggalanti purisapuggalavasena eko paṭhamamaggaṭṭho, eko phalaṭṭhoti iminā nayena aṭṭheva purisapuggalā honti. Aṭṭha purisapuggalā etthāti aṭṭhapurisapuggalo, saṅgho. Ettha ca purisoti vā puggaloti vā ekatthānetāni padāni, veneyyavasena panetaṃ vuttaṃ.

対(ユガラ)の様式によって、第一の道(マッガッタ)と果(パラッタ)である。これは一つの対(ユガラ)である。このように、四つの人の対(プーリサ・ユガーニ)がある。ここでは、「四人の人の対(カトゥ・プーリサ・ユガン・サンガ)」と言うべきところを、「四つ(カッタアーリ)」という格変化(ヴィバッティ)の省略をせずに、指示(ニデーサ)が行われた、と見なされるべきである。四人の人の対(カトゥ・プーリサ・ユガーニ)がここにあるから、四人の人の対(カトゥ・プーリサ・ユガ)である、と僧伽(サンガ)は言われる。八人の人の対(アッハ・プーリサ・プッガラ)とは、 人(プーリサ)・人物(プッガル)の様式によって、一人が第一の道(マッガッタ)であり、一人が果(パラッタ)である。この様式(ナヤ)によって、八人の人物(プッガラ)がある。八人の人物(アッハ・プーリサ・プッガラ)がここにあるから、八人の人物(アッハ・プーリサ・プッガロ)である、すなわち、僧伽(サンガ)である。ここでは、人(プーリサ)または人物(プッガル)は、同じ意味(エイカッタ)であるこれらの言葉である。しかし、教化されるべき者(ヴェーネーヤ)の様式(ヴァーセーナ)によって、それは言われたのである。

Āhuneyyantiādīsu (visuddhi. 1.156) ānetvā hunitabbanti āhunaṃ, dūratopi ānetvā sīlavantesu dātabbānaṃ catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ. Taṃ āhunaṃ paṭiggahetuṃ yutto tassa mahapphalabhāvakaraṇatoti āhuneyyo, saṅgho. Atha vā dūratopi āgantvā sabbasāpateyyampi ettha hunitabbanti āhavanīyo, sakkādīnampi vā āhavanaṃ arahatīti āhavanīyo. Yo cāyaṃ brāhmaṇānaṃ āhavanīyo aggi, yattha hutaṃ mahapphalanti tesaṃ laddhi. Sace hutassa mahapphalatāya āhavanīyo, saṅghova āhavanīyo. Saṅghe hutañhi mahapphalaṃ hoti. Yathāha –

「捧げるべきもの(アーフナ・エイヨー)」などについて。(ヴィスッディ・1.156) 運んでくる(アーネトワー)捧げる(フニタッブ)ものが、捧げ物(アーフナ)である。遠くからも運んできて、戒律を守る者(シーラワンテース)に与えられるべき四つの供物(パッチヤヤ)の、これは別名である。それを捧げるべきもの(アーフナ・エイヨー)は、捧げ物(アーフナ)を受け取るのに適しており、その大きな果(マハッパラ)をもたらすから、捧げるべきもの(アーフナ・エイヨー)、すなわち僧伽(サンガ)である。あるいは、遠くからも来て、すべての財産(サッバ・サーパテーヤンピ)をここで捧げる(フニタッブ)ものが、捧げ物(アーハヴァニヨー)である。あるいは、インドラ(サッカ)など(インドラ)にとっても、捧げる(アーハヴァナ)に値するから、捧げるべきもの(アーハヴァニヨー)である。そして、これがバラモンたちの捧げ物(アーハヴァニヨー)の火であり、捧げた(フタ)ものが大きな果(マハッパラ)をもたらす場所である、というのが彼らの見解(ラッディ)である。もし捧げた(フタ)ものが大きな果(マハッパラ)をもたらすから、捧げるべきもの(アーハヴァニヨー)であるなら、僧伽(サンガ)こそ捧げるべきもの(アーハヴァニヨー)である。僧伽(サンガ)に捧げた(フタ)ものは、大きな果(マハッパラ)をもたらすからである。ちょうど、このように言われている。「そして、百年間、生き物を、火を森で祀る者。そして、修行した(バーヴィタッタナ)者一人を、一瞬でも供養する者。その供養こそがより良い、百年間捧げるよりも。」(ダンマパダ 107)。

‘‘Yo ca vassasataṃ jantu, aggiṃ paricare vane;

「そして、百年間、生き物を、火を森で祀る者。

Ekañca bhāvitattānaṃ, muhuttamapi pūjaye;

そして、修行した(バーヴィタッタナ)者一人を、一瞬でも供養する者。

Sāyeva pūjanā seyyo, yañce vassasataṃ huta’’nti. (dha. pa. 107);

その供養こそがより良い、百年間捧げるよりも。」(ダンマパダ 107)。

Tadetaṃ nikāyantare ‘‘āhavanīyo’’ti padaṃ idha ‘‘āhuneyyo’’ti iminā padena atthato ekaṃ, byañjanato panettha kiñcimattameva nānaṃ.

それ、この(言葉)は、他の集団(ニカーヤンタレ)では「捧げるべきもの(アーハヴァニヨー)」という言葉で言われているが、ここでは「捧げるべきもの(アーフナ・エイヨー)」という言葉で、意味においては同じであるが、文字(ビヤンジャナ)においては少しだけ異なっている。

Pāhuneyyanti ettha pana pāhunaṃ vuccati disāvidisato āgatānaṃ piyamanāpānaṃ ñātimittānaṃ atthāya sakkārena paṭiyattaṃ āgantukadānaṃ. Tampi ṭhapetvā te tathārūpe piyamittādike pāhunake saṅghasseva dātuṃ yuttaṃ, saṅghova taṃ paṭiggahetuṃ yutto. Saṅghasadiso hi pāhunako natthi. Tathā hesa ekabuddhantare vītivatteyeva dissati, abbokiṇṇañca piyamanāpattakarehi sīlādidhammehi samannāgatoti evaṃ pāhunamassa dātuṃ yuttaṃ, pāhunañca paṭiggahetuṃ yuttoti pāhuneyyo.

「客をもてなすべきもの(パーフナ・エイヨー)」とは、ここでは、客(パーフナ)とは、方々(ディサー・ヴィディサト)からやって来る、親しみやすく愛おしい(ピヤマナーパ)親戚や友人(ニャーティ・ミッタ)のために、敬意(サッカラーラ)をもって準備された、訪問者への贈り物(アガントゥカ・ダーナ)を言う。しかし、それ(訪問者への贈り物)を置いたとしても、そのように親しみやすく愛おしい親戚や友人(ピヤマッタ)などに、僧伽(サンガ)にこそ与えるのが適切である。僧伽(サンガ)こそがそれを受け取るのに適している。僧伽(サンガ)に似た客(パーフナコ)はいない。このように、彼は、一仏(エーカ・ブッダ)の時代が過ぎ去った後にのみ見られ、親しみやすく愛おしい者(ピヤマナーパッタカラ)で混じり合っている、戒律(シーラ)などの徳(ダンマ)を備えているから、このように、客(パーフナ)を彼に与えるのが適切であり、客(パーフナ)を受け取るのに適しているから、客をもてなすべきもの(パーフナ・エイヨー)である。

Dakkhanti etāya sattā yathādhippetāhi sampattīhi vaḍḍhantīti dakkhiṇā, paralokaṃ saddahitvā dātabbadānaṃ. Taṃ dakkhiṇaṃ arahati, dakkhiṇāya vā hito yasmā naṃ mahapphalakaratāya visodhetīti dakkhiṇeyyo. Ubho hatthe sirasi patiṭṭhāpetvā sabbalokena kariyamānaṃ añjalikammaṃ arahatīti añjalikaraṇīyo. Anuttaraṃ puññakkhettanti sabbalokassa asadisaṃ puññaviruhanaṭṭhānaṃ. Yathā hi rañño vā amaccassa vā sālīnaṃ vā yavānaṃ vā viruhanaṭṭhānaṃ rañño sālikkhettaṃ yavakkhettanti vuccati, evaṃ saṅgho sabbalokassa puññānaṃ viruhanaṭṭhānaṃ. Saṅghaṃ nissāya hi lokassa nānappakārahitasukhasaṃvattanikāni puññāni viruhanti, tasmā saṅgho anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Etthāpi ‘‘suppaṭipannaṃ saṅgha’’ntiādinā sabbattha saṅgha-saddappayogo suppaṭipannā-disaddānaṃ saṅghavisesanabhāvadassanatthaṃ kato, tasmā ‘‘suppaṭipannaṃ paccakkhāmī’’tiādinā vuttepi sikkhāpaccakkhānaṃ hotiyevāti daṭṭhabbaṃ.

「寄進されるべきもの(ダックヒナ・エイヨー)」とは、これにより人々(サッタ)は、望み通りの(ヤタ・アディッペータヒ)成功(サンパッティ)によって成長するから、寄進(ダックヒナー)、来世(パラローカ)を信じて与えられるべき施し(ダーナ)である。それを値する(アラハティ)、あるいは、寄進(ダックヒナー)によって利益を得る(ヒトー)ものであるから、それを(大きな果をもたらすものとして)清める(ヴィソダエティ)から、寄進されるべきもの(ダックヒナ・エイヨー)である。両手(ウボ・ハッテ)を頭(スィラ)に置いて、すべての(サッバ・ローケナ)人によって行われる、合掌(アンジャリ・カマ)に値するから、合掌(アンジャリカラニヨー)されるべきものである。無上の功徳の畑(アヌッタラ・プンニャ・クチェッタ)とは、すべての(サッバ・ローカッサ)人にとって、比類のない(アサディサ)功徳(プンニャ)が育つ場所(ヴィルハナ・ターナ)である。 ちょうど、王(ラニョー)や大臣(アマッチャッサ)の、稲(サリーナ)や大麦(ヤーヴァーナ)の育つ場所を、王の稲畑(ラニョー・サーリ・クチェッタ)や大麦畑(ヤーヴァ・クチェッタ)と言うように、このように、僧伽(サンガ)は、すべての(サッバ・ローカッサ)人の功徳(プンニャーナ)の育つ場所である。僧伽(サンガ)に頼ってこそ、世間(ローカッサ)の様々な種類の利益(ヒタ)と幸福(スコ)につながる功徳(プンニャーニ)が育つから、僧伽(サンガ)は世間(ローカッサ)にとって無上の功徳の畑(アヌッタラ・プンニャ・クチェッタ)である。ここでも、「よく実践された(スッパティパンナ)僧伽(サンガ)」などと言う場合、すべての場所で僧伽(サンガ)という言葉が使われているのは、よく実践された(スッパティパンナ)などの言葉が、僧伽(サンガ)を修飾するものであることを示すためである。それゆえ、「よく実践された(スッパティパンナ)ものを現証する」などと言っても、修行(シッハー)の現証(パッチヤククァーナ)がある、と見なされるべきである。

Sikkhāvevacanesu pana sikkhā-saddaṃ vinā kevalaṃ bhikkhu-saddo bhikkhunī-saddo ca sikkhāya adhivacanaṃ na hotīti **‘‘bhikkhusikkhaṃ bhikkhunīsikkha’’**nti vutteyeva sīsaṃ eti, adhisīlādayo pana sikkhā evāti ‘‘adhisīlaṃ paccakkhāmī’’tiādinā vuttepi sīsaṃ eti. Paṭhamaṃ pārājikantiādinā sikkhāpadānaṃyeva gahaṇaṃ veditabbaṃ, na āpattīnaṃ.

修行(シッハー)の言葉について。 修行(シッハー)という言葉なしに、単に「比丘(ビク)」という言葉や「比丘尼(ビクニ)」という言葉だけでは、修行(シッハー)の別名とはならないから、**「比丘の修行(ビク・シッカン)、比丘尼の修行(ビクニ・シッカン)」**と言った場合にのみ、それが(修行と)みなされる。しかし、戒(アディシラ)など(アディシラダーヤ)は、修行(シッハー)そのものであるから、「戒(アディシラ)を現証する」などと言っても、それが(修行と)みなされる。

Upajjhāyavevacanesu upajjhāyo hutvā yo pabbājesi ceva upasampādesi ca, taṃ sandhāya **‘‘yo maṃ pabbājesī’’**tiādi vuttaṃ. Yassa mūlenāti yassa padhānabhāvena kāraṇabhāvena vā. Yassa mūlaṃ padhānabhāvo kāraṇabhāvo vā etissāti yassamūlikā, pabbajjā upasampadā ca. Mūla-saddassa sāpekkhabhāvepi niccasāpekkhatāya gamakattā taddhitavutti daṭṭhabbā.

師(ウパーッジャーヤ)の別名について。師(ウパーッジャーヤ)となって、誰が還俗(パーッバージェーシ)し、そして具足戒(ウパスィンパデーシ)を受けたのか、それを考慮して**「私を還俗させた者」**などの言葉が言われたのである。その根源(ユッサ・ムーレン)とは、その主要なもの(パーダーナバーヴァ)としての、あるいは、原因(カラーナバーヴァ)としての。その根源(ムーラ)が、主要なもの(パーダーナバーヴァ)または原因(カラーナバーヴァ)である、ということから、その根源(ムーラ)を持つ(ユッサ・ムーリカ)であり、還俗(パーッバジャー)と具足戒(ウパスィンパダー)である。根源(ムーラ)という言葉は、依存関係(サーペークカバーヴァ)にある場合でも、常に依存関係にある(ニッチサ・サーペークカターヤ)ことを示すから、接尾辞(タッディタ)の用法(ヴッティ)が見られるべきである。

Ācariyavevacanesu pana yo upajjhaṃ adatvā ācariyova hutvā pabbājesi, kammavācācariyo hutvā upasampādesi ca, taṃ sandhāya **‘‘yo maṃ pabbājesi, yo maṃ anusāvesī’’**ti vuttaṃ. Imehi dvīhi vacanehi pabbajjācariyo ca upasampadācariyo ca dassito. Yāhaṃ nissāya vasāmīti nissayācariyaṃ dasseti. Yāhaṃ uddisāpemītiādinā pana dhammācariyo vutto. Tattha uddisāpemīti pāṭhaṃ uddisāpemi. Paripucchāmīti uggahitapāṭhassa atthaṃ paripucchāmi. Saddhivihārikavevacanādīsu ca vuttānusāreneva attho veditabbo. Tassa mūleti ettha pana tassa santiketi attho daṭṭhabbo.

「師の指示には、師になるべき者(長老)を師(指導者)にならずして、師となって(指導者となって)戒を授けた」とある。これは「私を戒を授けたのは、私を導いてくれたのは」という言葉で、戒を授けた師と導いた師とを示している。「私が依って生きる」は依るべき師を示している。「私が指示する」などというのは、教えを説く師を示している。そこで「指示する」は「教える」という意味である。「質問する」とは、学習した教えの内容を質問することである。同行者(仲間)としての師についても、それに準じて意味を理解すべきである。この文脈における「師」とは、「その者のそばにいる」という意味で理解すべきである。

Okallakoti khuppipāsādidukkhaparetānaṃ khīṇasukhānaṃ nahānādisarīrapaṭijagganarahitānaṃ kapaṇamanussānametaṃ adhivacanaṃ. Moḷibaddhoti sikhābaddho omukkamakuṭo vā. Kiñcāpi dvevāciko upāsako paṭhamabodhiyaṃyeva sambhavati, tathāpi tadā labbhamānanāmaṃ gahetvā vuttepi sikkhāpaccakkhānaṃ hotiyevāti dassanatthaṃ **‘‘dvevāciko upāsako’’**ti vuttaṃ. ‘‘Dvevāciko’’ti idameva panettha vevacananti daṭṭhabbaṃ, tasmā ‘‘dvevācikoti maṃ dhārehī’’ti ettakepi vutte sīsaṃ eti. Evaṃ sesesupi.

「オカラ(okalla)」とは、飢えや渇きなどの苦しみによって喜びが尽き、沐浴などの身の世話もできない哀れな人々を指す言葉である。「モリバッダ(moḷibaddha)」とは、冠をかぶった、または髪を結った状態のことである。たとえ二言(仏法を二言で理解する)で入門した在俗者(upasako)が、最初に悟りを得たとしても、その時に得られた名前をもって呼ばれるのであり、たとえ学んだ戒を破ったとしても、それはありうることであるということを示すために、「二言で入門した在俗者」と述べられている。「二言で入門した」ということは、この場合に特別な意味を持つ言葉である。したがって、「私を二言で入門した者として覚えておきなさい」とさえ言えば、それは(適切に)理解される。他の言葉についても同様である。

Kumārakoti kumārāvattho ativiya daharasāmaṇero. Cellakoti tato mahantataro khuddakasāmaṇero. Ceṭakoti majjhimo. Moḷigalloti mahāsāmaṇero. Samaṇuddesoti pana avisesato sāmaṇerādhivacanaṃ. Nigaṇṭhupaṭṭhākotiādīnipi titthiyasāvakavevacanānīti daṭṭhabbaṃ.

「クマーラ(kumāra)」とは、非常に幼い童子(修行者)のことである。「チェッラ(cellaka)」とは、それよりも少し年長の若い童子(修行者)のことである。「チェータ(ceṭa)」とは、中間の年齢の童子(修行者)である。「モリガッラ(moḷigalla)」とは、年長の童子(修行者)のことである。「サマナウッデサ(samaṇuddesa)」とは、特に区別なく、童子(修行者)を指す言葉である。「ニガンタ(nigaṇṭha)」の補助者なども、他宗派の信徒の言葉として理解すべきである。

Dussīloti nissīlo sīlavirahito. Pāpadhammoti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvo. Asucisaṅkassarasamācāroti aparisuddhakāyakammāditāya asuci hutvā saṅkāya saritabbasamācāro. Dussīlo hi kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ asukena kataṃ bhavissatī’’ti paresaṃ āsaṅkanīyo hoti. Kenacideva karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāro. Paṭicchannakammantoti lajjitabbatāya paṭicchādetabbakammanto. Assamaṇoti na samaṇo. Salākaggahaṇādīsu ‘‘ahampi samaṇo’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiñño, aseṭṭhacāritāya abrahmacārī, uposathādīsu ‘‘ahampi brahmacārī’’ti micchāpaṭiññāya brahmacāripaṭiñño, pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūti, chahi dvārehi rāgādikilesānussavanena tintattā avassuto, sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujāto. Koṇṭhoti dussīlādhivacanametaṃ.

「悪行者(dussīla)」とは、戒律を持たない者、戒律のない者である。「罪深い性質(pāpadhamma)」とは、悪行者であることによる、卑しい性質のことである。「汚れた、疑わしい振る舞い(asucisaṅkassarasamācāro)」とは、清浄でない身体の行為などにより、不浄で、疑いを招くような振る舞いである。悪行者は、何か不適切なものを見て、「これは誰かの仕業だろう」と他人に疑われやすい。何かで行われるべきことを、比丘たちが話し合っているのを見て、「私がやったことを知って話し合っているのではないか」と、自分自身で疑いを招くような振る舞いをする。「隠された行為(paṭicchannakammanta)」とは、恥ずべき行為を隠すことである。「非修行者(assamaṇa)」とは、修行者でない者である。くじ引きなどで、「私も修行者だ」と偽って修行者だと名乗ること、優れた行いをしないので非修行者であること、布薩(断食の儀式)などで、「私も清浄な行いをする者だ」と偽って清浄な行いをする者だと名乗ること、腐敗した行為により戒律の破綻があり、内側が腐敗していること、六つの感覚器官から貪欲などの煩悩の念を抱くので、濡れていること、貪欲などの煩悩が生じ、戒律を守る者たちから見捨てられるので、汚れていること。「コンタ(koṇṭha)」とは、悪行者を指す言葉である。

‘‘Yāni vā panaññānipi atthi buddhavevacanāni vā’’tiādinā yaṃ-saddaparāmaṭṭhānaṃ buddhādivevacanānaṃyeva taṃ-saddena parāmasanaṃ hotīti āha – **‘‘tehi ākārehi…pe… buddhādīnaṃ vevacanehī’’**ti. Kathaṃ pana tāni ākārādisaddehi voharīyantīti āha **‘‘vevacanāni hī’’**tiādi. Saṇṭhānavantānaṃ buddhādīnaṃ saṇṭhānadīpanaṃ tāva hotu, saṇṭhānarahitānaṃ pana dhammasikkhādīnaṃ kathanti āha **‘‘sikkhāpaccakkhānasaṇṭhānattā eva vā’’**ti. Sikkhāpaccakkhānarūpāni hi vevacanāni **‘‘sikkhāpaccakkhānasaṇṭhānānī’’**ti vuccanti. Evaṃ khoti ettha khoti avadhāraṇatthe nipātoti āha **‘‘evamevā’’**ti.

「あるいは、他に仏の言葉もある」という言葉は、言葉(言葉の連なり)によって、仏などの言葉を引用していることを意味している。「そのようにして…仏などの言葉」という言葉で、そのようにして、仏などの言葉を引用していると述べている。どのようにして、それらの言葉は、そのようにして(引用して)扱われるのかと問うと、「言葉である」と答えている。整ったもの(仏など)の整いを表すだけでなく、整っていない教え(修行など)はどうなのかと問うと、「修行の放棄の整いによる」と述べている。修行の放棄の形である言葉は、「修行の放棄の整い」と呼ばれる。このように、ここで「このように」という言葉は、限定の意味を持つ助詞であると述べている。「そのようにして、ちょうど」と。

54. Mucchāparetoti mucchāya abhibhūto. Vacanatthavijānanasamatthaṃ tiracchānagataṃ dassetuṃ **‘‘nāgamāṇavakassā’’**tiādi vuttaṃ. Tihetukapaṭisandhikāti yebhuyyavasena vuttaṃ. Na hi sabbāpi devatā tihetukapaṭisandhikāva honti dvihetukānampi sambhavato. Atikhippaṃ jānantīti devatānaṃ bhavaṅgaparivāsassa manussānaṃ viya adandhabhāvato vuttaṃ.

54. 「意識を失った者(mucchāparetā)」とは、意識を失った状態に圧倒された者である。言葉の意味を理解する能力を持つ、動物(神々)を示すために、「ナーガ(nagā)の少年」などと述べられている。「三因(tihetuka)に再誕生する」とは、大部分においてそうであると述べられている。なぜなら、すべての神々が三因で再誕生するわけではなく、二因で再誕生する者もいるからである。「非常に速く知る」とは、神々の寿命(輪廻)が、人間のそれとは異なり、短いからであると述べられている。

Sabhāgassāti purisassa. Visabhāgassāti mātugāmassa. Anariyakoti māgadhavohārato añño. Davāti sahasā. Ravāti virajjhitvā. Aññaṃ bhaṇissāmīti aññaṃ bhaṇanto buddhaṃ paccakkhāmīti bhaṇatīti yojetabbaṃ. Akkharasamayānabhiññatāya vā karaṇasampattiyā abhāvato vā kathetabbaṃ kathetuṃ asakkonto hutvā aññaṃ kathento ravā bhaṇati nāma. Ubhayathāpi aññaṃ bhaṇitukāmassa aññabhaṇanaṃ samānanti āha **‘‘purimena ko viseso’’**ti.

「同類(sabhāga)」とは、男性のことである。「異類(visabhāga)」とは、女性のことである。「非聖者(anariya)」とは、マガダ語(一般的な言葉遣い)とは異なる言葉である。「ダヴァ(dava)」とは、急に。「ラヴァ(rava)」とは、離れて。「他のことを言います」とは、他のことを言いながら、仏を否定すると言っていると解釈すべきである。文字の知識の不足、あるいは能力の欠如により、語るべきことを語ることができず、他のことを語ることは、「ラヴァ(rava)」と言われ、発話することである。どちらの場合も、何かを言いたい者が、別のことを言うことは同じであると問うと、「前の言葉とどのような違いがあるのか」と問う。

Vācetīti pāḷiṃ kathento aññaṃ uggaṇhāpento vā vāceti. Paripucchatīti pāḷiyā atthaṃ paripucchanto pāḷiṃ paripucchati. Uggaṇhātīti aññassa santike pāḷiṃ uggaṇhāti. Sajjhāyaṃ karotīti uggahitapāḷiṃ sajjhāyati. Vaṇṇetīti pāḷiyā atthaṃ saṃvaṇṇento pāḷiṃ vaṇṇeti. Mahallakassa kiñci ajānanato aviditindriyatāya vā **‘‘potthakarūpasadisassā’’**ti vuttaṃ, mattikāya katarūpasadisassāti attho. Garumedhassāti ārammaṇesu lahuppavattiyā abhāvato dandhagatikatāya garupaññassa, mandapaññassāti vuttaṃ hoti. Sabbaso vāti iminā ‘‘idaṃ padaṃ sāvessāmi ‘sikkhaṃ paccakkhāmī’’’ti evaṃ pavattacittuppādassa abhāvaṃ dasseti. Yasmā pana asati evarūpe cittuppāde kenaci pariyāyena tathāvidhaṃ vacībhedaṃ katvā sāvanaṃ nāma neva sambhavati, tasmā vuttaṃ **‘‘buddhaṃ paccakkhāmītiādīsu…pe… vacībhedaṃ katvā na sāvetī’’**ti.

「読ませる(vāceti)」とは、経典を読み上げさせ、他の者に習得させていることである。「質問する(paripucchatī)」とは、経典の意味を質問することである。「習得する(uggaṇhātī)」とは、他の者のそばで経典を習得することである。「読経する(sajjhayaṃ karotī)」とは、習得した経典を読経することである。「解説する(vaṇṇetī)」とは、経典の意味を解説することである。年配で何も知らない、あるいは感覚が鈍いので、「写本のようなもの」と述べられている。これは、写本のようなものという意味である。「重い知性(garumedhassā)」とは、対象に対する反応が遅く、知性が鈍いことを意味している。これは、知性の遅い者、愚かな者という意味である。「すべてにおいて(sabbaso vā)」という言葉は、「この言葉を『修行を放棄します』と読もう」というような心の動きがないことを示している。なぜなら、そのような心の動きがない場合、どのような方法であっても、そのような言葉の区別をして聞くことはできないからである。したがって、「仏を否定するなど…言葉の区別をして聞かせない」と述べられている。

Sikkhāpaccakkhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.

修行放棄の分析の解説、完了。

Mūlapaññattivaṇṇanā

根本の教えの解説

55. Niddisitabbassāti vivaritabbassa pakāsetabbassa. Kilesehīti ahirikādīhi kilesehi. Ito paṭṭhāyāti duṭṭhulla-padato paṭṭhāya. Tassa kammassāti methunadhammapaṭisevanasaṅkhātassa kammassa. Dassanantiādi vuttanayameva. Assāti methunadhammassa.

55. 「指摘されるべきこと(niddisitabbassa)」とは、説明されるべきこと、明らかにされるべきことである。「煩悩(kilesehi)」とは、恥を知らないことなどの煩悩のことである。「ここから始まる(ito paṭṭhāyāti)」とは、不道徳な言葉から始まる。「その行為(tassa kammassa)」とは、男女の交わりという行為のことである。「見ること(dassananti)など」は、述べられた通りである。「それ(assa)」とは、男女の交わりのことである。

Dvīhi dvīhi samāpajjitabbā dvayaṃdvayasamāpattīti āha **‘‘dvayena dvayena samāpajjitabbato’’**ti. Rāgapariyuṭṭhānena sadisabhāvappattiyā mithunānaṃ idaṃ methunaṃ, methunameva dhammo methunadhammoti āha **‘‘ubhinnaṃ rattāna’’**ntiādi. Tattha rattānanti methunarāgena rattānaṃ. Sārattānanti teneva rāgena ativiya rattānaṃ. Avassutānanti lokassādamittasanthavavasena uppannamethunarāgena tintānaṃ. Pariyuṭṭhitānanti methunarāguppattiyā pariyonaddhacittānaṃ. Sadisānanti rattatādīhi sadisānaṃ.

「二つずつ入るべき」とは、二つずつ入ることである。「貪欲に覆われている」ということは、交わりの欲望に染まっていること、交わりの欲望に深く染まっていること、世俗の快楽に慣れていること、交わりの欲望によって心が覆われていること、染まっていることなど、それらに対応することである。「二つの染まった者(ubhinnaṃ rattāna)など」と述べている。そこで「染まった者(rattāna)」とは、交わりの欲望に染まっている者である。「深く染まった者(sārattāna)」とは、その欲望に深く染まっている者である。「濡れている(avassutāna)」とは、世俗の快楽に慣れていることによる、交わりの欲望に濡れている者である。「覆われている(pariyuṭṭhitāna)」とは、交わりの欲望の念によって心が覆われている者である。「似ている(sadisāna)」とは、染まっているなど、それに似ている者である。

Yasmā ‘‘paṭisevati nāmā’’ti padaṃ mātikāya natthi, tasmā ‘‘paṭisevati nāmāti kasmā uddhaṭa’’nti yo maññati, tassa kāraṇaṃ dassento **‘‘paṭiseveyyāti ettha…pe… mātikāpada’’**nti āha. Itthiyā nimittenāti idaṃ ‘‘maggena gacchatī’’tiādi viya daṭṭhabbaṃ. Yathā hi ‘‘maggena gacchatī’’ti vutte ‘‘maggaṃ gacchati, magge vā gacchatī’’ti ayamattho labbhati, evaṃ ‘‘itthiyā nimittena pavesetī’’ti vutte ‘‘itthiyā nimittaṃ paveseti, nimitte vā pavesetī’’ti ayamattho labbhati. Idañca yebhuyyena purisapayogadassanatthaṃ vuttaṃ. Nimittaṃ aṅgajātanti atthato ekaṃ. Pavesanaṃ nāma na bahi chupanamattanti āha **‘‘vātena asamphuṭṭhe allokāse’’**ti. Abbhantarañhi pavesento ‘‘pavesetī’’ti vuccati, na bahi chupanto. Abbhantaranti ca pakatiyā sabbaso pihitassa nimittassa vātena asamphuṭṭhokāso vuccatīti.

「入る(paṭisevati)」という言葉は、基本の教えにはない。したがって、「入るという言葉はなぜ削除されたのか」と疑問に思う者に対して、その理由を説明しながら、「入るという言葉は…基本の言葉」と述べている。「女性の印(itthiyā nimittenāti)」とは、「道を行く」などと同様に理解すべきである。「道を行く」と言うと、「道を行く」「道の上を行く」という意味になるように、「女性の印によって入れる」と言うと、「女性の印を入れる」「印の上に入れる」という意味になる。これは、男性の行為の例として述べられている。印とは、体の部分である。「入れる」とは、単に外側を覆うことではないと述べている。「風に触れない、空いている場所」と。内側に入れることを「入れる」と言い、外側を覆うことではない。「内側」とは、通常すべて閉じられている印、あるいは風に触れない場所のことである。

Idāni sabbathā lesokāsapidahanatthaṃ itthinimitte purisanimitte ca labbhamānaṃ pavesakāle aññamaññaṃ phassārahaṃ padesavisesaṃ vibhajitvā dassento **‘‘itthinimitte cattāri passānī’’**tiādimāha. Vātena hi asamphuṭṭhe allokāse yattha katthaci ekenapi padesena chupitvā pavesento ‘‘pavesetī’’ti vuccati. Vemajjhanti yathā cattāri passāni asamphusanto paveseti, evaṃ katavivarassa itthinimittassa heṭṭhimatalaṃ vuccati, purisanimitte pana majjhanti aggakoṭiṃ sandhāya vadati. Uparīti aggakoṭito uparibhāgappadeso. Idañca majjhena samiñjitvā pavesentassa majjhimapabbasamiñjitaṅguliṃ katthaci pavesentassa aṅguliyā majjhimapabbapiṭṭhisadisaṃ aṅgajātassa uparibhāgavemajjhaṃ sandhāya vuttaṃ. Heṭṭhā pavesentoti itthinimittassa heṭṭhimabhāgena chupantaṃ pavesento. Majjhena pavesentoti abbhantaratalaṃ chupitvā majjhena pavesento. Katthaci acchupantaṃ pavesetvā nīharantassa hi natthi pārājikaṃ, dukkaṭaṃ pana hoti chinnasīsavatthusmiṃ vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ pavesetvā nīharantassa viya. Majjheneva chupantaṃ pavesentoti aggakoṭiyā chupantaṃ pavesento. Majjhimapabbapiṭṭhiyā samiñjitaṅgulinti sambandho. Atha vā samiñjitaṅguliṃ majjhimapabbapiṭṭhiyā pavesento viyāti yojetabbaṃ. Saṅkocetvāti nimittamajjhena bhinditvā. Uparibhāgenāti saṅkocitassa uparibhāgakoṭiyā. Idāni purisanimittassa heṭṭhā vuttesu chasu ṭhānesu uparīti vuttaṭṭhānantarassa vasena visuṃ cattāri passāni gahetvā purisanimitte dasadhā ṭhānabhedaṃ dassento **‘‘tatthā’’**tiādimāha. Heṭṭhā pana visuṃ tāni aggahetvā ‘‘cattāri passānī’’ti vacanasāmaññatopi visuṃ visuṃ labbhamānāni ekaccaṃ gahetvā cha ṭhānāni vuttāni. Tulādaṇḍasadisaṃ pavesentassāti ujukaṃ pavesentassa.

次に、あらゆる場合にわずかな隙間を塞ぐために、女性の印と男性の印において、入れる際に互いに触れ合う部分を区別して示し、「女性の印においては四つの箇所」などと述べている。風に触れない空いている場所で、どこか一部で覆って入れることを「入れる」と言う。真ん中とは、四つの箇所に触れないように入れることである。女性の印の下の面を指す。男性の印においては、真ん中の先端を指している。上とは、先端から上の部分である。これは、真ん中を曲げて入れる際に、指の真ん中の関節の背に似た体の部分の上部の真ん中を指して述べられている。「下に入れる」とは、女性の印の下の部分で覆って入れることである。「真ん中に入れる」とは、内側の面を覆って真ん中に入れることである。どこか覆わないで入れて取り出す場合、罪はないが、罪(dukkhaṃ)は、切り取られた頭の布のように、覆わないで入れて取り出す場合と同様である。「真ん中だけで覆って入れる」とは、先端だけで覆って入れることである。指の真ん中の関節の背に似た部分に(指を)入れることと関連している。あるいは、曲げた指の真ん中の関節の背に似た部分に入れると解釈することもできる。「縮めて」とは、印を真ん中で破る。「上部で」とは、縮めたものの上の部分である。次に、男性の印において、下に述べられた六つの箇所の上部という、残りの部分の状況に応じて、特別に四つの箇所を捉え、男性の印において十通りの場所の違いを示し、「そこでは」などと述べている。下に特別にそれらを捉えずに、「四つの箇所」という言葉の共通性から、特別に得られるものを捉え、六つの箇所が述べられている。「秤の棒のように入れる」とは、まっすぐに入れることである。

Nimitte jātanti attano nimitte jātaṃ. Cammakhīlanti nimitte uṭṭhitaṃ cammameva. ‘‘Uṇṇigaṇḍo’’tipi vadanti. Nimitte jātampi cammakhīlādi nimittamevāti āha **‘‘āpatti pārājikassā’’**ti. ‘‘Upahatakāyappasāda’’nti avatvā **‘‘naṭṭhakāyappasāda’’**nti vacanaṃ upādinnabhāvassa natthitādassanatthaṃ. Tenevāha – **‘‘matacammaṃ vā sukkhapīḷakaṃ vā’’**ti. Sati hi upādinnabhāve upahatepi kāyappasāde upahatindriyavatthusmiṃ viya pārājikāpattiyeva siyā, matacammaṃ pana sukkhapīḷakañca anupādinnakaṃ upādinnakeyeva ca pārājikāpatti. Tenevāha **‘‘āpatti dukkaṭassā’’**ti. Na ca evaṃ karontassa anāpatti sakkā vattunti dukkaṭaṃ vuttaṃ, itthinimittassa pana naṭṭhepi upādinnabhāve pārājikāpattiyeva. Mate akkhāyite yebhuyyena akkhāyite pārājikāpattivacanato methunassādenāti iminā kāyasaṃsaggarāgaṃ nivatteti. Sati hi kāyasaṃsaggarāge saṅghādisesova siyā, bījānipi nimittasaṅkhyaṃ na gacchantīti dukkaṭameva vuttaṃ. ‘‘Nimittena nimittaṃ pavesetī’’ti hi vuttaṃ.

「印に生じた」とは、自分の印に生じたものである。「皮膚の張り(cammakhīla)」とは、印に生じた皮膚のことである。「ウッニガンド(uṇṇigaṇḍo)」とも言う。印に生じた皮膚の張りなども印そのものであると述べて、「(戒律の)罪」と述べている。「体の魅力を失った(upahatakāyappasāda)」と言わずに、「体の魅力を失った(naṭṭhakāyappasāda)」と述べているのは、獲得したものが失われたことを示すためである。それゆえ、「死んだ皮膚、あるいは乾いた腫れ物」と述べている。獲得したものがある場合、体の魅力が失われても、感覚器官が失われた場合のように、(戒律の)罪となるであろう。しかし、死んだ皮膚や乾いた腫れ物は、獲得されていないものであり、獲得されたものであっても、(戒律の)罪となる。それゆえ、「罪(dukkhaṃ)」と述べている。このように行うことに罪がないということはありえないので、(戒律の)罪と述べられている。女性の印の場合、獲得されたものが失われても、(戒律の)罪となる。死んだもの、あるいは言われていないもの、大部分が言われていない場合、(戒律の)罪と述べられているので、男女の交わりの快楽によって、とは、体の接触による欲望を抑えることである。体の接触による欲望がある場合、それは(戒律の)罪となるが、種子も印とはみなされないので、罪(dukkhaṃ)と述べられている。「印で印を入れる」と述べられている。

Idāni imissā methunakathāya asabbhirūpattā ‘‘īdisaṃ ṭhānaṃ kathentehi suṇantehi ca evaṃ paṭipajjitabba’’nti anusāsanto **‘‘ayañca methunakathā nāmā’’**tiādimāha. Methunakathāya rāgavuddhihetuttā hāsavisayattā ca tadubhayanivattanatthaṃ paṭikūlamanasikārādīsu niyojeti. Paṭikūlamanasikārena hi rāgo nivattati, samaṇasaññādīsu paccupaṭṭhitesu hāso nivattati. Sattānuddayāyāti sattānaṃ apāyadukkhādīhi anurakkhaṇatthaṃ. Lokānukampāyāti sattalokavisayāya anukampāya.

次に、この男女の交わりの話は、適切でないので、「このような場所を語る者、聞く者も、このように振る舞うべきである」と教えながら、「これは男女の交わりの話である」などと述べている。男女の交わりの話は、欲望を増幅させる原因であり、笑いの対象でもあるので、それら二つを抑えるために、嫌悪の瞑想などに従事させる。嫌悪の瞑想によって、欲望は抑えられ、修行者としての認識などによって、笑いは抑えられる。「衆生への慈悲(sattānuddayāyāti)」とは、衆生を地獄の苦しみなどから守るためである。「世への慈悲(lokānukampāyāti)」とは、衆生の世界に対する慈悲である。

Mukhaṃ apidhāyāti mukhaṃ apidahitvā, yena kenaci pamādena kadāci mandahāso bhaveyya, tadā garuttaṃ kuppeyya, tasmā tādise kāle garubhāvassa avikopanatthaṃ bījakena mukhaṃ paṭicchādetvā nisīditabbanti adhippāyo. Atha vā mukhaṃ apidhāyāti mukhaṃ pidahitvāti attho. Bījakena mukhaṃ paṭicchādetvā hasamānena na nisīditabbanti ayamettha adhippāyo. Dantavidaṃsakanti dante dassetvā vivaritvā cāti attho. Gabbhitenāti saṅkocaṃ anāpajjantena, ussāhajātenāti attho. Yadi hi ‘‘īdisaṃ nāma asabbhiṃ kathemī’’ti saṅkocaṃ āpajjeyya, atthavibhāvanaṃ na siyā, tasmā ‘‘tādisena sammāsambuddhenapi tāva īdisaṃ kathitaṃ, kimaṅgaṃ panāhaṃ kathemī’’ti evaṃ ussāhajātena kathetabbanti adhippāyo. Satthupaṭibhāgenāti satthukappena, satthusadisenāti attho.

口を閉じるというのは、口を閉じて、何らかの不注意で、時折微笑むようなことがあれば、それは苦痛の激しさを増すだろう。したがって、そのような時に苦痛が激しくならないように、種(指)で口を覆って座るべきだ、というのが意図である。あるいは、口を閉じるというのは、口を閉じるという意味である。指で口を覆って笑いながら座ってはならない、というのが意図である。歯を見せるというのは、歯を見せて開くという意味である。内に入ることなくというのは、縮むことなく、勇気を出してという意味である。もし「このような卑劣なことを話す」と思って縮んでしまったら、意味の理解は得られないだろう。だから、「そのような完全な覚醒者でさえこのように語ったのだから、ましてや私が語る」というように、勇気を出して語るべきだ、というのが意図である。師の教えの通りにというのは、師のやり方で、師にふさわしいようにという意味である。

Mūlapaññattivaṇṇanā niṭṭhitā.

根本的教えの注釈、了。

Anupaññattivaṇṇanā

付随的教えの注釈

Tiracchānesu gatāyāti tiracchānesu uppannāya. Yasmā tiracchānagatā nāma atikhuddakāpi honti, yesaṃ maggesu tilaphalamattampi pavesanaṃ nappahoti, tasmā na sabbāva tiracchānagatitthiyo pārājikavatthubhūtāti pavesanappahonakavasena labbhamānakatiracchānagatitthiyo paricchinditvā dassento **‘‘pārājikavatthubhūtā eva cetthā’’**tiādimāha. Apadānaṃ ahimacchātiādigāthā pārājikavatthūnaṃ heṭṭhimaparicchedadassanatthaṃ porāṇehi ṭhapitā. Tattha ahīti jātiniddesena sabbāpi sappajāti saṅgahitāti āha – **‘‘ahiggahaṇena…pe… dīghajāti saṅgahitā’’**ti. Tattha gonasāti sappavisesā, yesaṃ piṭṭhīsu mahantāni maṇḍalāni sandissanti. Macchaggahaṇaṃ odakajātiyā upalakkhaṇapadanti āha – **‘‘macchaggahaṇena…pe… odakajāti saṅgahitā’’**ti. Teneva maṇḍūkakacchapānaṃ sapādakattepi odakajātikattā saṅgaho kato.

獣に属するものというのは、獣に生じたもの、という意味である。なぜなら、獣に属するものには非常に小さなものもあり、それらが通る道にはゴマの実ほどの大きさの空間さえも十分ではない場合があるため、すべての獣に属する女性が破戒の対象となるわけではない。したがって、破戒の対象となる獣に属する女性を区別して示し、「これらは破戒の対象となる」と述べている。アパダーナ(過去世の物語)に「蛇」や「魚」などの言葉が出てくるのは、破戒の対象となるものの下限を示すためであり、古人が設けたものである。そこで「蛇」というのは、種族の指定により、すべての蛇の種が包含されると述べている。「蛇の捕獲によって…(中略)…長い種族が包含される」と。そこで「牛」というのは、蛇の特別な種類であり、その背中に大きな模様がある。魚の捕獲というのは、水中の種族の代表的な例であると述べている。「魚の捕獲によって…(中略)…水中の種族が包含される」と。それによって、カエルや亀が部分的に水中の種族であっても、水中の種族であるため包含されることになった。

Mukhasaṇṭhānanti oṭṭhacammasaṇṭhānaṃ. Vaṇasaṅkhepaṃ gacchatīti vaṇasaṅgahaṃ gacchati navasu vaṇamukhesu saṅgahitattāti adhippāyo. Vaṇe thullaccayañca ‘‘amaggena amaggaṃ paveseti, āpatti thullaccayassā’’ti imassa vasena veditabbaṃ. Tasmiñhi sutte dvīsu sambhinnavaṇesu ekena vaṇena pavesetvā dutiyena nīharantassa thullaccayaṃ vuttaṃ. Vakkhati ca ‘‘imassa suttassa anulomavasena sabbattha vaṇasaṅkhepe thullaccayaṃ veditabba’’nti (pārā. aṭṭha. 1.66). Kukkuṭiggahaṇampi sabbāya pakkhijātiyā upalakkhaṇapadanti āha – **‘‘kukkuṭiggahaṇena…pe… pakkhijāti saṅgahitā’’**ti. Majjāriggahaṇampi catuppadajātiyā upalakkhaṇapadanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha – **‘‘majjāriggahaṇena…pe… catuppadajāti saṅgahitā’’**ti. Rukkhasunakhā nāma kalandakātipi vadanti. Maṅgusāti naṅgulā.

口の形というのは、唇と皮膚の形である。色の境目に行くというのは、色の境目に入る、九つの色の入り口に包含されるという意味である。色において重罪を犯すということ、「道の途中で道に入る、重罪の罪がある」という教えに基づき、知るべきである。その経においては、二つの分かれた道で、一つ目の道から入り、二つ目の道から出る者に重罪があると説かれている。『ヴァク』(※解説書か)にも「この経の通り、すべてにおいて色の境目における重罪を知るべきである」とある(※パーリ経典の箇所を引用)。「鶏の捕獲」という言葉も、すべての翼のある種族の代表的な例であると述べている。「鶏の捕獲によって…(中略)…翼のある種族が包含される」と。「猫の捕獲」という言葉も、四本足の種族の代表的な例として見るべきである。それゆえ、「猫の捕獲によって…(中略)…四本足の種族が包含される」と述べている。林檎(※ここでは猫の別名か?)というのは、カランダカ(※ネズミの一種か?)とも言う。モンガスというのは、尾のことである。

Parājita-saddo upasaggassa vuddhiṃ katvā ta-kārassa ca ka-kāraṃ katvā pārājikoti niddiṭṭhoti āha **‘‘pārājikoti parājito’’**ti. ‘‘Katthaci āpattīti ‘pārājikena dhammena anuddhaṃseyyā’tiādīsu (pārā. 384, 391), katthaci sikkhāpadanti idaṃ pana disvā jānitabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Parājayatīti pārājikaṃ, pārājikāti ca kattusādhanena pārājika-saddena sikkhāpadaṃ āpatti ca vuccatīti dassento āha **‘‘yo taṃ atikkamatī’’**tiādi. Puggalo pana kammasādhanena pārājika-saddena vuccatīti dassento āha **‘‘puggalo yasmā parājito’’**tiādi.

「破戒」という言葉は、接頭辞の「パー」が「増長」を意味し、「タ」が「カ」に変わって「パーラージカ」と名付けられたと述べている。「破戒」とは、「破戒者」という意味である。「どこかで罪がある」というのは、「破戒の法によって、動揺させることなく」などの場合であり、「どこかで戒律がある」というのは、これを見て知るべきである、と「ガーンティー」(※注釈書か)に書かれている。破戒するということは、破戒である。破戒者、とも。行為者を示す「パーラージカ」という言葉で、戒律も罪も言われる、と示し、「彼がそれを超える」などと述べている。しかし、人間は原因を示す「パーラージカ」という言葉で言われる、と示し、「人間はなぜなら破戒されるから」などと述べている。

Etameva hi atthaṃ sandhāyāti ‘‘taṃ āpattiṃ āpanno puggalo parājito hoti parājayamāpanno’’ti etamatthaṃ sandhāya. Cuto paraddhotiādinā hi taṃ āpattiṃ āpannapuggalo cuto hoti parājito parājayaṃ āpannoti ayamattho viññāyati, na pana puggalo pārājiko nāma hotīti etamatthaṃ sandhāyāti evamattho gahetabbo. Na hi parivārepi gāthā puggalavuttipārājikasaddanibbacanadassanatthaṃ vuttā āpattivuttīnaṃ pārājikā-disaddānaṃ nibbacanavibhāgappasaṅge vuttattā. Ayañhi parivāragāthāya attho (pari. aṭṭha. 339) – yadidaṃ puggalāpattisikkhāpadapārājikesu āpattipārājikaṃ nāma vuttaṃ, taṃ āpajjanto puggalo yasmā parājito parājayamāpanno saddhamā cuto paraddho bhaṭṭho niraṅkato ca hoti, anīhaṭe tasmiṃ puggale puna uposathapavāraṇādibhedo saṃvāso natthi, tenetaṃ iti vuccati tena kāraṇena etaṃ āpattipārājikaṃ iti vuccatīti. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yasmā parājito hoti etena, tasmā etaṃ pārājikanti vuccatīti. Paribhaṭṭhoti sāsanato bhaṭṭho, parihīnoti attho. Chinnoti antarā khaṇḍito.

まさにこの意味を意図して、というのは、「その罪を犯した人間は破戒者となり、破戒を招く」という意味を意図して。死んで、滅びて、などにより、その罪を犯した人間は死に、破戒され、破滅を招く、というこの意味が理解されるのであって、人間が破戒者となるわけではない、という意味を意図して、このように理解すべきである。なぜなら、護送(※『パリヴァーラ』か)にも、偈(詩)は人間を指す破戒者の言葉の解釈を示すために述べられたのであって、罪を指す「破戒」などの言葉の根本的な区分を示すために述べられたのではないからである。この護送の偈(詩)の意味は(※『パリヴァーラ』注釈書 339)、「人間や罪の戒律における破戒で、罪の破戒と名付けられたもの、それを犯す人間は、なぜなら破戒され、破滅を招き、死に、滅び、落ちぶれ、追放されるからである。その人間がいない場合、再び、満月の日や懺悔の日などの共同生活は存在しない。それゆえ、このように言われる、それゆえ、この罪の破戒と呼ばれる」ということである。これがおおまかな意味である。なぜなら、これによって破戒されるから、これ(行為)が破戒と呼ばれるのである。追放されるというのは、教えから追放される、見捨てられるという意味である。断ち切られるというのは、途中で切り裂かれることである。

Saddhiṃ yojanāyāti padayojanāya saddhiṃ. Catubbidhaṃ saṅghakammanti apalokanādivasena catubbidhaṃ kammaṃ. Sīmāparicchinnehīti ekasīmāpariyāpannehi. Pakatattā nāma pārājikaṃ anāpannā anukkhittā ca. Pañcavidhopīti nidānuddesādivasena pañcavidhopi. Nahāpitapubbakānaṃ viya odhisaanuññātaṃ ṭhapetvā avasesaṃ sabbampi sikkhāpadaṃ sabbehipi lajjīpuggalehi anatikkamanīyattā vuttaṃ **‘‘sabbehipi lajjīpuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato’’**ti. Samanti saddhiṃ, ekappahārena vā. Sikkhitabbabhāvatoti anatikkamanavasena uggahaparipucchādinā ca sikkhitabbabhāvato. Sāmaññasikkhāpadesu ‘‘idaṃ tayā na sikkhitabba’’nti evaṃ abahikātabbato **‘‘na ekopi tato bahiddhā sandissatī’’**ti vuttaṃ. Yaṃ taṃ vuttanti sambandho.

共に結合するということは、言葉の結合と共に、という意味である。四種類の共同行為というのは、見ることなどによる四種類の行為である。境界線で区切られた者たちというのは、一つの境界線に囲まれた者たちである。悟った者たちというのは、破戒を犯しておらず、怠っていない者たちである。五種類のものであってもというのは、原因の指定などによる五種類のものであっても。沐浴したことがある者たちのもののように、境界線によって許されたものを除いて、残りのすべての戒律は、すべての恥ずべき者たちによって超えられないため、述べられている。「すべての恥ずべき者たちと共に学ぶべきであるから」と。共にというのは、共に、一度に、という意味である。学ぶべきであるからというのは、超えないことによって、質問や確認などによることによって、学ぶべきであるからである。一般的な戒律において、「これはあなたには学ぶべきではない」と、避けるべきでないから、「一人もそれから外には見られない」と述べられている。それが述べられたというのは、関連である。

56. Na kevalaṃ itthiyā eva nimittaṃ pārājikavatthūti iminā kevalaṃ itthiyā eva nimittaṃ pārājikavatthu na hoti, atha kho ubhatobyañjanakapaṇḍakapurisānampi nimittaṃ pārājikavatthūti dasseti. Na ca manussitthiyā evāti iminā pana manussitthiyā eva nimittaṃ pārājikavatthu na hoti, amanussitthitiracchānagatitthiamanussubhatobyañjanakādīnampi nimittaṃ pārājikavatthūti dasseti. ‘‘Vatthumeva na hotīti amanussitthipasaṅgena āgataṃ suvaṇṇarajatādimayaṃ paṭikkhipatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, taṃ yuttaṃ viya na dissati. Na hi ito pubbe amanussitthiggahaṇaṃ kataṃ atthi, yena tappasaṅgo siyā. Idāneva hi ‘‘tisso itthiyo’’tiādinā amanussitthiggahaṇaṃ kataṃ, na ca amanussitthiggahaṇena suvaṇṇarajatādimayānaṃ pasaṅgo yutto. Manussāmanussatiracchānajātivasena tividhā katvā pārājikavatthubhūtasattānaṃ niddesena suvaṇṇarajatādimayānaṃ pasaṅgassa nivattitattā. Tathā hi itthipurisādīsu manussāmanussādīsu vā kañci anāmasitvā avisesena ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti ettakameva mātikāyaṃ vuttaṃ. Tassa padabhājane ca ‘‘paṭisevati nāmā’’ti mātikaṃ padaṃ uddharitvā ‘‘yo nimittena nimittaṃ aṅgajātena aṅgajātaṃ antamaso tilaphalamattampi paveseti, eso paṭisevati nāmā’’ti paṭisevanākārova dassito, na pana pārājikavatthubhūtanimittanissayā manussāmanussatiracchānagatā itthipurisapaṇḍakaubhatobyañjanakā niyametvā dassitā, tasmā ‘‘itthiyā eva nu kho nimittaṃ pārājikavatthu, udāhu aññesampī’’ti evamādi sandeho siyā, nimittavohāro ca suvaṇṇarajatādimayarūpakesu ca labbhatiyeva. Teneva vinītavatthūsu (pārā. 71) ‘‘lepacittassa nimittaṃ aṅgajātena chupi, dārudhītalikāya nimittaṃ aṅgajātena chupī’’ti vuttaṃ, tasmā nimittasāmaññato ‘‘suvaṇṇarajatādimayānampi nimittaṃ pārājikavatthu hoti, na hotī’’ti kassaci āsaṅkā siyā. Teneva ‘‘lepacittādivatthūsu tassa kukkuccaṃ ahosī’’ti vuttaṃ. Tasmā tadāsaṅkānivattanatthaṃ pārājikavatthubhūtasattaniyamanatthañca jātivasena manussāmanussādito tidhā katvā pārājikavatthubhūte satte bhagavā vibhajitvā dasseti, tasmā ‘‘vatthumeva na hotī’’ti nimittasāmaññato pasaṅgāgataṃ suvaṇṇarajatādimayānaṃ nimittaṃ paṭikkhipatīti vattabbaṃ.

56. 女性だけが破戒の対象となるわけではない、ということ。「女性だけが破戒の対象となるわけではない」というこの言葉は、女性だけが破戒の対象となるわけではなく、両方の性徴を持つ中性者にとっても破戒の対象となる、ということを示している。「人間だけのものではない」というこの言葉は、人間だけのものではなく、人間以外の者、獣、人間以外の両性中性者にとっても破戒の対象となる、ということを示している。「対象そのものではない」というのは、人間以外の者との関連で現れる金銀などの物質を否定する、と三つの注釈書すべてに書かれているが、それは適切ではないように思われる。なぜなら、これより前に人間以外の者の捕獲が行われたわけではなく、それとの関連があるからである。今、「三人の女性」などと述べることで、人間以外の者の捕獲が行われているが、人間以外の者の捕獲によって金銀などの物質との関連が生じるとは考えられない。人間、人間以外の者、獣という種族によって三つに分け、破戒の対象となる生物を示すことで、金銀などの物質との関連が断たれているからである。それゆえ、男女、人間、人間以外の者、獣などのいずれにも言及せずに、単に「性的な行為を犯す」とだけ、基本原則に述べられている。その詳細な説明で、「犯すとは」という基本原則の言葉を抜き出し、「何かが目印によって、身体の部分によって、少なくともゴマの実ほどの大きさのものでも挿入する者は、犯すと言う」と、犯す行為そのものが示されているのであって、破戒の対象となる目印に基づいて、人間、人間以外の者、獣の女性、男性、中性者、両性中性者を特定して示されているわけではない。それゆえ、「女性だけが破戒の対象となるのか、それとも他の者にとってもか」といった疑いが生じるかもしれない。目印という言葉は、金銀などの物質にも当てはまるからである。それゆえ、『ヴィニータヴァットゥ』(※経典名か)で(※パーラ経典 71)、「絵の具の目印を身体の部分で触った、木の彫刻の目印を身体の部分で触った」と述べられている。それゆえ、目印という言葉の共通性から、「金銀などの物質の目印も破戒の対象となるのか、ならないのか」と誰かが疑問に思うかもしれない。それゆえ、「絵の具などの対象において、その者が懸念を抱いた」と述べられている。したがって、その懸念を払拭するため、そして破戒の対象となる生物を特定するために、種族によって人間、人間以外の者など三つに分けて、破戒の対象となる生物を神が分割して示している。それゆえ、「対象そのものではない」というのは、目印という言葉の共通性から現れる金銀などの物質の目印を否定する、と述べるべきである。

Tayo maggeti bhummatthe upayogavacananti āha **‘‘tīsu maggesūti attho veditabbo’’**ti. Evaṃ sabbatthāti iminā ‘‘dve magge’’ti etthāpi dvīsu maggesūti attho veditabboti atidissati.

三つの道というのは、地上の使用法、という意味である、と述べている。「三つの道において」という意味である。このようにすべてにおいて、というのは、「二つの道」という言葉においても、二つの道という意味を理解すべきである、ということが示されている。

Anupaññattivaṇṇanā niṭṭhitā.

付随的教えの注釈、了。

Paṭhamacatukkakathāvaṇṇanā

最初の四つの教えの注釈

57. Assāti ākhyātikapadanti tassa atthaṃ dassento **‘‘hotī’’**ti āha. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘assāti puggalaṃ parāmasitvā hotīti vacanaseso dassito’’tipi atthavikappo dassito, na so sundarataro. Yadi hi vacanaseso adhippeto siyā, ‘‘hotī’’ti vattabbaṃ, teneva aññasmiṃ atthavikappe hotīti vacanaseso kato.

57. 「である」というのは、叙述の言葉であり、その意味を示すために「である」と述べている。「ガーンティー」(※注釈書か)では、「である」というのは人間を指し、「である」というのは述語の残りが示されている、という解釈も示されているが、それはより良いものではない。もし述語の残りが意図されているのであれば、「である」と述べるべきであり、それによって別の解釈で「である」という述語の残りが示されている。

58. Sādiyantassevāti ettha sādiyanaṃ nāma sevetukāmatācittassa upaṭṭhāpananti āha **‘‘paṭisevanacittasamaṅgissā’’**ti. ‘‘Paṭipakkhaṃ atthayantīti sikkhākāmānaṃ bhikkhūnaṃ paṭipakkhaṃ dussīlabhāvaṃ atthayantī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Attano veripuggalassa pana paṭipakkhabhūtaṃ kañci amittaṃ atthayanti gavesantīti evamettha attho daṭṭhabbo. Paccatthikā hi attano veriṃ nāsetukāmā tassa paṭipakkhabhūtaṃ kañci amittaṃ attano sahāyabhāvamupagacchantaṃ icchanti. Rājapaccatthikādīnaṃ upari vakkhamānattā tadanurūpavasena atthaṃ dassento **‘‘bhikkhū eva paccatthikā bhikkhupaccatthikā’’**ti āha. ‘‘Bhikkhussa paccatthikā bhikkhupaccatthikā’’ti evaṃ pana vuccamāne bhikkhussa paccatthikā rājādayopi ettheva saṅgayhantīti rājapaccatthikādayo visuṃ na vattabbā siyuṃ, aññattha pana bhikkhussa paccatthikā bhikkhupaccatthikāti ayamattho labbhateva ‘‘sāsanapaccatthikā’’ti yathā. Issāpakatāti paresaṃ lābhasakkārādiasahanalakkhaṇāya issāya abhibhūtā. Nipparipphandanti paripphandavirahitaṃ, yathā calituṃ parivattituṃ na sakkoti, tathā gahetvāti attho. Sampayojentīti vaccamaggena saddhiṃ yojenti.

58. 欲するという者において、「欲する」というのは、欲する心を起こさせることである、と述べている。「敵対する者を得る」というのは、戒律を学ぶべき比丘たちの敵対する者である、悪徳のあり方を得る、と「ガーンティー」(※注釈書か)に書かれている。自分の敵対する者にとって、敵対する者である誰かを得る、という意味でここで理解すべきである。なぜなら、敵は自分の敵を滅ぼしたいと願い、自分の敵対する者である誰かを得て、自分の協力者となることを望むからである。王の敵対者などについて、これから述べられることによって、それに沿って意味を示すために、「比丘こそ敵対者であり、比丘の敵対者である」と述べている。「比丘の敵対者」とこのように言われると、比丘の敵対者である王などもここに包含されてしまうため、王の敵対者などを別に述べる必要がなくなるだろう。しかし、他の場所では「比丘の敵対者」という意味で、そして「教団の敵対者」というように理解される。「嫉妬によって作られた」というのは、他者の利益や名声などを妬む性質である嫉妬に打ち負かされた。動かないというのは、動きがないこと、揺れ動くことができないように、とらえてという意味である。結びつけるというのは、尿道と共に結びつける。

Tasmiṃ khaṇeti tasmiṃ pavesanakkhaṇe, aggato yāva mūlā pavesanakālo ‘‘pavesanakkhaṇo’’ti vuccati. Sādiyanaṃ nāma sevanacittassa uppādananti āha **‘‘sevanacittaṃ upaṭṭhāpetī’’**ti. Paviṭṭhakāleti aṅgajātassa yattakaṃ ṭhānaṃ pavesanārahaṃ, tattakaṃ anavasesato paviṭṭhakāle. Evaṃ paviṭṭhassa uddharaṇārambhato antarā ṭhitakālo ṭhitaṃ nāma. Aṭṭhakathāyaṃ pana mātugāmassa sukkavissaṭṭhiṃ patvā sabbathā vāyamato oramitvā ṭhitakālaṃ sandhāya **‘‘sukkavissaṭṭhisamaye’’**ti vuttaṃ. Uddharaṇaṃ nāma yāva aggā nīharaṇakāloti āha – **‘‘nīharaṇakāle paṭisevanacittaṃ upaṭṭhāpetī’’**ti. Aṅgārakāsunti aṅgārarāsiṃ. Evarūpe kāle asādiyanaṃ nāma na sabbesaṃ visayoti āha **‘‘imañhi evarūpaṃ āraddhavipassaka’’**ntiādi. Ekādasahi aggīhīti rāgadosamohajātijarāmaraṇasokaparidevadukkhadomanassupāyāsasaṅkhātehi ekādasahi aggīhi. Rāgādayo hi anuḍahanaṭṭhena ‘‘aggī’’ti vuccanti. Te hi yassa santi, taṃ niḍahanti, mahāpariḷāhā ca honti dunnibbāpayā ca. Bhagavatā ca dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggaho icchitoyevāti āha – **‘‘paccatthikānañcassa manorathavighātaṃ karonto’’**ti. Assāti asādiyantassa yathāvuttaguṇasamaṅgissa.

その瞬間というのは、その挿入の瞬間、前から奥まで挿入する時間、「挿入の時間」と呼ばれる。欲するということは、 सेवन(※ सेवन、 सेवन)の心を起こさせることである、と述べている。「挿入された時間」というのは、身体の部分が挿入されるべき場所、それすべてが挿入された時間。このように挿入された後、引き抜くことを始めるまでの間の時間。「止まっている」というのは。注釈書では、女性が精液を放出する時に、あらゆる方法で努力して、止まった時間を指して「精液放出の時」と述べられている。引き抜くことというのは、奥まで引き抜く時間である、と述べている。「引き抜く時に、 सेवन(※ सेवन、 सेवन)の心を起こさせる」。炭の山というのは、炭の山のことである。このような時に、欲しないというのは、すべての人に当てはまるわけではない、と述べている。「このようにはじまった観察者」などと。十一の火というのは、貪欲、憎悪、無知、生、老、病、死、悲しみ、嘆き、苦しみ、憂い、絶望という十一の火である。貪欲などは、燃え盛るという意味で「火」と呼ばれる。それらが誰かにあれば、その人を燃やし、大きな苦痛を引き起こし、消し去ることが難しい。仏陀も、愚かな人間を懲らしめることを望まれた、と述べている。「敵対者の願いを妨げる者」と。であるというのは、欲しない者の、上記のような資質を持つ者。

Paṭhamacatukkakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

最初の四つの教えの注釈、了。

Ekūnasattatidvisatacatukkakathāvaṇṇanā

六十九と二十二の四つの教えの注釈

59-60. Akkhāyitanimittā akkhāyita-saddena vuttā uttarapadalopenāti āha **‘‘soṇasiṅgālādīhi akkhāyitanimitta’’**nti. Akkhāyitaṃ nimittaṃ yassā sā akkhāyitanimittā. ‘‘Jāgaranti’’ntiādi visesanarahitattā **‘‘suddhikacatukkānī’’**ti vuttaṃ.

59-60. 「 akkāyitanimittā」は、後続語の省略によって「 akkāyita」と表現されたからであると述べ、「**「soṇasiṅgālādīhi akkāyitanimitta」**」と言っている。「 akkāyitaṃ nimittaṃ yassā sā akkāyitanimittā」である。「jāgaranti」などのように、具体的な規定がないため「**suddhikacatukkānī**」と言っている。

Samānācariyakā therāti ekācariyassa pāṭhakantevāsikā. Mahābhayeti brāhmaṇatissabhaye. Gaṅgāya aparabhāgo aparagaṅgaṃ. Vata reti garahatthe nipāto. Avissajjantena kiṃ kattabbanti āha **‘‘niccakālaṃ sotabba’’**ntiādi. Evaṃ vinayagarukānanti iminā upari tehi vuccamānavinicchayassa garukaraṇīyatāya kāraṇaṃ vuttaṃ. Sabbaṃ pariyādiyitvāti sabbaṃ pārājikakkhettaṃ anavasesato gahetvā. Sotaṃ chinditvāti pārājikakkhette vītikkamasotaṃ chinditvā. Apaññattabhāvato yuttiabhāvato ca **‘‘pārājikacchāyā panettha na dissatī’’**ti vuttaṃ. Keci pana ‘‘upaḍḍhakkhāyitabhāvassa dubbinicchayattā tattha pārājikaṃ na paññapesī’’ti vadanti, taṃ akāraṇaṃ, na ca dubbinicchayatā apaññattikāraṇaṃ yebhuyyakkhāyitādīsupi dubbinicchayabhāvassa samānattā. Upaḍḍhakkhāyitato hi kiñcideva adhikaṃ ūnaṃ vā yadi khāyitaṃ siyā, tampi yebhuyyena khāyitaṃ akkhāyitanti saṅkhyaṃ gacchatīti upaḍḍhakkhāyitamiva yebhuyyakkhāyitādīnipi dubbinicchayāneva. Apica upaḍḍhakkhāyitaṃ yadi sabhāvato pārājikakkhettaṃ siyā, na tattha bhagavā dubbinicchayanti pārājikaṃ na paññapeti.

「 samānācariyakā therā」とは、一人の師に師事する弟子たちである。「mahābhayeti」は、バラモン・ティッサの恐怖である。「gaṅgāya aparabhāgo aparagaṅgaṃ」は、ガンジス川の後半を意味する。「vata」は、非難する行為における「nipāta」である。「avissajjantena kiṃ kattabbanti āha **“niccakālaṃ sotabba”**ntiādi」と、「このように、僧侶たちにとって重んじるべき理由が述べられている」と、「sabbaṃ pariyādiyitvāti」は、すべてのパーリを完全に理解したという意味である。「sotaṃ chinditvāti」は、パーリにおける過ちの道筋を断つことである。「apaññattabhāvato yuttiabhāvato ca **“pārājikacchāyā panettha na dissatī”**ti vuttaṃ」と、「しかし、一部の人々は「半分しか理解されていないことの曖昧さのため、ここでパーリを適用しない」と述べているが、それは理由にならない。曖昧であることは、多くの部分が理解されている場合にも同様であるため、規定しない理由にはならない。半分しか理解されていない場合、わずかに多いか少ないかが理解されたとしても、それは多くの場合理解されたとみなされ、曖昧であるとみなされる。さらに、半分しか理解されていないことが、本質的にパーリの領域であったなら、尊師は曖昧であるとしてパーリを適用しないことはなかっただろう。

Idāni therena katavinicchayameva upatthambhetvā aparampi tattha kāraṇaṃ dassento **‘‘apicā’’**tiādimāha. Nimitte appamattikāpi maṃsarāji sace avasiṭṭhā hoti, taṃ yebhuyyakkhāyitameva hoti, tato paraṃ pana sabbaso khāyite nimitte dukkaṭamevāti dassento āha **‘‘tato paraṃ thullaccayaṃ natthī’’**ti. Atha vā yebhuyyena khāyitaṃ nāma vaccamaggapassāvamaggamukhānaṃ catūsu koṭṭhāsesu dve koṭṭhāse atikkamma yāva tatiyakoṭṭhāsassa pariyosānā khāditaṃ, tato paraṃ pana tatiyakoṭṭhāsaṃ atikkamma yāva catutthakoṭṭhāsassa pariyosānā khāditaṃ dukkaṭavatthūti veditabbaṃ. Matasarīrasmiṃyeva veditabbanti ‘‘mataṃ yebhuyyena akkhāyita’’ntiādivacanato. ‘‘Yadipi nimittaṃ sabbaso khāyitantiādi sabbaṃ jīvamānakasarīrameva sandhāya vutta’’nti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ. Kenaci pana ‘‘taṃ vīmaṃsitvā gahetabba’’nti likhitaṃ. Kimettha vīmaṃsitabbaṃ jīvamānakasarīrasseva adhikatattā matasarīre labbhamānassa vinicchayassa visuṃ vakkhamānattā ca. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) –

「idamāni therena katavinicchayameva upatthambhetvā aparampi tattha kāraṇaṃ dassento **“apicā”**tiādimāha」と、今、長老が下した決定を支持するために、さらに理由を述べている。「nimitte appamattikāpi maṃsarāji sace avasiṭṭhā hoti, taṃ yebhuyyakhāyitameva hoti, tato paraṃ pana sabbaso khāyite nimitte dukkaṭamevāti dassento āha **“tato paraṃ thullaccayaṃ natthī”**ti」と、わずかな肉片が残っていても、それは多くの場合理解されたとみなされ、それ以降はすべて理解された場合でも、禁戒違反であることを示して、「それ以降は重い罪はない」と言っている。あるいは、多くの場合理解されたとは、排泄口や排尿口の4つの部分のうち2つを越えて、3番目の部分の終わりまで食べられた状態を指し、それ以降は3番目の部分を越えて4番目の部分の終わりまで食べられた場合は、重い罪にあたる行為とみなされるべきである。「matasarīrasmiṃyeva veditabbanti “mataṃ yebhuyyena akkhāyita”ntiādivacanato」と、「死んだ体でのみ知られる」という言葉によって。「yadipi nimittaṃ sabbaso khāyitantiādi sabbaṃ jīvamānakasarīrameva sandhāya vutta’’nti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ」と、「もし、すべての部分が食べられたとしても、それは生きている体のみを指して言われた」と、マハーガンダパダに述べられている。しかし、「taṃ vīmaṃsitvā gahetabba’’nti」と書かれている。ここで検討すべきことは何か。生きている体には、死んだ体では得られない決定があり、それらは別途説明されるからである。それゆえ、マティカー・アッタカター(カンカー・アッタカター、第一パーリの解説)にも、「

‘‘Jīvamānakasarīrassa vuttappakāre magge sacepi tacādīni anavasesetvā sabbaso chinne nimittasaṇṭhānamattaṃ paññāyati, tattha antamaso aṅgajāte uṭṭhikaṃ anaṭṭhakāyappasādaṃ pīḷakaṃ vā cammakhīlaṃ vā pavesentassapi sevanacitte sati pārājikaṃ, naṭṭhakāyappasādaṃ sukkhapīḷakaṃ vā matacammaṃ vā lomaṃ vā pavesentassa dukkaṭaṃ. Sace nimittasaṇṭhānamattampi anavasesetvā sabbaso maggo uppāṭito, tattha upakkamato vaṇasaṅkhepavasena thullaccaya’’nti –

「jīvamānakasarīrassa vuttappakāre magge sacepi tacādīni anavasesetvā sabbaso chinne nimittasaṇṭhānamattaṃ paññāyati, tattha antamaso aṅgajāte uṭṭhikaṃ anaṭṭhakāyappasādaṃ pīḷakaṃ vā cammakhīlaṃ vā pavesentassapi sevanacitte sati pārājikaṃ, naṭṭhakāyappasādaṃ sukkhapīḷakaṃ vā matacammaṃ vā lomaṃ vā pavesentassa dukkaṭaṃ. Sace nimittasaṇṭhānamattampi anavasesetvā sabbaso maggo uppāṭito, tattha upakkamato vaṇasaṅkhepavasena thullaccaya’’nti –」

Jīvamānakasarīrasmiṃyeva yathāvuttavinicchayo dassito.

生きている体において、上記のような決定が示されている。

Sabbaso khāyitanti nimittappadese bahiṭṭhitaṃ chavicammaṃ sabbaso chinditvā soṇasiṅgālādīhi khāyitasadisaṃ kataṃ. Tenevāha **‘‘chavicammaṃ natthī’’**ti. Nimittamaṃsassa pana abbhantare chavicammassa ca vijjamānattā **‘‘nimittasaṇṭhānaṃ paññāyatī’’**ti vuttaṃ. Tenevāha **‘‘pavesanaṃ jāyatī’’**ti. Nimittasaṇṭhānaṃ pana anavasesetvāti nimittākārena ṭhitaṃ chavicammamaṃsādiṃ anavasesetvā. Jīvamānakasarīre labbhamānavisesaṃ dassetvā idāni matasarīre labbhamānavisesaṃ dassento āha **‘‘matasarīre panā’’**tiādi.

「sabbaso khāyitanti」とは、すべての皮膚や肉が切り取られ、鼻や鼻孔が食べられたようにされた、兆候の部位のことである。それゆえ、「chavicammaṃ natthī」と言っている。兆候の肉の内部と皮膚が存在するため、「nimittasaṇṭhānaṃ paññāyatī」と言っている。それゆえ、「pavesanaṃ jāyatī」と言っている。「nimittasaṇṭhānaṃ pana anavasesetvāti」とは、兆候の形をした皮膚や肉などをすべて取り除くことである。生きている体で得られる区別を示した後、今、死んだ体で得られる区別を示して、「matasarīre panā」と言っている。

Manussānaṃ jīvamānakasarīretiādinā pana akkhiādayopi vaṇasaṅgahaṃ gacchantīti vaṇena ekaparicchedaṃ katvā akkhiādīsupi thullaccayaṃ vuttaṃ. Tesañca vaṇasaṅgaho ‘‘navadvāro mahāvaṇo’’ti (mi. pa. 2.6.1) evamādisuttānusārena veditabbo. Tiracchānagatānaṃ akkhikaṇṇavaṇesu dukkaṭaṃ pana aṭṭhakathāppamāṇena gahetabbaṃ. Yathā hi manussāmanussatiracchānagatesu vaccamaggapassāvamaggamukhānaṃ pārājikavatthubhāve nānākaraṇaṃ natthi, evaṃ akkhiādīnampi thullaccayādivatthubhāve ninnānākaraṇena bhavitabbaṃ. Vaṇe thullaccayañca ‘‘amaggena amaggaṃ paveseti, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 66) sāmaññato vuttaṃ, na pana ‘‘manussāna’’nti visesanaṃ atthi. Yadi ca tiracchānagatānaṃ vaṇesu thullaccayena na bhavitabbaṃ, pataṅgamukhamaṇḍūkassa mukhasaṇṭhāne vaṇasaṅkhepato thullaccayaṃ na vattabbaṃ, vuttañca, tasmā aṭṭhakathācariyā evettha pamāṇaṃ. Bhagavato adhippāyaññuno hi aṭṭhakathācariyā. Teneva vuttaṃ ‘‘buddhena dhammo vinayo ca vutto, yo tassa puttehi tatheva ñāto’’tiādi (pārā. aṭṭha. 1.). Manussānanti itthipurisapaṇḍakaubhatobyañjanakānaṃ sāmaññato vuttaṃ. Vatthikosesūti vatthipuṭesu purisānaṃ aṅgajātakosesu. Matasarīraṃ yāva uddhumātakādibhāvena kuthitaṃ na hoti, tāva allasarīranti veditabbaṃ. Tenāha – **‘‘yadā pana sarīraṃ uddhumātakaṃ hotī’’**tiādi. Pārājikavatthuñca thullaccayavatthuñca vijahatīti ettha pārājikavatthubhāvaṃ thullaccayavatthubhāvañca vijahatīti attho veditabbo. Matānaṃ tiracchānagatānanti sambandho.

「manussānaṃ jīvamānakasarīretiādinā pana akkhiādayopi vaṇasaṅgahaṃ gacchantīti」と、目なども傷の範囲に含まれるということを示して、傷として一つの区分を設けて、目などについても重い罪が述べられている。それらの傷の範囲は、「navadvāro mahāvaṇo」(ミ・パー・2.6.1)などの経典に従って理解されるべきである。畜生における目の傷や耳の傷に対する禁戒違反は、アッタカターの量で理解されるべきである。人間、非人間、畜生において、排泄口や排尿口のパーリの領域が異ならないように、目などの重い罪などの領域も、異ならないようにすべきである。傷に対する重い罪は、「amaggena amaggaṃ paveseti, āpatti thullaccayassā」(パーリ・66)と一般的に述べられており、「manussāna」という限定はない。もし畜生において、傷に対して重い罪が適用されないならば、蛾やカエルの口の形をした傷の範囲で重い罪を適用すべきではない。しかし、適用されるので、アッタカターの学者たちがここで基準となる。尊師の意図を理解する者こそ、アッタカターの学者たちである。それゆえ、「仏陀は法と戒律を説かれた。その子たちもまた、それらを理解した」と述べられている(パーリ・アッタカター・1)。「manussānanti」は、男性、女性、中性、両性具有者に対して一般的に述べられている。「vatthikosesūti」は、女性の陰嚢のことである。「matasarīraṃ yāva uddhumātakādibhāvena kuthitaṃ na hoti, tāva allasarīranti veditabbaṃ」と、死体が膨張して腐敗するまで、それは湿った体であると理解されるべきである。それゆえ、「yadā pana sarīraṃ uddhumātakaṃ hotī」と言っている。「pārājikavatthuñca thullaccayavatthuñca vijahatīti」と、ここではパーリの領域であることと、重い罪の領域であることの両方を免れるという意味である。「matānaṃ tiracchānagatānanti」は、関連性である。

Methunarāgena vatthikosaṃ pavesentassa thullaccayaṃ vuttanti āha **‘‘patthikosaṃ appavesento’’**ti. Itthiyā appavesentoti itthiyā nimittaṃ appavesento. Appavesentoti ca pavesanādhippāyassa abhāvaṃ dasseti. Pavesanādhippāyena bahi chupantassa pana methunassa pubbapayogattā dukkaṭeneva bhavitabbaṃ. Nimittena nimittaṃ chupati, thullaccayanti idaṃ ‘‘na ca, bhikkhave, rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ, yo chupeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 252) imassa suttassa vasena vuttaṃ. Tattha ca kesañci aññathāpi atthavikappassa vidhiṃ dassento **‘‘mahāaṭṭhakathāyaṃ panā’’**tiādimāha. Tattha kiñcāpi ‘‘katvā mahāaṭṭhakathaṃ sarīra’’nti (pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā) vuttaṃ, tathāpi sesaaṭṭhakathāsu ‘‘methunarāgena mukhenā’’ti vacanassa abhāvaṃ dassetuṃ ‘‘mahāaṭṭhakathāyaṃ panā’’ti vuttaṃ. ‘‘Aṅgajātenā’’ti avuttattā **‘‘avisesenā’’**ti vuttaṃ.

「methunarāgena vatthikosaṃ pavesentassa thullaccayaṃ vuttanti āha **“patthikosaṃ appavesento”**ti」と、性的な欲望で女性の陰嚢に入れた場合の重い罪が述べられている。「itthiyā appavesentoti itthiyā nimittaṃ appavesento」と、女性の兆候に入れないことである。「appavesentoti ca pavesanādhippāyassa abhāvaṃ dasseti」と、入れる意図がないことを示している。入れる意図を持って外側を触った場合は、以前の行為のため、禁戒違反となる。「nimittena nimittaṃ chupati, thullaccayanti」は、「na ca, bhikkhave, rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ, yo chupeyya, āpatti thullaccayassā」(マハーヴァ・252)という経典に基づいて述べられている。そこでは、一部の人々にとって、別の解釈も示されており、「mahāaṭṭhakathāyaṃ panā」と言っている。そこでは、「katvā mahāaṭṭhakathaṃ sarīra」(パーリ・アッタカター・1.序文)と述べられているが、他のアッタカターでは、「性的な欲望で口から」という言葉がないことを示すために、「mahāaṭṭhakathāyaṃ panā」と言っている。「aṅgajātenā」という言葉がないため、「avisesena」と言っている。

Idāni mahāaṭṭhakathaṃ pāḷiyā saṃsanditvā dassento **‘‘yaṃ tāva mahāaṭṭhakathāya’’**ntiādimāha. Itarathā hi dukkaṭaṃ siyāti pakatimukhena chupantassa visāṇādiggahaṇe viya dukkaṭaṃ siyā. Evaṃ mahāaṭṭhakathaṃ pāḷiyā saṃsanditvā idāni tattha kesañci aññathā atthavikappaṃ dassento **‘‘keci panā’’**tiādimāha. Saṅghādisesoti kāyasaṃsaggasikkhāpadena saṅghādiseso. Vuttanayenevāti methunarāgeneva. ‘‘Nimittamukhenā’’ti vuttattā tiracchānagatitthiyā passāvamaggaṃ methunarāgena pakatimukhena chupantassa dukkaṭanti veditabbaṃ. Kāyasaṃsaggarāgena dukkaṭanti nimittamukhena vā pakatimukhena vā kāyasaṃsaggarāgena chupantassa dukkaṭameva.

「idamāni mahāaṭṭhakathaṃ pāḷiyā saṃsanditvā dassento **“yaṃ tāva mahāaṭṭhakathāya”**ntiādimāha」と、今、マハーアッタカターをパーリと照らし合わせて示している。「itarathā hi dukkaṭaṃ siyāti」は、通常の口で触れた場合、角などを掴んだ場合のように、禁戒違反となるだろうということである。このように、マハーアッタカターをパーリと照らし合わせた後、今、一部の人々にとって別の解釈を示して、「keci panā」と言っている。「saṅghādisesoti」は、身体の接触に関する戒律により、サッガディセーサである。「vuttanayenevāti」は、性的な欲望によってである。「nimittamukhenā」と述べられているため、畜生の女性の排尿口を通常の口で触った場合の禁戒違反と理解されるべきである。身体の接触の欲望による禁戒違反とは、兆候の口からか、通常の口からかに関わらず、身体の接触の欲望によって触った場合の禁戒違反である。

Ekūnasattatidvisatacatukkakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

「ekūnasattatidvisatacatukkakathāvaṇṇanā」は、ここで終わりです。

Santhatacatukkabhedakathāvaṇṇanā

「santhatacatukkabhedakathāvaṇṇanā」

61-2. Paṭipannakassāti āraddhavipassakassa. Upādinnakanti kāyindriyaṃ sandhāya vuttaṃ. Upādinnakena phusatīti upādinnakena phusīyati ghaṭṭīyatīti evaṃ kammani ya-kāralopena attho veditabbo. Atha vā evaṃ karonto kiñci upādinnakaṃ upādinnakena na phusati na ghaṭṭetīti evamettha attho daṭṭhabbo. Lesaṃ oḍḍessantīti lesaṃ samuṭṭhāpessanti, parikappessantīti vuttaṃ hoti. Santhatādibhedehi bhinditvāti santhatādivisesanehi visesetvā, santhatādīhi catūhi yojetvāti vuttaṃ hoti.

「61-2. paṭipannakassāti」 始めたヴィパッサナー修行者のことである。「upādinnakanti」は、感覚器官を指して言われている。「upādinnakena phusatīti」は、感覚器官によって触られる、接触されるという意味で、受動態の「ya」の省略による意味である。あるいは、「このように行いながら、何か感覚器官によって触られない、接触されない」という意味で理解されるべきである。「lesaṃ oḍḍessantīti」は、わずかなものを生じさせる、計画する、という意味である。「santhatādibhedehi bhinditvāti」は、サンタタなどの区別によって分類し、サンタタなどの4つによって結合する、という意味である。

Santhatāyāti ekadese samudāyavohāro ‘‘paṭo daḍḍho’’tiādīsu viya. Tathā hi paṭassa ekadesepi daḍḍhe ‘‘paṭo daḍḍho’’ti voharanti, evaṃ itthiyā vaccamaggādīsu kismiñci magge santhate itthī ‘‘santhatā’’ti vuccati. Tenāha **‘‘santhatā nāmā’’**tiādi. Vatthādīni anto appavesetvā bahi ṭhapetvā bandhanaṃ sandhāya **‘‘paliveṭhetvā’’**ti vuttaṃ. Ekadese samudāyavohāravaseneva bhikkhupi ‘‘santhato’’ti vuccatīti āha **‘‘santhato nāmā’’**tiādi. Yattake paviṭṭheti tilaphalamatte paviṭṭhe. Akkhiādimhi santhatepi yathāvatthukamevāti āha **‘‘thullaccayakkhette thullaccayaṃ, dukkaṭakkhette dukkaṭameva hotī’’**ti.

「santhatāyāti」とは、一部において、集団としての振る舞いを指す。「paṭo daḍḍho」(布が燃えた)などの場合のように。布の一部が燃えても、「布が燃えた」と言う。同様に、女性の排泄口などがサンタタ(結合)された場合、女性は「サンタタ」と呼ばれる。それゆえ、「santhatā nāmā」と言っている。「vatthādīni anto appavesetvā bahi ṭhapetvā bandhanaṃ sandhāya **“paliveṭhetvā”**ti vuttaṃ」と、衣などを内に入れずに外に置いて縛ることに関して、「巻きつける」と言っている。「ekadese samudāyavohāravaseneva bhikkhupi “santhato”ti vuccatīti āha **“santhato nāmā”**tiādi」と、一部において集団としての振る舞いのために、僧侶も「サンタタ」と呼ばれると言っている。「yattake paviṭṭheti」は、ゴマの実の果実ほどの大きさに入った場合である。「akkhiādimhi santhatepi yathāvatthukamevāti āha **“thullaccayakkhette thullaccayaṃ, dukkaṭakkhette dukkaṭameva hotī”**ti」と、目などに結合した場合でも、それぞれの状況に応じて、重い罪の領域では重い罪、禁戒違反の領域では禁戒違反となる、と言っている。

Khāṇuṃ ghaṭṭentassa dukkaṭanti itthinimittassa anto khāṇuṃ pavesetvā samatalaṃ atirittaṃ vā khāṇuṃ ghaṭṭentassa dukkaṭaṃ pavesābhāvato. Sace pana īsakaṃ anto pavisitvā ṭhitaṃ khāṇukameva aṅgajātena chupati, pārājikameva. Tassa talanti veḷunaḷādikassa antotalaṃ. Vinītavatthūsu ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā chinnasīsaṃ passitvā vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā tassa suttassa anulomato **‘‘ākāsagatameva katvā pavesetvā nīharati, dukkaṭa’’**nti (pārā. 73) vuttaṃ. Bahiddhā khāṇuketi antopavesitaveṇupabbādikassa bahi nikkhantakhāṇuke. Methunarāgena indriyabaddhaānindriyabaddhasantānesu yattha katthaci upakkamantassa na sakkā anāpattiyā bhavitunti **‘‘dukkaṭamevā’’**ti vuttaṃ. Teneva vinītavatthumhi aṭṭhikesu upakkamantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ.

「khāṇuṃ ghaṭṭentassa dukkaṭanti」とは、女性の兆候の内部に杭を挿入して、平らでない杭を触った場合の禁戒違反である。挿入がないためである。もしわずかに内側に挿入されて固定された杭を、身体の一部で触った場合、それはパーリとなる。その表面とは、竹などの内部の表面である。ヴィニータ・ヴァットゥーにおいて、「その時、ある僧侶が墓地に行き、切断された頭を見て、丸い口に挿入された身体の一部を挿入した。彼は後悔した…(中略)…パーリの罪はない、禁戒違反の罪である」と述べられているので、その経典に従って、「ākāsagatameva katvā pavesetvā nīharati, dukkaṭa」(パーリ・73)と言っている。外側の杭とは、内部に挿入された竹などの外側に突き出た杭のことである。性的な欲望で、感覚器官に繋がったもの、繋がっていないものに、どこにでも近づいた場合、罪がないということはできず、「dukkaṭamevā」と言っている。それゆえ、ヴィニータ・ヴァットゥーにおいて、骨に近づいた場合に禁戒違反が述べられている。

Santhatacatukkabhedakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

「santhatacatukkabhedakathāvaṇṇanā」は、ここで終わりです。

Rājapaccatthikādicatukkabhedakathāvaṇṇanā

「rājapaccatthikādicatukkabhedakathāvaṇṇanā」

65. Sāmaññajotanāya pakaraṇato visesavinicchayoti āha **‘‘dhuttāti methunupasaṃhitakhiḍḍāpasutā’’**tiādi. Idāni sāmaññatopi atthasambhavaṃ dassento **‘‘itthidhuttasurādhuttādayo vā’’**ti āha. Hadayanti hadayamaṃsaṃ.

「65. sāmaññajotanāya」 一般的な説明のために、特別な決定について、「dhuttāti methunupasaṃhitakhiḍḍāpasutā」と言っている。「idamāni sāmaññatopi atthasambhavaṃ dassento **“itthidhuttasurādhuttādayo vā”**ti āha」と、今、一般的なことからも意味の発生を示すために、「女性の遊戯、酒の遊戯など」と言っている。「hadayanti」は、心臓の肉である。

Sabbākārena catukkabhedakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

「sabbākārena catukkabhedakathāvaṇṇanā」は、ここで終わりです。

Āpattānāpattivāravaṇṇanā

「āpattānāpattivāravaṇṇanā」

66. Paṭiññākaraṇaṃ natthīti pucchitabbābhāvato. Na hi dūsako ‘‘kena cittena vītikkamaṃ akāsi, jānitvā akāsi, udāhu ajānitvā’’ti evaṃ pucchāya arahati. Tatthevāti vesāliyaṃ mahāvane eva. Sabbaṅgagatanti ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ maṃsavinimuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca udakamiva telabindu avasesasabbasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sarīrakampādīnīti ādi-saddena akkhīnaṃ pītavaṇṇādiṃ saṅgaṇhāti. Pittakosake ṭhitanti hadayapapphāsānaṃ antare yakanamaṃsaṃ nissāya patiṭṭhite mahākosātakīkosasadise pittakose ṭhitaṃ. Kupiteti pittakosato calitvā bahi nikkhante.

「66. paṭiññākaraṇaṃ」 ない。尋問される必要がないからである。なぜなら、違反した者は、「どのような意図で過ちを犯したのか、知って犯したのか、それとも知らずに犯したのか」と尋ねられるべきではないからである。「tatthevāti」は、ヴァイシャーリの広大な森の中で、という意味である。「sabbaṅgagatanti」は、毛、爪、歯を除く、肉のない部分と、硬くて乾いた皮膚を残して、水滴のように、残りの体全体に広がっている状態を指す。「sarīrakampādīnīti」は、adi(など)という言葉で、目の黄色い色などを包含する。「pittakosake ṭhitanti」は、心臓と肺の間にある、肝臓の肉を支える、大きなひょうたんの容器のような、胆嚢に位置していることである。「kupiteti」は、胆嚢から移動して外に出たことである。

Vissaṭṭhacittoti vissaṭṭhapakaticitto. Yakkhummattakoti yakkhā kira yassa cittaṃ khipitukāmā honti, tassa setamukhaṃ nīlodaraṃ surattahatthapādaṃ mahāsīsaṃ pajjalitanettaṃ bheravaṃ vā attabhāvaṃ nimminitvā dassenti, bheravaṃ vā saddaṃ sāventi, kathentasseva vā mukhena hatthaṃ pakkhipitvā hadayamaṃsaṃ maddanti, tena so satto ummattako hoti khittacitto. Tenevāha **‘‘bheravāni vā ārammaṇāni dassetvā’’**tiādi. Tattha bheravānīti dassanamatteneva sattānaṃ bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetuṃ samatthāni. Niccameva ummattako hotīti yassa pittakosato pittaṃ calitvā bahi nikkhantaṃ hoti, taṃ sandhāya vuttaṃ. Yassa pana pittaṃ calitvā pittakoseyeva ṭhitaṃ hoti bahi anikkhantaṃ, so antarantarā saññaṃ paṭilabhati, na niccameva ummattako hotīti veditabbaṃ. Ñatvāti saññāpaṭilābhena jānitvā. Adhimattāyāti adhikappamāṇāya.

「精神錯乱している」とは、精神錯乱や狂乱のことである。ヤクシャ(鬼神)の類が、ある人の心を狂わせようとするとき、その人の前に、顔が白く、目は青く、手足が赤く、頭が大きく、目が燃えているような恐ろしい姿を現したり、恐ろしい音を立てたり、話している最中にその人の口に手を入れて心臓の肉を握りつぶしたりする。それによって、その人は狂人となり、気が狂うのである。それゆえ、「恐ろしい対象を見せて」といったように述べられているのである。ここで、「恐ろしい」とは、見るだけで人々に恐怖、戦慄、鳥肌を立たせる力のあるものである。常に狂人であるとは、精神の器から気が外に出てしまった状態を指す。しかし、気が器から外に出ず、器の中に留まっている人は、時折正気を取り戻し、常に狂人であるわけではないことを知るべきである。「知る」とは、正気を取り戻すことによって知ることである。「甚だしい」とは、限度を超えていることである。

Āpattānāpattivāravaṇṇanā niṭṭhitā.

罪の有無に関する解説を終える。

Padabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

単語の解説を終える。

Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā

雑多な話の解説

Pakiṇṇakanti vomissakanayaṃ. Samuṭṭhānanti uppattikāraṇaṃ. Kiriyātiādi nidassanamattaṃ, akiriyādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Vedanāyāti sahayoge karaṇavacanaṃ, vedanāya saha kusalañcāti vuttaṃ hoti. Sabbasaṅgāhakavasenāti sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ saṅgāhakavasena. Cha sikkhāpadasamuṭṭhānānīti kāyo vācā kāyavācā kāyacittaṃ vācācittaṃ kāyavācācittanti evaṃ vuttāni cha āpattisamuṭṭhānāni. Āpattiyeva hi sikkhāpadasīsena vuttā. Samuṭṭhānādayo hi āpattiyā honti, na sikkhāpadassa, imesu pana chasu samuṭṭhānesu purimāni tīṇi acittakāni, pacchimāni sacittakāni. Tesu ekena vā dvīhi vā tīhi vā catūhi vā chahi vā samuṭṭhānehi āpattiyo samuṭṭhahanti, pañcasamuṭṭhānā āpatti nāma natthi. Tattha ekasamuṭṭhānā catutthena ca pañcamena ca chaṭṭhena ca samuṭṭhānena samuṭṭhāti, na aññena. Dvisamuṭṭhānā paṭhamacatutthehi ca dutiyapañcamehi ca tatiyachaṭṭhehi ca catutthachaṭṭhehi ca pañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, na aññehi. Tisamuṭṭhānā paṭhamehi ca tīhi, pacchimehi ca tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, na aññehi. Catusamuṭṭhānā paṭhamatatiyacatutthachaṭṭhehi ca dutiyatatiyapañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, na aññehi. Chasamuṭṭhānā chahipi samuṭṭhāti.

「雑多な」とは、混乱した教えのことである。「生起」とは、生じる原因のことである。「行為」とは、行為そのものであり、非行為も含まれると理解すべきである。「受」とは、協力の道具であり、「受と共に善行」という意味である。「すべての結びつきの観点から」とは、すべての戒律の結びつきの観点からである。「六つの生起原因」とは、身体、言葉、身体と言葉、身体と心、言葉と心、身体と言葉と心の六つの罪の生起原因のことである。罪そのものが戒律の頭として述べられている。生起原因などは罪において生じるのであって、戒律においてではない。これらの六つの生起原因のうち、最初の三つは無心の生起原因であり、後の三つは有心の生起原因である。これら一つ、二つ、三つ、四つ、六つの生起原因から罪が生じる。五つの生起原因から罪が生じるということはない。一つからは、第四、第五、第六の生起原因から生じるのであって、それ以外からではない。二つからは、第一と第四、第二と第五、第三と第六、第四と第六、第五と第六の生起原因から生じるのであって、それ以外からではない。三つからは、最初の三つと後の三つの生起原因から生じるのであって、それ以外からではない。四つからは、第一、第三、第四、第六、第二、第三、第五、第六の生起原因から生じるのであって、それ以外からではない。六つからは、六つすべての生起原因から生じる。

Sikkhāpadaṃ nāma atthi chasamuṭṭhānanti etthāpi sikkhāpadasīsena āpatti vuttāti veditabbā. Teneva vakkhati ‘‘sabbañcetaṃ āpattiyaṃ yujjati, sikkhāpadasīsena pana sabbaaṭṭhakathāsu desanā āruḷhā’’ti. Kāyādīhi chahi samuṭṭhānaṃ uppatti, cha vā samuṭṭhānāni etassāti chasamuṭṭhānaṃ. Atthi catusamuṭṭhānanti kāyo kāyavācā kāyacittaṃ kāyavācācittanti imāni cattāri, vācā kāyavācā vācācittaṃ kāyavācācittanti imāni vā cattāri samuṭṭhānāni etassāti catusamuṭṭhānaṃ. Atthi tisamuṭṭhānanti kāyo vācā kāyavācāti imāni tīṇi, kāyacittaṃ vācācittaṃ kāyavācācittanti imāni vā tīṇi samuṭṭhānāni etassāti tisamuṭṭhānaṃ. Dvisamuṭṭhānaṃ ekasamuṭṭhānañca samuṭṭhānasīsavasena dassento **‘‘atthi kathinasamuṭṭhāna’’**ntiādimāha. Terasa hi samuṭṭhānasīsāni paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ adinnādānasamuṭṭhānaṃ sañcarittasamuṭṭhānaṃ samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ kathinasamuṭṭhānaṃ eḷakalomasamuṭṭhānaṃ padasodhammasamuṭṭhānaṃ addhānasamuṭṭhānaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ ananuññātasamuṭṭhānanti.

「戒律には六つの生起原因がある」とは、ここでも戒律の頭として罪が述べられていると理解すべきである。それゆえ、「これらすべては罪において生じるが、戒律の頭としては、すべての注釈書において説法が記されている」と述べられている。「身体など」からの六つの生起原因、六つの生起原因があるということである。「四つの生起原因がある」とは、身体、身体と言葉、身体と心、身体と言葉と心、これら四つ、言葉、身体と言葉、言葉と心、身体と言葉と心、これら四つの生起原因があるということである。「三つの生起原因がある」とは、身体、言葉、身体と言葉、これら三つ、身体と心、言葉と心、身体と言葉と心、これら三つの生起原因があるということである。「二つの生起原因と一つの生起原因がある」とは、生起原因の頭の観点から示している。「硬い布の生起原因がある」といったように述べられている。十三の生起原因の頭とは、第一の波羅夷罪の生起原因、盗み取ったものの生起原因、乱れた行為の生起原因、誘惑の生起原因、硬い布の生起原因、毛髪の生起原因、地面を掘る行為の生起原因、道の生起原因、盗まれた財産の生起原因、法を説くことの生起原因、偽りの告白の生起原因、泥棒を呼び出すことの生起原因、許可されていないことの生起原因である。

Tattha ‘‘atthi chasamuṭṭhāna’’nti iminā sañcarittasamuṭṭhānaṃ vuttaṃ. ‘‘Atthi catusamuṭṭhāna’’nti iminā pana addhānasamuṭṭhānaṃ ananuññātasamuṭṭhānañca saṅgahitaṃ. Yañhi paṭhamatatiyacatutthachaṭṭhehi samuṭṭhāti, idaṃ addhānasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ pana dutiyatatiyapañcamachaṭṭhehi samuṭṭhāti, idaṃ ananuññātasamuṭṭhānaṃ. ‘‘Atthi tisamuṭṭhāna’’nti iminā adinnādānasamuṭṭhānaṃ bhūtārocanasamuṭṭhānañca saṅgahitaṃ. Yañhi sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, idaṃ adinnādānasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ pana acittakehi tīhi samuṭṭhāti, idaṃ bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ. ‘‘Atthi kathinasamuṭṭhāna’’ntiādinā pana avasesasamuṭṭhānasīsena dvisamuṭṭhānaṃ ekasamuṭṭhānañca saṅgaṇhāti. Tathā hi yaṃ tatiyachaṭṭhehi samuṭṭhāti, idaṃ kathinasamuṭṭhānanti vuccati. Yaṃ paṭhamacatutthehi samuṭṭhāti, idaṃ eḷakalomasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ chaṭṭheneva samuṭṭhāti, idaṃ dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ, samanubhāsanasamuṭṭhānantipi tasseva nāmaṃ. Ādi-saddasaṅgahitesu pana paṭhamapārājikasamuṭṭhānapadasodhammatheyyasatthadhammadesanācorivuṭṭhāpanasamuṭṭhānesu yaṃ kāyacittato samuṭṭhāti, idaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ dutiyapañcamehi samuṭṭhāti, idaṃ padasodhammasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ catutthachaṭṭhehi samuṭṭhāti, idaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ pañcameneva samuṭṭhāti, idaṃ dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ. Yaṃ pañcamachaṭṭhehi samuṭṭhāti, idaṃ corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānanti veditabbaṃ.

ここで、「六つの生起原因がある」とは、乱れた行為の生起原因が述べられている。「四つの生起原因がある」とは、道の生起原因と許可されていないことの生起原因が包括されている。第一、第三、第四、第六の生起原因から生じるものは、道の生起原因である。第二、第三、第五、第六の生起原因から生じるものは、許可されていないことの生起原因である。「三つの生起原因がある」とは、盗み取ったものの生起原因と偽りの告白の生起原因が包括されている。有心の三つの生起原因から生じるものは、盗み取ったものの生起原因である。無心の三つの生起原因から生じるものは、偽りの告白の生起原因である。「硬い布の生起原因がある」といったことから、残りの生起原因の頭から、二つの生起原因と一つの生起原因が包括されている。すなわち、第三と第六の生起原因から生じるものは、硬い布の生起原因と呼ばれる。第一と第四の生起原因から生じるものは、毛髪の生起原因である。第六の生起原因からのみ生じるものは、重荷を下ろす生起原因であり、誘惑の生起原因とも呼ばれる。接頭辞「~」が付いたものの中では、第一の波羅夷罪の生起原因、地面を掘る行為の生起原因、盗まれた財産の生起原因、法を説くことの生起原因、泥棒を呼び出すことの生起原因において、身体と心から生じるものは、第一の波羅夷罪の生起原因である。第二と第五から生じるものは、地面を掘る行為の生起原因である。第四と第六から生じるものは、盗まれた財産の生起原因である。第五からのみ生じるものは、法を説くことの生起原因である。第五と第六から生じるものは、泥棒を呼び出すことの生起原因であると理解すべきである。

Evaṃ samuṭṭhānasīsena sabbasikkhāpadāni terasadhā dassetvā idāni kiriyāvasena pañcadhā dassento **‘‘tatrāpi kiñci kiriyato samuṭṭhātī’’**tiādimāha. Tattha kiñcīti sikkhāpadasīsena āpattiṃ vadati. Tasmā yā kāyena vā vācāya vā pathavīkhaṇanādīsu viya vītikkamaṃ karontassa hoti, ayaṃ kiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā kāyavācāya kattabbaṃ akarontassa hoti paṭhamakathināpatti viya, ayaṃ akiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā karontassa ca akarontassa ca hoti aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvarapaṭiggahaṇāpatti viya, ayaṃ kiriyākiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā siyā karontassa ca siyā akarontassa ca hoti rūpiyapaṭiggahaṇāpatti viya, ayaṃ siyā kiriyato siyā akiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā siyā karontassa ca siyā karontassa ca akarontassa ca hoti kuṭikārāpatti viya, ayaṃ siyā kiriyato siyā kiriyākiriyato samuṭṭhāti nāma.

このように、生起原因の頭からすべての戒律を十三通りに示し、次に、行為の観点から五通りに示して、「その中にも、行為から生じるものがある」といったように述べられている。ここで、「何か」とは、戒律の頭として罪を指している。したがって、身体や言葉によって、地面を掘るなどの行為で違反を犯すときに生じるものは、行為から生じるものである。身体と言葉によってなされるべきことをなさないときに生じるものは、第一の硬い布の罪のように、非行為から生じるものである。なす場合となさない場合の両方で生じるものは、別の比丘尼から衣を受け取る罪のように、行為と非行為の両方から生じるものである。なす場合も、なさない場合もありうるものは、銅銭を受け取る罪のように、行為から、あるいは非行為から生じうるものである。なす場合も、なさない場合もあり、なさない場合もあるものは、小屋を建てる罪のように、行為から、あるいは行為と非行為から生じうるものである。

Idāni sabbasikkhāpadāni saññāvasena dvidhā katvā dassento **‘‘tatrāpi atthi saññāvimokkha’’**ntiādimāha. Saññāya abhāvena vimokkho assāti saññāvimokkhanti majjhepadalopasamāso daṭṭhabbo. Yato hi vītikkamasaññāabhāvena muccati, idaṃ saññāvimokkhanti vuccati. Cittaṅgaṃ labhatiyevāti kāyacittādisacittakasamuṭṭhāneheva samuṭṭhahanato. ‘‘Labhatiyevā’’ti avadhāraṇena no na labhatīti dasseti. Tasmā yaṃ cittaṅgaṃ labhati, na labhati ca, taṃ **‘‘itara’’**nti vuttaṃ itara-saddassa vuttapaṭiyogavisayattā.

次に、すべての戒律を認識の観点から二通りに示して、「その中にも、認識からの解放がある」といったように述べられている。「認識からの解放」とは、認識がないことからの解放であり、部分的な省略による合成語として理解すべきである。違反の認識がないことから解放されるとき、それは認識からの解放と呼ばれる。「心を得る」とは、身体と心などの有心の生起原因から生じることである。「必ず得る」という限定語は、得ないわけではないことを示している。したがって、心を得る場合と得ない場合があるものは、「それ以外」と呼ばれ、それは「それ以外」という言葉の反対の意味の対象である。

Puna sabbasikkhāpadāni cittavasena dvidhā dassento **‘‘puna atthi sacittaka’’**ntiādimāha. Yaṃ saheva cittena āpajjatīti yaṃ sacittakeneva samuṭṭhānena āpajjati, no acittakena. Vināpīti api-saddena sahāpi cittena āpajjatīti dasseti. Yañhi kadāci acittakena, kadāci sacittakena samuṭṭhānena samuṭṭhāti, taṃ acittakanti vuccati. Ettha ca saññādukaṃ anāpattimukhena, sacittakadukaṃ āpattimukhena vuttanti idametesaṃ nānākaraṇanti veditabbaṃ.

再び、すべての戒律を心の観点から二通りに示して、「再び、有心のものがある」といったように述べられている。「それ自身の心と共に犯す」とは、有心の生起原因のみから犯すことであり、無心の生起原因からは犯さないということである。「なしでも」という言葉は、心と共に犯す場合もあることを示している。あるときは無心の、あるときは有心の生起原因から生じるものは、無心と呼ばれる。ここで、認識の二つ組は、罪がないという観点から、有心の二つ組は、罪があるという観点から述べられているのであり、これがそれらの違いであると理解すべきである。

Lokavajjadukassa heṭṭhā vuttalakkhaṇattā taṃ avibhajitvā idāni sabbasikkhāpadāni kammavasena duvidhāni, kusalādivasena vedanāvasena ca tividhāni hontīti dassento **‘‘kammakusalavedanāvasenā’’**tiādimāha. Ettha pana kiñcāpi aṭṭhakathāsu āgatanayena kāyakammaṃ vacīkammanti kammavasena dukaṃ vuttaṃ, tikameva pana dassetuṃ vaṭṭati. Sabbameva hi sikkhāpadaṃ kāyadvāre āpajjitabbato vacīdvāre āpajjitabbato kāyavacīdvāre āpajjitabbato ca tividhaṃ hoti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘sabbāva kāyakammavacīkammatadubhayavasena tividhā honti. Tattha kāyadvāre āpajjitabbā kāyakammanti vuccati, vacīdvāre āpajjitabbā vacīkammanti vuccati, ubhayattha āpajjitabbā kāyakammavacīkamma’’nti. Tatoyeva ca adinnādānasikkhāpadādīsu kāyakammavacīkammanti tadubhayavasena dassitaṃ.

世間の非難の二つ組は、以下に述べられた性質を持つため、それを分割せずに、次に、すべての戒律を行為の観点から二つ、善行などの観点から三つ、受の観点から三つに分類して示して、「行為、善行、受の観点から」といったように述べられている。ここで、注釈書に記されているように、身体行為と語行為という行為の二つ組が述べられているが、三つ組として示すのが適切である。すべての戒律は、身体の入り口から犯されるもの、言葉の入り口から犯されるもの、身体と言葉の入り口から犯されるものとして、三種類である。したがって、母体注釈書(呑疑経注釈書、第一波羅夷罪注釈書)に、「すべての戒律は、身体行為、語行為、両方の観点から三種類である。ここで、身体の入り口から犯されるものは身体行為と呼ばれ、言葉の入り口から犯されるものは語行為と呼ばれ、両方から犯されるものは身体行為と語行為である」と述べられている。それゆえ、盗み取ったものの戒律などにおいて、身体行為と語行為、両方の観点から示されている。

Atthi pana sikkhāpadaṃ kusalantiādinā āpattiṃ āpajjanto kusalacittasamaṅgī vā āpajjati akusalacittasamaṅgī vā abyākatacittasamaṅgī vāti dasseti, na pana kusalāpi āpatti atthīti. Na hi kusalā āpatti nāma atthi ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti (pari. 303) vacanato. Dasa kāmāvacarakiriyacittānīti hasituppādavoṭṭhabbanehi saddhiṃ aṭṭha mahākiriyacittāni. Dvinnaṃ abhiññācittānaṃ āpattisamuṭṭhāpakattaṃ paññattiṃ ajānantassa iddhivikubbanādīsu daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kusalacittena āpajjatīti yaṃ sikkhāpadasīsena gahitaṃ āpattiṃ kusalacittasamaṅgī āpajjati. Iminā pana vacanena taṃ kusalanti āpattiyā vuccamāno kusalabhāvo pariyāyatova, na paramatthatoti dasseti. Kusalacittena hi āpattiṃ āpajjanto saviññattikaṃ aviññattikaṃ vā sikkhāpadavītikkamākārappavattaṃ rūpakkhandhasaṅkhātaṃ abyākatāpattiṃ āpajjati. Itarehi itaranti itarehi akusalābyākatacittehi yaṃ āpajjati, taṃ itaraṃ, akusalaṃ abyākatañcāti attho. Idañca āpattiṃ āpajjanto akusalacittasamaṅgī vā āpajjati kusalābyākatacittasamaṅgī vāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Evaṃ santepi sabbasikkhāpadesu kiñci akusalacittameva kiñci kusalābyākatavasena dvicittaṃ, kiñci sabbesaṃ vasena ticittanti ayameva pabhedo labbhati, na aññoti veditabbaṃ.

「善行がある」ということから、罪を犯す者は、善行の心と共に犯すか、悪行の心と共に犯すか、不定の心と共に犯すかのいずれかであることを示しており、善行の罪があるわけではない。「善行の罪がある」ということはない。なぜなら、「罪を犯した状況は悪行か不定であり、善行の罪の状況はない」と(パリ。303)述べられているからである。「十の欲界の行為の心」とは、笑いの生起と呵責の心を含めて、八つの偉大な行為の心である。二つの神通力の心の罪の生起原因としての性質を理解していない者にとっては、神通力などにおいて理解すべきである。「善行の心で犯す」とは、戒律の頭として捉えられた罪を、善行の心と共に犯すことである。しかし、この言葉によって、それは罪において善行と呼ばれるが、究極的な真実ではないことを示している。なぜなら、善行の心で罪を犯す者は、有心の、あるいは無心の、戒律違反の行為として生じる、形あるもの( rūpakkhandha)として数えられる不定の罪を犯すからである。他のものでは、他のもの(悪行または不定の心)によって犯されるものは、他のもの(悪行または不定)であり、悪行または不定という意味である。これは、罪を犯す者が悪行の心と共に犯すか、善行または不定の心と共に犯すかを示すために述べられている。このように、すべての戒律において、あるものは悪行の心のみ、あるものは善行または不定の観点から二つの心、あるものはすべての観点から三つの心という区別が得られるのであり、それ以外ではないと理解すべきである。

Tivedanaṃ dvivedanaṃ ekavedananti idañca yathāvuttavedanāvaseneva labbhati, nāññathāti daṭṭhabbaṃ. Nipajjitvā nirodhaṃ samāpannassa sahaseyyavasena tadākārappavattarūpakkhandhasseva āpattibhāvato ‘‘atthi avedana’’ntipi vattabbametaṃ, kadāci karahaci yadicchakaṃ sambhavatīti aggahetvā yebhuyyavasena labbhamānaṃyeva gahetvā vuttanti veditabbaṃ.

三つの受、二つの受、一つの受、これらも述べられた受の観点から得られるのであり、それ以外ではないと理解すべきである。横たわって滅尽定に入った者が、一緒に寝ている状況から、その状況に従って生じる形あるものの罪としての性質により、「受がない」ということも言える。しかし、それは時折、必要に応じて生じるものであり、ほとんどの場合に得られるものを捉えて述べられていると理解すべきである。

Idāni yathāvuttasamuṭṭhānādīni imasmiṃ saṃvaṇṇiyamānasikkhāpade vibhajitvā dassento **‘‘imaṃ pakiṇṇakaṃ viditvā’’**tiādimāha. Tattha viditvāti imassa ‘‘veditabba’’nti iminā aparakālakiriyāvacanena sambandho veditabbo. Kiriyasamuṭṭhānanti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ parūpakkame sati sādiyantassa akiriyasamuṭṭhānabhāvato. ‘‘Manodvāre āpatti nāma natthīti idampi bāhullavaseneva vutta’’nti vadanti. Cittaṃ panettha aṅgamattaṃ hotīti paṭhamapārājikaṃ kāyacittato samuṭṭhātīti cittamettha āpattiyā aṅgameva hoti. Na tassa vasena kammabhāvo labbhatīti viññattijanakavasena kāyadvāre pavattattā tassa cittassa vasena imassa sikkhāpadassa manokammabhāvo na labbhatīti attho. Sikkhāpadassa heṭṭhā vuttanayena paññattibhāvato **‘‘sabbañcetaṃ āpattiyaṃ yujjatī’’**ti vuttaṃ. Na hi yathāvuttasamuṭṭhānādi paññattiyaṃ yujjati.

次に、述べられた生起原因などを、この解説されている戒律において分類して示し、「この雑多なものを知って」といったように述べられている。ここで、「知って」とは、「知るべきである」という後に続く行為の言葉と関連がある。行為の生起原因とは、これはほとんどの場合に述べられており、他者の攻撃があった場合に受け入れることは、非行為の生起原因ではないからである。「心の入り口から罪はない」とは、これもほとんどの場合に述べられていると述べている。ここでは、心は要素にすぎない。「第一の波羅夷罪は身体と心から生じる」ということで、心はここで罪の要素にすぎない。それによって行為の性質が得られるわけではない、ということである。有心の生起原因から生じるため、この戒律の心による行為の性質は得られないという意味である。戒律は、以下に述べられたように、概念として存在するから、「これらすべては罪において生じる」と述べられている。なぜなら、述べられた生起原因などは、概念において生じるわけではないからである。

Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

雑多な話の解説を終える。

Vinītavatthuvaṇṇanā

ヴィニータヴァットゥの解説

Idaṃ kinti kathetukamyatāya pucchati. Vinītāni vinicchitāni vatthūni vinītavatthūni. Tāni hi ‘‘āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikaṃ. Anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassa. Anāpatti bhikkhu asādiyantassā’’tiādinā bhagavatāyeva vinicchitāni. Tenāha **‘‘bhagavatā sayaṃ vinicchitāna’’**nti. Uddānagāthāti uddesagāthā, saṅgahagāthāti vuttaṃ hoti. Vatthugāthāti ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhū’’tiādikā nidānavatthudīpikā vinītavatthupāḷiyeva tesaṃ tesaṃ vatthūnaṃ ganthanato ‘‘vatthugāthā’’ti vuttā, na chandovicitilakkhaṇena. Gāthānaṃ vatthu vatthugāthāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Etthāti vinītavatthūsu. Dutiyādīnanti dutiyapārājikādīnaṃ. Dutiyādīni vinicchinitabbānīti yojetabbaṃ. Sippikānanti cittakārādisippikānaṃ. Yaṃ passitvā passitvā cittakārādayo cittakammādīni uggaṇhantā karonti, taṃ **‘‘paṭicchannakarūpa’’**nti vuccati.

これは、何のために尋ねているのかを説明するために。「整備された事例」とは、整備され、決定された事例のことです。これらは、「比丘よ、あなたには罪が犯されました。それは波羅夷罪です。比丘よ、波羅夷罪には罪はありません。僧残罪には罪があります。それを肯定しない比丘には罪はありません」というように、世尊ご自身によって決定されたものです。
したがって、「世尊ご自身によって決定された」と述べられています。ウッダーナガーターとは、ウッデーサガーター、すなわち、サーンガハガーターのことであると述べられています。ヴァッツガーターとは、「その時、ある比丘が」といった、導入事例を説明するものであり、ヴィニータヴァッツッパリに、それぞれの事例のために編まれたことから「ヴァッツガーター」と呼ばれ、韻律の性質によるものではありません。あるいは、「ガーターの事例」というように、ここで意味を捉えることもできます。ここ、とはヴィニータヴァッツッパニのことです。第二の、とは第二の波羅夷罪などのことです。第二の、とは決定されるべきものであると補うべきです。工芸家とは、絵師などの工芸家のことです。絵師などがそれを見て、絵画などを習得して行うものを、「覆われた形」と言います。

67. Purimāni dve vatthūnīti makkaṭivatthuṃ vajjiputtakavatthuñca. Tāni pana kiñcāpi anupaññattiyaṃ āgatāneva, tathāpi bhagavatā sayaṃ vinicchitavatthubhāvato adinnādānādīsu anupaññattiyaṃ āgatāni rajakādivatthūni viya puna vinītavatthūsu pakkhittāni. Yadi evaṃ ‘‘tassa kukkuccaṃ ahosī’’ti idaṃ virujjheyya, anupaññattiyañhi aññe bhikkhū disvā taṃ bhikkhuṃ codesunti? Saccametaṃ, tehi pana bhikkhūhi anupaññattiyaṃ vuttanayena codetvā ‘‘nanu, āvuso, tatheva taṃ hotī’’ti vutte tassa kukkuccaṃ ahosīti gahetabbaṃ. ‘‘Bhagavato etamatthaṃ ārocesī’’ti idañca tehi bhikkhūhi anupaññattiyaṃ vuttanayena bhagavato ārocite ‘‘saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’ti bhagavatā puṭṭho samāno ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti bhagavato etamatthaṃ ārocesīti gahetabbaṃ.

67. 前の二つの事例とは、猿の事例とヴァッジプッタカの事例です。これらは、たとえ「アヌパンニャッティ」にすでに含まれていたとしても、世尊ご自身によって決定された事例であるという性質から、染料師などの事例のように「アディンナダーナ」(盗み)などの「アヌパンニャッティ」に含まれるものも、再び「ヴィニータヴァッツッパニ」に含められました。もしそうなら、「彼は後悔した」ということは矛盾しないでしょうか?「アヌパンニャッティ」において、他の比丘たちがそれを見て、その比丘を非難するのではないか?それは真実です。しかし、他の比丘たちが「友よ、それはその通りだ」と言うのを聞いて、彼が後悔したと理解すべきです。「世尊にそのことを報告した」ということは、他の比丘たちが「アヌパンニャッティ」で述べられたように世尊に報告したとき、「比丘よ、本当にあなたは猿と性的な行為をしたのか?」と世尊に問われた際に、「世尊、真実です」と世尊に報告したと理解すべきです。

Vajjiputtakavatthumhi pana sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā vibbhamitvā ye ānandattheraṃ upasaṅkamitvā puna pabbajjaṃ upasampadañca yāciṃsu, te sandhāya ‘‘aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso, yaṃ tathāgato vajjīnaṃ vā vajjiputtakānaṃ vā kāraṇā sāvakānaṃ pārājikaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ samūhaneyyā’’tiādi anupaññattiyaṃ vuttaṃ. Ye pana avibbhamitvā saliṅge ṭhitāyeva uppannakukkuccā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, te sandhāya ‘‘āpattiṃ tumhe, bhikkhave, āpannā pārājika’’nti idha vuttaṃ. Keci pana imaṃ adhippāyaṃ ajānantāva ‘‘aññameva makkaṭivatthu vajjiputtakavatthu ca vinītavatthūsu āgata’’nti vadanti.

ヴァッジプッタカの事例においては、戒律を隠し、弱さを明かさず、性的な行為をして、混乱した人々がアーナンダ尊者に近づき、再び出家と具足戒を求めたことを指して、「アーナンダよ、それはありえないことだ。世尊がヴァッジ人やヴァッジプッタカのために、弟子たちのための波羅夷戒を制定し、それを撤廃することはありえない」と「アヌパンニャッティ」に述べられています。一方、混乱せず、なおも罪悪感を感じて世尊にそのことを報告した人々については、「比丘たちよ、あなたたちは罪を犯し、波羅夷罪となった」とここで述べられています。しかし、この意味を理解せずに、「猿の事例とヴァッジプッタカの事例は、ヴィニータヴァッツッパニに含まれている」と言う人もいます。

Kuse ganthetvāti kusatiṇāni ganthetvā. Kesehīti manussakesehi. Taṃ rāganti kāyasaṃsaggarāgaṃ. Ñatvāti sayameva jānitvā. Yadi kāyasaṃsaggarāgena kataṃ, kāyasaṃsaggarāgasikkhāpadassa vinītavatthūsu avatvā idha kasmā vuttanti? Vuccate – kiñcāpi taṃ kāyasaṃsaggarāgena kataṃ, tassa pana bhikkhuno pārājikakkhette katupakkamattā ‘‘pārājikaṃ nu kho ahaṃ āpanno’’ti pārājikavisayaṃ kukkuccaṃ ahosīti idha vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā’’ti.

草を刈って、とは草を刈って。髪とは人間の髪のことです。その情欲とは、身体的な接触による情欲のことです。知って、とは自分で知ることです。もし身体的な接触による情欲によって行われたのであれば、なぜ身体的な接触による情欲の戒律は「ヴィニータヴァッツッパニ」に含まれず、ここに述べられているのか?それは、たとえ身体的な接触による情欲によって行われたとしても、その比丘が波羅夷罪の領域で行動したため、「私は波羅夷罪を犯したのだろうか」という波羅夷罪の領域に関する後悔があったため、ここに述べられたと説明されます。それゆえ、「比丘よ、波羅夷罪には罪はありません。僧残罪には罪があります」と述べられています。

68. Atidassanīyāti divasampi passantānaṃ atittikaraṇato ativiya dassanayoggā. Vaṇṇapokkharatāyāti ettha pokkharatā vuccati sundarabhāvo, vaṇṇassa pokkharatā vaṇṇapokkharatā, tāya vaṇṇapokkharatāya, vaṇṇasampattiyāti attho. Porāṇā pana pokkharanti sarīraṃ vadanti, vaṇṇaṃ vaṇṇameva. Tesaṃ matena vaṇṇañca pokkharañca vaṇṇapokkharāni, tesaṃ bhāvo vaṇṇapokkharatā, tasmā vaṇṇapokkharatāyāti parisuddhena vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānasampattiyā cāti attho. Atha vā vaṇṇasampannaṃ pokkharaṃ vaṇṇapokkharanti uttarapadalopo pubbapadassa daṭṭhabbo, tassa bhāvo vaṇṇapokkharatā, tāya vaṇṇapokkharatāya, vaṇṇasampannasarīratāyāti attho. Padhaṃsesīti abhibhavīti attho. Kathaṃ pana asādiyantī nisīdīti āha – **‘‘asaddhammādhippāyena…pe… khāṇukā viyā’’**ti.

68. 非常に美しいとは、一日中見ていても飽きないほど、非常に見るべきであること。容色の美しさとは、ここで「ポッカラター」とは美しさを意味し、「ヴァルナッサ・ポッカラター」は容色の美しさであり、その容色の美しさによって、すなわち、容色の美しさによって、容色の輝きによって、という意味です。古代の人々は「ポッカラ」とは身体を、「ヴァルナ」とは容色を意味すると言います。彼らの見解では、「ヴァルナ」も「ポッカラ」も「ヴァルナポッカラ」であり、その状態が「ヴァルナポッカラター」であり、それゆえ、「容色の美しさ」とは、清らかな容色と身体の形の両方によって、という意味です。あるいは、「ヴァルナポッカラ」とは、容色に優れた「ポッカラ」であり、ここでは複合語の後半が省略されていると見ることができます。その状態が「ヴァルナポッカラター」であり、それゆえ、「容色の美しさ」とは、容色に優れた身体の状態である、という意味です。打ち負かしたとは、圧倒したという意味です。しかし、どのように肯定しないのですか?座ってください、と彼は言いました。「善法に反して…(省略)…杭のように」と。

Na limpatīti na allīyati. Kāmesūti vatthukāmakilesakāmesu. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā paduminipaṇṇe udakabindu na saṇṭhāti, yathā ca sūcimukhe sāsapo na santiṭṭhati, evameva yo abbhantare duvidhenapi kāmena na limpati, tasmiṃ kāmo na saṇṭhāti, tamahaṃ brāhmaṇaṃ vadāmīti.

付着しないとは、染み込まないことです。愛欲とは、物質的な愛欲と煩悩の愛欲のことです。これは、蓮の葉に水の滴が付着しないように、針の先に松葉が付着しないように、内面において二重の愛欲に染み込まない者は、その者に愛欲は留まらない、そのような者を私はバラモンと呼ぶ、と述べられています。

69. Purisasaṇṭhānaṃ antarahitaṃ, itthisaṇṭhānaṃ uppannanti phalassa vināsuppādadassanena kāraṇassapi vināsuppādā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Purisindriye hi naṭṭhe purisasaṇṭhānaṃ antaradhāyati, itthindriye samuppanne itthisaṇṭhānaṃ pātubhavati. Tathā hi ‘‘yassa itthindriyaṃ uppajjati, tassa purisindriyaṃ uppajjatīti? No. Yassa vā pana purisindriyaṃ uppajjati, tassa itthindriyaṃ uppajjatīti? No’’ti yamakapakaraṇe (yama. 3. indriyayamaka.188) vuttattā indriyadvayassa ekasmiṃ santāne sahapavattiyā asambhavato yasmiṃ khaṇe itthindriyaṃ pātubhavati, tato pubbe sattarasamacittato paṭṭhāya purisindriyaṃ nuppajjati. Tato pubbe uppannesu ca purisindriyesu sahajarūpehi saddhiṃ kamena niruddhesu tasmiṃ santāne itthindriyaṃ uppajjati. Tato purisasaṇṭhānākārena pavattesu kammajarūpesu sesarūpesu ca kañci kālaṃ pavattitvā niruddhesu itthisaṇṭhānākārena ca catujarūpasantatiyā pavattāya purisasaṇṭhānaṃ antarahitaṃ, itthisaṇṭhānaṃ pātubhūtanti vuccati. Itthiyā purisaliṅgapātubhāvepi ayameva nayo veditabbo.

69. 男性の姿が失われ、女性の姿が現れるとは、結果の消失を見ることで、原因の消失も述べられていると理解すべきです。男性の感覚が失われると、男性の姿は消え、女性の感覚が現れると、女性の姿が現れます。なぜなら、「女性の感覚が現れる者は、男性の感覚が現れるのか?いいえ。あるいは、男性の感覚が現れる者は、女性の感覚が現れるのか?いいえ」とヤマカ・パカラナ(yama. 3. indriyayamaka.188)に述べられているように、二つの感覚が同じ人に同時に存在することは不可能であるため、女性の感覚が現れる瞬間、それ以前の17の心の時点から男性の感覚が現れるのです。それ以前に現れた男性の感覚は、その生成と同時に生じた形と共に、次第に消滅し、その人に女性の感覚が現れます。それゆえ、男性の姿として生じた生じた形と、残りの形がしばらく続き、消滅した後に、女性の姿として、四つの形が生じる連続によって、男性の姿は失われ、女性の姿が現れたと言われます。女性に男性の性器が現れる場合も、この理屈が適用されるべきです。

Purisaliṅgaṃ uttamaṃ, itthiliṅgaṃ hīnanti iminā ca purisindriyassa uttamabhāvo, itthindriyassa ca hīnabhāvo vuttoti daṭṭhabbaṃ. Na hi indriyassa hīnukkaṭṭhabhāvaṃ vinā tannissayassa liṅgassa hīnukkaṭṭhatā sambhavati. Purisaliṅgaṃ balavaakusalena antaradhāyatītiādināpi indriyasseva vināsuppādā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Indriye hi vinaṭṭhe uppanne ca tannissayassa liṅgassapi antaradhānaṃ patiṭṭhānañca sambhavati. Kathaṃ panettha purisaliṅgaṃ balavaakausalena antaradhāyati, itthiliṅgaṃ dubbalakusalena patiṭṭhātīti? Vuccate – paṭisandhiyaṃ tāva purisindriyuppādakaṃ anupahatasāmatthiyaṃ balavakusalakammaṃ yāvatāyukaṃ purisindriyameva uppādeti, antarā pana kenaci laddhapaccayena pāradārikattādinā balavaakusalakammena upahatasāmatthiyaṃ tadeva paṭisandhidāyakaṃ kusalakammaṃ dubbalībhūtaṃ purisindriyaṃ anuppādetvā attano sāmatthiyānurūpaṃ itthindriyaṃ pavatte uppādeti. Yadā pana paṭisandhidānakāleyeva kenaci laddhapaccayena pāradārikattādinā balavaakusalakammena purisindriyuppādanasāmatthiyaṃ upahataṃ hoti, tadā dubbalībhūtaṃ kusalakammaṃ purisindriyaṃ anuppādetvā paṭisandhiyaṃyeva itthindriyaṃ uppādeti. Tasmā ‘‘purisaliṅgaṃ balavaakusalena antaradhāyati, itthiliṅgaṃ dubbalakusalena patiṭṭhātī’’ti vuccati.

男性の性器は優れており、女性の性器は劣っている、ということから、男性の感覚が優れており、女性の感覚が劣っていると理解すべきです。感覚の優劣なしには、それに依存する性器の優劣はありえません。「男性の性器は強力な不善によって失われる」ということからも、感覚の消失が述べられていると理解すべきです。感覚が失われ、それが出現すると、それに依存する性器も消失し、出現することがあります。しかし、どのように男性の性器は強力な不善によって失われ、女性の性器は弱い不善によって現れるのですか?それは、転生において、男性の感覚が現れる原因となる、妨げられていない能力を持つ強力な善行が、寿命の間、男性の感覚を生成します。しかし、途中で何らかの原因によって、姦通などの強力な不善行為によって、その能力が妨げられると、その転生を生じさせた善行は弱くなり、男性の感覚を生成せずに、その能力に応じた女性の感覚を現世で生成します。もし、転生を生じさせた時に、何らかの原因によって、姦通などの強力な不善行為によって、男性の感覚を生成する能力が妨げられると、弱くなった善行は男性の感覚を生成せずに、転生において女性の感覚を生成します。それゆえ、「男性の性器は強力な不善によって失われ、女性の性器は弱い不善によって現れる」と言われます。

Dubbalaakusalena antaradhāyatīti pāradārikattādibalavaakusalakammassa purisindriyuppādanavibandhakassa dubbalabhāve sati antaradhāyantaṃ itthiliṅgaṃ dubbalaakusalena antaradhāyatīti vuttaṃ. Tathā hi pāradārikattādinā balavaakusalakammena bāhitattā purisindriyuppādane asamatthaṃ paṭisandhiyaṃ itthiyā itthindriyuppādakaṃ dubbalakusalakammaṃ yadā pavattiyaṃ brahmacariyavāsamicchācārapaṭivirativasena purisattapatthanāvasena vā katupacitabalavakusalakammena āhitasāmatthiyaṃ purisindriyuppādane samatthaṃ itthindriyaṃ anuppādetvā attano sāmatthiyānurūpaṃ purisindriyaṃ uppādeti, tadā purisindriyuppādanavibandhakassa balavaakusalakammassa dubbalabhāve sati taṃ itthindriyaṃ antarahitanti ‘‘itthiliṅgaṃ antaradhāyantaṃ dubbalaakusalena antaradhāyatī’’ti vuccati. Yathāvuttanayeneva balavatā kusalakammena purisindriyassa uppāditattā ‘‘purisaliṅgaṃ balavakusalena patiṭṭhātī’’ti vuccati. Pubbe itthibhūtassa paṭisandhiyaṃ purisindriyuppādepi ayaṃ nayo veditabbo. Ubhayampi akusalena antaradhāyati, kusalena paṭilabbhatīti idaṃ sugatibhavaṃ sandhāya vuttaṃ, duggatiyaṃ pana ubhinnaṃ uppatti vināso ca akusalakammenevāti daṭṭhabbaṃ.

弱い不善によって失われる、とは、姦通などの強力な不善行為が男性の感覚の生成を妨げる力が弱くなったとき、失われる女性の感覚は弱い不善によって失われる、と述べられています。このように、姦通などの強力な不善行為によって阻害され、男性の感覚の生成に不十分な、転生において女性の感覚を生成する弱い善行が、現世において、不倫や偽りの行いをやめ、男性になることを願うことによって積まれた強力な善行によって能力を得て、男性の感覚を生成できるようになると、男性の感覚の生成を妨げる強力な不善行為の力が弱くなったとき、その女性の感覚は失われる、と「女性の感覚が失われるとき、それは弱い不善によって失われる」と言われます。先に述べた理屈と同様に、強力な善行によって男性の感覚が生成されたため、「男性の性器は強力な善行によって現れる」と言われます。以前は女性だった人が転生して男性の感覚を生成する場合も、この理屈が適用されます。両方とも不善によって失われ、善によって得られる、ということは、善趣の生を指して言われています。悪趣では、両方の出現と消失は不善によってのみ起こると理解すべきです。

Ubhinnampi sahaseyyāpatti hotīti ‘‘yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ. Yā pana bhikkhunī purisena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiya’’nti vuttattā ubhinnampi sahaseyyavasena pācittiyāpatti hoti. Dukkhīti cetodukkhasamaṅgitāya dukkhī. Dummanoti dosena duṭṭhamano, virūpamano vā domanassābhibhūtatāya. **‘‘Samassāsetabbo’’**ti vatvā samassāsetabbavidhiṃ dassento **‘‘hotu mā cintayitthā’’**tiādimāha. Anāvaṭoti avārito. Dhammoti pariyattipaṭipattipaṭivedhasaṅkhāto tividhopi saddhammo. Saggo ca maggo ca saggamaggo, saggassa vā maggo saggamaggo, saggūpapattisādhikā paṭipatti. Bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya addhānagamane āpatti pariharitabbāti dassento **‘‘saṃvidahanaṃ parimocetvā’’**ti āha. **‘‘Mayaṃ asukaṃ nāma ṭhānaṃ gacchāmā’’**ti vatvā ‘‘ehi saddhiṃ gamissāmā’’tiādinā asaṃvidahitattā anāpatti.

両方とも共寝の罪が成立する、とは、「もし比丘が女性と共寝を犯したならば、それはパチッティヤ罪である。もし比丘尼が男性と共寝を犯したならば、それはパチッティヤ罪である」と述べられているように、両方とも共寝の観点からパチッティヤ罪が成立します。苦しみとは、心の苦しみを伴う苦しみである。憂いとは、怒りによって汚れた心、あるいは、憂いによって圧倒された状態である。「慰められるべきである」と言って、慰められるべき方法を示すために、「そうあれ、心配するな」などと言っています。覆われていないとは、遮られていないことです。法とは、学習、実践、悟りの三つの法のことです。天国への道とは、天国への道、あるいは、天国への道、天国への到達を可能にする実践のことです。比丘尼と共に計画して旅をするとき、罪を避けるべきであると示すために、「計画して」と言っています。「私たちは○○という場所に行きます」と言って、「さあ、一緒に行きましょう」と計画しなかった場合、罪はありません。

Bahigāmeti attano vasanagāmato bahi. Gāmantaranadīpārarattivippavāsagaṇaohīyanāpattīhi anāpattīti ‘‘dutiyikā bhikkhunī pakkantā vā hotī’’tiādinā (pāci. 693) vuttaanāpattilakkhaṇehi saṃsandanato vuttaṃ. Ārādhikāti cittārādhane samatthā. Tā kopetvāti tā pariccajitvā. Lajjiniyo…pe… labbhatīti ‘‘saṅgahe asati ukkaṇṭhitvā vibbhameyyāpī’’ti saṅgahavaseneva vuttaṃ. Alajjiniyo…pe… labbhatīti alajjibhāvato asantapakkhaṃ bhajantīti vuttaṃ. Aññātikā…pe… vaṭṭatīti idaṃ pana imissā āveṇikaṃ katvā aṭṭhakathāyaṃ anuññātanti vadanti. Bhikkhubhāvepīti bhikkhukālepi. Parisāvacaroti upajjhāyo ca ācariyo ca hutvā parisupaṭṭhāko. Aññassa santike nissayo gahetabboti tassa santike upasampannehi saddhivihārikehi aññassa ācariyassa santike nissayo gahetabbo. Taṃ nissāya vasantehipīti antevāsike sandhāya vadati. Upajjhā gahetabbāti upasampadatthaṃ upajjhā gahetabbā, aññassa santike upasampajjitabbanti vuttaṃ hoti.

村の外とは、自分の住んでいる村の外のことです。他の村、島、川の向こうでの夜の滞在、あるいは、急いで行くことによる罪がない、とは、「第二の比丘尼が旅に出た」など(paci. 693)と述べられている罪がないという定義に合致するため、述べられています。魅力的であるとは、心を魅了するのに十分なこと。彼女たちを怒らせて、とは、彼女たちを捨てて。恥ずかしい人々…(省略)…得られる、とは、「支援がないと、彼女は動揺して混乱するかもしれない」という意味で、支援のために述べられています。恥ずかしくない人々…(省略)…得られる、とは、恥ずかしくないため、不正なほうに味方すると述べられています。他の人を知っている…(省略)…適切である、とは、これは彼女に特有のものであり、アタカター(注釈書)で許可されていると彼らは言います。比丘の身分でも、とは、比丘の時でも。説教師とは、師と教師の両方になって、集まりを助ける人。他者の元で依拠を得る、とは、その元で具足戒を受けた者たちと一緒に、他の教師の元で依拠を得るべきである。それに依拠して住む、とは、内弟子を指して言っています。師を得る、とは、具足戒を受けるために師を得るべきであり、他者の元で具足戒を受ける、という意味です。

Vinayakammanti vikappanaṃ sandhāya vuttaṃ. Puna kātabbanti puna vikappetabbaṃ. Puna paṭiggahetvā sattāhaṃ vaṭṭatīti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, bhikkhunīnaṃ sannidhi bhikkhūhi, bhikkhūnaṃ sannidhi bhikkhunīhi paṭiggāhāpetvā paribhuñjitu’’nti (cūḷava. 421) vacanato puna paṭiggahitaṃ tadahu sāmisampi vaṭṭatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Sattame divaseti idaṃ tañca nissaggiyaṃ anāpajjitvāva punapi sattāhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Yasmā pana bhikkhuniyā nissaggiyaṃ bhikkhussa vaṭṭati, bhikkhussa nissaggiyaṃ bhikkhuniyā vaṭṭati, tasmā aṭṭhamepi divase liṅgaparivatte sati anissajjitvāva antosattāhe paribhuñjituṃ vaṭṭatīti vadanti. Taṃ pakatatto rakkhatīti aparivattaliṅgo taṃ paṭiggahaṇavijahanato rakkhati, avibhattatāya paṭiggahaṇaṃ na vijahatīti adhippāyo. Sāmaṃ gahetvāna nikkhipeyyāti paṭiggahetvā sayaṃ nikkhipeyya. Paribhuñjantassa āpattīti liṅgaparivatte sati paṭiggahaṇavijahanato puna paṭiggahetvā paribhuñjantassa āpatti.

「ヴィナヤカムマ」とは、分別(vikappanaṃ)を指して言われたものである。再び(puna)受けるとは、再び分別することである。再び受け取って七日間有効である(sattahaṃ vaṭṭatīti)と「比丘たちよ、比丘尼に(物を)蓄えさせ、比丘たちも比丘尼たちに(物を)蓄えさせて、それを享受することを私は許す」(cūḷava. 421)と明確に再び受け取ることである。その日(tadahu)は、たとえ(それが)対価のあるものであっても有効である(sāmisampi vaṭṭatīti)ことを示すために言われた。七日目(sattame divaseti)とは、それを(その品物を)喪失(nissaggiyaṃ)することなく、再び七日間享受してもよい(punapi sattahaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti)ことを示すために言われた。なぜなら、比丘尼の喪失物は比丘にとっても有効であり、比丘の喪失物は比丘尼にとっても有効である(yasmā pana bhikkhuniyā nissaggiyaṃ bhikkhussa vaṭṭati, bhikkhussa nissaggiyaṃ bhikkhuniyā vaṭṭati)から、八日目(aṭṭhamepi divase)であっても、資格が変わった場合(liṅgaparivatte sati)は、喪失することなく、七日以内(antosattāhe)に享受してもよい(paribhuñjituṃ vaṭṭatīti)と彼らは言う(vadanti)。それは、平静な人(pakatatto)は(それを)守る(rakkhatīti)からであり、資格が変わらない(aparivattaliṅgo)というのは、受け取りをやめることから(paṭiggahaṇavijahanato)それを守る(rakkhati)のであって、分配されていない(avibhattatāya)から受け取りをやめない(na vijahatīti)ということである。自分で取って置く(sāmaṃ gahetvāna nikkhipeyyāti)とは、受け取って自分で置く(paṭiggahetvā sayaṃ nikkhipeyya)ことである。享受する者(paribhuñjantassa)には罪がある(āpattīti)とは、資格が変わった場合(liṅgaparivatte sati)に、受け取りをやめて再び受け取って享受する者(puna paṭiggahetvā paribhuñjantassa)には罪がある(āpatti)ということである。

‘‘Hīnāyāvattanenāti pārājikaṃ āpannassa gihibhāvūpagamanenā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, taṃ suvuttaṃ. Na hi pārājikaṃ anāpannassa sikkhaṃ appaccakkhāya ‘‘vibbhamissāmī’’ti gihiliṅgaggahaṇamattena bhikkhubhāvo vinassati. Pārājikaṃ āpanno ca bhikkhuliṅge ṭhito yāva na paṭijānāti, tāva attheva tassa bhikkhubhāvo, na so anupasampannasaṅkhyaṃ gacchati. Tathā hi so saṃvāsaṃ sādiyantopi theyyasaṃvāsako na hoti, sahaseyyādiāpattiṃ na janeti, omasavāde pācittiyañca janeti. Teneva ‘‘asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassā’’ti (pārā. 389) omasavāde pācittiyaṃ vuttaṃ. Asati hi bhikkhubhāve dukkaṭaṃ bhaveyya, sati ca bhikkhubhāve paṭiggahitassa paṭiggahaṇavijahanaṃ nāma ayuttaṃ, tasmā sabbaso bhikkhubhāvassa abhāvato pārājikaṃ āpajjitvā gihiliṅgaggahaṇena gihibhāvūpagamanaṃ idha ‘‘hīnāyāvattana’’nti adhippetaṃ, na pana pakatattassa gihiliṅgaggahaṇamattaṃ. Teneva katthaci sikkhāpaccakkhānena samānagatikattā hīnāyāvattanaṃ visuṃ na gaṇhanti. Sikkhāpaccakkhānena paṭiggahaṇavijahane vutte pārājikaṃ āpannassa gihibhāvūpagamanena sabbaso bhikkhubhāvassa abhāvato vattabbameva natthīti. Tathā hi buddhadattācariyena attano vinayavinicchaye –

「低い方へ戻ること(hīnāyāvattanenāti)」とは、波羅夷罪(pārājikaṃ)を犯した者が在家に戻ること(gihibhāvūpagamanenā)である(tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, taṃ suvuttaṃ)。なぜなら、波羅夷罪を犯していない者が、戒(sikkhaṃ)を否定して「在家に戻る」(vibbhamissāmīti)と言って、在家者の服装(gihiliṅgaggahaṇamattena)をしただけで、比丘の資格(bhikkhubhāvo)が失われるわけではないからである。波羅夷罪を犯した者であっても、比丘の服装(bhikkhuliṅge)をして、それが認められない(na paṭijānāti)限り、その間は比丘の資格(bhikkhubhāvo)があるのであり、彼は未得度者(anupasampannasaṅkhyaṃ)とはならない。そうであるように、彼は共同生活(saṃvāsaṃ)を望んでいても、窃盗者としての共同生活者(theyyasaṃvāsako)とはならず、共寝などの罪(sahaseyyādiāpattiṃ)を犯すこともなく、侮辱罪(omasavāde)で(罪を)犯す(pācittiyañca janeti)のである。それゆえ、「ある人物は、いずれかの波羅夷罪の法を犯していないが、もし清浄な見解(suddhadiṭṭhi)を持つ者が、機会(okāsaṃ)を作らせて非難する(akkosādhippāyo vadeti)ならば、侮辱罪(omasavādassā)として罪がある」(pārā. 389)と侮辱罪(omasavāde)で鉢倒罪(pācittiyaṃ)が説かれている。比丘の資格がなければ(asati hi bhikkhubhāve)、不正罪(dukkaṭaṃ)になるだけであるが、比丘の資格があれば(sati ca bhikkhubhāve)、受け取ったものをやめる(paṭiggahaṇavijahanaṃ)ことは不正(ayuttaṃ)である。ゆえに、比丘の資格が完全に失われた(sabbaso bhikkhubhāvassa abhāvato)ことによって波羅夷罪を犯し、在家者の服装(gihiliṅgaggahaṇena)をすることで在家者になること(gihibhāvūpagamanaṃ)が、ここで「低い方へ戻ること」(hīnāyāvattana)として意図されている(idha ‘‘hīnāyāvattana’’nti adhippetaṃ)のであって、平静な者が(pakatattassa)在家者の服装をしただけで(gihiliṅgaggahaṇamattaṃ)在家者になることではない。それゆえ、どこかで戒を否定すること(sikkhāpaccakkhānena)で同じ境遇(samānagatikattā)になることを、低い方へ戻ること(hīnāyāvattanaṃ)とは別に数えない(visuṃ na gaṇhanti)。戒を否定すること(sikkhāpaccakkhānena)で受け取りをやめる(paṭiggahaṇavijahane)ことが説かれた場合、波羅夷罪を犯した者が在家者になること(gihibhāvūpagamanena)で比丘の資格が完全に失われた(sabbaso bhikkhubhāvassa abhāvato)のであれば、それは当然のこと(natthīti)である。それゆえ、ブッダダッタ長老(buddhadattācariyena)は、自身の戒律の判断(attano vinayavinicchaye)において-

‘‘Acchedagāhanirapekkhanisaggato ca,

「断つこと(acchedagāhana)、気にしないこと(nirapekkhanisaggato)による、

Sikkhāppahānamaraṇehi ca liṅgabhedā;

戒を捨てること(sikkhāppahāna)、死(araṇehi)による、服装の違い(ca liṅgabhedā);

Dānena tassa ca parassa abhikkhukassa,

施し(dānena)と、その(tassa)そして他者(ca parassa)の、比丘でない者(abhikkhukassa)による、

Sabbaṃ paṭiggahaṇameti vināsameva’’nti. –

すべて(sabbaṃ)の受け取り(paṭiggahaṇameti)は、失われる(vināsameva)と。」

::unindented Ettakameva vuttaṃ. Tathā dhammasirittherenapi – ::

-(–)とだけ言われた(ettakameva vuttaṃ)。ダンマシリ長老(dhammasiritther)もまた-

‘‘Sikkhāmaraṇaliṅgehi, anapekkhavisaggato;

「戒(sikkhā)、死(araṇehi)、服装(liṅgehi)による、気にしないこと(apekkhavisaggato)による;

Acchedānupasampanna-dānā gāhopasammatī’’ti. –

断つことなく(acchedānupasampanna)受け取ること(dānā)、比丘でない者(abhikkhukassa)による、

Vuttaṃ. Yadi ca pakatattassa gihiliṅgaggahaṇamattenapi paṭiggahaṇaṃ vijaheyya, tepi ācariyā visuṃ tampi vadeyyuṃ, na vuttañca, tato viññāyati ‘‘pakatattassa gihiliṅgaggahaṇamattaṃ idha hīnāyāvattananti nādhippeta’’nti. Bhikkhuniyā pana sikkhāpaccakkhānassa abhāvato gihiliṅgaggahaṇamattenapi paṭiggahaṇaṃ vijahati.

すべて(sabbaṃ)の受け取り(paṭiggahaṇameti)は、失われる(vināsameva)と。」-(–)と(vuttaṃ)言われた。

Anapekkhavissajjanenāti aññassa adatvāva anatthikatāya ‘‘natthi iminā kammaṃ, na idāni naṃ paribhuñjissāmī’’ti vatthūsu vā ‘‘puna paṭiggahetvā paribhuñjissāmī’’ti paṭiggahaṇe vā anapekkhavissajjanena. Acchinditvā gāhenāti corādīhi acchinditvā gahaṇena.

もし平静な者(pakatattassa)が在家者の服装をしただけで(gihiliṅgaggahaṇamattenapi)受け取りをやめる(paṭiggahaṇaṃ vijaheyya)のであれば、それも長老たちは別に言うだろう(tepi ācariyā visuṃ tampi vadeyyuṃ)。しかし、そうは言われていない(na vuttañca)。それゆえ、(それが)理解される(tato viññāyati)のは、「平静な者が在家者の服装をしただけで(pakatattassa gihiliṅgaggahaṇamattaṃ)在家者になること(gihibhāvūpagamanaṃ)は、ここで低い方へ戻ること(hīnāyāvattana)とは意図されていない」(idha hīnāyāvattananti nādhippeta)ということである。しかし、比丘尼(bhikkhuniyā)は、戒を否定すること(sikkhāpaccakkhānassa)がない(abhāvato)ので、在家者の服装をしただけで(gihiliṅgaggahaṇamattenapi)受け取りをやめる(paṭiggahaṇaṃ vijahati)。

Etthāti bhikkhuvihāre. Uparopakāti tena ropitā rukkhagacchā. Terasasu sammutīsūti bhattuddesakasenāsanapaññāpakabhaṇḍāgārikacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājakayāgubhājakaphalabhājakakhajjabhājakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhāpakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutisaṅkhātāsu terasasu sammutīsu. Kāmaṃ purimikāya pacchimikāya ca senāsanaggāho paṭippassambhatiyeva, purimikāya pana senāsanaggāhe paṭippassaddhe pacchimikāya aññattha upagantuṃ sakkāti purimikāya senāsanaggāhapaṭippassaddhiṃ visuṃ dassetvā pacchimikāya senāsanaggāhe paṭippassaddhe na sakkā aññattha upagantunti tattha bhikkhūhi kattabbasaṅgahaṃ dassento **‘‘sace pacchimikāya senāsane gahite’’**tiādimāha.

気にせずに手放すこと(anapekkhavissajjanenāti)とは、他者に与えることなく(aññassa adatvāva)、役に立たない(anatthikatāya)と思って、「これでは役に立たない」(natthi iminā kammaṃ)とか、「今これを享受しない」(na idāni naṃ paribhuñjissāmīti)と物品(vatthūsu)について、あるいは「再び受け取って享受するだろう」(puna paṭiggahetvā paribhuñjissāmīti)と受け取り(paṭiggahaṇe)について、気にせずに手放す(anapekkhavissajjanena)ことである。盗み取られることなく受け取ること(acchinditvā gāhenāti)とは、盗人などによって(corādīhi)盗み取られることなく(acchinditvā)受け取ること(gahaṇena)である。

Pakkhamānattameva dātabbanti bhikkhunīnaṃ paṭicchannāyapi āpattiyā mānattacārasseva anuññātattā. Puna pakkhamānattameva dātabbanti bhikkhukāle ciṇṇamānattābhāvato. Bhikkhunīhi abbhānakammaṃ kātabbanti bhikkhukāle ciṇṇamānattatāya bhikkhunīkālepi ciṇṇamānattā icceva saṅkhyaṃ gacchatīti katvā vuttaṃ. Sace akusalavipāke…pe… chārattaṃ mānattameva dātabbanti mānattaṃ carantassa liṅgaparivattādhikārattā vuttaṃ. Sace pana bhikkhukāle paṭicchannāya sādhāraṇāpattiyā parivasantassa asamādiṇṇaparivāsassa vā liṅgaṃ parivattati, tassa bhikkhunīkāle pakkhamānattaṃ carantassa akusalavipāke parikkhīṇe puna liṅge parivattite parivāsaṃ datvā parivutthaparivāsassa chārattaṃ mānattaṃ dātabbanti vadanti.

ここで( Etthaāti)とは、比丘の宿舎(bhikkhuvihāre)のことである。その上に、その上に(uparopakāti)とは、そこで植えられた(tena ropitā)木の苗(rukkkhagacchā)のことである。十三の許容(teravasu sammutīsūti)とは、食事の配分者(bhattuddesakasenāsanapaññāpakabhaṇḍāgārikacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājakayāgubhājakaphalabhājakakhajjabhājakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhāpakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutisaṅkhātāsu terasasu sammutīsu。確かに、先の(purimikāya)そして後の(pacchimikāya)座席の受け取り(senāsanaggaho)は、もう(paṭippassambhatiyeva)なくなる。しかし、先の(purimikāya)座席の受け取り(senāsanaggāhe)がなくなった後(paṭippassaddhe)、後の(pacchimikāya)座席の受け取り(senāsanaggāhe)がなくなると、他の場所へ行くことができない(na sakkāti)ので、先の(purimikāya)座席の受け取り(senāsanaggāhapaṭippassaddhiṃ)を別に示して(visuṃ dassetvā)、後の(pacchimikāya)座席の受け取り(senāsanaggāhe)がなくなった後(paṭippassaddhe)、そこで比丘たちがしなければならないこと(bhikkhūhi kattabbasaṅgahaṃ)を示そうとして、「もし後の座席が取られている場合」(sace pacchimikāya senāsane gahite)と、そして(tiādimāha)言われた。

Sañcarittāpattīti sādhāraṇāpattidassanatthaṃ vuttaṃ. Parivāsadānaṃ natthīti bhikkhukāle appaṭicchannabhāvato. Bhikkhunīkāle pana ārocitāpi sādhāraṇāpatti sace bhikkhukāle anārocitā, paṭicchannāva hotīti vadanti. Bhikkhūhi mānatte adinneti aciṇṇamānattāya liṅgaparivatte sati. Bhikkhunībhāve ṭhitāyapi tā suppaṭippassaddhā evāti sambandho. Yā āpattiyo pubbe paṭippassaddhāti yā asādhāraṇāpattiyo pubbe bhikkhubhāve paṭippassaddhā. ‘‘Pārājikaṃ āpannassa liṅgaparivatte sati santānassa ekattā na puna so upasampadaṃ labhati, tathā vibbhantāpi bhikkhunī liṅgaparivatte sati puna upasampadaṃ na labhatī’’ti vadanti.

半月の償い(pakkhamānattameva)だけ与えられればよい(dātabbanti)とは、比丘尼(bhikkhunīnaṃ)が隠れて(paṭicchannāyapi)罪を犯した場合でも、償いの行い(mānattacārasseva)が許されている(anuññātattā)からである。再び(puna)半月の償い(pakkhamānattameva)だけ与えられればよい(dātabbanti)とは、比丘であった時の(bhikkhukāle)償いの行い(mānattābhāvato)をしていないからである。比丘尼たちによって(bhikkhunīhi)忏悔の儀式(abbhānakammaṃ)をしなければならない(kātabbanti)とは、比丘であった時の(bhikkhukāle)償いの行い(ciṇṇamānattatāya)をして、比丘尼であった時の(bhikkhunīkālepi)償いの行い(ciṇṇamānattā)をした、と数えられる(icceva saṅkhyaṃ gacchatīti)から言われた(katvā vuttaṃ)。もし(sace)悪い結果(akusalavipāke)…(…pe…)…四つのもの(chārattaṃ)として償い(mānattameva)を与えられなければならない(dātabbanti)とは、償い(mānaṃ)を行っている者(carantassa)について、資格が変わること(liṅgaparivattādhikārattā)が言われた(vuttaṃ)からである。もし(sace)しかし、比丘であった時の(bhikkhukāle)隠されていた(paṭicchannāya)一般的な罪(sādhāraṇāpattiyā)で過ごしていた(parivasantassa)者が、まだ償いの期間(asamādiṇṇaparivāsassa)に入っていない(v)資格が変わった(liṅgaṃ parivattati)場合、彼が比丘尼であった時の(tassa bhikkhunīkāle)半月の償い(pakkhamānattaṃ)を行っている(carantassa)際に、悪い結果(akusalavipāke)が尽きた(parikkhīṇe)後に、再び(punapi)資格が変わった(liṅge parivattite)場合、償いの期間(parivāsaṃ)を与えて(datvā)償いの期間(parivutthaparivāsassa)を過ごした後に、四つのもの(chārattaṃ)として償い(mānattaṃ)を与えなければならない(dātabbanti)と彼らは言う(vadanti)。

71. ‘‘Anupādinnakesūti adhikārattā upādinnakepi eseva nayoti vutta’’nti cūḷagaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ. Na hi upādinnakesu nimitte upakkamantassa dukkaṭaṃ dissati. Tathā hi upādinnakesu nimitte appavesetvā bahi upakkamantassa thullaccayaṃ vuttaṃ ‘‘na ca, bhikkhave, rattacittena aṅgajātaṃ chupitabbaṃ, yo chupeyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 252) vuttattā. Ettha ca yaṃ vattabbaṃ, taṃ sabbaṃ aṭṭhakathāyaṃ pubbe vicāritameva. Dukkaṭamevāti mocanarāgassa abhāvato. Tathevāti muccatu vā mā vāti imamatthaṃ atidissati.

「共同で犯す罪(sañcarittāpattīti)」とは、(sādhāraṇāpattidassanatthaṃ)一般的な罪を見せる(dassanatthaṃ)ために言われた(vuttaṃ)ものである。償いの期間(parivāsadānaṃ)がない(natthīti)とは、比丘であった時の(bhikkhukāle)隠されていない(appaṭicchannabhāvato)からである。しかし、比丘尼であった時の(bhikkhunīkāle)告知された(ārocitāpi)一般的な罪(sādhāraṇāpatti)であっても、もし比丘であった時に告知されなかった(sace bhikkhukāle anārocitā)ならば、それは隠されていた(paṭicchannāva hotīti)と彼らは言う(vadanti)。比丘たちによって(bhikkhūhi)償い(mānatte)が与えられない(adinneti)とは、償いの行いをしない(aciṇṇamānattāya)ために、資格が変わった(liṅgaparivatte)場合(sati)である。比丘尼の資格(bhikkhunībhāve)にあっても、(tā)完全に(suppaṭippassaddhā)なる(evāti)という関係(sambandho)。以前(pubbe)に失われた(paṭippassaddhā)罪(āpattiyo)とは、以前(pubbe)の比丘の資格(bhikkhubhāve)で、失われた(paṭippassaddhā)一般的な罪ではない(asādhāraṇāpattiyo)罪(yā)のことである。「波羅夷罪を犯した者(pārājikaṃ āpannassa)が資格を変えた場合(liṅgaparivatte sati)、その連続した者(santānassa)は同一であり、再び(na puna)得度(upasampadaṃ)を得られない(labhati)。同様に、混乱した(vibbhantāpi)比丘尼も、資格を変えた場合(liṅgaparivatte sati)、再び(puna)得度(upasampadaṃ)を得られない(na labhatī)」(ti vadanti)と彼らは言う。

Avisayoti asādiyanaṃ nāma evarūpe ṭhāne dukkaranti katvā vuttaṃ. Mātugāmassa vacanaṃ gahetvāti ‘‘ahaṃ vāyamissāmi, tvaṃ mā vāyamī’’tiādinā vuttavacanaṃ gahetvā. Ubhayavāyāmeneva āpattīti saññāya ‘‘tvaṃ mā vāyamī’’ti vuttaṃ.

71. 「掴まないもの(anupādinnakesūti)」とは、範囲(adhikārattā)が拡大される(upādinnakepi eseva nayoti)ということであると、チュラガンティパダ(cūḷagaṇṭhipade)やマッジマガンティパダ(majjhimagaṇṭhipade)で言われている(vuttaṃ)が、それは誤りである(taṃ duvuttaṃ)。なぜなら、掴むもの(upādinnakesu)を対象(nimitte)として接近した場合(upakkamantassa)に不正罪(dukkaṭaṃ)が示される(dissa)わけではないからである。そうであるように、掴むもの(upādinnakesu)を対象(nimitte)とせず、外側(bahi)で接近した場合(upakkamantassa)に重罪(thullaccayaṃ)が示される(vuttaṃ)と。「比丘たちよ、赤い血(rattacittena)で描かれた(aṅgajātaṃ)部分を触ってはいけない(chupitabbaṃ)。もし触る(yo chupeyya)ならば、重罪(āpatti thullaccayassā)である」(mahāva. 252)と述べられているからである。ここで( Ettha ca)言うべきこと(yaṃ vattabbaṃ)は、すべて(taṃ sabbaṃ)アッタカター(aṭṭhakathāyaṃ)で以前に(pubbe)議論された(vicāritameva)通りである。不正罪(dukkaṭamevāti)とは、解放(mocana)への欲望(rāgassa)がない(abhāvato)からである。同様に(tathevāti)、解放されようとされまいと(muccatu vā mā vāti)、この意味(imamatthaṃ)は過度である(atidissati)。

73. Vaṭṭakateti imassa atthaṃ dassento **‘‘vivaṭe’’**ti āha. ‘‘Pārājikabhayena ākāsagatameva katvā pavesanādīni karontassa sahasā tālukaṃ vā passaṃ vā aṅgajātaṃ phusati ce, dukkaṭameva methunarāgassa abhāvato’’ti vadanti, upaparikkhitvā gahetabbo. Suphusitāti suṭṭhu pihitā. Antomukhe okāso natthīti dantānaṃ supihitabhāvato antomukhe pavesetuṃ okāso natthi. Uppāṭite pana oṭṭhamaṃse dantesuyeva upakkamantassa thullaccayanti pataṅgamukhamaṇḍūkassa mukhasaṇṭhāne viya vaṇasaṅkhepavasena thullaccayaṃ. ‘‘Methunarāgena itthiyā appavesento nimittena nimittaṃ chupati, thullaccaya’’nti iminā vā lakkhaṇena samānattā idha thullaccayaṃ vuttaṃ. Bahi nikkhantadantajivhāsupi eseva nayo.

対象外(avisayoti)とは、味わわない(asādiyanaṃ)こと、あるいはそのような場所(evarūpe ṭhāne)では困難である(dukkaraṃ)と(katvā vuttaṃ)言われた。女性の言葉(mātugāmassa vacanaṃ gahetvāti)を聞き入れる(gahetvā)こととは、「私が試みる(ahaṃ vāyamissāmi)、あなたは試みないでください(tvaṃ mā vāyamī)」(tiādinā)という言葉を聞き入れる(vutta vacanaṃ gahetvā)ことである。両方の試み(ubhayavāyāmeneva)によって罪(āpattīti)が犯される(āpattīti)ので、「あなたは試みないでください」(tvaṃ mā vāyamī)と言われた(vuttaṃ)。

Amuccante thullaccayanti ‘‘ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 262) vacanato. Nijjhāmataṇhikādīti ādi-saddena khuppipāsikādipetīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Allīyitumpi na sakkāti nijjhāmataṇhikānaṃ lomakūpehi samuṭṭhitaaggijālāhi niccaṃ pajjalitasarīratāya khuppipāsikādīnaṃ ativiya paṭikūlavirūpabībhacchaaṭṭhicammāvasiṭṭhaniccāturasarīratāya āmasitumpi na sakkā. Devatā viya sampattiṃ anubhontīti ettha yāsanti sāmivacanaṃ ti paccattavacanena vipariṇāmetvā yojetabbaṃ ‘‘yā devatā viya sampattiṃ anubhontī’’ti. Dassanādīsu dassanaṃ nāma bhikkhunā tāsaṃ dassanaṃ, gahaṇampi bhikkhunāva tāsaṃ aṅgapaccaṅgagahaṇaṃ. Āmasanādīni pana tāsaṃ kiccāni. Tattha āmasanaṃ nāma attano sarīrena bhikkhuno sarīrassa upari āmasanamattaṃ, phusanaṃ tato daḷhataraṃ katvā samphusanaṃ, ghaṭṭanaṃ tatopi daḷhataraṃ katvā sarīrena sarīrassa ghaṭṭanaṃ. Visaññaṃ katvāti yathā so katampi upakkamanaṃ na jānāti, evaṃ katvā. Yadipi āmasanādi tassā kiccaṃ, tathāpi teneva anāpattiṃ avatvā ‘‘taṃ puggalaṃ visaññaṃ katvā’’ti vacanato akatavisañño jānitvā sādiyati ce, pārājikameva. Bhikkhuno pana dassanagahaṇesu sati asādiyanaṃ nāma na hotīti dassanagahaṇesu paññāyamānesu anāpatti na vuttā. Yadi pana paṭhamaṃ dassanagahaṇesu sati pacchā taṃ puggalaṃ visaññaṃ katvā āmasanādīni karontī attano manorathaṃ pūretvā gacchati, natthi pārājikaṃ.

73. 「丸まったもの(vaṭṭakateti)」とは、その意味(imassa atthaṃ)を示すために(dassento)「開かれた(vivaṭe)」と言われた(āha)。「波羅夷罪の恐れ(pārājikabhayena)から、空中に(ākāsagatameva)して、侵入などを(pavesanādīni)行う(karontassa)者が、突然(sahasā)舌(tālukaṃ)や、あるいは(pāsaṃ)体の一部(aṅgajātaṃ)に触れた(phusati ce)ならば、それは不正罪(dukkaṭameva)である。愛欲(methunarāgassa)がない(abhāvato)からである」(ti vadanti)と彼らは言う。注意深く(parōgahitvā)理解すべきである(grahayo)。「すっかり塞がれた」(suphusitāti)とは、完全に(suṭṭhu)塞がれた(pihitā)ことである。「内側に隙間がない」(antōmukhe okāso natthīti)とは、歯(dantānaṃ)が完全に塞がれている(supihitabhāvato)ために、内側(antōmukhe)に侵入する(pavesetuṃ)隙間(okāso)がない(natthi)ことである。しかし、唇(uppāṭite pana oṭṭhamaṃse)が剥がれ、歯(dantesuyeva)がある者に侵入した場合(upakkamantassa)、重罪(thullaccayanti)である。これは、カマキリ(patangamukhamandukassa)の口の形(mukhasaṇṭhāne)のように、傷口(vaṇasaṅkhepavasena)が縮むこと(thullaccayaṃ)によるものである。「愛欲(methunarāgena)をもって女性に侵入させず(itthiyā appavesento)、徴(nimittena)で徴(nimittaṃ)に触れる(chupati)ならば、重罪(thullaccaya)」(ti iminā vā lakkhaṇena samānattā)というこの基準(lakkhaṇena)によって、ここで重罪(thullaccayaṃ)が言われた(vuttaṃ)。外側に出た(bahi nikkhantadantajivhāsupi)歯や舌(dantajivhāsupi)についても、同じ(eseve)規定(nayo)である。

Upahatakāyappasādoti anaṭṭhepi kāyappasāde kāyaviññāṇuppādane asamatthatāpādanavasena vātapittādīhi upahatakāyappasādo. Sevanacittavasena āpattīti yathā santhatanimittavasena upādinnaphassaṃ avindantassapi sevanacittavasena āpatti, evamidhāpi pittavātādinā upahatakāyappasādattā avediyantassapi sevanacittavasena āpatti.

「解放されない(amuccante)」と重罪(thullaccayanti)である(āpatti thullaccayassā)と(pārā. 262)言われた(luctā)。「ニッジャマタインヒカ」(nijjhāmataṇhikādīti)などの(ādi-saddena)とは、空腹や渇きに苦しむ(khuppipāsikādipetīnaṃ)などの(saṅgaho daṭṭhabbo)が含まれる(saṅgaho daṭṭhabbo)ことを指す(daṭṭhabbo)。「入り込むこともできない」(allīyitumpi na sakkāti)とは、ニッジャマタインヒカ(nijjhāmataṇhikānaṃ)の毛穴(lomakūpehi)から立ち昇る(samutṭhita)炎(aggijālāhi)によって常に燃え盛る(niccaṃ pajjalita)体(sarīratāya)のために、空腹や渇きに苦しむ者(khuppipāsikādīnaṃ)の、非常に(ativiyā)嫌悪される(paṭikūla)、醜い(virūpa)、ぞっとする(bībhaccha)、骨(aṭṭhi)、皮膚(acamma)、排泄物(āvaśiṭṭha)、常に(nicca)苦しんでいる(turasarīratāya)体(sarīratāya)のために()、触れることさえ(āmasitumpi)できない(na sakkā)ということである。女神のように(devatā viya)幸福(sampattiṃ)を享受する(anubhontīti)とは、ここで「座る」(yāsanti)という言葉(sāmivacanaṃ)を「自分自身」(paccattavacanena)と(vipariṇāmetvā)変えて(vipariṇāmetvā)適用しなければならない(yojetabbaṃ)、「女神のように(yā devatā viya)幸福(sampattiṃ)を享受する」(anubhontīti)と(ti)。見ること(dassanādīsu)などにおける見ること(dassanaṃ)とは、比丘が(bhikkhunā)それら(tāsaṃ)を見ること(dassanaṃ)である。掴むこと(gahaṇampi)もまた、比丘が(bhikkhunāva)それら(tāsaṃ)の体の部分(aṅgapaccaṅgagahaṇaṃ)を掴むこと(aṅgapaccaṅgagahaṇaṃ)である。しかし、触ること(āmasanādīni)は、それら(tāsaṃ)の行為(kiccāni)である。その中で、触ること(tathā)とは、自分自身の体(attano sarīrena)で比丘の体(bhikkhuno sarīrassa)の上に触れる(upari āmasanamattaṃ)ことである。触れること(phusanaṃ)とは、それよりも(tatō)強く(daḷhataraṃ)して(katvā)しっかり触れる(samphusanaṃ)ことである。接触(ghaṭṭanaṃ)とは、それよりも(tatōpi)さらに強く(daḷhataraṃ)して(katvā)体(sarīrena)で体(sarīrassa)に接触(ghaṭṭanaṃ)することである。「無意識にさせる(visaññaṃ katvāti)」とは、彼(so)が行った(katampi)侵入(upakkamanaṃ)を(na jānāti)知らない(na jānāti)ようにさせる(evaṃ katvā)ことである。もし(yadipi)触ること(āmasanādi)が彼女の行為(tassā kiccaṃ)であっても、それでも(tathāpi)彼(tene)(罪を)免れる(anāpattiṃ avatvā)ことなく(avatvā)、「その人物を(taṃ puggalaṃ)無意識にさせて(visaññaṃ katvā)」と言われた(vadati)から、無意識にさせた(akatavisañño)と知って(jānitvā)受け入れる(sādiyati ce)ならば、それは波羅夷罪(pārājikameva)である。しかし、比丘(bhikkhuno)が見ること(dassanagahaṇesu)や掴むこと(gahaṇesu)が(sati)あった場合(sati)、受け入れない(asādiyanaṃ)ということはない(na hotīti)。見ること(dassanagahaṇesu)や掴むこと(gahaṇesu)があった(paññāyamānesu)場合、罪がない(anāpatti na)ということは述べられていない(vuttā)。もし(yadi)しかし、最初に(paṭhamaṃ)見ること(dassanagahaṇesu)や掴むこと(gahaṇesu)があった(sati)後で(pacchā)、その人物を(taṃ puggalaṃ)無意識にさせて(visaññaṃ katvā)触ることなど(āmasanādīni)を行い(karontī)、自分の欲望(manōrathaṃ)を満たして(pūretvā)去る(gacchati)ならば、波羅夷罪(pārājikaṃ)はない(natthi)。

Nanu ca chupitamattavatthusmiṃ ‘‘methunaṃ dhammaṃ paṭisevissāmīti chupitamatte vippaṭisārī ahosī’’ti vuttattā methunassa pubbapayoge dukkaṭena bhavitabbaṃ, atha kasmā ‘‘āpatti saṅghādisesassā’’ti vuttanti imaṃ antolīnacodanaṃ manasikatvā taṃ pariharituṃ **‘‘yo methuna’’**ntiādi āraddhaṃ. Tattha sīsanti maggena maggapaṭipādanaṃ. Tañhi payogānaṃ matthakasadisattā ‘‘sīsa’’nti vuttaṃ tato paraṃ payogābhāvato. Dukkaṭe tiṭṭhantīti dukkaṭaṃ janenti. Dukkaṭañhi janentā hatthaggāhādayo payogā ‘‘dukkaṭe tiṭṭhantī’’ti vuttā aññissā āpattiyā janakavasena appavattanato.

「体に不快感を与える(upahatakāyappasādoti)」とは、たとえ(anaṭṭhepi)体の感覚(kāyappasāde)が損なわれていても(upahatakāyappasādo)、意識(kāyaviññāṇa)を生じさせる(uppādane)ことができない(asamatthatāpādanavasena)ために、あるいは風(vāta)や胆汁(pitta)など(ādīhi)によって(upahatakāyappasādo)体の感覚(kāyappasādo)が損なわれている(upahatō)ことである。「愛欲の心(sevanacittavasena)によって罪(āpattīti)が犯される」(āpattīti)とは、例えば(yathā)配置された(santhatanimitta)徴(vasena)によって、掴む対象(upādinnaphassaṃ)を得られない(avindantassapi)場合でも、愛欲の心(sevanacittavasena)によって罪(āpatti)が犯される(āpatti)ように、この場合(idhamāpi)も、胆汁(pittavātādinā)や風(vātādinā)などによって(ādīnā)体の感覚(kāyappasādattā)が損なわれ(upahatō)、伝えることができない(avediyantassapi)場合でも、愛欲の心(sevanacittavasena)によって罪(āpatti)が犯される(āpatti)ということである。

74. Jātipupphagumbānanti jātisumanagumbānaṃ. Ussannatāyāti bāhullatāya. Upacāreti āsannappadese. Tena vātupatthambhenāti ‘‘aṅgamaṅgāni vātupatthaddhāni hontī’’ti evaṃ vuttavātupatthambhena. Iminā niddokkamanassa kāraṇaṃ vuttaṃ. Ekarasanti āvajjanādivīthicittehi abbokiṇṇaṃ.

「そもそも(nanu)」とは、触れられた(chupitamattavatthusmiṃ)ものだけで「愛欲の法(methunaṃ dhammaṃ)を実践しよう(paṭisevissāmīti)と思って、触った(chupitamattē)だけで後悔した(vippaṭisārī ahosī)」(ti vuttattā)と述べられている(vuttattā)ので、愛欲(methunassa)の最初の実践(pubbapayoge)では不正罪(dukkaṭena)が犯されるはずである(bhavitabbaṃ)。それなのに、なぜ(atha kasmā)「罪は僧残罪(āpatti saṅghādisesassā)である」(āpatti saṅghādisesassā)と言われるのか(ti vuttanti)。この(imaṃ)内側(antolīnacodanaṃ)の隠された(udana)ことを考慮して(manasikatvā)、それを避けるために(taṃ pariharituṃ)「もし(yo)愛欲(methuna)…」(ntiādi)と(ādi)始められた(āraddhaṃ)。その中で、「頭」(sīsanti)とは、道(maggena)に道(magga)を与える(paṭipādanaṃ)ことである。それは(taṃhi)実践(payōgānaṃ)の終わり(matthakasadisattā)であるから、「頭」(sīsa)と言われた(vuttaṃ)。それ以降(tato paraṃ)は実践(payōgābhāvato)がない(abhāvato)。不正罪(dukkaṭe)は残る(tiṭṭhantīti)とは、不正罪(dukkaṭaṃ)を犯す(janenti)。不正罪(dukkaṭañhi)を犯す(janentā)手で掴むこと(hatthaggāhādayo)などの実践(payōgā)は、「不正罪(dukkaṭe)は残る」(ti vuttā)と言われる(vuttā)。なぜなら、他の罪(aññissā āpattiyā)を犯す原因(janaka vasena)となる(janakavasena)から、それは適用されない(appavattanato)。

76. Saṅgāmasīsayodho bhikkhūti yasmā kilesārīhi anabhibhūto hutvā te parājesi, tasmā saṅgāmamukhe yodhasadiso bhikkhu.

74. 「花の束(jātipupphagumbānanti)」とは、「ジャティスマナの花の束(jātisumanagumbānaṃ)」のことである。「豊富さ(ussannatāyāti)」とは、多さ(bāhullatāya)である。「近く(upacāreti)」とは、近い場所(āsannappadese)である。「風の支え(tena vātupatthambhenāti)」によってとは、「体の部分(aṅgamaṅgāni)が風で支えられて(vātupatthaddhāni hontī)いる」と(evaṃ)言われた(vutta)風の支え(vātupatthambhena)である。これにより(iminā)隠れること(niddokkamanassa)の原因(kāraṇaṃ)が示された(vuttaṃ)。「一つ(ekarasaṃti)」とは、注意(āvajjanādivīthicittehi)やその他の心の働き(vīthicittehi)が混ざり合っている(abbokiṇaṃ)ことである。

77. Uppanne vatthusminti methunavatthusmiṃ uppanne. Parivattakadvāramevāti saṃvaraṇavivaraṇavasena ito cito ca parivattanayoggadvārameva. Rukkhasūcikaṇṭakadvāranti rukkhasūcidvāraṃ kaṇṭakadvārañca. ‘‘Rukkhasūcidvāraṃ kaṇṭakadvāra’’micceva vā pāṭho. Yaṃ ubhosu passesu rukkhathambhe nikhaṇitvā tattha vijjhitvā majjhe dve tisso rukkhasūciyo pavesetvā karonti, taṃ rukkhasūcidvāraṃ. Yaṃ pavesananikkhamanakāle apanetvā thakanayoggaṃ, ekāya bahūhi vā kaṇṭakasākhāhi kataṃ, taṃ kaṇṭakadvāraṃ. Cakkalakayuttadvāranti heṭṭhā etaṃ cakkaṃ yojetvā kataṃ mahādvāraṃ, yaṃ na sakkā ekena saṃvarituṃ vivarituñca. Gopphetvāti rajjūhi ganthetvā. Ekaṃ dussasāṇidvāramevāti ettha kilañjasāṇidvārampi saṅgahaṃ gacchati.

77. 発生した事柄について、交合の事柄が発生した。開閉の門は、あるいは閉めることと開けることによって、ここからあるいはそこから開閉可能な門である。木の針の門とは、木の針の門と、棘の門である。あるいは「木の針の門、棘の門」という節もある。両方の門に木の支柱を打ち込み、そこに(仕掛けを)通して、真ん中に木の針を二つ、三つ挿入して作るものを木の針の門という。差し込み、引き抜く際に取り外し可能で、一本または複数の棘のある枝で作られたものを棘の門という。車輪の備え付けの門とは、下にこの車輪を設置して作られた大きな門で、一人では閉めることも開けることもできないものである。縄で計って、という意味。一枚の布の敷物の門とは、ここでは盗人の敷物の門も含まれる。

Yattha dvāraṃ saṃvaritvā nipajjituṃ na sakkā hoti, tattha kattabbavidhiṃ dassetuṃ **‘‘sace bahūnaṃ vaḷañjanaṭṭhānaṃ hotī’’**tiādi vuttaṃ. Bahūnaṃ avaḷañjanaṭṭhānepi ekaṃ āpucchitvā nipajjituṃ vaṭṭatiyeva. Atha bhikkhū…pe… nisinnā hontīti idaṃ tattha bhikkhūnaṃ sannihitabhāvasandassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Nisinno vā pana hotu nipanno vā, yena kenaci iriyāpathena samannāgato sace tattha sannihito hoti, ābhogaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘nisinnā hontīti vacanato sace nipannā honti, ābhogaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na sundaraṃ. Yadi hi ‘‘nisinnā hontī’’ti vacanato nipanne ābhogaṃ kātuṃ na vaṭṭati, ṭhitepi caṅkamantepi ābhogaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Na hi nisinnavacanaṃ nipannaṃyeva nivatteti, tasmā ‘‘nisinnā hontī’’ti idaṃ tattha tesaṃ atthitāmattasandassanatthaṃ, na sesairiyāpathasamaṅgitānivattanatthaṃ. Evaṃ santepi nipajjitvā niddāyanto asantapakkhe ṭhitattā ābhogāraho na hotīti amhākaṃ khanti. Asantapakkhe ṭhitattāyeva hi raho nisajjāya nipajjitvā niddāyanto anāpattiṃ na karotīti vuttaṃ. Dvārasaṃvaraṇaṃ nāma bhikkhunīādīnaṃ pavesananivāraṇatthanti āha – **‘‘bhikkhuniṃ vā mātugāmaṃ vā āpucchituṃ na vaṭṭatī’’**ti. ‘‘Itthiubhatobyañjanakaṃ itthipaṇḍakañca āpucchituṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Mātugāmassa antogabbhe ṭhitabhāvaṃ jānitvāpi dvāre yathāvuttavidhiṃ katvā nipajjantassa anāpatti. Nisseṇiṃ āropetvāti uparitalaṃ āropetvā visaṅkharitvā bhūmiyaṃ pātetvā chinditvā vā nipajjitumpi vaṭṭati. Dvepi dvārāni jaggitabbānīti ettha sace ekasmiṃ dvāre kavāṭaṃ vā natthi, heṭṭhā vuttanayena saṃvarituṃ vā na sakkā, itaraṃ dvāraṃ asaṃvaritvāpi nipajjituṃ vaṭṭati.

門を閉じて横になることができない場合、そこでなすべき方法を示すために、「もし多くのものを囲う場所であるならば」と述べられている。多くの囲う場所でない場合でも、一人に尋ねて横になってもよい。さて、比丘たちが…(省略)…横になっている。これは、そこで比丘たちがいることを示すために述べられた。「横になっているか、あるいは伏せているか、どのような姿勢であっても、もしそこにいるならば、注意を払うべきである」と三つの句節で述べられている。しかし、「横になっている」と見れば、もし伏せているならば、注意を払うべきではない、と言う人もいる。もし「横になっている」と見れば伏せている場合に注意を払うべきでなく、立っている場合や歩いている場合にも注意を払うべきでないならば、横になっているという言葉は伏せている場合だけを否定するものではない。したがって、「横になっている」とは、そこで彼らがいることだけを示すものであり、他の姿勢の者たちを否定するためではない。それでも、伏せて眠っている者は、いない者の側にいるので、注意を払うべきではない、と我々は考えている。いない者の側にいるからこそ、静かな場所で横になって眠っていても罪にならないと述べられている。門の閉鎖とは、比丘尼などの出入りを阻止するためである、と述べられている。「比丘尼や女性に尋ねてはならない」と。女性や男女両方の特徴を持つ者、あるいは女性の男性器を持つ者に尋ねてはならない、と言う。女性が胎内にいることを知っていても、門で述べられた方法で横になっても罪にならない。梯子をかけて、とは、上に(梯子を)かけて、固定せずに地面に倒したり、あるいは切断しても横になることができる。

Bhikkhācārā paṭikkammāti bhikkhācārato nivattitvā. Dvārapālassāti dvārakoṭṭhake mahādvāre nisseṇimūle vā ṭhatvā dvārarakkhaṇakassa. Pacchimānaṃ bhāroti ekānubandhavasena āgacchante sandhāya vuttaṃ. Asaṃvutadvāre antogabbhe vāti yojetabbaṃ. Bahi vāti gabbhato bahi. Nipajjanakālepi…pe… vaṭṭatiyevāti ettha ‘‘dvārajagganakassa tadadhīnattā tadā tassa tattha sannihitāsannihitabhāvaṃ anupadhāretvāpi ābhogaṃ kātuṃ vaṭṭatiyevā’’ti vadanti.

托鉢の行為から引き返す、とは托鉢から引き返すこと。門番とは、門の入り口、大きな門、あるいは梯子の根元に立っている門の守備隊員。最後の者たちの負担とは、一つに連続して来るものについて述べられている。閉まっていない門の胎内において、とは、胎内にいることと解釈すべきである。外で、とは、胎外である。横になるときも…(省略)…よい。ここでは、「門の番をする者たちのために、その者のいるかいないかにかかわらず、注意を払うことができる」と述べられている。

Yena kenaci parikkhitteti pākārena vā vatiyā vā yena kenaci parikkhitte. ‘‘Parikkhepassa uccato pamāṇaṃ sahaseyyappahonake vuttanayena veditabba’’nti vadanti. Yadi pana ekasmiṃ padese parikkhepo vuttappamāṇato nīcataro hoti, vaṭṭati. Mahāpariveṇaṃ hotīti mahantaṃ aṅgaṇaṃ hoti. Mahābodhiyaṅgaṇalohapāsādayaṅgaṇasadisanti bahusañcāradassanatthaṃ vuttaṃ, na mahāparicchedadassanatthaṃ. Aruṇe uggate uṭṭhahati, anāpattīti suddhacittena nipannassa niddāyantasseva aruṇe uggateyeva niddāvaseneva anāpatti. Pabujjhitvā puna supati, āpattīti aruṇe uggate pabujjhitvā aruṇuggamanaṃ ajānitvāpi anuṭṭhahitvāva sayitasantānena sayantassa āpatti, purāruṇe pabujjhitvāpi ajānitvā sayitasantānena sayantassapi aruṇe uggate āpattiyeva. Yathāparicchedameva vuṭṭhātīti aruṇe uggateyeva uṭṭhahati. Tassa āpattīti asuddhacitteneva nipannattā niddāyantassapi aruṇe uggate divāpaṭisallānamūlikā āpatti. **‘‘Evaṃ nipajjanto anādariyadukkaṭāpi na muccatī’’**ti vuttattā asuddhacittena nipajjanto aruṇuggamanato puretaraṃ uṭṭhahantopi anuṭṭhahantopi nipajjanakāleyeva anādariyadukkaṭaṃ āpajjati, divāpaṭisallānamūlikaṃ pana dukkaṭaṃ aruṇe uggateyeva āpajjati.

何によって囲まれているか、とは、壁によってか、あるいは堀によってか、何によって囲まれているか。「囲いの高さの基準は、一夜の宿に十分なものについて述べられた方法で知るべきである」と述べられている。しかし、もし一つの場所で囲いが述べられた基準よりも低い場合、よい。大きな回廊である、とは、大きな中庭である。大きな菩提樹の中庭や銅の宮殿の中庭のような、とは、多くの人が行き来するのを示すために述べられたものであり、大きな隔たりを示すためではない。夜明けに起きて、罪にならない、とは、清らかな心で横になって眠っていた者が、夜明けにちょうど眠りから覚めただけで罪にならない。起きて再び眠る、罪になる、とは、夜明けに起きたが、夜明けであることを知らずに、眠り続けたまま眠っていると罪になる。夜明け前に起きたとしても、知らずに眠り続けたまま眠っていると、夜明けに罪になる。囲いの通りに起きる、とは、夜明けにちょうど起きた。それに対する罪、とは、清くない心で横になったために、眠っていたとしても、夜明けに(罪になる)。「このように横になる者は、不注意の悪行からも逃れられない」と述べられているため、清くない心で横になる者は、夜明け前に起きても、起きなくても、横になる時に不注意の悪行を犯す。昼間の静寂に基づく悪行は、夜明けに犯す。

Yaṃ panettha tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ ‘‘rattiṃ dvāraṃ saṃvaritvā nipanno sace aruṇuggamanavelāyaṃ dvāre vivaṭepi nipajjati, tassa āpatti akhette saṃvaritvā nipannattā. Aruṇuggamanavelāyaṃ vivaṭepi dvāre ‘‘nipajjissāmī’’ti rattiṃ dvāraṃ saṃvaritvāpi nipannassa akhette pihitattā nipajjanakāle anādariyadukkaṭaṃ, aruṇe uggate nipajjanamūladukkaṭañca hoti. Rattiṃ pihitepi apihitepi dvāre nipannassa aruṇuggamanakkhaṇeyeva apihitadvāre pihite pihitadvāre ca puna vivaritvā pihite khette pihitattā anāpattī’’ti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Rattiṃ dvāraṃ asaṃvaritvā nipannasseva hi aruṇuggamane āpatti aṭṭhakathāyaṃ dassitā, tasmā khette vā pihitaṃ hotu akhette vā, saṃvaraṇamevettha pamāṇanti amhākaṃ khanti.

ここに三つの句節で述べられている「夜、門を閉じて横になった者が、もし夜明けに門が開いていても横になるならば、それは罪である。なぜなら、閉じた状態で横になったからである。夜明けに門が開いていても、横になろうとして夜、門を閉じて横になった者には、無関心の悪行(罪)、夜明けに横になること(罪)になる。夜、閉じていても開いていても、門で横になった者が、夜明けの瞬間に再び門を開けて閉じた場合、それは罪にならない」ということだが、それは注釈書とは合わない。夜、門を閉めずに横になった者が、夜明けに罪になる、と注釈書で示されている。したがって、閉じていても閉じていなくても、閉鎖がここに基準である、と我々は考えている。

Niddāvasena nipajjatīti niddābhibhūtatāya ekapassena nipajjati, evaṃ pana nipanno nipanno nāma na hotīti anāpatti vuttā. Apassāya supantassāti kaṭiyā piṭṭhivemajjhassa ca antare appamattakampi padesaṃ bhūmiṃ aphusāpetvā thambhādiṃ apassāya supantassa. Sahasāva vuṭṭhātīti pakkhalitvā patito viya sahasā vuṭṭhāti. Tattheva sayati na vuṭṭhātīti niddābhibhūtatāya supanto na vuṭṭhāti, na mucchāpareto. Teneva ‘‘avisayattā āpatti na dissatī’’ti na vuttaṃ.

眠りのために横になる、とは、眠りに圧倒されて片方の体側で横になること。このように横になった者は、横になったとは言えないので、罪にならないと述べられている。見ずに眠った者、とは、腰と背中の真ん中のわずかな部分を地面に触れさせずに、柱などを支えにして眠った者。突然起きる、とは、つまずいて倒れるように突然起きる。そこで眠り続ける、起きない、とは、眠りに圧倒されて眠っている者は起きない。気絶したわけではない。それゆえ、「対象でないため、罪は見られない」とは述べられていない。

Ekabhaṅgenāti ekassa passassa bhañjanena, heṭṭhā vuttanayena pāde bhūmito amocetvāva ekaṃ passaṃ bhañjitvā nāmetvā nipannoti vuttaṃ hoti. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana mahāpadumattherena vuttanti sambandho. Mucchitvā patitattā therena **‘‘avisayattā āpatti na dissatī’’**ti vuttaṃ. Ācariyā pana yathā yakkhagahitako bandhitvā nipajjāpito ca paravaso hoti, evaṃ aparavasattā mucchitvā patito kañci kālaṃ jānitvāpi nipajjatīti anāpattiṃ na vadanti. Yo ca yakkhagahitako, yo ca bandhitvā nipajjāpitoti imassa mahāaṭṭhakathāvādassa pacchimattā soyeva pamāṇato gahetabbo. Tathā ca vakkhati ‘‘sabbattha yo yo aṭṭhakathāvādo vā theravādo vā pacchā vuccati, sova pamāṇato daṭṭhabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.92). Yakkhagahitaggahaṇeneva cettha visaññībhūtopi saṅgahitoti veditabbaṃ. Ekabhaṅgena nipanno pana atthato anipannattā muccatiyevāti mahāaṭṭhakathāvādena so appaṭikkhittova hotīti daṭṭhabbaṃ. Divā saṃvaritvā nipannassa kenaci vivaṭepi dvāre anāpatti nipajjanakāle saṃvaritvā nipannattā. Sace divā saṃvaritvā dvārasamīpe nipanno pacchā sayameva dvāraṃ vivarati, evampi vaṭṭati. Acittakā cāyaṃ āpatti kiriyā ca akiriyā ca.

片方の体側で、とは、片方の体側の曲げ。下に述べられた方法で足を地面から離さずに、片方の体側を曲げて横になった、という意味。大注釈書では、大長老によって述べられた、という関係。気絶して倒れたので、長老は「対象でないため、罪は見られない」と述べた。しかし、師たちは、まるで鬼に捕らえられた者が縛られて横にさせられたように、彼は制御不能である。それゆえ、制御不能でないので気絶して倒れたとしても、しばらくの間知っていても横になる、とは言わない。鬼に捕らえられた者と、縛られて横にさせられた者、この大注釈書の言葉の後半が基準となるべきである。そして、「常に、注釈書の言葉や長老の言葉が後に述べられる場合、それが基準となるべきである」(パーラー。アッタ。1.92)と述べられている。鬼に捕らえられたという言葉で、ここで意識を失った者も含まれると理解すべきである。片方の体側で横になった者は、実際には横になっていないため、(罪から)免れる、と大注釈書の言葉によれば、彼は妨げられないと見なされるべきである。昼間に閉じて横になった者が、何者かによって門が開けられても罪にならない。横になる時に閉じた状態で横になったからである。もし昼間に閉じて門の近くで横になった者が、後に自分で門を開けた場合、それもよい。これは無意志の罪であり、行為であり、非行為である。

78. **‘‘Apade padaṃ karonto viyā’’**ti vatvā puna tamevatthaṃ āvikaronto **‘‘ākāse padaṃ dassento viyā’’**ti āha. Etadagganti eso aggo. Yadidanti yo ayaṃ. Sesamettha uttānatthameva.

78. 「足がないのに足跡をつけるように」と言って、再び同じ意味を明らかにしながら、「空中に足跡を示すように」と言っている。この先端とは、この先端。すなわち、とは、これ。残りはここに明白な意味である。

Vinītavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

ヴィニーータヴァットゥヴァッナナ( Vinītavatthuvaṇṇanā ) 終了。

Tatridantiādi heṭṭhā vuttatthameva.

そこに、とは、以下に述べられた意味と同じである。

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

サマンタパーサーディカー(Samantapāsādikā)の、ヴィナヤアッタカー(Vinayaṭṭhakathā)のサーラッタディパニヤー(Sāratthadīpaṇīya)において。

Paṭhamapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

最初のパーラージカヴァッナナ(Paṭhamapārājikavaṇṇanā)終了。

2. Dutiyapārājikaṃ

2. 第二パーラージカ

Adutiyena jinena yaṃ dutiyaṃ pārājikaṃ pakāsitaṃ, tassa idāni yasmā saṃvaṇṇanākkamo patto, tasmā yaṃ suviññeyyaṃ, yañca pubbe pakāsitaṃ, taṃ sabbaṃ vajjayitvā assa dutiyassa ayaṃ saṃvaṇṇanā hotīti sambandho.

二番目の勝者によって明らかにされた第二のパーラージカは、今、解説の順番が来たので、理解しやすく、以前に明らかにされたこと、すべてを省略して、この第二の解説である、と関係づけられる。

Dhaniyavatthuvaṇṇanā

ダニヤヴァットゥヴァッナナ(Dhaniyavatthuvaṇṇanā)

84. Rājagaheti ettha duggajanapadaṭṭhānavisesasampadādiyogato padhānabhāvena rājūhi gahitaṃ pariggahitanti rājagahanti āha **‘‘mandhātu…pe… vuccatī’’**ti. Tattha mahāgovindena mahāsattena pariggahitaṃ reṇunā pariggahitameva hotīti mahāgovindaggahaṇaṃ. Mahāgovindapaaggahitatākittanañhi tadā reṇunā magadharājena pariggahitabhāvūpalakkhaṇaṃ. Tassa hi so purohito. ‘‘Mahāgovindoti mahānubhāvo purātano eko magadharājā’’ti keci. Pariggahitattāti rājadhānībhāvena pariggahitattā. Gayhatīti gaho, rājūnaṃ gahoti rājagahaṃ, nagarasaddāpekkhāya napuṃsakaniddeso. Aññepettha pakāreti ‘‘nagaramāpanena raññā kāritasabbagahattā rājagahaṃ, gijjhakūṭādīhi parikkhittattā pabbatarājehi parikkhittagehasadisantipi rājagahaṃ, sampannabhavanatāya rājamānaṃ gehantipi rājagahaṃ, suvihitārakkhatāya anatthāvahabhāvena upagatānaṃ paṭirājūnaṃ gahaṃ gehabhūtantipi rājagahaṃ, rājūhi disvā sammā patiṭṭhāpitattā tesaṃ gahaṃ gehabhūtantipi rājagahaṃ. Ārāmarāmaṇeyyakādīhi rājate, nivāsasukhatādinā sattehi mamattavasena gayhati pariggayhatīti vā rājagaha’’nti edise pakāre. So padeso ṭhānavisesabhāvena uḷārasattaparibhogoti āha **‘‘taṃ paneta’’**ntiādi. Tattha buddhakāle cakkavattikāle cāti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. Tesanti yakkhānaṃ. Vasanavananti āpānabhūmibhūtaṃ upavanaṃ. Gijjhā ettha santīti gijjhaṃ, kūṭaṃ. Taṃ etassāti gijjhakūṭo. Gijjho viyāti vā gijjhaṃ, kūṭaṃ. Taṃ etassāti gijjhakūṭo, pabbato. Gijjhasadisakūṭoti gijjhakūṭoti vā majjhepadalopīsamāso yathā ‘‘sākapatthavo’’ti, tasmiṃ gijjhakūṭe. Tenāha **‘‘gijjhā’’**tiādi.

84. 王舎、とは、ここでは、不吉な場所であることの特別な場所、あるいはその能力などにより、主要なものとして王たちによって取られた、あるいは囲まれた、という意味で王舎である。「マンドゥ…(省略)…と言われる」。そこで、マハーゴーヴィンダによって、マハーサッダによって囲まれた、レヌーによって囲まれた、という意味でマハーゴーヴィンダの言葉。マハーゴーヴィンダによって最初に取られたということを示すことは、当時のマガダの王レヌーによって囲まれたことを示す。なぜなら、彼はその宰相である。「マハーゴーヴィンダとは、偉大な力を持つ古代のマガダの王である」と一部の人々は言う。囲まれた、とは、王都として囲まれたため。ギャ(Gaya)とは、支配、王たちの支配、という意味でギャ(Gaya)。都市という言葉を考慮して、中性名詞である。ここでの他の説明は、「都市を建設した王によって、すべての支配がなされたため、ギャ(Gaya)。ギッジャクータなどの山々によって囲まれた、宮殿のような家があるため、ギャ(Gaya)。豊かで栄えているため、王が支配する家、ギャ(Gaya)。よく守られたため、害がないので、敵国の王たちの支配、家としての場所、ギャ(Gaya)。王たちが見て、正しく確立したため、それらの支配、家としての場所、ギャ(Gaya)。庭園や美しい場所などで王が支配し、住むことの快適さなどで人々が愛着を持って支配し、囲む、という意味でギャ(Gaya)」といった説明である。その場所は、特別な場所として、多くの人々が利用するため、と述べられている。「それらの…」など。そこで、仏陀の時代と車輪王の時代、とは、これはおおむね述べられたものである。それらとは、ヤクシャたちのこと。住む森とは、住む場所となった森。ハゲワシがここにいる、という意味でハゲワシ。頂上。それはそれの、という意味でハゲワシの頂上、山。ハゲワシのような頂上、という意味でハゲワシの頂上、あるいは中間の単語が省略された複合語、「サカパッタヴァ」(Sākapatthavo)のように。そのハゲワシの頂上に。

Tato paraṃ saṅghoti tiṇṇaṃ janānaṃ upari saṅgho catuvaggakaraṇīyādikammappattattā. Tasmiṃ pabbate sannipatitvā samāpattiyā vītināmentīti yathāphāsukaṭṭhāne piṇḍāya caritvā katabhattakiccā āgantvā cetiyagabbhe yamakamahādvāraṃ vivarantā viya taṃ pabbataṃ dvidhā katvā anto pavisitvā rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni māpetvā tattha samāpattiyā vītināmenti.

それ以降、僧伽とは、三人の人々の上の僧伽。四人組の行為など、行為に該当するため。その山に集まり、禅定で過ごす、とは、快適な場所で托鉢をして、食事をした後、来て、仏塔の胎内に、二重の大きな門を開けて入るように、その山を二つに分けて中に入り、夜の場所と昼の場所を作り、そこで禅定で過ごす。

Kadā panete tattha vasiṃsu? Atīte kira anuppanne tathāgate bārāṇasiṃ upanissāya ekasmiṃ gāmake ekā kuladhītā khettaṃ rakkhati, tassā khettakuṭiyā vīhayo bhajjantiyā tattha mahākarañjapupphappamāṇā mahantamahantā manoharā pañcasatamattā lājā jāyiṃsu. Sā te gahetvā mahati paduminipatte ṭhapesi. Tasmiñca samaye eko paccekasambuddho tassā anuggahatthaṃ avidūre khettapāḷiyā gacchati. Sā taṃ disvā pasannamānasā supupphitaṃ mahantaṃ ekaṃ padumaṃ gahetvā tattha lāje pakkhipitvā paccekabuddhaṃ upasaṅkamitvā pañcahi lājasatehi saddhiṃ taṃ padumapupphaṃ datvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā ‘‘imassa, bhante, puññassa ānubhāvena ānubhāvasampanne pañcasataputte labheyya’’nti pañca puttasatāni patthesi. Tasmiṃyeva khaṇe pañcasatā migaluddakā sambhatasambhārā paripakkapaccekabodhiñāṇā tasseva paccekabuddhassa madhuramaṃsaṃ datvā ‘‘etissā puttā bhaveyyāmā’’ti patthayiṃsu. Atītāsu anekāsu jātīsu tassā puttabhāvena āgatattā tathā tesaṃ ahosi. Sā yāvatāyukaṃ ṭhatvā devaloke nibbatti, tato cutā jātassare padumagabbhe nibbatti. Tameko tāpaso disvā paṭijaggi. Tassā padasā vicarantiyā paduddhāre paduddhāre bhūmito padumāni uṭṭhahanti. Eko vanacarako disvā bārāṇasirañño ārocesi. Rājā taṃ ānetvā aggamahesiṃ akāsi, tassā gabbho saṇṭhāti. Mahāpadumakumāro mātukucchiyaṃ vasi, sesā bahi nikkhantaṃ gabbhamalaṃ nissāya saṃsedajabhāvena nibbattā. ‘‘Opapātikabhāvenā’’ti keci. Te vayappattā uyyāne padumassare kīḷantā ekekasmiṃ padume nisīditvā khayavayaṃ paṭṭhapetvā paccekabodhiñāṇaṃ nibbattayiṃsu. Ayaṃ tesaṃ byākaraṇagāthā ahosi –

いつ、彼らはそこに住んだのでしょうか? 過去世において、世尊がまだ現れていない時、バラモン国を根拠として、ある村に住んでいた一人の娘が畑を守っていました。彼女の畑小屋で、種が孵化する際に、そこに巨大な蓮の花のような、美しく巨大な、五百の蓮が生じました。彼女はそれらを手にとって、大きな蓮の葉の皿に置きました。その時、一人の辟支仏が、彼女を助けるために、畑の近くを通られました。彼女はそれを見て、心を動かされ、美しく咲いた大きな蓮一つを手に取り、そこに蓮を注ぎ、辟支仏のもとへ行き、五百の蓮と共にその蓮の花を差し上げ、五体投地で礼拝し、「師よ、この功徳の力によって、力に満ちた五百人の息子を得られますように」と五百人の息子を願いました。ちょうどその時、五百人の猟師たちが、準備を整え、辟支仏の知恵を完成させて、その辟支仏に甘い肉を差し上げ、「この息子たちになりたい」と願いました。過去の多くの生において、彼女の息子として生まれたため、彼らはそのように(息子として)なりました。彼女は寿命を全うして、天界に生まれ変わりました。そこから堕ちて、生まれ変わる際に、蓮の胎内に生まれました。一人の修行者がそれを見て、育てました。彼女が歩き回ると、歩くたびに地面から蓮が咲き出しました。一人の森の猟師がそれを見て、バラモン王に報告しました。王は彼女を連れてきて、正妃としました。彼女は懐妊しました。偉大な蓮の王子が母の胎内にいました。残りの者たちは、外に排出された胎盤の汚れを元に、自然発生的に生まれました。「自生したのだ」と、ある人々は言います。彼らは成長し、庭園の蓮池で遊び、それぞれの蓮に座って、生と滅を経験し、辟支仏の知恵を完成させました。これが彼らの祈願の偈です。 –

‘‘Saroruhaṃ padumapalāsamatrajaṃ, supupphitaṃ bhamaragaṇānuciṇṇaṃ;

「蓮の葉、蓮の花びらのように、美しく咲き、蜂の群れが訪れる;

Aniccatāyaṃ vayataṃ viditvā, eko care khaggavisāṇakappo’’ti. –

無常であると知り、生と滅を悟り、一人で歩む、角のような犀のように」と。

::unindented Tasmiṃ kāle te tattha vasiṃsu. Tadā cassa pabbatassa **‘‘isigilī’’**ti samaññā udapādi. Ime isayoti ime paccekabuddhaisī. Samā ñāyati etāyāti samaññā, nāmanti attho. ::

::インデントなし
その時、彼らはそこに住みました。その時、その山の「イシギリ」という名前が生まれました。これらは聖者たち、すなわち辟支仏聖者たちです。一緒に知られるから「イシギリ」という名前です、という意味です。
::

Tiṇacchadanā kuṭiyo majjhepadalopīsamāsaṃ katvā, ekadese vā samudāyavohāravasena ‘‘tiṇakuṭiyo’’ti vuttā. ‘‘Vassaṃ upagacchiṃsū’’ti vacanato vassūpagamanārahā sadvārabandhā eva veditabbāti āha **‘‘tiṇacchadanā sadvārabandhā kuṭiyo’’**ti. Vassaṃ upagacchantenāti vassāvāsaṃ upagacchantena. Nālakapaṭipadanti ‘‘moneyyaṃ te upaññissa’’ntiādinā (su. ni. 721) satthārā nālakattherassa desitaṃ puthujjanakālato pabhuti kilesacittaṃ anuppādetvā paṭipajjitabbaṃ moneyyapaṭipadaṃ. Taṃ pana paṭipadaṃ sutvā nālakatthero tīsu ṭhānesu appiccho ahosi dassane savane pucchāyāti. So hi desanāpariyosāne pasannacitto bhagavantaṃ vanditvā vanaṃ paviṭṭho. Puna ‘‘aho vatāhaṃ bhagavantaṃ passeyya’’nti lolabhāvaṃ na janesi, ayamassa dassane appicchatā. Tathā ‘‘aho vatāhaṃ puna dhammadesanaṃ suṇeyya’’nti lolabhāvaṃ na janesi, ayamassa savane appicchatā. Tathā ‘‘aho vatāhaṃ puna moneyyapaṭipadaṃ puccheyya’’nti lolabhāvaṃ na janesi, ayamassa pucchāya appicchatā.

草で覆われた小屋は、中央の屋根のたる木を隠して、一面に、または集合的に「草の小屋」と呼ばれました。「雨季に入った」とは、雨季の入ることのできる、僧侶たちのための結界のことであると理解すべきです。「草で覆われた、僧侶たちのための結界のある小屋」と述べられています。「雨季に入るとき」とは、雨季の滞在に入るときです。「ナーラカの戒律」とは、「修行の戒律をあなたに授けよう」と(スッタニパータ 721)経典で、師がナーラカ長老に説かれた、凡夫の時から煩悩の心を起こさずに実践すべき修行の戒律のことです。その戒律を聞いて、ナーラカ長老は三つの点で欲がなくなりました。見ること、聞くこと、尋ねることです。彼は説法の終わりに、心を動かされ、世尊を礼拝して森に入りました。再び「ああ、私が世尊に会えたら」という欲求を起こしませんでした。これが彼の視覚に対する欲のなさです。同様に、「ああ、私が再び法を聞けたら」という欲求を起こしませんでした。これが彼の聴覚に対する欲のなさです。同様に、「ああ、私が再び修行の戒律を尋ねられたら」という欲求を起こしませんでした。これが彼の質問に対する欲のなさです。

So evaṃ appiccho samāno pabbatapādaṃ pavisitvā ekavanasaṇḍe dve divasāni na vasi, ekarukkhamūle dve divasāni na nisīdi, ekasmiṃ gāme dve divasāni piṇḍāya na pāvisi. Iti vanato vanaṃ, rukkhato rukkhaṃ, gāmato gāmaṃ āhiṇḍanto anurūpapaṭipadaṃ paṭipajjitvā aggaphale patiṭṭhāsi. Ekassa bhagavato kāle ekoyeva naṃ pūreti. Imañhi moneyyapaṭipadaṃ ukkaṭṭhaṃ katvā pūrento bhikkhu satteva māsāni jīvati, majjhimaṃ katvā pūrento satta vassāni, mudukaṃ katvā pūrento soḷasa vassāni. Ayaṃ pana thero ukkaṭṭhaṃ katvā pūresi, tasmā satta māse ṭhatvā attano āyusaṅkhārassa parikkhayaṃ ñatvā nahāyitvā nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā diguṇaṃ saṅghāṭiṃ pārupitvā dasabalābhimukho pañcapatiṭṭhitena taṃ vanditvā añjaliṃ paggahetvā hiṅgulakapabbataṃ nissāya ṭhitakova anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi. Tassa parinibbutabhāvaṃ ñatvā bhagavā bhikkhusaṅghena saddhiṃ tattha gantvā sarīrakiccaṃ katvā dhātuyo gāhāpetvā cetiyaṃ patiṭṭhāpetvā agamāsi. Evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipannenapi vassaṃ upagacchantena channe sadvārabandheyeva ṭhāne upagantabbaṃ. Appicchataṃ nissāyapi sikkhāpadassa anatikkamanīyattaṃ dassetuṃ **‘‘nālakapaṭipadaṃ paṭipannenapī’’**ti vuttaṃ.

彼はこのように欲がなくなって、山の麓に入り、一つの森で二日間住まず、一本の木の根元で二日間座らず、一つの村で二日間托鉢にも行きませんでした。このように森から森へ、木から木へ、村から村へと歩き回り、ふさわしい戒律を実践して、最高の果実に到達しました。ある世尊の時代に、一人だけが彼を供養しました。この修行の戒律を最大限に実践して供養する比丘は、七ヶ月生きます。中程度に実践して供養する者は七年、穏やかに実践して供養する者は十六年です。この長老は最大限に実践しました。だから七ヶ月生きて、自分の寿命の終わりを知り、沐浴して着替え、腰紐を締め、二重の袈裟をまとい、十力(仏)に向かって五体投地で礼拝し、合掌して、ヒンガラ山に寄りかかって立ち、無余依涅槃の境地に入りました。彼が涅槃に入ったことを知って、世尊は比丘僧と共にそこへ行き、遺体の処理をして、舎利を収集して、塔を建てて、去られました。このように実践を実践したとしても、雨季に入るときは、草で覆われた、僧侶たちのための結界のある場所にのみ入るべきです。欲が少ないことによって、戒律を守るべきであることを示すために、「ナーラカの戒律を実践したとしても」と述べられています。

Pañcannaṃ chadanānanti tiṇapaṇṇaiṭṭhakasilāsudhāsaṅkhātānaṃ pañcannaṃ chadanānaṃ. ‘‘Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabbanti (mahāva. 204) vacībhedaṃ katvā vassūpagamanaṃ sandhāyeva paṭikkhepo, na ālayakaraṇavasena upagamanaṃ sandhāyā’’ti vadanti. Pāḷiyaṃ pana avisesattā aṭṭhakathāyañca ‘‘nālakapaṭipadaṃ paṭipannenapī’’tiādinā aviseseneva daḷhaṃ katvā vuttattā asenāsanikassa nāvādiṃ vinā aññattha ālayo na vaṭṭatīti amhākaṃ khanti. Nāvāsatthavajesuyeva hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, nāvāyaṃ vassaṃ upagantu’’ntiādinā (mahāva. 203) sati asati vā senāsane vassūpagamanassa visuṃ anuññātattā ‘‘na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti ayaṃ paṭikkhepo tattha na labbhatīti asati senāsane ālayavasenapi nāvādīsu upagamanaṃ vuttaṃ. Anudhammatāti vattaṃ. Rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīnīti ādi-saddena vaccakuṭipassāvaṭṭhānādiṃ saṅgaṇhāti.

五つの屋根とは、草、葉、土、石、漆喰からなる五つの屋根のことです。「比丘たちよ、住居がないのに雨季に入ってはならない」と(マハーヴァーグ 204)言葉の区別をして雨季の滞在を指して禁止しているのであり、住居を作るために滞在することを指して禁止しているわけではない、と人々は言います。経典では区別がないため、注釈書でも「ナーラカの戒律を実践したとしても」といったように区別なく、はっきりと述べられているため、住居のない者には(船以外)他の場所で滞在することは許されない、というのが我々の見解です。船以外の住居を避ける場合にのみ、「比丘たちよ、船で雨季に入ってもよい」と(マハーヴァーグ 203)住居があってもなくても雨季の滞在が別々に許されているため、「比丘たちよ、住居がないのに雨季に入ってはならない」というこの禁止はそこでは適用されない、と(住居が)なくても船での滞在が許されている、ということです。法に従うとは、約束のことです。「夜の滞在場所、昼の滞在場所など」という「など」という言葉は、便所なども含みます。

Katikavattāni ca khandhakavattāni ca adhiṭṭhāyāti pariyattidhammo nāma tividhampi saddhammaṃ patiṭṭhāpeti, tasmā sakkaccaṃ uddisatha uddisāpetha, sajjhāyaṃ karotha, padhānaghare vasantānaṃ saṅghaṭṭanaṃ akatvā antovihāre nisīditvā uddisatha uddisāpetha, sajjhāyaṃ karotha, dhammassavanaṃ samiddhaṃ karotha, pabbājentā sodhetvā pabbājetha, sodhetvā upasampādetha, sodhetvā nissayaṃ detha. Ekopi hi kulaputto pabbajjañca upasampadañca labhitvā sakalaṃ sāsanaṃ patiṭṭhāpeti. Attano thāmena yattakāni sakkotha, tattakāni dhutaṅgāni samādiyatha, antovassaṃ nāmetaṃ sakaladivasaṃ rattiyā ca paṭhamapacchimayāmesu appamattehi bhavitabbaṃ, vīriyaṃ ārabhitabbaṃ. Porāṇakamahaātherāpi sabbapalibodhe chinditvā antovasse ekacariyavattaṃ pūrayiṃsu. Bhasse mattaṃ jānitvā dasavatthukakathaṃ dasaasubhadasānussatiaṭṭhatiṃsārammaṇakathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Āgantukānaṃ vattaṃ kātuṃ, sattāhakaraṇīyena gatānaṃ apaloketvā dātuṃ vaṭṭati. Viggāhikapisuṇapharusavacanāni mā vadatha, divase divase sīlāni āvajjentā caturārakkhaṃ ahāpentā manasikārabahulā viharatha, cetiyaṃ vā bodhiṃ vā vandantena gandhamālaṃ vā pūjentena pattaṃ vā thavikāya pakkhipantena na kathetabbaṃ, antogāme manussehi saddhiṃ paccayasaṃyuttakathā vā visabhāgakathā vā na kathetabbā, rakkhitindriyehi bhavitabbaṃ, khandhakavattañca sekhiyavattañca pūretabbanti evamādinā katikavattāni khandhakavattāni ca adhiṭṭhahitvā.

課業や律を遵守することにより、説法(教え)は三種類の正しい法を確立します。それゆえ、心を込めて唱え、唱えさせ、読経してください。修行の家に住んでいる間は、ぶつかり合わないように、部屋の中に座って唱え、唱えさせ、読経してください。法を聞くことを盛んにしてください。出家させる時は、浄化してから出家させ、浄化してから具足戒を与え、浄化してから衣食を与えてください。一人だけでも、善き家庭の息子が出家と具足戒を受けて、教え全体を確立します。自分の力でできる限り、その禁欲の戒律を実践してください。雨季の間は、一日中、夜の前半と後半は、怠らずに過ごさなければなりません。精進を励んでください。古代の大長老たちも、すべての障害を取り除き、雨季の間、一つの師の戒律を実践しました。食事の適量を知り、十の事柄についての話、十の不浄観、三十七の対象についての話をすることができます。訪れてきた人々のための戒律を実践するために、七日間の義務を負った人々に、見回してから与えることができます。邪魔になるような、悪意のある、意地悪な、恐ろしい言葉を話さないでください。毎日、戒律を意識し、四つの守護(念)を保ち、心を集中させて過ごしてください。塔や菩提樹を礼拝する時、香や花を供える時、鉢を袋に入れる時、話してはなりません。村の中で人々と言葉を交わす時、または互いに違う話をしてはなりません。感覚を護ってください。律と学習の戒律を実践してください。このように、課業や律を遵守することにより。

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ tīhi ṭhānehi pavāretu’’nti (mahāva. 209) vuṭṭhavassānaṃ pavāraṇāya anuññātattā imassa suttassa vasena pavāraṇādivasassa aruṇuggamanato paṭṭhāya appavāritāpi ‘‘vuṭṭhavassā’’ti vuccanti. Kiñcāpi ‘‘imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti (mahāva. aṭṭha. 184) vacanato pavāraṇādivasassa temāsantogadhattā taṃ divasaṃ yāva na pavārenti, tāva vassaṃ vasantā nāma honti, tathāpi ekadesena avuṭṭhampi taṃ divasaṃ vuṭṭhabhāgāpekkhāya vuṭṭhameva hotīti katvā evaṃ vuttaṃ katākatabhāgāpekkhāya samudāye pavattakatākatavohāro viya. Vippakatañhi yaṃ kiñci ‘‘katākata’’nti vuccati. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ kathinaṃ attharitu’’nti (mahāva. 306) imassa pana suttassa vasena nippariyāyato mahāpavāraṇāya pavāritā pāṭipadadivasato paṭṭhāya ‘‘vuṭṭhavassā’’ti vuccantīti dassetuṃ **‘‘mahāpavāraṇāya pavāritā’’**tiādi vuttaṃ. Pāṭipadadivasato paṭṭhāya hi vassānassa pacchime māse kathinatthāro anuññāto parivāre ‘‘kathinassa atthāramāso jānitabboti vassānassa pacchimo māso jānitabbo’’ti (pari. 412) vuttattā. ‘‘Mahāpavāraṇāya pavāritā’’ti idañca purimikāya vassūpagatānaṃ sabhāvadassanamattaṃ, kenaci antarāyena appavāritāpi ‘‘vuṭṭhavassā’’icceva vuccanti.

「比丘たちよ、雨季を終えた者を三つのことで許可する」と(マハーヴァーグ 209)雨季を終えた者のための許可が許されているので、この経の通り、許可の日が夜明けから始まって、まだ許可されていなくても、「雨季を終えた者」と呼ばれます。たとえ「この三ヶ月を雨季として過ごします」と(マハーヴァーグ注釈 184)言われているように、許可の日が三ヶ月の終わりまであるので、その日まで許可しなければ、雨季を過ごしていることになります。それでも、一面では雨が降らなくても、その日は降った部分を考慮して、降ったことになります。したがって、このように述べられています。作られたものと作られていないものの部分を考慮して、集合体における作られたものと作られていないものの言葉遣いのように。未完成のものは何であっても「作られたもの」と呼ばれます。「比丘たちよ、雨季を終えた者にカティナを授けることを許可する」(マハーヴァーグ 306)この経の通り、完全に大許可の日に許可された、月の初めの日から「雨季を終えた者」と呼ばれることを示すために、「大許可の日に許可された」と述べられています。月の初めの日から、雨季の最後の月にカティナを授けることが許されており、巡礼の「カティナの授与月を知るべきであり、雨季の最後の月を知るべきである」(巡礼 412)と述べられているからです。「大許可の日に許可された」ということは、この前の雨季の滞在者の、本来の姿を見ることだけです。何らかの障害によって許可されなかったとしても、「雨季を終えた者」と呼ばれるのです。

**‘‘Āpucchitabbā’’**ti vatvā idāni āpucchanavidhiṃ dassento **‘‘sace imaṃ kuṭi’’**ntiādimāha. Paṭijagganakaṃ vā na labhatīti vihārapaccante kate paṭijagganakaṃ na labhati. Te pana bhikkhū janapadacārikaṃ pakkamiṃsūti sambandho. Addhānagamane cārikāvohāro sāsane niruḷho. Kiñcāpi ayaṃ cārikā nāma mahājanasaṅgahatthaṃ buddhānaṃyeva labbhati, buddhe upādāya pana ruḷhīsaddavasena sāvakānampi vuccati kilañjādīhi katabījanīnampi tālavaṇṭavohāro viya. Saṅgopetvāti ekasmiṃ padese rāsiṃ katvā. Idāni tameva saṅgopanavidhiṃ dassento **‘‘yathā ca ṭhapita’’**ntiādimāha. Na ovassīyatīti anovassakaṃ, kammani aka-saddo daṭṭhabbo. Yathā ca ṭhapitaṃ na ovassīyati na temīyatīti attho.

「尋ねるべきである」と言って、今、尋ねる方法を説きながら、「もしこの小屋を」と述べています。「世話をする者が見つからない」と、僧院の境界内に作られた「世話をする者が見つからない」。その比丘たちは、諸国を巡る旅に出た、という繋がりです。長旅の途中の旅の言葉は、仏教で確立されています。たとえこの旅が、多くの人々を救うための仏陀のためだけであるとしても、仏陀を根拠として、確立された言葉として、弟子たちにも言われるのです。例えば、カリンジャなどで作られた種子にも、ヤシの葉の言葉があるように。集めておく、とは、ある場所に積み重ねておくことです。今、その集め方の方法を説きながら、「そして、どのように置かれたか」と述べています。「落ちない」とは、落ちないこと。動作を表す言葉で「か」という否定の言葉を見るべきです。「そして、どのように置かれたものが落ちず、湿らない」という意味です。

Anavayoti ettha vayoti hāni ‘‘āyavayo’’tiādīsu viya. Natthi etassa attano sippe vayo ūnatāti avayoti āha **‘‘anūno paripuṇṇasippo’’**ti. Ācariyassa kammaṃ ācariyakanti āha **‘‘ācariyakamme’’**ti. Piṭṭhasaṅghāṭo dvārabāhā, kaṭṭhakammaṃ thambhādi. Telatambamattikāyāti telamissatambamattikāya.

「欠けるところがない」とは、ここで「欠ける」とは、損失のことです。「収入と支出」といった言葉のように。この人に、自分の技術に欠けるところがない、と「欠けるところがない、完璧な技術」と述べています。「師の仕事」とは、「師の仕事」と述べています。「背中の組み合わさったもの」とは、扉の柱のことです。「木細工」とは、支柱などです。「油を混ぜた土」とは、油を混ぜた土のことです。

85. Kuṭikāya karaṇabhāvanti kuṭiyā katabhāvaṃ. Saddasatthavidūhi kiṃ-saddayoge anāgatavacanassa icchitattā vuttaṃ **‘‘tassa lakkhaṇaṃ saddasatthato pariyesitabba’’**nti. Mettāpubbabhāganti mettājhānassa pubbabhāgabhūtaṃ sabbasattesu hitapharaṇamattaṃ. Kasmā panetaṃ vuttaṃ, nanu anuddayā-saddo karuṇāya pavattatīti? Saccametaṃ, ayaṃ pana anuddayāsaddo anurakkhaṇamatthaṃ antonītaṃ katvā pavattamāno mettāya karuṇāya ca pavattatīti idha mettāya pavattamāno vutto, tasmā suvuttametaṃ ‘‘etena mettāpubbabhāgaṃ dassetī’’ti. Karuṇāpubbabhāganti karuṇājhānassa pubbabhāgabhūtaṃ sattesu anukampamattaṃ. Cikkhallaṃ mattikā, tassa maddanaṃ udakaṃ āsiñcitvā hatthādīhi parimaddanaṃ. Mettākaruṇānanti appanāppattamettākaruṇānaṃ. Kiñcāpi therena sañcicca khuddānukhuddakā pāṇā maraṇādhippāyena na byābādhitā, tathāpi karuṇāya abhāvena ‘‘evaṃ kate ime pāṇā vinassissantī’’ti anupaparikkhitvā katattā theraṃ vigarahi. Janānaṃ samūho janatāti āha **‘‘pacchimo janasamūho’’**ti. Pātabyabhāvanti vināsetabbataṃ. Pāṇātipātaṃ karontānanti therena akatepi pāṇātipāte parehi sallakkhaṇākāraṃ dasseti. Imassa diṭṭhānugatinti imassa diṭṭhiyā anugamanaṃ. Ghaṃsitabbeti ghaṭṭayitabbe, vināsitabbeti attho. Evaṃ maññīti yathā therena kataṃ, evaṃ mā maññi. ‘‘Mā pacchimā janatā pāṇesu pātabyataṃ āpajjī’’ti vacanato yo bhikkhu iṭṭhakapacanapattapacanakuṭikaraṇavihārakārāpanavihārasammajjanapaṭaggidānakūpapokkharaṇīkhaṇāpanādīsu yattha ‘‘khuddānukhuddakānaṃ pāṇānaṃ vihiṃsā bhavissatī’’ti jānāti, tena tādise padese kappiyavacanaṃ vatvāpi na taṃ kammaṃ kāretabbanti dasseti.

85. クティカーヤ カラナバーワンティ クティヤー カタバーワン. サッダダサグーヒ キン-サッダヨゲ アナガタヴァサッナッサ イッチイタッター ウッタ **「タッサ ラクハナṃ サッダサッタート パリイェシタッバ」**ンティ. メッタープッババーガンティ メッターヂャーナッサ プッババーガブータṃ サッバサッテス ヒタファラナマッタṃ. カスマート パネタṃ ウッタṃ, ナヌ アヌッダヤー-サッダṃ カルナヤー パワタティーティ? サッチャメタṃ, アヤṃ パナ アヌッダヤーサッダṃ アヌラッカマナマッタṃ アントンイータṃ カトゥワー パワタマーナṃ メッターヤ カルナヤー チャ パワタティーティ イダ メッターヤ パワタマーナṃ ウッタ, タスマース スヴウッタメタṃ 「エテナ メッタープッババーガṃ ダッセー」ティ. カルナーップッババーガンティ カルナーヂャーナッサ プッババーガブータṃ サッテス アヌカンパマッタṃ. チッハッラṃ マッティカー, タッサ マッダナṃ ウダカṃ アーシンチットワー ハッサーディヒ パリマッダナṃ. メッターカルナーナンティ アッパナーップパッタメッターカルナーナン. キンチャーピ テレーナ サンチッチャ クッダーヌクッダカー パーナー マラナーディッパイヤレーナ ナ ビャーバディタ, タタピ カルナヤー アバーヘナ 「エヴァṃ カテ イメ パーナー ヴィナッサイッサンティー」ティ アヌパリクシットワー カタッター テラṃ ヴィガラヒ. ジャナーナン サムーハṃ ジャナターティ アーハ **「パッチィモ ジャナサムーハ」**ンティ. パータビバーハンティ ヴィナーセタッバタṃ. パーナーティパータṃ カロターンティ テレーナ アカテピ パーナーティパーーテ パレーヒ サッラッカラナカーラン ダセティ. イマッサ ディッハーナガティンティ イマッサ ディッヒヤー アヌガマナン. ガンシタベティ ガッタイヤタッベ, ヴィナーシタベティ アータ. エヴァṃ マニィーティ ヤター テレーナ カタṃ, エヴァṃ マー マニ. 「マー パッチィマー ジャナター パーネース パータビヤタṃ アーパッジー」ティ ロセナ ヨ ビックッヒ イッタカパカナーパカナークティカラナヴィハーラカーラパンナヴィハーラサッマッジャナーパタッギダーナクーパポクハラニカーナーパナーディス エーサ 「クッダーヌクッダカーナṃ パーナーナṃ ヴィヒンサー バヴィッサティー」ティ ヂャーナーティ, テーナ ターディセ パデー カッピヤヴァサナン ヴァトワーピ ナ タン カンマṃ カーレーティンダセティ.

Tattha tattha vuttameva āpattinti pathavīkhaṇanabhūtagāmapātabyatādīsu vuttapācittiyādiāpattiṃ. Ādikammikattā anāpattīti kuṭikaraṇapaccayā anāpatti. Sikkhāpadaṃ atikkamitvāti ‘‘na ca, bhikkhave, sabbamattikāmayā kuṭikā kātabbā, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttasikkhāpadaṃ atikkamitvā. Yadi aññena kataṃ labhitvā vasantassa anāpatti siyā, na bhagavā taṃ kuṭikaṃ bhindāpeyyāti āha – **‘‘kataṃ labhitvā tattha vasantānampi dukkaṭamevā’’**ti. Yathā vā tathā vā missā hotūti heṭṭhā mattikā upari dabbasambhārātiādinā yena kenaci ākārena missā hotu. Giñjakāvasathasaṅkhepenāti ettha giñjakā vuccanti iṭṭhakā, giñjakāhi eva kato āvasatho giñjakāvasatho. Iṭṭhakāmayassa āvasathassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ kira āvasathaṃ yathā sudhāparikammena payojanaṃ natthi, evaṃ iṭṭhakāhi eva cinitvā chādetvā karonti, tulādaṇḍakavāṭaphalakāni pana dārumayāneva. Vikirantāti cuṇṇavicuṇṇaṃ karontā.

タットゥタットゥ ウッタメーヴァ アーパッティンティ パタヴィーカナバブータガーマパータビヤーターディス ウッタパーチッティヤーディアーパッティṃ. アーディカッミカッター アーナパッティンティ クティカラナ パッチャヤー アーナパッティ. シッハーパダン アディッカミトヴァーティ 「ナ チャ, ビックカーヴェ, サバマッティカーマヤー クティカー カータッバー, ヨ カレイヤ, アーパッティ ドゥッカッターッサ」ティ ウッタシッハーパダン アディッカミトヴァー. ヤディ アンニェーナ カタṃ ラビトヴァー ヴァーサンタッサ アーナパッティ シヤー, ナ バガーヴァー タン クティカン バリンダーペーヤアーティ アーハ – **「カタṃ ラビトヴァー タットゥ ヴァーサンタンピ ドゥッカッタメーヴァ」**ンティ. ヤター ヴァー タター ヴァー ミッサ ホートゥンティ ヘッター マッティカー ウパリ ダバサンバーラーティアーディナ イェーナ ケーナチ アーカーレーナ ミッサ ホトゥ. ギンヂャカーヴァーササヘーペンティ エッタ ギンヂャカー ウーカンティ イッタカー, ギンヂャカーヒ エヴァー カト アーヴァーサササ. イッタカーマーヤ アーヴァーサターセター ディビカナン. タṃ キラ アーヴァーサタン ヤター スダーパリカメーナ パイーヤナṃ ナスティ, エヴァṃ イッタカーヒ エヴァー チニトヴァー チャデトヴァー カロンティ, トゥラーダンタクワータパラカーニ パナ ダールマヤーネヴァ. ヴィキラーンティ チャウンナヴィチュンナṃ カロントー.

Kissāti kena kāraṇena. Vayakammampi atthīti dvārakavāṭādiabhisaṅkharaṇādīsu katavayakammampi atthi. Bhikkhūnaṃ akappiyattā eva titthiyavatānurūpattā titthiyadhajo. Mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttakāraṇesu attano adhippetakāraṇadvayaṃ patiṭṭhāpetvā aparānipi tattha vuttakāraṇāni dassento āha – **‘‘aṭṭhakathāyaṃ pana aññānipi kāraṇāni vuttānī’’**tiādi. Tattha sattānuddayāyāti tādisāya kuṭikāya karaṇapaccayā vinassamānasattesu anuddayāya. Yasmā sabbamattikāmayā kuṭi sukarā bhindituṃ, tasmā tattha ṭhapitaṃ pattacīvarādi aguttaṃ hoti, corādīhi avaharituṃ sakkā. Tena vuttaṃ **‘‘pattacīvaraguttatthāyā’’**ti. Senāsanabāhullapaṭisedhanatthāyāti senāsanānaṃ bahubhāvanisedhanatthāya, tādisassa vā senāsanassa abhisaṅkharaṇe bhikkhūnaṃ uddesaparipucchādīni sesakammāni pariccajitvā niccabyāvaṭatānisedhanatthaṃ. Anupavajjoti dosaṃ āropetvā na vattabbo.

キサーティ ケーナ カーラナーナ. ヴァヤカナンピ アッティティ ドゥーラカーヴァータディ アビサヘンカラナーディス カタヴァヤカナンピ アスティ. ビックカーナン アカッピヤッター エヴァ ティッタヤヴァターヌルーパーター ティッタヤダジャ. マハーアッタカターヤン ウッタカーラネース アタノ アディッペータカーラナドヴァヤṃ パティッターペトヴァー アパラアニピ タットゥ ウッタカーラーニ ダセーントー アーハ – **「アッタカターヤン パナ アンニャーニピ カーラーニ ウッタン」**ティアーディ. タットゥ サッターヌッダヤーヤティ ターディサヤ クティカー カラナ パッチャヤー ヴィナーサマナサッテス アヌッダヤーヤ. ヤースマ サバマッティカーマヤー クティ スカラ バリンディトゥン, タスマ タットゥ タパーナṃ パッタチーララーディ アグッタ ホティ, チョラーディヒ アヴァハルタスサカー. テーナ ウッタ **「パッタチーララグッタータター」**ンティ. セーナーサナ バーハラ パティセーダナッターヤティ セーナーサナーナン バーフバーヴァーニセーダナッターヤ, ターディササ ヴァー セーナーサナ アビサヘンカラナ ビックカーナン ウッデサパリプッチャーディニ セーサカンマーニ パリチャジトヴァー ニッチャビヤーワターターニセーダナッタータṃ. アヌパヴァッジョーティ ドサṃ アーロープットワー ナ アブッバ.

Pāḷimuttakavinicchayavaṇṇanā

パーリムッタカナヴィニッチャヤヴァンナナー

Pāḷimuttakavinicchayesu tañca kho…pe… na vaṇṇamaṭṭhatthāyāti idaṃ chattadaṇḍaggāhakasalākapañjaravinandhanaṃ sandhāyāti vadanti. Sabbatthāti chattadaṇḍe sabbattha. Āraggenāti nikhādanamukhena. Ghaṭakampi vāḷarūpampi bhinditvā dhāretabbanti sace tādisaṃ akappiyachattaṃ labhati, ghaṭakampi vāḷarūpampi bhinditvā tacchetvā dhāretabbaṃ. Suttakena vā daṇḍo veṭhetabboti yathā chattadaṇḍe lekhā na paññāyati, tathā veṭhetabbo. Daṇḍabundeti daṇḍamūle, chattadaṇḍassa heṭṭhimataleti attho. Chattamaṇḍalikanti chattassa anto khuddakamaṇḍalaṃ. Ukkiritvāti uṭṭhapetvā. Sā vaṭṭatīti yadipi rajjukehi na bandhanti, bandhituṃ pana yuttaṭṭhānattā vaṭṭati.

パーリムッタカナヴィニッチャイェス タンチャ ホー…ペー… ナ ヴァンナマッタッターヤティ イダṃ チャッタダンタッガハーカサラーカパンジャラヴィナンダーナン サンダーヤティ ヴァーダンティ. サバッターティ チャッタダンテー サバッタ. アーラッゲーナティ ニカーダナマケーナ. ガタカンピ ヴァーララウーパンピ バリンディトヴァー ダーレーティンティ サセ ターディサṃ アカッピヤチャタン ラバティ, ガタカンピ ヴァーララウーパンピ バリンディトヴァー タチェットヴァー ダーレータッバṃ. スッタケーン ヴァー ダンテー ヴェーラヤタッボティ ヤター チャッタダンテー レーカー ナ パニャーヤティ, タター ヴェーラヤタッボ. ダンタブンデーティ ダンタブーレ, チャッタダンッサ ヘッティマタレーティ アータ. チャッタマンダリカンティ チャッサ アントー クッダカマンダラン. ウッキリトヴァーティ ウッタパトヴァ. サ ヴァータティ ヤディピ ラユケーヒ ナ バンダンティ, バンダタṃ パナ ユッタッターナッター ヴァータティ.

Nānāsuttakehīti nānāvaṇṇehi suttehi. Idañca tathā karontānaṃ karaṇappakāradassanatthaṃ vuttaṃ, ekavaṇṇasuttakenapi vuttappakārena sibbituṃ na vaṭṭatiyeva. Paṭṭamukheti paṭṭakoṭiyaṃ. Dvinnaṃ paṭṭānaṃ saṅghaṭṭitaṭṭhānaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Pariyanteti cīvarapariyante. Cīvaraanuvātaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Veṇinti varakasīsākārena sibbanaṃ. Saṅkhalikanti biḷālabandhanākārena sibbanaṃ. ‘‘Veṇiṃ saṅkhalika’’nti cettha upayogavacanaṃ ‘‘karontī’’ti karaṇakiriyāpekkhaṃ. Agghiyagayamuggarādīnīti ettha agghiyaṃ nāma cetiyasaṇṭhānena sibbanaṃ, mūle tanukaṃ agge mahantaṃ katvā gadākārena sibbanaṃ gayā, mūle ca agge ca ekasadisaṃ katvā muggarākārena sibbanaṃ muggaro. Kakkaṭakkhīni ukkirantīti gaṇṭhikapaṭṭapāsakapaṭṭānaṃ ante pāḷibaddhaṃ katvā kakkaṭakānaṃ akkhisaṇṭhānaṃ uṭṭhapenti, karontīti attho. ‘‘Koṇasuttapiḷakāti gaṇṭhikapāsakapaṭṭānaṃ koṇehi nīhaṭasuttānaṃ koṭiyo’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Kathaṃ pana tā piḷakā duviññeyyarūpā kātabbāti? Koṇehi nīhaṭasuttānaṃ antesu ekavāraṃ gaṇṭhikakaraṇena vā puna nivattetvā sibbanena vā duviññeyyasabhāvaṃ katvā suttakoṭiyo rassaṃ katvā chinditabbā. Dhammasirittherena pana –

ナーナー スッタケヒティ ナーナー ヴァンネヒ スッテヒ. イダンチャ タター カロターナン カーラナパカーラダサナッタータṃ ウッタṃ, エーカヴァンナ スッタケーンピ ウッタパカーラ シビッタṃ ナ ヴァータティエヴァ. パッタ ムーケティ パッタコーティヤṃ. ドゥインナṃ パッターナṃ サンガッタナッターナṃ サンダーヤエタṃ ウッタṃ. パリヤンテティ チーヴァラパリヤンテ. チーヴァラ アヌヴァータṃ サンダーヤエタṃ ウッタṃ. ヴェーニンティ ヴァーラカシーサカーレーナ シバナṃ. サンカリカアンティ ビラーバンダナカーレーナ シバナṃ. 「ヴェーニṃ サンカリカ」ティ チェッタ ウパヨガヴァサナン 「カロンティー」ティ カラナキラヤペーカṃ. アッギヤガヤ ムッガラアーディニティ エッタ アッギヤṃ ナーマ チェーティヤ サンタナレーナ シバナṃ, ムーレ タヌカṃ アッゲ マハンタṃ カトヴァー ガダーカーレーナ シバナṃ ガヤー, ムーレチャ アッゲチャ エーサディサṃ カトヴァー ムッガラーカレーナ シバナṃ ムッガロ. カッカタッキニ ウッキランティ ガーディガンタパッパークパッタナーナン アンテ パーリバッダṃ カトヴァー カッカカーナン アッキサンタナーナṃ ウッタペンティ, カロンティティ アータ. 「コーナ スッタピラカーティ ガーディガンタパッパークパッタナーナン コーネヒ ニーハタ スッタナン コーティヨー」ティ ティースピ ガーディガンタ パーデー ウッタṃ. カタṃ パナ ター ピラカー ドゥインニニヤ ルーパ カータバティ? コーネヒ ニーハタ スッタナン アンテス エーカヴァーラṃ ガーディガンタ カラナーン ヴァー プナー ニヴァタットヴァー シバナーン ヴァー ドゥインニニヤ サバーヴァṃ カトヴァー スッタコティヨー ラッサṃ カトヴァー チンダタッバ. ダンマシリ テレーナ パナ –

‘‘Koṇasuttā ca piḷakā, duviññeyyāva kappare’’ti –

「コーナ スッタチャ ピラカー, ドゥインニニヤヴァー カッパーレー」ティ –

::unindented Vuttaṃ. Tathā ācariyabuddhadattattherenapi – ::

ウッタ. タター アーチャリヤ ブッダダッタ テレーナピ –
::

‘‘Suttā ca piḷakā tattha, duviññeyyāva dīpitā’’ti –

「スッタチャ ピラカー タットゥ, ドゥインニニヤヴァー ディピター」ティ –

Vuttaṃ. Tasmā tesaṃ matena koṇasuttā ca piḷakā ca koṇasuttapiḷakāti evamettha attho daṭṭhabbo.

ウッタ . タスマ テーサṃ マテーナ コーナ スッタチャ ピラカーチャ コーナ スッタピラカーティ エーヴァム エッタ アータ ダッタッボ.

Maṇināti masāragallādipāsāṇena. Na ghaṭṭetabbanti na ghaṃsitabbaṃ, aṃsabaddhakakāyabandhanāni pana saṅkhādīhi ghaṃsituṃ vaṭṭati. Pāsakaṃ katvā bandhitabbanti rajanakāle bandhitabbaṃ, sesakāle mocetvā ṭhapetabbaṃ. Gaṇṭhiketi dantamayādigaṇṭhike. Piḷakāti binduṃ binduṃ katvā uṭṭhāpetabbapiḷakā.

マニナンティ マサラー ガラーディ パーサアーナレーナ. ナ ガッタラバンティ ナ ガンシタッバṃ, アムサバッダ カカー バンダナニ パナ サンカーディヒ ガンシタッタṃ ヴァータティ. パーサカン カトヴァー バンダンティンティ ラジャナカレ バンダタッバṃ, セーサカレ モーチェットヴァー タパータッバṃ. ガーディガンティ ダンタマヤーディ ガーディガンテー. ピラカーティ ビンドゥṃ ビンドゥṃ カトヴァー ウッタパタッバ ピラカー.

‘‘Telavaṇṇoti samaṇasāruppavaṇṇaṃ sandhāya vuttaṃ, maṇivaṇṇaṃ pana pattaṃ aññena kataṃ labhitvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Pattamaṇḍaleti tipusīsādimaye pattamaṇḍale. ‘‘Na, bhikkhave, citrāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni rūpakākiṇṇāni bhittikammakatānī’’ti (cūḷava. 253) vuttattā **‘‘bhittikammaṃ na vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, makaradantakaṃ chinditu’’nti vacanato **‘‘makaradantakaṃ pana vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ.

「テラヴァンナーティ サマナサールッパ ヴァンナṃ サンダーヤ ウッタṃ, マニヴァンナṃ パナ パッタṃ アンニャーナ カタṃ ラビトヴァー パリブウンジタッタṃ ヴァータティー」ティ ヴァンダンティ. パッタマンダリカーティ ティプスィーサーディマヤ パッタマンダレー. 「ナ, ビックカーヴェ, チトラーニ パッタマンダラーニ ダーラヤタッバーニ ルーパカーキーンナーニ バッティカマカタナー」ティ (チュウラヴァ. 253) ウッタッター **「バッティカマṃ ナ ヴァータティー」**ンティ ウッタṃ. 「アヌジャナーミ, ビックカーヴェ, マカラダンタカン チンダタ」ンティ ロセナ **「マカラダンタカン パナ ヴァータティー」**ンティ ウッタṃ.

Makaramukhanti makaramukhasaṇṭhānaṃ. Deḍḍhubhasīsanti udakasappasīsasaṇṭhānaṃ. Acchīnīti kuñjaracchisaṇṭhānāni. Rajjukakāyabandhanaṃ ekameva vaṭṭatīti rajjukaṃ bandhantena ekaguṇameva katvā bandhituṃ vaṭṭati, majjhe bhinditvā diguṇaṃ katvā bandhituṃ na vaṭṭati, diguṇaṃ pana akatvā ekarajjukameva satavārampi punappunaṃ āvijjitvā bandhituṃ vaṭṭati. Ekampi na vaṭṭatīti ekaguṇampi katvā bandhituṃ na vaṭṭati. Bahurajjuke…pe... vaṭṭatīti idaṃ kāyabandhanaṃ sandhāya vuttaṃ, na dasā sandhāya. Īdisañhi kāyabandhanaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Teneva ācariyabuddhadattattherena vuttaṃ –

マカラマカハンティ マカラマカサンターナン. デーダバシースサンティ ウダーカ サッパシースサンターナン. アッチーニーティ クンジャラ アッチ サンダナニ. ラユカ カーヤ バンダナン エーカメーヴァ ヴァータティンティ ラユカン バンダナンテナ エーカグナメーヴァ カトヴァー バンダタタṃ ヴァータティ, マッヂェ バリンディトヴァー ディグナṃ カトヴァー バンダタṃ ナ ヴァータティ, ディグナṃ パナ アカテヴァ エーカ ラユカメーヴァ サタヴァーランピ プナプナ アーヴィチットヴァー バンダタṃ ヴァータティ. エーカンピ ナ ヴァータティンティ エーカグナンピ カトヴァー バンダタṃ ナ ヴァータティ. バーフラ ラユケー…ペー… ヴァータティンティ イダṃ カーヤ バンダナン サンダーヤ ウッタṃ, ナ ダサー サンダーヤ. イーディサṃヒ カーヤ バンダナン バンダタṃ ヴァータティ. テネーヴァ アーチャリヤ ブッダダッタ テレーナ ウッタ –

‘‘Ekarajjumayaṃ vuttaṃ, muninā kāyabandhanaṃ;

「エーカ ラユカムヤム ウッタṃ, ムニンナ カーヤ バンダナン;

Pañcapāmaṅgasaṇṭhānaṃ, ekampi ca na vaṭṭati.

パンチャ パーマンガ サンターナン, エーカンピ チャ ナ ヴァータティ.

‘‘Rajjuke ekato katvā, bahū ekāya rajjuyā;

「ラユケー エーカトー カトヴァー, バーフー エーカヤ ラユヤー;

Nirantarañhi veṭhetvā, kataṃ vaṭṭati bandhitu’’nti.

ニランタランヒ ヴェーラトヴァー, カタṃ ヴァータティ バンダタ」ンティ.

Murajaṃ pana kāyabandhanaṃ na vaṭṭati ‘‘na, bhikkhave, uccāvacāni kāyabandhanāni dhāretabbāni kalābukaṃ deḍḍhubhakaṃ murajaṃ maddavīṇaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 278) vuttattā. Kiṃ pana bahurajjuke ekato katvā ekena nirantaraṃ veṭhetvā kataṃ murajasaṅkhyaṃ na gacchatīti? Āma na gacchati. Murajañhi nāma nānāvaṇṇehi suttehi murajavaṭṭisaṇṭhānaṃ veṭhetvā kataṃ. Keci pana ‘‘murajanti bahurajjuke ekato saṅkaḍḍhitvā ekāya rajjuyā paliveṭhetvā katarajjū’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Yadi cetaṃ murajaṃ siyā, ‘‘bahurajjuke ekato katvā ekena nirantaraṃ veṭhetvā kataṃ bahurajjuka’’nti na vattabbaṃ, ‘‘taṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ virujjheyya. Murajaṃ pana pāmaṅgasaṇṭhānañca dasāsu vaṭṭati ‘‘kāyabandhanassa dasā jīranti. Anujānāmi, bhikkhave, murajaṃ maddavīṇa’’nti (cūḷava. 278) vuttattā. Teneva vakkhati ‘‘anujānāmi, bhikkhave, murajaṃ maddavīṇanti idaṃ dasāsuyeva anuññāta’’nti.

ムラジャン パナ カーヤ バンダナン ナ ヴァータティ 「ナ, ビックカーヴェ, ウッチャーヴァチャーニ カーヤ バンダナーニ ダーラヤタッバーニ カラブカン デーダバカン ムラジャン マッダ ヴィーナン, ヨ ダーレイヤ, アーパッティ ドゥッカッターッサ」ティ (チュウラヴァ. 278) ウッタッター. キン パナ バーフラ ラユケー エーカトー カトヴァー エーケン ニランタラン ヴェーラトヴァー カタṃ ムラジャ サンカヤṃ ナ ガッチャティーティ? アーマ ナ ガッチャティ. ムラジャンヒ ナーマ ナーナー ヴァンネヒ スッテヒ ムラジャ ヴァッタ サンダナṃ ヴェーラトヴァー カタṃ. ケチ パナ 「ムラジャンティ バーフラ ラユケー エーカトー サンカダルトヴァー エーカヤ ラユヤー パリヴェーラトヴァー カタルユ」ティ ヴァンダンティ, タṃ ナ ガヘタッバṃ. ヤディ ケタṃ ムラジャン シヤー, 「バーフラ ラユケー エーカトー カトヴァー エーケン ニランタラン ヴェーラトヴァー カタṃ バーフラ ラユカ」ティ ナ ヴァッタバṃ, 「タṃ ヴァータティ」ティ イダṃ ヴィルッジェーヤ. ムラジャン パナ パーマガン サンターナンチャ ダサー ス ヴァータティ 「カーヤ バンダナッサ ダサー ジーラーティ. アヌジャナーミ, ビックカーヴェ, ムラジャン マッダ ヴィーナ」ンティ (チュウラヴァ. 278) ウッタッター. テネーヴァ アーチャリヤ ブッダダッタ テレーナ ウッタ –

Kāyabandhanavidheti ‘‘kāyabandhanassa pavananto jīrati. Anujānāmi, bhikkhave, vidha’’nti vuttattā kāyabandhanassa pāsante dasāmūle tassa thirabhāvatthaṃ kattabbe dantavisāṇādimaye vidhe. ‘‘Aṭṭha maṅgalāni nāma saṅkho cakkaṃ puṇṇakumbho gayā sirīvaccho aṅkuso dhajaṃ sovatthika’’nti vadanti. Paricchedalekhāmattanti ubhosu koṭīsu kātabbaparicchedarājimattaṃ. ‘‘Ujukamevā’’ti vuttattā caturassādivaṅkagatikaṃ na vaṭṭati. ‘‘Chattadaṇḍadhammakaraṇaañjananāḷikā nānāvaṇṇalekhāpaakammakatā na vaṭṭantī’’ti vadanti.

カーヤ バンダナ ヴィーティ 「カーヤ バンダナッサ パヴァナントー ジーラーティ. アヌジャナーミ, ビックカーヴェ, ヴィダ」ンティ ウッタッター カーヤ バンダナッサ パーサンテー ダサー ムーレー タッサ チラ バーヴァタタṃ カタッバṃ ダンタ ヴィサーラーディ マヤ ヴィーダ. 「アッタ マンガラーニ ナーマ サンコー チャッカṃ プンナ クンボ ガヤー シリー ヴァッチャ アンクソー ダジャ ソワッティカ」ティ ヴァンダンティ. パリチェーダ レー カーマタタンティ ウボース ケーティー ス エーカ パーセーヴァ. 「ウーユカメーヴァ」ティ ウッタッター カツラッサディ ヴァンカガティカṃ ナ ヴァータティ. 「チャッタ ダンタ カラナ アンジャナ ナーリカ ナーナー ヴァンナ レー カー パカーマ カタナー ナ ヴァータンティー」ティ ヴァンダンティ.

Ārakaṇṭaketi potthakādiabhisaṅkharaṇatthaṃ kate dīghamukhasatthake. Vaṭṭamaṇikanti vaṭṭaṃ katvā aggakoṭiyaṃ uṭṭhāpetabbapubbuḷaṃ. Aññaṃ vā vaṇṇamaṭṭhanti iminā piḷakādiṃ saṅgaṇhāti. Maṇikanti ekāvaṭṭamaṇi. Piḷakanti sāsapamattikā muttarājisadisā bahuvaṭṭalekhā. ‘‘Imasmiṃ adhikāre avuttattā lekhaniyaṃ yaṃ kiñci vaṇṇamaṭṭhaṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Valitakanti majjhe valiṃ uṭṭhāpetvā. Maṇḍalaṃ hotīti uttarāraṇiyā pavesanatthaṃ āhaṭamaṇḍalaṃ hoti.

アーラカンタカーティ ポッタカ アービサヘンカラタタṃ カタ ディーガ ムカ サッタケー. ヴァッタ マニカンティ ヴァッタṃ カトヴァー アッガ コティヤṃ ウッタパタ プッブーラン. アンニャṃ ヴァー ヴァンナマッタタンティ イミナー ピラカー サンガハーティ. マニカンティ エーカ ヴァッタ マニ. ピラカーティ ササパ マッティカー ムッタルーサー ディサ バーフ ヴァッタ レーカー. 「イマスミン アドヒカーレー アヴッタッター レーカニヤṃ ヤṃ キンチ ヴァンナマッタṃ ヴァータティー」ティ ヴァンダンティ. ヴァリタカンティ マッヂェ ヴァリṃ ウッタパトヴァ. マンタラン ホーティンティ ウッタ ラーカーニヤṃ パヴェーサ ナッタータṃ アーハタ マンタラン ホーティ.

Kiñcāpi ettha dantakaṭṭhacchedanavāsiyeva vuttā, mahāvāsiyampi pana na vaṭṭatiyeva. Ujukameva bandhitunti sambandho. ‘‘Ubhosu vā passesu ekapassevā’’ti vacanaseso. Kattarayaṭṭhikoṭiyaṃ kataayovalayānipi vaṭṭanti, yesaṃ aññamaññasaṅghaṭṭanena saddo niccharati.

キンチャーピ エッタ ダンタカッチャ チェーダ ナ ヴァーシーエヴァ ウッタ, マハー ヴァーシーパナ ヴァータティエヴァ. ウーユカメーヴァ バンダティンティ サンバンダ. 「ウボース ヴァー パーセー ス エーカパーセーヴァ」ティ ヴァーサセーサ. カッタラヤッタ コティヤṃ カタ アーヴァラヤーニピ ヴァータティ, イェーサ アンニャー マンナ サンガッタナナン サドー ニッチャラティ.

Āmaṇḍasāraketi āmalakehi katabhājane. Bhūmattharaṇeti cittakaṭasārakacittattharaṇādike parikammakatāya bhūmiyā attharitabbaattharaṇe. Pānīyaghaṭeti iminā kuṇḍikasarakepi saṅgaṇhāti. Bījaneti caturassabījane. Sabbaṃ…pe… vaṭṭatīti yathāvuttesu mañcapīṭhādīsu itthirūpaṃ vinā sabbaṃ mālākammalatākammādi vaṇṇamaṭṭhaṃ bhikkhuno vaṭṭati. Senāsane kiñci paṭisedhetabbaṃ natthi aññatra viruddhasenāsanāti etthāyamadhippāyo – senāsanaparikkhāresu paṭisedhetabbaṃ nāma kiñci natthi, viruddhasenāsanaṃ pana sayameva paṭikkhipitabbanti. Aññesanti sīmasāmino vuttā. Rājavallabhā paranikāyikāpi ekanikāyikāpi uposathapavāraṇānaṃ antarāyakarā alajjino rājakulūpagā vuccanti. Tesaṃ lajjiparisāti tesaṃ sīmasāmikānaṃ pakkhā hutvā anubalaṃ dātuṃ samatthā lajjiparisā. Sukatamevāti aññesaṃ santakepi attano sīmāya antovuttavidhinā kataṃ sukatameva.

アーマンダサラーケティ。アムラで作った器。ブーマタラネティ。色とりどりの綿で飾られた床に敷くもの。パーニーヤガテーティ。クンディカ(水差し)もこれに含まれる。ビージャネティ。四角い種。すべて…ペ…ヴァッティティ。前述の椅子や座卓などの女性の姿を除き、すべて花模様や綱模様などの装飾が施されているものは、比丘に許される。宿所については、禁じられるべきものはない、ただし、相応しくない宿所は除く。ここでは、宿所の調度品で禁じられるものは何もありませんが、相応しくない宿所はそれ自体で禁じられています。アニャサンティ。結界の所有者について述べられている。ラージャヴァッラバー、パラニカーイカー、エカニカーイカーは、ウポサタ(月例の布薩)やパーヴァーラナ(雨安居明けの反省会)を妨げる、恥を知らない王族に近づく者たちと呼ばれる。テーサン・ラッヂパリスー。彼らの結界の所有者の味方となり、助けることができる恥を知る人々。スカータメヴァーティ。他人の所有物であっても、自分の結界の内にあるものは、定められた規則に従って作られたものであれば、良いものとみなされる。

Pāḷimuttakavinicchayavaṇṇanā niṭṭhitā.

パーリから外れた決定についての解説。完了。

86. Devena gahitadārūnīti raññā pariggahitadārūni, rañño santakānīti vuttaṃ hoti. Khaṇḍākhaṇḍaṃ karontoti khuddakaṃ mahantañca khaṇḍaṃ karonto.

86. デーヴァに取られた妻たちとは、王に保護された妻たち、つまり王の所有物であるという意味である。クンダークンダム・カローンティティ。大小の断片を作る。

87. Kulabhogaissariyādīhi mahatī mattā pamāṇaṃ etassāti mahāmatto. Tenāha – **‘‘mahatiyā issariyamattāya samannāgato’’**ti.

87. 家族、富、権力などにおいて、大きな度量を持つ者、すなわちマハーマット。それゆえ、「大きな権力を持つ」と言われる。

88. Avajjhāyantīti heṭṭhā katvā olokenti, cintenti vā. Tenāha **‘‘avajānantā’’**tiādi. Lāmakato vā cintentīti nihīnato cintenti. Kathentīti ‘‘kiṃ nāmetaṃ kiṃ nāmeta’’nti aññamaññaṃ kathenti.

88. アヴァッジャーヤンティティ。下に置いて見たり、考えたりする。それゆえ、「見下す」などと言われる。ラーマカトー・ヴァー・シンテーティ。卑しく考える。カテーンティティ。「これは何だろうか、あれは何だろうか」と互いに言い合う。

Kathaṃ panettha ‘‘dārūnī’’ti bahuvacanaṃ ‘‘adinna’’nti ekavacanena saddhiṃ sambandhamupagacchatīti āha – **‘‘adinnaṃ ādiyissatīti ayaṃ ujjhāyanattho’’**tiādi. Ujjhāyanassa adinnādānavisayattā adinnādānaṃ ujjhāyanatthoti vuttaṃ. Satipi panettha gopakena dinnadārūnaṃ gahaṇe ujukaṃ avatvā lesena gahitattā thero ‘‘adinnaṃ ādiyī’’ti veditabbo. Vacanabhedeti ekavacanabahuvacanānaṃ bhede.

どのようにして、ここで「妻たち」という複数形が「盗まれていない」という単数形と結びつくのか、と問われ、次のように答える。「盗まれていないものを盗もうとする、これが不満の意図である」と。不満は盗んでいないものの獲得に関することであるため、盗んでいないものの獲得は不満の意図であると述べられる。たとえゴーパーカによって与えられた妻たちであっても、直接的に言わずに、遠回しに取られたため、長老は「盗まれていないものを盗んだ」と理解すべきである。ヴァカナーベットゥ。単数と複数の一致。

Sabbāvantaṃ parisanti bhikkhubhikkhunīādisabbāvayavavantaṃ parisaṃ. Sabbā catuparisasaṅkhaātā pajā ettha atthīti sabbāvantā, parisā. Senā etassa atthīti seniko, seniko eva seniyo. Bimbisāroti tassa nāmanti ettha bimbīti suvaṇṇaṃ, tasmā sārasuvaṇṇasadisavaṇṇatāya bimbisāroti vuccatīti veditabbo. Catuttho bhāgo pādoti veditabboti imināva sabbajanapadesu kahāpaṇassa vīsatimo bhāgo māsakoti idañca vuttameva hotīti daṭṭhabbaṃ. Porāṇasatthānurūpaṃ lakkhaṇasampannā uppāditā nīlakahāpaṇāti veditabbā. Rudradāmena uppādito rudradāmako. So kira nīlakahāpaṇassa tibhāgaṃ agghati. Yasmiṃ padese nīlakahāpaṇā na santi, tatthāpi nīlakahāpaṇānaṃ vaḷañjanaṭṭhāne ca avaḷañjanaṭṭhāne ca samānaagghavasena pavattamānaṃ bhaṇḍaṃ gahetvā nīlakahāpaṇavaseneva paricchedo kātabboti vadanti.

サッバーヴァンタム・パリサンティ。比丘、比丘尼など、すべての構成要素を持つ集会。すべて、四つの集会に含まれる人々がここにいる、すなわちサッバーヴァンター、パリサー。セーナ・エッサ・アスティティ・セーニコー、セーニコ・エヴァ・セーニヨー。ビンビサーラティ・タッサ・ナーマンティ。ここでビンビーは黄金、それゆえ黄金に似た色であるためビンビサーロと呼ばれると理解すべきである。第四の部分はパーダであると理解すべきである。これにより、すべての国でカハパーナの20分の1がマーサコーティであり、これもすでに述べられていると理解すべきである。古代の教えに沿った特徴を備えたニラカハパーナーが作られたと理解すべきである。ルドラダーメンによって作られたルドラダーマカ。彼はニラカハパーナーの3分の1の価値がある。ニラカハパーナーがない国でも、ニラカハパーナーの模倣品や本物ではないものと同じ価値で流通している商品を取って、ニラカハパーナーと同じように区別すべきだと彼らは言う。

Dhaniyavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

ダニヤヴァットゥヴァーナナー(穀物の描写)完了。

Tassattho…pe… vuttanayeneva veditabboti iminā ‘‘bhagavatā bhikkhūnaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ evaṃ paññattaṃ hoti ca, idañca aññaṃ vatthu udapādī’’ti evaṃ paṭhamapārājikavaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.39) vuttanayena tassattho veditabbo. ‘‘Idāni yaṃ taṃ aññaṃ vatthu uppannaṃ, taṃ dassetuṃ ‘tena kho pana samayenā’tiādimāhā’’ti evaṃ anupaññattisambandho ca tattha vuttanayeneva veditabboti dasseti.

その意味…ペ…述べられた通りに理解すべきである。これにより、「世尊は比丘たちにこの戒律をこのように定められた。そして、この他の事柄も起こった」と、最初のパーラージカの解説(パーラー。アッタ。1.39)に述べられた通りに、その意味を理解すべきである。「今、起こった他の事柄を示すために、「その時、このことがあった」などと述べられた」と、このように、後続の出来事との関連性も、そこで述べられた通りに理解すべきであることを示している。

90-91. Rajakā attharanti etthāti rajakattharaṇaṃ, rajakattharaṇanti rajakatitthaṃ vuccatīti āha **‘‘rajakatitthaṃ gantvā’’**ti. Vuttamevatthaṃ vibhāvento āha **‘‘tañhī’’**tiādi.

90-91. ラージャカ・アッタランティ・エッタハティ・ラージャカサタラナン、ラージャカサタラナンティ・ラージャカティッタム・ヴチャッティティ・アーハ。「ラージャカティッタム・ガントワー」。すでに述べられたことを詳細に説明するために、次のように述べている。「タヒ」など。

Padabhājanīyavaṇṇanā

語句の分割に関する解説

92. ‘‘Abhinavaniviṭṭho ekakuṭikādigāmo yāva manussā pavisitvā vāsaṃ na kappenti, tāva gāmasaṅkhyaṃ na gacchatī’’ti vadanti, tasmā tattha gāmappavesanāpucchādikiccampi natthi. Yakkhapariggahabhūtoti saupaddavavasena vuttaṃ, yakkhanagarādiṃ vā saṅgaṇhāti. Yakkhanagarampi āpaṇādīsu dissamānesu gāmasaṅkhyaṃ gacchati, adissamānesu na gacchati, tasmā yakkhanagarampi pavisantena āpaṇādīsu dissamānesu sabbaṃ gāmappavesanavattaṃ kātabbaṃ, adissamānesu na kātabbanti vadanti. Punapi āgantukāmāti iminā tesaṃ tattha sāpekkhabhāvaṃ dasseti. Yato pana nirapekkhāva hutvā pakkamanti, so gāmasaṅkhyaṃ na gacchati, tasmā tattha gāmappavesanāpucchādikiccampi natthi.

92. 「新しく建てられた一軒家の村は、人々が入ってきて住むようにならない限り、村の数には数えられない」と彼らは言う。それゆえ、そこで村に入るための許可を求めるなどの手続きもありません。ヤッカ・パリッガハブーティ。危険があるため、このように述べられている。ヤッカ・ナガラ(鬼の街)もこれに含まれる。ヤッカ・ナガラも、市場などに見える場合は村の数に数えられるが、見えない場合は数えられない。それゆえ、ヤッカ・ナガラに入る時も、市場などに見える場合は、すべて村に入るための手続きをすべきである。見えない場合は、すべきではないと彼らは言う。プナピ・アーガントゥカーマーティ。これにより、彼らがそこへ行くことへの期待感を示している。しかし、期待せずに去る場合、それは村の数には数えられない。それゆえ、そこで村に入るための許可を求めるなどの手続きもありません。

Nanu ca ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti ettakameva mātikāyaṃ vuttaṃ, tasmā gāmalakkhaṇaṃ dassetvā araññameva dassetabbaṃ siyā, gāmūpacāro nāmātiādi pana kasmā vuttanti āha – **‘‘gāmūpacārotiādi araññaparicchedadassanatthaṃ vutta’’**nti. Gāmūpacāre hi dassite ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ araññaṃ nāmāti araññaparicchedo sakkā dassetuṃ, idañca gāmagāmūpacāre asaṅkarato dassetuṃ vuttaṃ. Mātikāyaṃ pana gāmaggahaṇeneva gāmūpacāropi saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ. Gāmūpacāro hi loke gāmasaṅkhyameva gacchati. Evañca katvā mātikāya anavasesaavaharaṇaṭṭhānapariggaho siddho hoti. Indakhīleti ummāre. Araññasaṅkhepaṃ gacchatīti ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) abhidhamme vuttattā. Vemajjhameva indakhīloti vuccatīti indakhīlaṭṭhāniyattā asatipi indakhīle vemajjhameva tathā vuccati. Yattha pana dvārabāhāpi natthi, tattha ubhosu passesu vatiyā vā pākārassa vā koṭivemajjhameva indakhīlaṭṭhāniyattā ‘‘indakhīlo’’ti gahetabbaṃ. Uḍḍāpentoti palāpento. Luṭhitvāti parivattetvā.

しかし、「村や森」とだけ、定義に述べられている。それゆえ、村の特徴を示してから、森を示すべきであるのに、「村の近郊」などと述べられたのはなぜか、と問われ、次のように答える。「村の近郊」などは、森を区別して示すために述べられた、と。村の近郊が示されれば、村と村の近郊を除いた残りが森であると、森の区別を示すことができる。これは、村と村の近郊を混同しないように示すために述べられた。定義においては、村という言葉で村の近郊も含まれていると理解すべきである。村の近郊は、世間では村の数に数えられる。このようにして、定義の残りの部分もすべて包括されていることが示される。インダカヒーラティ。敷居。森の端に達する、すなわち「出て、敷居の外に出れば、すべてこれは森である」(ヴィバ。529)と、アビダンマに述べられている。ヴェマッジャメヴァ・インダカヒーラティ・ヴチャッティティ。敷居の場所にあるため、敷居がなくとも、中央がそのように呼ばれる。門柱もない場所では、両側の壁や堀の端の中央が敷居の場所にあるため、「敷居」とみなされるべきである。ウッダーペーティティ。追い払う。ルッヒトヴァーティ。ひっくり返して。

Majjhimassa purisassāti thāmamajjhimassa purisassa. Iminā pana vacanena suppamusalapātopi baladassanavaseneva katoti daṭṭhabbaṃ. Kurundaṭṭhakathāyaṃ mahāpaccariyañca gharūpacāro gāmoti adhippāyena ‘‘gharūpacāre ṭhitassa leḍḍupāto gāmūpacāro’’ti vuttaṃ. Dvāreti nibbakosassa udakapatanaṭṭhānato abbhantaraṃ sandhāya vuttaṃ. Antogeheti ca pamukhassa abbhantarameva sandhāya vuttaṃ. Kataparikkhepoti imināva gharassa samantato tattako paricchedo gharūpacāro nāmāti vuttaṃ hoti. Yassa pana gharassa samantato gorūpānaṃ pavesananivāraṇatthaṃ pākāravatiādīhi parikkhepo kato hoti, tattha sova parikkhepo gharūpacāro, suppapātādiparicchedo pana aparikkhittagharaṃ sandhāya vuttoti daṭṭhabbaṃ. Idamettha pamāṇanti vikālagāmappavesanādīsu gāmagāmūpacārānaṃ asaṅkarato vinicchayassa veditabbattā. Kurundīādīsu vuttanayena hi gharūpacārassa gāmoti āpannattā gharagharūpacāragāmagāmūpacārānaṃ saṅkaro siyā. Evaṃ sabbatthāti iminā ito pubbepi pacchimasseva vādassa pamāṇabhāvaṃ dasseti. Keci pana ‘‘ito paṭṭhāya vakkhamānavādaṃ sandhāya vutta’’nti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ.

マッジャマッサ・プリササティ。中程度の強さの人の。しかし、この言葉によって、完璧な石投げも、強さを示すために行われたと理解すべきである。クルンダ・アッタカタヤーム。マハーパチャリヤンチャ・ガルーパーチャロー・ガーマティ・プリパーヤエナ。「家の近郊にいる人が石を投げた場合、それは村の近郊である」と述べられている。ドヴァーレティ。ニッバコーサ(水が流れる場所)の水が落ちる場所の内部を指して述べられている。アントーゲヘティ・チャ・プリムカッサ・アッバハンタラメヴァ・サンダーヤ・ヴッタティ。カパラッヒパーティティ・イミナーヴァ・ガーラッサ・サマンタート・タッタコー・パリチェドー・ガーラーパチャーロー・ナーマティ・ヴッタム・ホティ。ヤッサ・パナ・ガーラッサ・サマンタート・ゴルーパーナーム・プリベーサナンニヴァーラナッタム・パーカーヴァティアーディヒ・パリチェドー・カトー・ホティ、タッタ・ソーヴァ・パリチェドー・ガーラーパチャーロー、スッパパーターディパリチェドー・パナ・アパリキッタガラン・サンダーヤ・ヴッタティ・ダッタババンタン・イダン・エッタ・プリマーナンティ・ヴィカーラガーマッペーヴェサナーディス・ガーマガーラーパチャーラーナーム・アサンカラトー・ヴィニッチャヤッサ・ヴェディタバッタンター・クルンディーアーディス・ヴッタナヤエナ・ヒ・ガーラーパチャーラッサ・ガーマティ・アパンナッッター・ガーラガーラーパチャーガマガーラーパチャーラーナーム・サンカロー・シヤー・エヴァン・サバッティティ・イミナー・イトー・プッペピ・パッチマッセヴァ・ヴァーダッサ・プリマーナバーワン・ダッセティ。ケーチ・パナ・「イトー・パッタヤー・ヴァッカタマナ・ヴァーダン・サンダーヤ・ヴッタ」ンティ・ヴァダンティ・タム・ナ・ガネータバンバン。

Sesampīti gāmūpacāralakkhaṇaṃ sandhāya vadati. Tatrāti tasmiṃ gāmūpacāraggahaṇe. Tassa gāmaparicchedadassanatthanti tassa aparicchedassa gāmassa gāmaparicchedaṃ dassetunti attho. Yadi evaṃ ‘‘gāmo nāmā’’ti padaṃ uddharitvā ‘‘aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti kasmā na vuttanti? ‘‘Gāmo nāmāti idha avuttampi adhikāravasena labbhatiyevā’’ti vadanti. Apare pana bhaṇanti ‘‘gāmūpacāro nāmāti imināva gāmassa ca gāmūpacārassa ca saṅgaho daṭṭhabbo. Kathaṃ? ‘Gāmassa upacāro gāmūpacāro’ti evaṃ viggahe kariyamāne ‘parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’ti iminā parikkhittassa gāmassa gāmūpacāralakkhaṇaṃ dassitaṃ hoti, ‘gāmasaṅkhāto upacāro gāmūpacāro’ti evaṃ pana gayhamāne ‘aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’ti iminā aparikkhittassa gāmassa gāmaparicchedo dassitoti sakkā viññātu’’nti. ‘‘Gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto’’ti iminā parikkhittassapi gāmassa sace leḍḍupātato dūre parikkhepo hoti, leḍḍupātoyeva gāmaparicchedoti gahetabbanti vadanti. Pubbe vuttanayenevāti parikkhittagāme vuttanayeneva.

セーサンプーティ。村の近郊の特徴を指して述べている。タトラーティ。その村の近郊の概念において。タッサ・ガーマパリチェーダダッサナッタシンティ。その区別されていない村に、村の区別を示すという意味である。ヤディ・エヴァン。「ガーモー・ナーマーティ」・パダン・ウッダハリトヴァー。「パリキットッサ・ガーマッサ・ガルーパーチャーレ・チタッサ・マッジャマッサ・プリサッサ・レップパパトー」ティ・カスマ・ナ・ヴッタティ?「ガーモー・ナーマーティ・イハ・アヴッタピ・アディカーラヴァセーナ・ラッバティエヴァー」ティ・ヴァダンティ。アパレ・パナ・バナンティ。「ガーラーパチャーロー・ナーマーティ・イミナーヴァ・ガーマッサ・チャ・ガーラーパチャーラッサ・チャ・サンガホー・ダッタボー。カサン?「ガーマッサ・ウパチャーロー・ガーラーパチャーロー」ティ・エヴァン・ヴィッガヘ・カリヤマナ・「パリキットッサ・ガーマッサ・インダカヒレ・チタッサ・マッジャマッサ・プリサッサ・レップパパトー」ティ・イミナー・パリキットッサ・ガーマッサ・ガーラーパチャーララッカナム・ダシタム・ホーティ、「ガーマサンカートー・ウパチャーロー・ガーラーパチャーロー」ティ・パナ・ガヤマナ・「パリキットッサ・ガーマッサ・ガルーパーチャーレ・チタッサ・マッジャマッサ・プリサッサ・レップパパトー」ティ・イミナー・アパリキッタッサ・ガーマッサ・ガーマパリチェドー・ダシタートーティ・サッカバー・ヴィニャーチュンティ。「ガルーパーチャーレ・チタッサ・マッジャマッサ・プリサッサ・レップパパトー」ティ・イミナー・パリキットッサピ・ガーマッサ・サセ・レップパパトー・ドゥーレ・パリチェポー・ホーティ、レップパパトーイェヴァ・ガーマパリチェーダティ・ガネータバムティ・ヴァダンティ。プッベ・ヴッタナヤエネヴァーティ・パリキットガーメ・ヴッタナヤエネヴァー。

Saṅkarīyatīti missīyati. Etthāti gharagharūpacāragāmagāmūpacāresu. ‘‘Vikāle gāmappavesane parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa āpatti pācittiyassa, aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantassa āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 513) vuttattā gāmagāmūpacārānaṃ asaṅkaratā icchitabbāti āha – **‘‘asaṅkarato cettha vinicchayo veditabbo vikāle gāmappavesanādīsū’’**ti. Ettha ca ‘‘parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānaṃ atikkamantassa vikālagāmappavesanāpatti hotī’’ti keci vadanti, taṃ na gahetabbaṃ padabhājaniyaṃ pana ‘‘parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa āpatti pācittiyassa, aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ okkamantassa āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 513) vuttattā. Aparikkhittassa gāmassa gharūpacārato paṭṭhāya dutiyaleḍḍupātasaṅkhātassa gāmūpacārassa okkamane āpatti veditabbā. Teneva vikālagāmappavesanasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 512) ‘‘aparikkhittassa gāmassa upacāro adinnādāne vuttanayeneva veditabbo’’ti vuttaṃ. Mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. dutiyapārājikavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘yvāyaṃ aparikkhittassa gāmassa upacāro dassito, tassa vasena vikālagāmappavesanādīsu āpatti paricchinditabbā’’ti. Yadi evaṃ ‘‘vikāle gāmaṃ paviseyyā’’ti iminā virujjhatīti? Na virujjhati gāmūpacārassapi gāmaggahaṇena gahitattā. Tasmā parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa, aparikkhittassa upacāraṃ okkamantassa vikālagāmappavesanāpatti hotīti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Vikāle gāmappavesanādīsūti ādi-saddena gharagharūpacārādīsu ṭhitānaṃ uppannalābhabhājanādiṃ saṅgaṇhāti.

サンカラリーヤティ。混ざる。エッターティ。家、家の近郊、村、村の近郊において。「時でない時に村に入った場合、囲われた村の境界を越えれば、パーチッタヤ(償い)の罪。囲われていない村の近郊に入れば、パーチッタヤ(償い)の罪」(パーチ。513)と述べられているため、村と村の近郊の混同がないことが望ましい、と述べている。「ここでは、時でない時に村に入ることなどの区別は、混同しないように理解すべきである」。ここで、「囲われた村の境界を、囲われていない村の境界を越えた場合に、時でない時に村に入る罪になる」と述べる者もいるが、それは取るべきではない。パダバジャニヤン・パナ。「囲われた村の境界を越えれば、パーチッタヤ(償い)の罪。囲われていない村の近郊に入れば、パーチッタヤ(償い)の罪」(パーチ。513)と述べられている。囲われていない村の家の近郊から始まる、二番目の石投げに相当する村の近郊に入った場合に、罪があると理解すべきである。それゆえ、時でない時に村に入る戒律の解説(パーチ。アッタ。512)では、「囲われた村の近郊は、盗んでいないものの獲得について述べられた通りに理解すべきである」と述べられている。定義の解説(カカー。アッタ。第二パーラージカの解説)でも、「この囲われていない村の近郊が示されているが、それに基づいて、時でない時に村に入るなどの罪は区別されるべきである」と述べられている。もしそうなら、「時でない時に村に入ろう」という言葉と矛盾するのではないか? 矛盾しない。村の近郊も村という言葉で含まれているためである。それゆえ、囲われた村の境界を越え、囲われていない村の近郊に入った場合に、時でない時に村に入る罪があると結論すべきである。時でない時に村に入るなどの行為とは、ここでは「など」という言葉で、家、家の近郊、村の近郊にいる場合に生じる利益の分配なども含まれる。

Nikkhamitvā bahi indakhīlāti indakhīlato bahi nikkhamitvāti attho. Ettha ca vinayapariyāyena tāva ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ arañña’’nti (pārā. 92) āgataṃ, suttantapariyāyena āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya ‘‘āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) āgataṃ. Vinayasuttantā ubhopi pariyāyadesanā nāma, abhidhammo pana nippariyāyadesanā. Nippariyāyato ca gāmavinimuttaṃ ṭhānaṃ araññameva hotīti abhidhammapariyāyena araññaṃ dassetuṃ ‘‘nikkhamitvā bahi indakhīlā’’ti (vibha. 529) vuttaṃ. ‘‘Ācariyadhanu nāma pakatihatthena navavidatthippamāṇaṃ, jiyāya pana āropitāya catuhatthappamāṇa’’nti vadanti. Lesokāsanisedhanatthanti ‘‘mayā neva gāme, na araññe haṭaṃ, ghare vā gharūpacāresu vā gāmūpacāresu vā aññatarasmi’’nti vattuṃ mā labhatūti vuttaṃ hoti.

出て、敷居の外へ、すなわち敷居の外へ出ること。ここでは、戒律の観点からは、「村と村の近郊を除いた残りは森である」(パーラー。92)と述べられている。経典の観点からは、森に住む比丘を指して、「森に住むとは、50杖(弓)の範囲の住居である」(パーラー。654)と述べられている。戒律と経典はどちらも比喩的な教えである。アビダンマは比喩的でない教えである。比喩的でない教えによれば、村から離れた場所は森であるため、アビダンマの観点から森を示すために、「出て、敷居の外へ」(ヴィバ。529)と述べられている。師の弓とは、通常の腕で9つの肘の長さ、弓に弦を張った状態では4つの肘の長さである、と彼らは言う。レソカサーンセーダナッタシンティ。「私が村でも森でもなく、家や家の近郊、村の近郊のいずれかに持ち去った」と言うことができないように、と述べられている。

Kappiyanti anurūpavasena vuttaṃ. Akappiyampi pana appaṭiggahitañce, adinnasaṅkhyameva gacchati. Pariccāgādimhi akate ‘‘idaṃ mayhaṃ santaka’’nti aviditampi parapariggahitameva mātāpitūnaṃ accayena mandānaṃ uttānaseyyakānaṃ dārakānaṃ santakamiva.

受用に応じて為されたものと為された。しかし、受け取らぬことは、不拾に数えられる。施し等を行わないまま、「これは我が物である」と知らぬままであったとしても、父母の死後、幼くして仰臥している子供たちの物であるかのように、他人が所有するものとなる。

Yassa vasena puriso thenoti vuccati, taṃ theyyanti āha **‘‘avaharaṇacittassetaṃ adhivacana’’**nti. Saṅkhā-saddo ñāṇakoṭṭhāsapaññattigaṇanādīsu dissati. ‘‘Saṅkhāyekaṃ paṭisevatī’’tiādīsu (ma. ni. 2.168) hi ñāṇe dissati. ‘‘Papañcasaññāsaṅkhā samudācarantī’’tiādīsu (ma. ni. 1.204) koṭṭhāse. ‘‘Tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā’’tiādīsu (dha. sa. 1313) paññattiyaṃ. ‘‘Na sukaraṃ saṅkhātu’’ntiādīsu (dha. pa. 196; apa. thera. 1.10.2) gaṇanāyaṃ. Tattha koṭṭhāsavacanaṃ saṅkhā-saddaṃ sandhāyāha **‘‘saṅkhāsaṅkhātanti atthato eka’’**nti. Tenāha **‘‘koṭṭhāsassetaṃ adhivacana’’**nti. Papañcasaṅkhāti taṇhāmānadiṭṭhisaṅkhātā papañcakoṭṭhāsā. ‘‘Eko cittakoṭṭhāsoti yañca pubbabhāge avaharissāmīti pavattaṃ cittaṃ, yañca gamanādisādhakaṃ parāmasanādisādhakaṃ vā majjhe pavattaṃ, yañca ṭhānācāvanappayogasādhakaṃ, tesu ayameveko pacchimo cittakoṭṭhāso idhādhippeto’’ti keci vadanti. Cūḷagaṇṭhipade pana ‘‘ūnamāsakamāsakaūnapañcamāsakapañcamāsakāvaharaṇacittesu eko cittakoṭṭhāso’’ti vuttaṃ. ‘‘Anekappabhedattā cittassa eko cittakoṭṭhāsoti vutta’’nti mahāgaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Idamevettha sundarataraṃ ‘‘theyyacittasaṅkhāto eko cittakoṭṭhāso’’ti vuttattā. Theyyasaṅkhātenāti theyyacittakoṭṭhāsena karaṇabhūtena, na vissāsatāvakālikādigāhavasappavattacittakoṭṭhāsenāti vuttaṃ hoti.

何によって人が盗人と呼ばれるか、それを盗みと呼ぶ。「分別心である。数という語は、区分、認識、計算などの意味で用いられる。「数によって一つを修する」などの(マジュリマ・ニカーヤ 2.168)においては認識として用いられる。「煩悩の認識が表れる」などの(マジュリマ・ニカーヤ 1.204)においては区分として用いられる。「それらのそれらの法についての数である」などの(ダンマサンガニ 1313)においては概念として用いられる。「数えることは容易ではない」などの(ダンマパダ 196; アパダーナ・ティッサ・タラ 1.10.2)においては計算として用いられる。ここでは区分という意味で数という語が用いられている。「数として数えられる、すなわち、実質的には一つである」と述べられている。ゆえに「区分である」と述べられている。煩悩の数とは、渇愛、慢、見による煩悩の区分である。ある人々は、「一つである心の区分とは、前段で奪い取ろうとして生じた心、また、行くことなどを可能にする、あるいは掴むことなどを可能にする、中間に生じた心、そして、場所から移すことや用いることを可能にする心の、これらのうち、この最後の心の区分がここで意図されている」と述べている。しかし、チュラ・ガンティパダにおいては、「五マースカ未満、五マースカ、五マースカ以上、五マースカ以上の、奪い取る心において、一つは心の区分である」と述べられている。マジュリマ・ガンティパダやマジュリマ・ガンティパダにおいては、「心の多様な種類があるために、一つは心の区分である」と述べられている。ここでも、「盗む心として数えられる、すなわち、心の区分である」と述べられていることが最も優れている。「盗まれた数によって」とは、盗む心という区分によって、行為となるものであり、信頼できる一時的ななどの掴み方によって生じる心の区分ではない、と述べられている。

Abhiyogavasenāti aḍḍakaraṇavasena. Abhiyuñjatīti codeti, aḍḍaṃ karotīti attho. Parikappitaṭṭhānanti okāsaparikappanavasena parikappitappadesaṃ. Suṅkaghātanti ettha rājūnaṃ deyyabhāgassa etaṃ adhivacanaṃ suṅkoti, so ettha haññati adatvā gacchantehīti suṅkaghāto. ‘‘Ettha paviṭṭhehi suṅko dātabbo’’ti rukkhapabbatādisaññāṇena niyamitappadesassetaṃ adhivacanaṃ.

義務による、とは、報酬を与えることによって。義務を負うとは、促すこと、報酬を与えること、という意味である。計画された場所とは、場所を計画することによって計画された場所。関税の徴収とは、ここで王への分け前を関税と呼び、ここで徴収しないまま行く者によって徴収される、すなわち関税の徴収である。「ここに立ち入る者は関税を支払うべきである」という、木や山などの印によって定められた場所を指す。

Pañcavīsatiavahārakathāvaṇṇanā

二十五の行為の解説

Ākulāti saṅkulā. Luḷitāti viloḷitā. Katthacīti ekissāya aṭṭhakathāyaṃ. Ekaṃ pañcakaṃ dassitanti ‘‘parapariggahitañca hoti, parapariggahitasaññī ca, garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’’ti (pārā. 122) evaṃ vuttapañcaavahāraṅgāni ekaṃ pañcakanti dassitaṃ. Dve pañcakāni dassitānīti ‘‘chahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Na ca sakasaññī, na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikaṃ, garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassā’’ti evaṃ vuttesu chasu padesu ekaṃ apanetvā avasesāni pañca padāni ekaṃ pañcakanti dassetvā heṭṭhā vuttapañcakañca gahetvā dve pañcakāni dassitāni. Ettha panāti ‘‘pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassā’’tiādīsu. Sabbehipi padehīti ‘‘parapariggahitañca hotī’’tiādīhi padehi. Labbhamānāniyeva pañcakānīti pañcavīsatiyā avahāresu labbhamānapañcakāni.

混雑している、とは、雑然としている。かき乱された、とは、かき乱された。ある、とは、ある注釈書において。五つが示された、とは、「他人が所有し、他人が所有していると認識し、重い持物であり、五マースカまたは五マースカ以上であり、盗む心があり、触れる、ドゥッカタの罪。揺らす、トゥッラチャヤの罪。場所から移す、パラジカの罪。」(パラジカ 122)とこのように述べられた五つの要因が、五つとして示された。二つの五つが示された、とは、「六つの理由によって盗まれたものを得る者にパラジカの罪。自分自身で認識しておらず、信頼できる掴み手でもなく、一時的でなく、重い持物であり、五マースカまたは五マースカ以上であり、盗む心があり、触れる、ドゥッカタの罪。揺らす、トゥッラチャヤの罪。場所から移す、パラジカの罪。」とこのように述べられた六つの箇所において、一つを除いて残りの五つの箇所が、五つとして示され、下に述べられた五つも合わせて、二つの五つが示された。ここで、とは、「五つの理由によって盗まれたものを得る者に」など。すべての箇所によって、とは、「他人が所有し」など。得られる五つ、とは、二十五の行為において得られる五つ。

Pañcannaṃ avahārānaṃ samūho pañcakaṃ, sako hattho sahattho, tena nibbatto, tassa vā sambandhīti sāhatthiko, avahāro. Sāhatthikādi pañcakaṃ sāhatthikapañcakanti ādipadavasena nāmalābho daṭṭhabbo kusalādittikassa kusalattikavohāro viya. Imināva nayena pubbapayogādi pañcakaṃ pubbapayogapañcakaṃ, theyyāvahārādi pañcakaṃ theyyāvahārapañcakanti nāmalābho daṭṭhabboti. Tatiyapañcamesu pañcakesūti sāhatthikapañcakatheyyāvahārapañcakesu. Labbhamānapadavasenāti sāhatthikapañcake labbhamānassa nissaggiyāvahārapadassa vasena theyyāvahārapañcake labbhamānassa parikappāvahārapadassa ca vasena yojetabbanti attho.

五つの行為の集まりを五つといい、自分の手、すなわち自らの手によって生じた、またはそれに属するもの、すなわち自らの手による行為。自らの手による行為などの五つを自らの手による五つと呼ぶのは、最初の言葉による命名の仕方である。これは、善法などの三つ組の善法としての扱い方と同じである。この方法によって、予備行為などの五つを予備行為の五つ、盗み行為などの五つを盗み行為の五つと命名の仕方を知るべきである。三つ目の五つのうちの五つ、とは、自らの手による五つ、盗み行為の五つ。得られる言葉による、とは、自らの手による五つにおいて得られる、捨てることのできる行為という言葉による、盗み行為の五つにおいて得られる、計画する行為という言葉による、と解釈すべきである。

Āṇattiyā nibbatto avahāro āṇattiko. Nissajjanaṃ nissaggo, suṅkaghātaṭṭhāne parikappitokāse vā ṭhatvā bhaṇḍassa bahi pātanaṃ. Nissaggova nissaggiyo. Kiriyāsiddhito puretarameva pārājikāpattisaṅkhātaṃ atthaṃ sādhetīti atthasādhako. ‘‘Asukassa bhaṇḍaṃ yadā sakkosi, tadā avaharā’’ti evarūpo hi āṇāpanapayogo parassa telakumbhiyā pādagghanakaṃ telaṃ avassaṃ pivanakānaṃ upāhanādīnaṃ nikkhepapayogo ca āṇattassa bhaṇḍaggahaṇato upāhanādīnaṃ telapātanato ca puretarameva pārājikāpattisaṅkhātaṃ atthaṃ sādheti. Sāhatthikapayogopi hi evarūpo atthasādhakoti vuccati. Vuttañhetaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dutiyapārājikavaṇṇanā) –

命令によって生じた行為を命令による行為。捨てること、それは放棄。関税徴収の場所、または計画された場所において、物品を外部に投げること。放棄すること、すなわち放棄するもの。行為の成就よりも前に、パラジカの罪という行為を成就させる、すなわち行為の成就者。「あの人の物は、あなたが掴む時、それを奪いなさい」というような命令の用法は、他人の油壺に足を入れる者の油を必然的に飲む者の履物などの投げ置きであり、命令された物の掴み取り、履物などの油を投げることよりも前に、パラジカの罪という行為を成就させる。自らの手による用法もまた、このような行為の成就者と呼ばれる。それは、マティカ・アッタカタで述べられている(カンカー・アッタカタ、第二パラジカの解説)–

‘‘Atthasādhako nāma ‘asukassa bhaṇḍaṃ yadā sakkosi, tadā taṃ avaharā’ti āṇāpeti. Tattha sace paro anantarāyiko hutvā taṃ avaharati, āṇāpakassa āṇattikkhaṇeyeva pārājikaṃ. Parassa vā pana telakumbhiyā pādagghanakaṃ telaṃ avassaṃ pivanakāni upāhanādīni pakkhipati, hatthato muttamatteyeva pārājika’’nti.

「行為の成就者とは、『あの人の物は、あなたが掴む時、それを奪いなさい』と命令することである。もし他人がすぐにそれを奪い取れば、命令した者に命令の瞬間にパラジカとなる。または、他人の油壺に足を入れる者の履物などに油を必然的に飲むものを入れれば、手から離れた瞬間にパラジカとなる。」

Dhurassa nikkhipanaṃ dhuranikkhepo. Ārāmābhiyuñjanādīsu attano ca parassa ca dānaggahaṇesu nirussāhabhāvāpajjanaṃ. Sahatthā avaharatīti sahatthena gaṇhāti. ‘‘Asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpetīti etthāpi āṇāpakassa āṇattikkhaṇeyeva āpatti daṭṭhabbā. Yadi evaṃ imassa, atthasādhakassa ca ko visesoti? Taṅkhaṇaññeva gahaṇe niyuñjanaṃ āṇattikapayogo, kālantarena gahaṇatthaṃ niyogo atthasādhakoti ayametesaṃ viseso. Tenevāha – **‘‘asukassa bhaṇḍaṃ yadā sakkosi, tadā avaharāti āṇāpetī’’**ti. Ettha ca āṇāpanapayogova atthasādhakoti dassito, sāhatthikavasenapi atthasādhakapayogo pana upari āvi bhavissati. Dhuranikkhepo pana upanikkhittabhaṇḍavasena veditabboti idaṃ nidassanamattaṃ. Ārāmābhiyuñjanādīsupi tāvakālikabhaṇḍadeyyānaṃ adānepi eseva nayo.

重荷の放棄、とは、重荷を放棄すること。寺院での勤行などにおいて、自分自身や他者への授受において、無気力になること。自らの手で奪う、とは、自らの手で掴む。「あの人の物を奪いなさい」と他者に命令すること。この場合も、命令した者に命令の瞬間に罪があると知るべきである。もしそうであれば、この者と行為の成就者との違いは何か。その瞬間に掴むように促すことが命令による用法、しばらくしてから掴むための促しが行為の成就者である。これが彼らの違いである。ゆえに述べられている–「あの人の物は、あなたが掴む時、それを奪いなさい」と命令することである。ここでは、命令の用法が行為の成就者であると示されており、自らの手による用法もまた、行為の成就者としての用法であるが、後に明らかになる。重荷の放棄は、置かれた物によるものと知るべきである。これはここでは省略されている。寺院での勤行などにおいても、一時的な物の授受がない場合も同様である。

‘‘Āṇattivasena **pubbapayogo veditabbo’’**ti vuttattā anantarāyena gaṇhantassa ‘asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’ti āṇāpanaṃ bhaṇḍaggahaṇato pubbattā pubbapayogo, payogena saha vattamāno avahāro sahapayogo, ‘‘asukaṃ nāma bhaṇḍaṃ harissāmā’’ti saṃvidahitvā sammantayitvā avaharaṇaṃ saṃvidāvahāro. Saṅketakammaṃ nāma pubbaṇhādikālaparicchedavasena sañjānanakammaṃ, nimittakammaṃ nāma saññuppādanatthaṃ akkhinikhaṇanādinimittakaraṇaṃ. Ṭhānācāvanavasena sahapayogoti idaṃ pana nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ, khilasaṅkamanādīsupi asati ca ṭhānācāvane sahapayogo daṭṭhabbo. Vuttañhetaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dutiyapārājikavaṇṇanā) ‘‘ṭhānācāvanavasena khilādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasena ca sahapayogo veditabbo’’ti.

「命令による、すなわち、予備行為を知るべきである」と述べられているので、すぐに掴む者に「あの人の物を奪いなさい」と命令すること、それは物の掴み取りの前にある予備行為である。用法と共に進行する奪い取りは、共に用いる奪い取り。「あの人の物を奪い取ろう」と約束してから、相談してから奪い取ること、それは相談して奪い取ること。合図の行為とは、午前などの時間の区切りによって知ること、印の行為とは、印を生じさせるために、目を突くなどの印を作ること。場所からの移しによる共に用いること、これはここでは省略されていると知るべきである。遮断などにおいても、場所からの移しがない場合も、共に用いることがあると知るべきである。それはマティカ・アッタカタで述べられている(カンカー・アッタカタ、第二パラジカの解説)–「場所からの移しによる、遮断などを移し、畑などの獲得による、共に用いることと知るべきである。」

Theno vuccati coro, tassa bhāvo theyyaṃ, tena avaharaṇaṃ theyyāvahāro. Yo hi sandhicchedādīni katvā adissamāno avaharati, tulākūṭamānakūṭakūṭakahāpaṇādīhi vā vañcetvā gaṇhāti, tassevaṃ gaṇhato avahāro theyyāvahāro. Pasayha abhibhavitvā avaharaṇaṃ pasayhāvahāro. Yo hi pasayha balakkārena paresaṃ santakaṃ gaṇhāti gāmaghātakādayo viya, attano pattabalito vā vuttanayena adhikaṃ gaṇhāti rājabhaṭādayo viya, tassevaṃ gaṇhato avahāro pasayhāvahāro. Bhaṇḍavasena ca okāsavasena ca parikappetvā avaharaṇaṃ parikappāvahāro. Tiṇapaṇṇādīhi aṅgulimuddikādiṃ paṭicchādetvā pacchā tassa paṭicchannassa avaharaṇaṃ paṭicchannāvahāro. Kusaṃ saṅkāmetvā avaharaṇaṃ kusāvahāro.

盗人とは、盗人と呼ばれる、その状態が盗み、それによる奪い取りが盗みによる奪い取りである。隠れて奪い取る者、または秤や枡、貨幣などで騙して得る者は、そのように得る行為が盗みによる奪い取りである。力ずくで奪う、とは、圧倒して奪うこと。力ずくで他者の物を奪う者、例えば村の略奪者のように、または、王の役人のように、自分の持分よりも多く得る者は、そのように得る行為が力ずくで奪う行為である。物と場所によって計画して奪い取ること、それが計画による奪い取りである。草や葉などで指輪などを隠してから、後にその隠されたものを奪い取ること、それが隠されたものによる奪い取りである。草を移して奪い取ること、それが草による奪い取りである。

Tulayitvāti upaparikkhitvā. Sāmīcīti vattaṃ, āpatti pana natthīti adhippāyo. Mahājanasammaddoti mahājanasaṅkhobho. Bhaṭṭhe janakāyeti apagate janakāye. **‘‘Idañca kāsāvaṃ attano santakaṃ katvā etasseva bhikkhuno dehī’’**ti kiṃkāraṇā evamāha? Cīvarasāmikena yasmā dhuranikkhepo kato, tasmā tassa adinnaṃ gahetuṃ na vaṭṭati. Avahārakopi vippaṭisārassa uppannakālato paṭṭhāya cīvarasāmikaṃ pariyesanto vicarati ‘‘dassāmī’’ti, cīvarasāmikena ca ‘‘mameta’’nti vutte etenapi avahārakena ālayo pariccatto, tasmā evamāha. Yadi evaṃ cīvarasāmikoyeva ‘‘attano santakaṃ gaṇhāhī’’ti kasmā na vuttoti? Ubhinnampi kukkuccavinodanatthaṃ. Kathaṃ? Avahārakassa ‘‘mayā sahatthena na dinnaṃ, bhaṇḍadeyyameta’’nti kukkuccaṃ uppajjeyya, itarassa ‘‘mayā paṭhamaṃ dhuranikkhepaṃ katvā pacchā adinnaṃ gahita’’nti kukkuccaṃ uppajjeyyāti.

計量して、とは、観察して。妥当である、とは、語られたこと、罪はない、という意味である。多くの人々の混乱、とは、多くの人々の動揺。去った人々の集まり、とは、去った人々の集まり。「この袈裟を自分のものとして、この僧侶に与えなさい」と、なぜこのように言ったのか? 僧衣の所有者は、重荷を放棄したので、それを盗むことは許されない。奪う者もまた、後悔の念が生じた時から、僧衣の所有者を探し回り、「与えよう」と、僧衣の所有者も「それは私のものだ」と言ったので、この奪う者もまた、それ(所有権)を放棄した。ゆえにこのように言った。もしそうなら、なぜ僧衣の所有者自身が「自分のものを取りなさい」と言わなかったのか? 二人の後悔を取り除くためである。どのように? 奪う者には、「私が自らの手で与えなかった、これは借りたものだ」という後悔が生じるかもしれない。もう一方には、「私が最初に重荷を放棄してから、後に盗んだ」という後悔が生じるかもしれない。

Samagghanti appagghaṃ. Dāruatthaṃ pharatīti dārūhi kattabbakiccaṃ sādheti. Mayi santetiādi sabbaṃ raññā pasādena vuttaṃ, ‘‘therena pana ananucchavikaṃ kata’’nti na maññitabbaṃ.

価値が低い、とは、価値が低い。木の目的のために、とは、木でしなければならない仕事をする。私が所有している、など、すべて王が喜んで言ったこと、「しかし、長老は不適当なことをした」と考えるべきではない。

Ekadivasaṃ dantakaṭṭhacchedanādinā yā ayaṃ agghahāni vuttā, sā sabbā bhaṇḍasāminā

ある日、歯ブラシなどを切ることによって、ここに得られたと述べられたものは、すべて物の所有者によって

Kiṇitvā gahitameva sandhāya vuttā, sabbaṃ panetaṃ aṭṭhakathācariyappamāṇena gahetabbaṃ. Pāsāṇañca sakkharañca pāsāṇasakkharaṃ. Dhāreyyatthaṃ vicakkhaṇoti imasseva vivaraṇaṃ **‘‘āpattiṃ vā anāpattiṃ vā’’**tiādi.

買われて得られたものである、と述べている。しかし、すべてこれは注釈書の著者によるものとして受け取られるべきである。石と砂利を石と砂利。持つべきである、分別せよ、とは、このことの解説「罪か、罪でないか」など。

Pañcavīsatiavahārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

二十五の行為の解説、終了。

Akkhadassāti ettha akkha-saddena kira vinicchayasālā vuccati. Tattha nisīditvā vajjāvajjaṃ passantīti akkhadassā vuccanti dhammavinicchanakā. Haneyyunti ettha hananaṃ nāma hatthapādādīhi pothanañceva sīsādicchedanañca hotīti āha – **‘‘haneyyunti potheyyuñceva chindeyyuñcā’’**ti. Teneva padabhājaniyañca ‘‘hatthena vā pādena vā kasāya vā vettena vā aḍḍhadaṇḍakena vā chejjāya vā haneyyu’’nti vuttaṃ. Tattha aḍḍhadaṇḍakenāti dvihatthappamāṇena rassamuggarena veḷupesikāya vā. Chejjāyāti hatthapādasīsādīnaṃ chedanena. Nīhareyyunti gāmanigamādito nīhareyyuṃ. Corosi…pe… thenosīti ettha ‘‘paribhāseyyu’’nti padaṃ ajjhāharitvā attho veditabboti āha **‘‘corosīti evamādīni ca vatvā paribhāseyyu’’**nti.

的を射る者、とは、ここで的という語は、裁判所を意味する。そこで座って、善悪を観察する者、的を射る者と呼ばれる、法を裁く者。打つ、とは、打つこと、すなわち、手足などで打つこと、そして頭などを切ることである。「打つ、すなわち、叩き、そして斬る」と述べられている。それによって、言葉の解説も「手で、または足で、または鞭で、または棒で、あるいは斬って打つ」と述べられている。そこで、棒で、とは、二本の腕ほどの長さの短い棍棒で、または竹の棒で。斬る、とは、手足頭などを切ること。連れ去る、とは、村や町から連れ去る。盗人よ…など、盗人よ、ここでは「侮辱する」という言葉を省略して、意味を知るべきであると述べられている。「盗人よ」とこのように言って侮辱する。

93. Yaṃ taṃ bhaṇḍaṃ dassitanti sambandho. Yattha yattha ṭhitanti bhūmiādīsu yattha yattha ṭhitaṃ. Yathā yathā ādānaṃ gacchatīti bhūmiādīsu ṭhitaṃ bhaṇḍaṃ sabbaso aggahaṇepi yena yena ākārena gahaṇaṃ upagacchati.

93. あの物、とは、関係。どこに、どこに置かれているか、とは、地面などにどこに置かれているか。どのように、どのように獲得されるか、とは、地面などに置かれた物が、すべて摂取される、どのような方法で獲得されるか。

Bhūmaṭṭhakathāvaṇṇanā

地面の注釈書の解説

94. Phandāpeti, sabbattha dukkaṭamevāti ettha ‘‘uṭṭhahissāmī’’ti phandāpetvā puna anuṭṭhahitvā tattheva sayantassapi aṅgapaccaṅgaṃ aphandāpetvā ekapayogena uṭṭhahantassapi dukkaṭamevāti daṭṭhabbaṃ. Aññasmiṃ vā gamanassa anupakāreti yathā dvārapidahane kumbhiṭṭhānagamanassa anupakārattā anāpatti, evaṃ aññasmiṃ vā gamanassa anupakāre kāyavacīkamme anāpatti. Vācāya vācāyāti ekekatthadīpikāya vācāya vācāya. Upaladdhoti ñāto. Puññāni ca karissāmāti ettha ‘‘musāvādaṃ katvā puññāni karissāmāti vadantassa dukkaṭamevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, taṃ imasmiṃyeva padese aṭṭhakathāvacanena virujjhati. Tathā hi ‘‘yaṃ yaṃ vacanaṃ musā, tattha tattha pācittiya’’nti ca ‘‘na hi adinnādānassa pubbapayoge pācittiyaṭṭhāne dukkaṭaṃ nāma atthī’’ti ca vakkhati. Evaṃ pana vutte na virujjhati ‘‘musāvādaṃ katvā puññāni ca karissāmāti vadantassa pācittiyena saddhiṃ dukkaṭa’’nti. Tathā hi ‘‘akappiyapathaviṃ khaṇantānaṃ dukkaṭehi saddhiṃ pācittiyānīti mahāpaccariyaṃ vutta’’nti ca ‘‘yathā ca idha, evaṃ sabbattha pācittiyaṭṭhāne dukkaṭā na muccatī’’ti ca vakkhati. Sace pana kusalacitto ‘‘puññāni karissāmā’’ti vadati, anāpatti ‘‘buddhapūjaṃ vā dhammapūjaṃ vā saṅghabhattaṃ vā karissāmāti kusalaṃ uppādeti, kusalacittena gamane anāpattī’’ti ca ‘‘yathā ca idha, evaṃ sabbattha atheyyacittassa anāpattī’’ti ca vakkhamānattā.

94. 慌てる(pandāpeti)とは、どのような場合でも「ドゥッカタ」(dukkata)の罪となる。ここで「起き上がろう」と慌ててから、起き上がらず、その場で自ら手足を動かさずに、一度の動作で起き上がったとしても、「ドゥッカタ」の罪となることを知るべきである。他の場所へ行くのに役立たない場合、たとえば扉を開けるのに、井戸の場所へ行くのが役に立たないために罪にならないように、他の場所へ行くのに役立たない場合は、身・口・意の罪は生じない。言葉による言葉(vācaya vācaya)とは、それぞれの説明(ekekatthadīpikāya)の言葉による言葉のことである。「得た」(upaladdhoti)とは、知られていることである。「功徳も積むだろう」と、(この箇所で)「嘘をついて功徳も積むだろうと言う者は、罪(dukkata)となる」と(pācittiyaの箇所で)三つの箇所で述べられているが、それはこの箇所(すなわち「功徳も積むだろう」という言葉)の注釈(aṭṭhakathāvacanena)と矛盾する。なぜなら、「どのような言葉であっても、それが嘘であれば、その都度「パーチッタ」(pācittiya)の罪となる」とも、「盗まないこと(adinnaṃ dānassa)の最初の行為(pubbapayoge)に、罪(dukkata)となる場所はない」とも述べているからである。このように述べれば、「嘘をついて功徳も積むだろうと言う者は、罪(pācittiya)と共に罪(dukkata)となる」という言葉は矛盾しない。なぜなら、「不適当な土壌を掘る者たちには、罪(dukkata)と共に罪(pācittiya)となる」とも、「ここでは、罪(pācittiya)となる場所であっても、常に罪(dukkata)から逃れることはない」とも述べているからである。もし、善い心(kusalacitto)で「功徳を積もう」と言うならば、罪はない。「仏の供養(buddhapūjaṃ)や、法の供養(dhammapūjaṃ)や、僧の食事(saṅghabhattaṃ)をしよう」と善い心を起こす。善い心(kusalacittena)で行く場合、罪はない。「ここでは、同様に、常に善い心でない者(atheyyacittassa)には罪はない」と述べられているように。

Pamādalikhitanti veditabbanti aparabhāge potthakāruḷhakāle pamajjitvā likhitanti veditabbaṃ. Pāḷiyaṃ sesaaṭṭhakathāsu ca ‘‘kudālaṃ vā piṭakaṃ vā’’ti idameva dvayaṃ vatvā vāsipharasūnaṃ avuttattā tesampi saṅkhepaṭṭhakathādīsu āgatabhāvaṃ dassetuṃ **‘‘saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ pana mahāpaccariyañcā’’**tiādi vuttaṃ. Theyyacittena katattā ‘‘dukkaṭehi saddhiṃ pācittiyānī’’ti vuttaṃ. Tato paraṃ sabbakiriyāsūti bījaggahaṇato paraṃ kattabbakiriyāsu. Sabbaṃ purimanayenevāti yāva piṭakapariyosānā hatthavārapadavāresu dukkaṭaṃ.

「怠けて書かれた(pamādalikhita)」(とは、後代の写本作成時に怠けて書かれたものだと知るべきである)。経典(Pāḷiyaṃ)や残りの注釈書(sesaaṭṭhakathāsu)では、「鍬(kudālaṃ)または籠(piṭakaṃ)」というこの二つだけが述べられており、斧(vāsipharasūnaṃ)については述べられていないので、それらについても「簡潔な注釈書(saṅkhepaṭṭhakathādīsu)」に現れたことを示すために、「簡潔な注釈書(saṅkhepaṭṭhakathāyaṃ)では、偉大な(mahāpaccariyañcā)」(という言葉)などが述べられている。「盗みの心(theyyacittena)で行われた(katattā)」(ので)、「罪(dukkatehi)と共に罪(pācittiyānī)となる」と述べられている。それ以降の「すべての行為(sabbakiriyāsūti)」(とは)、「種(bīja)を得た後(aggahaṇato paraṃ)」(の)、「すべき行為(kattabbakiriyāsu)」(のことである)、「すべて(sabbaṃ)」(は)、「以前のやり方(purimanayenevāti)」(による)、「籠(piṭaka)が終わるまで(pariyosānā)」(の)、「手作業(hatthavārapadavāresu)」(の)、「罪(dukkata)」である。

Therehi dassitanti pubbapayogasahapayogadukkaṭesu asammohatthaṃ samodhānetvā dhammasaṅgāhakattherehi dassitaṃ. ‘‘Sabbesampi dukkaṭānaṃ imesuyeva aṭṭhasu saṅgahetabbabhāvato itarehi sattahi dukkaṭehi vinimuttaṃ vinayadukkaṭeyeva saṅgahetabba’’nti vadanti. Dasavidhaṃ ratananti ‘‘muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅgo masāragalla’’nti evamāgataṃ dasavidhaṃ ratanaṃ.

「(長老たちによって)示された(therehi dassitaṃ)」(とは、最初の行為(pubbapayogasahapayogadukkaṭesu)における罪と、共に行われた行為における罪とで、混乱しないように、まとめられて、法(dhammasaṅgāhakattherehi)をまとめた長老たちによって示されたものである)、「すべての罪(dukkānaṃ)」(は)、「これら(imesuyeva)」(の)、「八つ(aṭṭhasu)」(の中に)、「含められるべき(saṅgahetabbabhāvato)」(ので)、「他の七つ(itarehi sattahi)」(の)、「罪(dukkaṭehi)」(から)、「免れた(vinimuttaṃ)」(ものは)、「戒律(vinayadukkaṭeyeva)」(の中に)、「含められるべきである(saṅgahetabba)」(と)、「言う」(vadanti)、「十種(dasavidhaṃ)」(の)、「宝(ratanaṃ)」(とは)、「真珠(muttā)」(、)「宝石(maṇi)」(、)「瑠璃(veḷuriyo)」(、)「貝(saṅkho)」(、)「石(silā)」(、)「珊瑚(pavāḷaṃ)」(、)「銀(rajataṃ)」(、)「金(jātarūpaṃ)」(、)「赤瑪瑙(lohitaṅgo)」(、)「猫目石(masāragalla)」」(と)、「このように(evamāgataṃ)」(現れる)、「十種(dasavidhaṃ)」(の)、「宝(ratanaṃ)」(である)。

‘‘Maṇi muttā veḷuriyo ca saṅkho,

「宝石(maṇi)真珠(muttā)瑠璃(veḷuriyo)そして貝(saṅkho)、

Silā pavāḷaṃ rajatañca hemaṃ;

石(silā)珊瑚(pavāḷaṃ)そして銀(rajatañca)金(hemaṃ);

Salohitaṅgañca masāragallaṃ,

赤瑪瑙(salohitaṅgañca)そして猫目石(masāragallaṃ)、

Daseti dhīro ratanāni jaññā’’ti. –

賢者(dhīro)は宝(ratanāni)を知る(jaññā)」(と)

Hi vuttaṃ.

(このように)言う。

Sattavidhaṃ dhaññanti sāli vīhi yavo kaṅgu kudrūso varako godhumoti idaṃ sattavidhaṃ dhaññaṃ. Āvudhabhaṇḍādinti ādi-saddena tūriyabhaṇḍaitthirūpādiṃ saṅgaṇhāti. Anāmasitabbe vatthumhi dukkaṭaṃ anāmāsadukkaṭaṃ. Durupaciṇṇadukkaṭanti ‘‘na kattabba’’nti vāritassa katattā duṭṭhu āciṇṇaṃ caritanti durupaciṇṇaṃ, tasmiṃ dukkaṭaṃ durupaciṇṇadukkaṭaṃ. Vinaye paññattaṃ dukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ. ‘‘Saṅghabhedāya parakkamatī’’ti sutvā taṃnivāraṇatthāya ñāte atthe avadantassa ñātadukkaṭaṃ. Ekādasa samanubhāsanā nāma bhikkhupātimokkhe cattāro yāvatatiyakā saṅghādisesā, ariṭṭhasikkhāpadanti pañca, bhikkhunīpātimokkhe ekaṃ yāvatatiyakaṃ pārājikaṃ, cattāro saṅghādisesā, caṇḍakāḷīsikkhāpadanti cha. Vassāvāsādiṃ paṭissuṇitvā na sampādentassa paṭissavanimittaṃ dukkaṭaṃ paṭissavadukkaṭaṃ.

七種穀物とは、稲、麦、大麦、キビ、ソラマメ、アワ、コムギである。これらが七種の穀物である。「武器・財宝など」という言葉の「など」には、楽器、財宝、女性などが含まれる。「触れることのないもの」に触れる罪は、ドゥッカタ(軽罪)である。「普段から行われていること」のドゥッカタ(軽罪)とは、「してはならない」と禁じられたことを、悪意を持って普段から行っていること、それをドゥルパチンナ(悪習)といい、それに対するドゥッカタ(軽罪)である。「戒律における」ドゥッカタ(軽罪)とは、戒律で定められたドゥッカタ(軽罪)である。「僧団を分裂させようとしている」と聞いて、それを制止するために、知っていながら言わない者の罪は、ニャータドゥッカタ(既知の罪)である。十一種の「自白」とは、比丘戒経典における四つの「ヤヴァタティヤカ・サンガーディセーサ(期間を定めたサンガーディセーサ)」、アーリッタ戒経典の五つ、比丘尼戒経典における一つの「ヤヴァタティヤカ・パーラージカ(期間を定めたパーラージカ)」、四つのサンガーディセーサ、チャンダカーリー戒経典の六つである。雨季の滞在などを聞いて、それを実行しなかった者の罪は、パティッサヴァニミッタ・ドゥッカタ(約束違反の罪)である。

Pubbasahapayoge ca, anāmāsadurupaciṇṇe;

当初の共同行為においても、触れることのない、普段から行われていることにおいても;

Vinaye ceva ñāte ca, ñattiyā ca paṭissave;

戒律においても、知っていることにおいても、そして約束においても;

Aṭṭhete dukkaṭā vuttā, vinaye vinayaññunā.

これら八つのドゥッカタ(軽罪)は、戒律に精通した者によって述べられている。

Sahapayogato paṭṭhāya cettha purimā purimā āpattiyo paṭippassambhantīti āha **‘‘atha dhuranikkhepaṃ akatvā’’**tiādi. Tattha ‘‘dhuranikkhepaṃ akatvā’’ti vuttattā dhuranikkhepaṃ katvā khaṇantassa purimāpattiyo na paṭippassambhantīti daṭṭhabbaṃ. Viyūhanadukkaṭaṃ paṭippassambhati, uddharaṇadukkaṭe patiṭṭhātīti idaṃ pāḷiyaṃ āgatānukkamena dassetuṃ vuttaṃ. Yadi pana paṃsuṃ uddharitvā saussāhova puna khaṇati, uddharaṇadukkaṭaṃ paṭippassambhati, khaṇanadukkaṭe patiṭṭhāti.

「まず、責務を放棄しないで」とあるように、共同行為から始まって、以前の以前の罪は静まっていく。ここで、「責務を放棄しないで」とあるから、責務を放棄してから掘る者は、以前の罪は静まらないと見なされるべきである。掘削の罪(ヴィーハナ)は静まり、収穫の罪(ウッダハラナ)は定着する。これはパーリに現れる順序に従って示すために述べられている。もし土を掘り出して、再び熱心に掘るならば、収穫の罪(ウッダハラナ)は静まり、掘削の罪(カーラナ)は定着する。

Kataṃ karaṇaṃ kiriyāti atthato ekanti āha **‘‘virūpā sā kiriyā’’**ti. Idāni vuttamevatthaṃ parivārapāḷiyā nidassento **‘‘vuttampi ceta’’**ntiādimāha. Tattha aparaddhaṃ viraddhaṃ khalitanti sabbametaṃ yañca dukkaṭanti ettha vuttassa dukkaṭassa pariyāyavacanaṃ. Yañhi duṭṭhu kataṃ, virūpaṃ vā kataṃ, taṃ dukkaṭaṃ. Taṃ panetaṃ yathā satthārā vuttaṃ, evaṃ akatattā aparaddhaṃ, kusalaṃ virajjhitvā pavattattā viraddhaṃ, ariyavaṃsappaṭipadaṃ anāruḷhattā khalitaṃ. Yaṃ manusso kareti idaṃ panettha opammanidassanaṃ. Tassattho – yathā yaṃ loke manusso āvi vā yadi vā raho pāpaṃ karoti, taṃ dukkaṭanti pavedenti, evamidampi buddhapaṭikuṭṭhena lāmakabhāvena pāpaṃ, tasmā dukkaṭanti veditabbanti.

「行われたこと、行為、業」は、実質的には一つであると「不正なその行為」と述べている。今述べたことを、修行の戒律のパーリで例示して、「述べられたこともまた」と始めている。そこで、「過ち、間違ったこと、失敗」はすべて「ドゥッカタ(軽罪)」である、という、ここで述べられたドゥッカタ(軽罪)の類義語である。不正に、あるいは不正な形で行われたことは、ドゥッカタ(軽罪)である。それは、聖者が述べたように行われなかったことによる「過ち」、善行が失われて行われる「間違ったこと」、聖者の規範に従わなかったことによる「失敗」である。「人間が行うこと」は、ここで比喩として示されている。その意味は、世の中で人間が公然と、あるいは隠れて悪を行うことをドゥッカタ(軽罪)と呼ぶように、これも仏教に反する卑劣な悪行であるから、ドゥッカタ(軽罪)と理解すべきである。

Yathā dukkhā, kucchitā vā gati dugatīti vattabbe ‘‘duggatī’’ti vuttaṃ, yathā ca kaṭukaṃ phalametassāti kaṭukaphalanti vattabbe ‘‘kaṭukapphala’’nti vuttaṃ, evamidhāpi thūlattā accayattā ca thūlaccayanti vattabbe ‘‘thullaccaya’’nti vuttanti dassetuṃ **‘‘samparāye ca duggatī’’**tiādimāha. Saṃyoge pana kate saṃyogaparassa rassattaṃ siddhamevāti manasi katvā **‘‘saṃyogabhāvo veditabbo’’**ti ettakameva vuttaṃ. Ekassa mūleti ekassa santike. Accayo tena samo natthīti desanāgāmīsu accayesu tena samo thūlo accayo natthi. Tenetaṃ iti vuccatīti thūlattā accayassa etaṃ thullaccayanti vuccatīti attho.

「苦しみ、あるいは悪い境遇」を「ドゥガティ」と呼ぶように、「その果実が苦い」を「カトゥカッパラ」と呼ぶように、ここでも「肥大した、過ち」を「チュラッラッチャヤ」と呼ぶように示すために、「そして来世では悪い境遇」と始めている。共起においては、共起するものの短縮が当然であると心に留めて、「共起する性質を理解せよ」とそれだけを述べている。「一つの根」とは、一つの近くにいること。「過ち」には、それに等しいものはない、という教えの道筋で、過ちの中でそれに等しい「チュラッラッチャヤ」はない。それゆえ、このように呼ばれる。「肥大した過ち」は、チュラッラッチャヤと呼ばれる、という意味である。

‘‘Sabbatthāpi āmasane dukkaṭaṃ phandāpane thullaccayañca visuṃ visuṃ theyyacittena āmasanaphandāpanapayogaṃ karontasseva hoti, ekapayogena gaṇhantassa pana uddhāre pārājikameva, na dukkaṭathullaccayānī’’ti vadanti. Sahapayogaṃ pana akatvāti ettha ‘‘pubbapayoge āpannāpattīnaṃ paṭippassaddhiyā abhāvato sahapayogaṃ katvāpi lajjidhammaṃ okkantena pubbapayoge āpannāpattiyo desetabbā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Aṭṭhakathāvacanaṃ pana kate sahapayoge pubbapayoge āpannāpattīnampi paṭippassaddhiṃ dīpeti, aññathā ‘‘sahapayogaṃ pana akatvā’’ti idaṃ visesanameva niratthakaṃ siyā. Yañca heṭṭhā vuttaṃ ‘‘sace panassa tatthajātake tiṇarukkhalatādimhi chinnepi lajjidhammo okkamati, saṃvaro uppajjati, chedanapaccayā dukkaṭaṃ desetvā muccatī’’ti, tampi sahapayoge kate pubbapayoge āpannāpattīnaṃ paṭippassaddhimeva dīpeti sahapayoge chedanapaccayā āpannadukkaṭasseva desanāya vuttattā. Sahapayogato paṭṭhāyevāti ca idaṃ sahapayogaṃ pattassa tato pubbe āpannānaṃ pubbapayogāpattīnampi paṭippassaddhiṃ dīpeti. Tena hi ayamattho viññāyati ‘‘yāva sahapayogaṃ na pāpuṇāti, tāva pubbe āpannāpattīnaṃ paṭippassaddhi na hoti, sahapayogaṃ pattakālato pana paṭṭhāya tāsampi paṭippassaddhi hotī’’ti, tasmā suṭṭhu upaparikkhitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.

「あらゆる場合においても、触れることによるドゥッカタ(軽罪)と、揺り動かすことによるチュラッラッチャヤ(重罪)は、それぞれ別個に、泥棒のような心で触れること、揺り動かすことの行為を行う者のみに生じる。一度の行為で捕らえるならば、掘削(ウッダハラナ)にはパーラージカ(重罪)のみであり、ドゥッカタ(軽罪)やチュラッラッチャヤ(重罪)ではない」と述べている。共同行為を行わなかったこと、において、「当初の行為で犯した罪の静止がないから、共同行為を行ってからでも、恥ずべき行為に陥った者は、当初の行為で犯した罪を説かなければならない」と三つの注釈箇所で述べられている。注釈書の言葉は、「共同行為を行った場合、当初の行為で犯した罪も静止する」と述べている。そうでなければ、「共同行為を行わなかったこと」というこの修飾語は意味をなさなくなる。また、下に述べられている「もしその場に生えた草や蔓などを切って、恥ずべき行為に陥るならば、制御が生じ、切断の罪としてドゥッカタ(軽罪)を説いて免れる」ということも、共同行為を行った場合、当初の行為で犯した罪が静止することを示している。共同行為で切断の罪として犯したドゥッカタ(軽罪)のみが説かれるからである。共同行為から始まって、においても、共同行為に至った者が、それ以前に犯した当初の行為の罪も静止することを示す。それゆえ、この意味はよく理解される。「共同行為に至るまで、それ以前に犯した罪は静止しない。共同行為に至った時点から、それらの罪も静止する」と。それゆえ、よく検討してから、より適切なものを捉えるべきである。

Bahukāpi āpattiyo hontu, ekameva desetvā muccatīti etthāyamadhippāyo – sace khaṇanaviyūhanuddharaṇesu dasa dasa katvā āpattiyo āpannā, tāsu uddharaṇe dasa āpattiyo desetvā muccati visabhāgakiriyaṃ patvā purimāpurimāpattīnaṃ paṭippassaddhattāti. Jātivasena pana samānakiriyāya āpannāpattiyo ekattena gahetvā ‘‘ekameva desetvā’’ti vuttaṃ, tasmā imināpi kurundaṭṭhakathāvacanena paṭhamaṃ mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttapurimāpattipaṭippassaddhimeva samatthayati, na pana ubhinnaṃ aṭṭhakathānaṃ atthato nānākaraṇaṃ atthi. Aparampettha pakāraṃ vaṇṇayanti ‘‘samānakiriyāsupi purimapurimakhaṇanapaccayā āpannāpattiyo pacchimapacchimakhaṇanaṃ patvā paṭippassambhantīti iminā adhippāyena ‘paṃsukhaṇanādīsu ca lajjidhamme uppanne bahukāpi āpattiyo hontu, ekameva desetvā muccatīti kurundaṭṭhakathāyaṃ vutta’’’nti. ‘‘Evañca sati ‘bahukāpi āpattiyo hontū’ti na vattabbaṃ bhaveyya, vuttañca, tasmā visabhāgakiriyameva patvā purimāpattīnaṃ paṭippassaddhiṃ icchanteneva bahukāsupi āpattīsu ekameva desetvā muccatīti imasmiṃ ṭhāne visuṃyeveko desanākkamo dassito’’tipi vadanti. Ayametesaṃ adhippāyo – yathā idha purimāpattīnaṃ paṭippassaddhi aṭṭhakathācariyappamāṇena gahitā, evaṃ bahukāsupi āpattīsu ekameva desetvā muccatīti idampi idha aṭṭhakathācariyappamāṇatoyeva veditabbaṃ. Yathā ca pāḷiyaṃ pācittiyaṭṭhānepi dukkaṭameva hotīti idha āveṇikaṃ katvā āpattiviseso dassito, evaṃ purimāpattīnaṃ paṭippassaddhiviseso ca desanāviseso ca aṭṭhakathācariyehi dassitoti.

たとえ多くの罪を犯したとしても、一つだけ説いて免れることができる、というこの意味は、もし掘削や区分の行為において、それぞれ十ずつ犯した罪があったとしても、そのうち掘削の十の罪を説いて免れることができる。異なる行為に達して、以前の以前の罪が静止するからである。行為の種類によって、同じ行為で犯した罪を一つとして、「一つだけ説いて」と述べられている。ゆえに、このクンダラ注釈書の言葉も、最初の摩訶注釈書で述べられた以前の罪の静止と同じであることを示している。二つの注釈書の間には、実質的な違いはない。彼らはまた別の説明をする。「同じ行為においても、以前の以前の掘削の罪によって犯した罪が、後の後の掘削によって静止する。この意味で、『土を掘ることなどにおいて、恥ずべき行為に陥った場合、たとえ多くの罪を犯したとしても、一つだけ説いて免れることができる』とクンダラ注釈書で述べられている」と。「このように、もし『たとえ多くの罪を犯したとしても』と述べる必要はないはずなのに、述べられている。ゆえに、異なる行為に達して、以前の罪の静止を望む、というこの意味で、多くの罪があっても、一つだけ説いて免れることができる、というこの箇所では、それぞれ別個の説法の順序が示されている」とも述べている。彼らの意味は、たとえここで以前の罪の静止が注釈者の権威によって受け入れられているように、多くの罪があっても、一つだけ説いて免れることができる、ということも、ここで注釈者の権威によって理解されるべきである。また、パーリにおいて、パーチッティヤ(悔過罪)の箇所でもドゥッカタ(軽罪)であると、ここで特別に罪の違いが示されているように、以前の罪の静止の違いや説法の違いも、注釈者によって示されている。

Heṭṭhato osīdentoti ‘‘sāmikesu āgantvā apassitvā gatesu gaṇhissāmī’’ti theyyacittena heṭṭhābhūmiyaṃ osīdento. Bundenāti kumbhiyā heṭṭhimatalena. Evaṃ ekaṭṭhāne ṭhitāya kumbhiyā ṭhānācāvanaṃ chahi ākārehi veditabbanti sambandho. Valayaṃ nīharati, pārājikanti ākāsagataṃ akatvā ghaṃsitvā nīharantassa chinnakoṭito nīhaṭamatte pārājikaṃ. Ito cito ca sāretīti ghaṃsantoyeva ākāsagataṃ akatvā sāreti.

「下へ潜る」とは、「主人たちが来て、見ないで去ったとき、捕らえよう」と思って、泥棒のような心で地面の下へ潜ること。「水瓶の底」とは、水瓶の底の部分。このように、一つの場所に置かれた水瓶が、六つの方法で場所から移動することを知る、という関連。環を外す、パーラージカ(重罪)。空中に浮いたまま、行われずに、こすって外すとき、切断された部分から外された瞬間にパーラージカ(重罪)。「あちこちで動かす」とは、こする際に、空中に浮いたまま行わずに動かすこと。

Chinnamatte pārājikanti avassaṃ ce patati, chinnamatte pārājikaṃ. Paricchedoti ‘‘pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā’’ti vuttagaṇanaparicchedo. Apabyūhantoti ‘‘heṭṭhā ṭhitaṃ gaṇhissāmī’’ti hatthena dvidhā karonto. Upaḍḍhakumbhiyanti upaḍḍhapuṇṇāya kumbhiyā. Nanu ca aṭṭhakathācariyappamāṇena saṅkhepaṭṭhakathādīsu vuttampi kasmā na gahetabbanti āha – **‘‘vinayavinicchaye hi āgate garuke ṭhātabba’’**nti. Vinayadhammatāti vinayagarukānaṃ dhammatā. Vinayagarukā hi vinayavinicchaye āgate garuke tiṭṭhanti. Vinayagarukatābyāpanatthañhi vinayagarukoyevettha vinaya-saddena vutto, vinayassa vā esā dhammatā tesaṃ garugāravaṭṭhānassa vinayavisayattā.

「切断された瞬間」にパーラージカ(重罪)。たとえ落ちても、切断された瞬間にパーラージカ(重罪)。「境界」とは、「五ヶ月、あるいは五ヶ月以上」と述べられた計算の境界。「引き剥がす」とは、「下にあるものを捕らえよう」と思って、手で二つにすること。「半分の水瓶」とは、半分満ちた水瓶。「しかし、注釈者が、簡潔な注釈書などで述べたことも、なぜ受け入れられないのか」と問うならば、「戒律の裁定においては、重いものを重視しなければならない」と答える。戒律の聖者の道とは、戒律の聖者の道である。戒律の聖者たちは、戒律の裁定において、重いものを重視する。戒律の聖者であることの便宜のため、ここでは戒律という言葉で戒律の聖者が述べられている。あるいは、これも戒律の道であり、それらの重んじられることの対象である戒律の領域であるからである。

Idāni saṅkhepaṭṭhakathādīsu vuttaṃ pāḷiyāpi na sametīti dassento āha **‘‘apicā’’**tiādi. Bhājananti pattādibhājanaṃ. Pattādiṃ apūretvā gaṇhantassa anuddhaṭepi mukhavaṭṭiparicchedo hoti, pūretvā gaṇhantassa pana uddharaṇakāle hotīti āha **‘‘mukhavaṭṭiparicchedena vā uddhārena vā’’**ti. Yadā pana telakumbhīādīsu telādīnaṃ abahubhāvato bhājanaṃ nimujjāpetvā gaṇhituṃ na sakkā hoti, tadā mukhavaṭṭiparicchedeneva hoti. Cikkananti thaddhaṃ. Ākaḍḍhanavikaḍḍhanayogganti ettha abhimukhaṃ kaḍḍhanaṃ ākaḍḍhanaṃ, parato kaḍḍhanaṃ vikaḍḍhanaṃ. Paṭinīharitunti attano bhājanato paṭinīharituṃ. Hatthato muttamatte pārājikanti theyyacittena parasantakaggahaṇapayogassa katattā. Mahāaṭṭhakathāyameva ‘‘sacepi mariyādaṃ dubbalaṃ katvā sukkhataḷākassa udakanibbahanaṭṭhānaṃ udakaniddhamanatumbaṃ vā pidahati, aññato ca gamanamagge vā pāḷiṃ bandhati, sukkhamātikaṃ vā ujuṃ karoti, pacchā deve vuṭṭhe udakaṃ āgantvā mariyādaṃ bhindati, sabbattha bhaṇḍadeyya’’nti vuttattā **‘‘taṃ pana tattheva sukkhataḷāke sukkhamātikāya ujukaraṇavinicchayena virujjhatī’’**ti vuttaṃ.

ここで、簡略化された注釈などに述べられていることでも、パーリ語に合わないことを示そうとして、「さらに」などの言葉で示されている。「容器」とは、皿などの容器のことである。皿などを満たさずに受け取る場合、口の縁の範囲はあっても、満たして受け取る場合は、口の縁の範囲で、あるいは汲み出すことによって、と述べられている。油壺などから油などが少量しか出ないために、容器を沈めて受け取ることができない場合は、口の縁の範囲だけで受け取る。汚いとは、硬いことである。「引き寄せること、引っ張り出すこと」とは、こちらへ引き寄せることを「引き寄せること」、向こうへ引っ張り出すことを「引っ張り出すこと」という。退かせる、とは自分の容器から退かせることである。手から離れた途端に、越法罪である。盗人の心で、他人の所有物を取る行為をしたためである。大注釈書には、「もし境界を弱めて、干上がった池の水の流れ出る場所、あるいは水を貯める容器を塞いでも、あるいは他の場所へ行く道を遮っても、干上がった土台をまっすぐにしても、後で雨が降って水が来て境界を破っても、すべて財産の贈与となる」と述べられているので、「それは、その干上がった池で、土台をまっすぐにする決定によって違反となる」と述べられている。

Avahāralakkhaṇanti pañcavīsatiyā avahāresu ekampi avahāralakkhaṇaṃ, ṭhānācāvanapayogo eva vā. Uddhāreti kumbhiyā phuṭṭhaṭṭhānato kesaggamattepi uddhaṭe. Yuttanti ṭhānācāvanapayogasabbhāvato yuttaṃ. Saṅgopanatthāyāti iminā suddhacittataṃ dasseti. Palibujjhissatīti nivāressati. Vuttanayeneva pārājikanti hatthato muttamatteyeva pārājikaṃ. Suddhacittova uddharatīti kumbhiyaṃ telassa ākiraṇato puretarameva suddhacitto nikkhipitvā pacchā suddhacittova uddharati. Neva avahāroti theyyacittena avaharaṇapayogassa akatattā. Attano bhājanattā pana **‘‘na gīvā’’**ti vuttaṃ, anāpattimattameva vuttaṃ, na pana evaṃ vicāritanti adhippāyo. Atha vā anāpattimattameva vuttanti imināpi tattha ‘‘gīvā’’ti vacanābhāvato ‘‘na gīvā’’ti pubbe vuttamahāaṭṭhakathāvādameva patiṭṭhāpeti, pacchā dassitena kurundivādenapi mahāaṭṭhakathāvādova samatthito. Attano bhaṇḍanti telākiraṇato puretarameva attano kumbhiyaṃ suddhacittena ṭhapitaṃ pītatelaṃ attano parikkhāraṃ. Sammohaṭṭhānanti āpattivinicchayavasena sammohaṭṭhānaṃ.

「流出の徴候」とは、二十五の流出のうち一つの流出の徴候、あるいは場所からの移動のことである。「汲み出す」とは、壺の満ちた場所から髪の毛一本分でも汲み上げることである。「適当」とは、場所からの移動の可能性から適当である。「隠すため」とは、これにより清らかな心を示している。「妨げられる」とは、妨げられるであろう。述べられた通りに、越法罪である。手から離れた途端に越法罪となる。清らかな心で汲み出す、とは壺に油をこぼす前に、清らかな心で置いて、後で清らかな心で汲み出すことである。流出ではない、とは盗人の心で流出させる行為をしなかったためである。自分の容器だから、「首ではない」と述べられている。罪にならないことだけが述べられているのであって、そのように考慮せよ、という意味ではない。あるいは、罪にならないことだけが述べられている、これにより、「首」という言葉がないので、「首ではない」と以前述べられた大注釈書の言葉を支持している。後で示されたクルンディの説でも、大注釈書の言葉が支持されている。自分の財産とは、油をこぼす前に、自分の壺に清らかな心で置いた油のことである。迷いの場所とは、罪の決定によると、迷いの場所である。

Bahigataṃ nāma hotīti tato paṭṭhāya telassa aṭṭhānabhāvato adhomukhabhāvato ca bahigataṃ nāma hoti. Anto paṭṭhāya chidde kariyamāne telassa nikkhamitvā gatagataṭṭhānaṃ bhājanasaṅkhyameva gacchatīti āha – **‘‘bāhirantato pādagghanake gaḷite pārājika’’**nti. Yathā tathā vā katassāti bāhirantato abbhantarato vā paṭṭhāya katassa. Majjhe ṭhapetvā katachiddeti majjhe thokaṃ kapālaṃ ṭhapetvā pacchā taṃ chindantena katachidde. ‘‘Mariyādacchedane anto ṭhatvā bahimukho chindanto bahi antena kāretabbo, bahi ṭhatvā antomukho chindanto anto antena kāretabbo, anto ca bahi ca chinditvā majjhe ṭhapetvā taṃ chindanto majjhena kāretabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.108) vuttattā **‘‘taḷākassa ca mariyādabhedena sametī’’**ti vuttaṃ. Idamettha yuttanti anto ca bahi ca paṭṭhāya katachidde majjhena kāretabbo. Anto paṭṭhāya kate pana bāhirantena, bahi paṭṭhāya kate abbhantarena kāretabboti ayaṃ tippakāropi ettha vemaṭṭhachidde yutto. Udake katapayogassa abhāvato **‘‘ṭhānācāvanapayogassa abhāvā’’**ti vuttaṃ.

「外に出た」とは、それ以降、油が場所を失い、下向きになったため、外に出た、ということである。「内から」とは、穴が開けられたときに、油が流れ出て行った場所は、容器の数になる、と述べている。「外、内、あるいはどのように行われたか」とは、外から、あるいは内から、開けられたことである。「真ん中に置いて開けられた穴」とは、真ん中に小さな杯を置いて、その後それを壊すことによって開けられた穴のことである。「境界を壊すとき、内から外向きに壊す者は、外と内から行われなければならない。外から内向きに壊す者は、内と外から行われなければならない。内と外の両方から壊して、真ん中に置いてそれを壊す者は、真ん中から行われなければならない」(パーリ注釈書 1.108)と述べられているので、「池の境界の破壊によっても、それに相当する」と述べられている。これは、内と外の両方から開けられた穴は、真ん中から行われなければならない。内から開けられた場合は、外と内から、外から開けられた場合は、内と外から行われなければならない、というこのことわざも、ここで不確かな穴に適用できる。水で行われた行為がないため、「場所からの移動の行為がないため」と述べられている。

Aṭṭhakathāyaṃ tāva vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Patthinnassa khādanaṃ itarassa pānañca sappiādīnaṃ paribhogoti āha – **‘‘akhāditabbaṃ vā apātabbaṃ vā karotī’’**ti. Kathaṃ pana tathā karotīti āha **‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā’’**tiādi. Kasmā panettha dukkaṭaṃ vuttanti āha **‘‘ṭhānācāvanassa natthitāya dukkaṭa’’**nti. Purimadvayanti bhedanaṃ chaḍḍanañca. Kasmā na sametīti āha **‘‘tañhī’’**tiādi. Kumbhijajjarakaraṇenāti puṇṇakumbhiyā jajjarakaraṇena. Mātikāujaukaraṇenāti udakapuṇṇāya mātikāya ujukaraṇena. Ekalakkhaṇanti bhedanaṃ kumbhijajjarakaraṇena chaḍḍanaṃ mātikāya ujukaraṇena saddhiṃ ekasabhāvaṃ ṭhānācāvanapayogasabbhāvato. Pacchimaṃ pana dvayanti jhāpanaṃ aparibhogakaraṇañca.

「注釈書には」とは、大注釈書に述べられていることである。「食べられるべきでないもの、あるいは飲まれるべきでないものにする」とは、食べられるべきでないものを食べること、あるいは飲まれるべきでないものを飲むこと、あるいはギーなどを消費することである。どのようにしてそのようにするか、とは「排泄物、あるいは尿」などで、と述べている。なぜここに軽罪が述べられているのか、とは「場所からの移動がないため、軽罪である」と述べている。「前の二つ」とは、壊すこと、捨てることである。なぜ相当しないのか、とは「それ」などと述べている。「壺を壊すことによって」とは、満ちた壺を壊すことである。「土台をまっすぐにする」とは、水で満ちた土台をまっすぐにする、ということである。「一つの徴候」とは、壊すこと、壺を壊すこと、捨てること、土台をまっすぐにすることを、一つの性質、場所からの移動の可能性からである。後の二つは、燃やすこと、消費できないようにすることである。

Ettha evaṃ vinicchayaṃ vadantīti ettha mahāaṭṭhakathāyaṃ vutte eke ācariyā evaṃ vinicchayaṃ vadanti. Pacchimadvayaṃ sandhāya vuttanti ettha purimadvaye vinicchayo heṭṭhā vuttānusārena sakkā viññātunti tattha kiñci avatvā pacchimadvayaṃ sandhāya ṭhānācāvanassa natthitāya dukkaṭanti idaṃ vuttanti adhippāyo. Theyyacittenāti attano vā parassa vā kātukāmatāvasena uppannatheyyacittena. Vināsetukāmatāyāti hatthapādādiṃ chindanto viya kevalaṃ vināsetukāmatāya. Purimadvaye kiṃ hoti, kiṃ adhippāyena na kiñci vuttanti āha – **‘‘purimadvaye pana…pe… pārājika’’**nti. Tattha vuttanayena bhindantassa vā chaḍḍentassa vāti muggarena pothetvā bhindantassa udakaṃ vā vālikaṃ vā ākiritvā uttarāpentassāti attho. Ayuttanti ceti pāḷiyaṃ purimapadadvayepi dukkaṭasseva vuttattā ‘‘purimadvaye…pe… pārājikanti idaṃ ayutta’’nti yadi tumhākaṃ siyāti attho. ti ayuttabhāvappasaṅgaṃ nisedhetvā tattha kāraṇamāha **‘‘aññathā gahetabbatthato’’**ti. Kathaṃ panettha attho gahetabboti āha **‘‘pāḷiyaṃ hī’’**tiādi. Nāsetukāmatāpakkhe heṭṭhā vuttanayeneva atthassa avirujjhanato **‘‘theyyacittapakkhe’’**ti vuttaṃ. ‘‘Evaṃ vinicchayaṃ vadantī’’ti ito paṭṭhāya vuttassa sabbassapi ekasseva vacanattā **‘‘evameke vadantī’’**ti nigamanavasena vuttaṃ.

「ここでこのように決定を述べる」とは、ここで大注釈書に述べられていることについて、いくつかの学者がこのように決定を述べている。「後の二つに関して述べられている」とは、前の二つについては、後述の通りに決定できるので、ここでは何も言わずに、後の二つに関して、「場所からの移動がないため、軽罪である」と述べられている、という意味である。「盗人の心で」とは、自分か他人のために、しようとする気持ちから生じた盗人の心で、である。「滅ぼそうとする気持ちで」とは、手足などを壊すように、ただ滅ぼそうとする気持ちで、である。前の二つでは何が起こるのか、何のために何も述べられていないのか、とは「前の二つでは…(中略)…越法罪」と述べている。そこで述べられた通りに、壊す者、あるいは捨てる者、すなわち、棍棒で叩いて壊す者、あるいは水を撒き散らして流す者、という意味である。「不当である」とは、パーリ語では前の二つの場合も軽罪が述べられているので、「前の二つ…(中略)…越法罪である」というのは不当である、というあなたたちの考えである。「いや、不当である」とは、不当になることを否定し、その理由を述べている。「別の意味で理解されるべきことから」とは、どのように理解されるべきか、とは「パーリ語では」などと述べている。「滅ぼそうとする気持ちの場合」とは、後述の通り、滅ぼそうとする気持ちの場合、「盗人の心の場合」と述べられている。「このように決定を述べる」とは、ここから述べられるすべてが、一つの言葉であるため、「このようにいくつかの学者は述べている」と結論として述べられている。

Idāni yathāvuttavasena pāḷiyā atthe gayhamāne mahāaṭṭhakathāyaṃ catunnampi sāmaññato vuttassa pacchimadvayaṃ sandhāya vuttanti vacane visesābhāvato pāḷiyaṃ vuttesu catūsu padesu ‘‘chaḍḍeti vā aparibhogaṃ vā karotī’’ti imesaṃ padānaṃ visesābhāvappasaṅgato ca sayaṃ aññathā pāḷiṃ aṭṭhakathañca saṃsanditvā atthaṃ dassetukāmo **‘‘ayaṃ panettha sāro’’**tiādimāha. Vinītavatthumhi ‘‘saṅghassa puñjakitaṃ tiṇaṃ theyyacitto jhāpesī’’si (pārā. 156) vuttattā vinītavatthumhi tiṇajjhāpako viyāti imināva ṭhānā acāvetukāmovāti etthāpi theyyacittena ṭhānā acāvetukāmoti idaṃ vuttameva hotīti daṭṭhabbaṃ. Achaḍḍetukāmoyevāti etthāpi theyyacittenāti sambandhitabbaṃ. Idañhi theyyacittapakkhaṃ sandhāya vuttaṃ nāsetukāmatāpakkhassa vakkhamānattā. Tenevāha **‘‘nāsetukāmatāpakkhe panā’’**tiādi. Itarathāpi yujjatīti theyyacittābhāvā ṭhānā cāvetukāmassapi dukkaṭaṃ yujjatīti vuttaṃ hoti.

今、述べられた通りにパーリ語の意味を理解するとき、大注釈書では四つすべてについて、一般的、あるいは後の二つに関して述べられている、とされている。言葉に違いがないため、パーリ語で述べられている四つの箇所で、「捨てる、あるいは消費できないようにする」という言葉の意味の違いが生じるため、自らパーリ語と注釈書を照らし合わせて、意味を示そうとして、「ここに要点がある」などと述べている。ヴィニータヴァットゥには、「僧侶の集めた草を盗人の心で燃やす」(パーリ 156)と述べられているので、ヴィニータヴァットゥの草を燃やす者、のように、「場所から移動させようとする者」ということは、ここでも盗人の心で場所から移動させようとする者、という意味であると理解すべきである。「捨てようとしない」とは、ここでも盗人の心で、と関連付けるべきである。これは盗人の心の場合に関して述べられているのであって、滅ぼそうとする気持ちの場合については、後述される。「それゆえに、「滅ぼそうとする気持ちの場合には」などと述べている。」そうでなければも、道理にかなっている。「盗人の心がないため、場所から移動させようとする者にも軽罪が道理にかなっている」と述べられている、という意味である。

Bhūmaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

地注釈書解説、了。

Ākāsaṭṭhakathāvaṇṇanā

空注釈書解説

96. Ākāsaṭṭhakathāyaṃ mukhatuṇḍakenāti mukhaggena. Kalāpaggenāti piñchakalāpassa aggena. Pasāretīti gahaṇatthaṃ pasāreti. Aggahetvā vāti leḍḍuādīhi paharitvā nayanavasena aggahetvā vā. Ākāsaṭṭhavinicchaye vuccamānepi tappasaṅgena ākāsaṭṭhassa vehāsaṭṭhādibhāvamupagatepi asammohatthaṃ **‘‘yasmiṃ aṅge nilīyatī’’**tiādi vuttaṃ. Antovatthumhīti parikkhittavatthussa anto. Antogāmeti parikkhittassa gāmassa anto. Aparikkhitte pana vatthumhi, gāme vā ṭhitaṭṭhānameva ṭhānaṃ. Aṭavimukhaṃ karotīti araññābhimukhaṃ karoti. Rakkhatīti tena payogena tassa icchitaṭṭhānaṃ agatattā rakkhati. Bhūmiyā gacchantaṃ sandhāya **‘‘dutiyapadavāre vā’’**ti vuttaṃ. Gāmato nikkhantassāti parikkhittagāmato nikkhantassa. Kapiñjaro nāma ekā pakkhijāti.

96. 空注釈書では、「口の端で」とは口の端のことである。「羽根束の端で」とは羽根束の端のことである。「広げる」とは、取るために広げる。「取らずに」とは、石などで打って、取るという行為をせずに、あるいは。「空中の決定では述べられているが、それに連動して空中に、あるいは空中に留まることになっても、混乱しないように、「どの体に隠れるか」などが述べられている。」「ものの内側で」とは、囲われたものの内側である。「村の内側」とは、囲われた村の内側である。囲われていないもの、あるいは村では、その場所が場所である。「森の入り口にする」とは、森の方向にする。「守る」とは、その行為によって、望む場所に到達したため、守る。「地面を移動する」ことを考慮して、「第二の場所で」と述べられている。「村から出た」とは、囲われた村から出た、ということである。「カピンジャラ」とは、一種類の鳥である。

Ākāsaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

空注釈書解説、了。

Vehāsaṭṭhakathāvaṇṇanā

空中注釈書解説

97. Vehāsaṭṭhakathāyaṃ pana cīvaravaṃse ṭhapitassa cīvarassa ākaḍḍhane yathāvuttappadesātikkamo ekadvaṅgulamattākaḍḍhanena siyāti adhippāyena vuttaṃ **‘‘ekadvaṅgulamattākaḍḍhaneneva pārājika’’**nti. Idañca tādisaṃ nātimahantaṃ cīvaravaṃsadaṇḍakaṃ sandhāya vuttaṃ, mahante pana tato adhikamattākaḍḍhaneneva siyā. Rajjukena bandhitvāti ekāya rajjukoṭiyā cīvaraṃ bandhitvā aparāya koṭiyā cīvaravaṃsaṃ bandhitvā ṭhapitacīvaraṃ. Muttamatte aṭṭhatvā patanakasabhāvattā **‘‘mutte pārājika’’**nti vuttaṃ.

97. 空中注釈書では、衣の蔓に置かれた衣を引き出す際に、述べられた場所を超えることが、一、二寸の引き出しで生じる、という意味で、「一、二寸の引き出しで越法罪となる」と述べられている。これは、そのようなあまり大きくない衣の蔓の棒について述べられており、大きいものであれば、それ以上引き出すことで生じるであろう。「紐で縛って」とは、一本の紐の端で衣を縛り、もう一方の端で衣の蔓を縛って置いた衣のことである。「離れた途端に、落ちる性質があるため、「離れた途端に越法罪」と述べられている。」

Ekamekassa phuṭṭhokāsamatte atikkante pārājikanti bhittiṃ aphusāpetvā ṭhapitattā vuttaṃ. Bhittiṃ nissāya ṭhapitanti paṭipāṭiyā ṭhapitesu nāgadantādīsuyeva āropetvā bhittiṃ phusāpetvā ṭhapitaṃ. Paṇṇantaraṃ āropetvā ṭhapitāti aññehi ṭhapitaṃ sandhāya vuttaṃ.

「互いに触れた空間を過ぎると越法罪」とは、壁に触れさせずに置いたため、と述べられている。「壁に寄りかからせて置く」とは、順番に置かれた棚などに掛けて、壁に触れさせて置いたことである。「葉を掛けて置く」とは、他の人が置いたものに関して、と述べられている。

Vehāsaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

空中注釈書解説、了。

Udakaṭṭhakathāvaṇṇanā

水注釈書解説

98. Udakaṭṭhakathāyaṃ sandamānaudake nikkhittaṃ na tiṭṭhatīti āha **‘‘asandanake udake’’**ti. Anāpattīti hatthavārapadavāresu dukkaṭāpattiyā abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Kaḍḍhatīti heṭṭhato osāreti. Uppalādīsūti ādi-saddena padumapuṇḍarīkādiṃ saṅgaṇhāti. Rattaṃ padumaṃ, setaṃ puṇḍarīkaṃ. Setaṃ vā padumaṃ, rattaṃ puṇḍarīkaṃ. Atha vā rattaṃ vā hotu setaṃ vā satapattaṃ padumaṃ, ūnasatapattaṃ puṇḍarīkaṃ. Vatthu pūratīti pārājikavatthu pahoti. Tasmiṃ chinnamatte pārājikanti udakato accuggatassa udakavinimuttaṭṭhānato chedanaṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ vatthuṃ pūretīti yaṃ pupphaṃ pārājikavatthuṃ pūreti. Dasahi pupphehi katakalāpo hatthako, mahantaṃ kalāpaṃ katvā baddhaṃ bhārabaddhaṃ. Rajjukesu tiṇāni santharitvāti ettha ‘‘dve rajjukāni udakapiṭṭhe ṭhapetvā tesaṃ upari tiriyato tiṇāni santharitvā tesaṃ upari bandhitvā vā abandhitvā vā tiriyatoyeva pupphāni ṭhapetvā heṭṭhato gatāni dve rajjukāni ukkhipitvā pupphamatthake ṭhapentī’’ti vadanti.

98. 水注釈書では、流れる水に置かれたものは、留まらない、と述べている。「流れない水で」。「罪にならない」とは、手の行為、場所の行為で、軽罪にならないことを考慮して、と述べられている。「引き出す」とは、下から押し下げる。「睡蓮など」、「など」という言葉で、蓮、白蓮などを包含する。赤い蓮、白い蓮。白い蓮、赤い蓮。あるいは、赤いか白いか、千枚の葉の蓮、千枚未満の白蓮。物のために満たす、とは越法罪となる物のために十分である。それが壊れた途端に、越法罪となる、とは水から上がった場所から、水から離れた場所の破壊に関して、と述べられている。「物を満たす」とは、越法罪となる物を満たす花のことである。十の花で作られた束は、花束、大きな束を作って結んだ、重い束である。「紐の上に草を敷き詰めて」とは、「二本の紐を水面に置いて、その上に横に草を敷き詰め、その上に結ぶか結ばないかで、横に花を置いて、下に行った二本の紐を上げて、花の上に置く」と述べている。

Kesaggamattampi yathāṭhitaṭṭhānato cāvetīti pārimantena phuṭṭhokāsaṃ, orimantena kesaggamattaṃ cāveti. Sakalamudakanti daṇḍena phuṭṭhokāsagataṃ sakalamudakaṃ. Na udakaṃ ṭhānanti attanā kataṭṭhānassa aṭṭhānattā. Idaṃ ubhayanti ettha ‘‘bandhanaṃ amocetvā…pe… pārājika’’nti idamevekaṃ, ‘‘paṭhamaṃ bandhanaṃ…pe… ṭhānaparicchedo’’ti idaṃ dutiyaṃ. Paduminiyanti padumagacche. Uppāṭitāyāti parehi attano atthāya uppāṭitāya.

「髪の毛一本分でも、元の場所から移動させる」とは、外側の縁で触れた空間、内側の縁で髪の毛一本分移動させる。「全体の水」とは、棒で触れた空間にある全体の水である。「水ではない場所」とは、自ら作った場所ではない、ということである。「これら二つ」とは、「結び目を解かずに…(中略)…越法罪」というのが一つ、「最初の結び目…(中略)…場所の区切り」というのが二つである。「蓮の群れ」とは、蓮の群れのことである。「抜き取られた」とは、他人が自分のために抜き取った、ということである。

::centre Bahi ṭhapiteti udakato bahi ṭhapite. Hatthakavasena khuddakaṃ katvā ::

::centre
外に置いた、とは水の外に置いたもの。「花束として」とは、小さく作って
::

Baddhaṃ kalāpabaddhaṃ. Muḷālanti kandaṃ. Pattaṃ vā pupphaṃ vāti idaṃ kaddamassa anto pavisitvā ṭhitaṃ sandhāya vuttaṃ. Sakalamudakanti vāpiādīsu pariyāpannaṃ sakalamudakaṃ. Niddhamanatumbanti vāpiyā udakassa nikkhamanamaggaṃ. Udakavāhakanti mahāmātikaṃ. Na avahāroti idaṃ pubbasadisaṃ na hotīti āha – **‘‘kasmā…pe… evarūpā hi tattha katikā’’**ti. Avahāro natthīti sabbasādhāraṇe apariggahaṭṭhāne gahitattā. Mātikaṃ āropetvāti khuddakamātikaṃ āropetvā. Maritvā…pe… tiṭṭhantīti ettha ‘‘matamacchānaṃyeva tesaṃ santakattā amate gaṇhantassa natthi avahāro’’ti vadanti.

結んだ束のことである。「根」とは、根のことである。「葉か花か」とは、泥の中に入って留まっていることに関して、と述べられている。「全体の水」とは、水路などにある全体の水のことである。「排水溝」とは、水路の水の出口である。「水路」とは、大きな水路である。「流出ではない」とは、これは以前と同じではない、と述べている。「なぜ…(中略)…このような規定があるのか」と。「流出はない」とは、すべて共通の、所有していない場所で取ったためである。「水路を設置して」とは、小さな水路を設置して、である。「死んで…(中略)…留まる」とは、「死んだ魚だけが、それらの所有物であるため、死んだものを取っても、流出ではない」と述べている。

Udakaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

udakaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Nāvaṭṭhakathāvaṇṇanā

nāvaṭṭhakathāvaṇṇanā

99. Nāvaṭṭhakathāyaṃ pana yā bandhanā muttamatte ṭhānā na cavatīti iminā caṇḍasote baddhanāvaṃ paṭikkhipati. Tāva dukkaṭanti ‘‘bandhanaṃ moceti, āpatti dukkaṭassā’’ti evaṃ mocentassa paññattaṃ dukkaṭaṃ sandhāya vuttaṃ. Thullaccayampi pārājikampi hotīti ettha paṭhamaṃ ṭhānā acāvetvā mutte thullaccayaṃ, paṭhamaṃ ṭhānā cāvetvā mutte pārājikanti veditabbaṃ.

99. nāvaṭṭhakathāyaṃ pana yā bandhanā muttamatte ṭhānā na cavatīti iminā caṇḍasote baddhanāvaṃ paṭikkhipati. tāva dukkaṭanti ‘‘bandhanaṃ moceti, āpatti dukkaṭassā’’ti evaṃ mocentassa paññattaṃ dukkaṭaṃ sandhāya vuttaṃ. thullaccayampi pārājikampi hotīti ettha paṭhamaṃ ṭhānā acāvetvā mutte thullaccayaṃ, paṭhamaṃ ṭhānā cāvetvā mutte pārājikanti veditabbaṃ.

‘‘Pāse baddhasūkaro viyā’’tiādinā vuttaṃ sandhāyāha **‘‘tattha yutti pubbe vuttā evā’’**ti. Vippanaṭṭhā nāvāti visamavātādīhi vināsaṃ patvā udake nimujjitvā heṭṭhā bhūmitalaṃ appatvā majjhe ṭhitaṃ sandhāya vadati. Teneva **‘‘adho vā opilāpentassa…pe… nāvātalena phuṭṭhokāsaṃ mukhavaṭṭiṃ atikkantamatte pārājika’’**nti vuttaṃ. Opilāpentassāti osīdāpentassa. Atikkantamatteti phuṭṭhokāsaṃ atikkantamatte. Eseva nayoti muttamatte pārājikanti dasseti.

‘‘pāse baddhasūkaro viyā’’tiādinā vuttaṃ sandhāyāha **‘‘tattha yutti pubbe vuttā evā’’**ti. vippanaṭṭhā nāvāti visamavātādīhi vināsaṃ patvā udake nimujjitvā heṭṭhā bhūmitalaṃ appatvā majjhe ṭhitaṃ sandhāya vadati. teneva **‘‘adho vā opilāpentassa…pe… nāvātalena phuṭṭhokāsaṃ mukhavaṭṭiṃ atikkantamatte pārājika’’**nti vuttaṃ. opilāpentassāti osīdāpentassa. atikkantamatteti phuṭṭhokāsaṃ atikkantamatte. esedocumentclass nayoti muttamatte pārājikanti dasseti.

Nāvākaḍḍhanayoggamahāyottatāya yottakoṭito paṭṭhāya sakalampi **‘‘ṭhāna’’**nti vuttaṃ.

nāvākaḍḍhanayoggamahāyottatāya yottakoṭito paṭṭhāya sakalampi **‘‘ṭhāna’’**nti vuttaṃ.

Asatipi vāte yathā vātaṃ gaṇhāti, tathā ṭhapitattā **‘‘vātaṃ gaṇhāpetī’’**ti vuttaṃ. Balavā ca vāto āgammāti iminā asati vāte ayaṃ payogo katoti dasseti. Teneva **‘‘puggalassa natthi avahāro’’**ti vuttaṃ. Sati pana vāte kato payogo ṭhānācāvanapayogoyevāti mātikāujukaraṇe viya attheva avahāroti daṭṭhabbaṃ. Ṭhānācāvanapayogo na hotīti sukkhamātikāujukaraṇe viya asati vāte katapayogattā. Bhaṇḍadeyyaṃ pana hotīti nāvāsāmikassa bhaṇḍadeyyaṃ hoti.

asatipi vāte yathā vātaṃ gaṇhāti, tathā ṭhapitattā **‘‘vātaṃ gaṇhāpetī’’**ti vuttaṃ. balavā ca vāto āgammāti iminā asati vāte ayaṃEstas katoti dasseti. teneva **‘‘puggalassa natthi avahāro’’**ti vuttaṃ. sati pana vāte kato Estas ṭhānācāvanapayogoyevāti mātikāujukaraṇe viyaattheva avahāroti daṭṭhabbaṃ. ṭhānācāvanapayogo na hotīti sukkhamātikāujukaraṇe viya asati vāte katapayogattā. bhaṇḍadeyyaṃ pana hotīti nāvāsāmikassa bhaṇḍadeyyaṃ hoti.

Nāvaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

nāvaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Yānaṭṭhakathāvaṇṇanā

yānaṭṭhakathāvaṇṇanā

100. Yānaṭṭhakathāyaṃ dukayuttassāti dvīhi goṇehi yuttassa. Ayuttakanti goṇehi ayuttaṃ. Kappakatāti yathā dvīhi bhāgehi heṭṭhā patiṭṭhāti, evaṃ katā. Tīṇi vā cattāri vā ṭhānānīti akappakatāya upatthambhaniyā vasena tīṇi ṭhānāni, kappakatāya vasena cattāri ṭhānānīti. Tathā pathaviyaṃ ṭhapitassa tīṇi ṭhānānīti sambandho. Tanti phalakassa vā dārukassa vā upari ṭhapitaṃ pathaviyaṃ ṭhapitañca. Dvīhi akkhasīsehīti dvīhi akkhakoṭīhi. Dārūnaṃ upari ṭhapitassāti dvinnaṃ dārūnaṃ upari dvīhi akkhakoṭīhi olambetvā sakaṭasālāyaṃ ṭhapitassa. Heṭṭhimatalassāti sakaṭabāhāya bhūmiṃ phusitvā ṭhitassa heṭṭhimabhāgassa. Sesaṃ nāvāyaṃ vuttasadisanti iminā ‘‘yadi pana taṃ evaṃ gacchantaṃ pakatigamanaṃ upacchinditvā aññaṃ disābhāgaṃ neti, pārājikaṃ. Sayameva yaṃ kañci gāmaṃ sampattaṃ ṭhānā acāventova vikkiṇitvā gacchati, nevatthi avahāro, bhaṇḍadeyyaṃ pana hotī’’ti imaṃ nayaṃ atidissati.

100. yānaṭṭhakathāyaṃ duk riddledassāti dvīhi goṇehi yuttassa. ayuttakanti goṇehi ayuttaṃ. kappakatāti yathā dvīhi bhāgehi heṭṭhā patiṭṭhāti, evaṃ katā. tīṇi vā cattāri vā ṭhānānīti akappakatāya upatthambhaniyā vasena tīṇi ṭhānāni, kappakatāya vasena cattāri ṭhānānīti. tathā pathaviyaṃ ṭhapitassa tīṇi ṭhānānīti sambandho. ṭanti phalakassa vā dārukassa vā upari ṭhapitaṃ pathaviyaṃ ṭhapitañca. dvīhi akkhasīsehīti dvīhi akkhakoṭīhi. dārūnaṃ upari ṭhapitassāti dvinnaṃ dārūnaṃ upari dvīhi akkhakoṭīhi olambetvā sakaṭasālāyaṃ ṭhapitassa. heṭṭhimatalassāti sakaṭabāhāya bhūmiṃ phusitvā ṭhitassa heṭṭhimabhāgassa. sesaṃ nāvāyaṃ vuttasadisanti iminā ‘‘yadi pana taṃ evaṃ gacchantaṃ pakatigamanaṃ upacchinditvā aññaṃ disābhāgaṃ neti, pārājikaṃ. sayameva yaṃ kañci gāmaṃ sampattaṃ ṭhānā acāventova vikkiṇitvā gacchati, nevatthi avahāro, bhaṇḍadeyyaṃ pana hotī’’ti imaṃ nayaṃ atidissati.

Yānaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

yānaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhāraṭṭhakathāvaṇṇanā

bhāraṭṭhakathāvaṇṇanā

101. Bhāraṭṭhakathāyaṃ purimagale galavāṭakoti purimagale uparimagalavāṭako. Uraparicchedamajjheti urapariyantassa majjhe. Anāṇattattāti ‘‘asukaṭṭhānaṃ nehī’’ti anāṇattattā. Yo cāyaṃ sīsabhāre vuttoti yo cāyaṃ vinicchayo sīsabhāre vutto. Sīsādīhi vā gahito hotūti sambandho. Tādisanti tappaṭicchādanasamatthaṃ.

101. bhāraṭṭhakathāyaṃ purimagale galavāṭakoti purimagale uparimagalavāṭako. uraparicchedamajjheti urapariyantassa majjhe. anāṇattattāti ‘‘asukaṭṭhānaṃ nehī’’ti anāṇattattā. yo cāyaṃ sīsabhāre vuttoti yo cāyaṃ vinicchayo sīsabhāre vutto. sīsādīhi vā gahito hotūti sambandho. tādisanti tappaṭicchādanasamatthaṃ.

Bhāraṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

bhāraṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Ārāmaṭṭhakathāvaṇṇanā

ārāmaṭṭhakathāvaṇṇanā

102. Ārāmaṭṭhakathāyaṃ bandhananti pupphānaṃ vaṇṭe patiṭṭhitaṭṭhānaṃ. Abhiyuñjatīti codeti aḍḍaṃ karoti. Adinnādānassa payogattāti sahapayogamāha vatthumhiyeva katapayogattā. Sahapayogavasena hetaṃ dukkaṭaṃ. Vinicchayappasutanti vinicchaye niyuttaṃ. Kakkhaḷoti dāruṇo. Dhuraṃ nikkhipatīti ussāhaṃ ṭhapeti, attano santakakaraṇe nirussāho hotīti attho. Kūṭaḍḍakārakopi sace dhuraṃ na nikkhipati, natthi avahāroti āha **‘‘sace sayampi katadhuranikkhepo hotī’’**ti. Sayampīti abhiyuñjakopi. Katadhuranikkhepoti ‘‘na dāni naṃ imassa dassāmī’’ti evaṃ tassa dāne katadhuranikkhepo. Kiṅkārappaṭissāvibhāveti ‘‘kiṃ karomi kiṃ karomī’’ti evaṃ kiṅkārameva paṭissuṇanto vicaratīti kiṅkārapaṭissāvī, tassa bhāvo kiṅkārapaṭissāvibhāvo, tasmiṃ, attano vasavattibhāveti vuttaṃ hoti.

102. ārāmaṭṭhakathāyaṃ bandhananti pupphānaṃ vaṇṭe patiṭṭhitaṭṭhānaṃ. abhiyuñjatīti codeti aḍḍaṃ karoti. adinnādānassa payogattāti sahapayogamāha vatthumhiyeva katapayogattā. sahapayogavasena hetaṃ dukkaṭaṃ. vinicchayappasutanti vinicchaye niyuttaṃ. kakkhaḷoti dāruṇo. dhuraṃ nikkhipatīti ussāhaṃ ṭhapeti, attano santakakaraṇe nirussāho hotīti attho. kūṭaḍḍakārakopi sace dhuraṃ na nikkhipati, natthi avahāroti āha **‘‘sace sayampi katadhuranikkhepo hotī’’**ti. sayampīti abhiyuñjakopi. katadhuranikkhepoti ‘‘na dāni naṃ imassa dassāmī’’ti evaṃ tassa dāne katadhuranikkhepo. kiṅkārappaṭissāvibhāveti ‘‘kiṃ karomi kiṃ karomī’’ti evaṃ kiṅkārameva paṭissuṇanto vicaratīti kiṅkārapaṭissāvī, tassa bhāvo kiṅkārapaṭissāvibhāvo, tasmiṃ, attano vasavattibhāveti vuttaṃ hoti.

Ukkocaṃ datvāti lañjaṃ datvā. Kūṭavinicchayikānanti kūṭavinicchaye niyuttānaṃ vinayadharānaṃ. ‘‘Gaṇhā’’ti avatvā ‘‘asāmikassa sāmiko aya’’ntiādinā pariyāyena vuttepi tassa santakabhāvaṃ paricchinditvā pavattavacanattā kūṭavinicchayaṃ karontānaṃ kūṭasakkhīnañca pārājikameva. Asatipi cettha ṭhānācāvane ubhinnaṃ dhuranikkhepoyeva ṭhānācāvanaṭṭhāne tiṭṭhati. Imasmiṃ dhuranikkhepe pārājike sāmikassa vimatuppādanapayoge kate thullaccayaṃ, tasseva dhuranikkhepapayoge nipphādite pārājikaṃ. Sayaṃ parājayaṃ pāpuṇātīti kūṭaḍḍakārako parājayaṃ pāpuṇāti.

ukkocaṃ datvāti lañjaṃ datvā. kūṭavinicchayikānanti kūṭavinicchaye niyuttānaṃ vinayadharānaṃ. ‘‘gaṇhā’’ti avatvā ‘‘asāmikassa sāmiko aya’’ntiādinā pariyāyena vuttepi tassa santakabhāvaṃ paricchinditvā pavattavacanattā kūṭavinicchayaṃ karontānaṃ kūṭasakkhīnañca pārājikameva. asatipi cettha ṭhānācāvane ubhinnaṃ dhuranikkhepoyeva ṭhānācāvanaṭṭhāne tiṭṭhati. imasmiṃ dhuranikkhepe pārājike sāmikassa vimatuppādanapayoge kate thullaccayaṃ, tasseva dhuranikkhepapayoge nipphādite pārājikaṃ. sayaṃ parājayaṃ pāpuṇātīti kūṭaḍḍakārako parājayaṃ pāpuṇāti.

Ārāmaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

ārāmaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Vihāraṭṭhakathāvaṇṇanā

vihāraṭṭhakathāvaṇṇanā

103. Vihāraṭṭhakathāyaṃ vihāropi pariveṇampi āvāsopi vihārotveva saṅkhaṃ gacchatīti āha **‘‘vihāraṃ vā’’**tiādi. Tattha vihāranti mahāvihāraṃ. Pariveṇanti mahāvihārassa abbhantare visuṃ visuṃ pākāraparicchinnaṭṭhānaṃ. Āvāsanti ekaṃ āvasathaṃ. Abhiyoge katepi avahārassa asijjhanato vuttaṃ **‘‘abhiyogo na ruhatī’’**ti. Gaṇasantake pana paricchinnasāmikattā sakkā dhuraṃ nikkhipāpetunti āha **‘‘dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassā’’**ti. Idhāpi sace ekopi dhuraṃ na nikkhipati, rakkhatiyeva. Sabbesaṃ dhuranikkhepeneva hi pārājikaṃ.

103. vihāraṭṭhakathāyaṃ vihāropi pariveṇampi āvāsopi vihārotveva saṅkhaṃ gacchatīti āha **‘‘vihāraṃ vā’’**tiādi. tattha vihāranti mahāvihāraṃ. pariveṇanti mahāvihārassa abbhantare visuṃ visuṃ pākāraparicchinnaṭṭhānaṃ. āvāsanti ekaṃ āvasathaṃ. abhiyoge katepi avahārassa asijjhanato vuttaṃ **‘‘abhiyogo na ruhatī’’**ti. gaṇasantake pana paricchinnasāmikattā sakkā dhuraṃ nikkhipāpetunti āha **‘‘dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassā’’**ti. idhāpi sace ekopi dhuraṃ na nikkhipati, rakkhatiyeva. sabbesaṃ dhuranikkhepeneva hi pārājikaṃ.

Vihāraṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

vihāraṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Khettaṭṭhakathāvaṇṇanā

khettaṭṭhakathāvaṇṇanā

104. Khettaṭṭhakathāyaṃ satta dhaññānīti sālivīhiyavakaṅgukudrūsavarakagodhumānaṃ vasena satta dhaññāni. Nirumbhitvā vātiādīsu ‘‘gaṇhantassā’’ti paccekaṃ yojetabbaṃ. Tattha nirumbhitvā gahaṇaṃ nāma vīhisīsaṃ acchinditvā yathāṭhitameva hatthena gahetvā ākaḍḍhitvā bījamattasseva gahaṇaṃ. Ekamekanti ekamekaṃ vīhisīsaṃ. Uppāṭetvā vāti muggamāsādīni uddharitvā vā. Yasmiṃ bīje vātiādi nirumbhitvā gahaṇādīsu yathākkamaṃ yojetabbaṃ. Sālisīsādīni nirumbhitvā gaṇhantassa yasmiṃ bīje vatthu pūrati, ekamekaṃ hattheneva chinditvā gaṇhantassa yasmiṃ sīse vatthu pūrati, asitena lāyitvā gaṇhantassa yassaṃ muṭṭhiyaṃ vatthu pūrati, bahūni ekato uppāṭetvā gaṇhantassa yasmiṃ muggamāsādiphale vatthu pūratīti evamettha yathākkamo veditabbo. **‘‘Tasmiṃ bandhanā mocitamatte’’**ti vacanato tasmiṃ bījādimhi bandhanā mocite sati tato anapanītepi pārājikamevāti daṭṭhabbaṃ. Acchijjamānoti acchinno hutvā ṭhito. Jaṭitānīti chinditāni acchinnehi saddhiṃ jaṭitāni hontīti attho. Sabhusanti palālasahitaṃ. Abhusanti palālarahitaṃ.

104. khettaṭṭhakathāyaṃ satta dhaññānīti sālivīhiyavakaṅgukudrūsavarakagodhumānaṃ vasena satta dhaññāni. nirumbhitvā vātiādīsu ‘‘gaṇhantassā’’ti paccekaṃ yojetabbaṃ. tattha nirumbhitvā gahaṇaṃ nāma vīhisīsaṃ acchinditvā yathāṭhitameva hatthena gahetvā ākaḍḍhitvā bījamattasseva gahaṇaṃ. ekamekanti ekamekaṃ vīhisīsaṃ. uppāṭetvā vāti muggamāsādīni uddharitvā vā. yasmiṃ bīje vātiādi nirumbhitvā gahaṇādīsu yathākkamaṃ yojetabbaṃ. sālisīsādīni nirumbhitvā gaṇhantassa yasmiṃ bīje vatthu pūrati, ekamekaṃ hattheneva chinditvā gaṇhantassa yasmiṃ sīse vatthu pūrati, asitena lāyitvā gaṇhantassa yassaṃ muṭṭhiyaṃ vatthu pūrati, bahūni ekato uppāṭetvā gaṇhantassa yasmiṃ muggamāsādiphale vatthu pūratīti evamettha yathākkamo veditabbo. **‘‘tasmiṃ bandhanā mocitamatte’’**ti Букмекерская tasmiṃ bījādimhi bandhanā mocite sati tato anapanītepi pārājikamevāti daṭṭhabbaṃ. acchijjamānoti acchinno hutvā ṭhito. jaṭitānīti chinditāni acchinnehi saddhiṃ jaṭitāni hontīti attho. sabhusanti palālasahitaṃ. abhusanti palālarahitaṃ.

Khīlenāti khāṇukena. Ettha ca khīlasaṅkamanādīsu ubhayaṃ sambhavati sahapayogo dhuranikkhepo ca. Yadā hi parassa khettādīsu ekadesaṃ khīlasaṅkamanādivasena attano santakaṃ karoti, tadā satipi paṭhamataraṃ sāmikānaṃ dhuranikkhepe khīlasaṅkamanādisahapayogaṃ vinā na hotīti sahapayogeneva pārājikaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dutiyapārājikavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘ṭhānācāvanavasena khīlādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasena ca sahapayogo veditabbo’’ti. Yadā pana asati dhuranikkhepe khīlasaṅkamanādimattaṃ kataṃ, tadā vinā dhuranikkhepena na hotīti dhuranikkhepeneva pārājikaṃ. Tenevettha **‘‘tañca kho sāmikānaṃ dhuranikkhepenā’’**ti vuttaṃ. Evaṃ sabbatthāti yathāvuttamatthaṃ rajjusaṅkamanādīsupi atidisati.

khīlenāti khāṇukena. ettha ca khīlasaṅkamanādīsu ubhayaṃ sambhavati sahapayogo dhuranikkhepo ca. yadā hi parassa khettādīsu ekadesaṃ khīlasaṅkamanādivasena attano santakaṃ karoti, tadā satipi paṭhamataraṃ sāmikānaṃ dhuranikkhepe khīlasaṅkamanādisahapayogaṃ vinā na hotīti sahapayogeneva pārājikaṃ. teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dutiyapārājikavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘ṭhānācāvanavasena khīlādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasena ca sahapayogo veditabbo’’ti. yadā pana asati dhuranikkhepe khīlasaṅkamanādimattaṃ kataṃ, tadā vinā dhuranikkhepena na hotīti dhuranikkhepeneva pārājikaṃ. tenevettha **‘‘tañca kho sāmikānaṃ dhuranikkhepenā’’**ti vuttaṃ. evaṃ sabbatthāti yathāvuttamatthaṃ rajjusaṅkamanādīsupi atidisati.

Yaṭṭhinti mānadaṇḍaṃ. Ekasmiṃ anāgate thullaccayaṃ, tasmiṃ āgate pārājikanti ettha sace dārūni nikhaṇitvā tattakeneva gaṇhitukāmo hoti, avasāne dārumhi pārājikaṃ. Sace tattha sākhāyopi katvā gahetukāmo hoti, avasānasākhāya pārājikanti veditabbaṃ. Tattakena asakkontoti dārūni nikhaṇitvā vatiṃ kātuṃ asakkonto. Khettamariyādanti vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ **‘‘kedārapāḷi’’**nti vuttaṃ. Vitthataṃ karotīti pubbe vijjamānameva mariyādaṃ vitthiṇṇaṃ karoti. Akataṃ vā pana patiṭṭhapetīti pubbe akataṃ vā mariyādaṃ ṭhapeti.

yaṭṭhinti mānadaṇḍaṃ. ekasmiṃ anāgate thullaccayaṃ, tasmiṃ āgate pārājikanti ettha sace dārūni nikhaṇitvā tattakeneva gaṇhitukāmo hoti, avasāne dārumhi pārājikaṃ. sace tattha sākhāyopi katvā gahetukāmo hoti, avasānasākhāya pārājikanti veditabbaṃ. tattakena asakkontoti dārūni nikhaṇitvā vatiṃ kātuṃ asakkonto. khettamariyādanti vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ **‘‘kedārapāḷi’’**nti vuttaṃ. vitthataṃ karotīti pubbe vijjamānameva mariyādaṃ vitthiṇṇaṃ karoti. akataṃ vā pana patiṭṭhapetīti pubbe akataṃ vā mariyādaṃ ṭhapeti.

Khettaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

khettaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Vatthuṭṭhakathāvaṇṇanā

vatthuṭṭhakathāvaṇṇanā

105. Vatthuṭṭhakathāyaṃ tiṇṇaṃ pākārānanti iṭṭhakasilādārūnaṃ vasena tiṇṇaṃ pākārānaṃ. Eteneva nayenāti iminā ‘‘kevalaṃ bhūmiṃ sodhetvā…pe… aparikkhipitvā vā’’ti vuttamatthaṃ nidasseti.

105. vatthuṭṭhakathāyaṃ tiṇṇaṃ pākārānanti iṭṭhakasilādārūnaṃ vasena tiṇṇaṃ pākārānaṃ. eteneva nayenāti iminā ‘‘kevalaṃ bhūmiṃ sodhetvā…pe… aparikkhipitvā vā’’ti vuttamatthaṃ nidasseti.

Gāmaṭṭhakathāvaṇṇanā

gāmaṭṭhakathāvaṇṇanā

106. Gāmaṭṭhakathāyaṃ gāmo nāmāti pāḷiyaṃ na vuttaṃ sabbaso gāmalakkhaṇassa pubbe vuttattā.

106. gāmaṭṭhakathāyaṃ gāmo nāmāti pāḷiyaṃ na vuttaṃ sabbaso gāmalakkhaṇassa pubbe vuttattā.

Araññaṭṭhakathāvaṇṇanā

araññaṭṭhakathāvaṇṇanā

107. Araññaṭṭhakathāyaṃ araññaṃ nāmāti idaṃ pana na kevalaṃ pubbe vuttaaraññalakkhaṇappattimattena araññaṃ idhādhippetaṃ, kintu yaṃ attano araññalakkhaṇena araññaṃ parapariggahitañca hoti, taṃ araññaṃ idhādhippetanti dassetuṃ vuttaṃ. Tenāti puna araññavacanena. Na pariggahitabhāvo araññassa lakkhaṇanti yadi hi pariggahitabhāvo araññalakkhaṇaṃ siyā, ‘‘araññaṃ nāma yaṃ manussānaṃ pariggahita’’nti ettakameva vadeyyāti adhippāyo. Yanti iminā pubbe vuttalakkhaṇameva araññaṃ parāmaṭṭhanti āha **‘‘yaṃ pana attano araññalakkhaṇena arañña’’**nti.

107. araññaṭṭhakathāyaṃ araññaṃ nāmāti idaṃ pana na kevalaṃ pubbe vuttaaraññalakkhaṇappattimattena araññaṃ idhādhippetaṃ, kintu yaṃ attano araññalakkhaṇena araññaṃ parapariggahitañca hoti, taṃ araññaṃ idhādhippetanti dassetuṃ vuttaṃ. tenāti puna araññaṁVACANENA. na pariggahitabhāvo araññassa lakkhaṇanti yadi hi pariggahitabhāvo araññalakkhaṇaṃ siyā, ‘‘araññaṃ nāma yaṃ manussānaṃ pariggahita’’nti ettakameva vadeyyāti adhippāyo. yanti iminā pubbe vuttalakkhaṇameva araññaṃ parāmaṭṭhanti āha **‘‘yaṃ pana attano araññalakkhaṇena arañña’’**nti.

Vinivijjhitvāti ujukameva vinivijjhitvā. Paṇṇaṃ vāti tālapaṇṇādi paṇṇaṃ vā. Addhagatopīti cirakālaṃ tattheva ṭhitopi. Na gahetabboti ettha pana yo parehi araññasāmikānaṃ hatthato kiṇitvā tacchetvā tattheva ṭhapito, so araññasāmikena anuññātopi na gahetabbo. Sāmikehi chaḍḍitoti gahetuṃ vaṭṭatīti paṃsukūlasaññāya gahaṇaṃ vuttaṃ. Lakkhaṇacchinnassāpīti araññasāmikānaṃ hatthato kiṇitvā gaṇhantehi katasaññāṇassa. Challiyā pariyonaddhaṃ hotīti iminā sāmikānaṃ nirapekkhataṃ dīpeti. Tena vuttaṃ **‘‘gahetuṃ vaṭṭatī’’**ti. Yadi sāmikānaṃ sāpekkhatā atthi, na vaṭṭati. Tāni katāni ajjhāvutthāni ca hontīti tāni gehādīni katāni pariniṭṭhitāni manussehi ca ajjhāvutthāni honti. Dārūnipīti gehādīnaṃ katattā tato avasiṭṭhadārūnipi. Etesanti etesaṃ yathāvuttadārūnaṃ.

vinivijjhitvāti ujukameva vinivijjhitvā. paṇṇaṃ vāti tālapaṇṇādi paṇṇaṃ vā. addhagatopīti cirakālaṃ tattheva ṭhitopi. na gahetabboti ettha pana yo parehi araññasāmikānaṃ hatthato kiṇitvā tacchetvā tattheva ṭhapito, so araññasāmikena anuññātopi na gahetabbo. sāmikehi chaḍḍitoti gahetuṃ vaṭṭatīti paṃsukūlasaññāya gahaṇaṃ vuttaṃ. lakkhaṇacchinnassāpīti araññasāmikānaṃ hatthato kiṇitvā gaṇhantehi katasaññāṇassa. challiyā pariyonaddhaṃ hotīti iminā sāmikānaṃ nirapekkhataṃ dīpeti. tena vuttaṃ **‘‘gahetuṃ vaṭṭatī’’**ti. yadi sāmikānaṃ sāpekkhatā atthi, na vaṭṭati. tāni katāni ajjhāvutthāni ca hontīti tāni gehādīni katāni pariniṭṭhitāni manussehi ca ajjhāvutthāni honti. dārūnipīti gehādīnaṃ katattā tato avasiṭṭhadārūnipi. etesanti etesaṃ yathāvuttadārūnaṃ.

Tesaṃ ārakkhaṭṭhānanti tesaṃ araññapālānaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ. Dehīti vutte dātabbamevāti ettha ‘‘dehī’’ti vutte ‘‘dassāmī’’ti ābhogasabbhāvato ‘‘dehī’’ti avutte adatvāpi gantuṃ vaṭṭatiyeva. Gantuṃ dethāti gamanaṃ detha. Adisvā gacchati, bhaṇḍadeyyanti parisuddhacittena gacchati, bhaṇḍadeyyaṃ. Yattha katthaci nītānampi dārūnaṃ araññasāmikānaṃyeva santakattā suddhacittena nikkhantopi puna theyyacittaṃ uppādetvā gacchati, pārājikamevāti vadanti.

tesaṃ ārakkhaṭṭhānanti tesaṃ araññapālānaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ. dehīti vutte dātabbamevāti ettha ‘‘dehī’’ti vutte ‘‘dassāmī’’ti ābhogasabbhāvato ‘‘dehī’’ti avutte adatvāpi gantuṃ vaṭṭatiyeva. gantuṃ dethāti gamanaṃ detha. adisvā gacchati, bhaṇḍadeyyanti parisuddhacittena gacchati, bhaṇḍadeyyaṃ. yattha katthaci nītānampi dārūnaṃ araññasāmikānaṃyeva santakattā suddhacittena nikkhantopi puna theyyacittaṃ uppādetvā gacchati, pārājikamevāti vadanti.

Araññaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

araññaṭṭhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

Udakakathāvaṇṇanā

udakakathāvaṇṇanā

108. Udakakathāyaṃ mahākucchikā udakacāṭi udakamaṇiko. ‘‘Samekhalā cāṭi udakamaṇiko’’tipi vadanti. Tatthāti tesu bhājanesu. Nibbahanaudakanti ‘‘mahodakaṃ āgantvā taḷākamariyādaṃ mā chindī’’ti taḷākarakkhaṇatthaṃ tassa ekapassena vissajjitaudakaṃ. Niddhamanatumbanti sassādīnaṃ atthāya udakanikkhamanamaggaṃ. Mariyādaṃ dubbalaṃ katvāti idaṃ avassaṃ chinnasabhāvadassanatthaṃ bhaṇḍadeyyavisayadassanatthañca vuttaṃ. Mariyādaṃ dubbalaṃ akatvāpi yathāvuttappayoge kate mariyādaṃ chinditvā nikkhantaudakagghānurūpena avahārena kāretabbameva.

108. 水に関する説話において、大いなる水差し、水桶、水壺。 「水桶、水壺」とも言う。それらとは、それらの容器のことである。貯水とは、「大いなる水が来て、池の境界を壊さないように」と、池を守るために、その一方から流される水のことである。排水とは、田畑のために水を流す通路のことである。境界を弱めることとは、これは必ず破られる性質を示すため、また財物の授与の場面を示すために言われた。境界を弱めなくても、上述のように使用した場合、境界を破って流出した水の量に応じて、罰則は科されるべきである。

Aniggateti anikkhamitvā taḷākasmiṃyeva udake ṭhite. Asampattevāti taḷākato nikkhamitvā mahāmātikāya eva ṭhite. Anikkhanteti taḷākato anikkhante udake. Subaddhāti bhaṇḍadeyyampi na hotīti adhippāyo. Tenāha **‘‘nikkhante baddhā bhaṇḍadeyya’’**nti, taḷākato nikkhamitvā paresaṃ khuddakamātikāmukhaṃ apāpuṇitvā mahāmātikāyaṃyeva ṭhite baddhā ce, bhaṇḍadeyyanti attho. ‘‘Anikkhante baddhā subaddhā, nikkhante baddhā bhaṇḍadeyya’’nti hi idaṃ dvayaṃ heṭṭhā vuttavikappadvayassa yathākkamena vuttaṃ. Natthi avahāroti ettha ‘‘avahāro natthi, bhaṇḍadeyyaṃ pana hotī’’ti keci vadanti, taḷākagataudakassa sabbasādhāraṇattā taṃ ayuttaṃ viya dissati, ‘‘anikkhante baddhā subaddhā’’ti iminā ca aṭṭhakathāvacanena na sameti. Vatthuṃ…pe… na sametīti ettha taḷākagataudakassa sabbasādhāraṇattā apariggahitaṃ idha vatthunti adhippāyo.

出ていないとは、池から出ないで、池の中に水が留まっていることである。達していないとは、池から出て、大いなる母(尼僧)の元に留まっていることである。出ていないとは、池から水が出ていないことである。よく結ばれているとは、財物の授与も無いという意図である。それゆえ、**「出て結ばれているならば、財物の授与がある」**と言われる。池から出て、他者の小さな母(尼僧)に達しないまま、大いなる母(尼僧)の元に留まっている場合に、結ばれているならば、財物の授与があるという意味である。「出ていないならば結ばれている、出て結ばれているならば財物の授与がある」というのは、この二つが、先に述べられた二つの場合のそれぞれに対応して言われたのである。罰則はないとは、ここで「罰則はないが、財物の授与はある」と、ある人々は言う。池の水は万人に共通であるから、それは不当であるように思われる。「出ていないならば結ばれている」というこの注釈の言葉とも合わない。物…(中略)…合わないとは、ここで、池の水は万人に共通であるから、所有されていないものが、ここでは物であるという意図である。

Udakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

水に関する説話の解説、終了。

Dantaponakathāvaṇṇanā

歯木に関する説話の解説

109. Dantakaṭṭhakathāyaṃ tato paṭṭhāya avahāro natthīti ‘‘yathāsukhaṃ bhikkhusaṅgho paribhuñjatū’’ti yathāsukhaṃ paribhogatthāya ṭhapitattā vassaggena abhājetabbattā arakkhitabbattā sabbasādhāraṇattā ca aññaṃ saṅghikaṃ viya na hotīti theyyacittena gaṇhantassapi natthi avahāro. Vattanti dantakaṭṭhaggahaṇe vattaṃ. Idāni tadeva vattaṃ dassento **‘‘yo hī’’**tiādimāha. **‘‘Puna sāmaṇerā āharissantī’’**ti keci therā vadeyyunti yojetabbaṃ.

109. 歯木に関する説話において、それ以降は罰則はない。「比丘僧団が自由に利用できるように」と、自由に利用できるように置かれているため、雨季に放棄されるべきでなく、守られるべきでなく、万人に共通であるから、他の僧侶のものとは異なり、盗む心で受け取ったとしても、罰則はない。 言うとは、歯木を受け取る際の規定である。今、その規定を示すために、**「誰が」**という言葉から始めている。**「再び小僧が持ってくるだろう」**と、ある長老たちは言うと解釈すべきである。

Dantaponakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

歯木に関する説話の解説、終了。

Vanappatikathāvaṇṇanā

林木に関する説話の解説

110. Vanappatikathāyaṃ ‘‘ujukameva tiṭṭhatīti rukkhabhārena kiñcideva bhassitvā ṭhitattā hotiyeva ṭhānācāvananti adhippāyena vutta’’nti vadanti. Vātamukhaṃ sodhetīti yathā vāto āgantvā rukkhaṃ pāteti, evaṃ vātassa āgamanamaggaṃ rundhitvā ṭhitāni sākhāgumbādīni chinditvā apanento sodheti. ‘‘Maṇḍūkakaṇṭakaṃ vā visanti maṇḍūkānaṃ naṅguṭṭhe aggakoṭiyaṃ ṭhitakaṇṭaka’’nti vadanti, ‘‘ekaṃ visamacchakaṇṭaka’’ntipi vadanti.

110. 林木に関する説話において、「まっすぐに立っている」とは、木の重みで少し折れて立っているから、その場所から落ちるという意図で言われたと、人々は言う。風の道を取り除くとは、風が来て木を倒すように、風の来る道を塞いでいる枝の茂みなどを折って取り除くことである。「カエルが棘に刺さる、カエルの尻尾の先に刺さる棘」と、人々は言う。「一本の不均等な棘」とも言う。

Vanappatikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

林木に関する説話の解説、終了。

Haraṇakakathāvaṇṇanā

持ち去りに関する説話の解説

111. Haraṇakakathāyaṃ haraṇakanti hariyamānaṃ. Abhimukhaṃ katvā kaḍḍhanaṃ ākaḍḍhanaṃ, sesadisākaḍḍhanaṃ vikaḍḍhanaṃ. Pādaṃ agghati, pārājikamevāti ettha antaṃ na gaṇhāmīti asallakkhitattā antassa ca gaṇhissāmīti sallakkhitasseva paṭassa ekadesattā pārājikaṃ vuttaṃ. Sahabhaṇḍahārakanti bhaṇḍahārakena saddhiṃ. Santajjetvāti dhanuādīhi santajjetvā.

111. 持ち去りに関する説話において、持ち去りとは、持ち去られることである。正面に向けて引き出すこと、引き出すこと、他の方向から引き出すこと、引き出すこと。足、波羅夷罪であるとは、ここで終わりを数えないから、終わりを数えるという認識のないこと、そして終わりの一部であるから、波羅夷罪と言われた。共に持ち去ることとは、財物を持ち去る者と共に。脅かしてとは、弓などで脅かして。

::centre Soti bhaṇḍahārako. Anajjhāvutthakanti apariggahitakaṃ, asāmikanti attho. ::

::centre
財物を持ち去る者である。所有されていないとは、所有されていないもの、主人のいないものという意味である。
::

Āharāpente dātabbanti ettha ‘‘chaḍḍetvā dhuraṃ nikkhipitvā gatānampi nirālayānaṃ puna āharāpanassa vuttattā bhikkhūnampi attano santake parikkhāre acchinditvā parehi gahite tattha dhuranikkhepaṃ katvāpi puna taṃ balakkārenapi āharāpetuṃ vaṭṭatī’’ti desavāsino ācariyā vadanti, sīhaḷadīpavāsino pana taṃ keci ācariyā na icchanti. Teneva mahāgaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ ‘‘amhākaṃ pana taṃ na ruccatī’’ti. Aññesūti mahāpaccariādīsu. Vicāraṇā eva natthīti tatthāpi paṭikkhepābhāvato ayamevatthoti vuttaṃ hoti.

持ってこさせる場合に与えるべきものとは、ここで「捨てて、重荷を下ろして去った者たちにも、再び持ってこさせることについて言われているから、比丘たちも、自分たちの所有するものを、奪わずに、他者に取られた場合に、そこで重荷を下ろしたとしても、再びそれを無理にでも持ってこさせるべきである」と、その土地の師たちは言う。しかし、セイロン島の師たちは、それを一部の師たちは好まない。それゆえ、 大いなる結び目、中くらいの結び目においても、「我々はそれを好まない」と言われている。他のものとは、大いなる寺院などである。考慮は存在しないとは、そこでも拒否がないことから、この意味であると言われた。

Haraṇakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

持ち去りに関する説話の解説、終了。

Upanidhikathāvaṇṇanā

預かり物に関する説話の解説

112. Upanidhikathāyaṃ ‘‘saṅgopanatthāya attano hatthe nikkhittassa bhaṇḍassa guttaṭṭhāne paṭisāmanapayogaṃ vinā aññasmiṃ payoge akatepi rajjasaṅkhobhādikāle ‘na dāni tassa dassāmi, na mayhaṃ dāni dassatī’ti ubhohipi sakasakaṭṭhāne nisīditvā dhuranikkhepe kate pārājikameva paṭisāmanapayogassa katattā’’ti vadanti. Attano hatthe nikkhittattāti ettha attano hatthe saṅgopanatthāya nikkhittakālato paṭṭhāya tappaṭibaddhattā ārakkhāya bhaṇḍasāmikaṭṭhāne ṭhitattā ṭhānassa ca tadāyattatāya ṭhānācāvanassa alabbhanato natthi avahāroti adhippāyo.

112. 預かり物に関する説話において、「僧侶たちのために、自分の手元に預けられた財物を、守る場所に保管する使用をせずに、他の用途に使用した場合でも、混乱の時期に『もうそれを与えない、もう私にはくれないだろう』と、両者ともそれぞれの場所で座り、重荷を下ろした場合、波羅夷罪である。保管場所の使用がされたからである」と、人々は言う。自分の手元に預けられたからとは、ここで、自分の手元に僧侶たちのために預けられた時から、それに結びついているから、守るべき所有者として扱われているから、そして場所もそれに依存しているから、場所からの逸脱が許されないから、罰則はないという意図である。

Dhammaṃ vācāpetvāti dhammaṃ kathāpetvā. Eseva nayoti uddhāreyeva pārājikaṃ. Kasmā? Aññehi asādhāraṇassa abhiññāṇassa vuttattā. ‘‘Aññaṃ tādisameva gaṇhante yujjatīti idaṃ saññāṇaṃ kathenteneva ‘asukasmiṃ ṭhāne’ti okāsassa ca niyamitattā tasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ pattaṃ apanetvā tasmiṃ okāse aññaṃ tādisameva pacchā ṭhapitaṃ pattaṃ sandhāya kathita’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Corena sallakkhitapattassa gahaṇābhāvepi ‘‘idaṃ thenetvā gaṇhissāmī’’ti tasmiṃ okāse ṭhite tādise vatthumatte tassa theyyacittasabbhāvato aññaṃ tādisameva gaṇhante yujjatīti corassa avahāro dassito. Padavārenāti therena nīharitvā dinnaṃ pattaṃ gahetvā gacchato corassa padavārena. Taṃ atādisameva gaṇhante yujjatīti ‘‘mamāyaṃ patto na hotī’’ti vā ‘‘mayā kathito ayaṃ patto na hotī’’ti vā jānitvā theyyacittena gaṇhantassa ‘‘idaṃ thenetvā gaṇhissāmī’’ti vatthumatte theyyacittaṃ uppādetvā gaṇhantassa ca avahārasabbhāvato vuttaṃ.

法を語らせるとは、法を説かせることである。これも同様の法則であるとは、波羅夷罪を免れることである。なぜか? 他者と共有されないものについて、はっきりと知らされているからである。「他の同様のものを取る場合、それが許される」というこの認識を語ることで、「ある場所で」と、場所も特定されているから、その場所に置かれた鉢を、それを取り除いて、その場所にある他の同様のものを後に置かれた鉢について言われたと、三つの結び目においても言われている。盗賊によって認識された鉢の受け取りがない場合でも、「これを盗んで受け取ろう」と、その場所にある同様の物があるだけで、その盗む心があることから、他の同様のものを取る場合、それが許されると、盗賊の罰則が示された。足の規則とは、長老が持ち出して与えた鉢を持って行く盗賊の足の規則。それも同様のものを取る場合、それが許されるとは、「これは私の鉢ではない」とか、「私が言ったこの鉢ではない」と知って、盗む心で受け取る場合、「これを盗んで受け取ろう」と、物があるだけで、盗む心が生じて受け取る場合も、罰則があることから言われた。

Gāmadvāranti samaṇasāruppaṃ vohāramattametaṃ, antogāmaṃ icceva vuttaṃ hoti. Vuttanayeneva therassa pārājikanti theyyacitteneva parasantakassa gahitattā uddhāreyeva therassa pārājikaṃ. Corassa dukkaṭanti asuddhacittena gahitattā gahitakāle corassa dukkaṭaṃ. Vuttanayeneva ubhinnampi dukkaṭanti corassa sāmikena dinnattā pārājikaṃ natthi, asuddhacittena gahitattā dukkaṭaṃ, therassa pana attano santakepi asuddhacittatāya dukkaṭanti.

村の入り口とは、 僧侶にふさわしい、一般的な表現である。村の中、ということである。述べられた法則と同様に、長老の 波羅夷罪とは、盗む心で、他者の所有物を取ったから、長老の波羅夷罪である。盗賊のドゥッカタとは、清くない心で取ったから、取った時に盗賊のドゥッカタである。述べられた法則と同様に、両者にもドゥッカタとは、盗賊の所有者から与えられたから、波羅夷罪はない。清くない心で取ったからドゥッカタ。しかし長老は、自分のものであっても清くない心であったからドゥッカタである。

Āṇattiyā gahitattāti ettha ‘‘pattacīvaraṃ gaṇha, asukaṃ nāma gāmaṃ gantvā piṇḍāya carissāmā’’ti evaṃ therena kataāṇattiyā vihārassa parabhāge upacārato paṭṭhāya yāva tassa gāmassa parato upacāro, tāva sabbaṃ khettameva jātanti adhippāyo. Maggato okkammāti ettha ubhinnaṃ sakaṭacakkamaggānaṃ antarāḷampi maggoyevāti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhatvā anisīditvāti ettha vihāraṃ pavisitvā sīsādīsu bhāraṃ bhūmiyaṃ anikkhipitvāva tiṭṭhanto nisīdanto vā vissamitvā theyyacitte vūpasante puna theyyacittaṃ uppādetvā gacchati ce, pāduddhārena kāretabbo. Sace bhūmiyaṃ nikkhipitvā puna taṃ gahetvā gacchati, uddhārena kāretabbo. Kasmā? Āṇāpakassa āṇattiyā yaṃ kattabbaṃ, tassa tāva pariniṭṭhitattā. Keci pana ‘‘purimasmiṃ theyyacitte avūpasantepi vuttanayeneva vissamitvā gacchato pāduddhārena uddhārena vā kāretabbo’’ti vadanti, ‘‘asukaṃ nāma gāmanti aniyametvā ‘antogāmaṃ pavisissāmā’ti avisesena vutte vihārasāmantā sabbopi gocaragāmo khettamevā’’tipi vadanti. Sesanti maggukkamanavihārābhimukhagamanādi sabbaṃ. Purimasadisamevāti anāṇattiyā gahitepi sāmikassa kathetvā gahitattā heṭṭhā vuttavihārūpacārādi sabbaṃ khettamevāti katvā vuttaṃ.

命令によって取ったからとは、ここで「鉢と衣を取れ、ある村に行って托鉢しよう」と、このように長老によってなされた命令によって、僧院の周辺から、その村の外側までの区域、すべてが畑となったという意図である。道から外れるとは、ここで、二つの車輪の道の間の区域も道であると見なすべきである。立っていて座らないとは、ここで、僧院に入って、頭などに重荷を地面に置かないまま、立っている、座っている、あるいは休んで、盗む心が収まった後に、再び盗む心が生じて行くならば、足による罰則が科されるべきである。もし地面に置いて、再びそれを持って行くならば、持ち出しによる罰則が科されるべきである。なぜか? 命令した者が、命令によってなすべきことが、その時に完了したからである。ある人々は、「最初の盗む心が収まらない場合でも、述べられた法則と同様に、休んで行くならば、足による罰則、あるいは持ち出しによる罰則が科されるべきである」と言う。「ある村へ」と特定せずに、「村の中に入ろう」と、不特定に言った場合、僧院の周辺のすべての托鉢の村は、すべて畑となった」とも言う。残りは、道を歩くこと、僧院に向かうことなど、すべてである。最初のものと同様であるとは、命令なく取った場合でも、所有者に話して取ったから、先に述べられた僧院の周辺など、すべて畑であるとして言われた。

Eseva nayoti ‘‘antarāmagge theyyacittaṃ uppādetvā’’tiādinā vuttanayaṃ atidisati. Nimitte vā kateti ‘‘cīvaraṃ me kiliṭṭhaṃ, ko nu kho rajitvā dassatī’’tiādinā nimitte kate. Vuttanayenevāti anāṇattassa therena saddhiṃ pattacīvaraṃ gahetvā gamanavāre vuttanayeneva. Ekapasse vāti vihārassa mahantatāya attānaṃ adassetvā ekasmiṃ passe vasanto vā. Theyyacittena paribhuñjanto jīrāpetīti theyyacitte uppanne ṭhānācāvanaṃ akatvā nivatthapārutanīhāreneva paribhuñjanto jīrāpeti, ṭhānā cāventassa pana theyyacitte sati pārājikameva sīse bhāraṃ khandhe karaṇādīsu viya. Yathā tathā vā nassatīti aggiādinā vā upacikādīhi khāditaṃ vā nassati.

これも同様の法則であるとは、「道の途中で盗む心が生じて」という言葉で述べられた法則を指す。印をつけるとは、「衣が汚れた、誰が染めてくれるだろうか」というように、印をつけた場合。述べられた法則と同様にとは、命令なく、長老と共に鉢と衣を持って行く場合に述べられた法則と同様に。片側でとは、僧院が大きいから、自分自身を見せずに、片側で住んでいる、あるいは。盗む心で利用している、磨滅させているとは、盗む心が生じた時、場所から移動せずに、着ている衣を脱がずに利用して、磨滅させている。場所から移動する者には、盗む心があるならば、波羅夷罪である。そのまま、あるいは、火などによって、あるいは虫などによって食べられた、あるいは、損なわれる。

Añño vā kocīti iminā pana yena ṭhapitaṃ, sopi saṅgahitoti veditabbaṃ. Tava thūlasāṭako laddhotiādinā musāvāde dukkaṭaṃ adinnādānapayogattā. Itaraṃ gaṇhato uddhāre pārājikanti ettha ‘‘pavisitvā tava sāṭakaṃ gaṇhāhī’’ti imināva upanidhibhāvato muttattā sāmikassa itaraṃ gaṇhatopi attano sāṭake ālayassa sabbhāvato ca uddhāre pārājikaṃ vuttaṃ. Na jānantīti tena vuttaṃ vacanaṃ asuṇantā na jānanti. Eseva nayoti ettha sace jānitvāpi cittena na sampaṭicchanti, eseva nayoti daṭṭhabbaṃ. Paṭikkhipantīti ettha cittena paṭikkhepopi saṅgahitovāti veditabbaṃ. Yācitā vā ayācitā vāti ettha yācitā yadi cittenapi sampaṭicchanti, naṭṭhe gīvā. Ayācitā pana yadipi cittena sampaṭicchanti, natthi gīvā.

他の誰かとは、これによって、置いた者も、含められたと知るべきである。あなたの厚手の衣が手に入った、というような虚偽の言葉で、ドゥッカタである。他者を受け取る場合の持ち出しは波羅夷罪であるとは、 ここで「入って、あなたの衣を取りなさい」という言葉によって、預かり物となったから、所有者の、他者を受け取った場合でも、自分の衣に、所有するものがなくなったことから、持ち出しは波羅夷罪と言われた。知らないとは、その言われた言葉を聞かないから、知らないのである。これも同様の法則であるとは、ここで、もし知っていても、心で受け入れないならば、これも同様の法則であると見なすべきである。拒否するとは、ここで、心で拒否することも、含められたと知るべきである。求められたか、求められなかったかとは、ここで、求められた場合、もし心で受け入れるならば、失った。求められなかった場合、たとえ心で受け入れたとしても、失わない。

Gahetvā ṭhapetīti ettha cāletvā tasmiṃyeva ṭhāne ṭhapitepi naṭṭhe gīvā. Upacāre vijjamāneti bhaṇḍāgārassa samīpe uccārapassāvaṭṭhāne vijjamāne. Mayi ca mate saṅghassa ca senāsane vinaṭṭheti ettha ‘‘kevalaṃ saṅghassa senāsanaṃ mā nassīti imināva adhippāyena vivaritumpi vaṭṭatiyevā’’ti vadanti. Sahāyehi bhavitabbanti tehipi kiñci kiñci dātabbanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ sāmīcīti bhaṇḍāgāre vasantānaṃ idaṃ vattaṃ.

受け取って置くとは、ここで、動かして、その場所と同じ場所に置いたとしても、失わない。区域内に存在するときとは、宝庫の近くに、便器が存在するとき。私と、そして僧侶の僧房が失われたときとは、ここで、「ただ僧侶の僧房が失われないように」という意図だけで、説明することも可能であると、人々は言う。仲間たちと共にいるとは、彼らにも何かを与えるべきであると言われた。これは適切であるとは、宝庫に住む者たちにとって、これが規定である。

Lolamahātheroti mando momūho hasitakīḷitappasuto vā mahāthero. Attano attano vasanagabbhesu sabhāgabhikkhūnaṃ parikkhāraṃ ṭhapentīti yojetabbaṃ. Itarehīti tasmiṃyeva gabbhe vasantehi itarabhikkhūhi. Vihāravāre niyutto vihāravāriko, vāraṃ katvā vihārarakkhaṇako. Nivāpanti bhattavetanaṃ. Paṭipathaṃ gatesūti corānaṃ āgamanaṃ ñatvā ‘‘paṭhamataraṃyeva gantvā saddaṃ karissāmā’’ti corānaṃ abhimukhaṃ gatesu. Nissitake jaggentīti attano attano nissitake sikkhācariyāya posentāpi nissitake vihāraṃ jaggāpenti. ‘‘Asahāyassa adutiyassā’’ti pāṭho yutto, pacchimaṃ purimasseva vevacanaṃ. Asahāyassa vā attadutiyassa vāti imasmiṃ pana pāṭhe ekena ānītaṃ dvinnaṃ nappahotīti attadutiyassapi vāro nivāritoti vadanti, taṃ ‘‘yassa sabhāgo bhikkhu bhattaṃ ānetvā dātā natthī’’ti iminā na sametīti vīmaṃsitabbaṃ. Upajīvantena ṭhātabbanti abbhokāsikena rukkhamūlikenapi pākavaṭṭaṃ upanissāya jīvantena pattacīvararakkhaṇatthāya vihāravāre sampatte ṭhātabbaṃ. Paripucchanti pucchitapañhavissajjanaṃ aṭṭhakathaṃ vā. Diguṇanti vassaggena pāpitaṃ vināva dve koṭṭhāseti vadanti. Pakkhavārenāti aḍḍhamāsavārena.

ローロマハーテラとは、愚かで、ぼんやりしていて、遊んだり楽しんだりしている長老。自分たちの住居の部屋に、同じような比丘たちの物を置くとは、解釈すべきである。他の者たちとは、その同じ部屋に住んでいる他の比丘たち。僧院の当番とは、当番として任命された、僧院の守護者。給料とは、食事の報酬。反対方向へ行くとは、盗賊の到来を知って、「まず最初に行こう、声を上げよう」と、盗賊たちの正面へ行った場合。信頼できる者を守って、見守るとは、自分たちの信頼できる者を、戒律によって養いながらも、信頼できる者を僧院で見守らせること。 「助けのない者、二番目の者」という読み方が正しい。最後のものは、最初のものの言い換えである。助けのない者、あるいは、自分自身を二番目とする者、というこの読み方では、一人で持ってきたものが、二人には十分でないということである。 自分自身を二番目とする者でさえ、当番は退けられると、人々は言う。それは、「同房の比丘が食事を持ってきて、与える者がいない」という言葉と合わないと、検討すべきである。頼って生きている者は、そこにいるべきであるとは、外で、木の根元で生活している者でさえ、食事の準備を頼って生きているなら、鉢と衣を守るために、僧院の当番が来た時に、そこにいるべきである。尋ねるとは、尋ねられた質問に答えること、あるいは注釈書。二倍とは、雨季に達したものを、除いて二つの部分であると、人々は言う。半月ごとの当番とは、半月ごとの当番。

Upanidhikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

預かり物に関する説話の解説、終了。

Suṅkaghātakathāvaṇṇanā

関税徴収妨害に関する説話の解説

113. Suṅkaghātakathāyaṃ tato hanantīti tato nīharantā hananti. Tanti suṅkaṭṭhānaṃ. Yatoti yato nīhariyamānabhaṇḍato. Rājakanti rājāyattaṃ. Tampi rājārahamevāti āha **‘‘ayamevattho’’**ti. Itoti ito bhaṇḍato. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmetīti ettha ‘‘paṭhamaṃ pādaṃ paricchedato bahi ṭhapetvā dutiye pāde uddhaṭamatte pārājika’’nti vadanti uddharitvā bahi aṭṭhapitopi bahi ṭhitoyeva nāma hotīti katvā. Yattha yattha padavārena āpatti kāretabbā, tattha tattha sabbatthāpi eseva nayoti vadanti. Suṅkaghātato bahi bahisuṅkaghātaṃ. Avassaṃ patanakanti avassaṃ suṅkaghātato bahi patanakaṃ. Pubbe vuttanayenevāti avassaṃ patanake hatthato muttamatteti vuttaṃ hoti. Vaṭṭantaṃ puna anto pavisatīti mahāaṭṭhakathāvacanassa kurundisaṅkhepaṭṭhakathāhi adhippāyo pakāsito. Anto ṭhatvā bahi gacchantaṃ rakkhatīti bhikkhuno payogena gamanavegassa antoyeva vūpasantattā. Parivattetvā abbhantarimaṃ bahi ṭhapetīti abbhantare ṭhitaṃ puṭakaṃ parivattetvā bahi ṭhapeti. Ettha ca ‘‘abbhantarime puṭake bhūmito mocitamatte pārājika’’nti vadanti.

113. 関税区域での場合、そこから運び出すことによって、(関税を)奪う。それを関税徴収地と呼ぶ。それは、運び出される貨物からである。国王とは、国王に属するもの。これも「これこそがその意味だ」と王は仰った。ここからとは、この貨物から。第二の区域を越えるとは、ここで「第一の区域を省略し、第二の区域で持ち上げた瞬間に(僧侶が)破門される」と言う。持ち上げて外に置いたとしても、外に置かれたままであるとして。(戒律が)課されるべき場所はどこでも、そこではすべてこのようであると彼らは言う。関税区域の外とは、外の関税徴収地。必ず落ちるものとは、必ず関税区域の外に落ちるもの。以前に説かれた通りとは、必ず落ちるものにおいて、手から漏れたことに等しいと既に述べられている。回転して再び内に入る。これは大注釈の言葉が倶藍陀(Kurunda)の略注によって意味が示されている。内にとどまって外に出るものを守る。これは、僧侶の行為によって、移動の勢いが内側で既に収まったからである。ひっくり返して内側のものを外に置く。内側にある袋をひっくり返して外に置く。ここで「内側の袋が地面から離された瞬間に(僧侶が)破門される」と言う。

‘‘Gacchante yāne vā…pe… ṭhapetīti suṅkaghātaṃ apavisitvā bahiyeva ṭhapetī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ suṅkaṭṭhānassa bahi ṭhapitanti vakkhamānattā. Ācariyā pana ‘‘suṅkaṭṭhānassa bahi ṭhita’’nti pāṭhaṃ vikappetvā ‘‘paṭhamaṃ antosuṅkaghātaṃ paviṭṭhesuyeva yānādīsu ṭhapitaṃ pacchā yānena saddhiṃ nīhaṭaṃ suṅkaghātassa bahi ṭhitaṃ, na ca tena nīta’’nti atthaṃ vadanti. Ayaṃ pana tesaṃ adhippāyo – suṅkaṭṭhānassa anto paviṭṭhayānādīsu ṭhapitepi bhikkhussa payogaṃ vinā aññena nīhaṭattā nevatthi pārājikaṃ, **‘‘atra paviṭṭhassa suṅkaṃ gaṇhantū’’**ti vuttattā aññena nīhaṭassa bahi ṭhite bhaṇḍadeyyampi na hotīti. Ayameva ca nayo ‘‘vaṭṭitvā gamissatīti vā añño naṃ vaṭṭessatīti vā anto ṭhapitaṃ pacchā sayaṃ vā vaṭṭamānaṃ aññena vā vaṭṭitaṃ bahi gacchati, rakkhatiyevā’’ti iminā vacanena sametīti yuttataro viya dissati. Suṅkaṭṭhānassa anto pavisitvā puna paccāgacchatopi tena passena paricchedaṃ atikkamantassa yadi tatopi gacchantānaṃ hatthato suṅkaṃ gaṇhanti, sīmātikkame pārājikameva.

「移動中の乗り物で…省略…置く」とは、関税区域に入らず、外に置くことである」と、三つの結び目の部分で述べられている。関税徴収地の外に置かれたからである。しかし、師たちは、「関税徴収地の外に置かれた」という読み方をして、「第一に、関税区域の内に入った乗り物などに置かれ、その後、乗り物と一緒に運び出され、関税区域の外に置かれた。しかし、それによって(貨物を)運んだわけではない」という意味を述べている。彼らの意味はこうである。関税区域の内に入った乗り物などに置かれたとしても、僧侶の行為によらず、他者によって運び出されたため、(僧侶に)破門はない。「そこに入った者から関税を徴収せよ」と述べられているように、他者によって運び出されたものが外に置かれた場合、貨物の提供も必要ない。この道理が「回転して行くか、または他者がそれを回転させるかして、内側に置かれたものが、後で自分で回転するか、他者によって回転して外に出る場合、守られる」というこの言葉によっても一致するため、より適切であるように見える。関税区域の内に入って再び戻ってきたとしても、その範囲を越えて移動する者から関税が徴収される場合、(境界を)越えたときに破門である。

Hatthisuttādīsūti hatthisikkhādīsu. Imasmiṃ ṭhāneti yathāvuttayānādīhi vuttappakārena nīharaṇe. Anāpattīti tattha ‘‘sahatthā’’ti vacanato aññena nīharāpentassa anāpatti. Idhāti imasmiṃ adinnādānasikkhāpade. Tatrāti tasmiṃ eḷakalomasikkhāpade. Hontīti ettha iti-saddo hetuattho, yasmā eḷakalomāni nissaggiyāni honti, tasmā pācittiyanti attho. Idha anāpattīti imasmiṃ sikkhāpade avahārābhāvā anāpatti. Upacāranti suṅkaghātaparicchedato bahi samantā dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ abbhantaraṃ vatiāsannappadesasaṅkhātaṃ upacāraṃ. Tādisaṃ upacāraṃ okkamitvā pariharaṇe sādīnavattā dukkaṭaṃ vuttaṃ. Etthāti suṅkaghāte. ‘‘Dvīhi leḍḍupātehīti ayaṃ niyamo ācariyaparamparābhato’’ti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ.

象の教えなどとは、象の訓練における教えなど。この場所でとは、既に述べられた乗り物などによって、述べられた方法で運び出すこと。罪がないとは、そこでは「自分の手で」と明確に述べられているように、他者に運び出させる者には罪がない。ここでとは、この盗み教えの戒めにおいて。そこではとは、その毛の教えにおいて。罪があるとは、ここでは「~だから」という理由を示す。「毛は放棄されねばならないものであるから、罪がある」という意味である。ここでは罪がないとは、この戒めにおいて、虚偽がないため罪がない。境界とは、関税区域の境界から周囲二つの石投げの距離までの、近接した場所のこと。そのような場所に入って、それを免れることには害があるため、禁固刑が述べられている。ここではとは、関税区域において。「二つの石投げによって」とは、この規則は師の伝承によるものである」と、大結び目の部分で述べられている。

Suṅkaghātakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

関税区域での話の注釈は終わる。

Pāṇakathāvaṇṇanā

生命に関する話の注釈

114. Pāṇakathāyaṃ tiracchānagatassa ekantena pādagghanakatā na sambhavatīti āha – **‘‘ekaṃsena avahārakappahonakapāṇaṃ dassento’’**ti. Bhujissaṃ harantassa avahāro natthīti parapariggahitābhāvato. Bhujissoti adāso. Āṭhapitoti mātāpitūhi iṇaṃ gaṇhantehi ‘‘yāva iṇadānā ayaṃ tumhākaṃ santike hotū’’ti iṇadāyakānaṃ niyyātito. Yasmā mātāpitaro dāsānaṃ viya puttānaṃ na sāmino. Yesañca santike āṭhapito, tepi tassa hatthakamme sāmino, na tassāti āha **‘‘avahāro natthī’’**ti. Dhanaṃ pana gataṭṭhāne vaḍḍhatīti ettha ‘‘āṭhapetvā gahitadhanaṃ vaḍḍhiyā saha avahārakassa gīvā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

114. 生命に関する話で、畜生界の存在には断定的な(受領の)可能性がないと述べている。「断定的に、受領の可能性をなくして(対象を)与える」と言う。領収書を持って行く者には受領の可能性がない。それは、所有権が確立されていないためである。領収書とは、証拠。渡すとは、両親が借金をするときに、「返済まで、これはあなたの元にあるように」と、借金をする者に渡されたもの。なぜなら、両親は奴隷のようであるため、子供たちの所有者ではない。そして、その人の元に置かれた者も、その人の道具であるため、その人自身の所有物ではないので、「受領の可能性はない」と言う。しかし、お金は行った場所で増える。ここで「渡して受け取ったお金は、利子と共に、受領者の首である」と、三つの結び目の部分で述べられている。

Antojāta…pe… avahāro hotīti ettha padesacārittavasena attanāva attānaṃ niyyātetvā dāsabyaṃ upagataṃ avaharantassapi pārājikamevāti veditabbaṃ. Gehadāsiyā kucchimhi dāsassa jātoti evampi sambhavatīti sambhavantaṃ gahetvā vuttaṃ. Gehadāsiyā kucchismiṃ pana aññassa jātopi ettheva saṅgahito. Karamarānīto nāma bandhagāhagahito. Tenāha **‘‘paradesato paharitvā’’**tiādi. Tattha paradesato paharitvāti paradesaṃ vilumpakehi rājarājamahāmattādīhi mahācorehi paradesato paharitvā. Anāpatti pārājikassāti yadi tassa vacanena tato adhikaṃ vegaṃ na vaḍḍheti, anāpatti. Pariyāyenāti pariyāyavacanena. Manussaviggahe ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti vuttattā pariyāyakathāyapi na muccati, idha pana ‘‘adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyyā’’ti ādānasseva vuttattā pariyāyakathāya muccati.

内側で生まれた…省略…受領の可能性があるとは、この地域での慣習によって、自分で自分を渡して奴隷になったとしても、受領の可能性がなくても、破門であると知るべきである。家の奴隷の腹の中に奴隷が生まれた場合。このようにしても起こりうるので、起こりうることを挙げて述べられている。家の奴隷の腹の中に他者が生まれても、ここで取り上げられる。連れてこられたとは、牢獄に捕らえられたこと。そのため、「他国から襲撃して」などと述べている。そこで、他国から襲撃してとは、他国を略奪する者、王、長官など、大盗賊によって他国から襲撃されたこと。破門ではないとは、もしその言葉によって、さらに勢いを増さない場合、罪がない。間接的にとは、間接的な言葉によって。人間の姿になった場合、「死の様子を語る」と述べられているように、間接的な話でも免れない。しかし、ここでは「盗まれたとみなされるものを取る」と、取る行為のみが述べられているため、間接的な話では免れる。

Pāṇakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

生命に関する話の注釈は終わる。

Apadakathāvaṇṇanā

例え話の注釈

Apadakathāyaṃ nāmenāti sappanāmena vā sāmikena katanāmena vā. Karaṇḍapuṭanti peḷāya pidhānaṃ. Āhaccāti paharitvā.

例え話では、名前によってとは、確かな名前によって、または所有者の名前によって。箱とは、箱の蓋。打つとは、叩くこと。

Catuppadakathāvaṇṇanā

四足動物の話の注釈

116. Catuppadakathāyaṃ bhiṅkacchāpanti bhiṅkabhiṅkāti saddāyanato evaṃladdhanāmaṃ hatthipotakaṃ. Antovatthumhīti parikkhitte antovatthumhi. Rājaṅgaṇeti parikkhitte nagare vatthudvārato bahirājaṅgaṇe. Hatthisālā ṭhānanti nibbakosato udakapātabbhantaraṃ ṭhānaṃ. Bahinagare ṭhitassāti parikkhittanagaraṃ sandhāya vuttaṃ, aparikkhittanagare pana antonagare ṭhitassapi ṭhitaṭṭhānameva ṭhānaṃ. Khaṇḍadvāranti attanā khaṇḍitadvāraṃ. Sākhābhaṅganti bhañjitasākhaṃ. Nipannassa dveti bandhanena saddhiṃ dve. Ghātetīti ettha ‘‘theyyacittena vināsentassa sahapayogattā dukkaṭameva, na pācittiya’’nti ācariyā vadanti.

116. 四足動物の話で、リンゴの子供とは、リンゴ、リンゴという音を出すことからそう名付けられた象の子供のこと。内部の建物とは、囲まれた内部の建物。王宮とは、囲まれた都市の門から外の王宮。象舎の場所とは、囲まれた範囲の水の流れの内側の場所。都市の外にいるとは、囲まれた都市を指して述べられている。囲まれていない都市では、内側にいる場合も、いる場所がその場所である。壊れた門とは、自分で壊した門。枝の破損とは、折れた枝。横たわっている二つとは、縄で縛られた状態の二つ。殺すとは、ここでは「盗みの意図なしに、それを破壊する者との共同行為のため、禁固刑にすぎず、破門ではない」と師たちは言う。

Catuppadakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

四足動物の話の注釈は終わる。

Oṇirakkhakathāvaṇṇanā

保管場所の話の注釈

Oṇirakkhakathāyaṃ oṇinti oṇītaṃ, ānītanti attho. ‘‘Oṇirakkhassa santike ṭhapitaṃ bhaṇḍaṃ upanidhi viya saṅgopanatthāya anikkhipitvā muhuttaṃ olokanatthāya ṭhapitattā tassa ṭhānācāvanamattena pārājikaṃ janetī’’ti vadanti.

保管場所の話で、保管するとは、保管されたもの、つまり、持ってきたという意味。「保管場所の近くに置かれた貨物は、預かり物のように保護するためにではなく、しばらく見守るために置かれたため、その場所から移動しただけで破門を生じさせる」と彼らは言う。

Saṃvidāvahārakathāvaṇṇanā

合意による行為の話の注釈

Saṃvidāvahārakathāyaṃ ‘‘sambahulā saṃvidahitvā eko bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassā’’ti pāḷiyaṃ avisesena vuttattā āṇāpakānaṃ āṇattikkhaṇe āpatti, avahārakassa uddhāreti yathāsambhavaṃ yojetvā attho gahetabbo āṇattikathāyaṃ ‘‘so taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassā’’tiādīsu viya. Etthāpi hi āṇāpakassa āṇattikkhaṇeyeva āpatti vuttā. Tathā ca vakkhati ‘‘atha taṃ bhaṇḍaṃ avassaṃ hāriyaṃ hoti, yaṃ parato sabbesaṃ āpatti pārājikassāti vuttaṃ, tato imassa taṅkhaṇeyeva pārājikaṃ hotīti ayaṃ yutti sabbattha veditabbā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.121). Saṃvidāvahāre ca ‘‘āṇatti natthī’’ti na vattabbā ‘‘antevāsikesu ekamekassa ekeko māsako sāhatthiko hoti, pañca āṇattikā’’ti vacanato. Āṇattiyā ca sati āṇāpakassa āṇattikkhaṇeyeva āpatti icchitabbā, na uddhāre.

合意による行為の話で、「複数の者が合意して、一人が貨物を持ち去る場合、全員に破門である」と、経典に区別なく述べられているため、指示された者には指示された瞬間に罪があり、持ち去った者には、可能であれば適用する。指示の話では、「その貨物を持ち去る。全員に破門である」などと述べているように。ここでも、指示された者に指示された瞬間に罪がある、と述べられている。それゆえ、「その貨物が必ず持ち去られるべきものであり、後で全員に罪がある」と述べられている。それゆえ、この者にはその瞬間に破門が生じる。この道理はすべてに知っておくべきである」(パーラ.アーッダ.1.121)。合意による行為では、「指示がない」とは言えない。「弟子たちのそれぞれが、それぞれ一つのマサカ(貨幣単位)を自分で持っている。五人の指示者」と述べられている。指示がある場合、指示された者に指示された瞬間に罪があると考えるべきである。持ち去った時ではない。

Yadi evaṃ **‘‘tesu eko bhaṇḍaṃ avaharati, tassuddhāre sabbesaṃ pārājika’’**nti kasmā vuttanti? Nāyaṃ doso. Ettha hi sabbesaṃyeva āpattidassanatthaṃ avahārakassapi āpattisambhavaṭṭhānaṃ dassento ‘‘tassuddhāre sabbesaṃ pārājika’’nti āha, na pana āṇāpakānampi uddhāreyeva āpattidassanatthanti evamattho gahetabbo. **‘‘Sambahulā ekaṃ āṇāpenti ‘gacchetaṃ āharā’ti, tassuddhāre sabbesaṃ pārājika’’**ntiādīsupi evameva attho gahetabbo. Atha vā saṃvidāvahāre āṇāpakānampi uddhāreyeva āpatti, na āṇattikkhaṇeti āveṇikamidaṃ lakkhaṇanti aṭṭhakathācariyappamāṇena gahetabbaṃ, ito vā aññena pakārena yathā aṭṭhakathāyaṃ pubbenāparaṃ na virujjhati, tathā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.

もしそうであれば、「そのうちの一人が貨物を持ち去り、それを持ち去ったことによって全員に破門である」と、なぜ述べられているのか? このような誤りはない。ここでは、全員に罪があることを示すために、持ち去った者にも罪がある可能性のある場所を示すために、「それを持ち去ったことによって全員に破門である」と述べている。指示された者にも、持ち去った時に罪があることを示すために、このように意味を理解すべきである。「複数人が一人に指示して『それを取ってこい』と言い、それを持ち去ったことによって全員に破門である」などと述べられている場合も同様に意味を理解すべきである。あるいは、合意による行為では、指示された者にも持ち去った時に罪があり、指示された瞬間には罪がない。これは一般的な規則であると、注釈者の意見として理解すべきである。ここから、または他の方法で、注釈書において以前と矛盾しないように、考察して理解すべきである。

Saṃvidhāyāti saṃvidahitvā. Tena nesaṃ dukkaṭāpattiyoti āṇattivasena pārājikāpattiyā asambhave sati vuttaṃ. Yadi hi te āṇattā avassaṃ taṃ haranti, pārājikāpattiyeva nesaṃ daṭṭhabbā, na dukkaṭāpatti. Sāhatthikaṃ vā āṇattikassa āṇattikaṃ vā sāhatthikassa aṅgaṃ na hotīti bhinnakālavisayattā aññamaññassa aṅgaṃ na hoti. Tathā hi sahatthā avaharantassa ṭhānācāvane āpatti, āṇattiyā pana āṇattikkhaṇeyevāti bhinnakālavisayā sāhatthikāṇattikehi āpajjitabbāpattiyo.

合意してとは、合意して。そのため、彼らの禁固刑の罪とは、指示によるため破門の罪がない場合に述べられている。もし彼らが指示されて、必ずそれを運んだ場合、彼らに破門の罪があると見なされるべきであり、禁固刑の罪ではない。自分で運んだ者、または指示された指示者。指示された者にとって、指示された者の行為の一部ではない。時間の違いがあるため、互いの行為の一部ではない。自分で運んだ者が場所を移動した場合に罪があり、指示によって指示された瞬間に罪がある。時間の違いがあるため、自分で運んだ者と指示された者によって生じる罪は異なる。

Saṃvidāvahārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

合意による行為の話の注釈は終わる。

Saṅketakammakathāvaṇṇanā

合図による行為の話の注釈

119. Saṅketakammakathāyaṃ ocarake vuttanayenevāti ‘‘avassaṃ hāriye bhaṇḍe’’tiādinā vuttanayena. Pāḷiyaṃ taṃ saṅketaṃ pure vā pacchā vāti ettha taṃ saṅketanti sāmiatthe upayogavacananti daṭṭhabbaṃ, tassa saṅketassāti attho. Atha vā taṃ saṅketaṃ asampatvā pure vā taṃ saṅketaṃ atikkamma pacchā vāti evamettha yojanā veditabbā. Tenevāha – ‘‘ajjāti niyāmitaṃ **taṃ saṅketaṃ atikkammā’’**tiādi. Taṃ nimittaṃ pure vā pacchā vāti etthāpi imināva nayena attho veditabbo.

119. 合図による行為の話で、合図された場所でのようにとは、「必ず持ち去るべき貨物」などと述べられた方法で。経典では、その合図を前か後か、ここでその合図とは、所有権の確立による受領と見なすべきである。その合図という意味である。あるいは、その合図に到達せず、前か、その合図を越えて後か、このようにここで解釈すべきである。それゆえ、「今日とは、定められた、その合図を越えて」などと述べている。その印を前か後か、ここでも同じ方法で意味を理解すべきである。

Saṅketakammakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

合図による行為の話の注釈は終わる。

Nimittakammakathāvaṇṇanā

印による行為の話の注釈

120. Nimittakammakathāyaṃ akkhinikhaṇādinimittakammaṃ pana lahukaṃ ittarakālaṃ, tasmā taṅkhaṇeyeva taṃ bhaṇḍaṃ avaharituṃ na sakkā. Tathā hi kiñci bhaṇḍaṃ dūre hoti kiñci bhāriyaṃ, taṃ gahetuṃ yāva gacchati, yāva ukkhipituṃ vāyamati, tāva nimittakammassa pacchā hoti. Evaṃ santepi nimittakammato paṭṭhāya gaṇhituṃ āraddhattā teneva nimittena avaharatīti vuccati. Yadi evaṃ ‘‘purebhattapayogova eso’’ti vādo pamāṇabhāvaṃ āpajjatīti? Nāpajjati. Na hi saṅketakammaṃ viya nimittakammaṃ daṭṭhabbaṃ. Tattha hi kālaparicchedo atthi, idha natthi. Kālavasena hi saṅketakammaṃ vuttaṃ, kiriyāvasena nimittakammanti ayametesaṃ viseso. ‘‘Taṃ nimittaṃ pure vā pacchā vā taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpattī’’ti idaṃ pana tena nimittakamme kate gaṇhituṃ anārabhitvā sayameva gaṇhantassa vasena vuttaṃ.

120. 印による行為の話で、目の彫刻などの印による行為は軽いもので、短い時間で終わる。そのため、その瞬間にその貨物を持ち去ることはできない。ある貨物が遠くにある場合、ある貨物は重い。それを取りに行くために行くまで、持ち上げようと努力するまで、印による行為の後になる。このようにあっても、印による行為から始まって取ることを始めたため、その印によって持ち去ると言われる。もしそうであれば、「食事前の行為と同じだ」という説が有効になるのか? 有効にならない。合図による行為のように、印による行為と見なすべきではない。そこでは時間の区切りがあるが、ここにはない。時間の経過によって合図による行為は述べられ、行為の経過によって印による行為は述べられる。これが彼らの違いである。「その印を前か後かに、その貨物を持ち去る。元の所有者には罪がない」というのは、その印による行為が行われた場合、取ろうとせず、自分で取る者の場合に述べられている。

Nimittakammakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

印による行為の話の注釈は終わる。

Āṇattikathāvaṇṇanā

指示による行為の話の注釈

121. Āṇattikathāyaṃ asammohatthanti yasmā saṅketakammanimittakammāni karonto eko purebhattādīsu vā akkhinikhaṇanādīni vā disvā ‘‘gaṇhā’’ti vadati, eko gahetabbabhaṇḍanissitaṃ katvā ‘‘purebhattaṃ evaṃvaṇṇasaṇṭhānaṃ bhaṇḍaṃ gaṇhā’’ti vadati, eko ‘‘tvaṃ itthannāmassa pāvada, so aññassa pāvadatū’’tiādinā puggalapaṭipāṭiyā ca āṇāpeti, tasmā kālavasena kiriyāvasena bhaṇḍavasena puggalavasena ca āṇatte visaṅketāvisaṅketavasena etesu saṅketakammanimittakammesu asammohatthaṃ. Nimittasaññaṃ katvāti ‘‘īdisaṃ nāma bhaṇḍa’’nti vaṇṇasaṇṭhānādivasena gahaṇassa nimittabhūtaṃ saññāṇaṃ katvā.

121. 指示による行為の話で、混乱しないためにとは、合図による行為や印による行為を行う際に、一人が食事前などに、または目の彫刻などを、見て「取れ」と言う。一人が取るべき貨物を特定して、「食事前に、この色や形の貨物を取れ」と言う。一人が「あなたは~に言え、彼は他の人に言え」などと、人の順序で指示する。そのため、時間によって、行為によって、貨物によって、人によって指示される際に、合図や無合図の場合に、これらの合図による行為や印による行為で混乱しないためである。印の認識をしてとは、「このような名前の貨物」と、色や形などによって取ることを印とすることをして。

Yathādhippāyaṃ gacchatīti dutiyo tatiyassa, tatiyo catutthassāti evaṃ paṭipāṭiyā ce vadantīti vuttaṃ hoti. Sace pana dutiyo catutthassa āroceti, na yathādhippāyaṃ āṇatti gatāti nevatthi thullaccayaṃ, paṭhamaṃ vuttadukkaṭameva hoti. Tadeva hotīti bhaṇḍaggahaṇaṃ vinā kevalaṃ sāsanappaṭiggahaṇamattasseva siddhattā tadeva thullaccayaṃ hoti, na dukkaṭaṃ nāpi pārājikanti attho. Sabbatthāti īdisesu sabbaṭṭhānesu.

「第二者が第三者に、第三者が第四者に」というように、順序に従って言う場合、それは意図したとおりにした、という意味である。もし第二者が第四者に告げた場合、「意図したとおりにした」とは言えず、重罪(parājika)にはならず、最初の(告げた)重罪(thullaccaya)にしかならない。それは、供物を手に入れることを伴わない、単に指示を受け取っただけで重罪(thullaccaya)になる、という意味であり、軽罪(dukkaṭa)でも波羅夷罪(pārājika)でもない、ということである。あらゆる場合とは、このようなすべての状況において。

Tesampi dukkaṭanti ārocanapaccayā dukkaṭaṃ. Paṭiggahitamatteti ettha avassaṃ ce paṭiggaṇhāti, tato pubbeva ācariyassa thullaccayaṃ, na pana paṭiggahiteti daṭṭhabbaṃ. Kasmā panassa thullaccayanti āha – **‘‘mahājano hi tena pāpe niyojito’’**ti.

「それらも軽罪(dukkaṭa)である」とは、告げたこと(ārocana)が原因で軽罪(dukkaṭa)になる、ということである。「受け取っただけで」という言葉において、もし必ず受け取るならば、それ以前に師(ācariya)に重罪(thullaccaya)がある、しかし受け取ったからではない、と理解すべきである。なぜ彼に重罪(thullaccaya)があるのかというと、「多くの人々がその悪行に加担させられるからである」と述べられている。

Mūlaṭṭhasseva dukkaṭanti ayaṃ tāva aṭṭhakathānayo, ācariyā pana ‘‘visaṅketattā eva mūlaṭṭhassāti pāḷiyaṃ avuttattā paṭiggaṇhantasseva taṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, imināva heṭṭhā āgatavāresupi paṭiggaṇhantānaṃ paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ veditabbaṃ, taṃ pana tattha okāsābhāvato avatvā idha vutta’’nti vadanti.

「根本的な重罪(mūlaṭṭhasseva dukkaṭa)」とは、これが注釈(aṭṭhakathā)のやり方である。しかし、師(ācariyā)たちは、「誤解されたからこそ根本的な重罪(mūlaṭṭha)なのであり、経典(pāḷi)に述べられていないため、受け取る者にその軽罪(dukkaṭa)があると述べられている。これにより、以前の例でも、受け取る者に受け取ったことによる軽罪(dukkaṭa)があると理解すべきである。しかし、それはその場で許される状況ではないため述べられておらず、ここで述べられている」と述べている。

Evaṃ puna āṇattiyāpi dukkaṭameva hotīti paṭhamaṃ atthasādhakattābhāvato vuttaṃ. Āṇattikkhaṇeyeva pārājikoti maggānantaraphalaṃ viya atthasādhikāṇatticetanākkhaṇeyeva pārājiko. Badhiratāyāti uccaṃ bhaṇanto badhiratāya vā na sāvetīti vuttaṃ hoti. ‘‘Āṇatto ahaṃ tayā’’ti imasmiṃ vāre puna paṭikkhipitabbābhāvena atthasādhakattābhāvato mūlaṭṭhassa natthi pārājikaṃ. ‘‘Paṇṇe vā silāya vā yattha katthaci ‘coriyaṃ kātabba’nti likhitvā ṭhapite pārājikamevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Taṃ pana yasmā adinnādānato pariyāyakathāya muccati, tasmā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Yadi pana ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne asukaṃ nāma bhaṇḍaṃ ṭhitaṃ, taṃ avaharā’’ti paṇṇe likhitvā kassaci peseti, so ce taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āṇattiyā avahaṭaṃ nāma hotīti yuttaṃ āṇāpakassa pārājikaṃ.

「このように、指示によっても軽罪(dukkaṭa)になる」とは、最初に目的を達成する可能性がないため、述べられている。指示の瞬間(āṇattikkhaṇeyeva)に波羅夷罪(pārājika)であるとは、道の後の果(maggaṅgaphala)のように、目的を達成する指示の瞬間(āṇatticetanākkhaṇeyeva)に波羅夷罪(pārājika)である。聴覚障害(badhiratā)とは、大声で話しても、聴覚障害(badhiratā)のために聞かせない、という意味である。「あなたによって指示された」というこの状況で、再び拒否することができないため、目的を達成する可能性がないので、根本的な波羅夷罪(mūlaṭṭhassa)はない。「紙や石など、どこにでも『盗みをせよ』と書いて置いた場合、それは波羅夷罪(pārājika)である」と、三つの講義(gaṇṭhipada)で述べられている。それは、盗み(adinnādāna)の隠喩(pariyāyakathā)から外れるため、よく考えて受け取るべきである。もし「ある場所に、あるものが置かれている、それを持ってこい」と紙に書いて誰かに送った場合、その者がその物を持ってきたら、指示によって運ばれた(āṇattiyā avahaṭaṃ)とみなされ、指示者(āṇāpakassa)に波羅夷罪(pārājika)があるのは当然である。

Āṇattikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

指示に関する説明(Āṇattikathāvaṇṇanā)は終わった。

Āpattibhedavaṇṇanā

罪の区別に関する説明(Āpattibhedavaṇṇanā)

122. Tattha tatthāti bhūmaṭṭhathalaṭṭhādīsu. Aṅgañca dassentoti yojetabbaṃ. Vatthubhedenāti avaharitabbassa vatthussa garukalahukabhedena. Āpattibhedanti pārājikathullaccayadukkaṭānaṃ vasena āpattibhedaṃ. Manussabhūtena parena pariggahitaṃ parapariggahitaṃ.

「あちこちで(Tattha tatthāti)」とは、地面や場所など( bhūmaṭṭha, thalaṭṭhaなど)を意味する。「一部を見せる(Aṅgañca dassenti)」と補うべきである。「対象による違い(Vatthubhedenāti)」とは、運ばれるべき対象(vatthu)の重いか軽いか(garukalahuka)による違いである。「罪の区別(Āpattibhedanti)」とは、波羅夷罪(pārājika)、重罪(thullaccaya)、軽罪(dukkaṭa)による罪の区別である。「人間が他者によって所有されたもの(Manussabhūtena parena pariggahitaṃ)」とは、他者によって所有されたもの(parapariggahitaṃ)である。

125. Na ca sakasaññīti iminā pana parapariggahitaṃ vatthu kathitaṃ. Na ca vissāsaggāhī, na ca tāvakālikanti iminā pana parapariggahitasaññā kathitā. Na vissāsaggāhitāti vissāsaggāhena aggahitabhāvo. Na tāvakālikatāti pacchā dātabbataṃ katvā aggahitabhāvo. Anajjhāvutthakanti ‘‘mameda’’nti pariggahavasena anajjhāvutthakaṃ araññe dārutiṇapaṇṇādi. Chaḍḍitanti kaṭṭhahārādīhi atibhārāditāya anatthikabhāvena araññādīsu chaḍḍitaṃ. Chinnamūlakanti naṭṭhaṃ pariyesitvā ālayasaṅkhātassa mūlassa chinnattā chinnamūlaṃ. Asāmikanti anajjhāvutthakādīhi tīhi ākārehi dassitaṃ asāmikavatthu. Ubhayampīti yathāvuttalakkhaṇaṃ asāmikaṃ attano santakañca.

「そして、自分自身の所有だと認識していない(Na ca sakasaññīti)」とは、これにより他者によって所有された対象(parapariggahitaṃ vatthu)が述べられている。「信頼して受け取ったものではなく(Na ca vissāsaggāhī)」、「一時的なものでもない(na ca tāvakālikanti)」とは、これにより他者によって所有され、自分自身のものであると認識している(parapariggahitasaññā)ことが述べられている。「信頼して受け取ったものではない(Na vissāsaggāhitāti)」とは、信頼して受け取ったことによって(信頼して)受け取られていない状態(vissāsaggāhena aggahitabhāvo)である。「一時的なものではない(Na tāvakālikatāti)」とは、後で返すと約束して(受け取ったものでない)状態(pacchā dātabbataṃ katvā aggahitabhāvo)である。「自分のものとして所有していない(Anajjhāvutthakanti)」とは、「これは私のものだ」という所有(pariggaha)の認識なしに所有されたもの(anajjhāvutthakaṃ)であり、森にある草や葉など(araññe dārutiṇapaṇṇādi)である。「捨てられた(Chaḍḍitanti)」とは、薪拾いなど(kaṭṭhahārādīhi)が、重すぎること(atibhārāditāya)から役に立たなくなった(anatthikabhāvena)ため、森などに捨てられたもの(araññādīsu chaḍḍitaṃ)である。「根が切れた(Chinnamūlakanti)」とは、失われた(naṭṭhaṃ)ものを探し、住処(ālayasaṅkhāta)としての根が切れた(mūlassa chinnattā)もの、根が切れた(chinnamūlaṃ)もの。「所有者がいない(Asāmikanti)」とは、自分のものとして所有していない(anajjhāvutthakādīhi)三つの状態(tīhi ākārehi)で示された、所有者がいない対象(asāmikavatthu)である。「両方とも(Ubhayampīti)」とは、上記の特徴を持つ所有者がいないもの(yathāvuttalakkhaṇaṃ asāmikaṃ)と、自分自身のもの(attano santakañca)である。

Āpattibhedavaṇṇanā niṭṭhitā.

罪の区別に関する説明(Āpattibhedavaṇṇanā)は終わった。

Anāpattibhedavaṇṇanā

罪がないことの区別に関する説明(Anāpattibhedavaṇṇanā)

131. Yāya seyyāya sayito kālaṃ karoti, sā anuṭṭhānaseyyā nāma. **‘‘Cittena pana adhivāsetī’’**ti vuttamatthaṃ vibhāvetuṃ **‘‘na kiñci vadatī’’**ti vuttaṃ. Pākatikaṃ kātunti yattakaṃ gahitaṃ paribhuttaṃ vā, tattakaṃ dātabbanti vuttaṃ hoti.

「どのようなより良い眠りで死ぬか(Yāya seyyāya sayito kālaṃ karoti)」とは、それは「怠惰な眠り(anuṭṭhānaseyyā)」と呼ばれる。「しかし、心で耐える(Cittena pana adhivāsetī)」と述べられた意味を明らかにするために、「何も言わない(na kiñci vadatī)」と述べられている。「元通りにする(Pākatikaṃ kātunti)」とは、取られた量(yattakaṃ gahitaṃ)や消費された量(paribhuttaṃ vā)と同じ量を返す(dātabbanti)という意味である。

Paṭidassāmīti yaṃ gahitaṃ, tadeva vā aññaṃ vā tādisaṃ puna dassāmīti attho. Saṅghasantake saṅghaṃ anujānāpetumasakkuṇeyyattā kassaci vatthuno ananujānitabbato ca **‘‘saṅghasantakaṃ pana paṭidātumeva vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ.

「返す(Paṭidassāmīti)」とは、取ったもの(yaṃ gahitaṃ)と同じもの、またはそれと同様のものを再び返す(tadeva vā aññaṃ vā tādisaṃ puna dassāmīti)という意味である。「共同体の所有物(Saṅghasantake)」とは、共同体(saṅgha)に許可を求めることができない(anujānāpetumasakkuṇeyyattā)ため、どの対象(kassaci vatthuno)も許可されない(ananujānitabbato)ので、「共同体の所有物は返すのが当然である(saṅghasantakaṃ pana paṭidātumeva vaṭṭatī)」と述べられている。

Tasmiṃyeva attabhāve nibbattāpīti tasmiṃyeva matasarīre uppannāpi. Vinītavatthūsu sāṭakataṇhāya tasmiṃyeva matasarīre nibbattapeto viyāti daṭṭhabbaṃ. Rukkhādīsu laggitasāṭake vattabbameva natthīti manussehi apariggahitaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pana taṃ ārakkhakehi pariggahitaṃ hoti, gahetuṃ na vaṭṭatīti.

「この同じ生(tasmiṃyeva attabhāve nibbattāpīti)」とは、この同じ死体(tasmiṃyeva matasarīre)に生じた(uppannāpi)という意味である。「整えられた品々(Vinītavatthūsu)」において、布への執着(sāṭakataṇhāya)により、この同じ死体(tasmiṃyeva matasarīre)に生じたように(nibbattapeto viyāti)と理解すべきである。木など(Rukkhaādīsu)に付着した布(laggitasāṭake)は、人間によって所有されていない(manussehi apariggahitaṃ)ものとみなされるので、問題ない(navatīti)。もし、それを警備員(ārakkhakehi)が所有している場合、取ることは許されない(na vaṭṭatīti)。

Anāpattibhedavaṇṇanā niṭṭhitā.

罪がないことの区別に関する説明(Anāpattibhedavaṇṇanā)は終わった。

Padabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

語句の分析に関する説明(Padabhājanīyavaṇṇanā)は終わった。

Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā

雑多な話に関する説明(Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā)

Dārukhaṇḍādīsu ‘‘bhāriyamidaṃ, tvaṃ ekapassaṃ ukkhipāhi, ahaṃ ekapassaṃ ukkhipāmī’’ti ubhayesaṃ payogena ekassa vatthuno ṭhānācāvanaṃ sandhāya **‘‘sāhatthikāṇattika’’**nti vuttaṃ. Idañca kāyavācānaṃ īdise ṭhāne aṅgabhāvamattadassanatthaṃ vuttaṃ. Yāya pana cetanāya samuṭṭhāpito payogo sāhatthiko āṇattiko vā padhānabhāvena ṭhānācāvanaṃ sādheti, tassā vasena āpatti kāretabbā. Aññathā sāhatthikaṃ vā āṇattikassa aṅgaṃ na hoti, āṇattikaṃ vā sāhatthikassāti idaṃ virujjhati.

「木の断片など(Dārukhaṇḍādīsu)」において、「これは重い、あなたは片方を持ち上げなさい、私は片方を持ち上げます」と、両者の共同作業(ubhayesaṃ payogena)によって、一つの対象(ekassa vatthuno)がその場所から動く(ṭhānācāvanaṃ)ことを指して、「自らの手による指示(sāhatthikāṇattika)」と述べられている。これは、身体と口の動作(kāyavācānaṃ)が、このような状況で一部となる(aṅgabhāvamattadassanatthaṃ)ことを示すために述べられている。しかし、どの意志(cetanāya)によって引き起こされた、自らの手による指示(sāhatthiko)または指示(āṇattiko)が、主要な役割(padhānabhāvena)を果たしてその場所からの移動(ṭhānācāvanaṃ)を達成するか、その意志(tassā vasena)によって罪(āpatti)を決定すべきである。そうでなければ、自らの手による指示(sāhatthikaṃ)は指示(āṇattikassa)の一部ではなく、指示(āṇattikaṃ)は自らの手による指示(sāhatthikassāti)の一部ではなくなり、これは矛盾する。

Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

雑多な話に関する説明(Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā)は終わった。

Vinītavatthuvaṇṇanā

整えられた品々に関する説明(Vinītavatthuvaṇṇanā)

132. Vinītavatthūsu sandhāvatīti suṭṭhu dhāvati. Vidhāvatīti vividhā nānappakārena dhāvati. Kāyavacīdvārabhedaṃ vināpīti kāyacopanaṃ vacībhedañca vinā. Paṭisaṅkhānabalenāti tathāvidhacittuppāde ādīnavapaccavekkhaṇabalena.

「整えられた品々(Vinītavatthūsu)において走り回る(sandhāvati)」とは、よく走る(suṭṭhu dhāvati)という意味である。「様々な走り方をする(vidhāvati)」とは、様々な(vividhā)、多くの(nānappakārena)走り方をする(dhāvati)という意味である。「身体と口の働きなしに(kāyavacīdvārabhedaṃ vināpīti)」とは、身体の動き(kāyacopanaṃ)や言葉の働き(vacībhedañca)なしに、という意味である。「省察の力によって(Paṭisaṅkhānabalenāti)」とは、そのような心の状態(tathāvidhacittuppāde)における欠点(ādīnavapaccavekkhaṇa)を省察する力(balena)によって、という意味である。

135. Pucchāsabhāgenāti pucchānurūpena. Nirutti eva patho niruttipatho, tasmiṃ niruttipathe. Tenāha **‘‘vohāravacanamatte’’**ti.

「質問の性質によって(Pucchāsabhāgenāti)」とは、質問に応じて(pucchānurūpena)という意味である。「言葉の道(Nirutti eva patho niruttipatho)」とは、言葉の道(niruttipathe)である。それゆえ、「単なる一般的な言葉(vohāravacanamatte)」と言われている。

137. Yathākammaṃ gatoti iminā tassa matabhāvaṃ dasseti. Abbhuṇheti imināpi vuttameva pariyāyantarena vibhāvetuṃ **‘‘allasarīre’’**ti vuttaṃ. Visabhāgasarīreti itthisarīre. Visabhāgasarīrattā accāsannena na bhavitabbanti āha **‘‘sīse vā’’**tiādi. Vaṭṭatīti visabhāgasarīrepi attanāva vuttavidhiṃ kātuṃ sāṭakañca gahetuṃ vaṭṭati. Keci pana ‘‘kiñcāpi iminā sikkhāpadena anāpatti, itthirūpaṃ pana āmasantassa dukkaṭa’’nti vadanti.

「因果応報に従って(Yathākammaṃ gatoti)」とは、これにより彼の死(tassa matabhāvaṃ)を示している。「さらに(Abbhuṇheti)」とは、これにより既に述べられたことを、別の言葉で説明するために、「湿った体(allasarīre)」と述べられている。「異なる種類の体(Visabhāgasarīreti)」とは、女性の体(ithisarīre)である。「異なる種類の体であるため、非常に近くにはない(Visabhāgasarīrattā accāsannena na bhavitabbanti)」と、「頭(sīse vā)」などと述べられている。「許される(Vaṭṭatīti)」とは、異なる種類の体(visabhāgasarīrepi)であっても、自分自身で述べられた方法(attanāva vuttavidhiṃ)を行い、布(sāṭakañca)を取ることは許される(vaṭṭati)という意味である。しかし、一部の人々は、「この戒律(sikkhāpadena)では罪(anāpatti)ではないが、女性の姿(itthirūpaṃ)に触れる者には軽罪(dukkaṭa)がある」と述べている。

138. Kusaṃ saṅkāmetvāti kusaṃ parivattetvā. Kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhīti ādi-saddena tulākūṭakaṃsakūṭavañcanādiṃ saṅgaṇhāti. Tattha kūṭamānaṃ hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti. Tattha hadayanti nāḷiādimānabhājanānaṃ abbhantaraṃ, tassa bhedo chiddakaraṇaṃ hadayabhedo, so sappitelādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena ‘‘saṇikaṃ āsiñcā’’ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati. Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dento vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti. Rajjubhedo khettavatthuminanakāle labbhati. Khettādiṃ minantā hi amahantampi mahantaṃ katvā minanti, mahantampi amahantaṃ. Kūṭakahāpaṇo pākaṭoyeva.

「草を転がして(Kusaṃ saṅkāmetvāti)」とは、草を丸めて(kusaṃ parivattetvā)という意味である。「偽りの計量器、偽りの貨幣など(Kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhīti)」とは、adi(など)という言葉によって、偽りの天秤(tulākūṭaka)、偽りの枡(masakūṭa)、詐欺(vañcanādiṃ)などが含まれる。その中で、偽りの計量器(kūṭamānaṃ)は、心臓を破る(hadayabheda)、穂先を破る(sikhābheda)、糸を破る(rajjubheda)の三種類がある。その中で、「心臓(hadayanti)」とは、容器(nāḷiādimānabhājanānaṃ)の内側(abbhantaraṃ)であり、それを破る(tassa bhedo)こと、つまり穴を開けること(chiddakaraṇaṃ)が心臓を破る(hadayabhedo)であり、それは液体などを計量する際に適用される。それら(液体など)を取るとき、下部の穴(heṭṭhāchiddena)から計量器(mānena)で「ゆっくり注ぎなさい」と言って、容器の内部に多くこぼれさせ、取っている。与えるときには、穴を塞ぎ、素早く満たして与えている。穂先を破る(Sikhābhedo)とは、ゴマや米などを計量する際に適用される。それら(ゴマや米など)を取るとき、ゆっくりと穂先(sikhaṃ)を押し上げて取っている。与えるときには、素早く満たして穂先を切り取って与えている。糸を破る(Rajjubhedo)とは、土地などを計量する際に適用される。土地などを計量するとき、小さなものを大きく見せかけ、大きなものを小さく見せかけて計量する。偽りの貨幣(Kūṭakahāpaṇo)は明白である。

Tulākūṭaṃ pana rūpakūṭaṃ aṅgakūṭaṃ gahaṇakūṭaṃ paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti. Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā sarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti. Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge akkamati. Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge. Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge.

偽りの天秤(Tulākūṭaṃ)は、偽りの形(rūpakūṭa)、偽りの腕(aṅgakūṭa)、偽りの持ち方(gahaṇakūṭa)、偽りの隠蔽(paṭicchannakūṭanti)の四種類がある。その中で、偽りの形(rūpakūṭaṃ)とは、二つの天秤を同じ形にして、取る際には大きい方(mahatiyā)で取り、与える際には小さい方(khuddikāya)で与えることである。偽りの腕(Aṅgakūṭaṃ)とは、取る際には天秤の後ろ側(pacchābhāge)に手で天秤を抑え、与える際には前側(pubbabāge)で抑えることである。偽りの持ち方(Gahaṇakūṭaṃ)とは、取る際には紐(rajjuṃ)を下に持ち、与える際には上に持つことである。偽りの隠蔽(Paṭicchannakūṭaṃ)とは、天秤に穴を開け、内部に鉄粉(ayacuṇṇaṃ)を入れて取り、それを後ろ側(pacchābhāge)にする(重くする)、与える際には前側(aggabhāge)にする(軽くする)ことである。

Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇā karonti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhaṃ kulaṃ pavisitvā ‘‘suvaṇṇabhājanāni kiṇathā’’ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti. Tato tehi ‘‘kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo’’ti vutte ‘‘vīmaṃsitvā gaṇhathā’’ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbapātiyo datvā gacchanti.

「カンサ(Kaṃso)」とは、金色の皿(suvaṇṇapāti)を指し、それによる詐欺(taṃ vañcanaṃ)をカンサ詐欺(kaṃsakūṭaṃ)という。どのようにか? 一つの金色の皿を作り、他の二つの銅製の皿(lohapātiyo)を金色の色にする。それから、地方に行って、ある裕福な家庭に入り、「金の器を買いませんか」と言って、値段を尋ねられたら、より高い値段で渡そうとする。それに対して、彼らが「どうやってこれらの金の価値がわかるのですか」と尋ねると、「よく調べて買いなさい」と言って、金色の皿を石でこすり、すべての皿を与えて立ち去る。

Vañcanaṃ nāma tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ. Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati. Tameko dhutto ‘‘kiṃ, bho, migo agghati, kiṃ migapotako’’ti āha. ‘‘Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka’’nti ca vutte ekaṃ kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto ‘‘na me, bho, migapotakena attho, migaṃ me dehī’’ti āha. Tena hi dve kahāpaṇe dehīti. So āha – ‘‘nanu, bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno’’ti? ‘‘Āma dinno’’ti. ‘‘Imaṃ migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo, ayañca kahāpaṇagghanako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantī’’ti. So ‘‘kāraṇaṃ vadatī’’ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.

詐欺(Vañcanaṃ)とは、これらの様々な方法で他者を欺くことである。その中の一つの例がある。ある猟師(luddako)が鹿(miga)と子鹿(migapotaka)を捕らえてやってきた。それをある詐欺師(dhutto)が「おい、鹿はいくらで、子鹿はいくらですか?」と尋ねた。「鹿は二カーサパ(kahāpaṇa)、子鹿は一カーサパ」と答えると、一カーサパを払って子鹿を受け取り、少し行って戻り、「私は子鹿は必要ありません、鹿をください」と言った。「それなら二カーサパ払いなさい」と言った。彼は「いや、最初に一カーサパ払ったではありませんか?」と言った。「ああ、払った」。「この子鹿を取りなさい、そうすれば、あの鹿とこの子鹿の値段で、合計二カーサパになるでしょう」と言った。彼は「理由を言っている」と悟り、子鹿を受け取って鹿は渡さなかった。

Balasāti balena. Panthaghāta-ggahaṇena himaviparāmosagumbaviparāmosāpi saṅgahitā. Tattha yaṃ himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ mūsanti, ayaṃ himaviparāmoso. Yaṃ gummādīhi paṭicchannā janaṃ mūsanti, ayaṃ gumbaviparāmoso.

「力によって(Balasāti)」とは、力によって(balena)という意味である。「旅人を襲うこと(Panthaghāta-ggahaṇena)」によって、雪による欺瞞(himaviparāmosagumba)と茂みによる欺瞞(viparāmosāpi)も含まれる。その中で、雪が降る時期に雪に隠れて、道を進む人々を欺くこと(yaṃ himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ mūsanti)、これが雪による欺瞞(himaviparāmoso)である。茂みなど(gummādīhi)に隠れて人々を欺くこと(yaṃ gummādīhi paṭicchannā janaṃ mūsanti)、これが茂みによる欺瞞(gumbaviparāmoso)である。

Uddhāreyeva pārājikanti ‘‘sace sāṭako bhavissati, gaṇhissāmī’’ti parikappassa pavattattā sāṭakassa ca tattha sabbhāvato. Padavārena kāretabboti bhūmiyaṃ anikkhipitvāva vīmaṃsitattā vuttaṃ. Pariyuṭṭhitoti anubaddho. Disvā haṭattā parikappāvahāro na dissatīti iminā parikappāvahārassa asambhavaṃ dassento mahāpaccariādīsu vuttassa ayuttabhāvaṃ vibhāveti. Mahāaṭṭhakathāyantiādinā pana parikappāvahārasambhavaṃ pāḷiyā saṃsandanabhāvañca vibhāvento mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttameva suvuttanti dīpeti. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi mahāaṭṭhakathānayova dassito.

「引き抜くこと(Uddhāreyeva)で波羅夷罪(pārājikanti)」とは、「もし布があれば、それを取ろう」という考え(parikappa)が継続しているため、布(sāṭakassa)もそこにある(tattha sabbhāvato)という意味である。「場所を区切って行うべき(Padavārena kāretabboti)」とは、地面に置かずに(bhūmiyaṃ anikkhipitvāva)よく考えて(vīmaṃsitattā)述べられていることである。「囲まれている(Pariyuṭṭhitoti)」とは、後を絶たない(anubaddho)という意味である。「見て取ったこと(Disvā haṭattā)によって、考え(parikappa)の余地がなくなった(avahāro na dissatīti)」と述べることで、大規模な誤解(mahāpaccariādīsu)で述べられていることの不当性(ayuttabhāvaṃ)を明らかにしている。しかし、「大注釈(Mahāaṭṭhakathāyantiādinā)」には、考え(parikappa)の余地があること(avahārasambhavaṃ)と、経典(pāḷiyā)との一致(saṃsandanabhāvañca)を明らかにしながら、大注釈(mahāaṭṭhakathāyaṃ)で述べられていることがよく述べられている(suvuttanti)ことを示している。それゆえ、母集団(mātikāṭṭhakathāyampi)でも、大注釈(mahāaṭṭhakathānayova)のやり方が示されている。

Kecīti mahāaṭṭhakathāyameva ekacce ācariyā. Mahāpaccariyaṃ panāti pana-saddo kecivādato mahāpaccarivādassa visesasandassanattho. Tena kecivādo mahāpaccarivādenapi na sametīti dasseti. Mahāaṭṭhakathānayo eva ca mahāpaccarivādenapi saṃsandanato yuttataroti vibhāveti.

「一部の人々(Kecīti)」とは、大注釈(mahāaṭṭhakathāyameva)における一部の師(ekacce ācariyā)である。「しかし、大解釈(Mahāpaccariyaṃ panāti)」とは、しかし(pana)という言葉は、一部の人々の意見(kecivādato)と、大解釈(mahāpaccarivādassa)との違いを示す(visesasandassanattho)ためのものである。それゆえ、一部の人々の意見(kecivādo)は、大解釈(mahāpaccarivādenapi)とも一致しない(na sametīti)ことを示している。大注釈(Mahāaṭṭhakathānayo)は、大解釈(mahāpaccarivādenapi)とも一致するため、より適切である(yuttataroti)ことを明らかにしている。

Alaṅkārabhaṇḍanti aṅgulimuddikādi alaṅkārabhaṇḍaṃ. Kusaṃ pātetvāti vilīvamayaṃ vā tālapaṇṇamayaṃ vā katasaññāṇaṃ yaṃ kiñci kusaṃ pātetvā. Samagghataranti appagghataraṃ. Parakoṭṭhāsato kuse uddhaṭepi na tāva kusassa parivattanaṃ jātanti vuttaṃ **‘‘uddhāre rakkhatī’’**ti. Siveyyakanti siviraṭṭhe jātaṃ.

「装飾品(Alaṅkārabhaṇḍanti)」とは、指輪(aṅgulimuddikādi)などの装飾品(alaṅkārabhaṇḍaṃ)である。「草を破って(Kusaṃ pātetvāti)」とは、葦(vilīvamayaṃ)またはヤシの葉(tālapaṇṇamayaṃ)で作られた印(katasaññāṇaṃ)であり、どのような草(yaṃ kiñci kusaṃ)であっても、それを破って(pātetvā)という意味である。「より価値のある(samagghataranti)」とは、より価値の低い(appagghataraṃ)という意味である。「他の部分から(Parakoṭṭhāsato)」とは、草を引き抜いても(kuse uddhaṭepi)、まだ草が丸められた(kusassa parivattanaṃ jātanti)とは言えない(na tāva jātanti)、という意味である。「引き抜いて守る(uddhāre rakkhatī)」と述べられている。「シヴィ(Siveyyakanti)」とは、シヴィ国(siviraṭṭhe)で生まれた(jātaṃ)という意味である。

139. Jantāgharavatthusmiṃ yasmā ānandatthero tattha anāpattibhāvaṃ jānāti, tasmā ‘‘tassa kukkuccaṃ ahosī’’ti na vuttaṃ. Yasmā ca sayaṃ bhagavato nārocesi, tasmā ‘‘ārocesī’’ti ekavacanaṃ na vuttaṃ.

「浴場(Jantāgharavatthusmiṃ)」において、アーナンダ長老(ānandatthero)は、そこでは罪(anāpattibhāvaṃ)がないことを知っている(jānāti)ので、「彼に疑念が生じた(tassa kukkuccaṃ ahosī)」とは述べられていない。また、彼自身が仏(bhagavato)に報告しなかった(nārocesi)ので、「報告した(ārocesī)」という単数形(ekavacanaṃ)は用いられていない。

140. Vighāsanti khāditāvasesaṃ ucchiṭṭhaṃ vā. Kappiyaṃ kārāpetvāti pacāpetvā. Attaguttatthāyāti taṃnimittaupaddavato attānaṃ rakkhaṇatthāya. Jighacchābhibhūtā hi sīhādayo attanā khādiyamānaṃ gaṇhantānaṃ anatthampi kareyyuṃ. Parānuddayatāyāti sīhādīsu parasattesu anukampāya. Jighacchāvinodanatthañhi tehi khādiyamānaṃ te palāpetvā gaṇhato tesu anukampā nāma na bhavissati.

「食べ残し(Vighāsanti)」とは、食べた残りのもの(khāditāvasesaṃ)または残り物(ucchiṭṭhaṃ vā)という意味である。「調理させる(Kappiyaṃ kārāpetvāti)」とは、調理させる(pacāpetvā)という意味である。「自分自身を守るために(Attaguttatthāyāti)」とは、その原因となる災害(taṃnimittaupaddavato)から自分自身を守る( rakkhaṇatthāya)ためである。空腹に打ち勝った(Jighacchābhibhūtā)ライオンなど(sīhādayo)は、自分たちが食べているものを取ろうとする者たち(attanā khādiyamānaṃ gaṇhantānaṃ)に危害を加えることがある(anatthampi kareyyuṃ)。「他者への慈悲(Parānuddayatāyāti)」とは、ライオンなど(sīhādīsu)が他の動物を食べている(parasattesu)ときに、慈悲(anukampāya)を持つことである。空腹を満たす(jighacchāvinodanatthañhi)ために、彼らが食べているものを、彼らを追い払って(palāpetvā)取る(gaṇhato)場合、彼らに対する慈悲(tesu anukampā)はない、ということである。

141. Tekaṭulayāguvatthumhi viyāti musāvādasāmaññato vuttaṃ. Āṇattehīti sammatena āṇattehi. Āṇattenāti sāmikehi āṇattena. Aparassa bhāgaṃ dehīti asantaṃ puggalaṃ dassetvā gahitattā **‘‘bhaṇḍadeyya’’**nti vuttaṃ. Aññenāti yathāvuttehi sammatādīhi catūhi aññena. **‘‘Aparampi bhāgaṃ dehī’’**ti vuttepi saṅghasantakattā amūlakameva gahitanti **‘‘uddhāreyeva bhaṇḍagghena kāretabbo’’**ti vuttaṃ. Itarehi dīyamānanti sammatena, tena āṇattena vā dīyamānaṃ. Evaṃ gaṇhatoti ‘‘aparampi bhāgaṃ dehī’’ti vatvā vā kūṭavassāni gaṇetvā vā gaṇhato. Sudinnanti heṭṭhā sāmikena, tena āṇattena vā dīyamānaṃ gihisantakaṃ ‘‘aparassa bhāgaṃ dehī’’ti vatvā gaṇhato aparassa abhāvato sāmisantakameva hotīti bhaṇḍadeyyaṃ jātaṃ. Idha pana tehi evaṃ dīyamānaṃ ‘‘aparampi bhāgaṃ dehīti vatvā vā kūṭavassāni gaṇetvā vā gaṇhato dehī’’ti vuttattā aññātakaviññattimattaṃ ṭhapetvā neva pārājikaṃ na bhaṇḍadeyyanti sudinnameva hoti.

141. テカトゥラヤグワッタムヒ(Tekaṭulayāguvatthumhi)より、アヤティ(āyati)は虚偽の一般論から生じたと述べられている。「アナーッテヒ(Āṇattehī)」(命じられた)とは、合意により命じられた者たちを意味する。「アナーッテーナーティ(Āṇattenāti)」(命じられたことにより)とは、所有者によって命じられたことを意味する。偽の人物を示して「他の者の分をください」と受け取ったため、「バンダデイ(bhaṇḍadeyya)」(物品の分け前)と言われた。別の者とは、前述の合意された者たちなどの四つの別の者たちを意味する。「更に他の者の分をください」と言われても、共同体の所有物であるため、根拠なく受け取られたので、「取り上げて、物品の分け前によってなされなければならない」と言われた。他の者たちによって与えられるとは、合意によって、またはその命じられた者によって与えられることを意味する。このように受け取ることとは、「更に他の者の分をください」と言って、または不正確な量りで量って受け取ることである。正しく与えられたとは、下で所有者によって、またはその命じられた者によって与えられる、在家者の所有物である「他の者の分をください」と言って受け取ることである。他の者がいないため、在家者の所有物のみであるため、物品の分け前となった。しかしここでは、それらによってこのように与えられる「更に他の者の分をください」と言って、または不正確な量りで量って受け取るように与えよ、と言われたため、知られていない認識のみを残して、パーラージカ(pārājika)でも物品の分け前でもない、正しく与えられたものとなった。

142-3. Parikkhāravatthūsu vuttaparikkhārassa heṭṭhā vuttabhaṇḍassa ca ko viseso? Yaṃ paribhogayoggaṃ ābharaṇādirūpaṃ akatvā yathāsabhāvato ṭhapitaṃ, taṃ bhaṇḍaṃ. Yaṃ pana tathā katvā paribhuñjituṃ anucchavikākārena ṭhapitaṃ ābharaṇādikaṃ, taṃ parikkhāranti veditabbaṃ.

142-3. パリッハーラワッタス(Parikkhāravatthūsu)(用具に関する事柄)で述べられたパリッハーラ(parikkhāra)(用具)と、下で述べられたバンダ(bhaṇḍa)(物品)との違いは何であるか? 使用に適した装飾品などの形で作られておらず、本来のまま置かれたものは、バンダ(bhaṇḍa)である。しかし、そのように作られ、使用するのにふさわしい方法で置かれた装飾品などは、パリッハーラ(parikkhāra)(用具)であると知られるべきである。

144-146. Saṅkāmetvāti ṭhitaṭṭhānato apanetvā. Thavikanti upāhanatthavikādi yaṃkiñci thavikaṃ. Āharāpentesu bhaṇḍadeyyanti ‘‘gahite attamano hotī’’ti (mahāva. 356) vacanato anattamanassa santakaṃ gahitampi puna dātabbamevāti vuttaṃ. ‘‘Sammukhībhūtehi bhājetabba’’nti (mahāva. 379) vacanato bhājanīyabhaṇḍaṃ upacārasīmaṭṭhānaṃyeva pāpuṇātīti āha **‘‘upacārasīmāyaṃ ṭhitasseva gahetuṃ vaṭṭatī’’**ti.

144-146. サンカーメトワーティ(Saṅkāmetvāti)(移動させて)とは、置かれていた場所から移動させること。「サヴィカーンティ(Thavikanti)」(容器)とは、靴の容器などを指す、どのような容器であっても。「アハーラーペンティス(Āharāpentesu)」(持ってこさせる)という文脈で「バンダデイ(bhaṇḍadeyya)」(物品の分け前)とは、「受け取って満足する」(mahāva. 356)と明確に述べられているため、満足していない者の所有物を受け取ったとしても、再び与えなければならないと述べられている。「サームムキーブーテーヒ(Sammukhībhūtehi)」(目の前にいる者たちによって)、「分割されるべき」(mahāva. 379)と明確に述べられているため、分割されるべき物品は、領域の境界にまで達するため、「領域の境界にいる者から受け取るのが適切である」と言っている。

148-9. ‘‘Bhaṇḍadeyyanti ubhinnaṃ sālayabhāve sati corassa vā sāmikassa vā sampattassa kassaci dātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Eseva nayoti paṃsukūlasaññāya gahite bhaṇḍadeyyaṃ, theyyacittena pārājikanti attho. Gāmesūti gāmikesu manussesu. Gāma-ggahaṇena hettha gāmaṭṭhā vuttā. Vuṭṭhahantesūti gāmaṃ chaḍḍetvā palāyantesu. Puna āvasante janapadeti jānapadikesu puna āgantvā vasantesu.

148-9. 「バンダデイ(bhaṇḍadeyya)」(物品の分け前)とは、両者が不在の場合、盗賊にも所有者にも、現れた誰にでも与えるのが適切である」と人々は言う。これと同じ規則とは、砂の浄化(paṃsukūla)として受け取られた物品の分け前であり、窃盗の意図をもって(パーラージカ)であるという意味である。「ガーメス(Gāmesū)」(村々で)とは、村に住む人々のことである。村(gāma)という言葉で、ここでは村にいる人々が述べられている。「ヴッターハンテース(Vuṭṭhahantesū)」(立ち去るとき)とは、村を離れて逃げる時である。再び住む人々(janapadeti)とは、地方に再びやって来て住む人々である。

Avisesena vuttanti ‘‘saussāhā vā nirussāhā vā’’ti visesaṃ aparāmasitvā sāmaññato vuttaṃ. Na hi katipayānaṃ anussāhe sati saṅghikaṃ asaṅghikaṃ hotīti ayamettha adhippāyo. Saussāhamattameva pamāṇanti sāmikānaṃ paricchinnabhāvato vuttaṃ. Tatoti gaṇasantakato puggalasantakato vā. Senāsanatthāya niyamitanti idaṃ nidassanamattaṃ, catūsu paccayesu yassa kassaci atthāya niyamitepi vuttanayameva. Issaravatāyāti paraṃ āpucchitvā vā anāpucchitvā vā dātabbakiccaṃ natthi, ayamevettha pamāṇanti evaṃ attano issarabhāvena. Agghena kāretabboti agghānurūpaṃ dukkaṭena thullaccayena vā kāretabbo. Issaravatāya paribhuñjato gīvāti na kevalaṃ ettheva gīvā, heṭṭhā kulasaṅgahatthāya issaravatāya vā dinnepi gīvāyeva. Sukhāditamevāti antovihāre nisīditvā ghaṇṭippaharaṇādivuttavidhānassa katattā sukhāditaṃ. Saṅghikañhi vebhaṅgiyabhaṇḍaṃ antovihāre vā bahisīmāya vā hotu, bahisīmāyaṃ ṭhitehi apaloketvā bhājetuṃ na vaṭṭati, ubhayattha ṭhitampi pana antosīmāyaṃ ṭhitehi apaloketvā bhājetuṃ vaṭṭatiyeva. Teneva tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ ‘‘vihāreyeva nisīditvā evaṃ katattā sukhāditanti āhā’’ti. Ayañca attho vassūpanāyikakkhandhakaṭṭhakathāyaṃ āvi bhavissati.

区別なく述べられたとは、「熱心な者もそうでない者も」(saussāhā vā nirussāhā vā)と、区別を考慮せずに一般的に述べられたことを意味する。なぜなら、一部の者が熱心でないからといって、共同体のものが共同体でないものになるわけではない、というのがここでの意味である。熱心なことだけが基準であるとは、所有者たちが特定されているため、述べられている。そこからとは、共同体の所有物から、または個人の所有物からである。僧院の用途のために定められたとは、これはこの場合であり、四つの必需品において、誰かのために定められた場合でも、述べられた規則と同じである。権力によってとは、他者に尋ねるか、尋ねないかにかかわらず、与えるべき行為はない、これが基準である、このように、自身の権力によってである。価格によってなされるべきとは、価格に見合ったものを、ドゥッカタ(dukkaṭa)またはスルラッチャヤ(thullaccaya)によってなされるべきである。権力によって使用する際の「ギーヴァー」(gīvā)とは、ここでは単にギーヴァー(gīvā)だけでなく、下で家族の助けのために権力によって与えられた場合でも、ギーヴァー(gīvā)である。快適にされたとは、内部の僧房に座って、鐘を鳴らすなどの定められた方法が行われたため、快適にされた。「共同体のもの(saṅghika)」(saṅghika)であるヴェーバンギヤ(vebhaṅgiyabhaṇḍa)の物品は、内部の僧房にあっても、外の境界にあってもよい。外の境界にあっても、満足した者たちによって分割して与えるのは適切ではない。しかし、両方の場所にあるものでも、内部の境界にある者たちによって満足した者たちに分割して与えるのは適切である。それゆえ、三つの結び目の場所でも、「僧房に座って、このように行われたため、快適にされた」と述べられている。この意味は、雨季の供給に関する集会(vassūpanāyikakkhandhakṭhakathā)において明らかになるであろう。

150. Vuttavādakavatthūsu pāḷiyaṃ yugasāṭakanti sāṭakayugaṃ. Tulanti palasataṃ. Doṇanti soḷasanāḷimattaṃ. Paricchedaṃ pana katvāti yattakaṃ icchitaṃ, tattakaṃ agghavasena vā cīvarādipaccayavasena vā paricchedaṃ katvā. Upārambhāti ‘‘bhadantā aparicchedaṃ katvā vadantī’’ti evaṃ dosāropanato.

150. ヴッタワーダカワッタス(Vuttavādakavatthūsu)(述べられた言葉に関する事柄)における経典では、「ユーガサータカンティ(yugasāṭakanti)」(一対の衣服)とは、一対の衣服を意味する。「トゥランティ(Tulanti)」(量る)とは、百のパーラ(pala)を意味する。「ドンナンティ(Doṇanti)」(ドゥーナ)とは、十六ナーリ(nāḷi)の量である。「区分をして」(Paricchedaṃ pana katvāti)とは、望むだけ、価格によって、または衣などの必需品によって、区分をして。「ウパーランバーティ(Upārambhāti)」(非難する)とは、「尊者たち、区分せずに話しています」とこのように、欠点を指摘することから生じる。

153. Chātajjhattanti jighacchādukkhena pīḷitaattasantānaṃ. Dhanukanti khuddakadhanukaṃ. Baddho hotīti tiriyaṃ baddho hoti. Sunakhadaṭṭhanti sāmikehi vissajjitasunakhena gahitaṃ. Yaṭṭhiyā saha pātetīti sūkarassa āgamanato puretarameva tattha abajjhanatthāya pāteti. Maddanto gacchati, bhaṇḍadeyyanti ekasūkaragghanakaṃ bhaṇḍaṃ dātabbaṃ. Na hi tena maggena gacchantā sabbeva sūkarā tena pāsena bajjhanti, ekoyeva paṭhamataraṃ gacchanto bajjhati, tasmā ekasūkaragghanakaṃ bhaṇḍaṃ dātabbaṃ. Pacchā gacchatīti tena katapayogena agantvā pacchā sayameva gacchati. Heṭṭhā vuttesupi īdisesu ṭhānesu eseva nayo. Uddharitvā chaḍḍetīti puretarameva uddharitvā chaḍḍeti. Vihārabhūmiyanti vihārasāmantā araññappadese. Rakkhaṃ yācitvāti rājarājamahāmattādīnaṃ santikaṃ gantvā anuddissa rakkhaṃ yācitvā.

153. チャタジタンティ(Chātajjhattanti)(飢餓に苦しむ)とは、飢餓の苦しみによって悩まされている者たち。「ダヌカンティ(Dhanukanti)」(弓)とは、小さな弓。「バッドーホーティ(Baddho hotīti)」(結ばれている)とは、横に結ばれていること。「スナクアダッタンティ(Sunakhadaṭṭhanti)」(犬に噛まれた)とは、所有者によって放たれた犬に噛まれたこと。「ヤスティヤーサハー パーテーティ(Yaṭṭhiyā saha pātetīti)」(杖と共に倒す)とは、豚が現れる前に、そこに罠を仕掛けること。「マッダントーガチャティ(Maddanto gacchati)」(踏みながら進む)、「バンダデイ(bhaṇḍadeyyanti)」(物品の分け前)とは、一頭の豚の価格に相当する物品を与えるべきである。なぜなら、その道を通るすべての豚がその罠にかかるわけではなく、最初に進んだ一頭だけがかかるからである。したがって、一頭の豚の価格に相当する物品を与えるべきである。「パッチャーガチャティ(Pacchā gacchatīti)」(後で進む)とは、そのように仕掛けられた罠にかからずに、後で自分自身で進むことである。下で述べられた場合でも、このような場所では、この規則が適用される。「ウッダハリッチャーチャデーティ(Uddharitvā chaḍḍetīti)」(取り上げて捨てる)とは、それよりも前に取り上げて捨てること。「ヴィハーラブーミアンティ(Vihārabhūmiyanti)」(僧房の土地)とは、僧房の周囲の森のこと。「ラクシャーヤーチトワーティ(Rakkhaṃ yācitvāti)」(保護を求めて)とは、王や高官などの元へ行って、対象を定めずに保護を求めて。

Kumīnamukhanti kumīnassa anto macchānaṃ pavisanamukhaṃ. Gumbe khipati, bhaṇḍadeyyamevāti kumīnassa anto pavisitabbānaṃ macchānaṃ agghena bhaṇḍadeyyaṃ.

クミーナムカハンティ(Kumīnamukhanti)(ワニの口)とは、ワニの内部に魚が入る口のこと。「ゴムベキパーティ(Gumbe khipati)」(水たまりに投げる)、「バンダデイアメヴァーティ(bhaṇḍadeyyamēvāti)」(物品の分け前である)とは、ワニの内部に入る魚の価格として、物品の分け前である。

156. Vīsatiṃsādivasena paricchinnā bhikkhū etthāti paricchinnabhikkhukaṃ. Therānanti āgantukattherānaṃ. Tesampīti āvāsikabhikkhūnampi. Paribhogatthāyāti saṅghikaparibhogavasena paribhuñjanatthāya. Gahaṇeti pāṭhaseso daṭṭhabbo. Yatthāti yasmiṃ āvāse. Aññesaṃ atthibhāvanti aññesaṃ āgantukabhikkhūnaṃ atthibhāvaṃ. Tatthāti tādise āvāse. Bhājetvā khādantīti āgantukānampi sampattānaṃ bhājetvā khādantīti adhippāyo. Catūsu paccayesu sammā upanentīti ambaphalādīni vikkiṇitvā cīvarādīsu catūsu paccayesu sammā upanenti. Cīvaratthāya niyametvā dinnāti ‘‘imesaṃ rukkhānaṃ phalāni vikkiṇitvā cīvaresuyeva upanetabbāni, na bhājetvā khāditabbānī’’ti evaṃ niyametvā dinnā. Tesupi āgantukā anissarāti paccayaparibhogatthāya niyametvā dinnattā bhājetvā khādituṃ anissarā.

156. ヴインサティサージヴァセーナ(Vīsatiṃsādivasena)(二十などの割合で)区分された比丘たちがここにいるとは、区分された比丘がいることを意味する。「テーラーナンティ(Therānanti)」(長老たち)とは、訪れてきた長老たち。「テサンプーティ(Tesampīti)」(彼らにもまた)とは、住んでいる比丘たちにも。「パリンボーガッターヤーティ(Paribhogatthāyāti)」(使用のため)とは、共同体による使用のために。「ガーハネーティ(Gahaṇeti)」(受け取る)とは、経典の残りの部分として見られるべきである。「ヤッチャーティ(Yatthāti)」(どこに)とは、どの僧房に。「アニェーサンアッティバーヴァンティ(Aññesaṃ atthibhāvanti)」(他の者たちの存在)とは、他の訪れてきた比丘たちの存在のこと。「タッチャーティ(Tatthāti)」(そこに)とは、そのような僧房に。「バージェトワーハーダンティー(Bhājetvā khādantīti)」(分割して食べる)とは、訪れてきた者たちにも、現れた者たちにも、分割して食べるという意味である。四つの必需品を正しく捧げる(sammā upanentīti)とは、マンゴーの果実などを売って、衣などの四つの必需品に正しく捧げることである。衣のために定められて与えられたとは、「これらの木々の果実を売って、衣に捧げるべきであり、分割して食べるべきではない」とこのように定められて与えられたことである。それらにおいても、訪れてきた者たちは(anissarāti)必需品の使用のために定められて与えられたため、分割して食べることはできない。

Na tesu…pe… ṭhātabbanti ettha āgantukehi heṭṭhā vuttanayena bhājetvā khāditabbanti adhippāyo. Tesaṃ katikāya ṭhātabbanti ‘‘bhājetvā na khāditabba’’nti vā ‘‘ettakesu rukkhesu phalāni gaṇhissāmā’’ti vā ‘‘ettakāni phalāni gaṇhissāmā’’ti vā ‘‘ettakānaṃ divasānaṃ abbhantare gaṇhissāmā’’ti vā ‘‘na kiñci gaṇhissāmā’’ti vā evaṃ katāya āvāsikānaṃ katikāya āgantukehi ṭhātabbaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ ‘‘anissarā’’ti vacanena dīpitoyeva attho mahāpaccariyaṃ **‘‘catunnaṃ paccayāna’’**ntiādinā vitthāretvā dassito. Paribhogavasenevāti ettha eva-saddo aṭṭhānappayutto. Paribhogavasena tameva bhājetvāti yojetabbaṃ. Etthāti etasmiṃ vihāre raṭṭhe vā. Senāsanapaccayanti senāsanañca tadatthāya niyametvā ṭhapitañca.

彼らにおいては…(省略)…留まるべきであるとは、ここでは訪れてきた者たちが、下で述べられた規則のように、分割して食べるべきではないという意味である。彼らの規定(katikāya)に従って留まるべきであるとは、「分割して食べてはならない」と、または「これだけの木々の果実を受け取る」と、または「これだけの果実を受け取る」と、または「これだけの日のうちに受け取る」と、または「何も受け取らない」と、このように住んでいる比丘たちによって定められた規定に従って留まるべきである。大アッカタ(Mahāaṭṭhakathā)では、「できない」(anissarā)という言葉によって示された意味は、マハーパッチャリヤ(mahāpaccariya)で「四つの必需品」(catunnaṃ paccayāna)などによって詳しく説明されている。使用による(Paribhogavasenevāti)とは、ここでは「エヴァ」(eva)という言葉は、不確かな意味で使われている。使用によって、それ(paribhogavasena tameva)を分割して食べる(bhājetvāti)と解釈されるべきである。ここに(Etthāti)とは、この僧房に、または国に。僧房の必需品(Senāsanapaccayanti)とは、僧房およびそのために定められて置かれたもの。

Lāmakakoṭiyāti lāmakaṃ ādiṃ katvā, lāmakasenāsanato paṭṭhāyāti vuttaṃ hoti. Senāsanepi tiṇādīni lāmakakoṭiyāva vissajjetabbāni, senāsanaparikkhārāpi lāmakakoṭiyāva vissajjetabbā. Mūlavatthucchedaṃ pana katvā na upanetabbanti iminā kiṃ vuttaṃ hotīti? Tīsupi gaṇṭhipadesu tāva idaṃ vuttaṃ ‘‘sabbāni senāsanāni na vissajjetabbānīti vuttaṃ hotī’’ti. Lāmakakoṭiyā vissajjentehipi senāsanabhūmiyo na vissajjetabbāti ayamattho vutto hotīti no khanti, vīmaṃsitvā yaṃ ruccati, taṃ gahetabbaṃ.

ラマカコーティヤーティ(Lāmakakoṭiyāti)(粗末なものから)とは、粗末なものを最初として、粗末な僧房から始まるという意味である。僧房においても、草などは粗末なものとして与えられるべきであり、僧房の用具も粗末なものとして与えられるべきである。根本の物品を破壊して、捧げないとは、これで何が言われているのか? 三つの結び目の場所では、これは「すべての僧房は与えられるべきではない」と言われている。「粗末なものとして与える場合でも、僧房の土地は与えられるべきではない」というのが、ここで述べられている意味である。しかし、それは納得できない。検討して、気に入ったものを取るべきである。

Dhammasantakena buddhapūjaṃ kātuṃ, buddhasantakena vā dhammapūjaṃ kātuṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? ‘‘Tathāgatassa kho etaṃ vāseṭṭha adhivacanaṃ dhammakāyo itipīti ca yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87) ca vacanato vaṭṭatīti vadanti. Keci pana ‘‘evaṃ sante ‘yo, bhikkhave, maṃ upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyyā’ti vacanato buddhasantakena gilānassapi bhesajjaṃ kātuṃ yuttanti āpajjeyya, tasmā na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ akāraṇaṃ. Na hi ‘‘yo, bhikkhave, maṃ upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyyā’’ti iminā attano ca gilānassa ca ekasadisatā tadupaṭṭhānassa vā samaphalatā vuttā. Ayañhettha attho ‘‘yo maṃ ovādānusāsanīkaraṇena upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyya, mama ovādakaraṇena gilāno upaṭṭhātabbo’’ti. Bhagavato ca gilānassa ca upaṭṭhānaṃ ekasadisanti evaṃ panettha attho na gahetabbo. Tasmā ‘‘yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’’ti vacanato ‘‘ahañca panidāni eko ovadāmi anusāsāmi, mayi parinibbute imāni caturāsīti buddhasahassāni tumhe ovadissanti anusāsissantī’’ti vuttattā ca bahussutaṃ bhikkhuṃ pasaṃsantena ca ‘‘yo bahussuto, na so tumhākaṃ sāvako nāma, buddho nāma esa cundā’’ti vuttattā dhammagarukattā ca tathāgatassa pubbanayo eva pasatthataroti amhākaṃ khanti.

法(Dhamma)の所有物で仏(Buddha)を供養すること、または仏(Buddha)の所有物で法(Dhamma)を供養することは適切か、適切でないか? 「ゴータマ(Tathāgata)の、ヴァーセッタ(Vāseṭṭha)、これは別名である。法身(dhammakāyo)である。そして、『ヴァッカリ(Vakkali)、法を見る者は、私を見る』(saṃ. ni. 3.87)と明確に述べられているため、適切である」と人々は言う。しかし、一部の人々は「このようにであれば、『比丘たちよ、私を世話する者は、病人を世話するであろう』(yo, bhikkhave, maṃ upaṭṭhaheyya, so gilānaṃ upaṭṭhaheyyā)と明確に述べられているため、仏の所有物で病人のための薬を作ることも適切であるということになる。したがって、適切ではない」と言う。それは理由がない。なぜなら、「比丘たちよ、私を世話する者は、病人を世話するであろう」という言葉で、自分自身と病人の均等性、またはその世話の同等の結果が述べられているわけではない。ここでの意味は、「私を指導と教えによって世話する者は、病人を世話するであろう。私の指導の行為によって、病人は世話されるべきである」ということである。仏と病人の世話が均等である、というようにここで意味を理解すべきではない。したがって、「アーナンダ(Ānanda)よ、私が説き、制定した法と戒律が、私の死後、あなたたちの師となる」(yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā)と明確に述べられていること、そして「今、私は一人で指導し、教えを説いている。私が涅槃した後、これらの八万四千の仏たちが、あなたたちを指導し、教えを説くであろう」(ahañca panidāni eko ovadāmi anusāsāmi, mayi parinibbute imāni caturāsīti buddhasahassāni tumhe ovadissanti anusāsissantī)と述べられていることから、そして多くの知識を持つ比丘を称賛して、「多くの知識を持つ者は、あなたたちの弟子ではない。これは仏である」(yo bahussuto, na so tumhākaṃ sāvako nāma, buddho nāma esa cundā)とチュンダ(Cundā)に言われたことから、法を尊重すること、そしてゴータマ(Tathāgata)の以前からのやり方が、より称賛されるべきである、というのが我々の見解である。

Paṇṇaṃ āropetvāti ‘‘ettakeheva rukkhehi ettakameva gahetabba’’nti paṇṇaṃ āropetvā, likhitvāti vuttaṃ hoti. Nimittasaññaṃ katvāti saṅketaṃ katvā. Dārakāti tesaṃ puttanattādayo dārakā. Aññepi ye keci gopakā honti, te sabbepi vuttā. Sabbatthāpi gihīnaṃ gopakadāne yattakaṃ gopakā denti, tattakaṃ gahetabbaṃ. Saṅghike pana yathāparicchedameva gahetabbanti dīpitattā **‘‘atthato eka’’**nti vuttaṃ.

葉を付ける(Paṇṇaṃ āropetvāti)とは、「これだけの木々からこれだけの量を受け取る」と葉を付けて、書かれたことを意味する。印を付ける(Nimittasaññaṃ katvāti)とは、約束をして。「ダーラカーティ(Dārakāti)」(子供たち)とは、彼らの息子や娘など、子供たちである。他の保護者(gopakā)も、すべて述べられている。すべての場所で、在家者の保護者(gopakā)を与える場合、保護者(gopakā)が与える量だけを受け取るべきである。共同体(saṅghike)においては、定められた通りに受け取るべきであると示されているため、「実質的に一つ」(atthato eka)と言われている。

Tatoti yathāvuttauposathāgārādikaraṇatthāya ṭhapitadārusambhārato. Āpucchitvāti kārakasaṅghaṃ āpucchitvā. Taṃ sabbampi āharitvāti anāpucchitvāpi tāvakālikaṃ āharitvā. Āharāpentoti ettha anāharāpentepi dātabbameva. Ayameva bhikkhu issaroti ekassa bhikkhuno pāpuṇanaṭṭhānaṃ, tatoyeva senāsanato tassa dātabbaṃ, na ca so tato uṭṭhāpetabboti vuttaṃ hoti.

そこからとは、前述の、一時的な場所の建設などのために置かれた木の材料からである。尋ねて(āpucchitvāti)とは、建築者たちに尋ねて。それらすべてを持ってくる(Taṃ sabbampi āharitvāti)とは、尋ねなくても、一時的なものを持ってくること。「アハーラーペンティ(Āharāpentoti)」(持ってこさせる)とは、ここでは持ってこさせなくても、与えるべきである。この比丘だけが権力者であるとは、一人の比丘の受け取る場所であり、そこから、その比丘に与えるべきであり、その場所から追い出すべきではない、と述べられている。

‘‘Udakapūjanti cetiyaṭṭhānesu siñcana’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Vattasīsenāti kevalaṃ saddhāya, na vetanādiatthāya. Savatthukanti saha bhūmiyā. Tiṇamattaṃ pana dātabbanti kasmā vuttaṃ, kiṃ taṃ garubhaṇḍaṃ na hotīti? Na hoti. Arakkhitaagopitaṭṭhāne hi vinassakabhāvena ṭhitaṃ garubhaṇḍaṃ na hoti, tasmā tādisaṃ sandhāya ‘‘tiṇamattaṃ pana dātabba’’nti vuttaṃ. Jaggitvāti saṃvacchare saṃvacchare jaggitvā.

「水の供養」(Udakapūjanti)(水の供養)とは、供養の場所(ceti)に水をかけること」と結び目の箇所(gaṇṭhipadesu)で述べられている。「ヴァッタスィーセナーティ(Vattasīsenāti)」(水盤の縁)とは、単に信仰心からであり、賃金などのためではない。「サヴァストゥカーンティ(Savatthukanti)」(土地と共に)とは、土地と共にである。草だけを与えるべきである(Tiṇamattaṃ pana dātabbanti)とは、なぜ述べられているのか? それは重い物品ではないのか? 重い物品ではない。保護されず、隠されていない場所では、失われる性質を持った重い物品は、そうではない。したがって、そのようなものを指して、「草だけを与えるべきである」と述べられている。「ジャッギトワーティ(Jaggitvāti)」(見守る)とは、毎年、毎年、見守ること。

Kuṭṭanti gehabhittiṃ. Pākāranti parikkhepapākāraṃ. Tatoti chaḍḍitavihārato. Tato āharitvā senāsanaṃ kataṃ hotīti sāmantagāmavāsīhi bhikkhūhi chaḍḍitavihārato dārusambhārādiṃ āharitvā senāsanaṃ kataṃ hoti.

クッタンティ(Kuṭṭanti)(壁)とは、家の壁のこと。「パーカーランティ(Pākāranti)」(城壁)とは、囲いの城壁のこと。そこからとは、捨てられた僧房から。「そこから(Tato)」(そこから)、「持ってきて僧房にした」とは、周辺の村人たちが、捨てられた僧房から木の材料などを運んできて、僧房にしたことを意味する。

157. Catubhāgaudakasambhinneti catutthabhāgena udakena sambhinne. Odanabhājanīyavatthusminti ‘‘dehi aparassa bhāga’’nti āgatavatthusmiṃ.

157. 四分の一の水で混ぜたもの(Catubhāgaudakasambhinneti)とは、四分の一の水で混ぜたもの。「オダナバージョーニヤワットゥスムインティ(Odanabhājanīyavatthusminti)」(飯の器の物品)とは、「他の者の分をください」という言葉に関連する物品のこと。

159. Ayyā attanā kātuṃ yuttampi na karonti, ativiya thaddhāti pasādaṃ bhinditvā cittena kuppanti, tasmā **‘‘pasādānurakkhaṇatthāyā’’**ti vuttaṃ. Iddhiṃ paṭisaṃharīti iddhiṃ vissajjesi. Sakaṭṭhāneyeva aṭṭhāsīti iddhiyā vissajjitattā eva ‘‘pāsādo puna āgacchatū’’ti anadhiṭṭhitepi sayameva āgantvā sakaṭṭhāneyeva aṭṭhāsi. ‘‘Yāva dārakā pāsādaṃ ārohanti, tāva pāsādo tesaṃ santike hotū’’ti pubbe adhiṭṭhitattā eva ca kālaparicchedaṃ katvā adhiṭṭhitena tato paraṃ iddhi vissajjitā nāma hotīti katvā vuttaṃ ‘‘thero iddhiṃ paṭisaṃharī’’ti. Yasmā te dārakā evaṃ gahetvā gatānaṃ santakā na honti, yasmā ca īdisena payogena therena te ānītā nāma na honti, tasmā thero evamakāsīti daṭṭhabbaṃ. Tenevāha **‘‘vohāravasenā’’**tiādi. Attano pakativaṇṇaṃ avijahitvā bahiddhā hatthiādidassanaṃ ‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’ti (dī. ni. 1.238; ma. ni. 1.147; saṃ. ni. 5.842) āgatañca adhiṭṭhānavasena nipphannattā adhiṭṭhāniddhi nāma. ‘‘So pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumārakavaṇṇaṃ vā dasseti nāgavaṇṇaṃ vā…pe… vividhampi senābyūhaṃ dassetī’’ti (paṭi. ma. 3.13) evaṃ āgatā iddhi pakativaṇṇavijahanavikāravasena pavattattā vikubbaniddhi nāma. Attānaṃ adassetvā bahiddhā hatthiādidassanampi ettheva saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Pakativaṇṇavijahanañhi nāma attano pakatirūpassa aññesaṃ adassanaṃ, na sabbena sabbaṃ tassa nirodhanaṃ. Evañca katvā ‘‘attānaṃ adassetvā bahiddhā hatthiādidassanampi ettheva saṅgahita’’nti idaṃ ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā’’ti vuttamūlapadena na virujjhati.

159. 善い者たちは、自分たちにふさわしいことをしようとさえしない。非常に傲慢で、信心を壊し、心で怒る。それゆえ、「信心を保つために」と言われるのである。神通力を収めたとは、神通力を解き放ったということである。自分の場所で、神通力によって解き放たれたまま、そのままの場所に立っていた。「信心が再び戻ってきますように」と念じなければ、自分で戻ってきて、そのままの場所に立っていた。「子供たちが宮殿に上がるまで、宮殿は彼らのそばにあらんことを」と以前に念じたので、その期間を定めて、それ以降は神通力が解き放たれた、と言われる。「長老は神通力を収めた」というのは、子供たちがこのように連れて行かれた者たちではなく、また、このような力で長老が連れてきた者たちでもないので、長老はこうなさったと見なされるべきである。それゆえ、「世間的な見方では」などと言われるのである。自分自身の本来の姿を離れずに、外に象などの姿を見せることを、「一つであっても多くなる」と(ディーガ・ニカーヤ 1.238、マッジマ・ニカーヤ 1.147、サンユッタ・ニカーヤ 5.842)来られた。また、念願によって生じた念願の神通力である。「彼は本来の姿を離れて、童子の姿や蛇の姿…など…様々な軍隊の陣形も見せる」(パティサムバダー・マジュッタ 3.13)と来られた神通力は、本来の姿を離れて変化する変質神通力である。自分自身を見せずに、外に象などの姿を見せることも、ここでは含まれると見なされるべきである。本来の姿を離れるとは、自分自身の本来の姿を他に見せないことであり、完全にそれを消滅させることではない。このようにして、「自分自身を見せずに、外に象などの姿を見せることも、ここでは含まれる」ということは、「本来の姿を離れて」という言葉の根拠と矛盾しない。

Vinītavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

ヴィニータヴァットゥヴァナンナー終瞭。

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

このように、スマントパーサーディカーという戒律の註釈書にあるサーラッタディパニヤー

Dutiyapārājikavaṇṇanā samattā.

第二波羅夷註釈終瞭。

Anusāsanīkathāvaṇṇanā

アヌサーサニー・カターヴァナンナー

Parājitakilesenāti santāne puna anuppattidhammatāpādanena catūhi maggañāṇehi saha vāsanāya samucchinnasabbakilesena. Idhāti imasmiṃ sāsane. Tena sikkhāpadena samaṃ aññaṃ anekanayavokiṇṇaṃ gambhīratthavinicchayaṃ kiñci sikkhāpadaṃ na vijjatīti yojetabbaṃ. Attho ca vinicchayo ca atthavinicchayā, gambhīrā atthavinicchayā assāti gambhīratthavinicchayaṃ. Vatthumhi otiṇṇeti codanāvatthumhi saṅghamajjhaṃ otiṇṇe, ekena ekasmiṃ codite, sayameva vā āgantvā attano katavītikkame ārociteti vuttaṃ hoti. Etthāti otiṇṇe vatthumhi.

波羅夷にされた煩悩とは、 流れに再び現れない性質を生じさせることで、四つの道知見と共に、過去の煩悩が完全に断たれた者である。ここでは、この教えの中である。その戒律と共に、他の多くの様々に複雑な深い意味の決定がある戒律は存在しない、と解釈されるべきである。意味と決定とは、意味の決定であり、深い意味の決定である、ということである。事柄に臨むとは、告訴の事柄に臨んで、僧伽の中に入り、一人で一人を告訴した、あるいは自分で来て自分の犯した過ちを報告した、ということである。ここでは、臨む事柄である。

Vinicchayaṃ karontena sahasā ‘‘pārājika’’nti avatvā yaṃ kattabbaṃ, taṃ dassetuṃ **‘‘pāḷi’’**ntiādimāha. Vinicchayoti pārājikāpattivinicchayo. Avatvāvāti ‘‘tvaṃ pārājikaṃ āpanno’’ti avatvāva. Kappiyepi ca vatthusminti avatvāpi gaṇhituṃ kappiye mātupitusantakepi vatthusmiṃ. Lahuvattinoti theyyacittuppādena lahuparivattino. Āsīvisanti sīghameva sakalasarīre pharaṇasamatthavisaṃ.

決定を下す者が、軽々しく「波羅夷」と言わずに、すべきことを示すために、「パーリ」などと言われる。決定とは、波羅夷の罪の決定である。言わずにとは、「あなたは波羅夷を犯した」と言わずに。許されるべき物であっても、母親や父親の物であっても、それを許されるべき物であっても、軽々しく振る舞う者とは、盗みの心が生じて軽々しく移り変わる者である。毒蛇とは、すぐに全身に広がる力のある毒である。

Anusāsanīkathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

アヌサーサニー・カターヴァナンナー終瞭。

Pārājikakaṇḍaṭṭhakathāya paṭhamabhāgavaṇṇanā samattā.

波羅夷巻註釈第一部註釈終瞭。

3. Tatiyapārājikaṃ

3. 第三波羅夷

Tīhīti kāyavacīmanodvārehi. Vibhāvitanti pakāsitaṃ, desitaṃ paññattanti vuttaṃ hoti.

三つとは、 身・口・意の三つの門である。示されたとは、明らかにされた、説かれた、定められた、ということである。

Paṭhamapaññattinidānavaṇṇanā

最初の定めに関する註釈

162. Tikkhattuṃ pākāraparikkhepavaḍḍhanenāti tikkhattuṃ pākāraparikkhepena nagarabhūmiyā vaḍḍhanena. Visālībhūtattāti gāvutantaraṃ gāvutantaraṃ puthubhūtattā. Bārāṇasirañño kira (ma. ni. aṭṭha. 1.146; khu. pā. aṭṭha. 6. ratanasuttavaṇṇanā) aggamahesiyā kucchimhi gabbho saṇṭhāsi, sā ñatvā rañño nivedesi, rājā gabbhaparihāraṃ adāsi. Sā sammā parihariyamānā gabbhaparipākakāle vijāyanagharaṃ pāvisi. Puññavantīnaṃ paccūsasamaye gabbhavuṭṭhānaṃ hoti, sā ca tāsaṃ aññatarā, tena paccūsasamaye alattakapaṭalabandhujīvakapupphasadisaṃ maṃsapesiṃ vijāyi. Tato ‘‘aññā deviyo suvaṇṇabimbasadise putte vijāyanti, aggamahesī maṃsapesinti rañño purato mama avaṇṇo uppajjeyyā’’ti cintetvā tena avaṇṇabhayena taṃ maṃsapesiṃ ekasmiṃ bhājane pakkhipitvā paṭikujjitvā rājamuddikāya lañchetvā gaṅgāya sote pakkhipāpesi. Manussehi chaḍḍitamatte devatā ārakkhaṃ saṃvidahiṃsu. Suvaṇṇapaṭṭikañcettha jātihiṅgulakena ‘‘bārāṇasirañño aggamahesiyā pajā’’ti likhitvā bandhiṃsu. Tato taṃ bhājanaṃ ūmibhayādīhi anupaddutaṃ gaṅgāsotena pāyāsi.

162. 三度、城壁の拡張によってとは、三度、城壁の拡張によって、都市の領域が広がることであった。広大になったためとは、一ガヴタ(約12km)から一ガヴタ(約12km)へと広大になったためである。バラナシ王の妃は、 胎内に子供を宿した。彼女はそれを知って王に告げた。王は胎児の保護を与えた。彼女は適切に保護されながら、胎児の成熟の時に産室に入った。福徳のある者たちは、夜明けに子供を産む。彼女もその一人であった。そのため、夜明けに、血の塊のような、マツバボタンの花のような肉塊を産んだ。それゆえ、「他の妃たちは黄金の宝玉のような息子を産むのに、王妃は肉塊を産む」と王の前で私の評判が悪くなるだろう、と考えて、その評判の悪さを恐れて、その肉塊を一つの容器に入れ、覆いをして、王の印で封をして、ガンジス川に流した。人々が捨てた直後、神々が守護した。黄金の布に「バラナシ王の王妃の子供」と書いて結びつけた。それから、その容器は波による危険もなく、ガンジス川の流れによって運ばれた。

Tena ca samayena aññataro tāpaso gopālakakulaṃ nissāya gaṅgātīre viharati. So pātova gaṅgaṃ otiṇṇo taṃ bhājanaṃ āgacchantaṃ disvā paṃsukūlasaññāya aggahesi. Athettha taṃ akkharapaṭṭikaṃ rājamuddikālañchanañca disvā muñcitvā taṃ maṃsapesiṃ addasa. Disvānassa etadahosi ‘‘siyā gabbho, tathā hissa duggandhapūtibhāvo natthī’’ti. Udakappavāhenāgatassapi hi usmā na vigacchati, usmā ca nāma īdisāya saviññāṇakatāya bhaveyyāti ‘‘siyā gabbho’’ti cintesi. Puññavantatāya pana duggandhaṃ nāhosi sausumagatāya pūtibhāvo ca. Evaṃ pana cintetvā assamaṃ netvā naṃ suddhe okāse ṭhapesi. Atha aḍḍhamāsaccayena dve maṃsapesiyo ahesuṃ. Tāpaso disvā sādhukataraṃ ṭhapesi. Tato puna aḍḍhamāsaccayena ekamekissā pesiyā hatthapādasīsānamatthāya pañca pañca piḷakā uṭṭhahiṃsu. Atha tato aḍḍhamāsaccayena ekā maṃsapesi suvaṇṇabimbasadiso dārako, ekā dārikā ahosi. Tesu tāpasassa puttasineho uppajji, dārakānaṃ puññupanissayato aṅguṭṭhakato cassa khīraṃ nibbatti. Tato pabhuti ca khīrabhattaṃ alabhittha. Tāpaso bhattaṃ bhuñjitvā khīraṃ dārakānaṃ mukhe āsiñcati. Tesaṃ pana yaṃ yaṃ udaraṃ pavisati, taṃ sabbaṃ maṇibhājanagataṃ viya dissati. Carimabhave bodhisatte kucchigate bodhisattamātu viya udaracchaviyā acchavippasannatāya evaṃ te nicchavī ahesuṃ. Apare āhu ‘‘sibbitvā ṭhapitā viya nesaṃ aññamaññaṃ līnā chavi ahosī’’ti. Evaṃ te nicchavitāya vā līnacchavitāya vā **‘‘licchavī’’**ti paññāyiṃsu.

その時、ある苦行者が、牛飼いの集落を頼ってガンジス川のほとりに住んでいた。彼は朝、ガンジス川に降りて、その容器が流れてくるのを見て、古着と思って拾った。そこで、その文字の布と王の印の封印を見て、それを開けて、その肉塊を見た。それを見て、彼は「子供かもしれない。そうでなければ、悪臭はなく、腐敗することもないだろう」と思った。水の流れで来たとしても、その熱は失われない。熱は、このような知覚のあるものにはあるだろう、「子供かもしれない」と 思った。福徳があるため、悪臭もなく、腐敗することもなかった。このように思って、庵に持ち帰り、清浄な場所に置いた。それから半月経って、二つの肉塊になった。苦行者はそれを見て、より良く置いた。それからさらに半月経って、それぞれの肉塊から、手足、頭のために五つずつ、小さな塊が成長した。それからさらに半月経って、一つの肉塊は黄金の宝玉のような男の子、一つの肉塊は女の子になった。苦行者は子供たちに愛情が湧き、子供たちの福徳のおかげで、彼の指から乳が出た。それ以来、彼は乳とご飯を得た。苦行者はご飯を食べ、乳を子供たちの口に注いだ。彼らの体に入ったものはすべて、宝の器に入ったかのように見えた。最後の生で、菩薩が胎内に宿った菩薩の母のように、腹の皮膚が 清らかであったために、彼らはリッチャヴィーであった。他の人々は、「袋に入れて置かれたかのように、彼らの皮膚は互いにくっついていた」と言う。それゆえ、彼らはリッチャヴィーと呼ばれた。

Tāpaso dārake posento ussūre gāmaṃ bhikkhāya pavisati, atidivā paṭikkamati. Tassa taṃ byāpāraṃ ñatvā gopālakā āhaṃsu – ‘‘bhante, pabbajitānaṃ dārakaposanaṃ palibodho, amhākaṃ dārake detha, mayaṃ posessāma, tumhe attano kammaṃ karothā’’ti. Tāpaso ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇi. Gopālakā dutiyadivase maggaṃ samaṃ katvā pupphehi okiritvā dhajapaṭākā ussāpetvā tūriyehi vajjamānehi assamaṃ āgatā. Tāpaso ‘‘mahāpuññā dārakā, appamādeneva vaḍḍhetha, vaḍḍhetvā aññamaññaṃ āvāhaṃ karotha, pañcagorasena rājānaṃ tosetvā bhūmibhāgaṃ gahetvā nagaraṃ māpetha, tattha kumāraṃ abhisiñcathā’’ti vatvā dārake adāsi. Te ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā dārake netvā posesuṃ. Dārakā vuḍḍhimanvāya kīḷantā vivādaṭṭhānesu aññe gopālakadārake hatthenapi pādenapi paharanti, te rodanti. ‘‘Kissa rodathā’’ti ca mātāpitūhi vuttā ‘‘ime nimmātāpitikā tāpasapositā amhe atīva paharantī’’ti vadanti. Tato nesaṃ posakamātāpitaropi ‘‘ime dārakā aññe dārake vihesenti dukkhāpenti, na ime saṅgahetabbā, vajjetabbā ime’’ti āhaṃsu. Tato pabhuti kira so padeso **‘‘vajjī’’**ti vuccati yojanasataparimāṇena.

苦行者は子供たちを育てながら、牛飼いの集落に物乞いに行き、昼過ぎに帰ってきた。彼のその様子を知って、牛飼いたちは言った。「師よ、出家した者たちにとって子供を育てるのは妨げになります。子供たちを私たちにください。私たちが育てましょう。あなたはあなた自身の仕事をなさってください」。苦行者は「良い」と承諾した。牛飼いたちは翌日、道をきれいにし、花をまき、旗を立て、音楽を奏でながら庵に来た。苦行者は「子供たちは偉大な福徳がある。怠らずに育てなさい。成長したら、互いに結婚しなさい。五つの宝で王を満足させ、土地を得て都市を築きなさい。そこで王子を王位につけなさい」と言って、子供たちを渡した。彼らは「良い」と承諾し、子供たちを連れて行って育てた。子供たちは成長するにつれて、遊び場で互いに争い、他の牛飼いの子供たちを、手や足で殴り、彼らは泣いた。「なぜ泣くのか」と両親に聞かれ、「この両親のない子たちは、苦行者に育てられた私たちをひどく殴る」と言う。それゆえ、彼らの養父母も「この子供たちは他の子供たちを苦しめている、彼らは受け入れるべきではない、避けるべきである」と言った。それ以来、その地域は 「ヴァッジー」と呼ばれている。

Atha taṃ padesaṃ gopālakā rājānaṃ tosetvā aggahesuṃ. Tattha ca nagaraṃ māpetvā soḷasavassuddesikaṃ kumāraṃ abhisiñcitvā rājānaṃ akaṃsu. Rajjasampattidāyakassa kammassa katattā asambhinne eva rājakule uppannattā ca rājakumārassa puññānubhāvasañcoditā devatādhiggahitā akaṃsūti keci. Dārakassa dārikāya saddhiṃ vāreyyaṃ katvā katikaṃ akaṃsu ‘‘bāhirato dārikā na ānetabbā, ito dārikā na kassaci dātabbā’’ti. Tesaṃ paṭhamasaṃvāsena dve dārakā jātā dhītā ca putto ca. Evaṃ soḷasakkhattuṃ dve dve jātā. Tato tesaṃ dārakānaṃ yathākkamaṃ vaḍḍhantānaṃ ārāmuyyānanivāsaṭṭhānaparivārasampattiṃ gahetuṃ appahontaṃ nagaraṃ tikkhattuṃ gāvutantarena gāvutantarena parikkhipiṃsu. Tassa punappunaṃ visālīkatattā **‘‘vesālī’’**tveva nāmaṃ jātaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘tikkhattuṃ pākāraparikkhepavaḍḍhanena visālībhūtattā vesālīti vuccatī’’ti.

その後、その地域を牛飼いたちは王に満足させ、得た。そこで都市を築き、十六歳の王子を王位につけ、王とした。王権を与えた業績があり、王族の中で生まれたため、王子の福徳の力によって神々が導いた、とある人々は言う。王子と王女は、結婚して約束をした。「外から 王女は連れてこない。ここから王女は誰にも与えない」と。彼らの最初の共同生活で、二人の子供が生まれた、娘と息子と。このように十六回、二人の子供が生まれた。それから、彼らの子供たちがそれぞれの年齢に成長するにつれて、庭園や公園の住居や領地を確保するのに、都市は不十分だったため、三度、一ガヴタ(約12km)ごとに、一ガヴタ(約12km)ごとに囲んだ。その度重なる拡張のために、 「ヴェーサーリー」という名前になった。それゆえ、「三度、城壁の拡張によって広大になったため、ヴェーサーリーと呼ばれる」と言われるのである。

Idampi ca nagaranti na kevalaṃ rājagahasāvatthiyo yevāti dasseti. Tattha mahāvanaṃ nāmātiādi majjhimabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānaṃ samānaṭṭhakathā. Majjhimaṭṭhakathāyañhi (ma. ni. aṭṭha. 1.146) saṃyuttaṭṭhakathāyañca (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.984-985) imināva nayena vuttaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.359) pana ‘‘mahāvaneti bahinagare himavantena saddhiṃ ekābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ sayaṃjātaṃ vanaṃ atthi, yaṃ mahantabhāveneva mahāvananti vuccati, tasmiṃ mahāvane. Kūṭāgārasālāyanti tasmiṃ vanasaṇḍe saṅghārāmaṃ patiṭṭhāpesuṃ. Tattha kaṇṇikaṃ yojetvā thambhānaṃ upari kūṭāgārasālāsaṅkhepena devavimānasadisaṃ pāsādaṃ akaṃsu, taṃ upādāya sakalopi saṅghārāmo kūṭāgārasālāti paññāyitthā’’ti vuttaṃ. Vanamajjhe katattā **‘‘vanaṃ nissāyā’’**ti vuttaṃ. Ārāmeti saṅghārāme. Haṃsavaṭṭakacchadanenāti haṃsavaṭṭakapaṭicchannena, haṃsamaṇḍalākārenāti attho.

これもまた都市である、とバラモンガハサヴァットゥだけではない、と示している。そこでのマーハーヴァナとは、マッジマ・バハンタ・サンユッタ・バハンタの共通の註釈である。マッジマ・アッタカター(マッジマ・ニカーヤ 註釈 1.146)とサンユッタ・アッタカター(サンユッタ・ニカーヤ 註釈 3.5.984-985)では、この方法で述べられている。ディーガ・ニカーヤ・アッタカター(ディーガ・ニカーヤ 註釈 1.359)では、「マーハーヴァナとは、城外のヒマラヤ山脈と一体となって存在する、自生した森のことである。その広大さゆえにマーハーヴァナと呼ばれる。そのマーハーヴァナに、クータガーラ・サーラーを建立した。そこで柱を立て、屋根を架けて、クータガーラ・サーラーとして、神々の宮殿のような建物を建てた。それゆえ、全体がクータガーラ・サーラーとして知られるようになった」と述べられている。森の中に建てられたため、「森を頼って」と言われる。アーラメータとは、僧院である。ハンスヴァッタカ様式の屋根とは、ハンスヴァッタカ様式の屋根で覆われた、ハンスマーンダラ(白鳥の輪)のような形、という意味である。

Anekapariyāyenāti ettha pariyāya-saddo kāraṇavacanoti āha **‘‘anekehi kāraṇehī’’**ti, ayaṃ kāyo aviññāṇakopi saviññāṇakopi evampi asubho evampi asubhoti nānāvidhehi kāraṇehīti attho. Asubhākārasandassanappavattanti kesādivasena tatthāpi vaṇṇādito asubhākārassa sabbaso dassanavasena pavattaṃ. Kāyavicchandaniyakathanti attano parassa ca karajakāye vicchandanuppādanakathaṃ. Muttaṃ vātiādinā byatirekamukhena kāyassa amanuññataṃ dasseti. Tattha ādito tīhi padehi adassanīyatāya asārakatāya majjhe catūhi duggandhatāya, ante ekena lesamattenapi manuññatābhāvamassa dasseti. Atha khotiādinā anvayato sarūpeneva amanuññatāya dassanaṃ. Chandoti dubbalarāgo. Rāgoti balavarāgo. ‘‘Kesā lomādī’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vibhāgena dassetuṃ **‘‘yepi hī’’**tiādi vuttaṃ. Asubhāti āgantukena subhākārena virahitattā asubhā. Asucinoti attano sabhāveneva asucino. Paṭikūlāti nāgarikassa asucikaṭṭhānaṃ viya jigucchanīyattā paṭikūlā.

多くの理由によってとは、ここでは理由という言葉は原因を意味すると言う。「多くの原因によって」とは、この体は知覚がなくとも、知覚があっても、不浄なものであり、不浄なものである、という様々な原因という意味である。不浄なものの姿が現れることによって、髪などによって、そこでも色などから不浄なものの姿が、完全に現れることによって生じる。身体の分裂の話とは、自分自身や他人の毛髪などの分裂の話である。排泄物などによって、例外的な方法で、身体の不快さを示している。そこでは、最初の三つの文で、見えないこと、空虚であることを、中間の四つの文で、悪臭、末尾の一つの文で、わずかなものであっても快適さがないことを示している。そして、そのまま、という言葉は、本来の姿のまま不快であることを示している。欲とは、弱い煩悩である。煩悩とは、強い煩悩である。「髪、毛など」と簡潔に述べられた意味を、詳しく示すために、「たとえ」などと言われる。不浄とは、後から現れた清浄な姿が失われたために、不浄である。不浄なものとは、本来の性質から不浄なものである。嫌悪すべきものとは、都市の不浄な場所のように、嫌悪されるべきものである。

Kesā nāmete vaṇṇatopi paṭikūlā, saṇṭhānatopi gandhatopi āsayatopi okāsatopi paṭikūlāti dassento **‘‘so ca nesaṃ…pe… pañcahi kāraṇehi veditabbo’’**ti āha. Manuññepi (visuddhi. 1.383; vibha. aṭṭha. 356) hi yāgupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci disvā ‘‘kesamissakamidaṃ, haratha na’’nti jigucchanti, evaṃ kesā vaṇṇato paṭikūlā. Rattiṃ paribhuñjantāpi kesasaṇṭhānaṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvā tatheva jigucchanti, evaṃ saṇṭhānatopi paṭikūlā. Telamakkhanapupphadhūpādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ gandho paramajeguccho hoti, tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ. Kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikūlāpi siyuṃ, gandhena pana paṭikūlāyeva. Yathā hi daharassa kumārakassa vaccaṃ vaṇṇato haliddivaṇṇaṃ, saṇṭhānatopi haliddipiṇḍasaṇṭhānaṃ, saṅkāraṭṭhāne chaḍḍitañca uddhumātakakāḷasunakhasarīraṃ vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasaṇṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi vaṇṇasaṇṭhānato siyā appaṭikūlaṃ, gandhena pana paṭikūlameva, evaṃ kesāpi siyuṃ vaṇṇasaṇṭhānato appaṭikūlā, gandhena pana paṭikūlāyevāti.

髪の毛は、色としても、形としても、匂いとしても、原因としても、場所としても、嫌悪すべきものであることを示して、**「それらは五つの原因によって知るべきである」**と言われた。例えば、『ヴィスッディ』(1.383) や 『ヴィバ』(356) の注釈書には、粥の鉢や食事の鉢に髪の毛が少しでも入っているのを見て、「これは髪の毛が混じっている、捨てなさい」と嫌悪するというように、髪の毛は色としても嫌悪すべきものである。夜に食事をしていても、髪の毛の形が、矢や虫の形に似ていても、そのまま嫌悪するというように、形としても嫌悪すべきものである。油をつけたり、花を焚いたりしない髪の毛の匂いは、非常に嫌悪すべきものであり、火にくべられた髪の毛はさらに嫌悪すべきものである。髪の毛は、色や形においては嫌悪すべきものではないかもしれないが、匂いにおいては嫌悪すべきものである。例えば、幼い子供の糞は、色においては黄色く、形も黄土の塊のようで、ゴミ捨て場に捨てられた、腐って黒くなった犬の死体は、色においてはタラの実の色、形は丸く広がった太鼓のようで、歯はスナナムグリの花のようであり、これらは色と形においては嫌悪すべきものではないかもしれないが、匂いにおいては嫌悪すべきものである。それと同様に、髪の毛も色や形においては嫌悪すべきものではないかもしれないが、匂いにおいては嫌悪すべきものである。

Yathā pana asuciṭṭhāne gāmanissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohitamuttakarīsapittasemhādinissandena jātattā jegucchāti idaṃ tesaṃ āsayato pāṭikulyaṃ. Ime ca kesā nāma gūtharāsimhi uṭṭhitakaṇṇakaṃ viya ekatiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā, te susānasaṅkāraṭṭhānādīsu jātasākaṃ viya parikhādīsu jātakamalakuvalayādipupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā paramajegucchāti idaṃ tesaṃ okāsato pāṭikulyaṃ. Yathā ca kesānaṃ, evaṃ sabbakoṭṭhāsānañca vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikūlatā veditabbāti āha **‘‘evaṃ lomādīna’’**nti. Pañcapañcappabhedenāti ettha bāhiratthasamāso daṭṭhabbo pañca pañca pabhedā etassāti pañcapañcappabhedoti.

不浄な場所に、町から流れ出たものが生じた野菜の葉は、都会の人の目には嫌悪すべきもので、食べられないものである。それと同様に、髪の毛は、以前の血や唾や痰などが流れ出たものが生じたものであるため、嫌悪すべきものである。これが、それらが原因において嫌悪されるということである。この髪の毛は、糞の山から生えたネコノアシのようなものであり、三十個の体の一部からなる塊から生じ、それらは墓地やゴミ捨て場などに生えたサカクサギの花やクワ科の花のように、不浄な場所に生じたものであるため、極めて嫌悪すべきものである。これが、それらが場所において嫌悪されるということである。髪の毛と同様に、すべての体の一部も、色、形、匂い、原因、場所という五つの点で嫌悪されるべきものであると、(パーリに)示されている。**「このように毛などの」**と。(『アッタカター』に)「五つ五つに分かれる」とあるのは、ここに「五つと五つの分け方がある」という意味の外的な複合語として理解すべきである。

Saṃvaṇṇentoti vitthārento. Asubhāyāti asubhamātikāya. Phātikammanti bahulīkāro. Pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgatanti ettha kāmacchando byāpādo thinamiddhaṃ uddhaccakukkuccaṃ vicikicchāti imesaṃ pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānavasena pañcaṅgavippahīnatā veditabbā. Na hi etesu appahīnesu jhānaṃ uppajjati, tenassetāni pahānaṅgānīti vuccanti. Kiñcāpi hi jhānakkhaṇe aññepi akusalā dhammā pahīyanti, tathāpi etāneva visesena jhānantarāyakarāni. Kāmacchandena hi nānāvisayapalobhitaṃ cittaṃ na ekattārammaṇe samādhiyati, kāmacchandābhibhūtaṃ vā cittaṃ na kāmadhātuppahānāya paṭipadaṃ paṭipajjati, byāpādena ca ārammaṇe paṭihaññamānaṃ na nirantaraṃ pavattati, thinamiddhābhibhūtaṃ akammaññaṃ hoti, uddhaccakukkuccaparetaṃ avūpasantameva hutvā paribbhamati, vicikicchāya upahataṃ jhānādhigamasādhikaṃ paṭipadaṃ nārohati. Iti visesena jhānantarāyakarattā etāneva pahānaṅgānīti vuttāni.

「詳しく説明する」とは、詳しく説明することである。「不浄について」とは、不浄のマーティカーについてである。「念慮の反復」とは、念慮の反復である。「五つの要素から離れた、五つの要素を備えた」とは、ここでは、欲愛、悪意、眠り・まどろみ、落ち着きのなさ・後悔、疑いという五つの怠慢の要素が離されたことによって、五つの要素から離されたものとされるべきである。これらが離されなければ、禅定は生じないため、これらは離すための要素であると言われる。たとえ禅定の瞬間に、他の不善法も離されるとしても、これらは特に禅定の妨げとなるのである。欲愛によって、様々な対象に心を奪われた心は、一つの対象に集中できない。欲愛に打ち負かされた心は、欲界を離れるための道に入らない。悪意によって、対象を妨げられる心は、絶え間なく続かない。眠り・まどろみに打ち負かされた心は、働かなくなる。落ち着きのなさ・後悔に満ちた心は、静まることなくさまよう。疑いによって妨げられた心は、禅定の達成に役立つ道に進まない。このように、特に禅定の妨げとなるため、これらは離すための要素であると言われる。

Yasmā pana vitakko ārammaṇe cittaṃ abhiniropeti, vicāro anuppabandhati, tehi avikkhepāya sampāditapayogassa cetaso payogasampattisambhavā pīti pīnanaṃ, sukhañca upabrūhanaṃ karoti, atha naṃ sasampayuttadhammaṃ etehi abhiniropanānubandhanapīnanaupabrūhanehi anuggahitā ekaggatā ekattārammaṇe samaṃ sammā ādhiyati, tasmā vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittekaggatāti imesaṃ pañcannaṃ uppattivasena pañcaṅgasamannāgatatā veditabbā. Uppannesu hi etesu pañcasu jhānaṃ uppannaṃ nāma hoti, tenassa etāni pañca samannāgataṅgānīti vuccanti. Tasmā na etehi samannāgataṃ aññadeva jhānaṃ nāma atthīti gahetabbaṃ. Yathā pana aṅgamattavaseneva caturaṅginī senā, pañcaṅgikaṃ tūriyaṃ aṭṭhaṅgiko ca maggoti vuccati, evamidampi aṅgamattavaseneva ‘‘pañcaṅgika’’nti vā ‘‘pañcaṅgasamannāgata’’nti vā vuccatīti veditabbaṃ.

尋(vitakka)は対象に心を向けさせ、伺(vicāra)はそれに連なる。それらによって、心の散乱がないように修行された心の修行の成就によって、喜(pīti)は満たされ、楽(sukha)は成長する。それゆえ、それに結びついたこれらの要素(尋、伺、喜、楽)によって助けられた、心の統一(ekaggatā)は、一つの対象に等しく正しく集中する。それゆえ、尋、伺、喜、楽という五つの要素の生起によって、五つの要素を備えたものとされるべきである。これら五つが生起したとき、禅定が生起したと言われる。それゆえ、これら五つの要素を備えた、別の禅定があるとは理解すべきではない。例えば、要素だけという理由で「四軍」や「五楽器」、「八正道」と呼ばれるように、これも要素だけという理由で「五つの要素を持つ」とか「五つの要素を備えた」と呼ばれると理解すべきである。

Etāni ca pañcaṅgāni kiñcāpi upacārakkhaṇepi atthi, atha kho upacāre pakaticittato balavatarāni, idha pana upacāratopi balavatarāni rūpāvacarakkhaṇappattāni. Ettha hi vitakko suvisadena ākārena ārammaṇe cittaṃ abhiniropayamāno uppajjati, vicāro ativiya ārammaṇaṃ anumajjamāno, pītisukhaṃ sabbāvantampi kāyaṃ pharamānaṃ. Teneva vuttaṃ ‘‘nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hotī’’ti. Cittekaggatāpi heṭṭhimamhi samuggapaṭale uparimaṃ samuggapaṭalaṃ viya ārammaṇe suphusitā hutvā uppajjati. Ayametesaṃ itarehi viseso, tasmā ‘‘pañcaṅgasamannāgata’’nti appanājhānameva visesetvā vuttaṃ.

そして、この五つの要素は、たとえ近分禅の瞬間に存在しても、近分禅においては通常の心よりも強力であるが、ここでは近分禅よりもさらに強力で、色界禅の瞬間に達したものである。ここでは、尋は非常に明確な方法で対象に心を向けながら生起し、伺は対象を非常に深く探りながら、喜と楽は体全体を覆いながら(生起する)。それゆえ、「体全体が、離れた喜楽によって満たされないものはない」と言われる。心の統一も、下の段の積を越えて上の段の積のように、対象に非常にしっかりと留まりながら生起する。これが、それらの他のものとの違いである。それゆえ、「五つの要素を備えた」というのは、申込禅だけを特別に指して言われたのである。

Tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannanti ettha pana jhānassa ādimajjhapariyosānavasena tividhakalyāṇatā, tesaṃyeva ādimajjhapariyosānānaṃ lakkhaṇavasena dasalakkhaṇasampannatā veditabbā. Vitthāranayaṃ panettha sayameva pakāsayissati. Kilesacorehi anabhibhavanīyattā jhānaṃ **‘‘cittamañjūsa’’**nti vuttaṃ. Nissāyāti pādakaṃ katvā.

「三種類の美しさ、十の徴候を備えた」とは、ここでは、禅定の始まり、中間、終わりの三つの段階によって、三種類の美しさがあり、それらの始まり、中間、終わりの段階の徴候によって、十の徴候を備えたものとされるべきである。ここでは、その詳細が自ら明らかにされる。「煩悩の賊によって侵されることがない」という理由で、禅定は**「心の箱」**と言われる。「拠って」とは、根拠として。

Dasalakkhaṇavibhāvaneneva tividhakalyāṇatāpi vibhāvitā hotīti dasalakkhaṇaṃ tāva dassento **‘‘tatrimānī’’**tiādimāha. Tattha pāripanthikato cittavisuddhītiādīnaṃ padānaṃ attho ‘‘tatrāyaṃ pāḷī’’tiādinā vuttapāḷivaṇṇanāyameva āvi bhavissati. Tatrāti tasmiṃ dasalakkhaṇavibhāvane. Paṭipadāvisuddhīti paṭipajjati jhānaṃ etāyāti paṭipadā, gotrabhupariyosāno pubbabhāgiyo bhāvanānayo. Paripanthato visujjhanaṃ visuddhi, paṭipadāya visuddhi paṭipadāvisuddhi. Sā panāyaṃ yasmā jhānassa uppādakkhaṇe labbhati, tasmā vuttaṃ **‘‘paṭipadāvisuddhi ādī’’**ti. Upekkhānubrūhanāti visodhetabbatādīnaṃ abhāvato jhānapariyāpannāya tatramajjhattupekkhāya kiccanipphattiyā anubrūhanā. Sā panāyaṃ yasmā visesato jhānassa ṭhitikkhaṇe labbhati, tena vuttaṃ **‘‘upekkhānubrūhanā majjhe’’**ti. Sampahaṃsanāti tattha dhammānaṃ anativattanādisādhakassa ñāṇassa kiccanipphattivasena pariyodapanā. Sā pana yasmā jhānassa osānakkhaṇe pākaṭā hoti, tasmā vuttaṃ **‘‘sampahaṃsanā pariyosāna’’**nti. Imāni tīṇi lakkhaṇānīti paripanthato cittassa visujjhanākāro, majjhimassa samathanimittassa paṭipajjanākāro, tattha pakkhandanākāroti imāni tīṇi jhānassa ādito uppādakkhaṇe appanāppattilakkhaṇāni. Tehi ākārehi vinā appanāppattiyā abhāvato asati ca appanāyaṃ tadabhāvato ādikalyāṇañceva visuddhipaṭipadattā yathāvuttehi lakkhaṇehi samannāgatattā ca tilakkhaṇasampannañca. Iminā nayena majjhapariyosānalakkhaṇānañca yojanā veditabbā.

十の徴候を分析することによって、三種類の美しさも分析される。まず、十の徴候を示すために、**「その中の」**と始まる。「そこでの、礙(がい)に対する心の清浄」などの言葉の意味は、「そこにはこのパーリがある」などと、述べられたパーリの注釈によって明らかになる。「そこでの」とは、その十の徴候の分析においてである。「実践の清浄」とは、実践する禅定は、これであるから、実践である。ゴトラブ(gotrabhū)を終える前の部分の修行の道筋である。妨げから清浄になること、それが清浄である。実践の清浄である。それは、禅定が生起する瞬間に得られるので、「**実践の清浄から始まる**」と言われる。「平静の成長」とは、清浄にすべきものなどがなくなったため、禅定に含まれる平静な心の働きが成長することである。それは、特に禅定が持続する瞬間に得られるので、「**平静の成長は中間**」と言われる。「満足」とは、そこで、物事が滞りなく進むことを助ける知(ñāṇa)の働きによって、浄化することである。それは、禅定の終わりの瞬間に現れるので、「**満足は終わり**」と言われる。これら三つの徴候とは、妨げに対する心(=禅定)の清浄化のあり方、中間の平静さの目標(=対象)への実践のあり方、そこで、止まる(=進む)あり方である。これら三つは、禅定の始まりである、生起の瞬間に、申込禅に達する徴候である。それらのあり方なしには、申込禅の達成がないため、申込禅がなく、それがないために、始まりの美しさであり、正しく述べられた徴候を備えているため、三つの徴候を備えたものである。この方法で、中間と終わりの徴候も同様に理解すべきである。

Keci pana ‘‘paṭipadāvisuddhi nāma sasambhāriko upacāro, upekkhānubrūhanā nāma appanā, sampahaṃsanā nāma paccavekkhaṇā’’ti vaṇṇayanti, taṃ na yuttaṃ. Tathā hi sati ajhānadhammehi jhānassa guṇasaṃkittanaṃ nāma kataṃ hoti. Na hi bhūmantaraṃ bhūmantarapariyāpannaṃ hoti, pāḷiyā cetaṃ virujjhati. ‘‘Ekattagataṃ cittaṃ paṭipadāvisuddhipakkhandañceva hoti upekkhānubrūhitañca ñāṇena ca sampahaṃsita’’nti (paṭi. ma. 1.158) hi pāḷiyaṃ vuttaṃ. Ettha hi ekattagataṃ cittanti indriyānaṃ ekarasabhāvena ekaggatāya ca sikhāppattiyā tadanuguṇaṃ ekattagataṃ sasampayuttaṃ appanāppattaṃ cittaṃ vuttaṃ, tasseva ca paṭipadāvisuddhipakkhandatādi anantaraṃ vuccate. Tasmā pāḷiyaṃ ekasmiṃyeva appanācittakkhaṇe paṭipadāvisuddhiādīnaṃ vuttattā antoappanāyameva parikammāgamanavasena paṭipadāvisuddhi, tatramajjhattupekkhāya kiccavasena upekkhānubrūhanā, dhammānaṃ anativattanādibhāvasādhanena pariyodāpakassa ñāṇassa kiccanipphattivasena sampahaṃsanā ca veditabbā.

「実践の清浄とは、近分禅である。平静の成長とは、申込禅である。満足とは、省察である」と説明する人もいるが、それは適切ではない。もしそうであれば、禅定ではないものについて、禅定の功徳を語ったことになる。ある領域が、他の領域に含まれることはない。パーリとは矛盾する。「一つの対象に留まった心は、実践の清浄に進み、平静の成長を助けられ、知によって満足される」(『パティ』マハー、1.158)とパーリに述べられている。ここでは、「一つの対象に留まった心」とは、感覚器官が一つの性質であること、心の統一に達すること、それに伴う、一つの対象に留まった、結びついた申込禅に達した心のことである。それの、実践の清浄への進みなど、それに続いて述べられている。それゆえ、パーリにおいては、申込禅の瞬間に、実践の清浄などが述べられているので、申込禅の内側で、準備として進むことによって実践の清浄、そこでの中間的な平静さの働きによって平静の成長、物事が滞りなく進むことを助ける知の働きによって満足であると理解すべきである。

Kathaṃ? Yasmiṃ (paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.158; visuddhi. 1.175) vāre appanā uppajjati, tasmiṃ yo nīvaraṇasaṅkhāto kilesagaṇo tassa jhānassa paripantho, tato cittaṃ visujjhati, visuddhattā āvaraṇavirahitaṃ hutvā majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭipajjati. Majjhimaṃ samathanimittaṃ nāma samappavatto appanāsamādhiyeva, līnuddhaccasaṅkhātānaṃ ubhinnaṃ antānaṃ anupagamanena majjhimo, savisesaṃ paccanīkadhammānaṃ vūpasamanato samatho, yogino sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvato nimittanti katvā. Tassa pana appanācittassa anantarapaccayabhūtaṃ gotrabhucittaṃ satipi parittamahaggatabhāvabhede paccayapaccayuppannabhāvabhede ca ekissāyeva santatiyā pariṇāmūpagamanato ekasantatipariṇāmanayena tathattaṃ appanāsamādhivasena samāhitabhāvaṃ upagacchamānaṃ majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭipajjati nāma. Evaṃ paṭipannattā tathattupagamanena tattha pakkhandati nāma. Yasmiñhi khaṇe tathattaṃ majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭipajjati, tasmiṃyeva khaṇe tathattupagamanena appanāsamādhinā samāhitabhāvūpagamanena tattha pakkhandati nāma. Evaṃ tāva purimasmiṃ gotrabhucitte vijjamānā paripanthavisuddhimajjhimasamathappaṭipattipakkhandanākārā āgamanavasena nipphajjamānā paṭhamassa jhānassa uppādakkhaṇeyeva paṭipadāvisuddhīti veditabbā. Teyeva hi ākārā paccayavisesato jhānakkhaṇe nipphajjamānā paṭipadāvisuddhīti vuttā.

どのようにか? 申込禅が生起する瞬間に、怠慢(nīvaraṇa)とされる煩悩の群れが、その禅定の妨げとなり、それによって心が清浄になる。清浄になったため、覆いがなくなり、中間的な平静さの目標(=対象)に進む。中間的な平静さの目標とは、申込禅そのものであり、沈みと落ち着きのなさという二つの極端に進まないため、中間的である。静寂(samatha)とは、相応する不善法が滅することである。目標(nimitta)とは、修行者が喜楽を得る原因であることからである。その申込禅の心に続く、ゴトラブ(gotrabhū)の心は、たとえ小さなものや大きなものの違いがあっても、原因と結果の違いがあっても、一つの連続体の中で結果として発展することによって、同じ連続体の結果として、申込禅によって静まった状態に進むのである。このように進んだことによって、そのように達することによって、そこで、止まる(=進む)のである。どのような瞬間に、そのように、中間的な平静さの目標に進むか、その瞬間に、そのように達することによって、申込禅によって静まった状態に進むのである。このように、まずゴトラブの心にある、碍に対する清浄、中間的な静寂、止まる(=進む)というあり方が、進むことによって成就し、第一の禅定の生起の瞬間に、実践の清浄であると理解すべきである。それらのあり方が、原因の違いによって、禅定の瞬間に成就するとき、実践の清浄であると言われる。

Evaṃ visuddhassa pana tassa cittassa puna sodhetabbābhāvato visodhane byāpāraṃ akaronto visuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhati nāma. Samathabhāvūpagamanena samathappaṭipannassa puna samādhāne byāpāraṃ akaronto samathappaṭipannaṃ ajjhupekkhati nāma. Samathappaṭipannabhāvato eva cassa kilesasaṃsaggaṃ pahāya ekattena upaṭṭhitassa puna ekattupaṭṭhāne byāpāraṃ akaronto ekattupaṭṭhānaṃ ajjhupekkhati nāma. Evaṃ tatramajjhattupekkhāya kiccavasena upekkhānubrūhanā veditabbā.

このように、清浄になったその心は、再び清浄にすべきものがないため、清浄にすることをせず、清浄になった心を平静に見守る。静寂に進んだ(心)は、再び静寂に進むことをせず、静寂に進んだ(心)を平静に見守る。静寂に進んだ(心)であるため、煩悩との結びつきを離れて、一つになった(心)は、再び一つになることをせず、一つになった(心)を平静に見守る。このように、そこでの中間的な平静さの働きによって、平静の成長は理解すべきである。

Ye panete evaṃ upekkhānubrūhite tasmiṃ jhānacitte jātā samādhipaññāsaṅkhātā yuganaddhadhammā aññamaññaṃ anativattamānā hutvā pavattā, yāni ca saddhādīni indriyāni nānākilesehi vimuttattā vimuttirasena ekarasāni hutvā pavattāni, yañcesa tadupagaṃ tesaṃ anativattanaekarasasabhāvānaṃ anucchavikaṃ vīriyaṃ vāhayati, yā cassa tasmiṃ khaṇe pavattā āsevanā, sabbepi te ākārā yasmā ñāṇena saṃkilesavodānesu taṃ taṃ ādīnavañca ānisaṃsañca disvā tathā tathā sampahaṃsitattā visodhitattā pariyodāpitattā nipphannā, tasmā dhammānaṃ anativattanādibhāvasādhanena pariyodāpakassa ñāṇassa kiccanipphattivasena sampahaṃsanā veditabbāti vuttaṃ.

そして、そのように平静の成長によって助けられた、禅定の心に生じた、静寂と智慧という二つが結びついた法は、互いに妨げ合うことなく進行し、信など(の感覚器官)は、様々な煩悩から解放されたため、解放された喜びによって、一つの性質となって進行し、それに伴う、それらの妨げられず一つの性質となったものにふさわしい、精進が持続し、その瞬間に生じた習慣(اسةわな)は、すべてそれらのあり方は、知(ñāṇa)によって、煩悩や清浄なものについて、そのそれぞれの欠点と利点を見て、そのように、そのように満足し、清浄にし、浄化された結果として成就したものであるため、物事が滞りなく進むことを助ける知(ñāṇa)の働きによって、満足であると言われる。

Atha kasmā sampahaṃsanāva ‘‘pariyosāna’’nti vuttā, na upekkhānubrūhanāti? Yasmā tasmiṃ bhāvanācitte upekkhāvasena ñāṇaṃ pākaṭaṃ hoti, tasmā ñāṇakiccabhūtā sampahaṃsanā ‘‘pariyosāna’’nti vuttā. Tathā hi appanākāle bhāvanāya samappavattiyā paṭipakkhassa ca suppahānato paggahādīsu byāpārassa akātabbato ajjhupekkhanāva hoti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘samaye cittassa ajjhupekkhanā visuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhatī’’ti ca ādi. Sā panāyaṃ ajjhupekkhanā ñāṇassa kiccasiddhiyā hoti visesato ñāṇasādhanattā appanābyāpārassa, tasmā ñāṇakiccabhūtā sampahaṃsanā ‘‘pariyosāna’’nti vuttā. Evaṃ tividhāya paṭipadāvisuddhiyā laddhavisesāya tividhāya upekkhānubrūhanāya sātisayaṃ paññindriyassa adhimattabhāvena catubbidhāpi sampahaṃsanā sijjhatīti āgamanupekkhāñāṇakiccavasena dasapi ākārā jhāne eva veditabbā.

では、なぜ「終」と呼ばれるのか、瞑想の心の静けさではなく、なぜ「平静」と呼ばれるのか。それは、その瞑想の心において、平静をもって認識が明らかになるからである。「終」と呼ばれるのは、認識の働きであるからである。なぜなら、没入の時、瞑想が完全に進行し、敵対するものが完全に排除され、把握などがなされないため、静けさだけがあるからである。これを念頭に置いて、「時に心の静けさは清らかであり、清らかである」と述べられている。この静けさは、認識の成就のためにある。特に認識の道具として、没入の働きは、認識の働きである「終」と呼ばれる。このように、三種の戒律の清浄さによって得られた、三種の平静の増進によって、五つの感覚器官は一層強くなり、四種の静けさは成就する。「観察の平静」、「認識の働き」というように、十の側面は禅定においてのみ知られるべきである。

Evaṃ tividhattagataṃ cittantiādīni tasseva cittassa thomanavacanāni. Tattha evaṃ tividhattagatanti evaṃ yathāvuttena vidhinā paṭipadāvisuddhipakkhandanaupekkhānubrūhanañāṇasampahaṃsanāvasena tividhabhāvaṃ gataṃ. Vitakkasampannanti kilesakkhobhavirahitattā vitakkena sundarabhāvamupagataṃ. Cittassa adhiṭṭhānasampannanti tasmiṃyeva ārammaṇe cittassa nirantarappavattisaṅkhātena adhiṭṭhānena sampannaṃ anūnaṃ. Yathā adhiṭṭhānavasiyaṃ adhiṭṭhānanti jhānappavatti, tathā idhāpi cittassa adhiṭṭhānanti cittekaggatāpi yujjati. Tena hi ekasmiṃyeva ārammaṇe cittaṃ adhiṭṭhāti, na ettha vikkhipatīti. Samādhisampannanti visuṃ vuttattā pana vuttanayeneva gahetabbo. Atha vā samādhisseva jhānaṅgasaṅgahitattā ‘‘cittassa adhiṭṭhānasampanna’’nti jhānaṅgapañcakavasena vuttaṃ. Samādhisampannanti indriyasaṅgahitattā indriyapañcakavasena.

このように、「三種に到達した心」などは、その心の称賛である。ここで、「三種に到達した」とは、このように、述べられた方法で、戒律の清浄さ、平静の増進、認識と静けさという三種の性質に到達したということである。「思慮に満ちた」とは、煩悩の動揺から離れているため、思慮によって美しくなったということである。「心に決意が満ちた」とは、その対象において、絶え間なく進行するという決意によって満たされているということである。決意の力において、決意が禅定の進行であるように、ここでも心の決意とは、心の集中である。なぜなら、心は一つの対象に決意し、ここで散乱しないからである。「集中に満ちた」とは、別途述べられているので、その述べられた方法で理解されるべきである。あるいは、禅定の要素に含まれているので、「心に決意が満ちた」とは、五つの禅定の要素によって述べられた。集中に満ちた」とは、五つの感覚器官によって述べられた。

Asubhasaññāparicitenāti sakalaṃ kāyaṃ asubhanti pavattāya saññāya sahagatattā jhānaṃ asubhasaññā, tena paricitena paribhāvitena. Cetasāti cittena. Bahulanti abhiṇhaṃ. Viharatoti viharantassa, asubhasamāpattibahulassāti attho. Methunadhammasamāpattiyāti methunadhammena samaṅgibhāvato. Paṭilīyatīti ekapassena nilīyati nilīnaṃ viya hoti. Paṭikuṭatīti saṅkucati. Paṭivattatīti nivattati. Na sampasārīyatīti na visarati, abhirativasena na pakkhandatīti attho. Atha vā paṭilīyatīti saṅkucati tattha paṭikūlatāya saṇṭhitattā. Paṭikuṭatīti apasakkati na upasakkati. Paṭivattatīti nivattati, tato eva na sampasārīyatīti. Nhārudaddulanti nhārukhaṇḍaṃ nhāruvilekhanaṃ vā.

「不浄観を実践した」とは、全身を不浄であると認識し、それに伴って禅定が不浄観であり、それによって実践し、熟達したということである。「心によって」とは、心によってである。「頻繁に」とは、常に。「過ごす」とは、過ごしている者、不浄観の集まりにいる者、という意味である。「結合の行」とは、結合の行によって。「後退する」とは、一方から隠れる、隠れるようである。「嫌悪する」とは、縮む。「背く」とは、背く。「広がらない」とは、広がらない、すなわち、愛着のゆえに、突進しない、という意味である。あるいは、「後退する」とは、縮む、そこに嫌悪感があるので、留まっているということである。「嫌悪する」とは、遠ざかる、近づかない。「背く」とは、背く、それゆえ広がらない、ということである。「神経」とは、神経の断片、神経の裂け目、あるいは。

Addhamāsanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Paṭisallīyitunti yathāvuttakālaṃ paṭi paṭi divase divase samāpattiyaṃ dhammacintāya cittaṃ nilīyituṃ. Payuttavācanti paccayapaṭisaṃyuttavācaṃ, buddhā imesu divasesu piṇḍāya na caranti, vihāreyeva nisīdanti, tesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ hotīti ādivacanaṃ.

「半月」とは、、究極の結合において、使用の言葉である。「瞑想する」とは、述べられた時間、毎日、毎日、瞑想において、法を思い巡らすために、心に隠れることである。「注意深い言葉」とは、原因に関連する言葉、仏陀はこれらの日でも托鉢に行かず、精舎に座って、彼らに与えられたものは大きな果報があると述べた言葉である。

Kalyāṇūpanissayavasenāti pabbajjāya upanissayavasena. Pare kirāti kira-saddo arucisūcanattho. Tenāha **‘‘idaṃ pana icchāmatta’’**nti, pavattiajānanaṃ ārocayitābhāvo ñāte nivāraṇañcāti idaṃ tesaṃ icchāmattaṃ, na pana kāraṇanti attho. Apare pana vadanti ‘‘etasmiṃ kira aḍḍhamāse na koci buddhaveneyyo ahosi, atha satthā imaṃ aḍḍhamāsaṃ phalasamāpattisukhena vītināmessāmi, iti mayhañceva sukhavihāro bhavissati, anāgate ca pacchimā janatā ‘satthāpi gaṇaṃ pahāya ekako vihāsi, kimaṅgaṃ pana maya’nti diṭṭhānugatiṃ āpajjissati, tadassa bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti iminā kāraṇena evamāhā’’ti. Neva koci bhagavantaṃ upasaṅkamatīti ṭhapetvā piṇḍapātanīhārakaṃ añño koci neva bhagavantaṃ upasaṅkamati, bhikkhusaṅgho pana satthu vacanaṃ sampaṭicchitvā ekaṃ bhikkhuṃ adāsi. So pātova gandhakuṭipariveṇasammajjanamukhodakadantakaṭṭhadānādīni sabbakiccāni tasmiṃ tasmiṃ khaṇe katvā apagacchati.

「善き縁によって」とは、出家の縁によってである。「他の人々は」とは、キラーという言葉は不快感を示す言葉である。それゆえ、「これはただ希望である」と述べられている。すなわち、知っていることを伝えること、知った時には止めること、これが彼らの希望であり、原因ではない、という意味である。他の人々は、「この半月の間、仏陀の教化を受ける者は誰もいなかった。そこで、世尊はこの半月を、果報の瞑想の喜びで過ごされるだろう。そうすれば、私自身も快適に過ごせるだろう。そして、後世の人々は『世尊も集団を離れて一人で過ごされた。ましてや我々はどうだろう』と、見習いの道を歩むだろう。それは彼らにとって、長く利益と幸福になるだろう」と述べている。誰も世尊に近づかなかった、托鉢の求道者を除いて、誰も世尊に近づかなかった。しかし、僧伽は世尊の言葉を受け入れて、一人の比丘を派遣した。彼は朝早く、香室を掃除し、水や歯木を与え、毎日毎日、すべての仕事を終えて、立ち去った。

Anekakāraṇasammissoti ettha kāyassa asuciduggandhajegucchapaṭikūlatāva anekakāraṇaṃ. Maṇḍanakapakatikoti alaṅkārakasabhāvo. Koci taruṇopi yuvā na hoti, koci yuvāpi maṇḍanakajātiko na hoti yathā upasantasabhāvo ālasiyabyasanādīhi vā abhibhūto, idha pana daharo ceva yuvā ca maṇḍanakajātiko ca adhippeto. Paṭhamayobbanaṃ nāma pannarasavassato yāva dvattiṃsa saṃvaccharāni, soḷasavassato vā yāva tettiṃsa vassāni. Kuṇapanti matakaḷevaraṃ, ahissa kuṇapaṃ ahikuṇapaṃ. Evaṃ itarānipi. Atipaṭikūlajigucchanīyasabhāvato cettha imāneva tīṇi vuttānīti veditabbāni. Aññesañhi sasasūkarādīnaṃ kuṇapaṃ manussā kaṭukabhaṇḍādīhi abhisaṅkharitvā paribhuñjantipi, imesaṃ pana kuṇapaṃ abhinavampi jigucchantiyeva, ko pana vādo kālātikkamena pūtibhūte. Atipaṭikūlajigucchanīyatā ca nesaṃ ativiya duggandhatāya, sā ca ahīnaṃ tikhiṇakopatāya kukkuramanussānaṃ odanakummāsūpacayatāya ca sarīrassa hotīti vadanti.

「多くの原因が混ざった」とは、ここで、体の不浄で、悪臭があり、忌まわしく、嫌悪されることが多くの原因である。「化粧品」とは、化粧の性質である。若い者でも、化粧をする者ではない者もいる。若い者でも、化粧をする者ではない者もいる。例えば、穏やかな性質で、怠惰や堕落などに圧倒された者である。ここでは、若い者であり、化粧をする者であり、化粧の性質を持つ者が意図されている。「最初の青春」とは、15歳から32歳まで、あるいは16歳から33歳までである。「死体」とは、死んだ体、死んだ体。このように、他のものも同様である。ここでは、非常に嫌悪され、忌まわしい性質から、これら三つが述べられていると理解すべきである。他の動物、例えばウサギや豚の死体は、人々がさまざまな方法で加工して消費するが、これらの死体は、たとえ新しくても、嫌悪される。ましてや、時間が経って腐敗したものは言うまでもない。非常に嫌悪され、忌まわしいのは、それらの非常に悪臭のためであり、それはウサギや犬、人間にとっては、激しい怒りのためであり、米や粥の山のためであり、体のためのものだと述べている。

Samaṇakuttakoti samaṇakiccako, kāsāvanivāsanādivasena samaṇakiccakārīti vuttaṃ hoti. Tenāha **‘‘samaṇavesadhārako’’**ti. Sabbamakaṃsūti puthujjanā sāvajjepi tattha anavajjasaññino hutvā karaṇakārāpanasamanuññatādibhedaṃ sabbamakaṃsu. Lohitakanti ettha ‘‘lohitagata’’ntipi paṭhanti. Vaggūti matā vaggumatā. Puññasammatāti pujjabhavaphalanibbattanena sattānaṃ punanena visodhanena puññanti sammatā. Pavāhessāmīti gamayissāmi, visodhessāmīti attho.

「修行僧」とは、修行僧の仕事をする者、袈裟を着るなどの修行僧の仕事をする者、という意味である。「修行僧の服装をしている」と述べられている。「すべてを行った」とは、凡夫は、罪深いことであっても、そこに罪がないと認識し、行為、行為の依頼、同意などの区別をすべて行った、ということである。「血」とは、「血に属する」とも読む。「群れ」とは、死んだ群れ、死んだ群れ。「功徳が認められた」とは、功徳の果実を生み出すことによって、生きとし生けるものを再び清めることによって、功徳と認められた。「浄化する」とは、連れて行く、清める、という意味である。

163. Māradheyyaṃ vuccati tebhūmakā dhammā. Vacanatthato pana mārassa dheyyaṃ māradheyyaṃ. Dheyyanti ṭhānaṃ vatthu nivāso gocaro. Māro vā ettha dhiyati tiṭṭhati pavattatīti māradheyyaṃ, māroti cettha kilesamāro adhippeto, kilesamāravaseneva ca devaputtamārassa kāmabhave ādhipaccanti. Māravisayaṃ nātikkamissatīti cintetvāti evamayaṃ saṃvegaṃ paṭilabhitvā māravisayaṃ atikkameyyāpi, mayā pana evaṃ vutte uppannaṃ saṃvegaṃ paṭippassambhetvā māravisayaṃ nātikkamissatīti evaṃ cintetvā. Dvivacananti dvikkhattuṃ vacanaṃ, āmeḍitavacananti vuttaṃ hoti. Niyojentīti ettha ayaṃ andhabālā devatā evaṃ uppannasaṃvegamūlakaṃ samaṇadhammaṃ katvā ‘‘ayaṃ māravisayaṃ atikkameyyāpī’’ti cintetvā attano aññāṇatāya ‘‘matā saṃsārato muccantī’’ti evaṃladdhikāpi samānā attano laddhivasena matā bhikkhū saṃsārato muccantīti imamatthaṃ anupaparikkhitvā taṃ tattha niyojesīti veditabbaṃ.

163. 「魔の領域」とは、三界の法である。言葉の意味では、魔の領域、すなわち魔の領域である。「領域」とは、場所、対象、住処、領域である。魔がここに留まり、進行する、すなわち魔の領域であり、ここでは魔とは煩悩の魔を意味し、煩悩の魔のゆえに、欲界の神子の魔の支配である。「魔の領域を越えないだろう」と考える、というように、この恐れを得て、魔の領域を越えるかもしれない、しかし、私がこのように言ったときに生じた恐れを鎮めて、「魔の領域を越えないだろう」とこのように考えて、。「二重の言葉」とは、二度言うこと、繰り返しの言葉、という意味である。「任命する」とは、ここで、この愚かで盲目な神は、このように生じた恐れに基づいて、修行僧の法を行った。「この者は魔の領域を越えるかもしれない」と考えて、自分自身の無知のために、「死んで、輪廻から解放される」とこのように得られたとしても、自分自身の得られたものに基づいて、死んだ比丘は輪廻から解放される、というこの意味を、さらに調べることなく、その者をそこに任命する、と理解すべきである。

Kiñcāpi asubhakathaṃ kathentena bhagavatā yathā tesaṃ bhikkhūnaṃ maraṇabhayaṃ na bhavissati, tathā desitattā bhikkhūnañca taṃ dhammakathaṃ sutvā asubhabhāvanānuyogena kāye vigatachandarāgatāya maraṇassa abhipatthitabhāvato bhayaṃ natthi, taṃ pana asihatthaṃ tathā vicarantaṃ disvā tadaññesaṃ bhikkhūnaṃ uppajjanakabhayaṃ sandhāya ‘‘hotiyeva bhaya’’ntiādi vuttanti vadanti. ‘‘Attanāpi attānaṃ jīvitā voropenti, aññamaññampi jīvitā voropentī’’ti vuttattā **‘‘sabbānipi tāni pañca bhikkhusatāni jīvitā voropesī’’**ti idaṃ yebhuyyavasena vuttanti gahetabbaṃ. Appakañhi ūnamadhikaṃ vā gaṇanūpagaṃ na hotīti ‘‘pañcasatānī’’ti vuttaṃ. Tasmā ye ca attanāva attānaṃ aññamaññañca jīvitā voropesuṃ, te ṭhapetvā avasese puthujjanabhikkhū sabbe ca ariye ayaṃ jīvitā voropesīti veditabbaṃ.

たとえ世尊が不浄について語られたとしても、それらの比丘たちが死の恐怖を持たないように説かれたので、比丘たちはその法話を聞いて、不浄観の実践によって体に愛着と執着がなくなったため、死を望むようになり、恐怖はない。しかし、その不浄な者、そのようにさまよう者を見て、他の比丘たちに生じる恐怖を念頭に置いて、「恐怖はあるだろう」と述べられている。「自らを殺害し、互いに殺害する」と述べられているので、「すべて、その五百人の比丘を殺害した」というのは、大部分においてそうであると理解すべきである。わずかな、あるいは多いものは、数に含まれないので、「五百人」と述べられた。それゆえ、自らを殺害し、互いに殺害した者たちを除いて、残りの凡夫の比丘たち、すべてのアリヤたちも、この者は殺害した、と理解すべきである。

164. Paṭisallānā vuṭṭhitoti ettha paṭisallānanti tehi tehi sattasaṅkhārehi paṭinivattitvā apasakkitvā sallānaṃ nilīyanaṃ vivecanaṃ, kāyacittehi tato vivittatā ekībhāvoti vuttaṃ hoti. Tenāha **‘‘ekībhāvato’’**ti, pavivekatoti attho. Ekībhāvoti hi kāyacittaviveko vutto. Vuṭṭhitoti tato duvidhavivekato bhavaṅguppattiyā rūpārammaṇādisaṅkhārasamāyogena gahaṭṭhapabbajitādisattasamāgamena ca apeto. Uddesaṃ paripucchaṃ gaṇhantīti attano attano ācariyānaṃ santike gaṇhanti. Kāmaṃ dasānussatiggahaṇeneva ānāpānassatipi gahitā, sā pana tattha sannipatitabhikkhūsu bahūnaṃ sappāyā sātthikā ca, tasmā puna gahitā. Tathā hi bhagavā tameva kammaṭṭhānaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ kathesi. Āhāre paṭikūlasaññā asubhakammaṭṭhānasadisā, cattāro pana āruppā ādikammikānaṃ ananurūpāti tesaṃ idha aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.

164. 「瞑想から出た」とは、ここで、瞑想とは、さまざまな束縛から離れ、遠ざかり、隠れること、身体と心からの離脱、一体化、という意味である。「一体化」と述べられている。「離脱」という意味である。一体化とは、身体と心の離脱である。出た、とは、その二重の離脱から、禅定の発生、物質の対象などとの結合、在家と出家などの生きとし生けるものとの結合、それらから離れた、という意味である。「学習し、質問する」とは、自分たちの師の元で学習する。もちろん、十の念仏の学習によって、呼吸の念仏も学習された。しかし、そこに集まった比丘たちの多くにとって、それは適切で有益であったので、再び学習された。なぜなら、世尊は、それらの比丘たちに、その瞑想の対象を説かれたからである。食物への嫌悪感は、不浄の瞑想の対象に似ている。四つの無色相は、初心者のためのものではないので、ここではそれらが考慮されていないと理解すべきである。

Vesāliṃ upanissāyāti vesālīnagaraṃ gocaragāmaṃ katvā. Upaṭṭhānasālāyanti dhammasabhāyaṃ. Muhuttenevāti satthari saddhamme ca gāravena upagatabhikkhūnaṃ vacanasamanantarameva uṭṭhahiṃsūti katvā vuttaṃ. Buddhakāle kira bhikkhū bhagavato sandesaṃ sirasā sampaṭicchituṃ ohitasotā viharanti. Yassāti yassa kattabbassa. Kālanti desanākālaṃ sandhāya vadati.

「ヴァーシャーリの近く」とは、ヴァーシャーリの街を対象の村として。「世話の場」とは、法廷である。「すぐに」とは、世尊と法に敬意を払って集まった比丘たちの言葉を聞いて、すぐに立ち上がった、という意味である。仏陀の時代、比丘たちは世尊の指示を頭で受け入れ、耳を傾けていた。誰が、何をするべきか。時間とは、説法の時間を指して言っている。

Paṭhamapaññattinidānavaṇṇanā niṭṭhitā.

最初の規定の根拠の説明が終わった。

Ānāpānassatisamādhikathāvaṇṇanā

呼吸の念仏による集中についての説明

165. Arahattappattiyāti arahattappattiatthāya. Aññaṃ pariyāyanti arahattādhigamatthāya aññampi kāraṇaṃ. Ācikkhantoti pasaṃsāpubbakaṃ desento, pasaṃsā ca tattha abhirucijananena ussāhanatthā. Tañhi sutvā bhikkhū ‘‘bhagavā imaṃ samādhiṃ anekehi ākārehi pasaṃsati, santo kirāyaṃ samādhi paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro, pāpadhamme ca ṭhānaso antaradhāpetī’’ti sañjātābhirucino ussāhajātā sakkaccaṃ anuyuñjitabbaṃ paṭipajjitabbaṃ maññanti.

165. 「阿羅漢の境地に至る」とは、阿羅漢の境地に至るためである。「別の言葉」とは、阿羅漢の獲得のためにも、別の原因がある。「説く」とは、賞賛を前置きして説いている。賞賛は、そこに興味を起こさせるための励ましである。それを聞くと、比丘たちは「世尊は、この集中を多くの方法で賞賛されている。この集中は、尊く、比類なく、快適な生活であり、悪の法を完全に消滅させる」と、熱心に、そして誠実に、実践すべきだと考える。

Atthayojanakkamanti atthañca yojanakkamañca. Bhagavā attano paccakkhabhūtaṃ samādhiṃ desanānubhāvena tesampi bhikkhūnaṃ āsannaṃ paccakkhañca karonto sampiṇḍanavasena **‘‘ayampi kho’’**tiādimāha. Assāsapassāsapariggāhikāti dīgharassādivisesehi saddhiṃ assāsapassāse paricchijja gāhikā, te ārabbha pavattāti attho.

「八つのヨージャナ」とは、八つとヨージャナのことである。世尊は、自分自身が直接知っている集中を、説法の力によって、それらの比丘たちにも、近く、そして直接的に知ってもらうために、要約して、「これもまた」と述べられている。「吸気と呼気を捉える」とは、長い、短いなどの区別と共に、吸気と呼気を区別して捉える、それらを対象として進行する、という意味である。

Idāni yathāvuttamatthaṃ pāḷiyā vibhāvento āha **‘‘vuttañheta’’**ntiādi. Tattha no passāso no assāsoti so soyeva attho paṭisedhena visesetvā vutto. Assāsavasenāti assāsaṃ ārammaṇaṃ katvāti vuttaṃ hoti. Passāsavasenāti etthāpi eseva nayo. Upaṭṭhānaṃ satīti asammussanatāya tameva assāsaṃ passāsañca upagantvā ṭhānaṃ sati nāmāti attho. Ettāvatā ānāpānesu sati ānāpānassatīti ayamattho vutto hoti. Idāni sativaseneva puggalaṃ niddisitukāmena **‘‘yo assasati, tassupaṭṭhāti, yo passasati, tassupaṭṭhātī’’**ti vuttaṃ. Yo assasati, tassa sati assāsaṃ upagantvā tiṭṭhati. Yo passasati, tassa sati passāsaṃ upagantvā tiṭṭhatīti attho.

今、述べられた意味を、パーリ語で説明しながら、言っている。「それは述べられている」など。ここで、呼気ではなく、吸気でもない、というのは、その意味を否定で区別して述べたものである。「吸気によって」とは、吸気を対象として、という意味である。「呼気によって」とは、ここでも同じ方法である。「認識」とは、失わないこと、すなわち、その吸気と呼気に到達して留まること、それが認識である、という意味である。これによって、吸気と呼気において認識がある、すなわち、呼吸の念仏である、というこの意味が述べられた。今、認識によって、個人を特定しようとして、「呼吸する者には、認識がある。呼気する者には、認識がある」と述べられている。呼吸する者には、認識が吸気に到達して留まる。呼気する者には、認識が呼気に到達して留まる、という意味である。

Yuttoti sampayutto. Ānāpānassatiyanti ānāpānassatiyaṃ paccayabhūtāyanti attho. Purimasmiñhi atthe samādhissa satiyā sahajātādipaccayabhāvo vutto sampayuttavacanato, dutiyasmiṃ pana upanissayabhāvopi. Upacārajjhānasahagatā hi sati appanāsamādhissa upanissayo hotīti ubhayathāpi sahajātādīnaṃ sattannampi paccayānaṃ vasena paccayabhāvaṃ dasseti. ‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventī’’tiādīsu (ma. ni. 2.247) uppādanavaḍḍhanaṭṭhena bhāvanāti vuccatīti tadubhayavasena atthaṃ dassento **‘‘bhāvitoti uppādito vaḍḍhito cā’’**ti āha. Tattha bhāvaṃ vijjamānataṃ ito gatoti bhāvito, uppādito paṭiladdhamattoti attho. Uppanno pana laddhāsevano bhāvito, paguṇabhāvaṃ āpādito vaḍḍhitoti attho. Bahulīkatoti bahulaṃ pavattito. Tena āvajjanādivasībhāvappattimāha. Yo hi vasībhāvaṃ āpādito, so icchiticchitakkhaṇe samāpajjitabbato punappunaṃ pavattissati. Tena vuttaṃ **‘‘punappunaṃ kato’’**ti. Yathā ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241) vivicceva kāmehī’’ti (dī. ni. 1.226; saṃ. ni. 2.152) ca evamādīsu paṭhamapade vutto eva-saddo dutiyādīsupi vuttoyeva hoti, evamidhāpīti āha **‘‘ubhayattha eva-saddena niyamo veditabbo’’**ti.

「遊行」と「満ちた」が結びついている。「入息出息念」とは、入息出息念のための縁であるという意味である。第一義においては、心の集中と念が共に生じるなどの縁が説かれているが、第二義においては、依止の縁も説かれている。近行定と安止定に随伴する念は、心の集中への依止となるので、両義において、共に生じるなどの七つの縁の次第による縁であることを示している。 「さらにまた、優陀夷よ、私が弟子たちの実践法を説いた、どのように実践すれば私の弟子たちは四つの念処を修めることができるか」など(『中阿含経』2巻247頁)において、生じさせる、成長させるという意味で「修める」と言っている。その両方の意味を示して、「修められた」とは「生じさせ、成長させられた」と言っているのである。ここで「修められた」とは、存在すること、ここに生じたという意味である。生じさせられたとは、得て、運用されたという意味である。「成長させられた」とは、生じさせられ、運用されたという意味である。「多く修められた」とは、多く実践されたという意味である。それは、注意などによって習熟した状態に達したことを示している。習熟した状態に達した者は、望む瞬間に禅定に入ることができるので、繰り返し実践するであろう。それゆえ「繰り返し行われた」と言っているのである。 「この世において、比丘たちよ、修行者は、煩悩から離れて…」など(『中阿 sąd経』1巻139頁、『増阿含経』4巻241頁)や「離れた…」など(『長阿含経』1巻226頁、『相応阿含経』2巻152頁)といった最初の経文で使われている「~において」という言葉は、第二などの経文でも同様に使われている。この場合も同様に「両方の意味において『~において』という言葉で限定を理解すべきである」と言っている。

Ubhayapadaniyamena laddhaguṇaṃ dassetuṃ **‘‘ayaṃ hī’’**tiādi vuttaṃ. Asubhakammaṭṭhānanti asubhārammaṇaṃ jhānamāha. Tañhi asubhesu yogakammabhāvato yogino sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvato ca ‘‘asubhakammaṭṭhāna’’nti vuccati. Kevalanti iminā ārammaṇaṃ nivatteti. Paṭivedhavasenāti jhānapaṭivedhavasena. Jhānañhi bhāvanāvisesena ijjhantaṃ attano visayaṃ paṭivijjhantameva pavattati yathāsabhāvato paṭivijjhīyati cāti paṭivedhoti vuccati. Oḷārikārammaṇattāti bībhacchārammaṇattā. Paṭikūlārammaṇattāti jigucchitabbārammaṇattā. Pariyāyenāti kāraṇena lesantarena vā. Ārammaṇasantatāyapīti anukkamena vicetabbataṃ pattārammaṇassa paramasukhumataṃ sandhāyāha. Sante hi sannisinne ārammaṇe pavattamāno dhammo sayampi sannisinnova hoti. Tenāha – **‘‘santo vūpasanto nibbuto’’**ti, nibbutasabbapariḷāhoti attho. Ārammaṇasantatāya tadārammaṇānaṃ dhammānaṃ santatā lokuttaradhammārammaṇāhi paccavekkhaṇāhi dīpetabbā.

両方の足場から得られた功徳を示すために、「これ(修習されたものは)…」といった言葉が用いられている。「不浄の瞑想対象」とは、不浄を対象とする禅定のことである。それは、不浄における修行の対象となること、修行者にとっての喜ばしいことの理由となることから、「不浄の瞑想対象」と呼ばれる。単に、という言葉で、対象を限定している。「証悟によって」とは、禅定の証悟によってである。禅定は、修行によって達成されるものであり、自己の対象を証悟するものであり、そのままの姿で証悟されるものであるから、「証悟」と呼ばれる。粗大な対象であるから、あるいは、嫌悪の対象であるから。「嫌悪の対象であるから」。順序によって、あるいは、理由によって、あるいは、わずかな意味合いで。「対象の連なりによって」、つまり、順序だてて考察される対象の極めて微細な状態を指して言っている。静止している対象の上で実践される法も、それ自体静止している。それゆえ、「静かで、鎮まった、涅槃した」と言っている。これは、全ての苦しみが鎮まったという意味である。対象の連なりによって、それらの対象となる法は、出世間の法を観照することによって示されるべきである。

Nāssa santapaṇītabhāvāvahaṃ kiñci secananti asecanako, asecanakattā anāsittako, anāsittakattā eva abbokiṇṇo asammisso parikammādinā, tatoyeva pāṭiyekko, visuṃyeveko āveṇiko asādhāraṇo. Sabbametaṃ sarasato eva santabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ, parikammaṃ vā santabhāvanimittaṃ. Parikammanti ca kasiṇakaraṇādinimittuppādapariyosānaṃ, tādisaṃ idha natthīti adhippāyo. Tadā hi kammaṭṭhānaṃ nirassādattā asantaṃ appaṇītaṃ siyā. Upacārena vā natthi ettha santatāti yojanā. Yathā upacārakkhaṇe nīvaraṇavigamena aṅgapātubhāvena ca paresaṃ santatā hoti, na evamimassa. Ayaṃ pana ādimanasi…pe… paṇīto cāti yojanā. Kecīti uttaravihāravāsike sandhāyāha. Anāsittakoti upasecanena anāsittako. Tenāha **‘‘ojavanto’’**ti, ojavantasadisoti attho. Madhuroti iṭṭho. Cetasikasukhappaṭilābhasaṃvattanaṃ tikacatukkajjhānavasena upekkhāya vā santabhāvena sukhagatikattā sabbesampi vasena veditabbaṃ. Jhānasamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭasarīratāvasena pana kāyikasukhappaṭilābhasaṃvattanaṃ daṭṭhabbaṃ, tañca kho jhānato vuṭṭhitakāle. Imasmiṃ pakkhe appitappitakkhaṇeti idaṃ hetumhi bhummavacanaṃ daṭṭhabbaṃ.

それに、心が安らいだ状態をもたらすようなものは何もない、ということから「非混淆」「非混合」「混ざり合わない」といい、さらに「唯一」「ただ一つ」「特別な」「共有されない」という。これら全ては、その本質が静かな状態であることを示すために言われている。あるいは、準備行を静かな状態の兆候と見なす。準備行とは、火などの瞑想対象の兆候を生じさせることの完了までを指すが、ここではそのようなものはない、という意味である。その時、瞑想対象は味わいがないので、静かなものではなく、喜ばしくないものであるかもしれない。あるいは、近行定においても、ここでは連続性はない、と解釈する。近行定の瞬間においては、煩悩が消滅し、禅定の要素が生じることによって、他者の静かな状態があるが、これにはそうではない。これは、最初の心の…(中略)…喜ばしいものである、と解釈する。「ある人々」とは、北方の住人を指している。「注がれていない」とは、注ぐことによって注がれていない、ということである。それゆえ「滋養のある」と言っている。滋養のあるものに似ているという意味である。「甘美な」とは、好ましいということである。心の喜ばしさの獲得につながること、あるいは、中立の心の状態における喜ばしさから、全ての意味で理解されるべきである。禅定から生じた喜ばしい姿が身体に満ちることによって、身体的な喜ばしさの獲得につながることを理解すべきである。それは、禅定から生じた直後である。この場合、「(対象が)集中する瞬間」という言葉は、原因を示す副詞として理解すべきである。

Avikkhambhiteti jhānena sakasantānato anīhaṭe appahīne. Akosallasambhūteti akosallaṃ vuccati avijjā, tato sambhūte. Avijjāpubbaṅgamā hi sabbe pāpadhammā. Khaṇenevāti attano pavattikkhaṇeneva. Antaradhāpetīti ettha antaradhāpanaṃ vināsanaṃ. Taṃ pana jhānakattukassa idhādhippetattā pariyuṭṭhānappahānaṃ hotīti āha **‘‘vikkhambhetī’’**ti. Vūpasametīti visesena upasameti. Visesena upasamanaṃ pana sammadeva upasamanaṃ hotīti āha **‘‘suṭṭhu upasametī’’**ti.

「妨げられない」とは、禅定によって自己の連続性から、貪欲が除去されず、離れていない状態である。「不善から生じた」とは、不善とは無知のことである。それから生じた。無知が先行する全ての悪しき法は、一瞬のうちに、すなわち、自己が実践する瞬間に、消滅する。「消滅させる」とは、ここで「消滅させる」とは、破壊することである。それは、禅定を修める者にとって、ここで意図されているので、煩悩の鎮静化が行われる、と言っている。「鎮静化させる」とは、完全に鎮静化させるという意味である。完全に鎮静化させることは、まさに完全に鎮静化させることである、と言っている。「完全に鎮静化させる」と言っている。

Nanu ca aññopi samādhi attano pavattikkhaṇeneva paṭipakkhadhamme antaradhāpeti vūpasameti, atha kasmā ayameva samādhi evaṃ visesetvā vuttoti? Pubbabhāgato paṭṭhāya nānāvitakkavūpasamanasabbhāvato. Vuttañhetaṃ ‘‘ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāyā’’ti (a. ni. 9.1; udā. 31). Apica tikkhapaññassa ñāṇuttarassetaṃ kammaṭṭhānaṃ, ñāṇuttarassa ca kilesappahānaṃ itarehi sātisayaṃ yathā saddhādhimuttehi diṭṭhippattassa, tasmā imaṃ visesaṃ sandhāya ‘‘ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī’’ti vuttaṃ. Atha vā nimittapātubhāve sati khaṇeneva aṅgapātubhāvasabbhāvato ayameva samādhi ‘‘ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī’’ti vutto yathā taṃ mahato akālameghassa uṭṭhitassa dhārānipāte khaṇeneva pathaviyaṃ rajojallassa vūpasamo. Tenevāha ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, mahā akālamegho uṭṭhito’’tiādi. Sāsanikassa jhānabhāvanā yebhuyyena nibbedhabhāgiyāva hotīti āha **‘‘nibbedhabhāgiyattā’’**ti. Buddhānaṃ pana ekaṃsena nibbedhabhāgiyāva hoti. Imameva hi kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā sabbepi sammāsambuddhā sammāsambodhiṃ adhigacchanti, ariyamaggassa pādakabhūto ayaṃ samādhi anukkamena vaḍḍhitvā ariyamaggabhāvaṃ upagato viya hotīti āha **‘‘anupubbena ariyamaggavuḍḍhippatto’’**ti. Ayaṃ panattho virāganirodhapaṭinissaggānupassanānaṃ vasena sammadeva yujjati.

しかし、他の禅定も、自己が実践する瞬間に、対立する法を消滅させ、鎮静化させるのではないか。それなのに、なぜこの禅定だけが、このように特別に説かれているのか。それは、初期から、様々な想いを鎮静化させる性質によるからである。 「入息出息念は、想いを断ち切るために修められるべきである」と(『増阿含経』9巻1頁、『ウダーナ』31頁)言われている。また、鋭い智慧を持つ者、智慧が優れた者にとって、この瞑想対象は、他のものよりも、煩悩の除去において優れている。例えば、信心が優れた者が、見解を得た場合のように。それゆえ、この違いを考慮して、「その場で消滅させ、鎮静化させる」と言っている。あるいは、相が生じた場合、一瞬のうちに、禅定の要素が生じる性質があることから、この禅定だけが「その場で消滅させ、鎮静化させる」と言われている。例えば、雨季の遅い時期に、巨大な雲が生じ、雨が降る瞬間に、大地に降り注ぐ埃が鎮静化するようなものである。それゆえ、「比丘たちよ、まるで雨季の遅い時期に、巨大な雲が生じ…」といった(言葉)が続いている。教団に属する者の禅定の修習は、ほとんどが洞察の性質を持つから、「洞察の性質を持つ」と言っている。仏陀たちにとっては、例外なく洞察の性質を持つ。この瞑想対象を修めることによって、全ての正等覚者は、正等覚を得る。聖なる道を生み出すこの禅定は、次第に成長し、聖なる道となるから、「次第に聖なる道へと成長した」と言っている。この意味は、無欲・解脱・放棄を観照することによって、完全に理解される。

Kathanti idaṃ pucchanākāravibhāvanapadaṃ, pucchā cettha kathetukamyatāvasena aññesaṃ asambhavato, sā ca upari desanaṃ āruḷhānaṃ sabbesaṃ pakāravisesānaṃ āmasanavasenāti imamatthaṃ dassento **‘‘kathanti…pe… vitthāretukamyatāpucchā’’**ti āha. Kathaṃ bahulīkatoti etthāpi ānāpānassatisamādhīti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Tattha kathanti ānāpānassatisamādhibahulīkāraṃ nānappakārato vitthāretukamyatāpucchā. Bahulīkato ānāpānassatisamādhīti tathā puṭṭhadhammanidassananti imamatthaṃ **‘‘eseva nayo’’**ti imināyeva atidissati. Heṭṭhā papañcavasena vuttamatthaṃ sukhaggahaṇatthaṃ saṅgahetvā dassento **‘‘ayaṃ panettha saṅkhepattho’’**ti āha, piṇḍatthoti vuttaṃ hoti.

「どのように」とは、ここで尋ねる方法を示す言葉である。尋ねることは、ここで、説くことへの願望の性質による。他の者たちが、後に続く全ての種類の理解を得るためのものである。この意味を示して、「どのように…(中略)…詳しく説明したいという願望からの問い」と言っている。「どのように多く修められたか」とは、ここでも「入息出息念の禅定」という言葉を導入して、関連付けるべきである。ここで、「どのように」とは、入息出息念の禅定を、様々な方法で詳しく説明したいという願望からの問いである。「多く修められた入息出息念の禅定」とは、そのように尋ねられた事柄の例である、というこの意味は、「これと同じ規則である」という言葉で示されている。下に、拡張の規則によって説かれた意味を、簡潔に理解するためにまとめている。「ここに、その要点がある」と言っている。「すなわち、要点である」という意味である。

Tamatthanti taṃ ‘‘kathaṃ bhāvito’’tiādinā pucchāvasena saṅkhepato vuttamatthaṃ. ‘‘Idha tathāgato loke uppajjatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.291; a. ni. 3.61) idha-saddo lokaṃ upādāya vutto. ‘‘Idheva tiṭṭhamānassā’’tiādīsu (dī. ni. 2.369) okāsaṃ. ‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito’’tiādīsu (ma. ni. 1.30) padapūraṇamattaṃ. ‘‘Idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇātī’’tiādīsu (a. ni. 5.73) pana sāsanaṃ. ‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhū’’ti idhāpi sāsanamevāti dassento ‘‘bhikkhave, imasmiṃ sāsane bhikkhū’’ti vatvā tamevatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ **‘‘ayaṃ hī’’**tiādimāha. Tattha sabbappakāraānāpānassatisamādhinibbattakassāti sabbappakāraggahaṇaṃ soḷasa pakāre sandhāya. Te hi imasmiṃyeva sāsane. Bāhirakā hi jānantā ādito catuppakārameva jānanti. Tenāha **‘‘aññasāsanassa tathābhāvappaṭisedhano’’**ti, yathāvuttassa puggalassa nissayabhāvappaṭisedhanoti attho. Etena ‘‘idha, bhikkhave’’ti idaṃ antogadhaeva-saddanti dasseti. Santi hi ekapadānipi avadhāraṇāni yathā vāyubhakkhoti. Tenevāha **‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo’’**tiādi. Paripuṇṇasamaṇakaraṇadhammo hi yo, so sabbappakāraānāpānassatisamādhinibbattako. Parappavādāti paresaṃ aññatitthiyānaṃ nānappakāravādā titthāyatanāni.

「その意味」とは、「どのように修められたか」という問いによって、簡潔に説かれた意味である。「このように、世尊は世に生じる」など(『中阿含経』1巻291頁、『増阿含経』3巻61頁)という言葉における「このように」は、世界を指して使われている。「この世にとどまっている…」など(『長阿含経』2巻369頁)という言葉における「このように」は、場所を指す。「比丘たちよ、私はここで、食事を終えて、招待された」など(『中阿含経』1巻30頁)という言葉における「このように」は、単に言葉を埋めるだけである。「比丘たちは、ここで法を学ぶ」など(『増阿含経』5巻73頁)という言葉における「このように」も、ここでは教えを指す。「比丘たちよ、ここで…」という言葉でも、ここでは教えである、と示し、その意味を明確にするために、「これ(=この教え)は…」という言葉を用いている。ここで、「全ての種類の入息出息念の禅定を生じさせる」とは、「全ての種類」という言葉は、16種類を指している。それらは、この教えの中にある。外の教えを知る者は、まず4種類だけを知る。それゆえ、「他の教えにおいては、そのようではないことを否定する」と言っている。すなわち、説かれた人物への依拠を否定するという意味である。これにより、「比丘たちよ、ここで…」という言葉は、限定の言葉を含んでいることを示している。言葉の中には、限定の性質を持つものもある。例えば、「空気だけを食べる」という言葉のように。それゆえ、「比丘たちよ、この世において、修行者は…」といった言葉が続いている。完全な修行者となる法を持つ者、すなわち、全ての種類の入息出息念の禅定を生じさせる者である。他の教えとは、他の教団の様々な教え、異教の場所のことである。

Araññādikasseva bhāvanānurūpasenāsanataṃ dassetuṃ **‘‘imassa hī’’**tiādi vuttaṃ. Duddamo damathaṃ anupagato goṇo kūṭagoṇo. Yathā thanehi sabbaso khīraṃ na paggharati, evaṃ dohapaṭibandhinī kūṭadhenu. Assāti gopassa. Rūpasaddādike paṭicca uppajjanakaassādo rūpārammaṇādiraso. Pubbe āciṇṇārammaṇanti pabbajitato pubbe, anādimati vā saṃsāre paricitārammaṇaṃ. Upacāravasena upanisīdati, appanāvasena upanipajjatīti yojetabbaṃ.

森などでの修行に適した住処であることを示すために、「これ(=この禅定)は…」といった言葉が用いられている。「飼いならされていない」「調伏に従わない」雄牛は、「角のある雄牛」である。乳が全く絞れない雌牛のように、「角のある雌牛」は、乳房を塞いでいる。牛飼いのことである。「(対象からの)喜び」とは、形や音などの対象によって生じる、形からの喜びなどの喜びのことである。「以前に習慣とした対象」とは、出家する前、あるいは、無始の輪廻において慣れ親しんだ対象のことである。近行定の段階では、近づき、安止定の段階では、深く入る、と解釈すべきである。

Idhāti imasmiṃ sāsane. Nibandheyyāti bandheyya. Satiyāti sammadeva kammaṭṭhānasallakkhaṇavasappavattāya satiyā. Ārammaṇeti kammaṭṭhānārammaṇe. Daḷhanti thiraṃ, yathā satokārissa upacārappanābhedo samādhi ijjhati, tathā thāmagataṃ katvāti attho.

「ここで」とは、この教えの中で、という意味である。「結びつけるだろう」とは、結びつけるだろう。「念」とは、正しく瞑想対象を観照することによって生じる念である。「対象」とは、瞑想対象のことである。「堅固に」とは、しっかりとした、という意味である。例えば、持続力のある者の近行定や安止定の禅定が達成されるように、力を込めて行う、という意味である。

Muddhabhūtanti santatādivisesaguṇavantatāya buddhādīhi ariyehi samāsevitabhāvato ca muddhasadisaṃ, uttamanti attho. Visesādhigamadiṭṭhadhammasukhavihārapadaṭṭhānanti sabbesaṃ buddhānaṃ ekaccānaṃ paccekabuddhānaṃ buddhasāvakānañca visesādhigamassa ceva aññakammaṭṭhānena adhigatavisesānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārassa ca padaṭṭhānabhūtaṃ. Vatthuvijjācariyo viya bhagavā yogīnaṃ anurūpanivāsaṭṭhānupadissanato. Bhikkhu dīpisadiso araññe ekako viharitvā paṭipakkhanimmathanena icchitatthasādhanato. Phalamuttamanti sāmaññaphalamāha. Parakkamajavayoggabhūminti bhāvanussāhajavassa yoggakaraṇabhūmibhūtaṃ.

「完璧になった」とは、連続性などの優れた性質を持ち、仏陀など聖者たちに尊敬されることから、「完璧な」すなわち、「最高の」という意味である。「特別に達成された、現世における喜ばしい生活の基盤」とは、全ての仏陀、一部の独覚仏、仏陀の弟子たちが、特別に達成すること、また、他の瞑想対象で達成された特別なもの、現世における喜ばしい生活の基盤となることである。世尊は、修行者たちに、適切な住処を示す、という点で、住処の観察者(=専門家)のようである。比丘は、観察者のようであり、森の中で一人で住み、対立するものを打ち砕いて、望む目標を達成する。最高の果報とは、聖者の果報のことである。「努力の勢いと、それに対応する土台」とは、修行の熱意の勢いと、それに対応する土台となることである。

Evaṃ vuttalakkhaṇesūti abhidhammapariyāyena suttantapariyāyena vuttalakkhaṇesu. Rukkhasamīpanti ‘‘yāvatā majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti, ettāvatā rukkhamūlanti vuccatī’’ti evaṃ vuttaṃ rukkhassa samīpaṭṭhānaṃ. Avasesasattavidhasenāsananti pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanappatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjanti evaṃ vuttaṃ. Ututtayānukūlaṃ dhātucariyānukūlanti gimhādiututtayassa semhādidhātuttayassa mohādicaritattayassa ca anukūlaṃ. Tathā hi gimhakāle araññaṃ anukūlaṃ sommasītalabhāvato, hemante rukkhamūlaṃ himapātanivāraṇato, vassakāle suññāgāraṃ vassanivāraṇagehasambhavato. Semhadhātukassa semhapakatikassa araññaṃ anukūlaṃ dūraṃ gantvā bhikkhācaraṇena semhassa vūpasamanato, pittadhātukassa rukkhamūlaṃ anukūlaṃ sītavātasamphassasambhavato, vātadhātukassa suññāgāraṃ anukūlaṃ vātanivāraṇato. Mohacaritassa araññaṃ anukūlaṃ. Mahāaraññe hi cittaṃ na saṅkucati vivaṭaṅgaṇabhāvato, dosacaritassa rukkhamūlaṃ anukūlaṃ pasādanīyabhāvato, rāgacaritassa suññāgāraṃ anukūlaṃ visabhāgārammaṇānaṃ pavesanivāraṇato. Alīnānuddhaccapakkhikanti asaṅkocāvikkhepapakkhikaṃ. Sayanañhi kosajjapakkhikaṃ, ṭhānacaṅkamanāni uddhaccapakkhikāni, na evaṃ nisajjā. Tato eva tassā santatā. Nisajjāya daḷhabhāvaṃ pallaṅkābhujanena, assāsapassāsānaṃ pavattanasukhataṃ uparimakāyassa ujukaṭṭhapanena, ārammaṇapariggahūpāyaṃ parimukhaṃ satiyā ṭhapanena dassento.

「このように説かれた性質を持つ」とは、阿毘達磨の教えや、経典の教えによって説かれた性質を持つ、という意味である。「木の近く」とは、「正午に、周囲に木陰が広がり、風のない場所で葉が落ちる、そのような場所を木の近くという」と説かれているように、木の近くにある場所のことである。「残りの7種類の住処」とは、山、洞窟、岩屋、墓地、森、開けた場所、枯れ葉の山など、と説かれているものである。「季節、元素、性質に適した」とは、夏などの季節、風などの元素、あるいは、無知などの性質に適している、という意味である。夏には、森が、涼しくて快適であることから適している。冬には、木の近くが、雪の落下を防ぐことから適している。雨季には、空き家が、雨を防ぐ家であることから適している。痰の性質を持つ者には、森が、遠くまで行って托鉢することで痰が鎮まることから適している。胆汁の性質を持つ者には、木の近くが、冷たい風に触れることから適している。風の性質を持つ者には、空き家が、風を防ぐことから適している。無知の性質を持つ者には、森が適している。広大な森では、心が狭まらず、広々としているからである。怒りの性質を持つ者には、木の近くが適している。心地よいからである。貪欲の性質を持つ者には、空き家が適している。汚い対象の侵入を防ぐからである。「無関心・焦燥に陥らない」とは、心が狭まらず、焦燥しないことである。横になることは、怠惰に陥りやすい。立つことや歩くことは、焦燥に陥りやすい。しかし、座ることはそうではない。それゆえ、その連続性がある。座ることによって、堅固になること、結跏趺坐によって、息の吸い込みと吐き出しが快適になること、上半身をまっすぐに保つこと、周囲に念を集中させることによって、対象を理解すること、を示している。

Ūrubaddhāsananti ūrūnamadhobandhanavasena nisajjā. Heṭṭhimakāyassa anujukaṃ ṭhapanaṃ nisajjāvacaneneva bodhitanti. Ujuṃ kāyanti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayoti āha – **‘‘uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā’’**ti. Taṃ pana ujukaṭṭhapanaṃ sarūpato payojanato ca dassetuṃ **‘‘aṭṭhārasā’’**tiādi vuttaṃ. Na paṇamantīti na oṇamanti. Na paripatatīti na vigacchati vīthiṃ na vilaṅgheti, tato eva pubbenāparaṃ visesuppattiyā vuḍḍhiṃ phātiṃ upagacchati. Idha pari-saddo abhi-saddena samānatthoti āha **‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’**nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purakkhatvāti attho. Parīti pariggahaṭṭho ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu (dha. sa. 16, 20) viya. Niyyānaṭṭho paṭipakkhato niggamanaṭṭho, tasmā pariggahitaniyyānanti sabbathā gahitāsammosaṃ pariccattasammosaṃ satiṃ katvā, paramaṃ satinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti attho. Satovāti satiyā samannāgato eva saranto eva assasati, nāssa kāci sativirahitā assāsappavatti hotīti attho. Sato passasatīti etthāpi satova passasatīti eva-saddo ānetvā vattabbo. Satokārīti sato eva hutvā satiyā eva vā kātabbassa kattā, karaṇasīlo vā.

ウールバッダーサナンティ:太ももの下を縛るようにして座ること。下半身をまっすぐに置くことは、座るという言葉で示される。まっすぐな体とは、ここでは体の上の部分を指す。すなわち「上の体をまっすぐに保って」である。そのまっすぐに保つことを、本来の姿から導き出すために「十八」などと述べられている。傾かないとは、傾かないということである。倒れないとは、進路を外れない、それを超えない、それゆえに、以前と後で差異を生じさせることなく、増加、拡大を得る。ここでは「パリ」という言葉は「アビ」という言葉と同じ意味であると述べられている「禅定の対象に向かって」すなわち、外の多くの対象から退き、禅定の対象のみを優先するという意味である。パリとは「囲む」という意味である「後援者」などのように(ダッマサンガニ16、20)。ニヤナとは「出て行く」という意味である。反対から出て行くという意味である。それゆえ、囲まれた、出て行く、あらゆる方法で捕らえられず、失われず、注意を払って、最高の注意深さをもって置く、という意味である。サトヴァーとは、注意深く、覚えており、息を吸い、息を吐く。注意を欠いた呼吸はないという意味である。サトー・パササティーにも、注意深く息を吐くだけである、という言葉を当てはめるべきである。サトカーリーとは、注意深く、注意深く行うべきことを行う者、または行う性質のある者である。

Bāttiṃsāya ākārehīti catūsu catukkesu āgatāni dīgharassādīni soḷasa padāni assāsapassāsavasena dvidhā vibhajitvā vuttehi dīghamassāsaṃ ādiṃ katvā paṭinissaggānupassipassāsapariyantehi bāttiṃsākārehi. Yadi ‘‘satova assasati, sato passasatī’’ti etassa vibhaṅge vuttaṃ, atha kasmā ‘‘assasati passasati’’cceva avatvā ‘‘satokārī’’ti vuttaṃ? Ekarasaṃ desanaṃ kātukāmatāya. Paṭhamacatukke padadvayameva hi vattamānakālavasena āgataṃ, itarāni anāgatakālavasena, tasmā ekarasaṃ desanaṃ kātukāmatāya sabbattha ‘‘satokāri’’cceva vuttaṃ. Dīghaṃassāsavasenāti dīghaassāsavasena, vibhattialopaṃ katvā niddeso. Dīghanti vā bhagavatā vuttaassāsavasena. Cittassa ekaggataṃ avikkhepanti vikkhepassa paṭipakkhabhāvato avikkhepoti laddhanāmaṃ cittassa ekaggabhāvaṃ pajānato sati upaṭṭhitā ārammaṇaṃ upagantvā ṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇenāti yathāvuttāya satiyā yathāvuttena ca ñāṇena. Idaṃ vuttaṃ hoti – dīghaṃ assāsaṃ ārammaṇabhūtaṃ avikkhittacittassa asammohato vā sampajānantassa tattha sati upaṭṭhitāva hoti, taṃ sampajānantassa ārammaṇakaraṇavasena asammohavasena vā sampajaññaṃ, tadadhīnasatisampajaññena taṃsamaṅgī yogāvacaro satokārī nāma hotīti. Paṭinissaggānupassī assāsavasenāti paṭinissaggānupassī hutvā assasanassa vasena. ‘‘Paṭinissaggānupassiassāsavasenā’’ti vā pāṭho, tassa paṭinissaggānupassino assāsā paṭinissaggānupassiassāsā, tesaṃ vasenāti attho.

バーティムサヤ・アーガーレーヒ:四つの四つのグループに含まれる長い息と短い息などの16の言葉を、息を吸うことと吐くことによって二つに分け、長い息を最初として、息を吐ききることによる観察までの32の形で述べた。もし「注意深く息を吸い、注意深く息を吐く」という分析で述べられているのであれば、なぜ「息を吸い、息を吐く」だけで、「サトカーリー」という言葉が使われたのか。一つの味の教えを説きたいからである。最初の四つのグループでは、二つの言葉だけが現在時制で述べられている。他は未来時制である。それゆえ、一つの味の教えを説くために、すべての箇所で「サトカーリー」という言葉が使われている。ディガマッサヴァセンーティ:長い息による、分割の省略をして述べた。長息とは、尊師が述べられた息のことである。心の統一、動揺しないこととは、動揺することの反対であることから、動揺しないという名前を得た、心の統一を認識する注意は、対象に向かって定着する。その注意によって、その知によって、すなわち述べられた注意によって、述べられた知によって、これは、長い息を、対象である、動揺しない心で、混乱しない、または理解している者において、注意は定着している。それを理解している者において、対象を作るため、または混乱しないことによる、理解、その従属する注意と理解によって、サトカーリーという者である。パーティニッサガーヌパシー・アッササセンーティ:息を吐ききることによる観察者として、息を吸うことによって。もし「パーティニッサガーヌパシー・アッササセンーティ」という読み方であれば、その息を吐ききることによる観察者の息、すなわち、それによってという意味である。

Anto uṭṭhitasasanaṃ assāso, bahi uṭṭhitasasanaṃ passāsoti āha – **‘‘assāsoti bahinikkhamanavāto’’**tiādi. Suttantaṭṭhakathāyaṃ pana bahi uṭṭhahitvāpi anto sasanato assāso, anto uṭṭhahitvāpi bahi sasanato passāsoti katvā uppaṭipāṭiyā vuttaṃ. Atha vā mātukucchiyaṃ bahi nikkhamituṃ aladdhokāso nāsikāvāto mātukucchito nikkhantamatte paṭhamaṃ bahi nikkhamatīti vinayaṭṭhakathāyaṃ uppattikkamena ‘‘ādimhi sāso assāso’’ti bahinikkhamanavāto vutto. Tenevāha **‘‘sabbesampi gabbhaseyyakāna’’**ntiādi. Suttantaṭṭhakathāyaṃ pana pavattiyaṃ bhāvanārambhasamaye paṭhamaṃ nāsikāvātassa anto ākaḍḍhitvā pacchā bahi vissajjanato pavattikkamena ‘‘ādimhi sāso assāso’’ti antopavisanavāto vutto. Suttantanayoyeva cettha ‘‘assāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato ajjhattaṃ vikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca, passāsādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchato bahiddhā vikkhepagatena cittena kāyopi cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā cā’’ti (paṭi. ma. 1.157) imāya pāḷiyā sameti. ‘‘Bhāvanārambhe pavattikkamasseva icchitattā sundarataro’’ti vadanti. Tāluṃ āhacca nibbāyatīti tāluṃ āhacca nirujjhati. Tena kira sampatijāto bāladārako khipitaṃ karoti. Evaṃ tāvātiādi yathāvuttassa atthassa nigamanaṃ. Keci ‘‘evaṃ tāvāti anena pavattikkamena assāso bahinikkhamanavātoti gahetabbanti adhippāyo’’ti vadanti.

アントー・ウッティタササナンティ:内側から起こる息。バヒ・ウッティタササナンティ:外側から起こる息。すなわち「息とは、外へ出る息」などである。しかし、スッタダンタ・アッタカタによれば、外へ出ていても、内側からの息であり、内側から出ていても、外側からの息であるとし、逆転して述べられている。あるいは、母の胎内にいて、外へ出る機会がない鼻の息は、母の胎内から出た直後、最初に外へ出るため、ヴィナヤ・アッタカタでは発生の順序として「最初にサソー、アッソー」すなわち外へ出る息であると述べられている。それゆえ「すべての胎児に」などと述べられている。スッタダンタ・アッタカタによれば、進行において、修行の開始時に、最初に鼻の息を内へ引き込み、その後、外へ吐き出す順序として、「最初にサソー、アッソー」すなわち内へ入る息であると述べられている。スッタンダヤのやり方によれば、ここでは「息の始まり、中間、終わりの注意によって追跡する者は、内側へ向かう心で、体も心も、貪欲で、揺れ動き、動揺する。息を吐くことの始まり、中間、終わりの注意によって追跡する者は、外側へ向かう心で、体も心も、貪欲で、揺れ動き、動揺する」(パティ・マ 1.157)というこのパーリに合致する。彼らは「修行の開始時の進行こそが望ましい」と言う。タールー(口蓋)を打って消えるとは、口蓋に当たって消えることである。それによって、生まれたばかりの赤ん坊は、すぐに泣き出す。このように、すべてとは、述べられた意味の結論である。ある者は「このように、すべてとは、進行によって、息が外へ出る息であると理解されるべきである」と言う。

Addhānavasenāti kāladdhānavasena. Ayañhi addhāna-saddo kālassa desassa ca vācakoti. Tattha desaddhānaṃ udāharaṇabhāvena dassetvā kāladdhānassa vasena assāsapassāsānaṃ dīgharassataṃ vibhāvetuṃ **‘‘yathā hī’’**tiādi vuttaṃ. Tattha okāsaddhānanti okāsabhūtaṃ addhānaṃ. Pharitvāti byāpetvā. Cuṇṇavicuṇṇāpi anekakalāpabhāvena, dīghamaddhānanti dīghaṃ padesaṃ. Tasmāti saṇikaṃ pavattiyā dīghasantānatāya dīghāti vuccanti. Ettha ca hatthiādisarīre sunakhādisarīre ca assāsapassāsānaṃ desaddhānavisiṭṭhena kāladdhānavaseneva dīgharassatā vuttāti veditabbā ‘‘saṇikaṃ pūretvā saṇikameva nikkhamanti, sīghaṃ pūretvā sīghameva nikkhamantī’’ti vacanato. Manussesūti samānappamāṇesupi manussasarīresu. Dīghaṃ assasantīti dīghaṃ assāsappabandhaṃ pavattentīti attho. Passasantīti etthāpi eseva nayo. Sunakhasasādayo viya rassaṃ assasanti passasanti cāti yojanā. Idaṃ pana dīghaṃ rassañca assasanaṃ passasanañca tesaṃ sattānaṃ sarīrassa sabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Tesanti tesaṃ sattānaṃ. Teti assāsapassāsā. Ittaramaddhānanti appakaṃ kālaṃ. Navahākārehīti bhāvanamanuyuñjantassa pubbenāparaṃ aladdhavisesassa kevalaṃ addhānavasena ādito vuttā tayo ākārā, te ca kho ekacco assāsaṃ suṭṭhu sallakkheti, ekacco passāsaṃ, ekacco tadubhayanti imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ vasena. Keci pana ‘‘assasatipi passasatipīti ekajjhaṃ vacanaṃ bhāvanāya nirantaraṃ pavattidassanattha’’nti vadanti. Chandavasena pubbe viya tayo, tathā pāmojjavasenāti imehi navahi ākārehi.

アッダーナヴァセンーティ:時間という道筋による。この「アッダーナ」という言葉は、時間と場所の両方を指す。そこで、場所の道筋を例として示し、時間という道筋による息の長短を説明するために、「もし〜のように」などと述べられている。そこでの「オカーサ」とは、場所としての道筋である。「ファリトヴァー」とは、広がること。「チュンナ・ヴィチュンナー」も、多くの断片の性質、長い道筋とは、長い場所。それゆえ、ゆっくりと進み、長い連続のため、長いと呼ばれる。ここでは、象などの体、犬などの体において、息の長短は、場所の道筋ではなく、時間という道筋によって、長く短いことが述べられていると理解すべきである。「ゆっくりと満たして、ゆっくりと吐き出す。速く満たして、速く吐き出す」と見られるように。人間とは、同じ大きさでも、人間の体において。長く息を吸うとは、長い息の連続を続けることである。息を吐くことも同様である。犬などのように、短く息を吸い、息を吐く、と解釈すべきである。この長い、短い息を吸い、息を吐くことは、それらの生き物の体の性質であると見なすべきである。それらのとは、それらの生き物。テティ:息を吸うこと、息を吐くこと。イッタルアッダーナンティ:短い時間。ナヴァハー・カーレーヒ:修行を続ける者の、以前と後で違いが見られない者の、ただ道筋によって最初に述べられた三つの形、それらは、ある者は息を吸うことを、ある者は息を吐くことを、ある者は両方をよく観察する。しかし、ある者は「息を吸うことも、息を吐くことも、一体として語られるのは、修行の絶え間ない進行を見るためである」と言う。チャンダ・ヴァセンーティ:以前のように、三つ。同様に、パーモッジャ・ヴァセンーティ:これらの九つの形によって。

Kāmañcettha ekassa puggalassa tayo eva ākārā labbhanti, tantivasena pana sabbesaṃ pāḷiāruḷhattā tesaṃ vasena parikammassa kātabbattā ca ‘‘tatrāyaṃ **bhikkhu navahākārehī’’**ti vuttaṃ. Evaṃ pajānatoti evaṃ yathāvuttehi ākārehi assāsapassāse pajānato, tattha manasikāraṃ pavattentassa. Ekenākārenāti dīghaṃassāsādīsu catūsu ākāresu ekena ākārena, navasu tīsu vā ekena. Tathā hi vakkhati –

カマーンチャエタ:ここでは、一人の者には三つの形が得られるが、経典の規則に従って、すべての者に言及されているため、「その中で、この **比丘は九つの形で」**と述べられている。このように理解するとは、すなわち、述べられた形で、息を吸うこと、息を吐くことを理解する者、それに心を向ける者。一つの形によってとは、長い息など四つの形のうち、一つの形で、九つのうち、三つのうち、一つの形で。なぜなら、「〜と」と述べられるだろうから。

‘‘Dīgho rasso ca assāso,

「長い、短い息は、

Passāsopi ca tādiso;

息を吐くことも同様である。

Cattāro vaṇṇā vattanti,

四つの色が現れる。

Nāsikaggeva bhikkhuno’’ti. (pārā. aṭṭha. 2.165);

比丘の鼻先にある」と。(パーラー・アッタ 2.165);

Ayaṃ bhāvanā assāsapassāsakāyānupassanāti katvā vuttaṃ **‘‘kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanā sampajjatī’’**ti.

この修行は、息と息を吐くことの観察であると述べ、「**体の観察、注意の置き場の修行が完成する」**と述べられている。

Idāni pāḷivaseneva te nava ākāre bhāvanāvidhiñca dassetuṃ **‘‘yathāhā’’**tiādi āraddhaṃ. Tattha **‘‘kathaṃ pajānātī’’**ti pajānanavidhiṃ kathetukamyatāya pucchati. Dīghaṃ assāsanti vuttalakkhaṇaṃ dīghaṃ assāsaṃ. Addhānasaṅkhāteti addhānanti saṅkhaṃ gate dīghe kāle, dīghaṃ khaṇanti attho. Koṭṭhāsapariyāyo vā saṅkhāta-saddo ‘‘theyyasaṅkhāta’’ntiādīsu viya, tasmā addhānasaṅkhāteti addhānakoṭṭhāse desabhāgeti attho. Chando uppajjatīti bhāvanāya pubbenāparaṃ visesaṃ āvahantiyā laddhassādattā tattha sātisayo kattukāmatālakkhaṇo kusalacchando uppajjati. Chandavasenāti tathāpavattachandassa vasena visesabhāvanamanuyuñjantassa kammaṭṭhānaṃ vuḍḍhiṃ phātiṃ gamentassa. Tato sukhumataranti yathāvuttachandappavattiyā purimakato sukhumataraṃ. Bhāvanābalena hi paṭippassaddhadarathapariḷāhatāya kāyassa assāsapassāsā sukhumatarā hutvā pavattanti. Pāmojjaṃ uppajjatīti assāsapassāsānaṃ sukhumatarabhāvena ārammaṇassa santataratāya kammaṭṭhānassa ca vīthippaṭipannatāya bhāvanācittasahagato pamodo khuddikādibhedā taruṇapīti uppajjati. Cittaṃ vivattatīti anukkamena assāsapassāsānaṃ ativiya sukhumatarabhāvappattiyā anupaṭṭhahane vicetabbākārappattehi tehi cittaṃ vinivattatīti keci. Bhāvanābalena pana sukhumatarabhāvappattesu assāsapassāsesu tattha paṭibhāganimitte uppanne pakatiassāsapassāsato cittaṃ nivattati. Upekkhā saṇṭhātīti tasmiṃ paṭibhāganimitte upacārappanābhede samādhimhi uppanne puna jhānanibbattanatthaṃ byāpārābhāvato ajjhupekkhanaṃ hoti, sā panāyaṃ upekkhā tatramajjhattupekkhāti veditabbā.

今、 **「もし〜のように」**などと始まり、パーリの言葉に従って、九つの形と修行の方法を説明するために述べられている。そこでの「どのように理解するか」は、理解の方法を説きたいがために尋ねている。長い息とは、述べられた特徴である長い息のことである。時間として構成されるとは、時間として構成される長い時間、すなわち長い瞬間という意味である。「コッターサ」の類義語である「サンカータ」という言葉は、「盗賊として構成される」などのように使われる。それゆえ、「時間として構成される」とは、時間としての部分、場所の部分という意味である。チャンダ(意志)が生じることとは、修行によって以前と後で違いをもたらす、喜びを得たことによる、そこに満足感があり、行うことを望む性質の、善なる意志が生じることである。意志によってとは、そのように生じた意志の力で、修行を続ける者の、禅定の対象が増加し、拡大する。それゆえ、より微細とは、述べられた意志の進行によって、以前よりも微細である。修行の力によって、平静さと苦痛の熱が静まることで、体は、息を吸うこと、息を吐くことが、より微細になって進行する。パーモッジャ(喜悦)が生じることとは、息を吸うこと、息を吐くことがより微細になり、対象がより静かになり、禅定の対象が修行の経路に入ったことで、修行の心に伴う喜びが、小さなものから初々しい喜悦が生じることである。心が回転するとは、次第に、息を吸うこと、息を吐くことが非常に微細になり、注意が及ばなくなったことで、それらによって心が回転すると、ある者は言う。しかし、修行の力によって、より微細になった息を吸うこと、息を吐くことにおいて、その似姿が生じたとき、通常の息を吸うこと、息を吐くことから心が離れる。ウペッハー(平静)が定着するとは、その似姿が、近接段階、定着段階の瞑想に入ったとき、再び禅定を生じさせるための働きがなくなることで、見守ることが起こる。その平静さは、その場での中立的な平静さであると理解すべきである。

Imehi navahi ākārehīti imehi yathāvuttehi navahi pakārehi pavattā. Dīghaṃ assāsapassāsā kāyoti dīghākārā assāsapassāsā cuṇṇavicuṇṇāpi samūhaṭṭhena kāyo. Assāsapassāse nissāya uppannanimittampi ettha assāsapassāsasāmaññavasena vuttaṃ. Upaṭṭhānaṃ satīti taṃ ārammaṇaṃ upagantvā tiṭṭhatīti sati upaṭṭhānaṃ nāma. Anupassanā ñāṇanti samathavasena nimittassa anupassanā vipassanāvasena assāsapassāse tannissayañca kāyaṃ ‘‘rūpa’’nti, cittaṃ taṃsampayuttadhamme ca ‘‘arūpa’’nti vavatthapetvā nāmarūpassa anupassanā ca ñāṇaṃ tattha yathābhūtāvabodho. Kāyo upaṭṭhānanti so kāyo ārammaṇakaraṇavasena upagantvā sati ettha tiṭṭhatīti upaṭṭhānaṃ nāma. Ettha ca ‘‘kāyo upaṭṭhāna’’nti iminā itarakāyassapi saṅgahoti tathā vuttaṃ sammasanacārassapi idha icchitattā. No satīti so kāyo sati nāma na hoti. Sati upaṭṭhānañceva sati ca saraṇaṭṭhena upaṭṭhānaṭṭhena ca. Tāya satiyāti yathāvuttāya satiyā. Tena ñāṇenāti yathāvutteneva ñāṇena. Taṃ kāyanti taṃ assāsapassāsakāyañceva tannissayarūpakāyañca. Anupassatīti jhānasampayuttañāṇena ceva vipassanāñāṇena ca anu anu passati. Tena vuccati kāye kāyānupassanā satipaṭṭhānabhāvanāti tena anupassanena yathāvutte kāye ayaṃ kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanāti vuccati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā ayaṃ yathāvutte assāsapassāsakāye tassa nissayabhūte karajakāye ca kāyasseva anupassanā anudakabhūtāya marīciyā udakānupassanā viya na aniccādisabhāve kāye niccādibhāvānupassanā, atha kho yathārahaṃ aniccadukkhānattā subhabhāvasseva anupassanā. Atha vā kāye ‘‘ahanti vā, mamanti vā, itthīti vā, puriso’’ti vā gahetabbassa kassaci abhāvato tādisaṃ ananupassitvā kāyamattasseva anupassanā kāyānupassanā, tāya kāyānupassanāya sampayuttā satiyeva upaṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, tassa bhāvanā vaḍḍhanā kāyānupassanā satipaṭṭhānabhāvanāti.

これらの九つの形によってとは、これらの述べられた九つの方法によって進行する。長い息、息を吐くことは、体とは、長い形の息、息を吐くことは、断片、断片の集まりとしての体である。息と息を吐くことに依存して生じた似姿も、ここでは息と息を吐くことの一般的な性質として述べられている。注意の置き場とは、その対象に向かって定着すること、すなわち注意の置き場である。観察の知とは、サマタ(止)の力による似姿の観察、ヴィパッサナー(観)の力による息と息を吐くこと、そしてそれに依存する体、「物質」として、心、そしてそれに伴う法を、「非物質」と区別して、名と物質の観察、そして知、そこでの真実の理解のことである。体は置き場であるとは、その体が、対象を作るために、注意がここに定着するという置き場である。ここでは、「体は置き場」という言葉で、他の体も含まれると理解すべきである。注意とは、その体が注意ではない。注意の置き場とは、注意であり、覚えていること、置き場である。それゆえ、注意深くとは、述べられた注意によって。その知によってとは、述べられた知によって。その体とは、その息と息を吐くことの体、そしてそれに依存する物質の体。観察するとは、禅定に伴う知によって、そして観察の知によって、繰り返し繰り返し観察する。それゆえ、体における体の観察、注意の置き場の修行と呼ばれる。これは、述べられた体の、それに依存する、物質の体における観察のことである。かすかな水の蜃気楼における水の観察のように、不常・苦・無我の性質の体における常などの観察ではない。むしろ、適切に不常・苦・無我、そして美しさの性質の観察である。あるいは、体において、「私」とか、「私」とか、「女性」とか、「男性」とか、掴むべきものが何もないため、そのようなものを観察せず、体そのものを観察すること、それが体の観察であり、それによって得られる注意の置き場、注意の置き場、その修行、すなわち体の観察、注意の置き場の修行である。

Eseva nayoti ‘‘navahi ākārehī’’tiādinā vuttavidhiṃ rassa-pade atidissati. Etthāti etasmiṃ yathādassite ‘‘kathaṃ dīghaṃ assasanto’’tiādinā āgate pāḷinaye. Idhāti imasmiṃ rassapadavasena āgate pāḷinaye. Ayanti yogāvacaro. Addhānavasenāti dīghakālavasena. Ittaravasenāti parittakālavasena. Imehi ākārehīti imehi navahi ākārehi.

この方法は、すなわち「九つの形で」などのように述べられた方法が、短い言葉で示されている。ここでは、この短い言葉によって示されたパーリのやり方において。ここでは、修行者。時間による、すなわち長い時間による。短いによる、すなわち短い時間による。これらの形によってとは、これらの九つの形によって。

Tādisoti dīgho rasso ca. Cattāro vaṇṇāti cattāro ākārā te ca dīghādayo eva. Nāsikaggeva bhikkhunoti gāthāsukhatthaṃ rassaṃ katvā vuttaṃ. Nāsikagge vāti -saddo aniyamattho, tena uttaroṭṭhaṃ saṅgaṇhāti.

それは長く、短く、また長く、短く、です。四つの種姓とは四つの相であり、それらは長く、などです。鼻先で、という言葉は、不特定であることを意味する「ヴァー」という言葉で、それを短くしたことは、息を吸い、息を吐くという苦しみを念頭に置いたものです。鼻先で、という言葉の「ヴァー」という言葉は、不特定な意味であり、それによって上唇が包含されます。

Sabbakāyappaṭisaṃvedīti sabbassa kāyassa paṭi paṭi paccekaṃ sammadeva vedanasīlo jānanasīlo, tassa vā paṭi paṭi sammadeva vedo etassa atthi, taṃ vā paṭi paṭi sammadeva vedamānoti attho. Tattha tattha sabba-ggahaṇena assāsādikāyassa anavasesapariyādāne siddhepi anekakalāpasamudāyabhāvato tassa sabbesampi bhāgānaṃ saṃvedanadassanatthaṃ paṭi-saddaggahaṇaṃ, tattha sakkaccakāribhāvadassanatthaṃ saṃ-saddaggahaṇanti imamatthaṃ dassento **‘‘sakalassā’’**tiādimāha. Tattha yathā samānesupi assāsapassāsesu yogino paṭipattividhāne paccekaṃ sakkaccaṃyeva paṭipajjitabbanti dassetuṃ visuṃ desanā katā, evaṃ tamevatthaṃ dīpetuṃ satipi atthassa samānatāya ‘‘sakalassā’’tiādinā padadvayassa visuṃ visuṃ atthavaṇṇanā katāti veditabbā. Pākaṭaṃ karontoti vibhūtaṃ karonto, sabbaso vibhāventoti attho. Pākaṭīkaraṇaṃ vibhāvanaṃ tattha asammuyhanañāṇeneva nesaṃ pavattanena hotīti dassento **‘‘evaṃ viditaṃ karonto’’**tiādimāha. Tattha tasmāti yasmā ñāṇasampayuttacitteneva assāsapassāse pavatteti, na vippayuttacittena, tasmā evaṃbhūto sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti vuccati buddhādīhīti yojanā. Cuṇṇavicuṇṇavisaṭeti anekakalāpatāya cuṇṇavicuṇṇabhāvena visaṭe. Ādi pākaṭo hoti satiyā ñāṇassa ca vasena katapubbābhisaṅkhārassa pavattattā. Tādisena bhavitabbanti catutthapuggalasadisena bhavitabbaṃ, pageva satiṃ ñāṇañca paccupaṭṭhapetvā tīsupi ṭhānesu ñāṇasampayuttameva cittaṃ pavattetabbanti adhippāyo.

全身で感じる、とは、全身で、それぞれ、正しく、感じやすい、知る性質のことです。あるいは、それに対する正しい感覚がある、ということです。そこで、「全身」という言葉は、吸気と呼気の終焉を完全に理解したとしても、多くの集まりがあることから、そのすべての部分を感じ、見るために、「すべて」という言葉が使われ、「真剣に行う」という言葉が使われました。それは、吸気と呼気が均一であっても、修行者がそれぞれ真剣に行うことを示すために、別々に説かれました。同様に、その意味を明確にするために、意味が同じであっても、「すべて」という言葉のペアで、別々に意味が説明されたと理解すべきです。「明らかにすること」とは、明らかにする、すなわち、すべてにおいて明らかにする、という意味です。そこで、それは洞察の知恵によって、それらが行われることを示して、「このように知られたものにする」と述べられています。そこでは、「なぜなら」とは、洞察の知恵を伴う心によって、吸気と呼気は、分離された心によってではなく、行われるからです。それゆえ、このように全身で感じる者は、息を吸い、息を吐きます、と修行すると言われています。断片化された、とは、多くの断片の集まりのために、断片化された、という意味です。始まりは、記憶と知恵のおかげで、以前に作られたものが行われるとき、明らかになります。そのようになること、とは、第四の人のように、なるべきです。記憶と知恵を現在に置いた上で、三つの場所すべてで、洞察の知恵を伴う心だけが行われるべきだ、というのが意図です。

Evanti vuttappakārena sabbakāyappaṭisaṃvedanavaseneva. Ghaṭatīti ussahati. Vāyamatīti vāyāmaṃ karoti, manasikāraṃ pavattetīti attho. Tathābhūtassāti ānāpānassatiṃ bhāventassa. Saṃvaroti sati vīriyampi vā. Tāya satiyāti yā sā ānāpāne ārabbha pavattā sati, tāya. Tena manasikārenāti yo so tattha satipubbaṅgamo bhāvanāmanasikāro, tena saddhinti adhippāyo. Āsevatīti ‘‘tisso sikkhāyo’’ti vutte adhikusaladhamme āsevati. Tadāsevanañhettha sikkhananti adhippetaṃ. Purimanayeti purimasmiṃ bhāvanānaye, paṭhamavatthudvayeti adhippāyo. Tatthāpi kāmaṃ ñāṇuppādanaṃ labbhateva assāsapassāsānaṃ yāthāvato dīgharassabhāvāvabodhasabbhāvato, tathāpi taṃ na dukkaraṃ yathāpavattānaṃ tesaṃ gahaṇamattabhāvatoti tattha vattamānakālappayogo kato. Idaṃ pana dukkaraṃ purisassa khuradhārāyaṃ gamanasadisaṃ, tasmā sātisayenettha pubbābhisaṅkhārena bhavitabbanti dīpetuṃ anāgatakālappayogo katoti imamatthaṃ dassetuṃ **‘‘tattha yasmā’’**tiādi vuttaṃ. Tattha ñāṇuppādanādīsūti ādi-saddena kāyasaṅkhārapassambhanapītipaṭisaṃvedanādiṃ saṅgaṇhāti. Keci panettha ‘‘saṃvarasamādānānaṃ saṅgaho’’ti vadanti.

「このように」とは、上記のように、全身で感じることから。努力する、とは、努力する。励む、とは、励む、すなわち、注意を払う、という意味です。そのようになった者、とは、アーナーパーナサティを修行する者です。調伏、とは、記憶と努力のことです。その記憶、とは、アーナーパーナに始まり、生じた記憶のことです。その注意、とは、そこで、以前からあった、修行の注意、すなわち、信念のことです。修行する、とは、「三つの戒め」と呼ばれる、より多くの善い法を修行することです。そこで、それは修行を意味します。以前の方法、とは、以前の修行法、すなわち、最初の二つの対象のことです。そこでも、吸気と呼気の正確な長さと短さの理解から、洞察の知恵が生じることは可能ですが、それは困難ではありません。それらが単に認識されることだけであれば、困難ではありません。しかし、それは困難であり、人の剣の刃の上を歩くことに似ています。それゆえ、そこで、以前の準備で、より熱心になるべきであることを示すために、未来の時間の使用がなされました。その意味を示すために、「そこで、なぜなら」と述べられています。そこで、洞察の知恵の発生など、とは、「始まり」という言葉で、身体の凝固、静けさ、喜び、感覚などを包含します。ここにいる人々の中には、「調伏と三昧の獲得」と言う人もいます。

Kāyasaṅkhāranti assāsapassāsaṃ. So hi cittasamuṭṭhānopi samāno karajakāyapaṭibaddhavuttitāya tena saṅkharīyatīti kāyasaṅkhāroti vuccati. Yo pana ‘‘kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.102) evamāgato kāyasaṅkhāro cetanālakkhaṇo satipi dvārantaruppattiyaṃ yebhuyyavuttiyā tabbahulavuttiyā ca kāyadvārena lakkhito, so idha nādhippeto. Passambhentotiādīsu pacchimaṃ pacchimaṃ padaṃ purimassa purimassa atthavacanaṃ. Tasmā passambhanaṃ nāma vūpasamanaṃ, tañca tathāpayoge asati uppajjanārahassa oḷārikassa kāyasaṅkhārassa payogasampattiyā anuppādananti daṭṭhabbaṃ. Tatrāti ‘‘oḷārikaṃ kāyasaṅkhāraṃ passambhento’’ti ettha. Apariggahitakāleti kammaṭṭhānassa anāraddhakāle, tato eva kāyacittānampi apariggahitakāle. ‘‘Nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyā’’ti hi iminā kāyapariggaho, ‘‘parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti iminā cittapariggaho vutto. Tenevāha – **‘‘kāyopi cittampi pariggahitā hontī’’**ti. Kāyoti karajakāyo. Sadarathāti sapariḷāhā. Sā ca nesaṃ sadarathatā garubhāvena viya oḷārikatāya avinābhāvinīti āha **‘‘oḷārikā’’**ti. Balavatarāti sabalā thūlā. Santā hontīti cittaṃ tāva bahiddhā vikkhepābhāvena ekaggaṃ hutvā kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā pavattamānaṃ santaṃ hoti vūpasantaṃ, tato eva taṃsamuṭṭhānā rūpadhammā lahumudukammaññabhāvappattā, tadanuguṇatāya sesaṃ tisantatirūpanti evaṃ citte kāye ca vūpasante pavattamāne tannissitā assāsapassāsā santasabhāvā anukkamena sukhumasukhumatarasukhumatamā hutvā pavattanti. Tena vuttaṃ **‘‘yadā panassa kāyopī’’**tiādi. Passambhemīti paṭhamāvajjanā. Ābhujanaṃ ābhogo, sammā anu anu āharaṇaṃ samannāhāro, tasmiṃyeva atthe aparāparaṃ pavattaāvajjanā tasseva atthassa manasikaraṇaṃ citte ṭhapanaṃ manasikāro, vīmaṃsā paccavekkhaṇā.

身体の凝固、とは、吸気と呼気のことです。それは心から生じたものであっても、物質的な身体に付随して活動するため、身体の凝固と呼ばれます。しかし、「身体の凝固、言葉の凝固」というように(マッジマ・ニカーヤ 1.102)現れる身体の凝固は、意志の性質を持ち、他の通路で生じたとしても、大部分は身体の通路で認識されるため、ここでは意図されていません。「静める」など、において、最後の言葉は、前の言葉の意味です。それゆえ、静めること、とは、鎮静のことです。そして、そのように適用されない場合、生じるはずの粗大な身体の凝固の適用が達成されないことによって、生じないことと理解されるべきです。そこで、「粗大な身体の凝固を静める」という言葉において。受容されない時間、とは、瞑想の対象が始まらない時間、したがって、身体と心の受容されない時間です。「座って、蓮華座を組んで、体をまっすぐに保つ」という言葉で、身体の受容が、そして、「顔の周りに念を置く」という言葉で、心の受容が述べられています。それゆえ、「身体も心も受容される」と言われています。身体、とは、物質的な身体のことです。苦痛を伴う、とは、苦痛を伴うものです。そして、それらが苦痛を伴うことは、重さのように、粗大であることと切り離せないため、「粗大」と言っています。力強い、とは、力強く、粗大なものです。静かになる、とは、心は、まず、外的な散乱がないため、一点に集中し、瞑想の対象を認識して活動するため、静かになります。そして、それから、それから生じる物質的な現象は、軽くて柔らかい性質になり、それに従って、残りの三つの性質も同様になります。このように、心と身体が静かになると、それに依存する吸気と呼気も静かな性質になり、徐々に、より繊細になり、最も繊細になって活動します。それゆえ、「身体も」などと述べられています。静める、とは、最初の注意のことです。抱き込む、とは、注意のことです。正しく、繰り返し、注意を払う、とは、そのことについての注意のことです。心に留めること、注意を払うこと、それは注意のことです。分析、とは、省察のことです。

Sāraddheti sadarathe sapariḷāhe. Adhimattanti balavaṃ oḷārikaṃ, liṅgavipallāsena vuttaṃ. Kāyasaṅkhāro hi adhippeto. ‘‘Adhimattaṃ hutvā pavattatī’’ti kiriyāvisesanaṃ vā etaṃ. Sukhumanti etthāpi eseva nayo. Kāyamhīti ettha citte cāti ānetvā sambandhitabbaṃ.

苦痛を伴う、とは、苦痛を伴い、熱心なことです。強烈な、とは、力強く、粗大なものです。言葉の転換で言われています。身体の凝固が意図されています。「強烈になって活動する」とは、動詞の副詞である可能性もあります。繊細な、とは、ここでも同じです。身体において、とは、心において、と解釈して関連付けるべきです。

Paṭhamajjhānato vuṭṭhāya kariyamānaṃ dutiyajjhānassa nānāvajjanaṃ parikammaṃ paṭhamajjhānaṃ viya dūrasamussāritapaṭipakkhanti katvā taṃsamuṭṭhāno kāyasaṅkhāro paṭhamajjhāne ca dutiyajjhānūpacāre ca oḷārikoti sadiso vutto. Esa nayo sesupacāradvayepi. Atha vā dutiyajjhānādīnaṃ adhigamāya paṭipajjato dukkhāpaṭipadādivasena kilamato yogino kāyakilamathacittupaghātādivasena vitakkādisaṅkhobhena saparipphandatāya ca cittappavattiyā dutiyajjhānādiupacāresu kāyasaṅkhārassa oḷārikatā veditabbā. Atisukhumoti aññattha labbhamāno kāyasaṅkhāro catutthajjhāne atikkantasukhumo. Sukhumabhāvopissa tattha natthi kuto oḷārikatā appavattanato. Tenāha **‘‘appavattimeva pāpuṇātī’’**ti.

最初の禅定から離れて行われる第二の禅定への様々な注意、すなわち、準備は、最初の禅定のように、遠くから発せられる反対者として、その身体の凝固は、最初の禅定と第二の禅定の圏域の両方で粗大であると言われました。これは、残りの二つの圏域にも当てはまります。あるいは、第二の禅定などを獲得するために、困難な実践などのために、修行者の身体の苦痛や心の動揺などから生じる思考などの動揺のために、第二の禅定などの圏域における身体の凝固が粗大であると理解されるべきです。非常に繊細な、とは、他の場所で得られる身体の凝固は、第四の禅定で非常に繊細です。それは繊細さもありません。粗大であることは言うまでもありません。それゆえ、「活動しない」と述べられています。

Lābhissa sato anupubbasamāpattisamāpajjanavelaṃ ekāsaneneva vā sabbesaṃ jhānānaṃ paṭilābhaṃ sandhāya majjhimabhāṇakā heṭṭhimaheṭṭhimajjhānato uparūparijhānūpacārepi sukhumataraṃ icchanti. Tattha hi sopacārānaṃ jhānānaṃ uparūpari visesavantatā santatā ca sambhaveyya, ekāvajjanūpacāraṃ vā sandhāya evaṃ vuttaṃ. Evañhi heṭṭhā vuttavādena imassa vādassa avirodho siddho bhinnavisayattā. Sabbesaṃyevāti ubhayesampi. Yasmā te sabbepi vuccamānena vidhinā passaddhimicchantiyeva. Apariggahitakāle pavattakāyasaṅkhāro pariggahitakāle paṭippassambhatīti idaṃ sadisasantānatāya vuttaṃ. Na hi te eva oḷārikā assāsādayo sukhumā honti. Passambhanākāro pana tesaṃ heṭṭhā vuttoyeva.

獲得した記憶と共に、徐々に禅定に入る時、一つの座で、すべての禅定の獲得を指して、中間の語り手は、下の禅定から上の禅定の圏域でも、より繊細なものを望む。そこでは、圏域の禅定の、より上の、より下の、区別と連続性があるかもしれません。一つの注意の圏域を指して、そのように言われたのかもしれません。このように、下の語り手によると、この語り手との矛盾は、異なる対象であるため、解決されます。すべての、とは、両方です。なぜなら、それらはすべて、述べられた方法で、静けさを望むからです。受容されない時間における活動的な身体の凝固は、受容された時間において静まります。これは、連続性の類似性から言われています。それらは同様に粗大で繊細なのではありません。静まる方法、とは、すでに述べられました。しかし、それはすでに述べられました。

Mahābhūtapariggahe sukhumoti catudhātumukhena vipassanābhinivesaṃ sandhāya vuttaṃ. Sakalarūpapariggahe sukhumo bhāvanāya uparūpari paṇītabhāvato. Tenevāha **‘‘rūpārūpapariggahe sukhumo’’**ti. Lakkhaṇārammaṇikavipassanāyāti kalāpasammasanamāha. Nibbidānupassanāto paṭṭhāya balavavipassanā, tato oraṃ dubbalavipassanā. Pubbe vuttanayenāti ‘‘apariggahitakāle’’tiādinā samathanaye vuttanayena. ‘‘Apariggahe pavatto kāyasaṅkhāro mahābhūtapariggahe paṭippassambhatī’’tiādinā vipassanānayepi paṭippassaddhi yojetabbāti vuttaṃ hoti.

四大元素の受容において、繊細な、とは、四つの元素の側面から、洞察の分析を指して言われています。すべての物質の受容において、繊細な、とは、修行によって、より上の、より優れた性質になるからです。それゆえ、「物質と非物質の受容において、繊細な」と述べられています。特徴の対象とする洞察、とは、集まりの分析を指します。無常への洞察から始まり、力強い洞察、それ以前は弱い洞察です。以前に述べられた方法、とは、「受容されない時間」など、平静の方法で述べられた方法です。「受容されない時間において活動する身体の凝固は、四大元素の受容において静まります」など、洞察の方法でも、静けさが適用されるべきである、と述べられています。

Assāti imassa ‘‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāra’’nti padassa. Codanāsodhanāhīti anuyogaparihārehi. Evanti idāni vuccamānākārena. Kathanti yaṃ idaṃ ‘‘passambhayaṃ…pe… sikkhatī’’ti vuttaṃ, taṃ kathaṃ kena pakārena kāyasaṅkhārassa passambhanaṃ yogino ca sikkhanaṃ hotīti kathetukāmatāya pucchitvā kāyasaṅkhāre sarūpato oḷārikasukhumato vūpasamato anuyogaparihārato ca dassetuṃ **‘‘katame kāyasaṅkhārā’’**tiādi āraddhaṃ. Tattha kāyikāti rūpakāye bhavā. Kāyappaṭibaddhāti kāyasannissitā. Kāye sati honti, asati na honti, tato eva te akāyasamuṭṭhānāpi kāyena saṅkharīyantīti kāyasaṅkhārā. Passambhentoti oḷārikoḷārikaṃ passambhento.

「身体の凝固を静める」という言葉に対して。質問と修正において、とは、修行と回避において。このように、とは、今から述べられる方法で。どのように、とは、「静める…など、修行する」と述べられたことは、どのように、どのような方法で、身体の凝固の静けさと修行者の修行になるのか、と尋ねて、身体の凝固を、その本来の姿、粗大さから繊細さ、静けさ、修行と回避から説明するために、「どのような身体の凝固か」と述べられています。そこで、身体的な、とは、物質的な身体に生じるものです。身体に付随する、とは、身体に依存するものです。身体があれば生じ、なければ生じない。それゆえ、それらは心から生じたものではありませんが、身体によって凝固されるため、身体の凝固と呼ばれます。静める、とは、粗大なものから粗大なものを静めることです。

Sesapadadvayaṃ tasseva vevacanaṃ. Oḷārikañhi kāyasaṅkhāraṃ avūpasantasabhāvaṃ sannisīdāpento **‘‘passambhento’’**ti vuccati, anuppādanirodhaṃ pāpento **‘‘nirodhento’’**ti, suṭṭhu santasabhāvaṃ nayanto **‘‘vūpasamento’’**ti.

残りの二つの言葉は、その言葉の別の表現です。静まっていない粗大な身体の凝固を沈めることを「静める」と言います。生じないように滅ぼすことを「滅ぼす」と言います。完全に静かな性質にすることを「鎮める」と言います。

Yathārūpehīti yādisehi. Kāyasaṅkhārehīti oḷārikehi kāyasaṅkhārehi. Ānamanāti abhimukhena kāyassa namanā. Vinamanāti visuṃ visuṃ passato namanā. Sannamanāti sabbato, suṭṭhu vā namanā. Paṇamanāti pacchato namanā. Iñjanādīni ānamanādīnaṃ vevacanāni, adhimattāni vā abhimukhacalanādīni ānamanādayo, mandāni iñjanādayo. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāranti tathārūpaṃ ānamanādīnaṃ kāraṇabhūtaṃ oḷārikaṃ kāyasaṅkhāraṃ paṭippassambhento. Tasmiñhi passambhite ānamanādayopi passambhitā eva honti.

どのような、とは、どのようなものです。身体の凝固、とは、粗大な身体の凝固です。傾く、とは、身体に面して傾くことです。曲がる、とは、それぞれに、様々な方向に曲がることです。沈む、とは、すべての方向から、または、完全に沈むことです。後ろに傾く、とは、後ろに傾くことです。揺れるなど、は、傾くなどの別の表現です。または、激しい、すなわち、正面に向かって動くこと、それは傾くなどです。穏やかな、すなわち、揺れるなどです。身体の凝固を静める、とは、そのような傾きなどの原因である、粗大な身体の凝固を静めることです。それが静まると、傾きなども静まります。

Santaṃ sukhumanti yathārūpehi kāyasaṅkhārehi kāyassa aparipphandanahetūhi ānamanādayo na honti, tathārūpaṃ darathābhāvato santaṃ, anoḷārikatāya sukhumaṃ. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāranti sāmaññato ekaṃ katvā vadati. Atha vā pubbe oḷārikoḷārikaṃ kāyasaṅkhāraṃ paṭippassambhento anukkamena kāyassa aparipphandanahetubhūte sukhumasukhumatare uppādetvā tepi paṭippassambhetvā paramasukhumatāya koṭippattaṃ yaṃ kāyasaṅkhāraṃ paṭippassambheti, taṃ sandhāya vuttaṃ **‘‘santaṃ sukhumaṃ passambhayaṃ kāyasaṅkhāra’’**nti.

静かで繊細な、とは、どのような身体の凝固によって、身体の揺れの原因となる傾きなどが生じないか、ということです。すなわち、苦痛がないため、静かで、粗大ではないため、繊細なものです。身体の凝固を静める、とは、一般的に、一つにまとめて言っています。あるいは、以前の粗大な身体の凝固を静め、徐々に、身体の揺れの原因となる、より繊細で、最も繊細なものを生み出し、それらも静め、最も繊細さの極みに達した身体の凝固を静めることを指して、「静かで繊細な身体の凝固を静める」と述べられています。

Itītiādi codakavacanaṃ. Tattha itīti pakāratthe nipāto, kirāti arucisūcane, evañceti attho. Ayañhettha adhippāyo ‘‘vuttappakārena yadi atisukhumampi kāyasaṅkhāraṃ passambhetī’’ti. Evaṃ santeti evaṃ sati tayā vuttākāre labbhamāne. Vātūpaladdhiyāti vātassa upaladdhiyā. Ca-saddo samuccayattho, assāsādivātārammaṇassa cittassa pabhāvanā uppādanā pavattanā na hoti, te ca tena passambhetabbāti adhippāyo. Assāsapassāsānañca pabhāvanāti oḷārike assāsapassāse bhāvanāya paṭippassambhetvā sukhumānaṃ tesaṃ pabhāvanā ca na hoti ubhayesaṃ tesaṃ tena paṭippassambhetabbato. Ānāpānassatiyāti ānāpānārammaṇāya satiyā ca pavattanaṃ na hoti ānāpānānaṃ abhāvato. Tato eva taṃsampayuttassa ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā uppādanāpi na hoti. Na hi kadāci ārammaṇena vinā sārammaṇā dhammā sambhavanti. Na ca naṃ tanti ettha nanti nipātamattaṃ. Taṃ vuttavidhānaṃ samāpattiṃ paṇḍitā paññavanto na ceva samāpajjantipi tato na vuṭṭhahantipīti yojanā. Evaṃ codako sabbena sabbaṃ abhāvūpanayanaṃ passambhananti adhippāyena codeti.

「このように」とは、そのような状況です。このように、とは、様態を示す副詞です。「しかし」とは、不快感を示す言葉です。それは、このように、という意味です。そこでの意図は、「述べられたように、たとえ非常に繊細な身体の凝固であっても、それを静めるならば」ということです。このように静かな、とは、このように、述べられた方法で得られる場合。風の認識、とは、風の認識です。「そして」という言葉は、結合を意味します。吸気などの風の対象となる心の修行、すなわち、生成、活動は、ありません。そして、それらはそれによって静められるべきです。吸気と呼気の生成、とは、粗大な吸気と呼気を静め、繊細なそれらを生成することは、両方ともそれによって静められるべきであるため、ありません。アーナーパーナサティ、とは、アーナーパーナを対象とする記憶の活動は、アーナーパーナがないため、ありません。それゆえ、それに付随するアーナーパーナサティ三昧の生成、すなわち、発生もありません。対象なしに、対象を持つことが可能な現象は、決して存在しないからです。そして、それらを「な」という否定の言葉で表現することはありません。その述べられた方法の三昧を、賢明な人々は、獲得するだけでなく、そこから離れることもありません。このように、質問者は、すべてを完全に否定することを静けさであると意図して、質問しています。

Puna iti kirātiādi yathāvuttāya codanāya vissajjanā. Tattha kirāti yadīti etassa atthe nipāto. Iti kira sikkhati, mayā vuttākārena yadi sikkhatīti attho. Evaṃ santeti evaṃ passambhane sati. Pabhāvanā hotīti yadipi oḷārikā kāyasaṅkhārā paṭippassambhanti, sukhumā pana atthevāti anukkamena paramasukhumabhāvappattassa vasena nimittuppattiyā ānāpānassatiyā ānāpānassatisamādhissa ca pabhāvanā ijjhatevāti adhippāyo.

もし、穏やかな修行(kirāti)が、まさに説かれたような(yathāvuttāya)戒め(codanāya)によって解放(vissajjanā)されるなら。そこでの「kirāti」とは、この意味での補助語(nipāto)である。「このように(Iti)修行する(kira sikkhati)」とは、「私が説いたように(mayā vuttākārena)修行する(yadi sikkhatīti)」という意味である。「このように(Evaṃ)あれば(santeti)」とは、このように静まれば(passambhane sati)という意味である。「修習(Pabhāvanā)が成就する(hotīti)」とは、たとえ粗大な(oḷārikā)身の想念(kāyasaṅkhārā)が静まった(paṭippassambhanti)としても、微細な(sukhumā)自己(atthevāti)が、次第に(anukkamena)極めて微細な状態(paramasukhumabhāvappattassa)に達するにつれて、識別相(nimittuppattiyā)が生じ、安般念(ānāpānassatiyā)と安般念による三昧(ānāpānassatisamādhissa)の修習(pabhāvanā)が成就する(ijjhatevāti)という意図( adhippāyo)である。

Yathā kathaṃ viyāti yathāvuttavidhānaṃ taṃ kathaṃ viya daṭṭhabbaṃ, atthi kiñci tadatthasampaṭipādane opammanti adhippāyo. Idāni opammaṃ dassetuṃ **‘‘seyyathāpī’’**tiādi vuttaṃ. Tattha seyyathāpīti opammatthe nipāto. Kaṃseti kaṃsabhājane. Nimittanti nimittassa, tesaṃ saddānaṃ pavattākārassāti attho. Sāmiatthe hi idaṃ upayogavacanaṃ. Suggahitattāti suṭṭhu gahitattā. Sumanasikatattāti suṭṭhu citte ṭhapitattā. Sūpadhāritattāti sammadeva upadhāritattā sallakkhitattā. Sukhumakā saddāti anurave āha, ye appakā. Appattho hi ayaṃ ka-saddo. Sukhumasaddanimittārammaṇatāpīti sukhumo saddova nimittaṃ sukhumasaddanimittaṃ, tadārammaṇatāyapīti vuttaṃ hoti. Kāmaṃ tadā sukhumāpi saddā niruddhā, saddanimittassa pana suggahitattā sukhumatarasaddanimittārammaṇabhāvenapi cittaṃ pavattati. Ādito paṭṭhāya hi tassa tassa niruddhassa saddassa nimittaṃ avikkhittena cittena upadhārentassa anukkamena pariyosāne atisukhumasaddanimittampi ārammaṇaṃ katvā cittaṃ pavattateva. Cittaṃ na vikkhepaṃ gacchati tasmiṃ yathāupaṭṭhite nimitte samādhānasabbhāvato.

「どのように(Yathā)」「どのように(kathaṃ)?」とは、「説明された(yathāvuttavidhānaṃ)方法(taṃ kathaṃ viya)」のように理解されるべき(daṭṭhabbaṃ)である。それを説明する(tadatthasampaṭipādane)ための比喩(opammanti)は存在する(atthi)という意図( adhippāyo)である。今、比喩を示す(opammaṃ dassetuṃ)ために、「たとえば(seyyathāpī)」という言葉が説かれた(tiādi vuttaṃ)。そこでの「seyyathāpī」とは、比喩(opammatthe)の補助語(nipāto)である。「奏でる(Kaṃseti)」とは、銅器(kaṃsabhājane)で奏でることである。「識別相(Nimittanti)」とは、識別相(nimittassa)であり、それらの音(saddānaṃ)の発生源(pavartākārassāti)という意味である。所有(Sāmiatthe)において、これは用途(upayogavacanaṃ)である。「よく掴まれた(Suggahitattāti)」とは、非常によく掴まれた(suṭṭhu gahitattā)ことである。「よく心に留められた(Sumanasikatattāti)」とは、非常によく心に留められた(suṭṭhu citte ṭhapitattā)ことである。「よく理解された(Sūpadhāritattāti)」とは、まさに(sammadeva)理解され(upadhāritattā)、注意深く観察された(sallakkhitattā)ことである。「微細な音(Sukhumakā saddāti)」とは、わずかな(ye appakā)音のことである。わずかな(Appattho)とは、この「ka」という言葉(ka-saddo)である。「微細な音を識別相とする(Sukhumasaddanimittārammaṇatāpīti)」とは、微細な(sukhumo)音そのものが(saddova)識別相(nimittaṃ)であり、微細な音を識別相(sukhumasaddanimittaṃ)とし、それ(tadārammaṇatāyapīti)を対象とすること(ārammaṇatāpi)であると説かれた(vuttaṃ hoti)ことである。たとえ(kāmaṃ)その時(tadā)微細な音(sukhumāpi saddā)も止まった(niruddhā)としても、識別相(nimittassa)がよく掴まれた(suggahitattā)ために、より微細な音を識別相(sukhumatarasaddanimittārammaṇabhāvenapi)として、心が(cittaṃ)動き続ける(pravatī)。心が(Cittaṃ)散乱(vikṣepaṃ)しない(na gacchati)のは、そのように現れた(yathāupaṭṭhite)識別相(nimitte)に、精神統一(samādhāna)の性質(sabbhāvato)があるからである。

Evaṃ santetiādi vuttassevatthassa nigamanavasena vuttaṃ. Tattha yassa suttapadassa saddhiṃ codanāsodhanāhi attho vutto, taṃ uddharitvā kāyānupassanāsatipaṭṭhānāni vibhāgato dassetuṃ **‘‘passambhaya’’**ntiādi vuttaṃ. Tattha passambhayaṃ kāyasaṅkhāranti vuttaassāsapassāsā kāyoti yojanā veditabbā. Atha vā passambhayaṃ kāyasaṅkhāranti ettha assāsapassāsā kāyoti evamattho daṭṭhabbo. Mahāsatipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.372 ādayo; ma. ni. 1.105 ādayo) kāyānupassanaṃ kathentena paṭhamacatukkasseva vuttattā, ānāpānassatisuttepi ‘‘yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti…pe… passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Kāye kāyānupassī, bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharatī’’ti (ma. ni. 2.149) vuttattā ca ‘‘kāyānupassanāvasena vuttassa paṭhamacatukkassā’’ti vuttaṃ.

「このように(Evaṃ)あれば(santeti)」という言葉は、すでに説かれた(vuttassevatthassa)意味を(atthassa)結び(nigamanavasena)として(vasena)説かれた(vuttaṃ)ものである。そこでの「静め(passambhaya)」という言葉は、どの経文(suttapadassa)の言葉に(saddhiṃ)戒めの浄化(codanāsodhanāhi)と共に(saddhiṃ)意味が(attho)説かれた(vuto)か、それを引き出して(taṃ uddharitvā)身の観察(kāyānupassanāsatipaṭṭhānāni)を、詳細に(vibhāgato)示す(dassetuṃ)ために(ṃ)説かれた(tiādi vuttaṃ)ものである。そこでの「静める(passambhaya)身の想念(kāyasaṅkhārā)」とは、呼吸(assāsapassāsā)が身(kāyoti)であると(evam)解釈される(yojanā veditabbā)べきである。あるいは(Atha vā)「静める(passambhaya)身の想念(kāyasaṅkhārā)」とは、ここで(ettha)呼吸(assāsapassāsā)が身(kāyoti)である(evamattho)と理解されるべき(daṭṭhabbo)である。大念処経(Mahāsatipaṭṭhānasutte)(dī. ni. 2.372 ādayo; ma. ni. 1.105 ādayo)で、身を観察する(kāyānupassanaṃ)ことについて(kathentena)最初に(paṭhamacatukkasseva)説かれた(vuttattā)ことから、安般念経(ānāpānassatisutte)でも「修行者(bhikkhu)が、長い(dīghaṃ vā)呼吸を(assasanto)しながら、私は長く呼吸している(dīghaṃ assasāmīti)と知る(pajānāti)…(省略)…身の想念(kāyasaṅkhāraṃ)を静め(passambhayaṃ)て、私は呼吸するだろう(passasissāmīti)と修行する(sikkhati)。身において(Kāye)身を観察する(kāyānupassī)、修行者(bhikkhu)よ、その時(tasmiṃ samaye)修行者は(viharatī)と(ti)(ma. ni. 2.149)説かれている(vuttattā)ことから、そして(ca)「身の観察(kāyānupassanāvasena)によって説かれた(vuttassa)最初の四つの項目(paṭhamacatukkassā)である(ti)」と説かれた(vuttaṃ)のである。

Ādikammikassa kammaṭṭhānavasenāti samathakammaṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ, vipassanākammaṭṭhānaṃ pana itaracatukkesupi labbhateva. Etthāti paṭhamacatukke. Saha paṭisambhidāhīti nidassanamattametaṃ, puññavantānaṃ pana upanissayasampannānaṃ abhiññāpi sijjhatiyeva. Catubbidhanti pātimokkhasaṃvarādivasena catubbidhaṃ. Anāpajjananti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ aññatarassa anāpajjanaṃ. Āpannavuṭṭhānanti āpannasappaṭikammāpattito yathādhammaṃ paṭikammakaraṇena vuṭṭhānaṃ, desanāgāminito desanāya, vuṭṭhānagāminito parivāsādivinayakammakaraṇena vuṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Desanāyapi hi āpannāpattito vuṭṭhānaṃ hotīti sāpi vuṭṭhāneneva saṅgahitā. Kilesehi ca appaṭipīḷananti kodho upanāho makkho palāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado pamādoti evamādīhi pāpadhammehi appaṭipīḷanaṃ, tesaṃ anuppādananti vuttaṃ hoti.

「最初の実践(Ādikammikassa)における実践(kammaṭṭhānavasenāti)」とは、止行(samathakammaṭṭhānaṃ)について(sandhāya)説かれた(vuttaṃ)ものである。しかし(pana)観行(vipassanākammaṭṭhānaṃ)は、他の(itaracatukkesupi)四つの項目(catukkesupi)においても(upi)得られる(labbhateva)。「ここで(Etthāti)」とは、最初の(paṭhamacatukke)四つの項目(catukke)を指す。功徳(puññavantānaṃ)を持つ者(vantānaṃ)で、縁(upanissayasampannānaṃ)に恵まれた(sampannānaṃ)者には(pana)、神通(abhiññāpi)も成就する(sijjhatiyeva)。「四種(catubbidhanti)」とは、戒律(pātimokkhasaṃvara)などの(saṃvara)四種類(catubbidhaṃ)を指す。「違反しないこと(Anāpajjananti)」とは、七つの(sattannaṃ)罪の集まり(āpattikkhandhānaṃ)のうち、いずれか一つに(aññataraassa)違反しないこと(anāpajjanaṃ)である。「違反からの回復(Āpannavuṭṭhānanti)」とは、違反した(āpanna)状態から(āpanna)正しく(yathādhammaṃ)処置する(paṭikammakaraṇena)ことによって(karaṇena)回復(vuṭṭhānaṃ)することであり、説法(desanāgāminito)に至る(gāminito)戒律(desanāya)からの回復(vuṭṭhānanti)、復帰(vuṭṭhāna)に至る(gāminito)戒律(vuṭṭhānagāminito)からの回復(vuṭṭhānaṃ)とは、仮住まい(parivāsā)などの(ādivinayakamma)戒律(karaṇena)による回復(vuṭṭhānanti)であると説かれた(vuttaṃ hoti)ことである。説法(Desanāyapi)においても(hi)違反した(āpanna)罪(āpattito)からの回復(vuṭṭhānaṃ)は(hotīti)あるので(sāpi)、回復(vuṭṭhāneneva)に含まれる(saṅgahitā)。「煩悩(kilesehi)によって(ca)乱されない(appaṭipīḷananti)」とは、怒り(kodho)、怨恨(upanāho)、嫉妬(makkho)、偽善(palāso)、羨望(issā)、慳貪(macchariyaṃ)、欺瞞(māyā)、偽装(sāṭheyyaṃ)、頑固(thambho)、傲慢(sārambho)、自慢(māno)、過度の慢心(atimāno)、慢心(mado)、怠慢(pamādoti)などの(evamādīhi)悪徳(pāpadhammehi)によって(hi)乱されない(appaṭipīḷanaṃ)こと、それら(tesaṃ)を生じさせない(anuppādananti)ことと(vuttaṃ hoti)説かれた(hoti)ことである。

Yamidaṃ ābhisamācārikasīlaṃ vuccatīti sambandho. Dveasīti khandhakavattāni cuddasavidhaṃ mahāvattanti ettha mahāvattaṃ nāma vattakkhandhake vuttāni āgantukavattaṃ āvāsikagamikaanumodanabhattaggapiṇḍacārikaāraññikasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhāyasaddhivihārikaācariyaantevāsikavattanti cuddasa vattāni. Tato aññāni pana kadāci tajjanīyakammakatādikāleyeva caritabbāni dvāsīti khandhakavattāni, na sabbāsu avatthāsu caritabbāni, tasmā mahāvattesu agaṇitāni. Tattha ‘‘pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññapessāmī’’ti ārabhitvā ‘‘na upasampādetabbaṃ…pe… na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti (cūḷava. 76) vuttavattāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ mūlāyapaṭikassanārahena, mānattārahena, mānattacārikena, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabba’’ntiādinā (cūḷava. 82) vuttāni pakatatte caritabbehi anaññattā visuṃ tāni agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṃ vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇitāni pañcāti ekasattati vattāni, ukkhepanīyakammakatavattesu vattapaññāpanavasena vuttaṃ ‘‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ…pe… nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’’nti (cūḷava. 51) idaṃ abhivādanādīnaṃ asādiyanaṃ ekaṃ, ‘‘na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo’’tiādīni (cūḷava. 51) ca dasāti evametāni dvāsīti. Etesveva pana kānici tajjanīyakammādivattāni kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsīti eva. Aññattha pana aṭṭhakathāpadese appakaṃ ūnamadhikaṃ vā gaṇanūpagaṃ na hotīti asīti khandhakavattānīti vuccati. Ābhisamācārikasīlanti ettha abhisamācāroti uttamasamācāro, abhisamācārova ābhisamācārikaṃ, abhisamācāraṃ vā ārabbha paññattaṃ ābhisamācārikaṃ, tadeva sīlanti ābhisamācārikasīlaṃ. Khandhakavattapariyāpannassa sīlassetaṃ adhivacanaṃ. Ahaṃ sīlaṃ rakkhāmi, kiṃ ābhisamācārikenātiādīsu sīlanti ubhatovibhaṅgapariyāpannameva gahetabbaṃ khandhakavattapariyāpannassa ābhisamācārikaggahaṇena gahitattā. Paripūreti paripuṇṇe, paripūriteti vā attho.

「これが(Yamidaṃ)」「自らを高める(ābhisamācārika)戒(sīlaṃ)と呼ばれる(vuccatīti)」とは、関連(sambandho)である。「二つの戒(Dveasīti)」とは、規定(khandhakavattāni)の十(cuddasa)四種類(vidhaṃ)の大きな規定(mahāvattanti)である。ここで(ettha)「大きな規定(mahāvattaṃ)」とは、規定の巻(vattakkhandhake)で説かれた(vuttāni)来客の規定(āgantukavattaṃ)、滞在者の規定(āvāsikagamikaanumodanabhattaggapiṇḍacārikaāraññikasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhāyasaddhivihārikaācariyaantevāsikavattanti)である十(cuddasa)四種類の規定(vattāni)。それら(Tato)以外(aññāni)の(pana)規定(kadāci)は、戒めの(tajjanīyakammakatādikāleyeva)規定(leyeva)として(caritabbāni)実行される(caritabbāni)ものであり、「二つ(dvāsīti)」とは、規定(khandhakavattāni)のことである。すべての(na sabbāsu)状況(avatthāsu)で(su)実行される(caritabbāni)わけではないので(na)、大きな規定(mahāvattesu)には数えられない(agaṇitāni)。そこ( Tattha)で「仮住まい(pārivāsikānaṃ)する修行者(bhikkhūnaṃ)の規定(vattaṃ)を定める(paññapessāmī)と(ti)」始めて(ārabhitvā)「受戒(upasampādetabbaṃ)させてはならない(na)…(省略)…また(na)庭(chamāyaṃ)で歩く(caṅkamante)時に(caṅkame)歩いてはならない(caṅkamitabba)」(cūḷava. 76)と説かれた(vuttavattāni)六十(chasaṭṭhi)四種類(vidhaṃ)の規定(vattaṃ)から、それ以降(tato paraṃ)「修行者(bhikkhu)よ(bhikkhave)、仮住まい(pārivāsikena)する修行者(bhikkhunā)が、仮住まい(pārivāsikavuḍḍhatarena)するより上位(vuḍḍhatarena)の修行者(bhikkhunā)と共に(saddhiṃ)、根源的な(mūlāyapaṭikassanārahena)回復(paṭikassanārahena)を求める(paṭikassanārahena)者(paṭikassanārahena)、処罰(mānattārahena)を受けるべき(mānattārahena)者(mānattārahena)、処罰(mānattacārikena)を実行する(mānattacārikena)者(mānattacārikena)、処罰(abbhānārahena)からの回復(abbhānārahena)を求める(abbhānārahena)者(abbhānārahena)と共に(saddhiṃ)、一つの(ekacchanne)舎(āvāse)に住んではならない(vatthabba)」(cūḷava. 82)と説かれた(vuttāni)ことから、通常の(prakatatte)修行者(caritabbehi)とは異なる(anaññattā)別個の(visuṃ)規定(tāni)として数えずに(agaṇetvā)、仮住まい(pārivāsikavuḍḍhatarādīsu)するより上位(vuḍḍhatarādīsu)の者(puggalantaresu)たちと(tesu)共に(vasa)実行される(caritabbattā)ことによって、それらの(tesaṃ)規定(vasena)をまとめて(sampiṇḍetvā)一つずつ(ekekaṃ)数えた(katvā gaṇitāni)五つ(pañcāti)で、七十一(ekasattati)の規定(vattāni)。追放(ukkhepanīyakammakatavattesu)の戒律(kammakatavattesu)における規定(vattapaññāpanavasena)を定める(vasena)ことについて(vuttaṃ)「通常の(na pakatattassa)修行者(bhikkhuno)に挨拶(abhivādanaṃ)をしてはならない(na)…(省略)…沐浴(nahāne)の際(pi)背中を洗う(piṭṭhiparikammaṃ)のを助けてはならない(sāditabba)」(cūḷava. 51)という、挨拶(abhivādanādīnaṃ)などを助けない(asādiyanaṃ)一つ(ekaṃ)。「通常の(na pakatatto)修行者(bhikkhu)は、戒律(sīlavipattiyā)の違反(anuddhaṃsetabbo)によって(anuddhaṃsetabbo)非難されてはならない(na)」(cūḷava. 51)という言葉など(tiādi)十(dasa)個(ti)というように(imāni)、これらの(etāni)二つ(dvāsīti)の規定(ti)。これらの(Etesveva)規定(kānici)の中(panakānici)で、戒め(tajjanīyakammādivattāni)の規定(vattāni)や(kānici)仮住まい(pārivāsikādivattānīti)の規定(vattānīti)を、数え漏らさない(aggahitaggahaṇena)ように(yena)数え(gaṇanūpagaṃ)ると(na hotīti)二つ(dvāsīti)となる。他の(Aññattha)場所(aṭṭhakathāpadese)では(pana)、少ない(appakaṃ)または(ūnamadhikaṃ)多い(adhikaṃ)数(vā gaṇanūpagaṃ)は(na hotīti)ない(na)ので、「八十(asīti)の規定(khandhakavattānīti)」と呼ばれる(vuccatīti)。「自らを高める(ābhisamācārika)戒(sīlaṃ)」とは、ここで( ettha)「自らを高める(abhisamācāro)こと」とは、最高の(uttama)振る舞い(samācāro)であり、「自らを高める(abhisamācārova)こと」が(rova)「自らを高める(ābhisamācārikaṃ)」ことであり、あるいは(ceva)「自らを高める(abhisamācāraṃ)こと」を(va)目標(ārabbha)として(va)定められた(paññattaṃ)「自らを高める(ābhisamācārikaṃ)」戒(sīlaṃ)のことである。規定(khandhakavattapariyāpannassa)の規定(vattapariyāpannassa)の範囲内(pariyāpannassa)にある(pariyāpannassa)戒(sīlassetaṃ)の別名(adhivacanaṃ)である。「私は(Ahaṃ)戒(sīlaṃ)を守る(rakkhāmi)、自らを高める(kiṃ ābhisamārikenāti)戒(kiṃ ābhisamārikenātiādīsu)とは(ādīsu)何か(sīlanti)?」というような(ādīsu)場合(ādīsu)には(ti)、「戒(sīlanti)」とは、両方の(ubhatovibhaṅga)規定(vibhaṅga)の範囲内(pariyāpannameva)にある(pariyāpannameva)もの(pariyāpannameva)を(pariyāpannameva)理解すべき(gahetabbaṃ)である。規定(khandhakavatta)の規定(vattapariyāpannassa)の範囲内(pariyāpannassa)にある(pariyāpannassa)「自らを高める(ābhisamācārika)」という言葉(aggahaṇena)で(tena)捉えられた(gahitattā)からである。「完成させる(Paripūreti)」とは、完成した(paripuṇṇe)という意味(vāti attho)である。

Tatoti yathāvuttasīlavisodhanato paraṃ. Āvāsoti āvāsapalibodho. Kulantiādīsupi eseva nayo. Tattha (visuddhi. 1.41) āvāsoti ekopi ovarako vuccati ekampi pariveṇaṃ sakalopi saṅghārāmo. Svāyaṃ na sabbasseva palibodho hoti, yo panettha navakammādiussukkaṃ vā āpajjati, bahubhaṇḍasannicayo vā hoti, yena kenaci vā kāraṇena apekkhavā paṭibaddhacitto, tasseva palibodho hoti, na itarassa.

「そこから(Tatoti)」とは、説明された(yathāvuttasīlavisodhanato)戒(sīla)の浄化(visodhanato)の後(paraṃ)で(paraṃ)ある。「舎(āvāsoti)」とは、舎(āvāsa)の障害(palibodho)である。「家族(Kulantiādīsupi)」などにおいても(ādīsupi)同様の(eseveva)原則(naya)である。そこ(Tattha)(visuddhi. 1.41)で、「舎(āvāsoti)」とは、一つの(ekopi)僧坊(ovara)とも呼ばれ(vuccaki)、一つの(ekampi)僧院(pariveṇaṃ)とも呼ばれ(vuccaki)、すべての(sakalo)僧院(saṅghārāmo)とも呼ばれる(vuccaki)。それは(Svāyaṃ)すべての人(na sabbasseva)にとっての(sseva)障害(palibodho)であるとは限らない(hoti)。誰が(yo)この中で(ethā)新しい建築(navakammādiussukkaṃ)などに(ādiussukkaṃ)煩わされ(vā āpajjati)、多くの(bahubhaṇḍasannicayo)財産(bhaṇḍasannicayo)を溜め込み(vā hoti)、あるいは(yena)どんな(kenaci)理由(kāraṇena)で(vā)気にかけて(apekkhavā)心が縛られている(paṭibaddhacitto)者(tasseva)にとっての(sseva)障害(palibodho)なのであり、他の(na itarassa)者(tarassa)にとっては(tarassa)ない(na)のである。

Kulanti ñātikulaṃ vā upaṭṭhākakulaṃ vā. Ekaccassa hi upaṭṭhākakulampi ‘‘sukhite sukhito’’tiādinā nayena saṃsaṭṭhassa viharato palibodho hoti, so kulamānusakehi vinā dhammassavanāya sāmantavihārampi na gacchati. Ekaccassa mātāpitaropi palibodhā na honti koraṇḍakavihāravāsittherassa bhāgineyyadaharabhikkhuno viya.

「家族(Kulanti)」とは、親族(ñātikulaṃ)の家族(kulaṃ)あるいは(vā)後援者(upaṭṭhākakulaṃ)の家族(kulaṃ)のことである。ある人(Ekaccassa)にとっては(hi)、後援者(upaṭṭhākakulampi)の家族(upaṭṭhākakulampi)も(kulampi)、「幸福な者(sukhite)と共に幸福(sukhito)である(tiādinā)」という原則(nayena)で(nayena)交際(saṃsaṭṭhassa)している(saṃsaṭṭhassa)と(saṃsaṭṭhassa)障害(palibodho)となる(hoti)。その(so)家族(kula)に(kulamānusakehi)対する(kulamānusakehi)思い(kulamānusakehi)がなければ(vinā)、法を聞く(dhammassavanāya)ために(dhammassavanāya)さえ(sāmantavihārampi)行くことができない(na gacchati)。ある人(Ekaccassa)にとっては(hi)、両親(mātāpitaropi)も(opi)障害(palibodhā)とはならない(na honti)のは、古い(koraṇḍaka)舎(vihāravāsittherassa)に住む(vihāravāsittherassa)長老(therassa)の甥(bhāgineyyadaharabhikkhuno)の若い(daharabhikkhuno)修行者(bhikkhuno)のように(viya)である。

Lābhoti cattāro paccayā. Te kathaṃ palibodhā honti? Puññavantassa hi bhikkhuno gatagataṭṭhāne manussā mahāparivāre paccaye denti, so tesaṃ anumodento dhammaṃ desento samaṇadhammaṃ kātuṃ okāsaṃ na labhati, aruṇuggamanato yāva paṭhamayāmo, tāva manussasaṃsaggo na upacchijjati, puna balavapaccūseyeva bāhullikapiṇḍapātikā āgantvā ‘‘bhante, asuko upaṭṭhāko upāsako upāsikā amacco amaccadhītā tumhākaṃ dassanakāmā’’ti vadanti, so ‘‘gaṇhāvuso pattacīvara’’nti gamanasajjova hoti niccabyāvaṭo, tasseva te paccayā palibodhā honti. Tena gaṇaṃ pahāya yattha naṃ na jānanti, tattha ekakena caritabbaṃ. Evaṃ so palibodho upacchijjati.

「利益(Lābhoti)」とは、四つの(cattāro)資具(paccayā)のことである。それらは(Te)どのように(kathaṃ)障害(palibodhā)となるのか(honti)? 功徳(puññavantassa)のある(vantassa)修行者(bhikkhuno)が(hi)、どこへ(gatagataṭṭhāne)行っても(gatagataṭṭhāne)、人々(manussā)は多くの(mahāparivāre)資具(paccaye)を与える(denti)。その(so)人(so)は、それら(tesaṃ)を賞賛(anumodento)し(anumodento)、法を説き( dhammaṃ desento)ながら(desento)、沙門(samaṇadhammaṃ)としての行い(samaṇadhammaṃ)をする(kātuṃ)機会(okāsaṃ)を得ることができない(na labhati)。夜明け(aruṇuggamanato)から(to)夜(paṭhamayāmo)まで(tāva)、人々(manussasaṃsaggo)との交際(manussasaṃsaggo)が途絶えない(na upacchijjati)。再び(puna)、夕食時(balavapaccūseyeva)に(seyeva)、多くの(bāhullikapiṇḍapātikā)托鉢(pindapātikā)をする(pātikā)人々(āgantvā)が来て(āgantvā)、「長老(bhante)、あの方(asuko)の後援者(upaṭṭhākako)である在家信者(upāsako)や(upāsako)、大臣(amacco)や(amacco)その娘(amaccadhītā)が(dhītā)あなたに会いたがっています(tumhākaṃ dassanakāmā)」(ti)と(ti)言うと(vadanti)、その(so)人は「どうぞ(gaṇhāvuso)鉢と衣(pattacīvara)を(pattacīvara)」と言って(nti)出発する(gamanasajjova)準備(sajjova)をする(sajjova)ほど(sajjova)常に(nicca)忙しい(byāvaṭo)のである。その(tasseva)資具(paccayā)が(paccayā)その(tasseva)障害(palibodhā)となる(honti)のである。それゆえ(Tena)、集団(gaṇaṃ)を離れて(pahāya)、誰も( yattha naṃ)あなたを知らない(na jānanti)場所( yattha)へ(naṃ)、一人で(ekakena)行くべき(caritabbaṃ)である。このように(Evaṃ)して(so)、障害(palibodho)は途絶える(upacchijjati)。

Gaṇoti suttantikagaṇo vā ābhidhammikagaṇo vā. Yo tassa uddesaṃ vā paripucchaṃ vā dento samaṇadhammassa okāsaṃ na labhati, tassa gaṇo palibodho hoti. Tena so evaṃ upacchinditabbo – sace tesaṃ bhikkhūnaṃ bahu kataṃ hoti, appaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ niṭṭhapetvā araññaṃ pavisitabbaṃ. Sace appaṃ kataṃ, bahu avasiṭṭhaṃ, yojanato paraṃ agantvā antoyojanaparicchede aññaṃ gaṇavācakaṃ upasaṅkamitvā ‘‘ime āyasmā uddesādīhi saṅgaṇhatū’’ti vattabbaṃ. Evampi alabhamānena ‘‘mayhaṃ, āvuso, ekaṃ kiccaṃ atthi, tumhe yathāphāsukaṭṭhānāni gacchathā’’ti gaṇaṃ pahāya attano kammaṃ kātabbaṃ.

「集団(Gaṇoti)」とは、経典(suttantikagaṇo)の集団(gaṇo)あるいは(vā)阿毗達磨(ābidhammikagaṇo)の集団(gaṇo)のことである。誰か(Yo)が(yo)その(tassa)教え(uddesaṃ)を授けたり(vā)、質問(paripucchaṃ)したり(vā)する(dento)のに(dento)、沙門(samaṇadhammassa)としての行い(samaṇadhammassa)をする(kātuṃ)機会(okāsaṃ)を得られない(na labhati)なら(labhati)、その(tassa)集団(gaṇo)は(gaṇo)障害(palibodho)となる(hoti)。それゆえ(Tena)、その(so)集団(gaṇo)は(so)このように(evaṃ)途絶えさせる(upacchinditabbo)べきである。もし(sace)それらの(tesaṃ)修行者(bhikkhūnaṃ)たちに(tesaṃ)対して(tesaṃ)多くのこと(bahu kataṃ)が(kataṃ)行われ(hoti)、わずかなこと(appaṃ)が残っている(avasiṭṭhaṃ)なら(hoti)、それを(taṃ)終えて(niṭṭhapetvā)森(araññaṃ)に入り(paviśitabbaṃ)なさい。もし(sace)わずかなこと(appaṃ)しか行われておらず(kataṃ)、多くのこと(bahu)が残っている(avasiṭṭhaṃ)なら(hoti)、学習(yojanato)した後(paraṃ)に戻らず(agantvā)、学習(antoyojanaparicchede)の結び(antoyojanaparicchede)に(antoyojanaparicchede)、他の(aññaṃ)集団(gaṇavācakaṃ)に近づいて(upasaṅkamitvā)「これらの(ime)尊者(āyasmā)に(āyasmā)教え(uddesādīhi)を(uddesādīhi)授けて(saṅgaṇhatū)いただく(saṅgaṇhatū)ように(ti)お願いします(vattabbaṃ)」と言いなさい(vattabbaṃ)。それでも(Evampi)得られない(alabhantena)なら(alabhantena)、「友よ(āvuso)、私(mayhaṃ)には(mayhaṃ)一つ(ekaṃ)の用事(kiccaṃ)があります(atthi)。あなたたちは(tumhe)都合の良い(yathāphāsukaṭṭhānāni)場所(yathāphāsukaṭṭhānāni)へ(yathāphāsukaṭṭhānāni)行ってください(gacchathā)」(ti)と言って(ti)集団(gaṇaṃ)を離れて(pahāya)、自分の(attano)仕事(kammaṃ)をすべき(kātabbaṃ)である。

Kammenāti kammapalibodhena. ‘‘Kammañca pañcama’’ntipi pāṭho. Tattha kammanti navakammaṃ. Taṃ karontena vaḍḍhakīādīhi laddhāladdhaṃ jānitabbaṃ, katākate ussukkaṃ āpajjitabbanti sabbathāpi palibodho hoti. Sopi evaṃ upacchinditabbo – sace appaṃ avasiṭṭhaṃ hoti, niṭṭhapetabbaṃ. Sace bahu, saṅghikaṃ ce, navakammaṃ saṅghassa vā bhārahārakabhikkhūnaṃ vā niyyātetabbaṃ. Attano santakaṃ ce, attano bhārahārakānaṃ niyyātetabbaṃ. Tādisaṃ alabhantena saṅghassa pariccajitvā gantabbaṃ.

「仕事(Kammenāti)」とは、仕事(kamma)による(kammapalibodhena)障害(kammapalibodhena)である。「仕事(Kammañca)も(ca)五つ目(pañcama)である(ntipi)」という読み方(pāṭho)もある。そこでの(Tattha)「仕事(kammanti)」とは、新しい建築(navakammaṃ)のことである。それを(Taṃ)行う(karontena)大工(vaḍḍhakīādīhi)たちに(ādīhi)与えられた(laddhāladdhaṃ)もの(laddhāladdhaṃ)や(laddhāladdhaṃ)、行われたこと(katākate)の(katākate)煩わしさ(ussukkaṃ)に(ussukkaṃ)陥る(āpajjitabbanti)こと(ti)は(ti)、どんな(sabbathāpi)場合(sabbathāpi)でも(sabbathāpi)、障害(palibodho)となる(hoti)。それも(Sopi)このように(evaṃ)途絶えさせる(upacchinditabbo)べきである。もし(sace)わずかなこと(appaṃ)しか残っていない(avasiṭṭhaṃ)なら(hoti)、それを(niṭṭhapetvā)終えなさい(niṭṭhapetvā)。もし(sace)多い(bahu)なら(hoti)、それが(navakammaṃ)僧侶(saṅghikaṃ)の(ce)ための(ce)ものであるなら(ce)、僧侶(saṅghassa)や(vā)それを持つ(bhārahārakabhikkhūnaṃ)修行者(bhikkhūnaṃ)たちに(vā)委ねなさい(niyyātetabbaṃ)。もし(ce)それが(saṅghassa)自分の(attano)ものであるなら(santakaṃ)、それを持つ(bhārahārakānaṃ)者(bhārahārakānaṃ)に(bhārahārakānaṃ)委ねなさい(niyyātetabbaṃ)。そのような(Tādisaṃ)もの(alabhantena)を得られない(alabhantena)なら(alabhantena)、僧侶(saṅghassa)に(saṅghassa)引き渡して(pariccajitvā)行きなさい(gantabbaṃ)。

Addhānanti maggagamanaṃ. Yassa hi katthaci pabbajjāpekkho vā hoti, paccayajātaṃ vā kiñci laddhabbaṃ hoti. Sace taṃ alabhanto na sakkoti adhivāsetuṃ, araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karontassapi gamikacittaṃ nāma duppaṭivinodayaṃ hoti, tasmā gantvā taṃ kiccaṃ tīretvāva samaṇadhamme ussukkaṃ kātabbaṃ.

「旅(Addhānanti)」とは、道(magga)を旅すること(gamanama)である。誰かが(Yassa)どこかで(katthaci)出家(pabbajjāpekkho)を望んでいる(pekkho)か(vāti)、あるいは(vā)資具(paccayajātaṃ)を(paccayajātaṃ)得る(laddhabbaṃ)必要がある(hoti)場合(hoti)。もし(Sace)それ(taṃ)を得られず(alabhanto)に(alabhanto)我慢できない(na sakkoti adhivāsetuṃ)なら(adivāsetuṃ)、森(araññaṃ)に入って(paviśitvā)沙門(samaṇadhammaṃ)としての行い(samaṇadhammaṃ)を(samaṇadhammaṃ)行っている(karontassapi)としても(karontassapi)、旅立つ(gamikacittaṃ)心(gamikacittaṃ)は(nāma)抑えがたい(duppaṭivinodayaṃ)ものである(hoti)。それゆえ(tasmā)、行って(gantvā)その(taṃ)用事(kiccaṃ)を終えて(tiretvasa)から(tiretvasa)のみ(eva)沙門(samaṇadhamme)としての行い(samaṇadhamme)に(samaṇadhamme)精を出す(ussukkaṃ)べきである(kātabbaṃ)。

Ñātīti vihāre ācariyupajjhāyasaddhivihārikaantevāsikasamānupajjhāyakasamānācariyakā, ghare mātā pitā bhātāti evamādikā. Te gilānā imassa palibodhā honti. Tasmā so palibodho te upaṭṭhahitvā tesaṃ pākatikakaraṇena upacchinditabbo. Tattha upajjhāyo tāva gilāno sace lahuṃ na vuṭṭhāti, yāvajīvaṃ paṭijaggitabbo, tathā pabbajjācariyo upasampadācariyo saddhivihāriko upasampāditapabbājitaantevāsikasamānupajjhāyakā ca. Nissayācariyauddesācariyanissayantevāsikauddesantevāsikasamānācariyakā pana yāva nissayauddesā anupacchinnā, tāva paṭijaggitabbā. Pahontena tato uddhampi paṭijaggitabbā eva. Mātāpitūsu upajjhāye viya paṭijaggitabbaṃ. Sacepi hi te rajje ṭhitā honti, puttato ca upaṭṭhānaṃ paccāsīsanti, kātabbameva. Atha tesaṃ bhesajjaṃ natthi, attano santakaṃ dātabbaṃ. Asati, bhikkhācariyāya pariyesitvāpi dātabbameva. Bhātubhaginīnaṃ pana tesaṃ santakameva yojetvā dātabbaṃ. Sace natthi, attano santakaṃ tāvakālikaṃ datvā pacchā labhantena gaṇhitabbaṃ, alabhantena na codetabbā. Aññātakassa bhaginiyā sāmikassa bhesajjaṃ neva kātuṃ, na dātuṃ vaṭṭati, ‘‘tuyhaṃ sāmikassa dehī’’ti vatvā pana bhaginiyā dātabbaṃ. Bhātu jāyāyapi eseva nayo, tesaṃ pana puttā imassa ñātakāyevāti tesaṃ kātuṃ vaṭṭati.

「親族(Ñātīti)」とは、舎(vihāre)にいる(vihāre)師(ācariya)、指導者(upajjhāya)、同宿の修行者(saddhivihārika)、弟子(antevāsika)、同じ(samāna)指導者(upajjhāya)の(upajjhāya)弟子(upajjhāyasaddhivihārikaantevāsikasamānupajjhāyakasamānācariyakā)、家(ghare)にいる(ghare)父(mātā)、母(pitā)、兄弟(bhātāti)などの(evamādikā)人々(pi)である。それらの(Te)人々(te)が(te)病気(gilānā)になった(gilānā)場合(Imasa)の(imasa)障害(palibodhā)となる(honti)。それゆえ(Tasmā)、その(so)障害(palibodho)は、それらの(te)人々(te)を世話(upaṭṭhahitvā)し(upaṭṭhahitvā)、それらの(tesaṃ)人々(tesaṃ)が回復(pākatikakaraṇena)する(pākatikakaraṇena)ことによって(karaṇena)途絶えさせる(upacchinditabbo)べきである(t essential)。そこ(Tattha)で、指導者(upajjhāyo)が(yo)病気(gilāno)になった(gilāno)場合(sace)、もし(sace)すぐに(lahuṃ)回復(vuṭṭhāti)しない(na)なら(na)、生涯(yāvajīvaṃ)世話(paṭijaggitabbo)すべきである(taṃ)。同様に(tathā)、出家(pabbajjācariyo)させた(pabbajjācariyo)師(pabbajjācariyo)、戒律(upasampadācariyo)を授けた(upasampadācariyo)師(upasampadācariyo)、同宿の修行者(saddhivihāriko)、指導者(upasampāditapabbājitaantevāsikasamānupajjhāyakā)に(upasampāditapabbājitaantevāsikasamānupajjhāyakā)ついても(ca)同様である。依拠する(Nissayācariya)師(uddesācariyanissayantevāsikauddesantevāsikasamānācariyakā)や(uddesācariyanissayantevāsikauddesantevāsikasamānācariyakā)依拠する(uddesā)弟子(uddesantevāsikasamānācariyakā)は(ca)、依拠する(nissaya)教え(uddesā)が(uddesā)まだ(anupacchinnā)終わらない(anupacchinnā)間(anupacchinnā)は(anupacchinnā)、世話(paṭijaggitabbā)すべきである(t essential)。十分な(Pahontena)資力(pahontena)があれば(pahontena)、それ以降(tato uddhampi)も世話(paṭijaggitabbā)すべきである(t essential)。両親(Mātāpitūsu)は(su)、指導者(upajjhāye)のように(viya)世話(paṭijaggitabbaṃ)すべきである(taṃ)。たとえ(Sacepi)彼らが(te)王位(rajje)についている(ṭhitā)としても(hi)、子供(puttato)から(puttato)世話(upaṭṭhānaṃ)を期待している(paccāsīsanti)なら(sīsanti)、世話(kātabbameva)すべきである(t essential)。もし(Atha)彼らに(tesaṃ)薬(bhesajjaṃ)がない(natthi)なら(natthi)、自分の(attano)持ち物(santakaṃ)を与える(dātabbaṃ)べきである(t essential)。なければ(Asati)、托鉢(bhikkhācariyāya)で探して(pariyesitvāpi)も(pi)与える(dātabbaṃ)べきである(t essential)。兄弟(bhātubhaginīnaṃ)や(naṃ)姉妹(bhātu)については(panatesaṃ)、彼らの(tesaṃ)持ち物(santakameva)を(santakameva)用立てて(yojanetvā)与える(dātabbaṃ)べきである(t essential)。もし(Sace)なければ(natthi)、自分の(attano)持ち物(santakaṃ)を一時的に(tāvakālikaṃ)与え(datvā)、後で(pacchā)得られた(labhantena)ら(labhantena)返してもらう(gaṇhitabbaṃ)べきである(t essential)。得られない(alabhantena)なら(alabhantena)、催促(codetabbā)してはならない(na)。見知らぬ(Aññātakassa)姉妹(bhaginiyā)の(bhaginiyā)夫(sāmikassa)のために(sāmikassa)薬(bhesajjaṃ)を(bhesajjaṃ)作ったり(neva kātuṃ)、与えたり(na dātuṃ)することは(vaṭṭati)許されない(vaṭṭati)。「あなたの(tuyhaṃ)夫(sāmikassa)に(sāmikassa)与えなさい(dehīti)」(ti)と言って(vatvā)から(vatvā)姉妹(bhaginiyā)に(bhaginiyā)与える(dātabbaṃ)べきである(t essential)。兄弟(bhātu)の妻(jāyāyapi)についても(pi)同様の(eseveva)原則(naya)である。それらの(tesaṃ)子供(puttā)は(puttā)この(imasa)親族(ñātakāyevāti)なので(ñātakāyevāti)、彼らの(tesaṃ)ために(tesaṃ)作って(kātuṃ)与える(vaṭṭati)ことが(vaṭṭati)許される(vaṭṭati)。

Ābādhoti yo koci rogo. So bādhayamāno palibodho hoti, tasmā bhesajjakaraṇena upacchinditabbo. Sace pana katipāhaṃ bhesajjaṃ karontassapi na vūpasammati, ‘‘nāhaṃ tuyhaṃ dāso, na bhatako, taṃyevamhi posento anamatagge saṃsāravaṭṭe dukkhappatto’’ti attabhāvaṃ garahitvā samaṇadhammo kātabbo.

「病気(Ābādhoti)」とは、どんな(yo)病気(koci rogo)であっても(koci rogo)である。それが(So)苦しめる(bādhayamāno)なら(bādhayamāno)、障害(palibodho)となる(hoti)ので(hoti)、薬(bhesajjakaraṇena)を与える(bhesajjakaraṇena)ことによって(karaṇena)途絶えさせる(upacchinditabbo)べきである(t essential)。しかし(Sace)もし(sace)数日間(katipāhaṃ)薬(bhesajjaṃ)を与えても(karontassapi)改善しない(na vūpasammati)なら(vūpasammati)、「私は(nāhaṃ)あなたの(tuyhaṃ)奴隷(dāso)ではない(na)、雇われ(na bhatako)でもない(na bhatako)。」と(ti)言って(ti)、自分自身(attabhāvaṃ)を(attabhāvaṃ)軽蔑し(garahitvā)、沙門(samaṇadhammo)としての行い(samaṇadhammo)を(samaṇadhammo)すべき(kātabbo)である。

Ganthoti pariyattipariharaṇaṃ. Taṃ sajjhāyādīhi niccabyāvaṭasseva palibodho hoti, na itarassa.

「結びつき(Ganthoti)」とは、学習(pariyatti)を維持すること(pariharaṇaṃ)である。それ(Taṃ)は(Taṃ)、熱心に(nicca)学習する(sajjhāyādīhi)者(vyāvasse)にとって(vyāvasseva)障害(palibodho)となる(hoti)のであり(hoti)、そうでない(na itarassa)者(itarassa)にとっては(itarassa)そうではない(na)のである。

Iddhiyāti iddhipalibodhena. ‘‘Iddhīti te dasā’’tipi pāṭho. Tattha iddhīti pothujjanikā iddhi. Sā hi uttānaseyyakadārako viya taruṇasassaṃ viya ca dupparihārā hoti, appamattakena ca bhijjati. Sā pana vipassanāya palibodho hoti, na samādhissa samādhiṃ patvā pattabbato, tasmā vipassanātthikena iddhipalibodho upacchinditabbo, itarena avasesāti. Kammaṭṭhānabhāvanaṃ paribundheti uparodheti pavattituṃ na detīti palibodho, ra-kārassa la-kāraṃ katvā vutto, paripanthoti attho. Upacchinditabboti samāpanena saṅgahaṇena uparundhitabbo, apalibodho kātabboti attho.

神通力とは、神通力の妨げのことである。「神通力とは、そのようなものである」という読み方もある。ここでいう神通力とは、俗人の神通力のことである。それは、仰向けに寝ている赤ん坊や、幼い子供のように、保つのが難しく、少しのことで壊れてしまう。しかし、それは観法の妨げとなるのであり、定に入り、定に達する状態に至るためのものではない。それゆえ、観法を求める者は神通力の妨げを断ち切らねばならず、そうでない者は残るべきである。修行の妨げとは、修行を妨げ、実行させないことであり、ラ行をラ行に変えて言ったもので、「妨害」という意味である。断ち切るべきとは、終わらせること、収集することで、妨げを断ち切るべきである、という意味である。

Kammaṭṭhāne niyutto kammaṭṭhāniko, bhāvanamanuyuñjanto. Tena kammaṭṭhānikena. Paricchinditvāti ‘‘imasmiṃ vihāre sabbepi bhikkhū’’ti evaṃ paricchinditvā. Sahavāsīnanti sahavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ. Muducittataṃ janetīti attani muducittataṃ uppādeti. Ayañca sahavāsīnaṃ cittamaddavajananādiattho ‘‘manussānaṃ piyo hotī’’tiādinayappavattena mettānisaṃsasuttena (a. ni. 8.1) dīpetabbo.

修行に励む者を、修行者という。修行者によって。区別して、とは、「この精舎のすべての比丘たち」というように区別して。同宿の者とは、同宿の比丘たちである。柔らかな心を起こさせる、とは、自分自身に柔らかな心を起こさせることである。そして、同宿の者たちの心を柔らくさせることなどについて(慈経の)「人に愛されるようになる」というような方法で慈経の功徳が示されている(『アングッタラ・ニカーヤ』8・1)ように示すべきである。

Anolīnavuttiko hotīti sammāpaṭipattiyaṃ olīnavuttiko hīnavīriyo na hoti, āraddhavīriyo hotīti attho. Dibbesupi ārammaṇesu, pageva itaresūti adhippāyo. Sabbatthāti sabbasmiṃ samaṇakaraṇīye, sabbasmiṃ vā kammaṭṭhānānuyoge. Atthayitabbanti pubbāsevanavasena atthayitabbaṃ. Yogassa bhāvanāya anuyuñjanaṃ yogānuyogo, tadeva karaṇīyaṭṭhena kammaṃ, tassa yogānuyogakammassa. Padaṭṭhānattāti nipphattihetuttā.

怠ることがない、とは、正しい実践において、怠惰な、力の弱い者ではなく、精進する者である、という意味である。天界の対象においても、ましてや他の対象においては、という含意である。すべてのことにおいて、とは、すべての修行において、あるいはすべての修行への専心において。熟達すべき、とは、以前の習慣によって熟達すべきである。修行への専心とは、修行への専心である。それ自体が、行うべきことなので、仕事である。その修行への専心の仕事のために。根拠があること、とは、結果があることである。

Odātakasiṇe ālokakasiṇaṃ, kasiṇugghāṭimākāsakasiṇe paricchinnākāsakasiṇañca antogadhaṃ katvā pāḷiyaṃ pathavīkasiṇādīnaṃ rūpajjhānārammaṇānaṃ aṭṭhannaṃyeva kasiṇānaṃ sarūpato vuttattā ākāsakasiṇaṃ ālokakasiṇañca vajjetvā **‘‘aṭṭhatiṃsārammaṇesū’’**ti pāḷiyaṃ āgatanayeneva vuttaṃ. Aṭṭhakathānayena pana ākāsakasiṇe ālokakasiṇe ca visuṃ gahite cattālīsaṃyeva kammaṭṭhānāni. Tatrimāni cattālīsa kammaṭṭhānāni – dasa kasiṇā, dasa asubhā, dasa anussatiyo, cattāro brahmavihārā, cattāro āruppā, ekā saññā, ekaṃ vavatthānanti. Tattha pathavīkasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃ pītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ālokakasiṇaṃ paricchinnākāsakasiṇanti ime dasa kasiṇā. Uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicchiddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikanti ime dasa asubhā. Buddhānussati dhamma saṅgha sīla cāga devatānussati maraṇassati kāyagatāsati ānāpānassati upasamānussatīti imā dasa anussatiyo. Mettā karuṇā muditā upekkhāti ime cattāro brahmavihārā. Ākāsānañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti ime cattāro āruppā. Āhāre paṭikūlasaññā ekā saññā. Catudhātuvavatthānaṃ ekaṃ vavatthānanti.

白いカシノ(地)を、光のカシノ、カシノの頂上、空のカシノ、区切られた空のカシノを含めて、パーリでは地カシノなどの八つの禅定の対象のカシノの本来の姿で語られているので、空のカシノと光のカシノを除いて、「八つの対象において」とパーリで語られているように語られている。しかし、注釈書の法によれば、空のカシノと光のカシノをそれぞれ別々に捉えれば、対象は四つである。それらの四つの対象とは、十のカシノ、十の不浄、十の念、四つの梵住、四つの無色定、一つの一切処、一つの一切処である。それらのうち、地カシノ、水カシノ、火カシノ、風カシノ、青カシノ、黄カシノ、赤カシノ、白カシノ、光のカシノ、区切られた空のカシノ、これら十のカシノである。膨張した、青ざめた、腐敗した、裂けた、食い荒らされた、散乱した、死体のように散乱した、血まみれの、死体、骨、これら十の不浄である。仏念、法念、僧念、戒念、布施念、天念、死念、身念、呼吸念、寂静念、これら十の念である。慈、悲、喜、捨、これら四つの梵住である。空無辺処、識無辺処、無所有処、非有想非無想処、これら四つの無色定である。食物に対する嫌悪の想い、これぞ一つの想い。四つの要素の分別、これぞ一つの分別である。

Yaṃ yassa caritānukūlanti ettha rāgacaritassa tāva dasa asubhā kāyagatāsatīti ekādasa kammaṭṭhānāni anukūlāni, dosacaritassa cattāro brahmavihārā cattāri vaṇṇakasiṇānīti aṭṭha, mohacaritassa ca vitakkacaritassa ca ekaṃ ānāpānassatikammaṭṭhānameva, saddhācaritassa purimā cha anussatiyo, buddhicaritassa maraṇassati upasamānussati catudhātuvavatthānaṃ āhāre paṭikūlasaññāti cattāri, sesakasiṇāni cattāro ca āruppā sabbacaritānaṃ anukūlāni. Kasiṇesu ca yaṃ kiñci parittaṃ vitakkacaritassa, appamāṇaṃ mohacaritassa anukūlanti veditabbaṃ. Yathāvutteneva nayenāti ‘‘yogānuyogakammassa padaṭṭhānattā’’ti imamatthaṃ atidisati.

その人の性質に合った、とは、ここで、貪欲な性質の人には、十の不浄と身念、これら十一の対象が適している。瞋恚の性質の人には、四つの梵住と四つの色のカシノ、これら八つが適している。愚かな性質の人と、思慮深い性質の人には、呼吸念の対象だけが適している。信のある性質の人には、前の六つの念が適している。仏の性質の人には、死念、寂静念、四つの要素の分別、食物に対する嫌悪の想い、これら四つが適している。残りのカシノと四つの無色定は、すべての性質の人に適している。カシノにおいては、どんなものでも、思慮深い性質の人には微細なものが、愚かな性質の人には無限のものが適していると知るべきである。語られている通りに、とは、「修行への専心の仕事の根拠があること」というこの意味を例示する。

Yaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetukāmo hoti, tasseva vasena catukkapañcakajjhānāni nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā āsavakkhayappattassa khīṇāsavassa santike gahetabbanti āha – **‘‘imināva kammaṭṭhānena…pe… uggahetabba’’**nti. Arahantādayo hītiādi ekaccakhīṇāsavato bahussutova kammaṭṭhānadāne seyyoti dassanatthaṃ āraddhaṃ. Mahāhatthipathaṃ nīharanto viyāti kammaṭṭhānapathaviṃ mahāhatthipathaṃ katvā dassento viya. Sappāyāsappāyaṃ paricchinditvāti yassa kammaṭṭhānaṃ ācikkhati, tassa upakārānupakāraṃ yuttimagganena paricchinditvā.

どんな対象を習得したいと思う者であっても、その対象によって、四禅・五禅を完成させ、禅の根拠を観法に発展させ、煩悩の滅尽に達した、煩悩が滅尽した者のそばで習得すべきである、と述べられている。「この対象によって…(以下略)…習得すべきである」と。阿羅漢などは、とは、ある煩悩が滅尽した多くの知識を持つ者にとって、対象を与えることがより良いという見解を示すために始められた。大象の道に導くように、とは、対象の道を大象の道のようにして示すように。適した・不適したを区別して、とは、その対象を説く者に、その助けとなるか否かを、適切な道によって区別して。

Idāni kammaṭṭhānadāyakassa santikaṃ gacchantena dhotamakkhitehi pādehi upāhanā āruhitvā chattaṃ gahetvā telanāḷimadhuphāṇitādīni gāhāpetvā antevāsikaparivutena na gantabbaṃ, gamikavattaṃ pana pūretvā attano pattacīvaraṃ sayameva gahetvā antarāmagge yaṃ yaṃ vihāraṃ pavisati, sabbattha paviṭṭhakāle āgantukavattaṃ, nikkhamanakāle gamikavattanti yathārahaṃ taṃ taṃ vattaṃ pūrentena sallahukaparikkhārena paramasallekhavuttinā hutvā gantabbanti imamatthaṃ saṅkhipitvā dassento **‘‘sallahukavuttinā vinayācārasampannenā’’**ti āha. Evaṃ pana gantvā taṃ vihāraṃ pavisantena antarāyeva dantakaṭṭhaṃ kappiyaṃ kārāpetvā gahetvā pavisitabbaṃ, na ca muhuttaṃ vissamitvā pādadhovanamakkhanādīni katvā ācariyassa santikaṃ gamissāmīti aññaṃ pariveṇaṃ pavisitabbaṃ. Kasmā? Sace hissa tatra ācariyassa visabhāgā bhikkhū bhaveyyuṃ, taṃ te āgamanakāraṇaṃ pucchitvā ācariyassa avaṇṇaṃ pakāsetvā ‘‘naṭṭhosi, sace tassa santikaṃ āgato’’ti vippaṭisāraṃ uppādeyyuṃ, yena tatova paṭinivatteyya, tasmā ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā ujukaṃ tattheva gantabbaṃ.

今、対象を与える者のそばに行くとき、洗って汚れのない足で、履物を履き、傘を手に持ち、油、蜂蜜、砂糖などを容器に入れて、弟子を伴って行ってはならない。しかし、旅人の心得を守り、自分の鉢と衣を自分で持って、途中でどんな精舎に入っても、すべての精舎に入るときには訪問者の心得、出る時には旅人の心得を、それぞれ適切に守り、身軽な支度で、非常に簡素な生活をして行くべきである、というこの意味を簡潔に示して、「身軽な生活をする者、戒律の行儀の良い者」と言っている。このように行って、その精舎に入るときには、途中で歯ブラシを携帯できるように準備して持って入るべきである。そして、しばらく休むこともなく、足を洗い、化粧をしてから、「師のそばに行こう」と、別の部屋に入ってはいけない。なぜか?もしそこに師と異なる僧侶がいたなら、彼らはその訪問の理由を尋ね、師の悪口を言い、「お前は迷った、もし師のそばに行ったなら」と後悔を生じさせるだろう。それゆえ、師のいる場所を尋ねて、まっすぐにそこへ行くべきである。

Vuttappakāramācariyanti –

述べられたような師とは、

‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

「愛され、尊敬され、親しまれる者;

Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako’’ti. (a. ni. 7.37; netti. 113) –

深く語る者、しかし無理強いしない者」である。(『アングッタラ・ニカーヤ』7・37;『ネッティ』113)-

::unindented Evamādinā vuttappakāraṃ saddhādiguṇasamannāgataṃ ekantahitesiṃ vuḍḍhipakkhe ṭhitaṃ kalyāṇamittaṃ ācariyaṃ. Vattapaṭipattiyā ārādhitacittassāti ettha sace ācariyo daharataro hoti, pattacīvarapaṭiggahaṇādīni na sāditabbāni. Sace vuḍḍhataro, gantvā ācariyaṃ vanditvā ṭhātabbaṃ. ‘‘Nikkhipāvuso, pattacīvara’’nti vuttena nikkhipitabbaṃ. ‘‘Pānīyaṃ pivā’’ti vuttena sace icchati, pātabbaṃ. ‘‘Pāde dhovā’’ti vuttena na tāva dhovitabbā. Sace hi ācariyena ābhatamudakaṃ bhaveyya, na sāruppaṃ siyā. ‘‘Dhovāvuso, na mayā ābhataṃ, aññehi ābhata’’nti vuttena pana yattha ācariyo na passati, evarūpe paṭicchanne vā okāse abbhokāsavihārassapi vā ekamante nisīditvā pādā dhovitabbā. Sace ācariyo telanāḷiṃ āharati, uṭṭhahitvā ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetabbā. Sace hi na gaṇheyya, ‘‘ayaṃ bhikkhu ito eva paṭṭhāya sambhogaṃ kopetī’’ti ācariyassa aññathattaṃ bhaveyya. Gahetvā pana na āditova pādā makkhetabbā. Sace hi taṃ ācariyassa gattabbhañjanatelaṃ bhaveyya, na sāruppaṃ siyā, tasmā paṭhamaṃ sīsaṃ makkhetvā khandhādīni makkhetabbāni. ‘‘Sabbapārihāriyatelamidaṃ, āvuso, pādepi makkhehī’’ti vuttena pana pāde makkhetvā ‘‘imaṃ telanāḷiṃ ṭhapemi, bhante’’ti vatvā ācariye gaṇhante dātabbā. ::

このように述べられたような、信などの徳を備え、一人に徹し、発展の方向にいる、善い友である師。心得の実行において、心を満足させる、とは、もし師が年下であれば、鉢や衣を受け取るなどはしない。もし年長であれば、行って師に礼をして立つべきである。「師よ、鉢と衣を置いてください」と言われたら、置くべきである。「飲み物を飲んでください」と言われたら、もし望むなら、飲むべきである。「足を洗ってください」と言われたら、すぐには洗ってはいけない。もし師が持ってきた水があれば、それはふさわしくないだろう。「洗ってください、師よ、私が持ってきたものではありません、他の者が持ってきたものです」と言われたら、師がいない場所、例えば隠れた場所や、屋外でも、一人で座って足を洗うべきである。もし師が油の壺を持ってくるなら、立ち上がって両手で丁寧に受け取るべきである。もし受け取らないなら、「この比丘は最初から交流を疎かにしている」と師が不快に思うだろう。受け取って、しかし最初から足をこすってはならない。もしそれが師の体に塗る油であれば、ふさわしくないだろう。それゆえ、まず頭をこすり、次に肩などをこすりべきである。「これはすべての保護のための油です、師よ、足にもこすってください」と言われたら、足をこすり、「この油の壺を置きます、師よ」と言って、師が受け取る時に渡すべきである。

Gatadivasato paṭṭhāya ‘‘kammaṭṭhānaṃ me, bhante, kathetha’’iccevaṃ na vattabbaṃ. Dutiyadivasato pana paṭṭhāya sace ācariyassa pakatiupaṭṭhāko atthi, taṃ yācitvā vattaṃ kātabbaṃ. Sace yācitopi na deti, okāse laddheyeva kātabbaṃ. Karontena ca khuddakamajjhimamahantāni tīṇi dantakaṭṭhāni upanāmetabbāni. Sītaṃ uṇhanti duvidhaṃ mukhadhovanudakañca nhānodakañca paṭiyādetabbaṃ. Tato yaṃ ācariyo tīṇi divasāni paribhuñjati, tādisameva niccaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, niyamaṃ akatvā yaṃ vā taṃ vā paribhuñjantassa yathāladdhaṃ upanāmetabbaṃ. Kiṃ bahunā vuttena, yaṃ taṃ bhagavatā ‘‘antevāsikena, bhikkhave, ācariyamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā – kālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññapetabbaṃ. Sace yāgu hoti, bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā’’tiādikaṃ (mahāva. 66) khandhake vattaṃ paññattaṃ, taṃ sabbampi kātabbaṃ. Iti iminā yathāvuttena nayena paṭipajjanto vattapaṭipattiyā cittaṃ ārādhetīti daṭṭhabbaṃ.

以前の日から、「師よ、私に修行の対象を説いてください」と言ってはならない。しかし、二日目からは、もし師に日頃の世話をする者がいれば、その者に頼んで世話をすべきである。もし頼んでも与えないなら、機会があればすべきである。行う際には、小さな、中くらいの、大きな三つの歯ブラシを用意すべきである。冷たい水、温かい水、二種類の口をすすぐ水、浴びる水を準備すべきである。それから、師が三日間使用するようなものを、常に用意すべきである。決まりなく、師が使うものを使う場合には、それに従って用意すべきである。多くを語る必要はない、仏が「比丘たちよ、弟子は師に対して正しく行動すべきである。ここにその正しい行動がある――毎日早く起きて、履物を脱ぎ、片方の肩を出し、上衣を整え、歯ブラシを与え、口をすすぐ水を与え、座席を設けるべきである。もし粥があれば、器を洗って粥を差し出すべきである」(『マハーヴァッガ』66)と、セッカンダカに定められている、そのすべてを行うべきである。このように、述べられた通りに行う者、心得の実行において心を満足させる、と知るべきである。

Pañcasandhikanti pañcapabbaṃ, pañcabhāganti attho. Kammaṭṭhānassa uggaṇhananti kammaṭṭhānaganthassa uggaṇhanaṃ, tadatthaparipucchā kammaṭṭhānassa paripucchanā. Atha vā ganthato atthato ca kammaṭṭhānassa uggaṇhanaṃ uggaho, tattha saṃsayaparipucchanā paripucchā. Kammaṭṭhānassa upaṭṭhānanti nimittupaṭṭhānaṃ, evaṃ bhāvanamanuyuñjantassa ‘‘evamidaṃ nimittaṃ upaṭṭhātī’’ti upadhāraṇaṃ, tathā kammaṭṭhānappanā ‘‘evaṃ jhānamappetī’’ti. Kammaṭṭhānassa lakkhaṇanti gaṇanānubandhanāphusanānaṃ vasena bhāvanaṃ ussukkāpetvā ṭhapanāya sampatti, tato parampi vā sallakkhaṇādivasena matthakappattīti kammaṭṭhānasabhāvassa sallakkhaṇaṃ. Tenāha – **‘‘kammaṭṭhānasabhāvupadhāraṇanti vuttaṃ hotī’’**ti.

五つの関節とは、五つの部分、つまり五つの部分という意味である。修行の対象の習得とは、修行の書物の習得、その意味の問いかけは修行の問いかけである。あるいは、書物から、そして意味から、修行の習得、それが習得である。そこに、疑問の問いかけは、問いかけである。修行の維持とは、兆候の維持、このように修行を続ける中で、「このように兆候が維持される」と確認すること、また、修行の適用「このように禅が完成する」と。修行の標識とは、数え上げ、追跡、触れることによって、修行を促進して維持することの成就、そこからさらに、あるいは標識などによって、頂点に達すること、それが修行の性質の標識である。それゆえ、「修行の性質の確認である」と言っているのである。

Attanāpi na kilamati odhiso kammaṭṭhānassa uggaṇhanato, tato eva ācariyampi na viheṭheti dhammādhikaraṇampi bhāvanāya matthakaṃ pāpanato. Tasmāti taṃnimittaṃ attanoakilamanaācariyāviheṭhanahetu. Thokanti thokaṃ thokaṃ. Tatthāti yattha ācariyo vasati, tattha. Sappāyaṃ hotīti āvāsasappāyādilābhena manasikāraphāsutā bhāvanānukūlatā hoti. Yojanaparamanti iminā gāvutaaḍḍhayojanānipi saṅgaṇhāti. Yasmā pana mandapañño gāvute aḍḍhayojane yojanamatte vā vasanto kammaṭṭhānassa kismiñcideva ṭhāne sandehe vā satisammose vā jāte kālasseva vihāre vattaṃ katvā antarāmagge piṇḍāya caritvā bhattakiccapariyosāneyeva ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā taṃ divasaṃ ācariyassa santike kammaṭṭhānaṃ sodhetvā dutiyadivase ācariyaṃ vanditvā nikkhamitvā antarāmagge piṇḍāya caritvā akilamantoyeva attano vasanaṭṭhānaṃ āgantuṃ sakkhissati, tasmā vuttaṃ **‘‘mandapañño yojanaparamaṃ gantvā’’**ti. Sace tikkhapañño yojanaparame phāsukaṭṭhānaṃ na labhati, tena kammaṭṭhāne sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā visuddhaṃ āvajjanapaṭibaddhaṃ kammaṭṭhānaṃ katvā yojanaparamato dūrampi gantuṃ vaṭṭatīti āha **‘‘tikkhapañño dūrampi gantvā’’**ti.

自分自身も苦しまず、修行の習得から、それゆえ師も煩わせず、法についても、修行を完成させるからである。それゆえ、その兆候は、自分自身が苦しまないこと、師を煩わせないことの理由である。少しずつ、とは、少しずつ。そこで、とは、師が住んでいる場所、そこで。適している、とは、住む場所が適していることなどによって、心の安楽さ、修行に適していることがある。移動距離、とは、これでガヴタ(約12km)や半ガヴタ(約6km)も含む。なぜなら、知恵の低い者は、半ガヴタや一ガヴタの距離に住んでいても、修行のある部分で疑いが生じたり、記憶が失われたりした場合、毎日精舎に戻って、途中で托鉢をして、食事の用意が終わった後に師の住む場所に行って、その日師のそばで修行を整理し、二日目に師に礼をして出て、途中で托鉢をして、苦しまずに自分の住む場所に戻ることができる。それゆえ、「知恵の低い者は一ガヴタの距離まで行って」と言っている。もし、鋭い知恵を持つ者が、一ガヴタの距離で安楽な場所を得られないなら、その修行においてすべての書物の部分を断ち切り、明確になった心に結びついた修行をして、一ガヴタの距離よりも遠くまで行くべきである、と「鋭い知恵を持つ者は遠くまで行っても」と言っている。

Aṭṭhārasasenāsanadosavivajjitanti mahattaṃ, navattaṃ, jiṇṇattaṃ, panthanissitattaṃ, soṇḍī, paṇṇaṃ, pupphaṃ, phalaṃ, patthanīyatā, nagarasannissitatā, dārusannissitatā, khettasannissitatā, visabhāgānaṃ puggalānaṃ atthitā, paṭṭanasannissitatā, paccantasannissitatā, rajjasīmasannissitatā, asappāyatā, kalyāṇamittānaṃ alābhoti imehi aṭṭhārasahi senāsanadosehi vivajjitaṃ. Imesañhi aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena samannāgataṃ senāsanaṃ bhāvanāya ananurūpaṃ.

十八の住居の欠点がない、とは、大きいこと、新しいこと、古いこと、道のそばにあること、酒場、葉、花、果物、望ましいもの、都市の近くにあること、木の近くにあること、畑の近くにあること、不和な人々がいること、港の近くにあること、辺境にあること、王国の境界にあること、不適なこと、善い友がいないこと、これら十八の住居の欠点から免れていること。これらの十八の欠点のいずれか一つでも備わった住居は、修行に適していない。

Kasmā? Mahāvihāre (visuddhi. 1.52) tāva bahū nānāchandā sannipatanti, te aññamaññaṃ paṭiviruddhatāya vattaṃ na karonti, bodhiyaṅgaṇādīni asammaṭṭhāneva honti, anupaṭṭhāpitaṃ pānīyaṃ paribhojanīyaṃ. Tatrāyaṃ ‘‘gocaragāme piṇḍāya carissāmī’’ti pattacīvaramādāya nikkhantopi sace passati vattaṃ akataṃ, pānīyaghaṭaṃ vā rittaṃ, athānena vattaṃ kātabbaṃ hoti, pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, akaronto vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati. Karontassa kālo atikkamati, atidivā paviṭṭho niṭṭhitāya bhikkhāya kiñci na labhati. Paṭisallānagatopi sāmaṇeradaharabhikkhūnaṃ uccāsaddena saṅghakammehi ca vikkhipati. Yattha pana sabbaṃ vattaṃ katameva hoti, avasesāpi ca ghaṭṭanā natthi, evarūpe mahāvihārepi vihātabbaṃ.

なぜか? 大寺院(『清浄道論』1.52)には多くの様々な要求を持つ人々が集まってくるが、互いに相反するために(修行が)行われない。菩提分法などは適切に修習されず、供養する水なども用意されない。そこで、この者は「牛群の村でも托鉢して歩こう」と衣鉢を手に持って出かけたとしても、もし(修行が)行われていないのを見たり、水の器が空であったりすれば、この者によって(修行を)行わねばならず、水を用意しなければならない。 行わなければ、戒律違反の罪に陥る。行うと時間が過ぎてしまい、昼過ぎに入って食事を終えた後では、何も得られない。独り住まい(兀坐)に入ったとしても、若い比丘たちの大きな声や集団での行事によって妨げられる。しかし、すべての(修行が)行われており、他の妨げもないような大寺院であれば、住むことができる。

Navavihāre bahu navakammaṃ hoti, akarontaṃ ujjhāyanti. Yattha pana bhikkhū evaṃ vadanti ‘‘āyasmā yathāsukhaṃ samaṇadhammaṃ karotu, mayaṃ navakammaṃ karissāmā’’ti, evarūpe vihātabbaṃ.

新寺院には多くの新しい工事があり、(工事を)行わない者は非難される。しかし、比丘たちが「尊師よ、ご随意に修行なさってください。私たちは新しい工事を行います」と言うようなところであれば、住むことができる。

Jiṇṇavihāre pana bahu paṭijaggitabbaṃ hoti, antamaso attano senāsanamattampi appaṭijaggantaṃ ujjhāyanti, paṭijaggantassa kammaṭṭhānaṃ parihāyati.

古い寺院には多くの世話をすることがある。少なくとも自分の住居すら世話しない者は非難される。(世話を)する者にとっては、瞑想の修行が妨げられる。

Panthanissite mahāpathavihāre rattindivaṃ āgantukā sannipatanti. Vikāle āgatānaṃ attano senāsanaṃ datvā rukkhamūle vā pāsāṇapiṭṭhe vā vasitabbaṃ hoti, punadivasepi evamevāti kammaṭṭhānassa okāso na hoti. Yattha pana evarūpo āgantukasambādho na hoti, tattha vihātabbaṃ.

道沿いの大きな寺院には、昼夜を問わず旅人が集まってくる。不適切な時間に到着した者には、自分の住居を与えた後、木の根元や石の上に座って過ごさねばならず、翌日も同様であるため、瞑想の場所がなくなる。しかし、このような旅人の混雑がないところであれば、住むことができる。

Soṇḍī nāma pāsāṇapokkharaṇī hoti. Tattha pānīyatthaṃ mahājano samosarati, nagaravāsīnaṃ rājakulūpakattherānaṃ antevāsikā rajanakammatthāya āgacchanti, tesaṃ bhājanadārudoṇikādīni pucchantānaṃ ‘‘asuke ca asuke ca ṭhāne’’ti dassetabbāni honti. Evaṃ sabbakālampi niccabyāvaṭo hoti.

「薗蒂」というのは石の池のことである。そこへ水を求めて多くの人々が集まってくる。都市に住む王族に仕える長老たちの弟子たちは、染色のためにやってくる。彼らが器や水桶などを尋ねる際に、「あの場所やあの場所にあります」と教えねばならない。このように、常に忙しい。

Yattha nānāvidhaṃ sākapaṇṇaṃ hoti, tatthassa kammaṭṭhānaṃ gahetvā divāvihāraṃ nisinnassapi santike sākahārikā gāyamānā paṇṇaṃ uccinantiyo visabhāgasaddasaṅghaṭṭanena kammaṭṭhānantarāyaṃ karonti.

様々な葉や木の皮があるところでは、(修行者は)瞑想の対象を手に取って昼間座っていても、近くで葉っぱを拾う者たちが歌いながら、葉を拾う音や葉が擦れる音で瞑想の妨げをする。

Yattha pana nānāvidhā mālāgacchā supupphitā honti, tatrāpi tādisoyeva upaddavo.

様々な花が咲き乱れているところでも、同様の妨げがある。

Yattha nānāvidhaṃ ambajambupanasādiphalaṃ hoti, tattha phalatthikā āgantvā yācanti, adentassa kujjhanti, balakkārena vā gaṇhanti, sāyanhasamaye vihāramajjhe caṅkamantena te disvā ‘‘kiṃ upāsakā evaṃ karothā’’ti vuttā yathāruci akkosanti, avāsāyapissa parakkamanti.

様々なマンゴー、ジャムン、パンの実がなっているところでは、実を欲する者たちがやってきてねだる。与えないと腹を立て、無理やり取る。夕方、寺院の中を歩いていると、それらを見て「なぜ在家のあなたたちはこのようなことをするのですか」と言われた。彼らは好きなように悪態をつき、追い払おうとする。

Patthanīye pana lokasammate dakkhiṇagirihatthikucchicetiyagiricittalapabbatasadise vihāre viharantaṃ ‘‘ayaṃ arahā’’ti sambhāvetvā vanditukāmā manussā samantā osaranti, tenassa na phāsu hoti. Yassa pana taṃ sappāyaṃ hoti, tena divā aññattha gantvā rattiṃ vasitabbaṃ.

欲されている、人々が尊敬する南方の山、象の腹、チェーティヤ山、キッタラ山のような寺院に住んでいると、「この人は阿羅漢だ」と思って敬意を払いたい人々が、四方から集まってくるため、修行者にとっては快適ではない。しかし、それが修行者にとって快適であるならば、昼間は他の場所へ行き、夜にそこで過ごさねばならない。

Nagarasannissite visabhāgārammaṇāni āpāthamāgacchanti, kumbhadāsiyopi ghaṭehi nighaṃsantiyo gacchanti, okkamitvā maggaṃ na denti, issaramanussāpi vihāramajjhe sāṇiṃ parikkhipitvā nisīdanti.

町に隣接していると、様々な対象が視界に入ってくる。水瓶を持った女性たちが、(器を)容器に落としながら歩いてくる。道に入ってきても道を開けない。また、欲望に駆られた人々も、寺院の中に布を敷いて座る。

Dārusannissaye pana yattha kaṭṭhāni ca dabbupakaraṇarukkhā ca santi, tattha kaṭṭhahārikā pubbe vuttasākapupphahārikā viya aphāsukaṃ karonti. Vihāre rukkhā santi, te ‘‘chinditvā gharāni karissāmā’’ti manussā āgantvā chindanti. Sace sāyanhasamaye padhānagharā nikkhamitvā vihāramajjhe caṅkamanto te disvā ‘‘kiṃ upāsakā evaṃ karothā’’ti vadati, yathāruci akkosanti, avāsāyapissa parakkamanti.

木材に隣接している場所、つまり木材や燃料となる木があるところでは、木材を運ぶ者たちが、先に述べた葉や花の収集者たちのように、不快な思いをさせる。寺院に木があり、「それを伐採して家を建てよう」と人々がやってきて伐採する。もし夕方、瞑想の部屋から出て寺院の中を歩いていると、それらを見て「なぜ在家のあなたたちはこのようなことをするのですか」と言うと、彼らは好きなように悪態をつき、追い払おうとする。

Yo pana khettasannissito hoti samantā khettehi parivārito, tattha manussā vihāramajjheyeva khalaṃ katvā dhaññaṃ maddanti, pamukhesu sayanti, aññampi bahuṃ aphāsuṃ karonti. Yatrapi mahāsaṅghabhogo hoti, ārāmikakulānaṃ gāvo rundhanti, udakavāraṃ paṭisedhenti, manussā vīhisīsaṃ gahetvā ‘‘passatha tumhākaṃ ārāmikakulānaṃ kamma’’nti saṅghassa dassenti. Tena tena kāraṇena rājarājamahāmattānaṃ gharadvāraṃ gantabbaṃ hoti, ayampi khettasannissiteneva saṅgahito.

畑に隣接している、四方を畑に囲まれている場所では、人々が寺院の真ん中で脱穀して穀物を潰し、その上に寝転がり、他にも多くの不快なことをする。また、多くの僧侶の所有物があり、庭師の家族の牛が(寺院に)入り込み、水を飲むことを妨げる。人々は稲穂を持って「あなたたちの庭師の家族の仕事を見てください」と僧侶たちに見せる。これらの理由で、王や大臣たちの家の門へ行かねばならない。これも畑に隣接しているということで含まれる。

Yattha aññamaññavisabhāgā verī bhikkhū viharanti, ye kalahaṃ karontā ‘‘mā, bhante, evaṃ karothā’’ti vāriyamānā ‘‘etassa paṃsukūlikassa āgatakālato paṭṭhāya naṭṭhāmhā’’ti vattāro bhavanti.

互いに異なる、敵対する比丘たちが住んでいる場所では、争いを起こす者たちが、「師よ、どうかそのようなことをしないでください」と止められても、「このパンスクラー(糞掃衣を着る修行者)が来てから、私たちは(静かに)過ごせていない」と言う者たちとなる。

Yopi udakapaṭṭanaṃ vā thalapaṭṭanaṃ vā sannissito hoti, tattha abhiṇhaṃ nāvāhi ca satthehi ca āgatamanussā ‘‘okāsaṃ detha, pānīyaṃ detha, loṇaṃ dethā’’ti ghaṭṭayantā aphāsuṃ karonti.

水陸の交通の要所や陸地の交通の要所に隣接している場所では、頻繁に船や乗り物でやってきた人々が、「場所を空けてください、水をください、塩をください」とぶつかりながら、不快な思いをさせる。

Paccantasannissite pana manussā buddhādīsu appasannā honti.

国境に隣接している場所では、人々は仏陀などに対して信仰心が薄い。

Rajjasīmasannissite rājabhayaṃ hoti. Tañhi padesaṃ eko rājā ‘‘na mayhaṃ vase vattatī’’ti paharati, itaropi ‘‘na mayhaṃ vase vattatī’’ti. Tatrāyaṃ bhikkhu kadāci imassa rañño vijite vicarati, kadāci etassa, atha naṃ ‘‘carapuriso aya’’nti maññamānā anayabyasanaṃ pāpenti.

王国の境界に隣接している場所では、王の脅威がある。なぜなら、ある王が「我が支配下にはない」と言ってその地を攻撃し、別の王も「我が支配下にはない」と言うからである。そこで、この比丘が時としてこちらの王の支配地を歩き、時としてあちらの王の支配地を歩く。すると、(境界警備の)役人が「歩哨だ」と思って、彼を捕らえ、災難に遭わせる。

Asappāyatāti visabhāgarūpādiārammaṇasamosaraṇena vā amanussapariggahitatāya vā asappāyatā. Tatridaṃ vatthu – eko kira thero araññe vasati. Athassa ekā yakkhinī paṇṇasāladvāre ṭhatvā gāyi. So nikkhamitvā dvāre aṭṭhāsi, sā gantvā caṅkamanasīse gāyi. Thero caṅkamanasīsaṃ agamāsi, sā sataporise papāte ṭhatvā gāyi. Thero paṭinivatti, atha naṃ sā vegena gantvā gahetvā ‘‘mayā, bhante, na eko, na dve tumhādisā khāditā’’ti āha.

快適でないとは、様々な対象物が集まってくることや、人間でないものに占拠されていることによる。これに関する出来事がある。ある長老が森に住んでいた。すると、一人の女鬼が精舎の入り口に立って歌っていた。長老が出てきて入り口に立った。女鬼は行って、歩行の場所で歌った。長老が歩行の場所へ行った。女鬼は崖のそばに立って歌った。長老が引き返すと、女鬼は素早くやってきて長老を捕らえ、「師よ、私一人ではなく、あなたのような方を二人食ったことがあります」と言った。

Yattha na sakkā hoti ācariyaṃ vā ācariyasamaṃ vā upajjhāyaṃ vā upajjhāyasamaṃ vā kalyāṇamittaṃ laddhuṃ, tattha so kalyāṇamittānaṃ alābho mahādosoyeva. Tasmā imesaṃ aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena samannāgataṃ senāsanaṃ bhāvanāya ananurūpanti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāsu

師や師に準ずる者、師資や師資に準ずる者、善き友を得ることができない場所では、善き友を得られないことは大きな欠点である。それゆえ、これらの18の欠点のいずれかを持つ住居は、瞑想に適さないと知るべきである。かつて、注釈書にもこう書かれている――

‘‘Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ, jarāvāsañca panthaniṃ;

「大寺院、新寺院、古寺院、そして街道沿いの寺院;

Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca, phalaṃ patthitameva ca.

薗蒂、葉、花、そして欲するもの;

‘‘Nagaraṃ dārunā khettaṃ, visabhāgena paṭṭanaṃ;

町、木材、畑、そして様々な港;

Paccantasīmāsappāyaṃ, yattha mitto na labbhati.

国境、不適な場所、友が得られない場所。

‘‘Aṭṭhārasetāni ṭhānāni, iti viññāya paṇḍito;

「これら18の場所を、賢者は知って;

Ārakā parivajjeyya, maggaṃ sappaṭibhayaṃ yathā’’ti. (visuddhi. 1.52);

危険な道のように、遠く避けるべきである」(『清浄道論』1.52);

Pañcasenāsanaṅgasamannāgatanti gāmato nātidūranāccāsannatādīhi pañcahi senāsanaṅgehi samannāgataṃ. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

五つの住居の要素を備えているとは、村から近すぎず遠すぎない、などの五つの住居の要素を備えていることである。世尊はこう説かれた――

‘‘Kathañca, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti? Idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ, divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati ‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’ti. Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttāniṃ karonti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hotī’’ti (a. ni. 10.11).

「比丘たちよ、どのようにして住居は五つの要素を備えているのか? 比丘たちよ、ここに、住居は近すぎず遠すぎず、往来に便利である。昼間は騒がしくなく、夜は静かで物音がない。風、太陽、虫、そして他の生き物の接触がない。そして、その住居に住んでいると、 比較的容易に衣、食、住、薬といった必需品が得られる。そして、その住居には多くの学識があり、経験豊富で、法や戒律、諸論に精通した長老比丘たちが住んでいる。彼らに時々訪ねて行き、尋ねる。『これは、師よ、どういうことですか。これはどういう意味ですか』と。すると、それらの長老たちは、不明なことを明らかにし、隠されていることを示し、様々な疑わしい法について疑いを晴らしてくれる。比丘たちよ、このようにして住居は五つの要素を備えているのである」(『長部経典』10.11)。

Ettha ca nātidūraṃ nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannanti ekaṃ aṅgaṃ, divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosanti ekaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassanti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa…pe… parikkhārāti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane therā…pe… kaṅkhaṃ paṭivinodentīti ekaṃ. Evaṃ pañcaṅgāni veditabbāni.

ここで、近すぎず遠すぎず、往来に便利なこと(が一つ)、昼間は騒がしくなく、夜は静かで物音がないこと(が一つ)、風、太陽、虫、そして他の生き物の接触がないこと(が一つ)、そして、その 住居に住んでいると…(省略)…必需品が得られること(が一つ)、そして、その住居には長老…(省略)…疑いを晴らしてくれること(が一つ)。このように、五つの要素を知るべきである。

Upacchinnakhuddakapalibodhenāti ettha pana khuddakapalibodhe upacchindantena dīghāni kesanakhalomāni chinditabbāni, jiṇṇacīvaresu aggaḷaanuvātaparibhaṇḍadānādinā daḷhīkammaṃ vā tantucchedādīsu tunnakammaṃ vā kātabbaṃ, kiliṭṭhāni vā rajitabbāni. Sace patte malaṃ hoti, patto pacitabbo, mañcapīṭhādīni sodhetabbāni. Bhattasammadaṃ paṭivinodetvāti bhojananimittaṃ parissamaṃ vinodetvā. Āhāre hi āsayaṃ paviṭṭhamatte tassa āgantukatāya yebhuyyena siyā sarīrassa koci parissamo, taṃ vūpasametvā. Tasmiñhi avūpasante sarīrakhedena cittaṃ ekaggataṃ na labheyyāti. Uggahetabbato uggaho, sabbopi kammaṭṭhānavidhi, na pubbe vuttauggahamattaṃ. Ācariyato uggaho ācariyuggaho, tato. Ekapadampīti ekakoṭṭhāsampi.

些細な妨げを取り除くとは、些細な妨げを取り除くために、長い髪や髭を切ること、古い衣に穴が開かないように補強したり、裾を縫ったりすること、汚れたものを染めることである。もし皿に汚れがあれば、皿を掃除する。寝台や椅子などをきれいにすることである。食事の準備を終えるとは、食事の準備の労苦を終えることである。なぜなら、食べ物が消化されると、訪問者であることが多いため、体に何らかの疲労が生じることがある。それを鎮めてからである。それが鎮まらないと、体の疲れのために心が集中できないのである。習得することとは、習得であり、すべての瞑想の方法である。先に述べた単なる習得ではない。師から習得することとは、師の習得であり、それから。一つの部分でもとは、一つの断片だけでも。

Anubandhanāti assāsapassāsānaṃ anugamanavasena satiyā nirantaraṃ anupavattanā. Phusanāti assāsapassāse gaṇentassa gaṇanaṃ paṭisaṃharitvā te satiyā anubandhantassa yathā appanā hoti, tathā cittaṃ ṭhapentassa ca nāsikaggādiṭṭhānassa nesaṃ phusanā. Yasmā pana gaṇanādivasena viya phusanādivasena visuṃ manasikāro natthi, phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyeva gaṇanā kātabbāti dassetuṃ idha phusanāgahaṇanti dīpento **‘‘phusanāti phuṭṭhaṭṭhāna’’**nti āha. Ṭhapanāti samādhānaṃ. Tañhi sammadeva ārammaṇe cittassa ādhānaṃ ṭhapanaṃ hoti. Tathā hi samādhi ‘‘cittassa ṭhiti saṇṭhitī’’ti niddiṭṭho. Samādhippadhānā pana appanāti āha **‘‘ṭhapanāti appanā’’**ti. Aniccatādīnaṃ saṃlakkhaṇato sallakkhaṇā vipassanā. Pavattato nimittato ca vinivaṭṭanato vinivaṭṭanā maggo. Sakalasaṃkilesapaṭippassaddhibhāvato sabbaso suddhīti pārisuddhi phalaṃ. Tesanti vivaṭṭanāpārisuddhīnaṃ. Paṭipassanāti pati pati dassanaṃ pekkhanaṃ. Tenāha **‘‘paccavekkhaṇā’’**ti.

「継続する」とは、息を吸ったり吐いたりすることに続いて、気づきによって絶えず続くことである。「触れる」とは、息を吸ったり吐いたりするのを数えている者が、数えることをやめ、それに気づきを向けたときに、どのように自己になるか、その鼻先などの場所に触れることである。なぜなら、数えることなどによって数えるのと異なり、触れることによって別々の意識はない。触れた場所に数えることを示すために、ここに「触れる」という言葉は、**「触れるとは、触れた場所」**と言っている。定着させるとは、安定させることである。それは、対象に正しく心を置くこと、定着である。なぜなら、サマディは「心の静止、安定」と定義されているからである。サマディと努力の継続とは、適用であり、**「定着とは、適用」**と言っている。無常などの観察から、観察である。生じることから、そして消滅することから、離れることである。すべての汚れが消滅することから、完全な清浄、すなわち果報である。それらとは、離れることと完全な清浄のことである。再観察とは、再び見ること、見ることである。それゆえ、**「再観察」**と言っている。

Khaṇḍanti ekaṃ tīṇi pañcāti evaṃ gaṇanāya khaṇḍanaṃ. Okāseti gaṇanāvidhiṃ sandhāyāha, gaṇanānissitova na kammaṭṭhānanissito. Sikhāppattaṃ nu khoti idaṃ cirataraṃ gaṇanāya manasikarontassa vasena vuttaṃ. So hi tathā laddhaṃ avikkhepamattaṃ nissāya evaṃ maññeyya. Assāsapassāsesu yo upaṭṭhāti, taṃ gahetvāti idaṃ assāsapassāsesu yassa ekova paṭhamaṃ upaṭṭhāti, taṃ sandhāya vuttaṃ. Yassa pana ubhopi upaṭṭhahanti, tena ubhayampi gahetvā gaṇetabbaṃ. Yo upaṭṭhātīti iminā ca dvīsu nāsāpuṭavātesu yo pākaṭataro upaṭṭhāti, so gahetabboti ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṃ. Pavattamānaṃ pavattamānanti āmeḍitavacanena nirantaraṃ assāsapassāsānaṃ upalakkhaṇaṃ dasseti. Evanti vuttappakārena upalakkhetvāvāti attho. Paṭhamaṃ ekekasmiṃ upaṭṭhitepi upalakkhetvāva gaṇentassa kamena ubhopi pākaṭā hontīti āha – **‘‘assāsapassāsā pākaṭā hontī’’**ti. Tena ‘‘upalakkhetvāva gaṇetabba’’nti imassa ‘‘tassevaṃ gaṇayato…pe… pākaṭā hontī’’ti idaṃ kāraṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Tattha pākaṭā hontīti gaṇanāvasena bahiddhā vikkhepābhāvato vibhūtā honti.

「断」とは、一つ、三つ、五つ、といったように数えることである。「場所」とは、数える方法を指しており、数えることに依存しているのであって、瞑想の対象に依存しているのではない。技法とは、長く数えることによって得られると述べられている。なぜなら、そのようにして得られた、一時的な集中だけを頼りに、そのように考えるからである。「息に注意を払う」とは、それに注意を払うものである。これは、息を吸ったり吐いたりするときに、最初にどちらか一つに注意が向かった場合を指して言っている。しかし、両方に注意が向かった場合は、両方を注意して数えねばならない。 「注意を払うもの」とは、二つの鼻孔の空気のうち、よりはっきりしている方に注意を払うべきである、という意味も示されていると理解すべきである。「生じている」とは、絶えず生じている息や吐く息を指す。 「そのように」とは、上述の方法で注意を払った後、という意味である。最初に一つに注意が向かった場合でも、注意を払って数えると、次第に両方ともはっきりしてくる、と述べている――**「息や吐く息がはっきりしてくる」**と。それゆえ、「注意を払って数えるべきである」という言葉と、「そのように数えていると…(省略)…はっきりしてくる」という理由を理解すべきである。そこでは、「はっきりしてくる」とは、数えることによって、外部への散漫さがなくなるため、明確になる、ということである。

Palighāya parivattanakaṃ yattha nikkhipanti, so palighatthambho. Tiyāmarattinti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Purimanayenāti sīghagaṇanāya, gopālakagaṇanāyāti attho. Eko dve tīṇi cattāri pañcāti gaṇanāvidhidassanaṃ. Tasmā aṭṭhātiādīsupi ekato paṭṭhāyeva paccekaṃ aṭṭhādīni pāpetabbāni. **‘‘Sīghaṃ sīghaṃ gaṇetabbamevā’’**ti vatvā tattha kāraṇaṃ nidassanañca dasseti **‘‘gaṇanāpaṭibaddhe hī’’**tiādinā. Tattha arīyati tena nāvāti arittaṃ, pājanadaṇḍo. Arittena upatthambhanaṃ arittupatthambhanaṃ, tassa vasena.

「パラガヤ」に転がして置かれるところの、それがパラガヤの柱である。「ティヤマラッティ」とは、究極の結合における用法である。「先のやり方で」とは、速算のことである、牛飼いの計算であるという意味である。「一つ、二つ、三つ、四つ、五つ」というのは、数え方の方法を示している。それゆえ、「八」などであっても、一つから始まってそれぞれ八などを数え上げるべきである。**「速く、速く、必ず数えるべし」**と言って、そこで理由と例とを示している。**「計算に関連しているから」**などによって。そこで、「アリヤティ」とは、それによって運ばれるもの、すなわち「アリッタ」、舵である。「アリッタ」で支えることを「アリットゥパッタンバナ」という、それによって。

Nippariyāyato nirantarappavatti nāma ṭhapanāyamevāti āha **‘‘nirantarappavattaṃ viyā’’**ti. Anto pavisantaṃ manasikaronto anto cittaṃ paveseti nāma. Bahi cittanīharaṇepi eseva nayo. Vātabbhāhatanti abbhantaragatavātaṃ bahulaṃ manasikarontassa vātena taṃ ṭhānaṃ abbhāhataṃ viya medena pūritaṃ viya ca hoti, tathā upaṭṭhāti. Nīharatoti phuṭṭhokāsaṃ muñcitvā nīharato. Tathā pana nīharato vātassa gatisamanvesanamukhena nānārammaṇesu cittaṃ vidhāvatīti āha **‘‘puthuttārammaṇe cittaṃ vikkhipatī’’**ti.

「ニッパリヤーヤート」とは、絶え間なく続くこと、すなわち、置くためである、と「ニラナタッラッパヴァンタン ヴィヤー」と言っている。内に入ってきて、心で思惟することを、「内なる心を入れさせる」という。外に心を出す場合も、これと同じやり方である。「ヴァータブハーハタンティ」とは、内部に入った風を、多く心で思惟している人の、風によってその場所が、あたかも侵されたかのように、あたかも満たされたかのように、そうなる、ということである。出すとは、空いた空間を放出して出すことである。そのように出してゆく風の動きを追究する中で、様々な対象に心が散乱すると言っている。**「多くの対象に心が散乱する」**と。

Etanti etaṃ assāsapassāsajātaṃ. Anugamananti pavattapavattānaṃ assāsapassāsānaṃ ārammaṇakaraṇavasena satiyā anu anu pavattanaṃ anugacchanaṃ. Tenevāha – **‘‘tañca kho ādimajjhapariyosānānugamanavasenā’’**ti. Nābhi ādi tattha paṭhamaṃ uppajjanato. Paṭhamuppattivasena hi idha ādicintā, na uppattimattavasena. Tathā hi te nābhito paṭṭhāya yāva nāsikaggā sabbattha uppajjanteva. Yattha yattha ca uppajjanti, tattha tattheva bhijjanti dhammānaṃ gamanābhāvato. Yathāpaccayaṃ pana desantarappattiyaṃ gatisamaññā. Hadayaṃ majjhanti hadayasamīpaṃ tassa uparibhāgo majjhaṃ. Nāsikaggaṃ pariyosānanti nāsikaṭṭhānaṃ tassa pariyosānaṃ assāsapassāsānaṃ samaññāya tadavadhibhāvato. Tathā hete cittasamuṭṭhānā vuttā, na ca bahiddhā cittasamuṭṭhānānaṃ sambhavo atthi. Tenāha **‘‘abbhantarapavisanavātassa nāsikaggaṃ ādī’’**ti. Pavisananikkhamanapariyāyo pana taṃsadisavaseneva vuttoti veditabbo. Vikkhepagatanti vikkhepaṃ upagataṃ, vikkhittaṃ asamāhitanti attho. Sāraddhāyāti sadarathabhāvāya. Iñjanāyāti kammaṭṭhānamanasikārassa calanāya. Vikkhepagatena cittenāti hetumhi karaṇavacanaṃ, itthambhūtalakkhaṇe vā. Sāraddhāti sadarathā. Iñjitāti iñjanakā calanakā, tathā phanditā.

「エータンティ」とは、この吸気・呼気のことである。「アヌガマナンティ」とは、続いている吸気・呼気に対象とならしめることによって、念をもって、続いて続いていくこと、追従することである。それゆえ、**「それは、始まり・中間・終わりの追従によってである」**と言っている。へそが始まりとは、そこで最初に生じるからである。最初の発生によって、ここでは始まりの思惟がある、単なる発生によってではない。そのように、それらはへそから始まって、鼻先まで、すべてのところで発生するのである。どこで、どこで発生しても、そこですべて壊れる、というのも、法が進行する道がないからである。原因に応じて、他の場所への到達も、進行と名付けられる。心臓が中間とは、心臓の近く、その上の部分が中間である。鼻先が終わりとは、鼻の場所、その終わり、吸気・呼気の名称によって、それに限定されることである。それらは、心の発生として説かれている、外部の心の発生ではない。。それゆえ、**「入ってくる風の、鼻先が始まりである」**と言っている。入ることと出ることの循環は、それと同様のことから言われたと理解すべきである。「ヴィックヘパガタンティ」とは、散乱に至った、散乱した、心が定まっていない、という意味である。「サーラッダーヤーティ」とは、熱意をもって。「インジャナーヤティ」とは、瞑想対象への思惟の動揺。「ヴィックヘパガテナ チッテーナ」とは、原因を示す言葉、あるいは、そのような状態の徴候である。「サーラッダー」とは、熱意のある。「インジタ」とは、動揺する者、動く者、あるいは、震える者。

Ādimajjhapariyosānavasenātiādimajjhapariyosānānugamanavasena na manasi kātabbanti sambandho. ‘‘Anubandhanāya manasikarontena phusanāvasena ṭhapanāvasena ca manasi kātabba’’nti yena adhippāyena vuttaṃ, taṃ vivarituṃ **‘‘gaṇanānubandhanāvasena viyā’’**tiādimāha. Tattha visuṃ manasikāro natthīti gaṇanāya anubandhanāya ca vinā yathākkamaṃ kevalaṃ phusanāvasena ṭhapanāvasena ca kammaṭṭhānamanasikāro natthi. Nanu phusanāya vinā ṭhapanāya viya phusanāya vinā gaṇanāyapi manasikāro natthiyevāti? Yadipi natthi, gaṇanā pana yathā kammaṭṭhānamanasikārassa mūlabhāvato padhānabhāvena gahetabbā, evaṃ anubandhanā ṭhapanāya tāya vinā ṭhapanāya asambhavato. Tasmā satipi phusanāya nānantarikabhāve gaṇanānubandhanā eva mūlabhāvato padhānabhāvena gahetvā itarāsaṃ tadabhāvaṃ dassento āha – **‘‘gaṇanānubandhanāvasena viya hi phusanāṭhapanāvasena visuṃ manasikāro natthī’’**ti. Yadi evaṃ tā kasmā uddese visuṃ gahitāti āha **‘‘phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyevā’’**tiādi. Tattha phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyeva gaṇentoti iminā gaṇanāya phusanā aṅganti dasseti. Tenāha – **‘‘gaṇanāya ca phusanāya ca manasi karotī’’**ti. Tatthevāti phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyeva. Teti assāsapassāse. Satiyā anubandhantoti gaṇanāvidhiṃ anugantvā satiyā nibandhanto, phuṭṭhokāseyeva te nirantaraṃ upadhārentoti attho. Appanāvasena cittaṃ ṭhapentoti yathā appanā hoti, evaṃ yathāupaṭṭhite nimitte cittaṃ ṭhapento samādahanto. Anubandhanāya cātiādīsu anubandhanāya ca phusanāya ca ṭhapanāya ca manasi karotīti vuccatīti yojanā. Svāyamatthoti yvāyaṃ ‘‘phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyeva gaṇento tattheva gaṇanaṃ paṭisaṃharitvā te satiyā anubandhanto’’ti vutto, so ayamattho. Yā accantāya na minoti na vinicchinati, sā mānassa samīpeti upamā yathā goṇo viya gavayoti.

「始まり・中間・終わりのやり方によって」とは、始まり・中間・終わりの追従によって、思惟すべきではない、という関連である。「追従のために、思惟する者によって、触れることによって、置くことによって、思惟すべきである」という意図で言われたことを、説明するために、**「数えることの追従によってのように」**などと言っている。そこで、個別の思惟はない、数えることと追従することなしに、それぞれ、触れることによって、置くことによって、瞑想対象の思惟はない。しかし、触れることなく、置くことのように、触れることなく、数えることにおいても、思惟はないのではないか? たとえなくても、数えることは、瞑想対象の思惟の根源であり、主要なものとして捉えられるべきである。それと同様に、追従は、置くこと、それなしには置くことが不可能である。それゆえ、触れることがあっても、直接的なものではないとしても、数えることの追従こそが、根源であり、主要なものとして捉え、他のものを、その欠如を示すために、**「数えることの追従によってのように、触れること・置くことによって、個別の思惟はない」**と言っている。もしそうなら、なぜ、項目において、個別に取り上げられたのか? **「触れる触れる場所で」**などと言っている。そこで、「触れる触れる場所で、数える」ということによって、数えることに触れることが、一部であることを示している。それゆえ、**「数えることと、触れることによって、思惟する」**と言っている。「タットゥエヴァーティ」とは、触れる触れる場所で。「テティ」とは、吸気・呼気。「サティヤー アヌバンタンティ」とは、数え方の方法を追従せずに、念をもって、結びつけること、触れた空間で、それらを絶えず保持すること、という意味である。「アッパンナーヴァセーナ チッタム タペーンテンティ」とは、アッパンナーが生じるように、生じた対象に心を留めること、すなわち、心を定めていることである。「アヌバンタナーヤ チャーティー」などにおいては、追従すること、触れること、置くことによって、思惟すると言われる、と解釈すべきである。「スヴァーヤマッティ」とは、今言われた「触れる触れる場所で、数え、そこで数えることをやめて、念をもって追従する」ということ、その意味である。極端に数えず、決定しないものは、慢に近づく、譬え、牛がガヤのようである。

Paṅguḷoti pīṭhasappī. Dolāti peṅkholo. Kīḷatanti kīḷantānaṃ. Mātāputtānanti attano bhariyāya puttassa ca. Ubho koṭiyoti āgacchantassa purimakoṭiṃ, gacchantassa pacchimakoṭinti dvepi koṭiyo. Majjhañcāti dolāphalakasseva majjhaṃ. Upanibandhanatthambho viyāti upanibandhanatthambho, nāsikaggaṃ mukhanimittaṃ vā, tassa mūle samīpe ṭhatvā. Kathaṃ ṭhatvā? Satiyā vasena. Satiñhi tattha sūpaṭṭhitaṃ karonto yogāvacaro tattha ṭhito nāma hoti avayavadhammena samudāyassa apadisitabbato. Nimitteti nāsikaggādinimitte. Satiyā nisinnoti sativasena nisīdanto. ‘‘Satiñhi tatthā’’tiādinā ṭhāne viya vattabbaṃ. Tatthāti phuṭṭhaṭṭhāne. Teti nagarassa anto bahi ca gatā manussā tesaṃ saṅgahā ca hatthagatā. Ādito pabhutīti upameyyatthadassanato paṭṭhāya.

「パンングーラティ」とは、床を這う者。「ドラティ」とは、揺りかご。「キータランティ」とは、遊ぶ者たち。「マータプッターナンティ」とは、自分自身の妻の息子と。「ウボー コティ」とは、来る者の前の端、行く者の後ろの端、すなわち、二つの端。「マッジャンチャーティ」とは、揺りかごの中央。「ウパニバンダーナッタンボー ヴィヤー」とは、支える柱、すなわち、鼻先や口の目安、その根元近くに立って。どのように立つのか? 念をもって。念をそこに、よく正しく置く修行者は、そこに立っている、という意味である、部分としての集合体なので、指示できないからである。「ニミッタ」とは、鼻先などの目安。「サティヤー ニシノーティ」とは、念をもって座っている。「サーティン ヒ タッター」などによって、場所のように言うべきである。「タットゥエヴァーティ」とは、触れた場所で。「テティ」とは、都市の内外にいる人々、それらの人々への配慮と、手にあるもの。「アディートー プブティーティ」とは、譬えであることを示すために、最初から。

Gāthāyaṃ nimittanti upanibandhananimittaṃ. Anārammaṇamekacittassāti ekassa cittassa na ārammaṇaṃ, ārammaṇaṃ na hontīti attho. Ajānato ca tayo dhammeti nimittaṃ assāso passāsoti ime nimittādayo tayo dhamme ārammaṇakaraṇavasena avindantassa. Ca-saddo byatireke. Bhāvanāti ānāpānassatisamādhibhāvanā. Nupalabbhatīti na upalabbhati na sijjhatīti ayaṃ codanāgāthāya attho. Dutiyā pana parihāragāthā suviññeyyāva.

「ガーターヤン ニミッタ」とは、支える目安のことである。「アナランマナ エカチッタッサ」とは、一つの心に、対象がない、対象とならない、という意味である。「アジャーナトー チャー タヨー ダマメーティ」とは、目安、吸気・呼気、これらの三つの法(対象、吸気、呼気)を、対象とならしめることによって、見つけられない。チャー・サッダは、対比である。「バーワナー」とは、アーナーパーナサティ(呼吸への集中)の瞑想のことである。「ヌパラッバティ」とは、見つけられない、成就しない、というのが、問答の偈の意味である。第二の、回避の偈は、よく理解できる。

Kathanti tāsaṃ codanāparihāragāthānaṃ atthaṃ vivarituṃ kathetukamyatāpucchā. Ime tayo dhammātiādīsu padayojanāya saddhiṃ ayamatthaniddeso – ime nimittādayo tayo dhammā ekacittassa kathaṃ ārammaṇaṃ na honti, asatipi ārammaṇabhāve na cime na ca ime tayo dhammā aviditā honti, kathañca na honti aviditā, tesañhi aviditatte cittañca kathaṃ vikkhepaṃ na gacchati, padhānañca bhāvanāya nipphādakaṃ vīriyañca kathaṃ paññāyati, nīvaraṇānaṃ vikkhambhakaṃ sammadeva samādhānāvahaṃ bhāvanānuyogasaṅkhātaṃ payogañca yogī kathaṃ sādheti, uparūpari lokiyalokuttarañca visesaṃ kathamadhigacchatīti.

「カター」とは、それらの問答の偈の意味を説明するために、語りたいという願望からの問いである。「イメ タヨー ダマメーティ」などにおいて、言葉をつなげて、その意味はこうである – これらの目安などの三つの法は、一つの心に、どのように対象とならないのか、対象とならなくても、これらの三つの法が見えないということはなく、どのように見えないのか、それらが見えなければ、心はどのように散乱しないのか、精進は、瞑想の成就を可能にする、力は、どのように知られるのか、五蓋を制し、正しく、定まった、瞑想の継続、修行を、修行者は、どのように成就させるのか、ということである。

Idāni tamatthaṃ kakacopamāya sādhetuṃ **‘‘seyyathāpī’’**tiādi vuttaṃ. Bhūmibhāgassa visamatāya cañcale rukkhe chedanakiriyā na sukarā siyā, tathā ca sati kakacadantagati duviññeyyāti āha – **‘‘same bhūmibhāge’’**ti. Kakacenāti khuddakena kharapattena. Tenāha **‘‘puriso’’**ti. Phuṭṭhakakacadantānanti phuṭṭhaphuṭṭhakakacadantānaṃ vasena. Tena kakacadantehi phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyeva purisassa satiyā upaṭṭhānaṃ dasseti. Tenāha – **‘‘na āgate vā gate vā kakacadante manasi karotī’’**ti.

今、その意味を、ノコギリの譬えで説明するために、**「もし~のような」**などと言っている。地面の不均一さと、揺れる木で、切断する行為は、容易ではないだろう、そうして、念があっても、ノコギリの動きは、見つけにくい、と**「平らな地面で」**と言っている。「カカチェーナーティ」とは、小さな、鋭い刃物で。それゆえ、**「男」**と言っている。「プッタクカカチャ ダンターナンティ」とは、触れた触れたノコギリの刃の数によって。それによって、ノコギリの刃に触れた触れた場所で、男の念の保持を示す。それゆえ、**「来る時も、行く時も、ノコギリの刃を思惟しない」**と言っている。

Kakacassa ākaḍḍhanakāle purisābhimukhaṃ pavattā āgatā, pellanakāle tato vigatā gatāti vuttā, na ca āgatā vā gatā vā kakacadantā aviditā honti sabbattha satiyā upaṭṭhitattā chinditabbaṭṭhānaṃ aphusitvā gacchantānaṃ āgacchantānañca kakacadantānaṃ abhāvato. Padhānanti rukkhassa chedanavīriyaṃ. Payoganti tasseva chedanakiriyaṃ. Upamāyaṃ ‘‘visesamadhigacchatī’’ti padaṃ pāḷiyaṃ natthi, yojetvā pana dassetabbaṃ. Teneva visuddhimagge (visuddhi. 1.227) upamāyampi ‘‘visesamadhigacchatī’’ti padaṃ yojetvāva vuttaṃ. Taṃsaṃvaṇṇanāyañca ‘‘visesanti anekabhāvāpādanaṃ, tena ca sādhetabbaṃ payojanavisesa’’nti attho vutto.

ノコギリの引く時、男の方へ向かって、来た、押す時、そこから離れた、行った、と言っている。しかし、来た、行った、ノコギリの刃が見えないということはない、すべての場所で、念が保持されているから、切断すべき場所を触れずに、行く者、来る者、ノコギリの刃がないからである。精進とは、木の切断の力である。実践とは、その切断の行為である。譬えにおいて、「差異を成就する」という言葉は、経典にはない、つなげて示すべきである。それゆえ、『ヴィスッディマッガ』(ヴィスッディ。1.227)においても、譬えにおいても、「差異を成就する」という言葉をつなげて言っている。その説明においても、「差異とは、多くの状態を生じさせること、それによって、成就すべき、目的の差異」という意味である。

Yathā rukkhotiādi upamāsaṃsandanaṃ. Upanibandhati ārammaṇe cittaṃ etāyāti sati upanibandhanā nāma, tassā assāsapassāsānaṃ sallakkhaṇassa nimittanti upanibandhanānimittaṃ, nāsikaggaṃ mukhanimittaṃ vā. Evamevanti yathā so puriso kakacena rukkhaṃ chindanto āgatagate kakacadante amanasikarontopi phuṭṭhaphuṭṭhaṭṭhāneyeva satiyā upaṭṭhapanena āgatagate kakacadante jānāti, suttapadañca avirajjhanto atthakiccaṃ sādheti, evamevaṃ. Nāsikagge mukhanimitteti dīghanāsiko nāsikagge, itaro mukhaṃ asanaṃ nimīyati chādīyati etenāti mukhanimittanti laddhanāme uttaroṭṭhe.

「如く、木よ」などの譬えの類似性。支えるとは、対象に心を留めること、これによって、念の保持と呼ばれる、それの吸気・呼気の観察の目安、すなわち、支える目安、鼻先、口の目安、または。そのように、その男が、ノコギリで木を切断し、来る、行くノコギリの刃を思惟しなくても、触れた触れた場所で、念をもって保持することによって、来る、行くノコギリの刃を知る、経典の言葉を破ることなく、目的を成就させる、そのように。鼻先、口の目安とは、長い鼻の人は、鼻先、他の人は、口、座る、覆われる、これによって、口の目安と呼ばれる、上の唇。

Idaṃ padhānanti yena vīriyārambhena āraddhavīriyassa yogino kāyopi cittampi kammaniyaṃ bhāvanākammakkhamaṃ bhāvanākammayoggaṃ hoti, idaṃ vīriyaṃ padhānanti phalena hetuṃ dasseti. Upakkilesā pahīyantīti cittassa upakkilesabhūtāni nīvaraṇāni vikkhambhanavasena pahīyanti. Vitakkā vūpasammantīti tato eva kāmavitakkādayo micchāvitakkā upasamaṃ gacchanti, nīvaraṇappahānena vā paṭhamajjhānādhigamaṃ dassetvā vitakkavūpasamāpadesena dutiyajjhānādīnamadhigamamāha. Ayaṃ payogoti ayaṃ jhānādhigamassa hetubhūto kammaṭṭhānānuyogo payogo. Saṃyojanā pahīyantīti dasapi saṃyojanāni maggappaṭipāṭiyā samucchedavasena pahīyanti. Anusayā byantī hontīti tathā sattapi anusayā anuppattidhammatāpādanena bhaṅgamattassapi anavasesato vigatantā honti. Ettha ca saṃyojanappahānaṃ nāma anusayanirodheneva hoti, pahīnesu ca saṃyojanesu anusayānaṃ lesopi na bhavissatīti ca dassanatthaṃ ‘‘saṃyojanā pahīyanti, anusayā byantī hontī’’ti vuttaṃ. Ayaṃ visesoti imaṃ samādhiṃ nissāya anukkamena labbhamāno ayaṃ saṃyojanappahānādiko imassa samādhissa visesoti attho.

「この精進とは」とは、どのような力の始まりによって、始まった力の修行者が、体も心も、行為可能で、瞑想の対象に適した、瞑想の対象に適した、ようになること、この力は、精進である、結果によって原因を示す。煩悩は、捨てられるとは、心の煩悩である五蓋が、制することによって、捨てられる。尋は、静まる、それによって、貪欲な尋などが、静寂に至る、五蓋を捨てることによって、初禅の成就を示し、尋の静寂をもって、二禅などの成就を示す。この実践とは、この禅の成就の原因である、瞑想対象への継続、覚醒である。結合は、捨てられるとは、十の結合も、道によって、断ち切ることによって、捨てられる。煩悩は、消え去る、そのように、七つの煩悩も、生じない性質を生じさせることによって、消滅するだけでも、残りがなくなる。ここで、結合が捨てられることは、煩悩が消え去ることによって、起こる、そして、結合が捨てられたら、煩悩は少しも残らない、ということを示すために、「結合は捨てられる、煩悩は消え去る」と言っている。この差異とは、この定心を頼って、次第に得られる、この結合の除去などの、この定心の差異、という意味である。

Yassāti yena. Anupubbanti anukkamena. Paricitāti pariciṇṇā. Ayañhettha saṅkhepattho – ānāpānassati yathā buddhena bhagavatā desitā, tathā yena dīgharassapajaānanādividhinā anupubbaṃ paricitā suṭṭhu bhāvitā, tato eva paripuṇṇā soḷasannaṃ vatthūnaṃ pāripūriyā sabbaso puṇṇā, so bhikkhu imaṃ attano khandhādilokaṃ paññobhāsena pabhāseti. Yathā kiṃ? Abbhā muttova candimā abbhādiupakkilesavimutto candimā tārakarājā viyāti. ‘‘Abbhā muttova candimā’’ti hi padassa niddese mahikādīnampi vuttattā ettha ādi-saddalopo katoti veditabbo.

「誰が」とは、誰によって。「アヌプバンティ」とは、次第に。「パリチター」とは、習熟した。これは、要約された意味である – 呼吸への集中が、仏によって説かれたように、どのように、長く短い呼吸の知覚などの方法で、次第に習熟し、よく修められた、それによって、完全な、十六の事柄の完成、すべてにおいて完全な、その比丘は、この自分自身の五蘊などの世界を、知恵の光によって照らす。どのように? 雲が晴れた月のよう、雲と煩悩の汚れから解放された月の、星々の王のように。「雲が晴れた月のよう」という言葉の説明で、塵なども言われているので、ここでは「アーディ」という言葉の省略があったと理解すべきである。

Idhāti kakacūpamāya. Assāti yogino. Idhāti vā imasmiṃ ṭhāne. Assāti upamābhūtassa kakacassa. Āgatagatavasena yathā tassa purisassa amanasikāro, evaṃ assāsapassāsānaṃ āgatagatavasena amanasikāramattameva ānayanappayojanaṃ. Na cirenevāti idaṃ katādhikāraṃ sandhāya vuttaṃ. Nimittanti paṭibhāganimittaṃ. Avasesajjhānaṅgapaṭimaṇḍitāti vitakkādiavasesajjhānaṅgapaṭimaṇḍitāti vadanti, vicārādīti pana vattabbaṃ nippariyāyena vitakkassa appanābhāvato. So hi pāḷiyaṃ ‘‘appanā byappanā’’ti niddiṭṭho, taṃsampayogato vā yasmā jhānaṃ appanāti aṭṭhakathāvohāro, jhānaṅgesu ca samādhi padhānaṃ, tasmā taṃ appanāti dassento **‘‘avasesajjhānaṅgapaṭimaṇḍitā appanāsaṅkhātā ṭhapanā ca sampajjatī’’**ti āha. Kassaci pana gaṇanāvaseneva manasikārakālato pabhutīti ettha **‘‘anukkamato…pe… pattaṃ viya hotī’’**ti ettakova gantho parihīno, purāṇapotthakesu pana katthaci so gantho likhitoyeva tiṭṭhati.

これは、かこつ・まやである。息は、瑜伽行者である。これは、この場所においてである。息は、譬えられたまこつのためにある。入息・出息の、生じたり滅したりする様に応じて、あたかもその人の不注意がそうであるように、入息・出息の生滅に応じた不注意そのものである。まもなく、というは、すでに功徳を積んだ者について言われたものである。相とは、相の相である。残りの禅支によって飾られる、というは、尋・伺などによって飾られる、と言われる。しかし、伺などは、尋を内に入れることがないので、常にそう言われなければならない。なぜなら、それはパーリ語で「内に入れること、外に出すこと」と示されているからである。そして、禅支と結びついているので、禅定は内に入れることである、だから、それを内に入れることとして示しながら、「残りの禅支によって飾られ、内に入れることと呼ばれるもの、そして安定も成就する」と言われた。しかし、誰かの数え方によっては、数えることから始まった、とここで「順を追って…省略…達したようである」というほどで、この文は欠けている。しかし、古い写本では、この文は書かれているところもある。

Sāraddhakāyassa kassaci puggalassa. Onamati vatthikādipalambanena. Vikūjatīti saddaṃ karoti. Valiṃ gaṇhātīti. Tattha tattha valinaṃ hoti. Kasmā? Yasmā sāraddhakāyo garuko hotīti. Kāyadarathavūpasamena saddhiṃ sijjhamāno oḷārikaassāsapassāsanirodho byatirekamukhena tassa sādhanaṃ viya vutto. Oḷārikaassāsapassāsanirodhavasenāti anvayavasena tadatthassa sādhanaṃ. Kāyadarathe vūpasanteti cittajarūpānaṃ lahumudukammaññabhāvena yo sesatisantatirūpānampi lahuādibhāvo, so idha kāyassa lahubhāvoti adhippeto. Svāyaṃ yasmā cittassa lahuādibhāvena vinā natthi, tasmā vuttaṃ **‘‘kāyopi cittampi lahukaṃ hotī’’**ti.

身が重い者の、誰か特定の人物。腹部などの対象によって、沈む。震える、というは、音を立てる。わなをつかむ、という。そこで、そこで、わなができる。なぜか。身が重い者は、重くなるからである。身体の苦しみが消えるのと同時に、粗い入息・出息の止滅が、除外によって、その達成のように言われた。粗い入息・出息の止滅に応じて、というは、順序によって、その目的の達成である。身体の苦しみが消える、というは、心の生じる形質の軽やかで柔らかい性質と同時に、残りの生じる形質も軽やかになること、それはここで身体の軽やかさとして意図されている。なぜなら、それは心の軽やかさと結びついているので、「身体も心も軽くなる」と言われた。

Oḷārike assāsapassāse niruddhetiādi heṭṭhā vuttanayamhi vicetabbākārappattassa kāyasaṅkhārassa vicayanavidhiṃ dassetuṃ ānītaṃ.

粗い入息・出息の止滅、というような、下に述べられた方法で、調べるべき対象に達した、身体の構成要素の調べる方法を示すために、ここに持ってこられた。

Uparūpari vibhūtānīti bhāvanābalena uddhaṃ uddhaṃ pākaṭāni honti. Desatoti pakatiyā phusanadesato, pubbe attano phusanavasena upadhāritaṭṭhānato.

ますます、というは、瞑想の力によって、ますます現れる。場所とは、自然な接触の場所、以前は自分の接触によって定められた場所。

**‘‘Kattha natthī’’**ti ṭhānavasena **‘‘kassa natthī’’**ti puggalavasena ca vīmaṃsiyamānamatthaṃ ekajjhaṃ katvā vibhāvetuṃ **‘‘antomātukucchiya’’**ntiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘yathā udake nimuggassa niruddhokāsatāya assāsapassāsā na pavattanti, evaṃ antomātukucchiyaṃ. Yathā matānaṃ samuṭṭhāpakacittābhāvato, evaṃ asaññībhūtānaṃ mucchāparetānaṃ asaññīsu vā jātānaṃ, tathā nirodhasamāpannāna’’nti ācariyadhammapālattherena vuttaṃ. Mahāgaṇṭhipade pana ‘‘mucchāparetānaṃ cittappavattiyā dubbalabhāvato’’ti kāraṇaṃ vuttaṃ. Catutthajjhānasamāpannānaṃ dhammatāvaseneva nesaṃ anuppajjanaṃ, tathā rūpārūpabhavasamaṅgīnaṃ. Keci pana ‘‘anupubbato sukhumabhāvappattiyā catutthajjhānasamāpannassa, rūpabhave rūpānaṃ bhavaṅgassa ca sukhumabhāvato rūpabhavasamaṅgīnaṃ natthī’’ti kāraṇaṃ vadanti. Atthiyeva te assāsapassāsā pārisesatoti adhippāyo yathāvuttasattaṭṭhānavinimuttassa assāsapassāsānaṃ anuppajjanaṭṭhānassa abhāvato. Pakatiphuṭṭhavasenāti pakatiyā phusanaṭṭhānavasena. Nimittaṃ ṭhapetabbanti satiyā tattha sukhappavattanatthaṃ thirataraṃ saññāṇaṃ pavattetabbaṃ. Thirasaññāpadaṭṭhānā hi sati. Imamevāti imaṃ eva anupaṭṭhahantassa kāyasaṅkhārassa kaṇṭakuṭṭhāpanañāyena upaṭṭhāpanavidhimeva. Atthavasanti hetuṃ. Attho hi phalaṃ. So yassa vasena pavattati, so atthavasoti. Muṭṭhassatissāti vinaṭṭhassatissa. Asampajānassāti sampajaññavirahitassa, bhāventassa anukkamena anupaṭṭhahante assāsapassāse vīmaṃsitvā ‘‘ime te’’ti upadhāretuṃ sammadeva jānituñca samatthāhi satipaññāhi virahitassāti adhippāyo. Ito aññaṃ kammaṭṭhānaṃ. Garukanti bhāriyaṃ. Sā cassa garukatā bhāvanāya sudukkarabhāvenāti āha **‘‘garukabhāvana’’**nti.

「どこにないのか」と場所によって、「誰にないのか」と人物によって、吟味されるべき意味を一つにまとめて示すために、「母親の胎内において」というようなことが言われた。そこで、「水に沈んだ者には、塞がれて場所がないため、入息・出息は行われない。母親の胎内でも同様である。死んだ者には、それを奮い起こす心がなくなるため、仮死状態にある者、昏睡状態にある者、無想状態にある者、そして止滅にはいった者でも同様である」と、アーチャーリヤ・ダンマパーラ長老は言われた。しかし、マーハー・ガントゥパダでは、「昏睡状態にある者の心の働きが弱いから」と理由が述べられている。第四禅に入った者には、自然なこととして、それらは生じない。色界・無色界の存在と結びついている者でも同様である。しかし、ある人々は、「順を追って微細な状態に達するため、第四禅に入った者、色界の存在と結びついている者には、色界の存在と心の働きが微細であるため、入息・出息はない」と理由を述べている。残っている、というのは、その入息・出息が、そのように述べられた七つの場所から離れた入息・出息の生じない場所がない、という意味である。自然な接触の様に応じて、というは、自然な接触の場所の様に応じて。相を定める、というは、念によって、そこで幸福が続くように、より強く識別力を働かせるべきである。念の強さの基盤は、念である。これ、というは、これ、この瞑想に注意を払わない者の身体の構成要素に、喉の渇きを癒すように、注意を払う方法のことである。根拠とは、理由のことである。原因とは、結果である。それがその理由で生じる、それが根拠である。忘れた、というは、失った念のことである。無思慮、というは、思慮に欠けること。瞑想する者が、順を追って注意を払わない入息・出息を吟味し、「これだ」と定めることができる、正しい思慮と智慧を欠いている、という意味である。これ以外に、瞑想の対象がある。重い、というは、重荷のことである。そして、それは重い、なぜなら瞑想が非常に難しいからである、だから「重い瞑想」と言われた。

Uparūpari santasukhumabhāvāpattito ‘‘balavatī suvisadā sūrā ca sati paññā ca icchitabbā’’ti vatvā sukhumassa nāma atthassa sādhanenapi sukhumeneva bhavitabbanti dassetuṃ **‘‘yathā hī’’**tiādi vuttaṃ. Idāni anupaṭṭhahantānaṃ assāsapassāsānaṃ pariyesanupāyaṃ dassento **‘‘tāhi ca panā’’**tiādimāha. Tattha anupadanti padānupadaṃ. Caritvāti gocaraṃ gahetvā. Tasmiṃyeva ṭhāneti upanibandhananimittasaññite ṭhāne. Yojetvāti manasikārena yojetvā. **‘‘Satirasmiyā bandhitvā’’**ti vā vuttamevatthamāha **‘‘tasmiṃyeva ṭhāne yojetvā’’**ti. Na hi upameyye bandhanayojanaṭṭhānāni visuṃ labbhanti. Nimittanti uggahanimittaṃ paṭibhāganimittaṃ vā. Ubhayampi hi idha ekajjhaṃ vuttaṃ. Tathā hi tūlapicuādi upamattayaṃ uggahe yujjati, sesaṃ ubhayattha. Ekacceti eke ācariyā.

ますます微細な状態に達するため、「力強く、非常に鮮明で、鋭い念と智慧が求められる」と言い、微細な意味の達成のためにも、微細でなければならないことを示すために、「あたかも」というようなことが言われた。今、注意を払わない入息・出息の探求方法を示しながら、「そして、それらによって」というようなことが言われた。そこで、連続して、というは、連続して。修行した、というは、対象を捉えて。その場所において、というは、止まった相に印された場所において。結びつける、というは、注意によって結びつける。あるいは「念によって結びつけて」と言われたことと同じ意味を、「その場所において結びつけて」と言われた。なぜなら、譬えにおいて、結びつけ、固定する場所は、別々には得られないからである。相、というは、獲得の相、あるいは相の相。両方とも、ここで一つにまとめられている。なぜなら、綿毛などの譬えは、獲得において結びつき、残りは両方においてである。ある人々、というは、ある長老たち。

Tārakarūpaṃ viyāti tārakāya pabhārūpaṃ viya. Maṇiguḷikādiupamā paṭibhāge vaṭṭanti. Kathaṃ panetaṃ ekaṃyeva kammaṭṭhānaṃ anekākārato upaṭṭhātīti āha **‘‘tañca paneta’’**ntiādi. Suttantanti ekaṃ suttaṃ. Paguṇappavattibhāvena avicchedaṃ mahāvisayatañca sandhāyāha **‘‘mahatī pabbateyyā nadī viyā’’**ti. Tattha byañjanasampattiyā samantabhaddakaṃ suttaṃ sabbabhāgamanoharā sabbapāliphullā vanaghaṭā viyāti āha **‘‘ekā vanarāji viyā’’**ti. Tenāha bhagavā ‘‘vanappagumbe yatha phussitagge’’ti (khu. pā. 6.13; su. ni. 236) nānānusandhiyaṃ nānāpeyyālaṃ vividhanayanipuṇaṃ bahuvidhakammaṭṭhānamukhaṃ suttantaṃ atthikehi sakkaccaṃ samupapajjitabbanti āha – ‘‘sītacchāyo…pe… rukkho **viyā’’**ti. Saññānānatāyāti nimittupaṭṭhānato pubbe pavattasaññānaṃ nānāvidhabhāvato. Saññajanti bhāvanāsaññājanitaṃ bhāvanāsaññāya sañjānanamattaṃ. Na hi asabhāvassa kutoci samuṭṭhānaṃ atthi. Tenāha – **‘‘nānato upaṭṭhātī’’**ti, upaṭṭhānākāramattanti vuttaṃ hoti.

星のような形、というは、星の光の形のようなもの。宝石の粒のような譬えは、相において当てはまる。しかし、どのようにして、この一つの瞑想の対象が、多くの様相で現れるのか、と「そして、この」というようなことが言われた。経典、というは、一つの経典。よく現れることによって、中断のないこと、広大な対象であることを示して、「広大な山のような川のように」と言われた。そこで、言葉の豊かさによって、全体的に素晴らしい経典は、すべての部分が美しく、すべてのパリが満ち溢れている森の林のようである、と「一つの森の林のように」と言われた。だから、世尊は「森の茂みのように、満開の花のようである」(クッダカパータ 6.13; スッタニパータ 236)と言われた。様々なつながりにおいて、様々な比喩、様々な視点に精通した、多様な瞑想の対象への入り口である経典を、人々は注意深く修習すべきである、と「冷たい木陰…省略…木のように」と言われた。識別力の多様性、というは、相の確立の前に生じる識別力の多様性。識別する、というは、瞑想の識別力によって生じる、瞑想の識別力によって識別すること。なぜなら、存在しないものには、どこからか生じるものはないからである。だから、「多様に現れる」と言われた。現れる様そのものである、と言われた。

Ime tayo dhammāti assāso passāso nimittanti ime tayo dhammā. Natthīti kammaṭṭhānavasena manasikātabbabhāvena natthi na upalabbhati. Na upacāranti upacārampi na pāpuṇāti, pageva appananti adhippāyo. Yassa panāti vijjamānapakkho vuttanayānusāreneva veditabbo.

これらの三つの法、というは、入息、出息、相、これらの三つの法である。ない、というは、瞑想の対象として注意を払うべきものとして、ない、見られない。近接段階にも達しない、というは、近接段階にも達しない。ましてや、集中段階には。もし、そして、というは、存在するものについては、述べられた方法に従って理解されるべきである。

Idāni vuttasseva atthassa samatthanatthaṃ kakacūpamāyaṃ āgatā **‘‘nimitta’’**ntiādikā gāthā paccānītā. Nimitteti yathāvutte paṭibhāganimitte. Evaṃ hotīti bhāvanamanuyuttassa evaṃ hoti, tasmā ‘‘punappunaṃ evaṃ manasi karohī’’ti vattabbo. Vosānaṃ āpajjeyyāti ‘‘nimittaṃ nāma dukkaraṃ uppādetuṃ, tayidaṃ laddhaṃ, handāhaṃ dāni yadā vā tadā vā visesaṃ nibbattessāmī’’ti saṅkocaṃ āpajjeyya. Visīdeyyāti ‘‘ettakaṃ kālaṃ bhāvanamanuyuttassa nimittampi na uppannaṃ, abhabbo maññe visesassā’’ti visādaṃ āpajjeyya. ‘‘Imāya paṭipadāya jarāmaraṇato muccissāmīti paṭipannassa nimitta’’nti vutte kathaṃ saṅkocāpatti, bhiyyoso mattāya ussāhameva kareyyāti **‘‘nimittamidaṃ…pe… vattabbo’’**ti majjhimabhāṇakā āhu. Evanti vuttappakārena paṭibhāganimitteyeva bhāvanācittassa ṭhapanena. Ito pabhutīti ito paṭibhāganimittuppattito paṭṭhāya. Pubbe yaṃ vuttaṃ ‘‘anubandhanāya phusanāya ṭhapanāya ca manasi karotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.ānāpānassatisamādhikathā), tattha anubandhanaṃ phusanañca vissajjetvā ṭhapanāvaseneva bhāvetabbanti āha **‘‘ṭhapanāvasena bhāvanā hotī’’**ti.

今、述べられた意味を確証するために、まこつの譬えに導かれた、「相」というような詩句が再び引用された。相、というは、述べられた相の相。そのように、というは、瞑想を続ける者の、そのように、だから、「繰り返し、そのように注意を払いなさい」と含意されている。終わりの段階に至る、というは、「相を確立することは困難である。しかし、それは得られた。さあ、今、いつ、いつか、違いを生み出そう」と、収縮に至るかもしれない。「失望する、というは、「これほどの時間、瞑想を続けたのに、相も現れなかった。できないと思う」と、失望に至るかもしれない。「この方法によって、老いと死から解放される」と(瞑想を)始めた者に、なぜ収縮に至るのか。むしろ、さらに精進するべきである、と「相、これは…省略…含意されている」と、中央の語り手たちは言われた。そのように、というは、そのように、相の相に瞑想の心を置くこと。これから、というは、相の相の確立から始まる。以前に述べられた「継続のために、接触のために、そして固定のために注意を払う」(パーラティカ、アーッチャヤ、2.アーナーパーナサティ・サマーディ・カター)において、継続と接触を捨てて、固定することによって瞑想すべきである、と「固定することによって瞑想が行われる」と言われた。

Porāṇehi vuttovāyamatthoti dassento **‘‘nimitte’’**ti gāthamāha. Tattha nimitteti paṭibhāganimitte. Ṭhapayaṃ cittanti bhāvanācittaṃ ṭhapento, ṭhapanāvasena manasikarontoti attho. Nānākāranti ‘‘cattāro vaṇṇā’’ti evaṃ vuttaṃ nānākāraṃ. Ākārasāmaññavasena hetaṃ ekavacanaṃ. Vibhāvayanti vibhāvento antaradhāpento. Nimittuppattito paṭṭhāya hi te ākārā amanasikārato antarahitā viya honti. Assāsapassāseti assāsapassāse yo nānākāro, taṃ vibhāvayaṃ, assāsapassāsasambhūte vā nimitte. Sakaṃ cittaṃ nibandhatīti tāya eva ṭhapanāya attano cittaṃ upanibandhati, appetīti attho. Keci pana ‘‘vibhāvayanti vibhāvento, viditaṃ pākaṭaṃ karonto’’ti atthaṃ vadanti, taṃ pubbabhāgavasena yujjeyya. Ayañhettha attho – dhitisampannattā dhīro yogī assāsapassāse nānākāraṃ vibhāvento nānākārato te pajānanto vidite pākaṭe karonto nānākāraṃ vā oḷārikoḷārike passambhento vūpasamento tattha yaṃ laddhaṃ nimittaṃ, tasmiṃ cittaṃ ṭhapento anukkamena sakaṃ cittaṃ nibandhati appetīti.

古い人々が述べた、この意味である、と「相において」という詩句が言われた。そこで、相、というは、相の相。心を置く、というは、瞑想の心を置く、固定することによって注意を払う、という意味である。様々な様相、というは、「四つの色」というように述べられた様々な様相。様相の共通性によって、これは単数である。示す、というは、示す、隠す。相の確立から始まる、これらの様相は、注意を払わないことによって、隠されたように消える。入息・出息、というは、入息・出息における様々な様相、それを知覚し、入息・出息から生じる相において。自分の心を結びつける、というは、その固定によって、自分の心を結びつける、対象とする、という意味である。しかし、ある人々は、「示す、というは、示す、知られたことを明らかにする」という意味である、と言う。それは、前の段階においては、適切である。しかし、ここでの意味は、決断力のある、賢い瑜伽行者は、入息・出息の様々な様相を示しながら、様々な様相でそれらを理解し、知られたことを明らかにして、様々な様相、あるいは粗いものを鎮め、静める。そこで得られた相に、心を置くことによって、順を追って、自分の心を対象とする、という意味である。

Yadā saddhādīni indriyāni suvisadāni tikkhāni pavattanti, tadā assaddhiyādīnaṃ dūrībhāvena sātisayaṃ thāmappattehi sattahi balehi laddhupatthambhāni vitakkādīni kāmāvacarāneva jhānaṅgāni bahūni hutvā pātubhavanti. Tato eva tesaṃ ujuvipaccanīkabhūtā kāmacchandādayo saddhiṃ tadekaṭṭhehi pāpadhammehi vidūrī bhavanti paṭibhāganimittuppattiyā saddhiṃ, taṃ ārabbha upacārajjhānaṃ uppajjati. Tena vuttaṃ **‘‘nimittupaṭṭhānato pabhuti nīvaraṇāni vikkhambhitāneva hontī’’**tiādi. Tattha sannisinnāvāti sammadeva nisīdiṃsu eva, upasantāyevāti attho. Vikkhambhitāneva sannisinnāvāti avadhāraṇena pana tadatthaṃ ussāho kātabboti dasseti. Dvīhākārehīti jhānadhammānaṃ paṭipakkhadūrībhāvo thirabhāvappatti cāti imehi dvīhi kāraṇehi. Idāni tāni kāraṇāni avatthāmukhena dassetuṃ **‘‘upacārabhūmiyaṃ vā’’**tiādi vuttaṃ. Tattha upacārabhūmiyanti upacārāvatthāyaṃ. Yadipi hi tadā jhānaṅgāni paṭutarāni mahaggatabhāvappattāni nuppajjanti, tesaṃ pana paṭipakkhadhammānaṃ vikkhambhanena cittaṃ samādhiyati. Tenāha **‘‘nīvaraṇappahānenā’’**ti. Paṭilābhabhūmiyanti jhānassa adhigamāvatthāyaṃ. Tadā hi appanāppattānaṃ jhānadhammānaṃ uppattiyā cittaṃ samādhiyati. Tenāha **‘‘aṅgapātubhāvenā’’**ti.

信仰などの器官が、非常に鮮明で鋭く現れるとき、信仰のないことなどが遠ざかるため、さらに増して力を持つ七つの力によって支えられた、尋など、色界の禅支が、多くなって現れる。それによって、それらに直接反対する煩悩などが、それらと同時に、それらと結びついた悪い法とともに、相の相が現れることによって遠ざかる。それによって、「相の確立から始まり、五蓋は遮断される」というようなことが言われた。そこで、座っている、というは、正しく座った、つまり、静まった。遮断される、というは、遮断される、という限定によって、その意味のために精進すべきである、と示されている。二つの様相によって、というは、禅の法が反対のものから遠ざかること、そして安定した状態になること、というこの二つの理由によって。今、それらの理由を、おおまかに示すために、「近接段階において」というようなことが言われた。そこで、近接段階、というは、近接段階において。たとえ、その時、禅支がさらに増して、広大な状態に達して生じなくても、それらの反対の法が遮断されることによって、心は安定する。だから、「煩悩の除去によって」と言われた。獲得段階、というは、禅の獲得段階において。その時、集中段階に達した禅の法が生じることによって、心は安定する。だから、「支の現れによって」と言われた。

Upacāre aṅgāni na thāmajātāni honti aṅgānaṃ athāmajātattā. Yathā nāma daharo kumārako ukkhipitvā ṭhapiyamāno punappunaṃ bhūmiyaṃ patati, evameva upacāre uppanne cittaṃ kālena nimittaṃ ārammaṇaṃ karoti, kālena bhavaṅgaṃ otarati. Tena vuttaṃ **‘‘upacārasamādhi kusalavīthiyaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otaratī’’**ti. Appanāyaṃ pana aṅgāni thāmajātāni honti tesaṃ thāmajātattā. Yathā nāma balavā puriso āsanā vuṭṭhāya divasampi tiṭṭheyya, evameva appanāsamādhimhi uppanne cittaṃ sakiṃ bhavaṅgavāraṃ chinditvā kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ tiṭṭhati, kusalajavanapaṭipāṭivaseneva pavattati. Tenāha – **‘‘appanāsamādhi…pe… na bhavaṅgaṃ otaratī’’**ti. Vaṇṇatoti picupiṇḍatārakarūpādīsu viya upaṭṭhitavaṇṇato. Lakkhaṇatoti kharabhāvādisabhāvato aniccādisabhāvato vā. Rakkhitabbaṃ taṃ nimittanti sambandho.

近接段階においては、支は力強くないので、支が力強くないからである。ちょうど、幼い子供が抱き上げられて置かれても、何度も地面に落ちるように、近接段階において現れた心は、時々相を対象とし、時々刹那に沈む。だから、「近接定は、善の連なりを走り抜けて、刹那に沈む」と言われた。しかし、集中段階においては、支は力強くするので、支が力強いからである。ちょうど、力強い人が席を立って、一日中立っていられるように、集中定が現れたとき、一度刹那の境界を破って、一晩中、あるいは一日中立つことができる。善の連なりの順序によって続く。だから、「集中定は…省略…刹那に沈まない」と言われた。色、というは、綿毛の塊や星のような形などの、現れた色である。徴、というは、硬さなどの性質、無常などの性質。守られるべき、それは相である、という関係。

Laddhaparihānīti laddhaupacārajjhānaparihāni. Nimitte avinassante tadārammaṇaṃ jhānaṃ aparihīnameva hoti, nimitte pana ārakkhābhāvena vinaṭṭhe laddhaṃ laddhaṃ jhānampi vinassati tadāyattavuttito. Tenāha **‘‘ārakkhamhī’’**tiādi.

失った、というは、得た近接禅の喪失。相が滅しないとき、その対象とする禅は失われない。しかし、相が保護されないことによって滅したとき、得られた禅も失われる。その対象に依存して続くからである。だから、「保護において」というようなことが言われた。

Idāni tatrāyaṃ rakkhaṇūpāyotiādinā –

今、そこに「保護の方法」などとあるが――

‘‘Āvāso gocaro bhassaṃ, puggalo bhojanaṃ utu;

「住居、対象、言葉、人、食事、季節;

Iriyāpathoti sattete, asappāye vivajjaye.

行儀作法のこれら七つの不適当なものを避けよ。

‘‘Sappāye satta sevetha, evañhi paṭipajjato;

「適当な七つを修習せよ。このように実践する者は、

Na cireneva kālena, hoti kassaci appanā’’ti. (visuddhi. 1.59) –

まもなく、時を経て、誰にも精通するようになる」と。(ヴィスッディ・1・59)――

::unindented Evaṃ vuttaṃ rakkhaṇavidhiṃ saṅkhepato vibhāveti. Tatrāyaṃ vitthāro – yasmiṃ āvāse vasantassa anuppannaṃ vā nimittaṃ nuppajjati, uppannaṃ vā vinassati, anupaṭṭhitā ca sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, ayaṃ asappāyo. Yattha nimittaṃ uppajjati ceva thāvarañca hoti, sati upaṭṭhāti, cittaṃ samādhiyati, ayaṃ sappāyo. Tasmā yasmiṃ vihāre bahū āvāsā honti, tattha ekamekasmiṃ tīṇi tīṇi divasāni vasitvā yatthassa cittaṃ ekaggaṃ hoti, tattha vasitabbaṃ. ::

このように説かれた保護の戒律を、簡潔に詳述する。そこに「住居」とは、どの住居に住んでいるときに、まだ生じていない兆候が生じず、生じた兆候が消滅せず、集中すべき念が集中せず、集中すべき心が平静にならない、それが不適当である。兆候が生じ、かつ安定し、念が集中し、心が平静になる、それが適当である。それゆえ、多くの住居のある寺院では、それぞれの場所で三日ずつ住み、心が集中する場所で住むべきである。

Gocaragāmo pana yo senāsanato uttarena vā dakkhiṇena vā nātidūre diyaḍḍhakosabbhantare hoti sulabhasampannabhikkho, so sappāyo, viparīto asappāyo.

「対象となる村」とは、寺院から北または南に、一里半(約6km)以内の、食料が容易に入手できる、僧侶に適した場所であり、それが適当であり、その逆が不適当である。

Bhassanti dvattiṃsatiracchānakathāpariyāpannaṃ asappāyaṃ. Tañhissa nimittantaradhānāya saṃvattati. Dasakathāvatthunissitaṃ sappāyaṃ, tampimattāya bhāsitabbaṃ.

「言葉」とは、三十二種類の無益な会話(雑談)に該当する不適当なものである。それは、対象となる兆候を消滅させる原因となる。十種類の会話に依拠するものが適当であり、それは(対象となる兆候を)わずかに生じさせるだけなので、話すべきである。

Puggalopi atiracchānakathiko sīlādiguṇasampanno, yaṃ nissāya asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati, samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ hoti, evarūpo sappāyo. Kāyadaḷhībahulo pana tiracchānakathiko asappāyo. So hi taṃ kaddamodakamiva acchaṃ udakaṃ malīnameva karoti, tādisañca āgamma koṭapabbatavāsīdaharasseva samāpatti vinassati, pageva nimittaṃ.

「人」とは、無益な会話をしない、戒律などの徳を備え、その人に依拠することで、平静でない心が平静になり、平静な心がより安定するようになる、そのような人が適当である。肉体的に頑健で無益な会話をする人は不適当である。なぜなら、彼は、泥のついた甘い味のする水のように、清らかな水を汚すからである。そのような(不適当な)人に近づくと、コーティ山に住むダハラのような禅定さえも消滅する。ましてや対象となる兆候は言うまでもない。

Bhojanaṃ pana kassaci madhuraṃ, kassaci ambilaṃ sappāyaṃ hoti. Utupi kassaci sīto, kassaci uṇho sappāyo hoti. Tasmā yaṃ bhojanaṃ vā utuṃ vā sevantassa phāsu hoti, asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati, samāhitaṃ vā thirataraṃ hoti. Taṃ bhojanaṃ, so ca utu sappāyo. Itaraṃ bhojanaṃ, itaro ca utu asappāyo.

「食事」とは、ある人には甘いものが、ある人には酸っぱいものが適当である。「季節」も、ある人には寒いものが、ある人には暑いものが適当である。それゆえ、食事または季節を摂ることで快適になり、平静でない心が平静になり、平静な心がより安定するようになる。それが適当な食事であり、その季節である。それ以外の食事、それ以外の季節は不適当である。

Iriyāpathesupi kassaci caṅkamo sappāyo hoti, kassaci sayanaṭṭhānanisajjānaṃ aññataro. Tasmā taṃ āvāsaṃ viya tīṇi divasāni upaparikkhitvā yasmiṃ iriyāpathe asamāhitaṃ cittaṃ samādhiyati, samāhitaṃ vā thirataraṃ hoti, so sappāyo, itaro asappāyoti veditabbo. Iti imaṃ sattavidhaṃ asappāyaṃ vajjetvā sappāyaṃ sevitabbaṃ. Evaṃ paṭipannassa hi nimittāsevanabahulassa na cireneva kālena hoti kassaci appanā.

「行儀作法」についても、ある人には歩行が適当であり、ある人には睡眠、姿勢、座禅のいずれかが適当である。それゆえ、その住居のように三日間検討し、どの行儀作法において平静でない心が平静になり、平静な心がより安定するようになるか、それが適当であり、それ以外は不適当であると知るべきである。このように、これら七つの不適当なものを避け、適当なものを修習せよ。このように実践する者は、対象となる兆候を多く修習する者なので、まもなく、時を経て、誰にも精通するようになる。

Yassa pana evampi paṭipajjato na hoti, tena dasavidhaṃ appanākosallaṃ sampādetabbanti dassetuṃ **‘‘vatthuvisadakiriyā’’**tiādimāha. Tattha (dī. ni. aṭṭha. 2.385; ma. ni. aṭṭha. 1.118; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.232; a. ni. aṭṭha. 1.1.418) vitthuvisadakiriyā nāma ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ visadabhāvakaraṇaṃ. Yadā hissa kesanakhalomāni dīghāni honti, sarīraṃ vā sedamalaggahitaṃ, tadā ajjhattikaṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Yadā panassa cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti, senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ. Ajjhattikabāhire hi vatthumhi avisade uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi aparisuddhaṃ hoti aparisuddhāni dīpakapallikavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Aparisuddhena ca ñāṇena saṅkhāre sammasato saṅkhārāpi avibhūtā honti, kammaṭṭhānamanuyuñjato kammaṭṭhānampi vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ na gacchati. Visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi visadaṃ hoti parisuddhāni dīpakapallikavaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso viya. Parisuddhena ca ñāṇena saṅkhāre sammasato saṅkhārāpi vibhūtāhonti, kammaṭṭhānamanuyuñjato kammaṭṭhānampi vuddhiṃ viruḷhiṃ vepullaṃ gacchati.

それでもなお、このように実践しても(精通しない)者には、「事柄の清浄化」などという十種類の精通の技術を習得させることを示すために「事柄の清浄化」と述べられている。そこで(ディー・ニ・アッタカター2・385、マ・ニ・アッタカター1・118、サン・ニ・アッタカター3・5・232、ア・ニ・アッタカター1・1・418)、「事柄の清浄化」とは、内的な事柄と外的な事柄を清浄にすることである。もし、髪や爪が伸びていたり、体が汗や垢にまみれていたりすると、内的な事柄は清浄でなく、不純である。もし、衣が古く汚れて悪臭を放ち、住居が散らかっていたりすると、外的な事柄は清浄でなく、不純である。内的な事柄と外的な事柄が不純であると、生じる心と心の働きも不純であり、純粋でない灯心の芯と油に依って生じる灯火の光のようなものである。不純な知によって(心の)働きを観照する者には、働きも不明瞭になり、瞑想の実践を怠る者には、瞑想も成長、発達、拡大しない。清浄な内的な事柄と外的な事柄があれば、生じる心と心の働きも清浄であり、純粋な灯心の芯と油に依って生じる灯火の光のようなものである。純粋な知によって(心の)働きを観照する者には、働きも明確になり、瞑想の実践を怠らない者には、瞑想も成長、発達、拡大する。

Indriyasamattapaṭipādanatā nāma saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ. Sace hissa saddhindriyaṃ balavaṃ hoti, itarāni mandāni, tato vīriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti. Tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathā vā manasikaroto balavaṃ jātaṃ, tathā amanasikārena hāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana vīriyindriyaṃ balavaṃ hoti, atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na itarāni itarakiccabhedaṃ. Tasmā taṃ passaddhādibhāvanāya hāpetabbaṃ. Tatrāpi soṇattheravatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesupi ekassa balavabhāve sati itaresaṃ attano kiccesu asamatthatā veditabbā.

「感覚器官の均等性」とは、信、精進などの感覚器官が均等になることである。もし、信の感覚器官が強力で、他の感覚器官が弱い場合、精進の感覚器官はそれを支える働きをし、念の感覚器官はそれを保持する働きをし、定の感覚器官はそれを安定させる働きをし、慧の感覚器官はそれを観照する働きをすることができない。それゆえ、その(強力な)感覚器官を、その本質を観照することによって、あるいは、そのように心を働かせることによって、強くなったものを、心を働かせないことで弱めるべきである。ヴァッカリッティッサ長老の話がここで例として挙げられる。もし、精進の感覚器官が強力である場合、信の感覚器官はそれを確信する働きをすることができず、他の感覚器官もそれぞれの働きをすることができない。それゆえ、その(強力な)感覚器官を、静止などの開発によって弱めるべきである。そこで、ソナ長老の話が示されるべきである。このように、他の感覚器官についても、一つの感覚器官が強力である場合、他の感覚器官がそれぞれの働きにおいて不均等になることが知られるべきである。

Visesato panettha saddhāpaññānaṃ samādhivīriyānañca samataṃ pasaṃsanti. Balavasaddho hi mandapañño mudhappasanno hoti, avatthusmiṃ pasīdati. Balavapañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati, bhesajjasamuṭṭhito viya rogo atekiccho hoti. Ubhinnaṃ samatāya vatthusmiṃyeva pasīdati. Balavasamādhiṃ pana mandavīriyaṃ samādhissa kosajjapakkhattā kosajjaṃ abhibhavati, balavavīriyaṃ mandasamādhiṃvīriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ abhibhavati. Samādhi pana vīriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati, vīriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ uddhacce patituṃ na labhati. Tasmā tadubhayaṃ samaṃ kātabbaṃ. Ubhayasamatāya hi appanā hoti. Apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati. Evañhi saddahanto okappento appanaṃ pāpuṇissati, samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā balavatī vaṭṭati. Evañhi so appanaṃ pāpuṇāti, vipassanākammikassa paññā balavatī vaṭṭati. Evañhi so lakkhaṇappaṭivedhaṃ pāpuṇāti, ubhinnaṃ pana samatāyapi appanā hotiyeva. Sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati. Sati hi cittaṃ uddhaccapakkhikānaṃ saddhāvīriyapaññānaṃ vasena uddhaccapātato kosajjapakkhena ca samādhinā kosajjapātato rakkhati. Tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbabyañjanesu, sabbakammikaamacco viya ca sabbarājakiccesu sabbattha icchitabbā.

特にここでは、信と慧、定と精進の均衡が称賛される。強力な信を持つ者は、慧が弱いと、穏やかな信を持ち、間違った対象に心を寄せる。強力な慧を持つ者は、信が弱いと、迷信に陥り、薬で治る病気のように、治療ができない。両方が均等であれば、対象に心を寄せる。強力な定を持つ者は、精進が弱いと、定の怠惰さのために怠惰が勝つ。強力な精進を持つ者は、定が弱いと、精進の散漫さのために散漫さが勝つ。定は精進によって結びつくと、怠惰に陥らない。精進は定によって結びつくと、散漫に陥らない。それゆえ、両方を均等にするべきである。両方が均等であれば、定が得られる。また、定の瞑想をする者にとっては、強力な信も適切である。なぜなら、信じて確信している者は定に到達するであろう。定と慧の瞑想をする者にとっては、一意性が強力であることが適切である。このようにして、彼は定に到達するであろう。観想の瞑想をする者にとっては、慧が強力であることが適切である。このようにして、彼は特徴の洞察に到達するであろう。両方が均等であれば、定は得られる。念は常に強力であることが適切である。なぜなら、念は、散漫になりやすい信、精進、慧を、散漫の淵から、定の怠惰さによって怠惰の淵から守るからである。それゆえ、それは塩の燻製のようにあらゆる悪徳に対して、すべての王室の役人ようにすべての王室の仕事に対して、常に望ましい。

Nimittakusalatā nāma pathavīkasiṇādikassa cittekaggatānimittassa akatassa karaṇakosallaṃ, katassa bhāvanākosallaṃ, bhāvanāya laddhassa rakkhaṇakosallañca, taṃ idha adhippetaṃ.

「兆候の巧みさ」とは、地の要素などの集中した心の兆候について、まだ行われていないものを実行する巧みさ、行われたものを開発する巧みさ、開発によって得られたものを保持する巧みさ、それがここで意味されている。

Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti? Yadāssa accāraddhavīriyatādīhi uddhataṃ cittaṃ hoti, tadā dhammavicayasambojjhaṅgādayo tayo abhāvetvā passaddhisambojjhaṅgādayo bhāveti. Vuttañhetaṃ bhagavatā (saṃ. ni. 5.234) –

どのように、心が抑えるべき時に、心が抑えられるか?もし、過度に精進したことなどによって、心が落ち着きがない状態になったら、法を分別する覚醒の要素などを開発せず、静寂の覚醒の要素などを開発する。仏陀は言われた(サン・ニ・5・234)――

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso taṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti. No hetaṃ, bhante. Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo vīriya…pe… akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti.

「比丘たちよ、例えば、ある人が大きな火の塊を消そうとしているとしよう。彼はそこに乾燥した草を入れ、乾燥した牛糞を入れ、乾燥した薪を入れ、息を吹きかけ、塵をかけない。この人がその大きな火の塊を消すことができるであろうか?」。「いいえ、師よ」。「比丘たちよ、このように、心が落ち着きがない状態になった時、法を分別する覚醒の要素を開発する時ではない。精進… etcétera…喜の覚醒の要素を開発する時ではない。なぜか?比丘たちよ、心が落ち着きがない状態では、これらの要素によって消すことが難しい。」

‘‘Yasmiṃ kho, bhikkhave, samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Kālo samādhi…pe… kālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi suvūpasamayaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, allāni ca gomayāni pakkhipeyya, allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, udakavātañca dadeyya, paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso taṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti. Evaṃ, bhante’’ti.

「比丘たちよ、心が落ち着きがない状態になった時、静寂の覚醒の要素を開発する時である。定…etc…平静の覚醒の要素を開発する時である。なぜか?比丘たちよ、心が落ち着きがない状態では、これらの要素によって消すことが容易である。比丘たちよ、例えば、ある人が大きな火の塊を消そうとしているとしよう。彼はそこに湿った草を入れ、湿った牛糞を入れ、湿った薪を入れ、水を吹きかけ、塵をかける。この人がその大きな火の塊を消すことができるであろうか?」。「はい、師よ」。

Ettha ca yathāsakaṃ āhāravasena passaddhisambojjhaṅgādīnaṃ bhāvanā veditabbā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

ここで、それぞれの原因に応じて、静寂の覚醒の要素などの開発が知られるべきである。仏陀は言われた――

‘‘Atthi, bhikkhave, kāyappassaddhi cittappassaddhi, tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā passaddhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. Tathā atthi, bhikkhave, samathanimittaṃ abyagganimittaṃ, tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati…pe… tathā atthi, bhikkhave, upekkhāsambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti (saṃ. ni. 5.232).

「比丘たちよ、身体の静寂、心の静寂がある。そこに、賢明な心の働きを繰り返し行うことが、まだ生じていない静寂の覚醒の要素を生じさせ、生じている静寂の覚醒の要素をさらに発展させ、拡大させ、完成させるための原因となる。同様に、比丘たちよ、定の兆候、動揺しない兆候がある。そこに、賢明な心の働きを繰り返し行うことが、まだ生じていない定の覚醒の要素を生じさせ、生じている定の覚醒の要素をさらに発展させ、拡大させ、完成させるための原因となる…etc…同様に、比丘たちよ、平静の覚醒の要素となる諸法がある。そこに、賢明な心の働きを繰り返し行うことが、まだ生じていない平静の覚醒の要素を生じさせ、生じている平静の覚醒の要素をさらに発展させ、拡大させ、完成させるための原因となる」(サン・ニ・5・232)。

Tattha yathāssa passaddhiādayo uppannapubbā, taṃ ākāraṃ sallakkhetvā tesaṃ uppādanavasena pavattamanasikārova tīsu padesupi yonisomanasikāro nāma. Samathanimittanti ca samathassevetaṃ adhivacanaṃ, avikkhepaṭṭhena ca tasseva abyagganimittanti.

そこで、静寂などがかつて生じた時のように、その状況に注意を払い、それらを生じさせるための心の働きが、三つの場面で賢明な心の働きと呼ばれる。定の兆候とは、定の別名であり、動揺しないという意味で、それ自身の別名でもある。

Apica satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paṇītabhojanasevanatā, utusukhasevanatā, iriyāpathasukhasevanatā, majjhattappayogatā, sāraddhakāyapuggalaparivajjanatā, passaddhakāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti.

また、七つの法が静寂の覚醒の要素を生じさせる。すなわち、優れた食事を摂ること、快適な季節を過ごすこと、快適な行儀作法をすること、中立的な実践をすること、無益な身体や人との交わりを避けること、有益な身体や人との交わりをすること、それに専心することである。

Ekādasa dhammā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – vatthuvisadatā, nimittakusalatā, indriyasamattapaṭipādanatā, samaye cittassa niggahaṇatā, samaye cittassa paggahaṇatā, nirassādassa cittassa saddhāsaṃvegavasena sampahaṃsanatā, samappavattassa ajjhupekkhanatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā, jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti.

十一の法が定の覚醒の要素を生じさせる。すなわち、事柄の清浄さ、兆候の巧みさ、感覚器官の均等性、適切な時に心を抑えること、適切な時に心を励ますこと、味気ない心の喜びを、信の感動によって励ますこと、均等に実践すること、平静でない人との交わりを避けること、平静な人との交わりをすること、禅定と解脱を観照すること、それに専心することである。

Pañca dhammā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – sattamajjhattatā, saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhārakelāyanapuggalaparivajjanatā, sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Iti imehi ākārehi ete dhamme uppādento passaddhisambojjhaṅgādayo bhāveti nāma. Evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti.

五つの法が平静の覚醒の要素を生じさせる。すなわち、存在に対する中立性、働きに対する中立性、存在や働きを混乱させる人との交わりを避けること、存在や働きの中立的な人との交わりをすること、それに専心することである。このように、これらの状況において、これらの法を生じさせることで、静寂の覚醒の要素などを開発する。このように、心が抑えるべき時に、心が抑えられる。

Kathañca yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti? Yadāssa atisithilavīriyatādīhi cittaṃ līnaṃ hoti, tadā passaddhisambojjhaṅgādayo tayo abhāvetvā dhammavicayasambojjhaṅgādayo bhāveti. Vuttañhetaṃ bhagavatā (saṃ. ni. 5.234) –

どのように、心が励ますべき時に、心が励まされるか?もし、緩すぎる精進などによって、心が沈んでいる状態になったら、静寂の覚醒の要素などを開発せず、法を分別する覚醒の要素などを開発する。仏陀は言われた(サン・ニ・5・234)――

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya…pe… paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so puriso taṃ parittaṃ aggiṃ ujjāletunti. No hetaṃ, bhante. Evameva kho, bhikkhave, yasmiṃ samaye līnaṃ cittaṃ hoti. Akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo samādhi…pe… akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi dusamuṭṭhāpayaṃ hoti.

「比丘たちよ、例えば、ある人がわずかな火を燃え上がらせようとしたとしよう。その人は、まず濡れた草をくべ、…(中略)…、そして土をかぶせたとしよう。この人は、そのわずかな火を燃え上がらせることができるだろうか。」「いいえ、尊師。」「それと同じように、比丘たちよ、心が沈んでいるときには、静寂・覚醒の要素を育てる時ではない。集中…(中略)…、そして平静の要素を育てる時ではない。なぜかというと、比丘たちよ、心が沈んでいるときには、これらの要素によってそれを奮起させることは難しいからである。」

‘‘Yasmiñca kho, bhikkhave, samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo vīriya…pe… kālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Līnaṃ, bhikkhave, cittaṃ, taṃ etehi dhammehi susamuṭṭhāpayaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya…pe… na ca paṃsukena okireyya, bhabbo nu kho so puriso taṃ parittaṃ aggiṃ ujjāletunti. Evaṃ, bhante’’ti.

「しかし、比丘たちよ、心が沈んでいるときこそ、法分別・覚醒の要素を育てる時である。精力…(中略)…、そして喜・覚醒の要素を育てる時である。なぜかというと、比丘たちよ、心が沈んでいるときには、これらの要素によってそれを奮起させることができるからである。比丘たちよ、例えば、ある人がわずかな火を燃え上がらせようとしたとしよう。その人は、まず乾いた草をくべ、…(中略)…、そして土をかぶせなかったとしよう。この人は、そのわずかな火を燃え上がらせることができるだろうか。」「はい、尊師。」

Etthāpi yathāsakaṃ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgādīnaṃ bhāvanā veditabbā. Vuttañhetaṃ bhagavatā (saṃ. ni. 5.232) –

ここでも、それぞれの(食事の)養分に応じて、法分別・覚醒の要素などの育成法が理解されるべきである。世尊はこう説かれた(サンユッタ・ニカーヤ 5.232)――

‘‘Atthi, bhikkhave, kusalākusalā dhammā sāvajjānavajjā dhammā hīnappaṇītā dhammā kaṇhasukkasappaṭibhāgā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. Tathā atthi, bhikkhave, ārambhadhātu nikkamadhātu parakkamadhātu, tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā vīriyasambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. Tathā atthi, bhikkhave, pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammā, tattha yonisomanasikārabahulīkāro ayamāhāro anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā pītisambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī’’ti.

「比丘たちよ、善なるもの、悪なるもの、非難されるべきもの、非難されるべきでないもの、劣ったもの、優れたもの、黒と白に対応するものがある。それらについて、賢明な熟考を繰り返し行うことが、養分である。それは、まだ生じていない法分別・覚醒の要素の生起、または、すでに生じた法分別・覚醒の要素の増大、拡大、完成のために役立つ。同様に、比丘たちよ、開始の活力、進退の活力、努力の活力がある。それらについて、賢明な熟考を繰り返し行うことが、養分である。それは、まだ生じていない精力・覚醒の要素の生起、または、すでに生じた精力・覚醒の要素の増大、拡大、完成のために役立つ。同様に、比丘たちよ、喜・覚醒の要素の基となるものがある。それらについて、賢明な熟考を繰り返し行うことが、養分である。それは、まだ生じていない喜・覚醒の要素の生起、または、すでに生じた喜・覚醒の要素の増大、拡大、完成のために役立つ。」

Tattha sabhāvasāmaññalakkhaṇappaṭivedhavasena pavattamanasikāro kusalādīsu yonisomanasikāro nāma. Ārambhadhātuādīnaṃ uppādavasena pavattamanasikāro ārambhadhātuādīsu yonisomanasikāro nāma. Tattha ārambhadhātūti paṭhamavīriyaṃ vuccati. Nikkamadhātūti kosajjato nikkhantattā tato balavataraṃ. Parakkamadhātūti paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ. Pītisambojjhaṅgaṭṭhānīyā dhammāti pana pītiyā evetaṃ nāmaṃ, tassāpi uppādakamanasikāro yonisomanasikāro nāma.

ここで、それらの(要素の)本来の性質の共通性によってそれらを認識することが、善なるものなどについての賢明な熟考である。開始の活力などの生起に基づいて行われる熟考が、開始の活力などについての賢明な熟考である。ここで、開始の活力とは、第一の精力のことである。進退の活力とは、怠惰から離れたことから、それよりもさらに強力なものである。努力の活力とは、さらにまたそれよりも強力な、各段階を進むことから、そう呼ばれる。喜・覚醒の要素の基となるものとは、喜そのものの名称であり、それ(喜)を生じさせるための熟考もまた、賢明な熟考である。

Apica satta dhammā dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – paripucchakatā, vatthuvisadakiriyā, indriyasamattapaṭipādanā, duppaññapuggalaparivajjanā, paññavantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhimuttatāti.

さらに、法分別・覚醒の要素の生起に役立つ七つの要素がある――質問すること、対象の明確化、感覚器官の調和、愚かな人との交際を避けること、賢明な人との交際、深い知恵による洞察、それ(知恵)に心を集中することである。

Ekādasa dhammā vīriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – apāyādibhayapaccavekkhaṇatā, vīriyāyattalokiyalokuttaravisesādhigamānisaṃsadassitā, ‘‘buddhapaccekabuddhamahaāsāvakehi gatamaggo mayā gantabbo, so ca na sakkā kusītena gantu’’nti evaṃ gamanavīthipaccavekkhaṇatā, dāyakānaṃ mahapphalatākaraṇena piṇḍāpacāyanatā, ‘‘vīriyārambhassa vaṇṇavādī me satthā, so ca anatikkamanīyasāsano, amhākañca bahūpakāro, paṭipattiyā ca pūjiyamāno pūjito hoti, na itarathā’’ti evaṃ satthu mahattapaccavekkhaṇatā, ‘‘saddhammasaṅkhātaṃ me mahādāyajjaṃ gahetabbaṃ, tañca na sakkā kusītena gahetu’’nti evaṃ dāyajjamahattapaccavekkhaṇatā, ālokasaññāmanasikārairiyāpathaparivattanaabbhokāsasevanādīhi thinamiddhavinodanatā, kusītapuggalaparivajjanatā, āraddhavīriyapuggalasevanatā, sammappadhānapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti.

精力・覚醒の要素の生起に役立つ十一の要素がある――悪趣などの危険を観照すること、活力によって世俗的・超世俗的な成果を得ることの功徳を思い描くこと、「仏陀、独覚仏、大声聞が歩まれた道、私自身も歩まねばならないが、怠惰では歩むことはできない」と、このように歩むべき道筋を観照すること、施主たちに大きな果報をもたらすことによる托鉢の修行、―「私の師は精進を称賛する方であり、その教えは超えることができない。そして、私にとって多くの利益があり、実践によって尊敬されるならば、尊敬されることになる。そうでなければそうではない」と、このように師の偉大さを観照すること、―「善法という大いなる遺産を受け継がねばならない。しかし、怠惰ではそれを受け継ぐことはできない」と、このように遺産の偉大さを観照すること、光の認識、意識、歩き方、姿勢の転換、空の利用などによって、眠気・倦怠を追い払うこと、怠惰な人との交際を避けること、精力のある人との交際、正しく精進することの観照、それ(正しく精進すること)に心を集中することである。これらの要素をこのようにして生じさせることによって、法分別・覚醒の要素などを育てるのである。このように、心が掴むべき時、心を掴むのである。

Ekādasa dhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti – buddhānussati, dhammasaṅghasīlacāgadevatānussati, upasamānussati, lūkhapuggalaparivajjanatā, siniddhapuggalasevanatā, pasādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Iti imehi ākārehi ete dhamme uppādento dhammavicayasambojjhaṅgādayo bhāveti nāma. Evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti.

喜・覚醒の要素の生起に役立つ十一の要素がある――仏陀への念、法への念、僧伽への念、戒律への念、布施への念、天への念、止滅への念、簡素な人との交際を避けること、純粋な人との交際、満足させる経典の観照、それ(満足させる経典の観照)に心を集中することである。このように、これらの方法でこれらの要素を生じさせることによって、法分別・覚醒の要素などを育てるのである。このように、心を掴むべき時、心を掴むのである。

Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti? Yadāssa paññāpayogamandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ cittaṃ hoti, tadā naṃ aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭha saṃvegavatthūni nāma jātijarābyādhimaraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃ pañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti. Buddhadhammasaṅghaguṇānussaraṇena cassa pasādaṃ janeti. Evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsetabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃseti.

心が落ち着くべき時に、どのように心を落ち着かせるのか。すなわち、知恵の適用が鈍いために、または、止滅の幸福を得ることによって、心が無味になる時、八つの畏怖の対象を観照することによって、それに畏怖の念を起こさせる。八つの畏怖の対象とは、生、老、病、死の四つ、悪趣の苦が五つ目、過去の輪廻の苦、未来の輪廻の苦、現在の食事探求の苦である。仏陀、法、僧伽の徳を念ずることによって、それに信を抱かせる。このように、心が落ち着くべき時、心を落ち着かせるのである。

Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati? Yadāssa evaṃ paṭipajjato alīnaṃ anuddhataṃ anirassādaṃ ārammaṇe samappavattaṃ samathavīthippaṭipannaṃ cittaṃ hoti, tadā tassa paggahaniggahasampahaṃsanesu abyāpāraṃ āpajjati sārathi viya ca samappavattesu assesu. Evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ, tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati.

心が平静に保たれるべき時に、どのように平静に保つのか。すなわち、このように実践する際に、心が沈むこともなく、高ぶることもなく、無味になることもなく、対象に完全に働くようになり、止滅の道に乗ったとき、掴むこと、抑えること、落ち着かせることにおいて、何ら障害もなく、まるで馬車引きが馬車を操るように、完全に働くようになる。このように、心が平静に保たれるべき時に、平静に保つのである。

Asamāhitapuggalaparivajjanā nāma nekkhammapaṭipadaṃ anāruḷhapubbānaṃ anekakiccappasutānaṃ vikkhittahadayānaṃ puggalānaṃ ārakā pariccāgo. Samāhitapuggalasevanā nāma nekkhammapaṭipadaṃ paṭipannānaṃ samādhilābhīnaṃ puggalānaṃ kālena kālaṃ upasaṅkamanaṃ. Tadadhimuttatā nāma samādhimuttatā, samādhigarusamādhininnasamādhipoṇasamādhipabbhāratāti attho. Evametaṃ dasavidhaṃ appanākosallaṃ sampādetabbaṃ. Tenāha – **‘‘imāni dasa appanākosallāni avijahantenā’’**ti. Tattha yena vidhinā appanāya kusalo hoti, so dasavidhopi vidhi appanākosallaṃ tannibbattaṃ vā ñāṇaṃ, evametaṃ dasavidhaṃ appanākosallaṃ sampādentassa paṭiladdhanimittasmiṃ appanā uppajjati. Vuttañhetaṃ –

集中していない人との交際を避けることは、出離の道に入ったことがなく、多くの活動に忙しく、心が散漫な人たちから遠く離れることである。集中している人との交際とは、出離の道に入り、集中を得た人たちに時々近づくことである。それ(集中)に心を集中することとは、集中に心を集中すること、すなわち、集中に勝る集中、集中に傾く集中、集中に惹かれる集中である。このように、十種の定着の巧みさを達成すべきである。それゆえ、こう言われている――「これらの十種の定着の巧みさを、離れることなく。」そこで、定着に巧みになる方法、その十種の方法、定着の巧みさ、それによって生じる知恵。このように、十種の定着の巧みさを達成する者には、得られた徴に定着が生じる。こう説かれている――

‘‘Evañhi sampādayato, appanākosallaṃ imaṃ;

「このように達成するとき、定着の巧みさ、これがある。」

Paṭiladdhe nimittasmiṃ, appanā sampavattatī’’ti. (visuddhi. 1.67);

「徴が得られたとき、定着が生じる。」(ヴィスッディ・マガ 1.67)

Yogo karaṇīyoti appanākosallaṃ sampādentassapi yadi appanā na hoti, tena kammaṭṭhānānuyogaṃ avijahitvā reṇuādīsu madhukarādīnaṃ pavatti ākāraṃ sallakkhetvā līnuddhatabhāvehi mānasaṃ mocetvā vīriyasamataṃ yojentena punappunaṃ yogo kātabbo. Vuttañhetaṃ –

努力はなされるべきである、と。定着の巧みさを達成しても、もし定着が生じないならば、その場合は、瞑想の対象への努力を離れず、塵などにおける蜜蜂などの動きを観察し、心の沈みや高ぶりから心を解放し、精力と平静を調和させることによって、再び努力がなされねばならない。こう説かれている――

‘‘Evañhi paṭipannassa, sace sā nappavattati;

「このように実践しても、もしそれが生じないならば、

Tathāpi na jahe yogaṃ, vāyametheva paṇḍito.

その場合でも努力を放棄してはならない。賢者は努力し続けるべきである。

‘‘Hitvā hi sammavāyāmaṃ, visesaṃ nāma māṇavo;

「正しい努力を放棄すれば、

Adhigacche parittampi, ṭhānametaṃ na vijjati.

人は何も、わずかなことさえ達成できない。そのようなことはない。

‘‘Cittappavattiākāraṃ, tasmā sallakkhayaṃ budho;

「心の動きのあり方を、

Samataṃ vīriyasseva, yojayetha punappunaṃ.

したがって、賢者は理解し、精力と平静を再び調和させるべきである。

‘‘Īsakampi layaṃ yantaṃ, paggaṇhetheva mānasaṃ;

「わずかに沈むとしても、

Accāraddhaṃ nisedhetvā, samameva pavattaye.

心を掴むべきである。過度に始めすぎたことを抑制し、平静に保つべきである。

‘‘Reṇumhi uppaladale, sutte nāvāya nāḷiyā;

「蓮の葉の塵に、

Yathā madhukarādīnaṃ, pavatti sammavaṇṇitā.

糸に、船の舵に、

‘‘Līnauddhatabhāvehi, mocayitvāna sabbaso;

「このように、心の沈みと高ぶりから、

Evaṃ nimittābhimukhaṃ, mānasaṃ paṭipādaye’’ti. (visuddhi. 1.67);

完全に解放し、このように、対象に向かって心を向けなさい。」(ヴィスッディ・マガ 1.67)

Yathā hi acheko madhukaro ‘‘asukasmiṃ rukkhe pupphaṃ pupphita’’nti ñatvā tikkhena vegena pakkhando taṃ atikkamitvā paṭinivattento khīṇe reṇumhi sampāpuṇāti, aparo acheko mandena javena pakkhando khīṇeyeva sampāpuṇāti, cheko pana samena javena pakkhando sukhena puppharāsiṃ sampatvā yāvadicchakaṃ reṇuṃ ādāya madhuṃ sampādetvā madhuṃ anubhavati, yathā ca sallakattaantevāsikesu udakathālagate uppalapatte satthakammaṃ sikkhantesu eko acheko vegena satthaṃ pātento uppalapattaṃ dvidhā vā chindati, udake vā paveseti, aparo acheko chijjanapavesanabhayā satthakena phusitumpi na visahati, cheko pana samena payogena tattha satthapadaṃ dassetvā pariyodātasippo hutvā tathārūpesu ṭhānesu kammaṃ katvā lābhaṃ labhati, yathā ca ‘‘yo catubyāmappamāṇaṃ makkaṭakasuttaṃ āharati, so cattāri sahassāni labhatī’’ti raññā vutte eko achekapuriso vegena makkaṭakasuttaṃ ākaḍḍhanto tahiṃ tahiṃ chindatiyeva, aparo acheko chedanabhayā hatthena phusitumpi na visahati, cheko pana koṭito paṭṭhāya samena payogena daṇḍake veṭhetvā āharitvā lābhaṃ labhati, yathā ca acheko niyāmako balavavāte laṅkāraṃ pūrento nāvaṃ videsaṃ pakkhandāpeti, aparo acheko mandavāte laṅkāraṃ oropento nāvaṃ tattheva ṭhapeti, cheko pana mandavāte pūretvā balavavāte aḍḍhalaṅkāraṃ katvā sotthinā icchitaṭṭhānaṃ pāpuṇāti, yathā ca ‘‘yo telena achaḍḍento nāḷiṃ pūreti, so lābhaṃ labhatī’’ti ācariyena antevāsikānaṃ vutte eko acheko lābhaluddho vegena pūrento telaṃ chaḍḍeti, aparo acheko telachaḍḍanabhayā āsiñcitumpi na visahati, cheko pana samena payogena pūretvā lābhaṃ labhati, evameva eko bhikkhu uppanne nimitte ‘‘sīghameva appanaṃ pāpuṇissāmī’’ti gāḷhaṃ vīriyaṃ karoti, tassa cittaṃ accāraddhavīriyattā uddhacce patati, so na sakkoti appanaṃ pāpuṇituṃ. Eko accāraddhavīriyatāya dosaṃ disvā ‘‘kiṃ dāni me appanāyā’’ti vīriyaṃ hāpeti, tassa cittaṃ atilīnavīriyattā kosajje patati, sopi na sakkoti appanaṃ pāpuṇituṃ. Yo pana īsakampi līnaṃ līnabhāvato, uddhataṃ uddhaccato mocetvā samena payogena nimittābhimukhaṃ pavatteti, so appanaṃ pāpuṇāti, tādisena bhavitabbaṃ.

例えば、ある蜜蜂が「あの木に花が咲いた」と知って、激しい勢いで飛び立ち、それを通り過ぎて戻ってくると、塵がなくなると、(蜜蜂は)それを(花を)得る。別の蜜蜂は、ゆっくりとした速度で飛び立ち、(花を)得る。しかし、巧みな蜜蜂は、中程度の速度で飛び立ち、容易に花の山に到達し、欲しいだけの塵を得て、蜜を作り、蜜を楽しむ。また、例えば、船の舵を学ぶ弟子たちに、水のある鉢に蓮の葉を置いて、師が「船の舵を撃ち抜け」と教えたとき、ある弟子は激しく撃ちすぎて、蓮の葉を二つに割るか、水に沈めてしまう。別の弟子は、割ったり沈めたりする恐れから、舵で触れることさえしない。しかし、巧みな弟子は、中程度の力で、そこに舵の跡を示し、清らかに(葉を)作り、そのような場所で仕事をして、報酬を得る。また、例えば、「四腕の長さのマカダ糸を持ってくる者には、四千を受け取るだろう」と王が命じたとき、ある怠惰な男は、激しく引っ張って、マカダ糸をあちこちで切ってしまう。別の怠惰な男は、切れる恐れから、手で触れることさえしない。しかし、巧みな男は、端から中程度の力で、棒に巻きつけて持ってきて、報酬を得る。また、例えば、ある舵取りが、強い風に帆を張って、船を外国へ押し出す。別の舵取りは、弱い風に帆を下げて、船をその場に留める。しかし、巧みな舵取りは、弱い風に帆を張り、強い風に帆を半分張り、無事に望む場所に着く。また、例えば、「油をこぼさずに器を満たす者が、報酬を得るだろう」と師が弟子たちに言ったとき、ある弟子は報酬欲しさに、激しく満たそうとして油をこぼしてしまう。別の弟子は、油をこぼす恐れから、注ぐことさえしない。しかし、巧みな弟子は、中程度の力で満たして、報酬を得る。それと同じように、ある比丘が、徴が生じたとき、「すぐに定着を得よう」と、激しい努力をする。彼の心は、過度に努力しすぎたために、高ぶってしまう。彼は定着を得ることができない。ある人は、過度に努力しすぎたために、その欠点を見て、「今、私の定着はどうなるのか」と、努力をやめてしまう。彼の心は、過度に沈みすぎたために、怠惰に陥ってしまう。彼もまた、定着を得ることができない。しかし、わずかに沈むのを沈みとして、高ぶるのを高ぶりとして、それらから解放し、中程度の力で対象に向かって(心を)動かす者は、定着を得る。そのようであるべきである。

Idāni evaṃ paṭipannassa appanāpavattiṃ dassento **‘‘tassevaṃ anuyuttassā’’**tiādimāha. Tattha paṭhamaṃ parikammantiādi aggahitaggahaṇena vuttaṃ, gahitaggahaṇena pana avisesena sabbesaṃ sabbā samaññā. Sabbānipi hi appanāya parikammattā paṭisaṅkhārakattā **‘‘parikammānī’’**tipi, yathā gāmādīnaṃ āsannappadeso ‘‘gāmūpacāro gharūpacāro’’ti vuccati, evaṃ appanāya āsannattā samīpacārittā vā **‘‘upacārānī’’**tipi, ito pubbe parikammānaṃ upari appanāya ca anulomanato **‘‘anulomānī’’**tipi vuccanti. Yañcettha sabbantimaṃ, taṃ parittagottābhibhavanato mahaggatagottabhāvanato ca **‘‘gotrabhū’’**tipi vuccati. Gaṃ tāyatīti hi gottaṃ, parittanti pavattamānaṃ abhidhānaṃ buddhiñca ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti parittagottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, evaṃ abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Taṃ pana mahaggatānuttaravidhuraṃ kāmataṇhāya gocarabhūtaṃ kāmāvacaradhammānaṃ āveṇikarūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Mahaggatagottepi iminā nayena attho veditabbo. Iti evarūpassa parittagottassa abhibhavanato mahaggatagottassa ca bhāvanato uppādanato antimaṃ ‘‘gotrabhū’’tipi vuccati. Catutthameva hi pañcamaṃ vāti khippābhiññadandhābhiññānaṃ vasena vuttaṃ. Khippābhiññassa hi catutthaṃ appeti, dandhābhiññassa pañcamaṃ. Kasmā pana catutthaṃ pañcamaṃ vā appeti, na chaṭṭhaṃ vā sattamaṃ vāti āha **‘‘āsannabhavaṅgapātattā’’**ti. Yathā hi puriso chinnapapātābhimukho dhāvanto ṭhātukāmopi pariyante pādaṃ katvā ṭhātuṃ na sakkoti, papāte eva patati, evaṃ chaṭṭhaṃ vā sattamaṃ vā appetuṃ na sakkoti bhavaṅgassa āsannattā. Tasmā catutthapañcamesuyeva appanā hotīti veditabbā.

ここで、このように実践している者の実践のあり方を示すために、「まさにそのように実践し続けている」という言葉で始まる(経文)を述べられた。
そこで、最初の「実践」とは、まだ捉えていないものを捉えることによって示され、捉えているものを捉えることによっては、特別ではなく、すべてのものが、すべての名称で呼ばれる。
すべてのものが実践によって行われるため、「実践」とも呼ばれる。
例えば、村などの近くの場所が「村のそば」「家のそば」と呼ばれるように、実践に近いことから「近接」とも呼ばれる。
また、この前にある実践の上に、実践が続くことから「続く」とも呼ばれる。
ここで、最も最後のものは、限られた悟りを克服し、偉大な悟りを育成することから「悟りへの移行」とも呼ばれる。
「悟り」とは、それを維持するものである。
限られた悟りとは、それに属する言葉であり、知性であり、単一の対象として維持するものである。
知性が対象となるものなしには成り立たないように、言葉も、言葉で表されるものなしには成り立たない。
それゆえ、それはそれらを維持する、「悟り」と呼ばれる。
この「悟り」は、偉大な悟りの最も優れたものから離れ、渇愛の対象となるものであり、欲界の法に特有のものであると見なされるべきである。
偉大な悟りにおいても、この方法で意味を理解すべきである。
このように、このような限られた悟りを克服し、偉大な悟りを育成することから、最後のものが「悟りへの移行」とも呼ばれる。
第四番目か第五番目か、というのは、速い悟りと遅い悟りの場合によって述べられた。
速い悟りの場合、第四番目が(悟りに)達し、遅い悟りの場合、第五番目が(悟りに)達する。
なぜ第四番目か第五番目か、それとも第六番目か第七番目かは、(悟りに)達しないのか、というと、「(悟りの)覚醒が近づいているため」である。
例えば、崖に向かって走っている人が、止まりたいと思っても、縁で足を止めることができずに、崖に落ちてしまうように、第六番目か第七番目かは、(悟りに)達することができない。
なぜなら、(悟りの)覚醒が近づいているからである。
それゆえ、第四番目と第五番目でのみ実践がある、と知るべきである。

‘‘Purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.12) vuttattā **‘‘āsevanapaccayena kusalā dhammā balavanto hontī’’**ti āha. Yathā aladdhāsevanaṃ paṭhamaṃ javanaṃ dubbalattā gotrabhuṃ na uppādeti, laddhāsevanaṃ pana balavabhāvato dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā gotrabhuṃ uppādeti, evaṃ laddhāsevanatāya balavabhāvato chaṭṭhampi sattamampi appetīti therassa adhippāyo. Tenāha – **‘‘tasmā chaṭṭhaṃ sattamaṃ vā appetī’’**ti. Tanti therassa vacanaṃ. Paṭikkhittanti suttasuttānulomaācariyavādehi anupatthambhitattā ‘‘attanomatimattaṃ therasseta’’nti vatvā paṭikkhittaṃ. ‘‘Purimā purimā kusalā dhammā’’ti pana suttapadamakāraṇaṃ āsevanapaccayalābhassa balavabhāve anekantikattā. Tathā hi aladdhāsevanāpi paṭhamacetanā diṭṭhadhammavedanīyā hoti, laddhāsevanā dutiyacetanā yāva chaṭṭhacetanā aparāpariyavedanīyā. Yadi chaṭṭhaṃ sattamañca parikkhīṇajavattā dubbalaṃ, na āsevanapaccayena balavaṃ, kathaṃ sattamajavanacetanā upapajjavedanīyā ānantariyā ca hotīti? Nāyaṃ viseso āsevanapaccayalābhena balavappattiyā kiñcarahi kiriyāvatthāvisesato. Kiriyāvatthā hi ādimajjhapariyosānavasena tividhā. Tattha pariyosānāvatthāya sanniṭṭhāpakacetanābhāvena upapajjavedanīyāditā hoti, na balavabhāvenāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Paṭisandhiyā anantarapaccayabhāvino vipākasantānassa anantarapaccayabhāvena tathā abhisaṅkhatattā’’ti ca vadanti, tasmā chaṭṭhasattamānaṃ papātābhimukhatāya parikkhīṇajavatā na sakkā nivāretuṃ. Pubbabhāgacittānīti tīṇi cattāri vā cittāni.

「前の前の善なる法が、後ろの後ろの善なる法に、慣習(の因)によって原因となる」(パーリ・パッターナ 1.1.12)と述べられているように、「慣習(の因)によって善なる法は強くなる」と述べられている。
例えば、慣習を得ていない最初の javana ( javana: 仏教の心理学における、精神活動の速い流れ) は、弱いために悟りへの移行を生み出さないが、慣習を得た javana は、強さのために第二番目か第三番目の悟りへの移行を生み出す。
このように、慣習を得たことによる強さのために、第六番目や第七番目の javana も悟りへの移行を生み出す、というのが長老の考えである。
それゆえ、「それゆえ、第六番目か第七番目をも(悟りに)達する」と述べられている。
「(経文)」とは、長老の言葉である。
「否定された」とは、経文の経文との調和、師の教えとの調和によって支持されないため、「長老自身の意見である」と言って否定された。
「前の前の善なる法」という言葉は、慣習(の因)を得たことによる強さにおいて、確実でないため、根拠がない。
例えば、慣習を得ていない最初の意図(cetana: 仏教の心理学における、意思または意図)は、現世で結果をもたらすが、慣習を得た第二番目の意図は、第六番目の意図まで、来世で結果をもたらす。
もし第六番目と第七番目が、 javana が尽きたために弱く、慣習(の因)によって強くならないならば、なぜ第七番目の javana の意図は、来世で結果をもたらし、即座に結果をもたらすのか?
この違いは、慣習(の因)を得ることによる強さの獲得ではなく、行為の領域の違いによるものである。
行為の領域は、始まり、中間、終わりの三つに分けられる。
その中で、終わりの領域においては、確定させる意図がないため、来世で結果をもたらす、ということがある。
強さによるのではなく、と見なされるべきである。
「再生の直前の原因である vipaka-santana ( vipaka-santana: 過去の行為の結果としての連続した精神状態) に、直前の原因として、そのように形成されたからである」とも述べている。
それゆえ、第六番目と第七番目は、崖に向かっているため、 javana が尽きており、止めることができない。
「前の部分の心の状態」とは、三つか四つの心の状態のことである。

Etthāti etissaṃ kāyānupassanāyaṃ. Pārisuddhiṃ pattukāmoti adhigantukāmo samāpajjitukāmo ca. Tattha sallakkhaṇāvivaṭṭanāvasena adhigantukāmo, sallakkhaṇavasena samāpajjitukāmoti yojetabbaṃ. Āvajjanasamāpajjana…pe… vasippattanti ettha evaṃ tāva pañca vasiyo veditabbā – paṭhamajjhānato vuṭṭhāya paṭhamaṃ vitakkaṃ āvajjayato bhavaṅgaṃ upacchinditvā uppannāvajjanānantaraṃ vitakkārammaṇāneva cattāri pañca javanāni javanti, tato dve bhavaṅgāni, tato pana vicārārammaṇaṃ āvajjanaṃ vuttanayeneva javanānīti evaṃ pañcasu jhānaṅgesu yadā nirantaraṃ cittaṃ pesetuṃ sakkoti, athassa āvajjanavasī siddhā hoti. Ayaṃ pana bhavaṅgadvayantaritā matthakappattā vasī bhagavato yamakapāṭihāriye labbhati, aññesaṃ vā dhammasenāpatiādīnaṃ evarūpe uṭṭhāya samuṭṭhāya lahutaraṃ āvajjanavasīnibbattanakāle. Sā ca kho ittarā parittakālā, na satthu yamakapāṭihāriye viya ciratarappabandhavatī. Tathā hi taṃ sāvakehi asādhāraṇaṃ vuttaṃ. Ito paraṃ sīghatarā āvajjanavasī nāma natthi.

「ここで」とは、この身体への観察において。
「清浄を得ようと」とは、獲得しようと、成就しようとすることである。
その中で、「注意を払って観察する」というのは、獲得しようとすることであり、「注意を払う」というのは、観察することによって成就しようとすることである、と理解すべきである。
「注意を払い、成就し…(省略)…熟達する」とは、ここで、まず五つの熟達を知るべきである。
第一禅定から離れて、最初の思惟(vitakka)に注意を払うとき、 rebirth-consciousness ( bhavanga: 仏教の心理学における、精神活動の無意識的な流れ) を中断させて生じた注意の直後に、思惟を対象とする四つか五つの javana が流れ、それから二つの rebirth-consciousness が流れる。
それから、思惟(vicāra)を対象とする注意は、述べられた方法で javana となる。
このように、五つの禅定の要素において、絶え間なく心を送り届けることができるならば、その人の注意の熟達は達成される。
この rebirth-consciousness の二つの間隔を空けた熟達は、仏陀の「対照的な奇跡」において達成される。
あるいは、法 の師などの、そのような上昇し、活発になる注意の熟達の際に達成される。
しかし、それは(前者よりも)劣ったものであり、短い時間のものである。
仏陀の対照的な奇跡のように、長く続くものではない。
それにしても、それは弟子たちと共通しない、と述べられている。
ここからそれ以上速い注意の熟達はない。

Āyasmato pana mahāmoggallānassa nandopanandanāgarājadamane viya sīghaṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjanavasī nāma. Ettha ca samāpajjitukāmatānantaraṃ dvīsu bhavaṅgesu uppannesu bhavaṅgaṃ upacchinditvā uppannāvajjanānantaraṃ samāpajjanaṃ sīghaṃ samāpajjanasamatthatā. Ayañca matthakappattā samāpajjanavasī satthu dhammadesanāyaṃ labbhati, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘so kho ahaṃ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi samādahāmi, yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 1.387). Ito sīghatarā hi samāpajjanavasī nāma natthi.

尊者 大モッガッラーナの場合、Nandopananda ナーガ王を調伏したときのように、速やかに成就する能力、すなわち成就の熟達である。
ここで、成就しようとすることの後に、二つの rebirth-consciousness の中に生じた rebirth-consciousness を中断させて生じた注意の直後に、速やかに成就する能力である。
そして、この成就の熟達は、仏陀の法 の説法において達成される。
それを指して、「アーナンダ、私は、その法 の説法の終わりに、その以前の禅定の基盤において、内面で心を静め、落ち着かせ、一つにし、集中させる。それによって私は永遠に生きる」(マッジマ・ニカーヤ 1.387)と述べられている。
ここからそれ以上速い成就の熟達はない。

Accharāmattaṃ vā dasaccharāmattaṃ vā khaṇaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasī nāma. Tatheva accharāmattaṃ vā dasaccharāmattaṃ vā lahukaṃ khaṇaṃ jhānasamaṅgī hutvā jhānato vuṭṭhātuṃ samatthatā vuṭṭhānavasī nāma. Bhavaṅgacittappavattiyeva hettha jhānato vuṭṭhānaṃ nāma. Ettha ca yathā ‘‘ettakameva khaṇaṃ jhānaṃ ṭhapessāmī’’ti pubbaparikammavasena adhiṭṭhānasamatthatā adhiṭṭhānavasī, evaṃ ‘‘ettakameva khaṇaṃ jhānasamaṅgī hutvā jhānato vuṭṭhahissāmī’’ti pubbaparikammavasena vuṭṭhānasamatthatā vuṭṭhānavasīti veditabbā, yā samāpattivuṭṭhānakusalatāti vuccati. Paccavekkhaṇavasī pana āvajjanavasiyā eva vuttā. Paccavekkhaṇajavanāneva hi tattha āvajjanānantarāni. Yadaggena hi āvajjanavasīsiddhi, tadaggena paccavekkhaṇavasīsiddhi veditabbā.

「一瞬か、あるいは十瞬か」の瞬間、禅定を維持する能力、すなわち決意の熟達である。
同様に、「一瞬か、あるいは十瞬か」の短い瞬間、禅定に具わったまま、禅定から離れる能力、すなわち離脱の熟達である。
ここでは、 rebirth-consciousness が流れることが、禅定からの離脱である。
その中で、例えば、「これだけの時間、禅定を維持しよう」という、事前の準備によって、決意の能力が達成されるように、「これだけの時間、禅定に具わったまま、禅定から離れよう」という、事前の準備によって、離脱の能力が達成される、と知るべきである。
これは、成就からの離脱の巧みさ、と呼ばれる。
「反復して認識する」熟達は、注意の熟達において既に述べられている。
反復して認識する javana は、まさにそこで、注意の直後にある。
注意の熟達が達成されるのと同様に、反復して認識する熟達も達成される、と知るべきである。

Arūpapubbaṅgamaṃ vā…pe… vipassanaṃ paṭṭhapetīti saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ **‘‘katha’’**ntiādi vuttaṃ. Tattha jhānaṅgāni pariggahetvāti vitakkādīni jhānaṅgāni taṃsampayutte ca dhamme salakkhaṇarasādivasena pariggahetvā. ‘‘Jhānaṅgānī’’ti hi idaṃ nidassanamattaṃ, jhānaṅgāni pana passanto taṃsampayutte ca dhamme passati. Tesaṃ nissayaṃ hadayavatthunti yathā nāma puriso antogehe sappaṃ disvā anubandhamāno tassa āsayaṃ passati, evameva kho ayampi yogāvacaro te arūpadhamme upaparikkhanto ‘‘ime dhammā kiṃ nissāya pavattantī’’ti pariyesamāno tesaṃ nissayaṃ hadayavatthuṃ passati. Jhānaṅgāni arūpanti ettha taṃsampayuttadhammānampi gahaṇaṃ veditabbaṃ.

「非物質から始まる」か…(省略)…「洞察を始める」というのは、要約して述べられた意味を詳述するために、「どのように」という言葉で述べられた。
そこで、「禅定の要素を理解する」というのは、思惟などの禅定の要素と、それと結びついた法を、その特徴や性質などで理解することである。
「禅定の要素」とは、まさにそれを指すが、禅定の要素を見るとき、それと結びついた法も見る。
「それらの基盤である心の基盤」というのは、例えば、人が家の中で蛇を見て、その後を追っているときに、その蛇の隠れ場所を見るように、まさにこの修行者も、それらの非物質の法を観察するとき、「これらの法は何を頼りに生じるのか?」と探求し、それらの基盤である心の基盤を見る。
「禅定の要素は非物質である」というのは、ここでは、それと結びついた法も含まれる、と理解すべきである。

Arūpapubbaṅgamaṃ rūpapariggahaṃ dassetvā idāni rūpapubbaṅgamaṃ arūpapariggahaṃ dassento **‘‘atha vā’’**tiādimāha. Kesādīsu koṭṭhāsesu…pe… taṃnissitarūpāni ca pariggahetvāti ettha pana kese tāva thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātūti pariggahetabbaṃ, tattheva ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti, paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātūti, vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātūti evaṃ sabbakoṭṭhāsesu ekekasmiṃ koṭṭhāse cattāri cattāri mahābhūtāni pariggahetabbāni. Athānena yāthāvato sarasalakkhaṇato āvibhūtāsu dhātūsu kammasamuṭṭhānamhi tāva kese vuttalakkhaṇā tā catasso ca dhātuyo taṃnissito ca vaṇṇo gandho raso ojā jīvitaṃ kāyapasādoti evaṃ kāyadasakavasena dasa rūpāni, tattheva bhāvassa atthitāya bhāvadasakavasena dasa rūpāni, āhārasamuṭṭhānaṃ ojaṭṭhamakaṃ, utusamuṭṭhānaṃ cittasamuṭṭhānanti aparānipi catuvīsatīti evaṃ catusamuṭṭhānesu catuvīsatikoṭṭhāsesu catucattālīsa rūpāni pariggahetabbāni. Sedo assu kheḷo siṅghāṇikāti ime pana catūsu utucittasamuṭṭhānesu dvinnaṃ ojaṭṭhamakānaṃ vasena soḷasa soḷasa rūpāni. Udariyaṃ karīsaṃ pubbaṃ muttanti imesu catūsu utusamuṭṭhānesu utusamuṭṭhānasseva ojaṭṭhamakassa vasena aṭṭha aṭṭha rūpāni pariggahetabbāni. Esa tāva dvattiṃsākāre nayo.

「非物質から始まる」物質の理解を示した後、今度は「あるいは」という言葉で、物質から始まる非物質の理解を示すために述べられた。
「毛や爪の部品」など…(省略)…「それらに依存する物質も理解する」というのは、ここでは、まず毛の硬さという特徴は、地大である、と理解すべきである。
それに依存する結合という特徴は、水大である。
成熟という特徴は、火大である。
支えるという特徴は、風大である。
このように、すべての部品において、四つの大要素がそれぞれ理解されるべきである。
そして、この(毛の)本来の性質の特徴から現れた大要素において、行為によって生じるものでは、毛の述べられた特徴と、その四つの大要素、そしてそれに依存する色、香り、味、栄養、生命、そして身体の感覚器官、というように、十の物質。
そして、その存在のゆえに、存在の十、というように、十の物質。
食物によって生じるものは、栄養の八つ。
季節によって生じるもの、心によって生じるもの。
このように、他の二十四。
このように、四つの原因によって生じる二十四の部品において、四十四の物質が理解されるべきである。
汗、涙、唾、鼻水というのは、これらの四つの季節によって生じるものの中で、二つの栄養の八つ(の組み合わせ)のゆえに、それぞれ十六の物質。
尿、糞、嘔吐物、痰というのは、これらの四つの季節によって生じるものの中で、季節によって生じるものの栄養の八つのゆえに、それぞれ八つの物質が理解されるべきである。
これが、三十二の様相における方法である。

Ye pana imasmiṃ dvattiṃsākāre āvibhūte apare cattāro tejokoṭṭhāsā, cha vāyokoṭṭhāsāti dasa ākārā āvi bhavanti, tattha asitādiparipācake tāva kammajatejokoṭṭhāsamhi ojaṭṭhamakañceva jīvitañcāti nava rūpāni, tathā cittaje assāsapassāsakoṭṭhāse ojaṭṭhamakañceva saddo cāti nava, sesesu catusamuṭṭhānesu aṭṭhasu jīvitanavakañceva tīṇi ca ojaṭṭhamakānīti tettiṃsa tettiṃsa rūpāni pariggahetabbāni. Evaṃ vitthārato dvācattālīsākāravasena imesu bhūtupādāyarūpesu pākaṭesu jātesu vatthudvāravasena pañca cakkhudasakādayo hadayavatthudasakañcāti aparānipi saṭṭhi rūpāni pariggahetabbāni. Sace panassa tena tena mukhena rūpaṃ pariggahetvā arūpaṃ pariggaṇhato sukhumattā arūpaṃ na upaṭṭhāti, tena dhuranikkhepaṃ akatvā rūpameva punappunaṃ sammasitabbaṃ manasi kātabbaṃ pariggahetabbaṃ vavatthapetabbaṃ. Yathā yathā hissa rūpaṃ suvikkhālitaṃ hoti nijjaṭaṃ suparisuddhaṃ, tathā tathā tadārammaṇā arūpadhammā sayameva pākaṭā honti.

そして、この三十二の様相において現れる他の四つの火の部品、あるいは六つの風の部品、というように十の様相が現れる。
その中で、黒やその他の成熟させるものにおいては、まず行為によって生じる火の部品と、生命、というように九つの物質。
同様に、心によって生じるものでは、吸う息、吐く息の部品と、音、というように九つの物質。
残りの四つの原因によって生じるものでは、八つの生命と、三つの栄養の八つ、というようにそれぞれ三十三の物質が理解されるべきである。
このように、詳述すると、四十二の様相において、これらの物質の生成物において、現れるとき、基盤の様相によって、五つの眼の十、というように、心の基盤の十、というように、他の六十の物質が理解されるべきである。
もし、それらのそれぞれの様相によって物質を理解し、非物質を理解しようとするとき、その非物質が繊細すぎて現れないならば、それゆえ、重責を負わせずに、物質を繰り返し、繰り返し、検討し、心に留め、理解し、見極めるべきである。
どのように、その物質がよく見開かれ、乱れがなく、非常に清浄であるほど、その対象である非物質の法は、それ自体で現れる。

Yathā hi cakkhumato purisassa aparisuddhe ādāse mukhanimittaṃ olokentassa nimittaṃ na paññāyatīti na ādāsaṃ chaḍḍeti, atha kho naṃ punappunaṃ parimajjati, tassa parisuddhe ādāse nimittaṃ sayameva pākaṭaṃ hoti, evameva tena bhikkhunā dhuranikkhepaṃ akatvā rūpameva punappunaṃ sammasitabbaṃ manasi kātabbaṃ pariggahetabbaṃ vavatthapetabbaṃ. Yathā yathā hissa rūpaṃ suvikkhālitaṃ hoti nijjaṭaṃ suparisuddhaṃ, tathā tathā tadārammaṇā arūpadhammā sayameva pākaṭā honti. Evaṃ suvisuddharūpapariggahassa panassa arūpadhammā tīhākārehi upaṭṭhahanti phassavasena vā vedanāvasena vā viññāṇavasena vā.

例えば、目の見える人の、曇った鏡で自分の顔の対象を見るとき、対象が認識できないからといって、鏡を捨てることはない。
むしろ、それを繰り返し繰り返し磨く。
その鏡が清浄になると、対象はそれ自体で現れる。
このように、その修行者は、重責を負わせずに、物質を繰り返し、繰り返し、検討し、心に留め、理解し、見極めるべきである。
どのように、その物質がよく見開かれ、乱れがなく、非常に清浄であるほど、その対象である非物質の法は、それ自体で現れる。
このように、物質の理解が非常に清浄になったとき、非物質の法は三つの様相で現れる。
接触によるか、感覚によるか、あるいは認識によるかである。

Kathaṃ? Ekassa tāva ‘‘kese pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā…pe… assāsapassāse pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā’’tiādinā nayena dhātuyo pariggaṇhantassa paṭhamābhinipāto phasso, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, saddhiṃ phassena cetanā saṅkhārakkhandho, cittaṃ viññāṇakkhandhoti upaṭṭhāti. Evaṃ arūpadhammā phassavasena upaṭṭhahanti. Ekassa ‘‘kese pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā…pe… assāsapassāse pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā’’ti tadārammaṇarasānubhavanakavedanā vedanākkhandho, taṃsampayuttā saññā saññākkhandho, taṃsampayutto phasso ca cetanā ca saṅkhārakkhandho, taṃsampayuttaṃ cittaṃ viññāṇakkhandhoti upaṭṭhāti. Evaṃ vedanāvasena arūpadhammā upaṭṭhahanti. Aparassa ‘‘kese pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā…pe… assāsapassāse pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā’’ti ārammaṇapaṭivijānanaṃ viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhandho, phasso ca cetanā ca saṅkhārakkhandhoti upaṭṭhāti. Evaṃ viññāṇavasena arūpadhammā upaṭṭhahanti. Etenevupāyena ‘‘kammasamuṭṭhāne kese pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā’’tiādinā nayena dvācattālīsāya dhātukoṭṭhāsesu catunnaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ vasena sesesupi vatthu cakkhādīsu dasakesu manodhātumanoviññāṇadhātūnaṃ nissayalakkhaṇaṃ hadayavatthu rūpābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ cakkhūtiādinā vatthudvāravasena pariggaṇhantassa paṭhamābhinipāto phasso, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandhotiādinā phassādivasena tīhi ākārehi arūpadhammā upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ **‘‘yathāpariggahitarūpārammaṇaṃ yathāpariggahitarūpavatthudvārārammaṇaṃ vā sasampayuttadhammaṃ viññāṇañca passatī’’**ti.

どのようにでしょうか。まず、髪の毛の地大はざらざらした性質を持ち…(中略)…呼吸の地大はざらざらした性質を持つ」というような仕方で諸々の地大を把握している者の、最初の現れは触であり、それに随伴するものが受であり、受の集合体である。認識は認識の集合体であり、触と共に生じる意志は想起の集合体であり、心は識の集合体であると認識される。このように、形なき法は触によって認識される。次に、「髪の毛の地大はざらざらした性質を持ち…(中略)…呼吸の地大はざらざらした性質を持つ」という場合、その対象(趣)の感覚である受が受の集合体であり、それに随伴するものが認識であり、認識の集合体である。それに随伴する触と意志は想起の集合体であり、それに随伴する心が識の集合体であると認識される。このように、受によって形なき法は認識される。さらに、「髪の毛の地大はざらざらした性質を持ち…(中略)…呼吸の地大はざらざらした性質を持つ」という場合、対象を認識することが識の集合体であり、それに随伴するものが受であり、受の集合体である。認識は認識の集合体であり、触と意志は想起の集合体であると認識される。このように、識によって形なき法は認識される。この方法によって、「業によって生じる髪の毛の地大はざらざらした性質を持つ」というような仕方で、四十二の地大の区分において、四つずつ諸々の地大の仕方で、残りのものも、眼など十の対象において、心の大地と心の識の大地の基盤である心とする。視覚などの基盤と対象による把握の仕方で、最初の現れは触であり、それに随伴するものが受であり、受の集合体である…(中略)…触などによって、三つの仕方で形なき法は認識される。それゆえに、**「把握された対象としての形、あるいは把握された基盤と対象としての形、それに随伴するもの、そして識をも見ている」**と述べられているのである。

Idāni aññathāpi rūpapubbaṅgamaṃ arūpapariggahaṃ dassento **‘‘atha vā’’**tiādimāha. Tattha yathā hītiādi kāyassa cittassa ca assāsapassāsānaṃ samudayabhāvadassanaṃ. Kammāragaggarīti kammārānaṃ ukkāya aggidhamanabhastā. Dhamamānāyāti dhūmāyantiyā, vātaṃ gāhāpentiyāti attho. Tajjanti tadanurūpaṃ. Evamevanti ettha kammāragaggarī viya karajakāyo, vāyāmo viya cittaṃ daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi assāsapassāsā cittasamuṭṭhānā, karajakāyaṃ pana vinā tesaṃ appavattanato **‘‘kāyañca cittañca paṭicca assāsapassāsā’’**ti vuttaṃ.

次に、別の仕方でも、形が先行し、形なきものが把握されることを示そうとして、**「あるいはまた」**と述べられている。そこで、「あたかも」などは、身体と心の息吹の生起を示している。鍛冶屋の炎というのは、鍛冶屋の皮袋の炎のことである。「燃えている」というのは、煙が出ているということであり、「息を吸い込んでいる」というのは、息を吸い込んでいるということである。それに相当する、ということである。このように、ここでは、鍛冶屋の皮袋が身体に、炎が心に対応するものと見なされるべきである。息吹は心の生起によるものであるが、身体なしにはそれが生じないため、「身体と心を頼りにして息吹が生じる」と述べられているのである。

Tassāti nāmarūpassa. Paccayaṃ pariyesatīti ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayo’’tiādinā avijjādikaṃ paccayaṃ pariyesati vīmaṃsati pariggaṇhāti. Kaṅkhaṃ vitaratīti ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādinayappavattaṃ soḷasavatthukaṃ vicikicchaṃ atikkamati pajahati. ‘‘Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’ntiādinayappavattaṃ kalāpasammasanaṃ. Pubbabhāgeti paṭipadāñāṇadassanavisuddhipariyāpannāya udayabbayānupassanāya pubbabhāge uppanne. Obhāsādayoti obhāso ñāṇaṃ pīti passaddhi sukhaṃ adhimokkho paggaho upekkhā upaṭṭhānaṃ nikantīti ime obhāsādayo dasa.

それ(名色)の。原因を探求するというのは、「無明の生起によって形が生じる」といった仕方で、無明などを原因として探求し、考察し、把握することである。疑いを滅するというのは、「私は過去世に存在したのだろうか」といった仕方で生じる十六の対象に関する疑いを克服し、捨てることである。しかし、「過去、未来、現在のあらゆる形」といった仕方で生じる、要素の考察である。先行するものというのは、実践の智慧と洞察の清浄に属する、生滅観の先行部分に生じるものである。光明などというのは、光明、智慧、喜、捨、楽、決定、保持、平静、満足という、これらの光明など十の要素である。

Tattha (visuddhi. 2.733; paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.6) obhāsoti vipassanobhāso, so ca vipassanācittasamuṭṭhitaṃ santatipatitaṃ utusamuṭṭhānañca pabhassararūpaṃ. Tattha vipassanācittasamuṭṭhitaṃ yogino sarīraṭṭhameva pabhassaraṃ hutvā tiṭṭhati cittajarūpānaṃ sarīraṃ muñcitvā bahi appavattanato, itaraṃ sarīraṃ muñcitvā ñāṇānubhāvānurūpaṃ samantato pattharati, taṃ tasseva paññāyati. Tena phuṭṭhokāse rūpagatampi passati, passanto ca cakkhuviññāṇena passati, udāhu manoviññāṇenāti vīmaṃsitabbanti vadanti. Dibbacakkhulābhino viya taṃ manoviññāṇaviññeyyamevāti vattuṃ yuttaṃ viya dissati. So kho panāyaṃ obhāso kassaci bhikkhuno pallaṅkaṭṭhānamattameva obhāsento uppajjati, kassaci antogabbhaṃ, kassaci bahigabbhampi, kassaci sakalavihāraṃ, gāvutaṃ, aḍḍhayojanaṃ, yojanaṃ, dviyojanaṃ, tiyojanaṃ, kassaci pathavītalato yāva akaniṭṭhabrahmalokā ekālokaṃ kurumāno. Bhagavato pana dasasahassilokadhātuṃ obhāsento udapādi. Tasmiṃ pana uppanne yogāvacaro ‘‘na vata me ito pubbe evarūpo obhāso uppannapubbo, addhā maggappattosmi phalappattosmī’’ti amaggameva ‘‘maggo’’ti, aphalameva ca ‘‘phala’’nti gaṇhāti. Tassa amaggaṃ ‘‘maggo’’ti aphalaṃ vā ‘‘phala’’nti gaṇhato vipassanāvīthi ukkantā nāma hoti. So attano mūlakammaṭṭhānaṃ vissajjetvā obhāsameva assādento nisīdati.

そこで(清浄度 2.733; 対法摩怛理迦 2.2.6)、光明というのは、内観の光明であり、それは内観の心によって生じた、絶え間なく滴り落ちる、季節によって生じるものである。そこで、内観の心によって生じるものは、修行者の身体にのみ、光明となって留まる。なぜなら、心の形が身体から離れて生じないからである。他の(季節によって生じる)ものは、身体から離れて、智慧の力に応じて、一面に広がる。それはその人のものであると認識される。それに触れられた空間では、形のものも見ることができる。見るとき、眼識で見ているのか、あるいは心識で見ているのか、と考察すべきであると人々は言う。天眼を得た者のように、それは心識によって認識されるものだと言うのが適切であるように見える。この光明は、ある比丘には、結跏趺坐の姿勢だけを照らすように生じ、ある比丘には、胎内の奥深く、ある比丘には、胎の外側まで、ある比丘には、全住居、一由旬、半由旬、一由旬、二由旬、三由旬、ある比丘には、地界から色究竟天まで、一面の光景として生じる。しかし、仏陀には、十千世界を照らすように生じた。それが生じたとき、修行者は「以前にはこのような光明が生じたことはない。まさに道を得たのだ、果を得たのだ」と思い、道でないものを「道」と、果でないものを「果」と誤認する。その誤認によって、内観の道は中断されたことになる。彼は、その根拠となる瞑想対象を捨て、光明だけを味わいながら座る。

Ñāṇanti vipassanāñāṇaṃ. Tassa kira rūpārūpadhamme tulayantassa tīrayantassa vissaṭṭhaindavajiramiva avihatavegaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ ativisadaṃ ñāṇaṃ uppajjati.

智慧とは、内観の智慧である。それは、形のものと形なきものを比較し、吟味するとき、壊れぬ金剛石のように、勢いが衰えず、鋭く、強く、非常に明瞭な智慧が生じるからである。

Pītīti vipassanāpīti. Tassa kira tasmiṃ samaye khuddikā pīti khaṇikā pīti okkantikā pīti ubbegā pīti pharaṇā pītīti ayaṃ pañcavidhā pīti sakalasarīraṃ pūrayamānā uppajjati.

喜とは、内観の喜である。それは、その時、小さな喜、刹那の喜、落ち込みながらの喜、興奮する喜、満ちる喜という、この五種の喜が全身を満たすように生じるからである。

Passaddhīti vipassanāpassaddhi. Tassa kira tasmiṃ samaye rattiṭṭhāne vā divāṭṭhāne vā nisinnassa kāyacittānaṃ neva daratho, na gāravaṃ, na kakkhaḷatā, na akammaññatā, na gelaññaṃ, na vaṅkatā hoti, atha kho panassa kāyacittāni passaddhāni lahūni mudūni kammaññāni suvisadāni ujukāniyeva honti. So imehi passaddhādīhi anuggahitakāyacitto tasmiṃ samaye amānusiṃ nāma ratiṃ anubhavati. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –

捨とは、内観の捨である。それは、その時、夜に座っていても、昼に座っていても、身体と心の苦痛もなく、重さもなく、ざらざらもなく、怠惰もなく、病もなく、曲がりもなく、むしろその身体と心は、静まり、軽く、柔らかく、働きやすく、
非常に明瞭で、まっすぐに整っている。彼は、これらの捨などの要素によって支えられた身体と心で、その時、人間のものではない喜びを味わう。それを指して、次のように述べられている――

‘‘Suññāgāraṃ paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;

「空き家に入り、心を静めた比丘には;

Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato.

人間のものではない喜びが生じる、正しく法を内観するとき。

‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;

「かれが、かれが、諸々の要素の生滅を考察するとき;

Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 373-374);

喜と歓喜を得る、不滅である、それを知る者には。」(法句経 373-374);

Evamassa imaṃ amānusiṃ ratiṃ sādhayamānā lahutādisampayuttā passaddhi uppajjati.

このように、彼のこの人間のものではない喜びを助ける、軽さなどの要素を伴う捨が生じるからである。

Sukhanti vipassanāsukhaṃ. Tassa kira tasmiṃ samaye sakalasarīraṃ abhisandayamānaṃ atipaṇītaṃ sukhamuppajjati.

楽とは、内観の楽である。それは、その時、全身を潤すように、非常に素晴らしい楽が生じるからである。

Adhimokkhoti saddhā. Vipassanāsampayuttāyeva hissa cittacetasikānaṃ atisayappasādabhūtā balavatī saddhā uppajjati.

決定とは、信である。内観に随伴する、心と心の諸要素の非常に優れた信、力強い信が生じるからである。

Paggahoti vīriyaṃ. Vipassanāsampayuttameva hissa asithilamanaccāraddhaṃ supaggahitaṃ vīriyaṃ uppajjati.

保持とは、精進である。内観に随伴する、緩みがなく、強く、よく保持された精進が生じるからである。

Upaṭṭhānanti sati. Vipassanāsampayuttāyeva hissa sūpaṭṭhitā suppatiṭṭhitā nikhātā acalā pabbatarājasadisā sati uppajjati. So yaṃ yaṃ ṭhānaṃ āvajjati samannāharati manasi karoti paccavekkhati, taṃ taṃ ṭhānamassa okkantitvā pakkhanditvā dibbacakkhuno paraloko viya satiyā upaṭṭhāti.

注意とは、念である。内観に随伴する、よく注意され、よく定着した、不動の、山の王のような念が生じるからである。彼は、注意を払い、熟考し、心に留める、あらゆる対象に、その対象に深く入り込み、飛びつき、天眼の異世界のように、念によって注意される。

Upekkhāti vipassanupekkhā ceva āvajjanupekkhā ca. Tasmiñhissa samaye sabbasaṅkhāresu majjhattabhūtā vipassanupekkhā balavatī uppajjati, manodvāre āvajjanupekkhāpi. Sā hissa taṃ taṃ ṭhānaṃ āvajjentassa vissaṭṭhaindavajiramiva pattapuṭe pakkhandatattanārāco viya ca sūrā tikhiṇā hutvā vahati.

平静とは、内観の平静と、熟考の平静である。それは、その時、すべての想起に対する中立的な、内観の平静、力強い平静が生じ、心の入り口での熟考の平静も生じる。それは、対象を熟考するとき、壊れぬ金剛石のように、器に飛びつくように、鋭く、強く、動く。

Nikantīti vipassanānikanti. Evaṃ obhāsādipaṭimaṇḍitāya hissa vipassanāya ālayaṃ kurumānā sukhumā santākārā nikanti uppajjati, yā ‘‘kileso’’ti pariggahetumpi na sakkā hoti.

満足とは、内観の満足である。このように、光明などの要素によって飾られた内観において、執着を生み出す、微妙で、静かで、心地よい満足が生じる。それは、「煩悩」として捉えることさえできないほどである。

Yathā ca obhāse, evaṃ etesupi aññatarasmiṃ uppanne yogāvacaro ‘‘na vata me ito pubbe evarūpaṃ ñāṇaṃ uppannapubbaṃ, evarūpā pīti, passaddhi, sukhaṃ, adhimokkho, paggaho, upaṭṭhānaṃ, upekkhā, nikanti uppannapubbā, addhā maggappattosmi phalappattosmī’’ti amaggameva ‘‘maggo’’ti aphalameva ca ‘‘phala’’nti gaṇhāti, tassa amaggaṃ ‘‘maggo’’ti aphalaṃ ‘‘phala’’nti gaṇhato vipassanāvīthi ukkantā nāma hoti. So attano mūlakammaṭṭhānaṃ vissajjetvā nikantimeva assādento nisīdati.

そして、光明の場合と同様に、これらのいずれかが生じたとき、修行者は「以前にはこのような智慧が生じたことはない。このような喜、捨、楽、決定、保持、注意、平静、満足が生じたことはない。まさに道を得たのだ、果を得たのだ」と思い、道でないものを「道」と、果でないものを「果」と誤認する。その誤認によって、内観の道は中断されたことになる。彼は、その根拠となる瞑想対象を捨て、満足だけを味わいながら座る。

Ettha ca obhāsādayo upakkilesavatthutāya ‘‘upakkilesā’’ti vuttā, na akusalattā, nikanti pana upakkileso ceva upakkilesavatthu ca. Vatthuvaseneva cete dasa, gāhavasena pana samatiṃsa honti. Kathaṃ? ‘‘Mama obhāso uppanno’’ti gaṇhato hi diṭṭhiggāho hoti, ‘‘manāpo vata obhāso uppanno’’ti gaṇhato mānaggāho, obhāsaṃ assādayato taṇhāgāho. Iti obhāse diṭṭhimānataṇhāvasena tayo gāhā. Tathā sesesupīti evaṃ gāhavasena samatiṃsa upakkilesā honti. Tesaṃ vasena akusalo abyatto yogāvacaro obhāsādīsu kampati vikkhipati, obhāsādīsu ekekaṃ ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti samanupassati. Tenāhu porāṇā –

ここで、光明などは、煩悩の基盤であるため、「煩悩」と呼ばれ、悪しきものではない。満足は、煩悩であり、煩悩の基盤でもある。基盤という仕方で、これら十の要素がある。しかし、捉え方という仕方で、三十になる。なぜか?「私の光明が生じた」と捉えると、見解の執着が生じ、「素晴らしい光明が生じた」と捉えると、慢の執着が生じ、光明を味わうと、渇愛の執着が生じる。このように、光明において、見解、慢、渇愛の三つの執着がある。残りのものも同様に、このように、捉え方によって、三十の煩悩が生じる。それらのために、悪しき、無知な修行者は、光明などにおいて動揺し、散乱し、光明などを「これは私のものだ、これは私だ、これは私の自己だ」と思い込む。それゆえ、古代の人々は言った――

‘‘Obhāse ceva ñāṇe ca, pītiyā ca vikampati;

「光明と智慧において、そして喜において、動揺する;

Passaddhiyā sukhe ceva, yehi cittaṃ pavedhati.

捨と楽において、それによって心が揺れ動く。

‘‘Adhimokkhe ca paggāhe, upaṭṭhāne ca kampati;

「決定と保持において、注意において、動揺する;

Upekkhāvajjanāya ceva, upekkhāya ca nikantiyā’’ti. (paṭi. ma. 2.7)

平静の熟考と平静において、そして満足において。」(対法摩怛理迦 2.7);

Kusalo paṇḍito byatto buddhisampanno yogāvacaro obhāsādīsu uppannesu ‘‘ayaṃ kho me obhāso uppanno, so kho panāyaṃ anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo’’ti iti vā taṃ paññāya paricchindati upaparikkhati. Atha vā panassa evaṃ hoti – sace obhāso attā bhaveyya, attāti gahetuṃ vaṭṭeyya, anattāva panāyaṃ ‘‘attā’’ti gahito. Tasmā so avasavattanaṭṭhena anattā, hutvā abhāvaṭṭhena anicco, uppādavayapaṭipīḷanaṭṭhena dukkhoti upaparikkhati. Yathā ca obhāse, evaṃ sesesupi. So evaṃ upaparikkhitvā obhāsaṃ ‘‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti samanupassati. Ñāṇaṃ…pe… nikantiṃ ‘‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti samanupassati. Evaṃ samanupassanto obhāsādīsu na kampati na vedhati. Tenāhu porāṇā –

善き、賢き、博識で、智慧のある修行者は、光明などが生じたとき、「これは私の光明が生じた。それは無常であり、造作されたものであり、縁起によって生じたものであり、衰滅する性質を持ち、消滅する性質を持ち、離欲の性質を持ち、滅する性質を持つ」と、その智慧によって識別し、遍く考察する。あるいは、彼は次のように思う――もし光明が自己であるならば、自己として捉えるべきであるが、自己でないものが「自己」として捉えられている。それゆえ、それは制御できないという点で自己でなく、存在しては消えるという点で無常であり、生滅の圧迫という点で苦であると遍く考察する。光明の場合と同様に、残りのものも同様である。彼はこのように考察し、光明を「これは私のものじゃない、これは私じゃない、これは私の自己じゃない」と思い込む。智慧…(中略)…満足を「これは私のものじゃない、これは私じゃない、これは私の自己じゃない」と思い込む。このように思い込む者は、光明などにおいて動揺しない、震えない。それゆえ、古代の人々は言った――

‘‘Imāni dasa ṭhānāni, paññā yassa pariccitā;

「これら十の場所を、智慧が識別した者は;

Dhammuddhaccakusalo hoti, na ca vikkhepa gacchatī’’ti. (paṭi. ma. 2.7);

法による心の動揺を知る者となり、散乱することはない。」(対法摩怛理迦 2.7);

So evaṃ vikkhepaṃ agacchanto taṃ samatiṃsavidhaṃ upakkilesajaṭaṃ vijaṭetvā ‘‘obhāsādayo dhammā na maggo, upakkilesavimuttaṃ pana vīthippaṭipannaṃ vipassanāñāṇaṃ maggo’’ti amaggaṃ maggañca vavatthapeti. Yaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ **‘‘obhāsādayo dasa vipassanupakkilese pahāya upakkilesavimuttaṃ paṭipadāñāṇaṃ maggoti vavatthapetvā’’**ti. Udayaṃ pahāyāti udayabbayānupassanāya gahitaṃ saṅkhārānaṃ udayaṃ vissajjetvā tesaṃ bhaṅgasseva anupassanato bhaṅgānupassanāñāṇaṃ patvā ādīnavānupassanāpubbaṅgamāya nibbidānupassanāya nibbindanto muñcitukamyatāpaṭisaṅkhānupassanāsaṅkhārupekkhānulomañāṇānaṃ ciṇṇapariyante uppannagotrabhuñāṇānantaraṃ uppannena maggañāṇena sabbasaṅkhāresu virajjanto vimuccanto. Maggakkhaṇe hi ariyo virajjati vimuccatīti ca vuccati. Tenāha – **‘‘yathākkamaṃ cattāro ariyamagge pāpuṇitvā’’**ti. Maggaphalanibbānapahīnāvasiṭṭhakilesasaṅkhātassa paccavekkhitabbassa pabhedena ekūnavīsatibhedassa. Arahato hi avasiṭṭhakilesābhāvena ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni. Assāti ānāpānassatikammaṭṭhānikassa.

彼はこのように散乱することなく、その三十種類の煩悩の絡み合いを解きほぐし、「光明などは道ではなく、煩悩から解放された、道に沿った内観の智慧が道である」と、道でないものと道を識別する。それについて、次のように述べられている――**「光明などの十の要素は、内観の煩悩を捨て、煩悩から解放された実践の智慧を道として識別する」**と。生を捨てるというのは、生滅観によって捉えられた、想起の生を捨て、その滅の観察のみを行い、滅観の智慧に至り、苦観に先行する無欲観、厭離観、解脱への願望、考察、想起における平静、それに続く満足の道に至る智慧、そして、それらの究極に生じた、族姓入りの智慧の後に生じる、道という智慧によって、すべての想起から離れ、解放されることである。道の刹那において、聖者は離れ、解放されるとも言われる。それゆえ、**「順に四つの聖なる道を到達して」**と述べられている。道、果、涅槃によって捨てられた、残った煩悩という、考察すべきものの種類によって、十九種類のもの。聖者の場合、残った煩悩がないため、十九種類の考察の智慧がある。呼吸というのは、アーナーパーナサティ瞑想をしている者のことである。

Visuṃ kammaṭṭhānabhāvanānayo nāma natthīti paṭhamacatukkavasena adhigatajjhānassa vedanācittadhammānupassanāvasena desitattā vuttaṃ. Tesanti tiṇṇaṃ catukkānaṃ. Pītippaṭisaṃvedīti pītiyā paṭi paṭi sammadeva vedanasīlo, tassā vā paṭi paṭi sammadeva vedo etassa atthi, taṃ vā paṭi paṭi sammadeva vedayamāno. Tattha kāmaṃ saṃvedanaggahaṇeneva pītiyā sakkaccaṃ viditabhāvo bodhito hoti, yehi pana pakārehi tassā saṃvedanaṃ icchitaṃ, taṃ dassetuṃ paṭi-saddaggahaṇaṃ ‘‘paṭi paṭi saṃvedīti paṭisaṃvedī’’ti. Tenāha **‘‘dvīhākārehī’’**tiādi.

『初四句』によれば、瞑想の対象となるものがなくなったからであると説かれた。それは、三つの四句(三つの四つのグループ)についてである。「喜を感ずる者」とは、喜を正しく感ずる者、あるいは喜を正しく感ずる性質を持つ者、または喜を正しく感ずる者である。ここで「感ずる」という言葉は、単に喜を感ずることを意味するが、それによって喜を大切に知ったことが示される。どのような方法でその感ずることを欲するかを示すために、「感ずる」という言葉に「正しく」という言葉が付け加えられている。「正しく感ずる者」とは、「正しく感ずる者」である。それゆえ(師は)「二つの方法によって」と説かれたのである。

Tattha kathaṃ ārammaṇato pīti paṭisaṃviditā hotīti pucchāvacanaṃ. **Sappītike dve jhāne samāpajjatī’’**ti pītisahagatāni dve paṭhamadutiyajjhānāni paṭipāṭiyā samāpajjati. Tassāti tena. ‘‘Paṭisaṃviditā’’ti hi padaṃ apekkhitvā kattuatthe etaṃ sāmivacanaṃ. Samāpattikkhaṇeti samāpannakkhaṇe. Jhānapaṭilābhenāti jhānena samaṅgibhāvena. Ārammaṇatoti ārammaṇamukhena, tadārammaṇajjhānapariyāpannā pīti paṭisaṃviditā hoti ārammaṇassa paṭisaṃviditattā. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā nāma sappapariyesanaṃ carantena tassa āsaye paṭisaṃvidite sopi paṭisaṃvidito eva hoti mantāgadabalena tassa gahaṇassa sukarattā, evaṃ pītiyā āsayabhūte ārammaṇe paṭisaṃvidite sā pīti paṭisaṃviditā eva hoti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca tassā gahaṇassa sukarattāti.

「どのように対象から喜を感ずるのか」という問いである。「喜を伴う二つの禅定を修習する」とは、喜を伴う初禅と二禅を順に修習することである。それに(対して)とは、その(修習する)ことに対してである。「感ずる」という言葉は、それ(喜)を指す。修習の瞬間とは、修習した瞬間である。禅定を得ることによってとは、禅定と一体になることによってである。対象によってとは、対象を通じてである。その対象となる禅定に包まれた喜は、対象が感ぜられることによって感ぜられるのである。どういうことか? 蛇を探す者が、その蛇の住処を知るとき、その住処が感ぜられることによって、その蛇もまた、呪文の力によって掴むことが容易であるように、喜の住処である対象が感ぜられるとき、その喜もまた、その固有の相と共通の相によって掴むことが容易であるように、感ぜられるのである。

Kathaṃ asammohato pīti paṭisaṃviditā hotīti ānetvā sambandhitabbaṃ. Vipassanākkhaṇeti vipassanāpaññāya tikkhavisadappavattāya visayato dassanakkhaṇe. Lakkhaṇapaṭivedhenāti pītiyā salakkhaṇassa sāmaññalakkhaṇassa ca paṭivijjhanena. Yañhi yassa visesato sāmaññato ca lakkhaṇaṃ, tasmiṃ vidite so yāthāvato vidito eva hoti. Tenāha – **‘‘asammohato pīti paṭisaṃviditā hotī’’**ti.

「どのように、迷うことなく喜を感ずるのか」ということを(この言葉に)当てはめて理解しなければならない。観察の瞬間とは、観察の智慧が鋭く明晰に働くときの、対象を知る瞬間である。相(特徴)の悟りによってとは、喜の固有の相と共通の相を悟ることによってである。何であれ、そのもの固有の相と共通の相が知られるとき、それは正しく知られたものとなる。それゆえ(師は)「迷うことなく喜を感ずる」と説かれたのである。

Idāni tamatthaṃ pāḷiyā eva vibhāvetuṃ **‘‘vuttañheta’’**ntiādimāha. Tattha dīghaṃassāsavasenātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Tattha pana satokāritādassanavasena pāḷi āgatā, idha pītippaṭisaṃviditāvasena. Pītippaṭisaṃviditā ca atthato vibhattā eva. Apica ayamettha saṅkhepattho – dīghaṃassāsavasenāti dīghassa assāsassa ārammaṇabhūtassa vasena pajānato sā pīti paṭisaṃviditā hotīti sambandho. Cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānatoti jhānapariyāpannaṃ avikkhepoti laddhanāmaṃ cittassekaggataṃ taṃsampayuttāya paññāya pajānato. Yatheva hi ārammaṇamukhena pīti paṭisaṃviditā hoti, evaṃ taṃsampayuttadhammāpi ārammaṇamukhena paṭisaṃviditā eva hontīti. Sati upaṭṭhitā hotīti dīghaṃassāsavasena jhānasampayuttā sati tassa ārammaṇe upaṭṭhitā ārammaṇamukhena jhānepi upaṭṭhitā nāma hoti. Tāya satiyāti evaṃ upaṭṭhitāya tāya satiyā yathāvuttena tena ñāṇena suppaṭividitattā ārammaṇassa tassa vasena tadārammaṇā sā pīti paṭisaṃviditā hoti. Dīghaṃpassāsavasenātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.

今、その意味をパーリ(経典)によってさらに明らかにするために、「それは説かれた」という言葉から始まっている。ここで「長く息を吸いながら」などについて言うべきことは、すでに述べた通りである。そこで(経典に)書かれているのは、自己の観察によるものであるが、ここでは喜を感ずるという観点からである。喜を感ずるということも、意味としてはすでに分けられている。あるいは、ここで(説かれている)要点はこれである。「長く息を吸いながら」とは、長く息を吸う対象となるものが、それを知ることによって、その喜は感ぜられると結びつく。心の静止を正しく知ることとは、禅定に包まれた、動揺しない心の静止を、それに伴う智慧で正しく知ることである。対象を通じて喜が感ぜられるのと同様に、それに伴うものもまた、対象を通じて感ぜられるのである。注意が起きているとは、長く息を吸いながら、禅定に伴う注意が、その対象に起きているとき、対象を通じて禅定にも起きていることになる。その注意によってとは、そのように起きた注意によって、正しく知られたその対象を知る智慧によって、その対象が正しく知られたとき、その対象となる喜も感ぜられるのである。「長く息を吸いながら」などについても、この方法で意味を理解すべきである。

Evaṃ paṭhamacatukkavasena dassitaṃ pītippaṭisaṃvedanaṃ ārammaṇato asammohato ca vibhāgaso dassetuṃ **‘‘āvajjato’’**tiādi vuttaṃ. Tattha āvajjatoti jhānaṃ āvajjentassa. Sā pītīti sā jhānapariyāpannā pīti. Jānatoti samāpannakkhaṇe ārammaṇamukhena jānato. Tassa sā pīti paṭisaṃviditā hotīti sambandho. Passatoti dassanabhūtena ñāṇena jhānato vuṭṭhāya passantassa. Paccavekkhatoti jhānaṃ paccavekkhantassa. Cittaṃ adhiṭṭhahatoti ‘‘ettakaṃ velaṃ jhānasamaṅgī bhavissāmī’’ti jhānacittaṃ adhiṭṭhahantassa. Evaṃ pañcannaṃ vasībhāvānaṃ vasena jhānassa pajānanamukhena ārammaṇato pītiyā paṭisaṃvedanā dassitā.

このように、初四句によって示された喜を感ずることを、対象から、そして迷うことなく、区別して示すために、「対象に向かう」という言葉から始まっている。ここで「対象に向かう」とは、禅定に対象として向かうことである。「その喜」とは、その禅定に包まれた喜である。「知る」とは、修習の瞬間、対象を通じて知ることである。その喜は感ぜられるのである、と結びつく。「見る」とは、観察の智慧によって、禅定から離れて見ることである。「反省する」とは、禅定を反省することである。「心を定める」とは、「この時間、禅定と一体になろう」と、禅定の心を定めることである。このように、五つの自在を得ることによって、禅定を知ることによって、対象からの喜の感得が示されている。

Idāni yehi dhammehi jhānaṃ vipassanā ca sijjhanti, tesaṃ jhānapariyāpannānaṃ vipassanāmaggapariyāpannānañca saddhādīnaṃ vasena pītippaṭisaṃvedanaṃ dassetuṃ **‘‘saddhāya adhimuccato’’**tiādi vuttaṃ. Tattha adhimuccatoti saddahantassa, samathavipassanāvasenāti adhippāyo. Vīriyaṃ paggaṇhatotiādīsupi eseva nayo. Abhiññeyyanti abhivisiṭṭhāya paññāya jānitabbaṃ. Abhijānatoti vipassanāpaññāpubbaṅgamāya maggapaññāya jānato. Pariññeyyanti dukkhasaccaṃ tīraṇapariññāya maggapaññāya ca parijānato. Pahātabbanti samudayasaccaṃ pahānapariññāya maggapaññāya ca pajahato. Bhāvayato sacchikaroto bhāvetabbaṃ maggasaccaṃ, sacchikātabbaṃ nirodhasaccaṃ. Keci panettha pītiyā eva vasena abhiññeyyādīni uddharanti, taṃ ayuttaṃ jhānādisamudāyaṃ uddharitvā tato pītiyā niddhāraṇassa adhippetattā.

今、禅定と観察とが成就する、そのもの(要素)において、禅定に包まれたもの、観察の道に包まれたもの(である)信など(の徳)によって、喜を感ずることを示すために、「信によって確信する」という言葉から始まっている。ここで「確信する」とは、信じることである。それは、静止と観察の方法によるものである。「力を尽くす」などについても、この通りである。「知られるべきもの」とは、特に優れた智慧によって知られるべきものである。「知る」とは、観察の智慧に先導される道の智慧によって知ることである。「完全に知られるべきもの」とは、苦しみの真理を、分析的な理解と道の智慧によって完全に知ることである。「捨てるべきもの」とは、苦しみの原因となる真理を、捨てる理解と道の智慧によって捨てることである。「修習すべきもの」「実現すべきもの」とは、道の真理であり、実現すべきもの、すなわち涅槃の真理である。ここで、喜の観点から、知られるべきものなどを挙げる者もいるが、それは適切ではない。禅定などが集まったものから、喜だけを抜き出すことを意図しているからである。

Ettha ca ‘‘dīghaṃassāsavasenā’’tiādinā paṭhamacatukkavasena ārammaṇato pītippaṭisaṃvedanaṃ vuttaṃ, tathā ‘‘āvajjato’’tiādīhi pañcahi padehi. ‘‘Abhiññeyyaṃ abhijānato’’tiādīhi pana asammohato, ‘‘saddhāya adhimuccato’’tiādīhi ubhayathāpi saṅkhepato samathavasena ārammaṇato vipassanāvasena asammohato pītippaṭisaṃvedanaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Kasmā panettha vedanānupassanāyaṃ pītisīsena vedanā gahitā, na sarūpato evāti? Bhūmivibhāgādivasena vedanaṃ bhinditvā catudhā vedanānupassanaṃ dassetuṃ. Apica vedanākammaṭṭhānaṃ dassento bhagavā pītiyā oḷārikattā taṃsampayuttasukhaṃ sukhaggahaṇatthaṃ pītisīsena dasseti.

ここで、「長く息を吸いながら」などによって、初四句によって、対象からの喜の感得が示され、また「対象に向かう」など五つの言葉によっても同様である。「知られるべきもの、知る」などによって、迷うことなく、「信によって確信する」などによって、両方とも(対象からの、そして迷うことのない)静止の方法によって、観察の方法によって、喜の感得が説かれたと理解すべきである。なぜここで、感覚の観察において、喜を頭(主要なもの)として感覚が捉えられたのか、その本質そのものではないのか? 領域の区別などによって、感覚を四つに分けて、感覚の観察を示すためである。また、感覚の瞑想の対象を示す際に、師(仏)は、喜が粗大なものであるため、それに伴う快感を、快感という言葉で示されたのである。

Eteneva nayena avasesapadānīti sukhappaṭisaṃvedī cittasaṅkhārappaṭisaṃvedīti padāni pītippaṭisaṃvedī-pade āgatanayeneva atthato veditabbāni. Sakkā hi ‘‘dvīhākārehi sukhappaṭisaṃviditā hoti, cittasaṅkhārappaṭisaṃviditā hoti ārammaṇato’’tiādinā pītiṭṭhāne sukhādipadāni pakkhipitvā ‘‘sukhasahagatāni tīṇi jhānāni cattāri vā jhānāni samāpajjatī’’tiādinā atthaṃ viññātuṃ. Tenāha **‘‘tiṇṇaṃ jhānānaṃ vasenā’’**tiādi. Vedanādayoti ādi-saddena saññā gahitā. Tenāha **‘‘dve khandhā’’**ti. Vipassanābhūmidassanatthanti pakiṇṇakasaṅkhārasammasanavasena vipassanāya bhūmidassanatthaṃ **‘‘sukhanti dve sukhānī’’**tiādi vuttaṃ samathe kāyikasukhābhāvato. Soti so passambhanapariyāyena vutto nirodho. ‘‘Imassa hi bhikkhuno apariggahitakāle’’tiādinā vitthārato kāyasaṅkhāre vutto, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbo. Tattha kāyasaṅkhāravasena āgato, idha cittasaṅkhāravasenāti ayameva viseso.

この方法で、残りの言葉も同様に理解すべきである。「快感を感ずる者」「心の働きを感ずる者」といった言葉も、「喜を感ずる者」という言葉と同様に、意味としては理解すべきである。「二つの方法で快感を感ずる」とか、「二つの方法で心の働きを感ずる」とか、「対象から」といった言葉に、喜の代わりに快感などの言葉を当てはめて、「喜を伴う三つの禅定、あるいは四つの禅定を修習する」といった意味を理解することができる。それゆえ(師は)「三つの禅定の方法によって」と説かれたのである。「感覚など」とは、言葉の「など」によって、想(認識)も含まれている。それゆえ(師は)「二つの階層」と説かれたのである。観察の領域を示すために、雑多な心の働きを観察することによって、観察の領域を示すために、「快感」とか「二つの快感」といった言葉が使われたのは、静止においては身体的な快感がないからである。「静寂」とは、その(心の)静寂のことで、それは消滅のことである。「この比丘が、まだ理解していない時に」などにおいて、詳しく身体の働きについて述べられているが、そこでの説明と同じように理解すべきである。そこで身体の働きとして述べられたものと、ここで心の働きとして述べられたものとの違いは、これだけである。

Evaṃ cittasaṅkhārassa passambhanaṃ atidesena dassetvā yadaññaṃ imasmiṃ catukke vattabbaṃ, taṃ dassetuṃ **‘‘apicā’’**tiādi vuttaṃ. Tattha pītipadeti ‘‘pītippaṭisaṃvedī’’tiādinā desitakoṭṭhāse. Pītisīsena vedanā vuttāti pītiapadesena taṃsampayuttā vedanā vuttā, na pītīti adhippāyo. Tattha kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva. Dvīsu cittasaṅkhārapadesūti ‘‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passambhayaṃ cittasaṅkhāra’’nti cittasaṅkhārapaṭisaṃyuttesu dvīsu padesu. ‘‘Viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti vacanato cittena paṭibaddhāti cittapaṭibaddhā. Tato eva kāmaṃ cittena saṅkharīyantīti cittasaṅkhārā, saññāvedanādayo, idha pana upalakkhaṇamattaṃ, saññāvedanāva adhippetāti āha **‘‘saññāsampayuttā vedanā’’**ti.

このように、心の働きが静まることを、例えて示し、この四句において他に言うべきことがあることを示すために、「また」という言葉から始まっている。ここで「喜の言葉」とは、「喜を感ずる」などによって説かれた部分のことである。「喜を頭として感覚が述べられた」とは、喜という言葉を借りて、それに伴う感覚が述べられたのであって、喜そのものではない、という意味である。その理由もすでに述べた通りである。「二つの心の働きの言葉において」とは、「心の働きを感ずる、心の働きを静める」という、心の働きに関連する二つの言葉においてである。「意識が縁となって名色が生じる」という言葉のように、心によって結びついている、すなわち心に結びついているのである。それゆえ、心によって働かされるものであるが、ここでは、それを代表するものに過ぎず、想と感覚が意図されている、と師は言われたのである。「想と伴う感覚」と。

Cittappaṭisaṃvedīti ettha dvīhākārehi cittapaṭisaṃviditā hoti ārammaṇato asammohato ca. Kathaṃ ārammaṇato? Cattāri jhānāni samāpajjati, tassa samāpattikkhaṇe jhānapaṭilābhenātiādinā vuttanayānusārena sabbaṃ suviññeyyanti āha – **‘‘catunnaṃ jhānānaṃ vasena cittapaṭisaṃviditā veditabbā’’**ti. Cittaṃ modentoti jhānasampayuttaṃ cittaṃ sampayuttāya pītiyā modayamāno, taṃ vā pītiṃ ārammaṇaṃ katvā pavattaṃ vipassanācittaṃ tāya eva ārammaṇabhūtāya pītiyāmodayamāno. Pamodentotiādīni padāni tasseva vevacanāni pītipariyāyabhāvato.

「心を感ずる」とは、ここでは二つの方法で、対象から、そして迷うことなく、心が感ぜられるのである。どのように対象からか? 四つの禅定を修習する、その修習の瞬間において、禅定を得ることによって、といった、すでに述べた方法に従って、すべてはよく理解できる、と師は言われたのである。「四つの禅定の方法によって、心が感ぜられることを理解すべきである」。心を喜ばせる、とは、禅定に伴う心が、それに伴う喜によって喜ぶこと、あるいは、その喜を対象として、それによって生じる観察の心が、その対象となる喜によって喜ぶことである。「喜んで」などの言葉は、それと同じ意味で、喜の代わりに使われる言葉である。

Sampayuttāya pītiyā cittaṃ āmodetīti jhānacittasampayuttāya pītisambojjhaṅgabhūtāya odagyalakkhaṇāya jhānapītiyā tameva jhānacittaṃ sahajātādipaccayavasena ceva jhānapaccayavasena ca paribrūhento haṭṭhappahaṭṭhākāraṃ pāpento āmodeti pamodeti ca. Ārammaṇaṃ katvāti uḷāraṃ jhānasampayuttaṃ pītiṃ ārammaṇaṃ katvā pavattamānaṃ vipassanācittaṃ tāya eva ārammaṇabhūtāya pītiyā yogāvacaro haṭṭhappahaṭṭhākāraṃ pāpento **‘‘āmodeti pamodetī’’**ti vuccati.

それに伴う喜によって、心を喜ばせる、とは、禅定に伴う喜、すなわち喜の覚醒の要素である、その心の喜びの性質によって、その禅定の心を、同時生などの縁によって、そして禅定の縁によって、さらに発展させ、喜びに満ちた状態にし、喜ばせ、楽しませることである。「対象として」とは、粗大な禅定に伴う喜を対象として、それによって生じる観察の心が、その対象となる喜によって、修行者が喜びに満ちた状態にし、「喜ぶ、楽しむ」と呼ばれることである。

Samaṃ ṭhapentoti yathā īsakampi līnapakkhaṃ uddhaccapakkhañca anupaggamma anonataṃ anunnataṃ yathā indriyānaṃ samattapaṭipattiyā avisamaṃ, samādhissa vā ukkaṃsagamanena āneñjappattiyā sammadeva ṭhitaṃ hoti, evaṃ appanāvasena ṭhapento. Lakkhaṇappaṭivedhenāti aniccādikassa lakkhaṇassa paṭi paṭi vijjhanena khaṇe khaṇe avabodhena. Khaṇikacittekaggatāti khaṇamattaṭṭhitiko samādhi. Sopi hi ārammaṇe nirantaraṃ ekākārena pavattamāno paṭipakkhena anabhibhūto appito viya cittaṃ niccalaṃ ṭhapeti. Tena vuttaṃ **‘‘evaṃ uppannāyā’’**tiādi.

「等しく保つ」とは、少しでも怠惰な状態や、落ち着きのない状態にならず、まっすぐで、高ぶらず、感覚が均等に働くことで、平等に保たれることである。すなわち、集中によって保たれることである。「相の悟りによって」とは、無常などの相を悟ることによって、瞬間瞬間に目覚めることである。瞬間的な心の静止とは、一瞬だけ続く集中である。これもまた、対象において絶え間なく、一つのように働き続けることで、敵(煩悩)に打ち負かされず、揺らぐことなく、心を静かに保つのである。それゆえ(師は)「このように生じた」と説かれたのである。

Mocentoti vikkhambhanavimuttivasena vivecento visuṃ karonto, nīvaraṇāni pajahantoti attho. Vipassanākkhaṇeti bhaṅgānupassanākkhaṇe. Bhaṅgo hi nāma aniccatāya paramā koṭi, tasmā tāya bhaṅgānupassako yogāvacaro cittamukhena sabbaṃ saṅkhāragataṃ aniccato passati, no niccato, aniccassa dukkhattā dukkhassa ca anattattā tadeva dukkhato anupassati, no sukhato, anattato anupassati, no attato. Yasmā pana yaṃ aniccaṃ dukkhaṃ anattā, na taṃ abhinanditabbaṃ, yañca na abhinanditabbaṃ, na taṃ rañjitabbaṃ, tasmā bhaṅgadassanānusārena ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti saṅkhāragate diṭṭhe tasmiṃ nibbindati, no nandati, virajjati, no rajjati, so evaṃ nibbindanto virajjanto lokiyeneva tāva ñāṇena rāgaṃ nirodheti no samudeti, nāssa samudayaṃ karotīti attho. Atha vā so evaṃ viratto yathā diṭṭhaṃ saṅkhāragataṃ, taṃ tathā diṭṭhaṃ attano ñāṇena nirodheti no samudeti, nirodhamevassa manasi karoti, no samudayanti attho, so evaṃ paṭipanno paṭinissajjati, no ādiyatīti vuttaṃ hoti. Ayañhi aniccādianupassanā saddhiṃ khandhābhisaṅkhārehi kilesānaṃ pariccajanato saṅkhatadosadassanena tabbiparīte nibbāne tanninnatāya pakkhandanato ca pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggo ti vuccati. Tasmā tāya samannāgato yogāvacaro vuttanayena kilese ca pariccajati, nibbāne ca pakkhandati. Tena vuttaṃ **‘‘so vipassanākkhaṇe aniccānupassanāya niccasaññāto cittaṃ mocento vimocento…pe… paṭinissaggānupassanāya ādānato cittaṃ mocento vimocento assasati ceva passasati cā’’**ti.

「解放する」とは、一時的な解放の方法によって、区別すること、すなわち、煩悩を捨てることである。観察の瞬間とは、壊滅の観察の瞬間である。壊滅とは、無常の究極的な極致である。それゆえ、その壊滅を観察する修行者は、心の働き全体を無常として見るのであって、常として見るのではない。無常であるから苦であり、苦であるから無我であるので、それを苦として観察するのであって、楽として見るのではない。無我として観察するのであって、我として見るのではない。しかし、無常、苦、無我であるものは、喜ぶべきものではない。喜ぶべきものではないものは、執着すべきではない。それゆえ、壊滅の観察の通り、「無常、苦、無我」と観察された心の働きを見て、それに嫌悪を感じるのであって、喜ぶのではない。離れるのであって、執着するのではない。それゆえ、(師は)「それゆえ、壊滅の観察の通り、無常の観察によって、常という認識から心を解放し、解放し…(中略)…執着の放棄の観察によって、執着から心を解放し、解放し、息を吐き、そして見る」と説かれたのである。

Tattha aniccassa, aniccanti vā anupassanā aniccānupassanā. Tebhūmakadhammānaṃ aniccataṃ gahetvā pavattāya vipassanāya etaṃ nāmaṃ. Niccasaññātoti saṅkhatadhamme ‘‘niccā sassatā’’ti pavattāya micchāsaññāya. Saññāsīsena cittadiṭṭhīnampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Esa nayo sukhasaññādīsupi. Nibbidānupassanāyāti saṅkhāresu nibbindanākārena pavattāya anupassanāya. Nanditoti sappītikataṇhāto. Virāgānupassanāyāti tathā virajjanākārena pavattāya anupassanāya. Tena vuttaṃ **‘‘rāgato mocento’’**ti. Nirodhānupassanāyāti saṅkhārānaṃ nirodhassa anupassanāya. Yathā saṅkhārā nirujjhantiyeva āyatiṃ punabbhavavasena nuppajjanti, evaṃ vā anupassanā nirodhānupassanā. Muñcitukamyatā hi ayaṃ balappattā. Tenāha **‘‘samudayato mocento’’**ti. Paṭinissajjanākārena pavattā anupassanā paṭinissaggānupassanā. Ādānatoti niccādivasena gahaṇato, paṭisandhiggahaṇato vāti evamettha attho daṭṭhabbo.

そこで、無常であること、無常であると観照することが無常観照である。三界の諸法(構成要素)の無常性を捉えて、流転する無常観照にこの名前がある。有為法(合成された法)である有常(不変)であると知ること(=有常想)が、「有常である、永遠である」という流転する邪な想いである。想いによる見方(=想見)によって、心(=認識)や見解(=見)をも捉えることが理解されるべきである。この道理は、楽想(=楽であるという想い)などについても同様である。厭離観照(=厭離であると観照すること)とは、構成要素(=諸行)に対して厭離(=嫌悪、無常であることへの気づき)のあり方で流転する観照である。喜悦(=喜び)とは、歓喜した渇愛である。離欲観照(=離欲であると観照すること)とは、そのように離欲のあり方で流転する観照である。それゆえ「**貪欲から解放する**」と言われたのである。滅観照(=滅であると観照すること)とは、構成要素(=諸行)の滅(=消滅)を観照することである。構成要素(=諸行)が、将来の再生によって生じなくなるように消滅するように、そのように観照するのが滅観照である。これは、解放されたいという願望が力を得たものである。それゆえ「**集起から解放する**」と言われたのである。放棄のあり方で流転する観照が放棄観照である。執着とは、不変など(=常住)として捉えること、再生の執着、などとここで意味を理解すべきである。

Aniccanti anupassī, aniccassa vā anupassanasīlo aniccānupassīti ettha kiṃ pana taṃ aniccaṃ, kathaṃ vā aniccaṃ, kā vā aniccānupassanā, kassa vā aniccānupassanāti catukkaṃ vibhāvetabbanti taṃ dassento **‘‘aniccaṃ veditabba’’**ntiādimāha. Tattha niccaṃ nāma dhuvaṃ sassataṃ yathā taṃ nibbānaṃ, na niccanti aniccaṃ, udayabbayavantaṃ, atthato saṅkhatā dhammāti āha aniccanti pañcakkhandhā. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvāti, uppādavayaññathattasabbhāvāti attho. Tattha saṅkhatadhammānaṃ hetupaccayehi uppajjanaṃ ahutvā sambhavo attalābho uppādo, uppannānaṃ tesaṃ khaṇanirodho vināso vayo, jarāya aññathābhāvo aññathattaṃ. Yathā hi uppādāvatthāya bhinnāya bhaṅgāvatthāyaṃ vatthubhedo natthi, evaṃ ṭhitisaṅkhātāyaṃ bhaṅgābhimukhāvatthāyampi vatthubhedo natthi. Yattha jarāvohāro, tasmā ekassapi dhammassa jarā yujjati, yā khaṇikajarāti vuccati. Ekaṃsena ca uppādabhaṅgāvatthāsu vatthuno abhedo icchitabbo, aññathā ‘‘añño uppajjati, añño bhijjatī’’ti āpajjeyya. Tayidaṃ khaṇikajaraṃ sandhāyāha ‘‘aññathatta’’nti.

無常であると観照する者、あるいは無常の観照をする性質を持つ者が無常観照者である。ここで、何が無常なのか、どのように無常なのか、何が無常観照なのか、誰が無常観照するのか、という四つを分別して示そうとして、「**無常であると知るべきである**」などと言われた。ここで、不変であるものとは、不動で永遠なもので、例えば涅槃のようなものである。不変でないものが無常である。生滅があり、実質的には有為法(=合成された法)である、と五蘊(=五つの構成要素)を無常であるとここでは言っている。なぜか? 生成と消滅と変化(=変化すること)である。生成、消滅、変化という、その性質である。ここで、有為法(=合成された法)が、原因と条件によって生じること、存在しなかったものが存在すること、獲得すること、が生成である。生成したそれらが、瞬間に消滅すること、破壊されること、が消滅である。老いによって変化すること、が変化である。生成の瞬間が終わり、破壊の瞬間に至っても、物質的な変化はない。そのように、固定されたものとして、破壊に向かう瞬間においても、物質的な変化はない。老いの概念があるところで、だから一つ(=一つの瞬間)の法(=現象)であっても老いが起こる、それを瞬間の老いと言う。単一の(=瞬間の)生成と消滅の瞬間において、その本質は同一であると理解すべきである。さもなければ、「別のものが生じ、別のものが壊れる」ということになる。それは、瞬間の老いを指して「変化」と言っているのである。

Yassa lakkhaṇattayassa bhāvā khandhesu aniccasamaññā, tasmiṃ lakkhaṇattaye aniccatā samaññāti ‘‘aniccatāti tesaṃyeva uppādavayaññathatta’’nti vatvā visesato dhammānaṃ khaṇikanirodhe aniccatāvohāroti dassento **‘‘hutvā abhāvo vā’’**tiādimāha. Tattha uppādapubbakattā abhāvassa hutvā-gahaṇaṃ. Tena pākaṭabhāvapubbakattaṃ vināsabhāvassa dasseti. Tenevākārenāti nibbattanākārena. Khaṇabhaṅgenāti khaṇikanirodhena. Tassā aniccatāyāti khaṇikabhaṅgasaṅkhātāya aniccatāya. Tāya anupassanāyāti yathāvuttāya aniccānupassanāya. Samannāgatoti samaṅgibhūto yogāvacaro.

この三つの特徴(=相)があるがゆえに、五蘊(=五つの構成要素)に無常という名称がある。その三つの特徴(=相)に無常性という名称がある、と「無常性とは、それらの生成・消滅・変化である」と言って、特に諸法の瞬間の消滅において、無常性という概念があることを示そうとして、「**存在しては、無となること**」などと言われた。そこで、生成に先立つこと、無となること、とは、存在することに先立つことである。それゆえ、顕現することに先立つこと、消滅すること、を示す。そのように、生成するあり方で。瞬間の滅(=消滅)によって。その無常性とは、瞬間の滅(=消滅)という無常性である。その観照とは、前述された無常観照である。具備したとは、具備した修行者である。

Khayoti saṅkhārānaṃ vināso. Virajjanaṃ tesaṃyeva vilujjanaṃ virāgo, khayo eva virāgo khayavirāgo, khaṇikanirodho. Accantamettha etasmiṃ adhigate saṅkhārā virajjanti nirujjhantīti accantavirāgo, nibbānaṃ. Tenāha **‘‘khayavirāgoti saṅkhārānaṃ khaṇabhaṅgo. Accantavirāgoti nibbāna’’**nti. Tadubhayadassanavasena pavattāti khayavirāgānupassanāvasena vipassanāya, accantavirāgānupassanāvasena maggassa pavatti yojetabbā. Ārammaṇato vā vipassanāya khayavirāgānupassanāvasena pavatti, tanninnabhāvato accantavirāgānupassanāvasena, maggassa pana asammohato khayavirāgānupassanāvasena, ārammaṇato accantavirāgānupassanāvasena pavatti veditabbā. Eseva nayoti iminā yasmā virāgānupassīpade vuttanayānusārena ‘‘dve nirodhā khayanirodho ca accantanirodho cā’’ti evamādiatthavaṇṇanaṃ atidissati, tasmā virāgaṭṭhāne nirodhapadaṃ pakkhipitvā ‘‘khayo saṅkhārānaṃ vināso’’tiādinā idha vuttanayena tassa atthavaṇṇanā veditabbā.

減とは、構成要素(=諸行)の破壊である。離欲とは、それらの(=構成要素の)消滅であり、減という離欲、減と離欲、瞬間の消滅である。これ(=減と離欲)が完全に理解されたとき、構成要素(=諸行)は離欲し、消滅する、という完全な離欲、涅槃である。それゆえ「**減とは、構成要素(=諸行)の瞬間の滅(=消滅)である。完全な離欲とは、涅槃である**」と言われた。その二つ(=減と離欲)を見ることから流転するとは、減離欲観照(=減と離欲を観照すること)による止観(=止と観)の流転、完全な離欲観照(=完全な離欲を観照すること)による道(=聖道)の流転である。対象(=対象物)から、あるいは止観(=止と観)が減離欲観照(=減と離欲を観照すること)によって流転し、それに没頭することによって完全な離欲観照(=完全な離欲を観照すること)による道(=聖道)が、迷いがないことによって減離欲観照(=減と離欲を観照すること)による、対象(=対象物)から、完全な離欲観照(=完全な離欲を観照すること)による流転であると理解されるべきである。この道理とは、なぜ離欲観照者という言葉で、前述された道理に従って、「二つの滅(=消滅)がある。減(=消滅)の滅(=消滅)と、完全な滅(=消滅)である」などの意味の解説が非常に多く示されているのか、それゆえ離欲の場所(=箇所)に滅(=消滅)という言葉を入れて、「減とは、構成要素(=諸行)の破壊である」などとここで示された道理によって、その意味の解説を理解すべきである。

Paṭinissajjanaṃ pahātabbassa tadaṅgavasena vā samucchedavasena vā pariccajanaṃ pariccāgapaṭinissaggo. Tathā sabbupadhīnaṃ paṭinissaggabhūte visaṅkhāre attano nissajjanaṃ tanninnatāya vā tadārammaṇatāya vā tattha pakkhandanaṃ pakkhandanapaṭinissaggo. Tadaṅgavasenāti ettha aniccānupassanā tāva tadaṅgappahānavasena niccasaññaṃ pariccajati, pariccajantī ca tassā tathā appavattiyaṃ ye ‘‘nicca’’nti gahaṇavasena kilesā tammūlakā ca abhisaṅkhārā tadubhayamūlakā ca vipākakkhandhā anāgate uppajjeyyuṃ, te sabbepi appavattikaraṇavasena pariccajati, tathā dukkhasaññādayo. Tenāha – **‘‘vipassanā hi tadaṅgavasena saddhiṃ khandhābhisaṅkhārehi kilese pariccajatī’’**ti. Saṅkhatadosadassanenāti saṅkhate tebhūmakasaṅkhāragate aniccatādidosadassanena. Niccādibhāvena tabbiparīte. Tanninnatāyāti tadadhimuttatāya. Pakkhandatīti anupavisati anupavisantaṃ viya hoti. Saddhiṃ khandhābhisaṅkhārehi kilese pariccajatīti maggena kilesesu pariccattesu avipākadhammatāpādanena abhisaṅkhārā tammūlakā ca khandhā anuppattirahabhāvena pariccattā nāma hontīti sabbepi te maggo pariccajatīti vuttaṃ. Ubhayanti vipassanāñāṇaṃ maggañāṇañca. Maggañāṇampi hi gotrabhuñāṇassa anu pacchā nibbānadassanato anupassanāti vuccati.

放棄とは、捨てるべきものを、その部分によって、あるいは断ち切ることによって、放棄すること、放棄による放棄である。そのように、すべての煩悩(=すべての要因)を放棄すること、無為法(=合成されていない法)において、自分自身を放棄すること、それに没頭することによって、あるいはそれを対象(=対象物)として、そこに没入すること、没入による放棄である。その部分によってとは、ここで、無常観照(=無常であると観照すること)は、その部分的な(=一時的な)放棄によって、有常想(=不変であるという想い)を放棄する。放棄するにつれて、それがそのように現れない、**「不変である」という捉え方による煩悩(=汚れ)と、それらに根差した、あるいはそれらに基づいた、生み出される善行(=構成要素)は、未来に生じることがある。それらすべてを、現れないようにすることによって放棄する。** そのように、苦想(=苦であるという想い)などについても同様である。それゆえ「**止観(=止と観)は、その部分的な(=一時的な)あり方によって、五蘊(=五つの構成要素)や、生み出される善行(=構成要素)と共に、煩悩(=汚れ)を放棄する**」と言われた。有為法(=合成された法)の欠点を見ることによってとは、有為法(=合成された法)である三界の構成要素(=諸行)における、無常などの欠点を見ることによってである。不変など(=常住)であることの反対。それに没頭することとは、それに心を集中すること。没入するとは、観照する、観照するようになる。五蘊(=五つの構成要素)や、生み出される善行(=構成要素)と共に、煩悩(=汚れ)を放棄する、とは、聖道(=聖なる道)によって煩悩(=汚れ)が放棄されたとき、未来の果報(=生み出される善行)の現れないことによって、生み出される善行(=構成要素)と、それらに根差した、あるいはそれらに基づいた、五蘊(=五つの構成要素)は、現れないことによって放棄された、とされる。それらすべてを、聖道(=聖なる道)が放棄する、と(=無為法(=合成されていない法)に達する、と)言われた。両方とは、止観(=止と観)の智慧と、聖道(=聖なる道)の智慧である。聖道(=聖なる道)の智慧もまた、有漏(=世俗的)な智慧の後に、涅槃(=涅槃)を見ることによる観照である、と言われる。

Idañca catutthacatukkaṃ suddhavipassanāvaseneva vuttaṃ, purimāni pana tīṇi samathavipassanāvasena. Evaṃ catunnaṃ catukkānaṃ vasena soḷasavatthukāya ānāpānassatiyā bhāvanā veditabbā. Evaṃ soḷasavatthuvasena ca ayaṃ ānāpānassati bhāvitā mahapphalā hoti mahānisaṃsāti veditabbā. ‘‘Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhī’’tiādinā pana santabhāvādivasena mahānisaṃsatā dassitā. Vitakkupacchedasamatthatāyapi cassa mahānisaṃsatā daṭṭhabbā. Ayañhi santapaṇītaasecanakasukhavihārattā samādhiantarāyakarānaṃ vitakkānaṃ vasena ito cito ca cittassa vidhāvanaṃ upacchinditvā ānāpānārammaṇābhimukhameva cittaṃ karoti. Teneva vuttaṃ – ‘‘ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāyā’’ti (a. ni. 9.1; udā. 31). Vijjāvimuttipāripūriyā mūlabhāvenapi cassā mahānisaṃsatā veditabbā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

この四つの組(=四つ組)は、純粋な止観(=止と観)のあり方で説かれた。それ以前の三つは、止と止観(=止と観)のあり方で説かれた。このように、四つの組(=四つ組)のあり方で、十六の対象(=十六の事柄)による、息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)を理解すべきである。このように、十六の対象(=十六の事柄)による、この息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)は、修められると、非常に大きな果報があり、非常に大きな功徳がある、と理解すべきである。「このように修められた、比丘たちよ、息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)による、心の静寂さなどのあり方で、非常に大きな功徳がある」などによって、非常に大きな功徳があることが示された。思考(=思索)を断ち切る止(=止)の性質によっても、また、非常に大きな功徳があることが理解されるべきである。これは、心の平静さ、喜び、快適さ、といったあり方による、瞑想(=修行)の妨げとなる思考(=思索)を断ち切り、息を吸うことと吐くこと(=安般念)の対象(=対象物)にのみ、心を向かわせる。それゆえ「**息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)は、思考(=思索)を断ち切るために修められるべきである**」と言われた。(阿含経、 udā. 31)。智慧と解脱(=解脱)の完成の根本として(=原因)としても、また、非常に大きな功徳があることが理解されるべきである。仏陀(=世尊)は、このように言われた。

‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrentī’’ti (ma. ni. 3.147).

「息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)は、比丘たちよ、修められ、繰り返し行われると、四つの念処(=念処)を完成させる。四つの念処(=念処)は、修められ、繰り返し行われると、七つの覚支(=覚支)を完成させる。七つの覚支(=覚支)は、修められ、繰り返し行われると、智慧と解脱(=解脱)を完成させる」(長阿含経、 3.147)。

Apica carimakānaṃ assāsapassāsānaṃ viditabhāvakaraṇatopissā mahānisaṃsatā veditabbā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –

さらに、最後の息(=呼吸)の出入りが知られた(=認識された)状態になることによっても、また、非常に大きな功徳があることが理解されるべきである。仏陀(=世尊)は、このように言われた。

‘‘Evaṃ bhāvitāya, rāhula, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya yepi te carimakā assāsapassāsā, tepi viditāva nirujjhanti, no aviditā’’ti (ma. ni. 2.121).

「このように修められた、ラーフラよ、息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)は、このように繰り返し行われると、最後の息(=呼吸)の出入りでさえも、知られた(=認識された)状態で消滅する。知られない(=認識されない)状態では、消滅しない」(長阿含経、 2.121)。

Tattha nirodhavasena tayo carimakā bhavacarimakā jhānacarimakā cuticarimakāti. Bhavesu hi kāmabhave assāsapassāsā pavattanti, rūpārūpabhavesu na pavattanti, tasmā te bhavacarimakā. Jhānesu purime jhānattaye pavattanti, catutthe nappavattanti, tasmā te jhānacarimakā. Ye pana cuticittassa purato soḷasamena cittena saddhiṃ uppajjitvā cuticittena saha nirujjhanti, ime cuticarimakā nāma. Ime idha carimakāti adhippetā.

そこで、消滅(=滅)のあり方によって、三つの最後の息(=呼吸)の出入りがある。すなわち、生存の最後の息(=呼吸)の出入り、禅定の最後の息(=呼吸)の出入り、死の最後の息(=呼吸)の出入りである。生存においては、欲界(=欲界)の生存で、息(=呼吸)の出入りが行われる。色界(=色界)と無色界(=無色界)の生存では、行われない。それゆえ、それらは生存の最後の息(=呼吸)の出入りである。禅定(=禅定)においては、最初の三つの禅定(=禅定)で、行われる。第四禅(=第四禅)では、行われない。それゆえ、それらは禅定の最後の息(=呼吸)の出入りである。そして、死の想念(=死の心)の前に、十六の心(=十六の心)と共に生じて、死の想念(=死の心)と共に消滅する、それらは、死の最後の息(=呼吸)の出入りと呼ばれる。これらが、ここで、最後の息(=呼吸)の出入りとして意図されている。

Ime kira imaṃ kammaṭṭhānamanuyuttassa bhikkhuno pākaṭā honti ānāpānārammaṇassa suṭṭhu pariggahitattā. Cuticittassa hi purato soḷasamacittassa uppādakkhaṇe uppādaṃ āvajjayato uppādopi nesaṃ pākaṭo hoti, ṭhitiṃ āvajjayato ṭhitipi nesaṃ pākaṭā hoti, bhaṅgaṃ āvajjayato bhaṅgopi nesaṃ pākaṭo hoti. Ito aññaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattappattassa bhikkhuno hi āyuantaraṃ paricchinnaṃ vā hoti aparicchinnaṃ vā, imaṃ pana soḷasavatthukaṃ ānāpānassatiṃ bhāvetvā arahattappattassa āyuantaraṃ paricchinnameva hoti. So ‘‘ettakaṃ dāni me āyusaṅkhārā pavattissanti, na ito para’’nti ñatvā attano dhammatāya eva sarīrapaṭijaggananivāsanapārupanādīni sabbakiccāni katvā akkhīni nimīleti koṭapabbatavihāravāsitissatthero viya, mahākarañjiyavihāravāsimahātissatthero viya, devaputtaraṭṭhe piṇḍapātikatthero viya, cittalapabbatavihāravāsino dvebhātikattherā viya ca.

これらは、この修行(=修行)に精進する比丘(=修行者)にとって、明らかになる。息を吸うことと吐くこと(=安般念)の対象(=対象物)が、よく理解されているからである。死の想念(=死の心)の前に、十六の心(=十六の心)の生成の瞬間に、生成を観照すると、それらの生成もまた明らかになる。持続を観照すると、持続もまた明らかになる。消滅を観照すると、消滅もまた明らかになる。これ(=息を吸うことと吐くこと(=安般念))以外(=以外)の修行(=修行)を修めて、阿羅漢(=阿羅漢)に達した比丘(=修行者)の場合、寿命(=寿命)は、有限であるか、あるいは無限である。しかし、この十六の対象(=十六の事柄)による、息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)を修めて、阿羅漢(=阿羅漢)に達した比丘(=修行者)の場合、寿命(=寿命)は、有限である。その(=比丘)は、「私の寿命(=寿命)の構成要素(=構成要素)は、これだけ続く。これ以上は続かない」と知って、自身の性質(=性質)によって、衣の世話、衣服の着用などの、すべての用事を済ませてから、目を閉じる。コーター・パッバタ(=コーター・パッバタ)の僧院に住んでいた、ティッサ長老のように、マハー・カランジヤ(=マハー・カランジヤ)の僧院に住んでいた、マハー・ティッサ長老のように、デヴァプッタ(=デヴァプッタ)の国に住んでいた、托鉢(=托鉢)をしている長老のように、チッタラ山(=チッタラ山)の僧院に住んでいた、二人の兄弟の長老のように。

Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ – dvebhātikattherānaṃ kireko puṇṇamuposathadivase pātimokkhaṃ osāretvā bhikkhusaṅghaparivuto attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā caṅkame ṭhito juṇhapakkhe padosavelāyaṃ candālokena samantato āsiñcamānakhīradhāraṃ viya gaganatalaṃ rajatapaṭṭasadisaṃ vālikāsanthatañca bhūmibhāgaṃ disvā ‘‘ramaṇīyo vatāyaṃ kālo, deso ca mama ajjhāsayasadiso, kīva ciraṃ nu kho ayaṃ dukkhabhāro vahitabbo’’ti attano āyusaṅkhāre upadhāretvā bhikkhusaṅghaṃ āha – ‘‘tumhehi kathaṃ parinibbāyantā bhikkhū diṭṭhapubbā’’ti. Tatra keci āhaṃsu – ‘‘amhehi āsane nisinnakāva parinibbāyantā diṭṭhapubbā’’ti. Keci ‘‘amhehi ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnakā’’ti. Thero āha – ‘‘ahaṃ dāni vo caṅkamantameva parinibbāyamānaṃ dassayissāmī’’ti. Tato caṅkame tiriyaṃ lekhaṃ katvā ‘‘ahaṃ ito caṅkamakoṭito parakoṭiṃ gantvā nivattamāno imaṃ lekhaṃ patvā parinibbāyissāmī’’ti vatvā caṅkamaṃ oruyha parabhāgaṃ gantvā nivattamāno ekena pādena lekhaṃ akkantakkhaṇeyeva parinibbāyīti.

そこで、この一つの事例の紹介は、二人の兄弟の長老の物語である。ある満月の日、ポサタ(=ポサタ)の日の、戒律(=戒律)を終えた後、比丘(=修行者)たちの集団に囲まれて、自身の住む場所に戻り、歩行(=歩行)をしているとき、夕暮れ時、月の光が、隅々まで、牛乳の川のように、空を覆い、銀の布のような、砂で覆われた地面を見て、「なんと美しい時であろうか、そして、この場所は私の意図に合っている。いつまで、この苦しみの重荷を背負わなければならないのだろうか」と、自身の寿命(=寿命)の構成要素(=構成要素)を考えて、比丘(=修行者)たちの集団に尋ねた。「あなたたちは、どのように涅槃(=涅槃)に入る比丘(=修行者)を見たことがありますか」と。そこで、ある者は言った。「私たちは、座ったまま涅槃(=涅槃)に入るのを見たことがあります」。ある者は言った。「私たちは、空中で結跏趺坐(=結跏趺坐)して座るのを見たことがあります」。長老は言った。「私は今、歩行(=歩行)している最中に涅槃(=涅槃)に入るのをお見せしましょう」。そして、歩行(=歩行)の道に、まっすぐな線を引いて、「私は、ここから歩行(=歩行)の端まで行って、戻ってくるとき、この線を踏んで涅槃(=涅槃)に入るでしょう」と言って、歩行(=歩行)から降りて、反対側まで行って、戻ってくるとき、片足で線を踏んだ瞬間に、涅槃(=涅槃)に入った。

Ānāpānassatisamādhikathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

息を吸うことと吐くこと(=安般念)の瞑想(=修行)による心の静寂さ(=心の静寂さ)の解説、終了。

Paṭhamapaññattikathāvaṇṇanā

最初の規定(=規定)の解説

167. Yadipi ariyā neva attanāva attānaṃ jīvitā voropesuṃ, nāññamaññampi jīvitā voropesuṃ, nāpi migalaṇḍikaṃ samaṇakuttakaṃ upasaṅkamitvā samādapesuṃ, tathāpi yathāvuttehi tīhi pakārehi matānaṃ antare ariyānampi sabbhāvato **‘‘ariyapuggalamissakattā’’**ti vuttaṃ. Na hi ariyā pāṇātipātaṃ kariṃsu na samādapesuṃ, nāpi samanuññā ahesuṃ. Atha vā puthujjanakāle attanāva attānaṃ ghātetvā maraṇasamaye vipassanaṃ vaḍḍhetvā ariyamaggaṃ paṭilabhitvā matānampi ariyānaṃ sabbhāvato imināva nayena attanāva attānaṃ jīvitā voropanassa ariyānampi sabbhāvato ariyapuggalamissakattā ‘‘moghapurisā’’ti na vuttaṃ. ‘‘Te bhikkhū’’ti vuttanti ‘‘kathañhi nāma te, bhikkhave, bhikkhū attanāpi attānaṃ jīvitā voropessantī’’ti ettha ‘‘moghapurisā’’ti avatvā ‘‘te bhikkhū’’ti vuttaṃ.

167. 聖者(=聖者)は、自ら命を絶つこともなく、他者にも命を絶たせることもなく、また、道(=道)を歩む者(=修行者)に尋ねて、命を絶つことを命じることもなかった。それにもかかわらず、前述された三つの方法で死んだ者たちの中で、聖者(=聖者)もまた、本質的に「**聖なる者たちとの混同**」であると言われた。聖者(=聖者)は、殺生(=殺生)を行わず、命を絶つことを命じず、また、同意もなかった。あるいは、俗人(=俗人)の時に、自ら命を絶って、死の瞬間に止観(=止と観)を深めて、聖なる道(=聖なる道)を得た、死んだ者たちの中の聖者(=聖者)もまた、本質的に、この道理によって、自ら命を絶つことが、「愚か者(=愚か者)」とは言われなかった。「その比丘たち」と言われたのは、「どのようにして、比丘たちよ、あなたたちは自ら命を絶つのか」と、「愚か者(=愚か者)」と言わずに、「その比丘たち」と言われたのである。

Anupaññattikathāvaṇṇanā

追加規定(=規定)の解説

168. Itthīsu paṭibaddhacittatā nāma chandarāgena sārattatā sāpekkhabhāvoti āha **‘‘sārattā apekkhavanto’’**ti. Maraṇassa guṇakittanaṃ jīvite ādīnavadassanapubbaṅgamanti āha **‘‘jīvite ādīnavaṃ dassetvā’’**ti. ‘‘Kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitenā’’ti idaṃ jīvite ādīnavadassanaṃ. ‘‘Mataṃ te jīvitā seyyo’’tiādi pana maraṇaguṇakittananti daṭṭhabbaṃ. Lobhādīnaṃ ativiya ussannattā anupaparikkhitvā kataṃ sāhasikakammaṃ kibbisanti vuccatīti āha – **‘‘kibbisaṃ sāhasikakammaṃ lobhādikilesussada’’**nti. Kasmā idaṃ vuccatīti chabbaggiyānaṃyevedaṃ vacanaṃ. Mata-saddo ‘‘gata’’ntiādīsu viya bhāvavacanoti āha **‘‘tava maraṇa’’**nti. Katakāloti katamaraṇakālo. Atha vā kāloti maraṇassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā katakāloti katamaraṇoti attho. Tenevāha **‘‘kālaṃ katvā, maritvā’’**ti. Divi bhavā dibbāti āha **‘‘devaloke uppannehī’’**ti. Samappitoti yutto. Samaṅgībhūtoti sammadeva ekībhāvaṃ gato.

168. 女性に執着することとは、欲愛に染まること、期待することである、と述べている。
「染まり、期待する者」と。死の徳を讃えることは、生への欠点を見ることに先行すると述べている。「生への欠点を見て」と。
「あなたにはこの悪しき、生きがたいものがあるか」とは、生への欠点を見ることである。
「死んだほうが生きるより良い」などとは、死の徳を讃えることだと見なすべきである。
貪欲などの過度の高ぶりにより、よく調べずに行った大胆な行いを「悪業」と呼ぶ、と述べている。「悪業、大胆な行い、貪欲などの煩悩の過ち」と。
なぜこれを述べるのかといえば、六人衆の言葉である。
「死んだ」という言葉は、「去った」などと同じように、状態を表すと述べている。「あなたの死」と。
死んだ時、つまり死んだ時。
あるいは、「時」とは死の別称である、それゆえ「死んだ時」とは死んだ時という意味である。
それゆえ「時を得て、死んで」と述べている。
天に生まれること、それは天である、と述べている。「天界に生まれた者」と。
「満足した」とは、合致したことである。
「合体した」とは、まさに一つになったことである。

Padabhājanīyavaṇṇanā

語義解説

172. Ussukkavacananti pubbakālakiriyāvacanaṃ. Ayañhi samānakattukesu pubbāparakālakiriyāvacanesu pubbakālakiriyāvacanassa niruttivohāro. Sañciccāti imassa padassa ‘‘jānitvā sañjānitvā cecca abhivitaritvā’’ti evaṃ pubbakālakiriyāvasena byañjanānurūpaṃ katvā padabhājane vattabbe tathā avatvā ‘‘jānanto sañjānanto’’ti puggalādhiṭṭhānaṃ katvā ‘‘cecca abhivitaritvā vītikkamo’’ti jīvitā voropanassa ca tadatthavasena niddiṭṭhattā vuttaṃ **‘‘byañjane ādaraṃ akatvā’’**ti. ‘‘Jānanto’’ti avisesena vuttepi ‘‘sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyyā’’ti vuttattā pāṇavisayamettha jānananti āha **‘‘pāṇoti jānanto’’**ti, satto ayanti jānantoti attho. Pāṇoti hi vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ vuccati. ‘‘Manussaviggahoti jānanto’’ti avatvā ‘‘pāṇoti jānanto’’ti vacanaṃ ‘‘manusso aya’’nti ajānitvā kevalaṃ sattasaññāya ghātentassapi pārājikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Teneva eḷakacatukke (pārā. aṭṭha. 2.174) eḷakasaññāya manussapāṇaṃ vadhantassa pārājikāpatti dassitā. Tasmā ‘‘manussaviggaho’’ti avatvā ‘‘pāṇoti jānanto’’ti avisesena vuttaṃ.

172. 「焦慮する」とは、先行する行為を表す言葉である。これは、同じ行為者による先行・後続の行為を表す言葉において、先行する行為を表す言葉の用義である。
「故意に」という言葉について、「知り、自ら進んで、さらに進んで」というように、先行する行為の観点から文字に合致させて語義を説明すべきところ、そのようにせず、「知りながら、自ら進んで」と、人に対する行為として、「さらに進んで、超えること」と、生命を奪うこと、またその意味を特定して示しているため、「文字を顧みずに」と述べている。
「知りながら」と一般的に言っても、「故意に人の命を奪う」と述べられているため、ここでは生命を知ることである、と述べている。「生命とは、知ること」と、すなわち、知る者であるという意味である。
生命とは、通俗的には生き物、究極的には生命力と呼ばれる。
「人の命と知りながら」と言わずに、「生命と知りながら」と言うのは、「これは人である」と知らずに、ただ生き物という認識で殺した場合でも、波羅夷罪となることを示すためである。
それゆえ、エラカの四人(波羅夷注釈書 2.174)で、エラカという認識で人の命を殺した場合に波羅夷罪となると示されている。
それゆえ、「人の命」と言わずに、「生命と知りながら」と一般的に述べている。

Sañjānantoti ettha saha-saddena samānattho saṃ-saddoti āha – ‘‘teneva pāṇajānanākārena saddhiṃ **jānanto’’**ti, teneva pāṇajānanākārena saddhiṃ jīvitā voropemīti jānantoti attho. Yadipi ekasseva cittassa ubhayārammaṇabhāvāsambhavato pāṇoti jānanena saddhiṃ jīvitā voropemīti jānanaṃ ekakkhaṇe na sambhavati, pāṇotisaññaṃ pana avijahitvā māremīti jānanaṃ sandhāya ‘‘teneva…pe… saddhiṃ jānanto’’ti vuttaṃ. Tasmā saddhinti avijahitvāti vuttaṃ hoti. Keci pana ‘‘ñātapariññāya diṭṭhasabhāvesu dhammesu tīraṇapariññāya tilakkhaṇaṃ āropetvā ‘rūpaṃ anicca’ntiādinā sabhāvena saddhiṃ ekakkhaṇe aniccādilakkhaṇajānanaṃ viya ‘imaṃ pāṇaṃ māremī’ti attano kiriyāya saddhiṃyeva jānātī’’ti vadanti. Apare pana ācariyā tatthāpi evaṃ na kathenti.

「自ら進んで」とは、ここでは「同じ」という意味の「サ」と結びついて「共に」と述べている。「同じ生命を知るというあり方と共に、知ること」と、すなわち、同じ生命を知るというあり方と共に、生命を奪うと知っているという意味である。
たとえ一つの心に二つの対象があることは不可能であっても、生命を知ることと、生命を奪うと知ることは、一瞬には成り立たない。
しかし、生命という認識を失わずに殺そうと知ることに関して、「同じ…等…共に知ること」と述べている。
それゆえ、「共に」とは、失わずに、という意味である。
一部の人々は、「知ることによって理解し、その本質を見た法に、三つの相を当てはめて、『形は無常である』などのように、そのあり方と共に、一瞬のうちに無常などの相を知ることのように、『この生命を殺そう』と、自らの行いと共に知る」と述べている。
他の学者は、そこでもそのようには言わない。

Vadhakacetanāvasena cetetvāti ‘‘imaṃ māremī’’ti vadhakacetanāya cintetvā. Pakappetvāti ‘‘vadhāmi na’’nti evaṃ cittena paricchinditvā. Abhivitaritvāti sanniṭṭhānaṃ katvā. Tenevāha **‘‘nirāsaṅkacittaṃ pesetvā’’**ti. Upakkamavasenāti sāhatthikādiupakkamavasena. Evaṃ pavattassāti evaṃ yathāvuttavidhinā pavattassa. Kiñcāpi ‘‘sañciccā’’ti imassa vippakatavacanattā ‘‘jīvitā voropeyyā’’ti imināva aparakālakiriyāvacanena sabbathā pariniṭṭhitavītikkamo vutto, tathāpi ‘‘sañciccā’’ti iminā vuccamānaṃ apariyositavītikkamampi avasānaṃ pāpetvā dassetuṃ **‘‘vītikkamo’’**ti padabhājanaṃ vuttaṃ. Tenevāha **‘‘ayaṃ sañciccasaddassa sikhāppatto atthoti vuttaṃ hotī’’**ti.

「殺す意図のあり方によって意図して」とは、「これを殺そう」と、殺す意図で考えて、ということである。
「企てて」とは、「殺すのか、殺さないのか」と、心で区分して、ということである。
「さらに進んで」とは、決断して、ということである。
それゆえ、「疑いなく心を進めて」と述べている。
「企てのあり方によって」とは、大胆な行いなどの企てのあり方によって、ということである。
「このように進む」とは、このように述べられた方法で進む、ということである。
たとえ「故意に」という言葉が、その意味を完了させていないため、「生命を奪う」という言葉だけで、すべての完了した超える行為が述べられているとしても、「故意に」という言葉で述べられている、まだ終わっていない超える行為も、終わりまで示して示すために、「超えること」という言葉の語義が述べられている。
それゆえ、「これは故意という言葉の極致に達した意味である」と述べられている。

Ādito paṭṭhāyāti paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ uppannakalalarūpato paṭṭhāya. Sayanti etthāti seyyā, mātukucchisaṅkhāto gabbho seyyā etesanti gabbhaseyyakā, aṇḍajā jalābujā ca. Tesaṃ gabbhaseyyakānaṃ vasena sabbasukhumattabhāvadassanatthaṃ **‘‘yaṃ mātukucchismi’’**ntiādi vuttaṃ, na pārājikavatthuniyamanatthaṃ. Opapātikasaṃsedajāpi hi manussā pārājikavatthumeva. Na cevimaṃ sabbapaṭhamaṃ manussaviggahaṃ jīvitā voropetuṃ sakkā. Paṭisandhicittena hi saddhiṃ tiṃsa kammajarūpāni nibbattanti, tesu pana ṭhitesuyeva soḷasa bhavaṅgacittāni uppajjitvā nirujjhanti. Etasmiṃ antare gahitapaṭisandhikassa dārakassa vā mātuyā vā panassa antarāyo natthi. Ayañhi maraṇassa anokāso nāma. Ekasmiñhi soḷasacittakkhaṇe kāle dārakassa maraṇaṃ natthi tadā cuticittassa asambhavato, mātuyāpi tattakaṃ kālaṃ anatikkamitvā tadanantareyeva cavanadhammāya gabbhaggahaṇasseva asambhavato. Cittaggahaṇeneva avinābhāvato sesaarūpadhammānampi gahitattā rūpakāyupatthambhitasseva ca nāmakāyassa pañcavokāre pavattisabbhāvato vuttaṃ **‘‘sakalāpi pañcavokārapaṭisandhi dassitā hotī’’**ti. Tattha sakalāpi pañcavokārapaṭisandhīti paripuṇṇā anūnā rūpādipañcakkhandhānaṃ paṭisandhīti evamattho gahetabbo, na pana sakalāpi pañcavokārabhave paṭisandhīti. Tenevāha **‘‘tasmā tañca paṭhamaṃ cittaṃ…pe… kalalarūpanti ayaṃ sabbapaṭhamo manussaviggaho’’**ti. ‘‘Tadahujātassa eḷakassa lomaṃ jātiuṇṇā’’ti keci. ‘‘Himavantappadese jātimantaeḷakalomaṃ jātiuṇṇā’’ti apare. Sukhumajātilomā eva kira keci eḷakā himavante vijjanti. ‘‘Gabbhaṃ phāletvā gahitaeḷakalomaṃ jātiuṇṇā’’ti aññe.

「最初から」とは、生まれてくる意識と共に生じた「カララ」という形から、ということである。
「住む」とは、そこで住むこと、母親の胎内にいる胎児が住む場所である、それが住む場所である、胎生、卵生、湿生。
それらの胎生のものたちのあり方によって、すべての微細さを示すために、「母親の胎内に」という言葉などが述べられているのであって、波羅夷の事柄を規定するためではない。
卵生、湿生、化生の人々も波羅夷の事柄である。
そして、この最初の人間の姿を生命から奪うことはできない。
生まれてくる意識と共に、三十の業から生じる形が生まれるが、その中に存在している間、十六の刹那の意識が生じては消滅する。
この間に、生まれ変わりを受け入れた赤ん坊や母親の、あるいはそのものの障害はない。
これは死の機会がない、ということである。
一瞬の十六刹那の間、赤ん坊の死はない、その時、断滅の意識がないため、母親もその間、過ぎることなく、その直後に断滅する性質があるため、胎児を受け入れること自体がないためである。
意識の受け入れによって、他の形も受け入れられているため、形ある身体に支えられた、名色(心と形)の五蘊で働く性質のため、「完全な五蘊の生まれ変わりが示されている」と述べられている。
そこでの「完全な五蘊の生まれ変わり」とは、完全で、不足のない形などの五蘊の生まれ変わりである、という意味であり、五蘊の世界での生まれ変わりではない。
それゆえ、「それゆえ、その最初の意識…等…カララの形である、これが最初の人間である」と述べられている。
「その時に生まれたエラカの毛、生まれながらの毛」と一部の人々は言う。
「ヒマラヤ地方で生まれたエラカの毛、生まれながらの毛」と他の人々は言う。
微細な生まれながらの毛だけが、一部のエラカはヒマラヤにいる、と。
「胎児を裂いて取ったエラカの毛、生まれながらの毛」と、さらに他の人々は言う。

Ekena aṃsunāti khuddakabhāṇakānaṃ matena vuttaṃ. Tathā hi ‘‘gabbhaseyyakasattānaṃ paṭisandhikkhaṇe pañcakkhandhā apacchā apure ekato pātubhavanti. Tasmiṃ khaṇe pātubhūtā kalalasaṅkhātā rūpasantati parittā hoti khuddakamakkhikāya ekavāyāmena pātabbamattā’’ti vatvā puna ‘‘atibahuṃ etaṃ, saṇhasūciyā tele pakkhipitvā ukkhittāya paggharitvā agge ṭhitabindumatta’’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘‘ekakese telato uddharitvā gahite tassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta’’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘‘imasmiṃ janapade manussānaṃ kese aṭṭhadhā phālite tato ekakoṭṭhāsappamāṇo uttarakurukānaṃ keso, tassa pasannatilatelato uddhaṭassa agge ṭhitabindumatta’’nti vuttaṃ. Tampi paṭikkhipitvā ‘‘jātiuṇṇā nāma sukhumā, tassā ekaaṃsuno pasannatilatele pakkhipitvā uddhaṭassa paggharitvā agge ṭhitabindumatta’’nti (vibha. aṭṭha. 26) khuddakabhāṇakehi vuttaṃ. Saṃyuttabhāṇakā pana ‘‘tīhi jātiuṇṇaṃsūhi katasuttagge saṇṭhitatelabinduppamāṇaṃ kalalaṃ hotī’’ti (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.235) vadanti. **‘‘Accha’’**nti vuttamatthaṃ pariyāyantarena vibhāveti **‘‘vippasanna’’**nti.

「一本の毛」とは、末梢的な語り手の言葉である。
そのように、「胎児の生き物の生まれ変わりの瞬間、五蘊が後にも先にもなく、一度に現れる。
その瞬間に現れた、カララと呼ばれる形の流れは、非常に小さく、小さなハエの一羽の羽ばたきほどである」と述べ、さらに「これは多すぎる、細い針を油に浸して持ち上げたときに、滴り落ちて先端にできた滴ほど」と述べられている。
それも否定して、「一本の毛、油から引き上げたもの、その先端の滴ほど」と述べられている。
それも否定して、「この国の人々の髪を八つに裂き、そのうちの一片ほどの量、北倶羅陀の髪、それを澄んだごま油から引き上げた先端の滴ほど」と(ヴィバハ・アッタカター 2.26)末梢的な語り手は述べている。
サンユッタ・バーハナカーは、「三本の生まれながらの毛で作られた糸の先端にできた油の滴ほど、カララはできる」と(サンユッタ・ニカーヤ・アッタカター 1.1.235)述べている。
「清らかな」という言葉の意味を、別の言葉で説明している。「澄んだ」と。

Sappimaṇḍoti pasannasappi. Yathāti idaṃ ānetvā etthāpi sambandhitabbaṃ, sappimaṇḍopi vuttabinduppamāṇova idha adhippeto. Evaṃvaṇṇappaṭibhāganti vuttappamāṇasaṇṭhānaparicchinnaṃ. Atha vā evaṃvaṇṇappaṭibhāganti evaṃvaṇṇaṃ evaṃsaṇṭhānañca. Paṭibhajanaṃ vā paṭibhāgo, sadisatābhajanaṃ sadisatāpattīti attho. Evaṃvidho vaṇṇappaṭibhāgo rūpato saṇṭhānato ca sadisatāpatti etassāti evaṃvaṇṇappaṭibhāgaṃ. Kalalanti pavuccatīti bhūtupādārūpasaṅkhāto santānavasena pavattamāno attabhāvo kalalaṃ nāmāti kathīyati. Vīsavassasatāyukassāti nidassanamattaṃ tato ūnādhikāyukamanussānampi sabbhāvato.

「澄んだ油」とは、澄んだ油である。
「〜のように」とは、ここで繋げて理解すべきである。澄んだ油も、述べられた滴ほどの量であることが、ここでは意図されている。
「〜のような形」とは、述べられた量、形によって限定されたもの。
あるいは、「〜のような形」とは、そのような形、そのような形である。
「区別」あるいは「似ていること」とは、似ていること、似ていることの獲得である、という意味である。
そのような形、そのような形(の区別)を持つものである、形と形(の区別)によって似ていることの獲得を持つ、という意味である。
「カララ」と呼ばれる、とは、生まれてきた形という存在の流れによって、成り立っている状態がカララと呼ばれる、と語られている。
「二百年の寿命を持つ」とは、まさにその年齢、それより少ない、あるいは多い寿命の人々にも、すべてのあり方として。

Kalalakālepīti paṭhamasattāhabbhantare yaṃ santativasena pavattamānaṃ kalalasaṅkhātaṃ attabhāvaṃ jīvitā voropetuṃ sakkā, taṃ sandhāya vadati. Tato vā uddhanti dutiyasattāhādīsu abbudādibhāvappattaṃ sandhāya vuttaṃ. Nanu ca uppannānaṃ dhammānaṃ sarasanirodheneva nirujjhanato antarā upacchedo na sakkā kātuṃ, ‘‘tasmā…pe… jīvitindriyaṃ upacchindati uparodhetī’’ti kasmā vuttanti āha – **‘‘jīvitindriyassa paveṇīghaṭanaṃ…pe… uparodhetīti vuccatī’’**ti. Kathañcāyamattho viññāyatīti āha **‘‘svāyamattho’’**tiādi.

「カララの時でも」とは、最初の七日間以内に、流れによって成り立っているカララと呼ばれる状態を生命から奪うことができる、ということを指して述べている。
あるいは、それ以降、第二の七日間などで、アブブダなどの状態になったものを指して述べられている。
しかし、生まれたものの性質は、その性質の消滅によって消滅するため、途中で絶つことはできない。
「それゆえ…等…生命力を絶つ、あるいは妨げる」と、なぜ述べられているのか、と問うて、
「生命力の流れを止める…等…妨げる、と呼ばれる」と述べている。
どのようにこの意味が理解されるのか、と問うて、「この意味」という言葉から始めている。

Etthāha (sārattha. ṭī. 1.5; itivu. aṭṭha. 74) – khaṇe khaṇe nirujjhanasabhāvesu saṅkhāresu ko hanti, ko vā haññati, yadi cittacetasikasantāno, so arūpatāya na chedanabhedanādivasena vikopanasamattho, napi vikopanīyo. Atha rūpasantāno, so acetanatāya kaṭṭhakaliṅgarūpamoti na tattha chedanādinā pāṇātipāto labbhati yathā matasarīre. Payogopi pāṇātipātassa yathāvutto paharaṇappahārādiko atītesu vā saṅkhāresu bhaveyya anāgatesu vā paccuppannesu vā, tattha na tāva atītānāgatesu sambhavati tesaṃ abhāvato, paccuppannesu ca saṅkhārānaṃ khaṇikattā saraseneva nirujjhanasabhāvatāya vināsābhimukhesu nippayojano payogo siyā, vināsassa ca kāraṇarahitattā na paharaṇappahārādippayogahetukaṃ maraṇaṃ, nirīhakatāya ca saṅkhārānaṃ kassa so payogo, khaṇikattā vadhādhippāyasamakālabhijjanakassa kiriyāpariyosānakaālānavaṭṭhānato kassa vā pāṇātipātakammabaddhoti?

(サーラッタ・ティーカ 1.5; イティヴッタカ・アッタカター 74)では、
「瞬間瞬間に消滅する性質を持つものたちの中で、誰が殺し、誰が殺されるのか?
もし心の働きの流れなら、それは形がないため、切ったり砕いたりして破壊する力はない。
あるいは、形体の流れなら、それは無意識であるため、木や棒のような形であり、切断などによって生命を奪うことはできない、まるで死体のように。
また、生命を奪う行為は、述べられたような打撃や攻撃など、過去や未来、あるいは現在に起きることである。
しかし、過去や未来には、それらがないため成り立たない。
現在においては、ものたちの刹那的な性質、その性質の消滅によって消滅する性質のため、消滅に向かっているものに無意味な働きかけだろう。
消滅の原因がないため、打撃や攻撃などの働きかけによる死ではなく、無力さのために、ものたちの何に対する働きかけだろうか。
刹那的であるため、殺すという意図と同時に起こるもの、その行いの終わりにならないため、何に対する生命の奪いであるのか?
あるいは、何によって殺されたのか?

Vuccate – vadhakacetanāsahito saṅkhārānaṃ puñjo sattasaṅkhāto hanti. Tena pavattitavadhappayoganimittaṃ apagatusmāviññāṇajīvitindriyo matavohārappavattinibandhano yathāvuttavadhappayogākaraṇe uppajjanāraho rūpārūpadhammasamūho haññati, kevalo vā cittacetasikasantāno vadhappayogāvisayabhāvepi tassa pañcavokārabhave rūpasantānādhīnavuttitāya rūpasantāne parena payojitajīvitindriyupacchedakapayogavasena tannibbattivinibandhakavisadisarūpuppattiyā vihate vicchedo hotīti na pāṇātipātassa asambhavo, napi ahetuko pāṇātipāto, na ca payogo nippayojano paccuppannesu saṅkhāresu katappayogavasena tadanantaraṃ uppajjanārahassa saṅkhārakalāpassa tathā anuppattito. Khaṇikānaṃ saṅkhārānaṃ khaṇikamaraṇassa idha maraṇabhāvena anadhippetattā santatimaraṇassa ca yathāvuttanayena sahetukabhāvato na ahetukaṃ maraṇaṃ, na ca katturahito pāṇātipātappayogo nirīhakesupi saṅkhāresu sannihitatāmattena upakārakesu attano attano anurūpaphaluppādane niyatesu kāraṇesu kattuvohārasiddhito yathā ‘‘padīpo pakāseti, nisākaro candimā’’ti. Na ca kevalassa vadhādhippāyasahabhuno cittacetasikakalāpassa pāṇātipāto icchito santānavasena avaṭṭhitasseva paṭijānanato, santānavasena pavattamānānañca padīpādīnaṃ atthakiriyāsiddhi dissatīti attheva pāṇātipātena kammunā baddho. Ayañca vicāro adinnādānādīsupi yathāsambhavaṃ vibhāvetabbo.

「述べられている」とは、殺す意図を伴うものたち、すなわち、生き物と呼ばれるものの集まりが殺す、ということである。
それによって、殺すという働きかけの対象となっていた、離れていない生命力を持つもの、死という言葉の現れる原因となる、述べられた殺す働きかけがなければ生じるはずの形や形のないものの集まりが殺される。
あるいは、単に心の働きの流れが、殺す働きかけの対象ではないとしても、その五蘊の世界の形体の流れに依存して生きているため、形体の流れが他者によって、生命力を絶つ働きかけによって、それによって生じる、それに似た形が生じることで、壊され、途絶えることがある。
したがって、生命を奪うことが成り立たないわけではなく、原因のない生命を奪うことでもない。
そして、無意味な生命を奪うことでもない。現在におけるものたちへの働きかけによって、その直後に生じるはずのものたちの集まりが、そのように生じないためである。
刹那的なものたちの、刹那的な死は、ここでは死として意図されていないため、流れの死は、述べられたように、原因のある死であり、原因のない死ではない。
そして、行為者なしの生命を奪う行為ではない。無力なものたちにも、自らに合った結果を生じさせるために、働きかける原因が、行為者という言葉を確定させる。
まるで「ランプは照らす、月は夜を照らす」というように。
そして、単なる殺す意図を伴う心の働きの集まりだけが、生命を奪うと意図されているのではなく、流れによって成り立っているもの、そして流れによって成り立っているもの(ランプなど)が、実際に効果を発揮することが見られる、ということである。
それゆえ、生命を奪うという行為によって、業によって縛られる。
そして、この考察は、与えられていないものを盗むなどの行為についても、それぞれの状況に応じて説明されるべきである。

Voropetuṃ na sakkāti upakkamena voropetuṃ na sakkā. Sattaṭṭhajavanavāramattanti khuddakabhāṇakānaṃ matena vuttaṃ. Saṃyuttabhāṇakā pana ‘‘rūpasantati arūpasantatī’’ti dve santatiyo vatvā ‘‘udakaṃ akkamitvā gatassa yāva tīre akkantaudakalekhā na vippasīdati, addhānato āgatassa yāva kāye usumabhāvo na vūpasammati, ātapā āgantvā gabbhaṃ paviṭṭhassa yāva andhakārabhāvo na vigacchati, antogabbhe kammaṭṭhānaṃ manasi karitvā divā vātapānaṃ vivaritvā olokentassa yāva akkhīnaṃ phandanabhāvo na vūpasammati, ayaṃ rūpasantati nāma. Dve tayo javanavārā arūpasantati nāmā’’ti vatvā ‘‘tadubhayampi santatipaccuppannaṃ nāmā’’ti vadanti. Majjhimabhāṇakā pana vadanti ‘‘ekadvesantativārapariyāpannaṃ santatipaccuppannaṃ. Tattha andhakāre nisīditvā ālokaṭṭhānaṃ gatassa na ca tāva ārammaṇaṃ pākaṭaṃ hoti. Yāva pana taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare pavattā rūpasantati arūpasantati vā ekadvesantativārā nāmāti veditabbā. Ālokaṭṭhāne caritvā ovarakaṃ paviṭṭhassapi na tāva sahasā rūpaṃ pākaṭaṃ hoti. Yāva pana taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare pavattā rūpasantati arūpasantati vā ekadvesantativārā veditabbā. Dūre ṭhatvā pana rajakānaṃ hatthavikāraṃ ghaṇṭibheriākoṭanavikārañca disvāpi na tāva saddaṃ suṇāti. Yāva pana taṃ suṇāti, etasmimpi antare ekadvesantativārā veditabbā’’ti. Ettha ca ālokaṭṭhānato ovarakaṃ paviṭṭhassa pageva tattha nisinnassa yāva rūpagataṃ pākaṭaṃ hoti, tattha upaḍḍhavelā avibhūtappāyā, upaḍḍhavelā vibhūtappāyā tadubhayaṃ gahetvā ‘‘dvesantativārā’’ti vuttaṃ, tayidaṃ na sabbasādhāraṇaṃ, ekaccassa sīghampi pākaṭaṃ hotīti ‘‘ekadvesantativārā’’ti ekaggahaṇampi kataṃ.

除去しようとしても、工夫によって除去することはできない。7、8回の javanavāra(瞬間)だけというのは、小誦師たちの見解によるものである。しかし、相応部諸師は「形相の連続(rūpasantati)」「形相なき連続(arūpasantati)」という2つの連続を説き、それから「水を渡らずに行った者の、岸辺に至るまでの水の痕跡が消えないように」「遠くから来た者の、身体の熱が冷めないように」「暑いところから来て胎内に入った者の、暗闇が晴れないように」「胎内にいて禅定を念じ、昼に窓を開けて外を見ている者の、眼の痙攣が止まらないように」「これが形相の連続である。2、3回の javanavāra が形相なき連続である」と説き、「これら両方とも連続して現前するものである」と言う。中部諸師は、「1回または2回の javanavāra に含まれる連続して現前するもの。その中で、暗闇の中に座って明るい場所に出たとき、すぐには対象が明らかにならない。それが明らかになるまでの間、生じている形相の連続または形相なき連続は、1回または2回の javanavāra であると知るべきである。明るい場所を歩き回って部屋に入った者も、すぐには対象がはっきりと見えない。それが明らかになるまでの間、生じている形相の連続または形相なき連続は、1回または2回の javanavāra であると知るべきである。遠くに立って、踊り子たちの手の動きや、太鼓や笛の音の動きを見ても、すぐには音は聞こえない。それが聞こえるまでの間も、1回または2回の javanavāra である」と言う。ここで、明るい場所から部屋に入った者が、そこで座ってから対象が明らかになるまでの間、その半分は不明瞭で、半分は明瞭である。それら両方をとって「2回の javanavāra」と言ったが、これはすべての人に共通するわけではなく、人によってはすぐに明瞭になることもあるため、「1回または2回の javanavāra」と、1回だけを挙げることもあった。

Sabhāgasantativasenāti kusalākusalasomanassupekkhādinā sabhāgasantativasena. Iminā arūpasantati dassitā. Sattaṭṭhajavanavāramattanti ca kāmāvacarajavanavaseneva veditabbaṃ, na itarajavanavasena. Na hi te parimitakālā, antarā pavattabhavaṅgādayopi tadantogadhāti daṭṭhabbā. Yāva vā uṇhato āgantvātiādinā pana rūpasantatiṃ dasseti. Andhakāraṃ hotīti andhakāraṃ na vigacchati. Santatipaccuppannañcettha aṭṭhakathāsu āgataṃ, addhāpaccuppannaṃ sutte. Tathā hi bhaddekarattasutte addhāpaccuppannaṃ sandhāya ‘‘yo cāvuso mano, ye ca dhammā, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ, chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīratī’’ti (ma. ni. 3.284) vuttaṃ. Ettha hi manoti sasampayuttaṃ viññāṇamāha. Dhammāti ārammaṇadhammā. Manoti vā manāyatanaṃ. Dhammāti vedanādayo arūpakkhandhā. Ubhayametaṃ paccuppannanti addhāpaccuppannaṃ etaṃ ubhayaṃ hotīti attho. Viññāṇanti nikantiviññāṇaṃ. Tañhi tasmiṃ paccuppanne chandarāgavasena paṭibaddhaṃ hoti. Abhinandatīti taṇhādiṭṭhābhinandanāhi abhinandati. Tathābhūto ca vatthupariññāya abhāvato tesu paccuppannesu dhammesu saṃhīrati, taṇhādiṭṭhīhi ākaḍḍhīyatīti attho. Ettha ca ‘‘dvādasāyatanāni ekaṃ paccuppanna’’nti āgatattā tattha pavatto chandarāgo addhāpaccuppannārammaṇo, na khaṇapaccuppannārammaṇoti viññāyati.

同種の連続によって、すなわち、善・悪・喜・捨などの同種の連続によって。これにより、形相なき連続が示されている。7、8回の javanavāra というのも、欲界の javanavāra によるものであり、他の階層の javanavāra によるものではないと知るべきである。なぜなら、それらは限定された時間ではなく、その間に生じる刹那(bhavanga)なども含まれると見なされるからである。暑いところから来た、などの記述は、形相の連続を示している。暗闇になるとは、暗闇が晴れないことである。連続して現前する、ということは、注釈書に現れるものであり、経典では「時間的に現前する」とされている。なぜなら、『讃岐経』において、時間的に現前するものについて、「比丘よ、心と法、これら両方は現前する。その現前したものに、欲に結びついた意識が生じると、その意識を喜び、その喜びによって現前する法に没入する」と説かれている(『中部経典』3.284)。ここで、心とは、それに伴う意識のことである。法とは、対象となる法のことである。心とは、または、心の器官のことである。法とは、受などの形相なき要素のことである。これら両方が現前する、とは、時間的に現前するこれら両方である、という意味である。意識とは、断ち切られた意識のことである。それは、その現前したものに、欲によって結びついたものとなる。喜ぶとは、渇愛や見解によって喜ぶことである。そのような状態となり、対象を完全に理解できないために、それらの現前するものに没入し、渇愛や見解によって引きずり込まれる、という意味である。ここで、「12の器官は1つの現前するもの」とあるため、そこで生じる欲は、時間的に現前する対象によるものであり、瞬間的に現前する対象によるものではないと理解される。

Sattoti khandhasantāno. Tattha hi sattapaññatti. Jīvitindriyanti rūpārūpajīvitindriyaṃ. Rūpajīvitindriye hi vikopite itarampi taṃsambandhatāya vinassatīti. Taṃ vuttappakāramevāti taṃ jīvitindriyātipātanavidhānaṃ heṭṭhā vuttappakārameva. Saraseneva patanasabhāvassa antarā eva atīva pātanaṃ atipāto, saṇikaṃ patituṃ adatvā sīghapātananti attho. Atikkamma vā satthādīhi abhibhavitvā pātanaṃ atipāto, pāṇassa atipāto pāṇātipāto. Yāya cetanāya pavattamānassa jīvitindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraṇahetu taṃmahābhūtapaccayā uppajjanamahābhūtā nuppajjissanti, sā tādisappayogasamuṭṭhāpikā vadhakacetanā pāṇātipāto. Tenāha **‘‘yāya cetanāyā’’**tiādi.

存在とは、要素の連続である。そこに、存在という概念がある。生命力とは、物質的生命力と非物質的生命力のことである。物質的生命力が破壊されると、それに関連する非物質的生命力も滅びるからである。そのように説かれた通り、とは、生命力を奪う方法について、先に説かれた通りである。急激な落下、とは、本来ゆっくり落ちるもの(saranaseneva patanasabhāvassa)が、途中で急激に落ちること、ゆっくり落ちることを許さずに、急激に落とすこと、という意味である。あるいは、武器などによって乗り越えて奪うこと(atikkamma vā satthādīhi abhibhavitvā pātanaṃ)は、殺生である。生命を奪うことである。どのような意志によって、活動している生命力の拠り所である四大元素に、工夫を凝らすことによって、それらの四大元素から生じる四大元素が生じなくなるか、そのように仕向ける殺人の意志が、殺生である。それゆえに「どのような意志によって」と始まるのである。

Paharaṇanti kāyaviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ. Āṇāpananti vacīviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ. Teneva ‘‘sāvetukāmo na sāvetī’’tiādi vuttaṃ. Upanikkhipananti asiādīnaṃ tassa upanikkhipanaṃ.

攻撃とは、身体的認識を伴う殺人の意志によって、目的とするものを達成することである。命令とは、言語的認識を伴う殺人の意志によって、目的とするものを達成することである。それゆえに「聞かせようとしても聞かせない」などと説かれている。取り置くとは、剣などの武器を取り置くことである。

Aṭṭhakathāsu vuttamatthaṃ saṅkhipitvā dassento **‘‘saṅkhepato’’**tiādimāha. Tattha vijjāparijappananti mantaparijappanaṃ. Idāni aṭṭhakathāsu vitthāritamatthaṃ dassento āha **‘‘aṭṭhakathāsu panā’’**tiādi. Tattha āthabbaṇikāti āthabbaṇavedavedino. Āthabbaṇaṃ payojentīti āthabbaṇavedavihitaṃ mantaṃ tattha vuttavidhinā payojenti. Āthabbaṇikā hi sattāhaṃ aloṇakaṃ bhuñjitvā dabbe attharitvā pathaviyaṃ sayamānā tapaṃ caritvā sattame divase susānabhūmiṃ sajjetvā sattame pade ṭhatvā hatthaṃ vaṭṭetvā vaṭṭetvā mukhena vijjaṃ parijappanti, atha nesaṃ kammaṃ samijjhati. Paṭisenāyāti idaṃ heṭṭhā upari vā padadvayena sambandhamupagacchati. Ītiṃ uppādentīti ḍaṃsitvā māraṇatthāya vicchikādīnaṃ vissajjanavasena pīḷaṃ uppādenti. Etīti īti. Upaddavanti tato adhikatarapīḷaṃ. Pajjarakanti visamajjaraṃ. Sūcikanti aṅgapaccaṅgāni sūcīhi viya vijjhitvā pavattamānaṃ sūlaṃ. Visūcikanti sasūlaṃ āmātisāraṃ. Pakkhandiyanti rattātisāraṃ. Vijjaṃ parivattetvāti gandhāravijjādikaṃ attano vijjaṃ katupacāraṃ parijappitvā mantapaṭhanakkamena paṭhitvā. Tehīti tehi vatthūhi.

注釈書に説かれた意味を要約して示し、「要約すれば」と始まる。そこで、呪文の理解とは、呪文の推論である。今、注釈書に詳述された意味を示し、「注釈書においては」と始まる。そこで、アータルバニカとは、アータルバ(Atharva)のヴェーダを知る者たちである。アータルバを実践するとは、アータルバのヴェーダによって説かれた呪文を、そこに説かれた方法で実践する者たちである。アータルバニカは、7日間塩気のないものを食べ、物質に混ぜて、大地に注ぎながら修行し、7日目に墓地を整え、7歩の場所で立ち、手を回して口で呪文を推論する。そうすると、彼らの願いは叶う。それを遠ざけるとは、これは、下に、あるいは上に、2つの語句で関連する。イーティ(īti)を生じさせるとは、噛みついて殺す目的で、サソリなどを放って苦痛を生じさせることである。イーティとは、イーティ。災害とは、それよりもさらに大きな苦痛。パジャラカ(pajjaraka)とは、震えを伴う病。スチカ(sūcika)とは、手足の各部分が針で刺されたように、激しい痛みを生じること。ビスチカ(visūcika)とは、激しい痛みを伴う赤痢。パッカンディヤ(pakkhandiya)とは、血痢。呪文を唱え終えてとは、ガンダーラ(gandhara)の呪文などの、自分の呪文を習得し、呪文を唱える行為によって唱えること。それらによってとは、それらの対象によって。

Payojananti pavattamānaṃ. Disvātiādi diṭṭhavisādīnaṃ yathākkamena vuttaṃ. Dvattibyāmasatappamāṇanāguddharaṇeti dvattibyāmasatappamāṇe mahākāye nimminitvā ṭhitānaṃ nāgānaṃ uddharaṇe. Kumbhaṇḍānanti kumbhaṇḍadevānaṃ. Te kira devā mahodarā honti, rahassaṅgampi ca nesaṃ kumbho viya mahantaṃ hoti, tasmā ‘‘kumbhaṇḍā’’ti vuccanti. Vessavaṇassa yakkhādhipatibhāvepi nayanāvudhena kumbhaṇḍānaṃ maraṇassa idha vuttattā tesupi tassa āṇāpavatti veditabbā.

実践とは、活動していること。見ること、などとは、見たことによる悲嘆などの、それぞれに応じて説かれている。200尋(byāma)のナーガ(nāga)を呼び出すとは、200尋の巨大な身体を持ったナーガを出現させて、そこに立たせることである。クンバンダー(kumbhaṇḍa)たちとは、クンバンダー神のことである。彼らは巨大な腹を持っており、その睾丸も壺のように巨大であるため、「クンバンダー」と呼ばれる。ヴァイシュラヴァナ(Vessavaṇa)がヤクシャ(yakṣa)の王であるにもかかわらず、ここではクンバンダーの死が彼によって示されているため、彼らにも彼の命令が及ぶと知るべきである。

Kecīti mahāsaṅghikā. ‘‘Aho vata yaṃ taṃ kucchigataṃ gabbhaṃ na sotthinā abhinikkhameyyā’’ti pāṭho sundarataro. ‘‘Aho vatāyaṃ ta’’ntipi pāṭho. ‘‘Ayaṃ itthī taṃ kucchigataṃ gabbhaṃ na sotthinā abhinikkhāmeyyā’’ti vattabbaṃ. Kulumbassāti gabbhassa kulasseva vā, kuṭumbassāti vuttaṃ hoti. Bhāvanāmayiddhiyāti adhiṭṭhāniddhiṃ sandhāya vadanti. Ghaṭabhedanaṃ viya iddhivināso, agginibbāpanaṃ viya parūpaghātoti upamāsaṃsandanaṃ. Taṃ tesaṃ icchāmattamevāti etthāyaṃ vicāraṇā – tumhe iddhiyā parūpaghātaṃ vadetha, iddhi nāma cesā adhiṭṭhāniddhi vikubbaniddhi manomayiddhi ñāṇavipphāriddhi samādhivipphāriddhi ariyiddhi kammavipākajiddhi puññavatoiddhi vijjāmayiddhi tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhīti dasavidhā. Tattha kataraṃ iddhiṃ vadethāti? Bhāvanāmayanti. Kiṃ pana bhāvanāmayiddhiyā parūpaghātakammaṃ hotīti? Āma ekavāraṃ hoti. Yathā hi ādittagharassa upari udakabharite ghaṭe khitte ghaṭopi bhijjati, aggipi nibbāyati, evameva bhāvanāmayiddhiyā ekavāraṃ parūpaghātakammaṃ hoti, tato paṭṭhāya pana sā nassatīti. Atha ne ‘‘bhāvanāmayiddhiyā neva ekavāraṃ, na dve vāre parūpaghātakammaṃ hotī’’ti vatvā saññattiṃ āgacchantā pucchitabbā ‘‘bhāvanāmayiddhi kiṃ kusalā, akusalā, abyākatā, sukhāya vedanāya sampayuttā, dukkhāya, adukkhamasukhāya, savitakkasavicārā, avitakkavicāramattā, avitakkaavicārā, kāmāvacarā, rūpāvacarā, arūpāvacarā’’ti.

一部の人々とは、大衆部(mahāsāṅghika)のことである。「ああ、願わくば、その胎児が、無事に生まれてこないように」という経文の方がより良い。「ああ、願わくば、この者が」という経文もある。「この女性が、その胎児を無事に産むことができないように」と言うべきである。クンバ(kulumba)とは、胎児のこと、または、家族のこと、という言葉である。修行による神通力とは、命令による神通力(adhiṭṭhānaiddhi)を指して言う。瓶を割るようなものだ、と神通力の滅失を言う。火を消すようなものだ、と他者への危害を言う。これは比較によるものである。それは彼らの願望だけである、とは、ここで考察されるべきことは、あなたたちは神通力による他者への危害を言うが、神通力とは、命令による神通力、変化による神通力、想像による神通力、智慧の広がりによる神通力、禅定の広がりによる神通力、聖なる神通力、業の報いによる神通力、善行による神通力、呪文による神通力、という10種類である。その中で、どの神通力を言うのか?修行による神通力である。しかし、修行による神通力で他者への危害が生じるのか?そうだ、一度だけ生じる。まるで、燃えている家の上の、水で満たされた瓶を投げると、瓶も割れ、火も消えるように、修行による神通力で一度だけ他者への危害が生じるが、それ以降は失われる。それならば、「修行による神通力では、一度も、二度も他者への危害が生じない」と言って、議論になったときに、尋ねられるべきである。「修行による神通力は、善か、悪か、非善非悪か、快感、苦痛、非快非苦、有思有尋、無思有尋、無思無尋、欲界、色界、無色界か?」と。

Imaṃ pana pañhaṃ ye jānanti, te evaṃ vakkhanti ‘‘bhāvanāmayiddhi kusalā vā hoti abyākatā vā, adukkhamasukhavedanīyā eva, avitakkaavicārā eva, rūpāvacarā evā’’ti. Te vattabbā ‘‘pāṇātipātacetanā kusalākusalādīsu kataraṃ koṭṭhāsaṃ bhajatī’’ti. Jānantā vakkhanti ‘‘pāṇātipātacetanā akusalāva, dukkhavedanīyāva, savitakkasavicārāva, kāmāvacarā evā’’ti. Evaṃ sante ‘‘tumhākaṃ kathā neva kusalattikena sameti, na vedanāttikena, na vitakkattikena, na parittattikenā’’ti. Kiṃ pana evaṃ mahantaṃ suttaṃ niratthakanti? No niratthakaṃ, tumhe panassa atthaṃ na jānātha. Iddhimā cetovasippattoti ettha hi na bhāvanāmayiddhi adhippetā, āthabbaṇiddhi pana adhippetā. Sā hi ettha labbhamānā labbhatīti.

この問いに答える者は、このように言うだろう。「修行による神通力は、善であるか、非善非悪であるか、非快非苦の感覚であり、無思無尋であり、色界のものである」。彼らに言うべきである。「殺人の意志は、善・悪などのうち、どのカテゴリーに属するか?」知っている者は言うだろう。「殺人の意志は、悪であり、苦痛を伴い、有思有尋であり、欲界のものである」。そうであるならば、「あなたの言説は、善の三つにも、感覚の三つにも、思の三つにも、限定の三つにも合わない」。しかし、このように多くの経典は無意味なのか?無意味ではない。あなたたちはその意味を知らないだけである。神通力を持つ者、心の操作に達した者、とは、ここでは修行による神通力ではなく、アータルバの神通力が示されている。それはここでは得られるものだからである。

Haritabbaṃ upanikkhipitabbanti hāraṃ, hārameva hārakanti āha **‘‘atha vā’’**tiādi. Jīvitaharaṇakaṃ upanikkhipitabbaṃ vā satthaṃ satthahārakanti vikappadvayenāha. ‘‘Hārakasattha’’nti ca vattabbe satthahārakanti visesanassa paranipātaṃ katvā vuttaṃ. Yathā labhati, tathā kareyyāti adhippāyatthamāha. Upanikkhipeyyāti ‘‘pariyeseyyā’’ti imassa sikhāppattamatthaṃ dasseti. Itarathāti ‘‘pariyeseyyā’’ti imassa upanikkhipeyyāti evamatthaṃ aggahetvā yadi pariyesanamattameva adhippetaṃ siyāti attho. Pariyiṭṭhamattenāti pariyesitamattena. ‘‘Satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyā’’ti iminā vuccamānassa atthassa byañjanānurūpato paripuṇṇaṃ katvā avuttattā āha **‘‘byañjanaṃ anādiyitvā’’**ti. Sasati hiṃsatīti satthaṃ, sasanti hiṃsanti tenāti vā satthanti laguḷapāsāṇādīnampi satthasaṅgahitattā āha – **‘‘yaṃ ettha thāvarappayogasaṅgahitaṃ satthaṃ, tadeva dassetu’’**nti.

奪われるべきもの、取り置かれるべきもの、とは、武器、または、武器である、と言う。「武器」という言葉で、形容詞の後に名詞を置いたものである。得られるように、行うべし、というのがその意味である。取り置くとは、「探す」という言葉の頂点に達した意味を示す。「そうでなければ」とは、「探す」という意味を理解せず、もし探すことだけが意図されているならば、という意味である。探しただけで、とは、探しただけで。「武器を探す」と、これで言われている意味を、文字通りに理解せず、と言う。「文字を考慮せず」と。殺すもの、とは、「武器」のこと。殺すもの、とは、殺すものである、という意味。あるいは、武器。棒や石なども武器に含まれるため、「ここで、静止したものの使用によって含まれる武器、それを指し示せ」と言う。

Vuttāvasesanti vuttaasiādīhi avasiṭṭhaṃ. Laguḷanti muggarassetaṃ adhivacanaṃ. Satthasaṅgahoti mātikāyaṃ ‘‘satthahāraka’’nti ettha vuttasatthasaṅgaho. Yasmā…pe… tasmā dvidhā bhinditvā padabhājanaṃ vuttanti īdisaṃ heṭṭhā vuttavibhaṅganayabhedadassananti veditabbaṃ. Narake vā papatātiādīti ettha ādi-saddena ‘‘papāte vā papatā’’ti parato vuttaṃ avuttañca ‘‘rukkhato vā papatā’’tiādi sabbaṃ maraṇūpāyaṃ saṅgaṇhāti. Tenevāha **‘‘na hi sakkā sabbaṃ sarūpeneva vattu’’**nti. Parato vuttanayattāti parato nigamanavasena vuttassa dutiyapadassa padabhājane vuttanayattā. Atthato vuttamevāti maraṇūpāyassa bahuvidhatānidassanatthaṃ, tato ekadese dassite sabbaṃ vuttameva hotīti adhippāyo. Na hi sakkā…pe… vattunti ‘‘rukkhato vā papatā’’tiādinā sarūpato sabbaṃ maraṇūpāyaṃ pariyosānaṃ pāpetvā na sakkā vattunti attho.

説かれた残りは、剣などで殺された後に残ったものである。棒とは、棍棒の別称である。武器の包含とは、総目録で「武器」とあることの包含である。なぜなら…など、それゆえに2つに分けて語義を説いた、とは、このような、先に説かれた分析方法の区別を示すと知るべきである。地獄に落ちるとか、とは、ここで「adi」(など)という言葉で、「崖から落ちる」と後に説かれたこと、そして「木から落ちる」など、すべての死に至る方法を含む。それゆえに「すべてを同じ形で語ることはできない」と言う。後に説かれたように、とは、後に結論として説かれた第二の語の語義の分析方法のように。意味としては説かれている、とは、死に至る方法が多様であることを示すために、その一部が示されているだけで、すべてが説かれている、という意味である。すべてを同じ形で語ることはできない、とは、「木から落ちる」など、その形通りに、すべての死に至る方法を網羅して語ることはできない、という意味である。

Mataṃ te jīvitā seyyoti ettha vuttamaraṇaṃ yasmā iti-saddo nidasseti, tasmā tattha vuttamaraṇaṃ iti-saddassa atthoti tampi gahetvā atthaṃ dassento āha – **‘‘maraṇacitto maraṇamanoti attho’’**ti. Cittassa atthadīpanatthaṃ vuttoti citta-saddassa vicittādianekatthavisayattā nāyaṃ citta-saddo idha aññasmiṃ atthe vattamāno daṭṭhabbo, api tu viññāṇasmiṃyeva vattamāno veditabboti tassa atthassa niyamanatthaṃ vutto. Iminā punaruttidosassapi idha anavakāsoti dasseti. Na tāva attho vuttoti ‘‘iti cittamano’’ti uddharitvāpi iti-saddanidassitassa maraṇassa aparāmaṭṭhabhāvato vuttaṃ. Tāva-saddena pana parato ‘‘cittasaṅkappo’’ti imassa padabhājane ‘‘maraṇasaññī’’tiādinā itisaddatthassa vakkhamānataṃ vibhāveti. Tattha hi iti-saddanidassitaṃ maraṇasaṅkhātamatthaṃ gahetvā ‘‘maraṇasaññī maraṇacetano maraṇādhippāyo’’ti vuttaṃ. Tenevāha – **‘‘cittasaṅkappoti imasmiṃ pade adhikāravasena itisaddo āharitabbo’’**ti. Kasmā āharitabboti āha **‘‘idañhī’’**tiādi. Kathaṃ panetaṃ viññāyatīti āha **‘‘tathā hissā’’**tiādi. Assāti iti-saddassa. Tameva atthanti maraṇasaṅkhātamatthaṃ. ‘‘Maraṇasaññī’’tiādīsu hi maraṇaṃ iti-saddassa attho, ‘‘saññī’’tiādi saṅkappasaddassa. Cittasaddassa panettha vicittavacanatā saṅkappasaddassa saññācetanādhippāyavasena tidhā atthaṃ dassentena vibhāvitāti daṭṭhabbaṃ. Tenevāha – **‘‘citto nānappakārako saṅkappo’’**tiādi. Adhippāyasaddena kimettha vuttanti āha – **‘‘adhippāyoti vitakko veditabbo’’**ti. Na idaṃ vitakkassa nāmanti idaṃ pana na kevalaṃ vitakkasseva nāmanti dassetuṃ vuttaṃ. Pākaṭattā oḷārikattā ca uccākāratā veditabbā, apākaṭattā anoḷārikattā ca avacākāratā.

「死んでいる心で死んだことを意味する」ということ。心の意味を明らかにするために言われたのであって、心の言葉が多様な意味を持つため、ここでの心の言葉が他の意味で使われていると見なされるべきではなく、ただ「認識」の意味で使われていると理解されるべきである。そう理解されるべきというその意味を確定するために言われたのである。これは重複の誤りがないことを示している。意味が言われたのであって、「つまり心である」と引き離して言ったとしても、死に言及する言葉の意味はとらえられていない。しかし「つまり心である」という言葉の解釈において、「死んだ思い」など、死に言及する言葉の意味がこれから明らかにされることを説明している。そこでは、死に言及する言葉の意味をとらえ、「死んだ認識、死んだ心、死んだ意志」と言われた。「心という言葉は、この箇所では、対象として死んだ思いをとらえて解釈されるべきである」と。なぜ解釈されるべきかと問えば、「これは今」などと答える。「どのように理解されるのか」と問えば、「なぜなら」などと答える。それは、死という言葉の意味である。「死んだ認識」などにおいては、死が「つまり」という言葉の意味であり、「認識」などは「思い」という言葉の意味である。心は、多様な意味を持つ思いであり、認識、心、意志の3つの意味で説明されていると理解されるべきである。それゆえ「心とは多様な思い」などと言われた。「意志」という言葉でここでは何が言われているのかと問えば、「意志とは思慮である」と答える。これは、思慮の名前ではない、ということを示すために言われた。明白であること、粗大なことによって、高貴なものとして理解されるべきであり、不明瞭であること、微細なことによって、卑しいものとして理解されるべきである。

174. Kāyekadesepi kāya-saddo vattatīti āha **‘‘hatthena vā’’**tiādi. Paharaṇenāti satthena. Satthañhi paharanti etenāti paharaṇanti vuccati. Kammunā bajjhatīti pāṇātipātakammunā bajjhati, pāṇātipātakammassa siddhanti vuttaṃ hoti. Yo koci maratūti ettha yassa kassaci ekasseva jīvitindriyavisayā vadhakacetanā pavattati, na pahārapaccayā marantasseva jīvitindriyavisayā, nāpi samūhassāti veditabbā. Ubhayathāpīti uddesānuddesānaṃ vasena. Vadhakacittaṃ paccuppannārammaṇampi jīvitindriyaṃ pabandhavicchedanavasena ārammaṇaṃ katvā pavattatīti āha **‘‘pacchā vā teneva rogenā’’**tiādi. Yena hi pabandho vicchijjati, tādisaṃ payogaṃ nibbattentaṃ tadā vadhakacittaṃ pavattantaṃ paharitamatteyeva kammunā bajjhati. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghātako hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnaṃ dānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti.

身体の部分にも「身体」という言葉が使われることがあると「手で、あるいは」などと言っている。武器で、ということ。武器とは、それで攻撃することだから、攻撃と呼ばれる。業によって縛られる、というのは、殺生の業によって縛られる、殺生の業が成立する、という意味である。誰かが死ぬ、というのは、誰か一人の生命の感覚の対象となる殺意が続くのであって、攻撃の कारणで死ぬ者だけではなく、集団で死ぬ者もそうであると理解されるべきである。両方の場合も、というのは、列挙と詳細説明の順序による。殺意の心は、現在の対象だけでなく、生命の感覚を妨げることによって対象として、続く、と「後で、あるいは、その病気で」などと言っている。何によって妨げられるのか、そのような行為を作り出すその時、殺意の心が続いて、攻撃したまさにその瞬間に業によって縛られる。人間や阿羅漢であっても、在家時代に剣で攻撃されたり、毒を飲まされたりしても、もしその人が阿羅漢になってからその攻撃で死ぬならば、阿羅漢殺しになるのである。しかし、在家時代に与えられた布施を阿羅漢になってから享受するならば、それは在家時代の布施なのである。

Nanu ca yathā arahattaṃ patvā paribhuttampi puthujjanakāle dinnaṃ puthujjanadānameva hoti, evaṃ maraṇādhippāyena puthujjanakāle pahāre dinne arahattaṃ patvā teneva pahārena mate kasmā arahantaghātakoyeva hoti, na puthujjanaghātakoti? Visesasabbhāvato. Dānañhi deyyadhammassa pariccāgamattena hoti. Tathā hi dānacetanā cajitabbaṃ vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā cajanamattameva hoti, aññasantakakaraṇaṃva tassa cajanaṃ, tasmā yassa taṃ santakaṃ kataṃ, tasseva taṃ dinnaṃ hoti, na evaṃ vadho. So hi pāṇo pāṇasaññitā vadhakacetanā upakkamo tena maraṇanti imesaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ pāripūriyāva hoti, na apāripūriyā. Tasmā arahattaṃ pattasseva maraṇanti arahantaghātakoyeva hoti, na puthujjanaghātako. Yasmā pana ‘‘imaṃ māremī’’ti yaṃ santānaṃ ārabbha māraṇicchā, tassa puthujjanakhīṇāsavabhāvena payogamaraṇakkhaṇānaṃ vasena satipi santānabhede abhedoyeva, yadā ca atthasiddhi, tadā khīṇāsavabhāvo, tasmā arahantaghātakoyeva hotīti niṭṭhamettha gantabbaṃ.

在家時代に与えられた布施であっても、阿羅漢になってから享受すれば、在家時代の布施になるように、死への意志をもって在家時代に攻撃した場合、阿羅漢になってからその攻撃で死んでも、なぜ阿羅漢殺しになるのであって、在家殺しにならないのか?それは、違いがあるからである。布施は、与えるべきものから手放すことによって成立する。それゆえ、布施の心は、手放すべきものを対象として、手放すことだけである。それは、他人のものにするような手放し方であり、それゆえ、誰かのものになったのであれば、それが与えられたものであり、殺害とはそうではない。それは、生命、生命の認識、殺意、企て、そして死、これら5つの要素が満たされることによって成立するのであって、満たされないことによっては成立しない。それゆえ、阿羅漢になった者の死、というのは、阿羅漢殺しなのであって、在家殺しではない。しかし、「この者を殺そう」と、殺意の対象となる者の、在家であり、聖者である者の、在家的な、あるいは聖者的な、行為の瞬間において、たとえ連続性が断たれても、断絶はない。そして、目的が達成された時、それは聖者的な状態である。それゆえ、阿羅漢殺しなのである、と結論づけられるべきである。

Aññacittenāti avadhādhippāyena amāretukāmatācittena. Natthi pāṇātipātoti amāretukāmatācittena pahaṭattā. Kiñcāpi paṭhamappahāro na sayameva sakkoti māretuṃ, dutiyaṃ pana labhitvā sakkonto jīvitavināsanahetu hoti, tasmā ‘‘payogo tena ca maraṇa’’nti iminā saṃsandanato paṭhamappahāreneva kammabaddho yutto, na dutiyena tassa aññacittena dinnattā. Tena vuttaṃ **‘‘ubhayehi matepi paṭhamappahāreneva kammunā baddho’’**ti.

他の心で、というのは、殺意がなく、殺したくないという心で。殺生ではない、というのは、殺したくない心で攻撃したからである。たとえ最初の攻撃が、それ自体で殺すことができなくても、2回目の攻撃を受けて殺すことができたとしても、それは生命を奪う原因となるので、「企てと、それによって死ぬ」という言葉によって、最初の攻撃で業によって縛られるのであり、2回目の攻撃は、他の心で行われたからではない。それゆえ、「両方で死んでも、最初の攻撃で業によって縛られる」と言っている。

Kammāpattibyattibhāvatthanti ānantariyādikammavibhāgassa pārājikādiāpattivibhāgassa ca vibhāvanatthaṃ. ‘‘Eḷakaṃ māremī’’ti pavattacetanāya pubbabhāgattā ‘‘imaṃ māremī’’ti sanniṭṭhāpakacetanāya tadā sannihitattā yathāvatthukaṃ kammabaddho hotiyevāti āha **‘‘imaṃ vatthuṃ māremīti cetanāya atthibhāvato’’**tiādi. Sabbattha hi purimaṃ abhisandhicittaṃ appamāṇaṃ tena atthasiddhiyā abhāvato, vadhakacittaṃ pana tadārammaṇañca jīvitindriyaṃ anantariyādibhāve pamāṇanti daṭṭhabbaṃ. Ghātako ca hotīti pāṇaghātako hoti, pāṇātipātakammunāva baddho hotīti attho. Pubbe vuttanayeneva veditabbanti yathākkamaṃ pārājikathullaccayapācittiyāni veditabbāni. ‘‘Mātāpituarahantānaṃ aññataraṃ māremī’’ti guṇamahantesu pavattapubbabhāgacetanāya dāruṇabhāvato tathāvidhapubbabhāgacetanāparivārā sanniṭṭhāpakacetanā dāruṇāva hotīti āha – **‘‘idha pana cetanā dāruṇā hotī’’**ti. Iminā ca ‘‘eḷakaṃ māressāmī’’ti mātāpituādīnaṃ māraṇepi pubbabhāgacetanāya adāruṇattā aññathā pavattaānantariyakammato evaṃ pavattānantariyassa nātidāruṇatā vuttāva hotīti daṭṭhabbā.

業と罪の区別を明らかにするためである。阿闡提などの重罪や、波羅夷などの罪の区別を明らかにするためである。「エリャカを殺そう」という思いの前に、「この者を殺そう」という決意の心がその時に存在するので、正しく業によって縛られるのである、と「このものを殺そうという心があるから」などと言っている。あらゆる場所で、最初の心は計り知れず、それによって目的が達成されないので、殺意の心は、その対象と生命の感覚は、阿闡提などの状態において、計り知れるものであると理解されるべきである。殺害者である、というのは、生命の殺害者である、殺生の業によって縛られる、という意味である。以前に述べられた通りに、それぞれの波羅夷、重罪、波羅提木叉などを理解されるべきである。「母や父、あるいは阿羅漢を殺そう」という、徳のある者たちに対して、以前に生じた思いの激しさによって、そのような以前の思いに囲まれた決意の心も激しいのである、と「ここでは心が激しい」と言っている。これにより、「エリャカを殺そう」という母や父などを殺そうとする場合でも、以前の思いが激しくないため、他の阿闡提の業とは異なり、このように生じた阿闡提の業がそれほど激しくないことも説明されていると理解されるべきである。

Lohitakanti lohitamakkhitaṃ. Kammaṃ karonteti yuddhakammaṃ karonte. Yathādhippāyaṃ gateti yodhaṃ vijjhitvā pitari viddhe. Idañca yathādhippāyaṃ tena tathāviddhabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Ayathādhippāyaṃ pana ujukameva gantvā pitari viddhepi maraṇādhippāyena attanāva katappayogattā nevatthi visaṅketoti vadanti. Ānantariyaṃ pana natthīti pitaraṃ uddissa katappayogābhāvato.

血まみれ、というのは、血で汚れたさま。業を行う、というのは、戦争の業を行う。意図した通りに、というのは、兵士が刺され、父が刺された。これも、意図した通りに、そのように刺されたことを示すために言われた。意図しない通りに、というのは、まっすぐ進んで父が刺されたとしても、殺意によって自ら行った行為であるため、疑いはない、と言う。しかし、阿闡提ではない、というのは、父を対象とした行為がないからである。

Adhiṭṭhāyāti mātikāvasena āṇattikapayogakathāvaṇṇanā

決意する、というのは、教えの順序に従って、命令による行為の説明である。

Evaṃ vijjhāti evaṃ dhanuṃ kaḍḍhetvā vijjha. Evaṃ paharāti evaṃ daḷhaṃ asiṃ gahetvā pahara. Evaṃ ghātehīti evaṃ kammakāraṇaṃ katvā mārehi. Majjheti hatthino piṭṭhimajjhe. Etenāti ‘‘adhiṭṭhahitvā āṇāpetī’’tiādinā. Tatthāti āṇattikappayoge.

「このように射る」というのは、弓を引き絞って射る。「このように攻撃する」というのは、強く剣を取って攻撃する。「このように殺す」というのは、このように殺生の行為をして殺す。中央に、というのは、象の背の中央に。これで、というのは、「決意して命令する」などによって。そこで、というのは、命令による行為において。

Kiñcāpi kiriyaviseso aṭṭhakathāsu anāgato, pāḷiyaṃ pana ‘‘evaṃ vijjha, evaṃ pahara, evaṃ ghātehī’’ti kiriyāvisesassa parāmaṭṭhattā ācariyaparamparāya ābhataṃ kiriyāvisesaṃ pāḷiyā saṃsandanato gahetvā dassento ‘‘aparo nayo’’tiādimāha. Chedananti hatthādichedanaṃ. Bhedananti kucchiādiphālanaṃ. Atha vā usunā vijjhanaṃ, asinā chedanaṃ, muggarādīhi sīsādibhedananti evamettha attho daṭṭhabbo. Saṅkhamuṇḍakanti saṅkhamuṇḍakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā uttaroṭṭhaubhatokaṇṇacūḷikagalavāṭakaparicchedena cammaṃ chinditvā sabbakese ekato gaṇṭhiṃ katvā daṇḍakena paliveṭhetvā uppāṭenti, saha kesehi cammaṃ uṭṭhahati, tato sīsakaṭāhaṃ thūlasakkharāhi ghaṃsitvā dhovantā saṅkhavaṇṇaṃ karonti. Evamādīti ādi-saddena bilaṅgathālikaṃ rāhumukhaṃ jotimālikaṃ hatthapajjotikaṃ erakavattikaṃ cīrakavāsikaṃ eṇeyyakaṃ baḷisamaṃsikaṃ kahāpaṇikaṃ khārāpatacchikaṃ palighaparivattikaṃ palālapīṭhakanti evamādiṃ sabbaṃ kammakāraṇaṃ saṅgaṇhāti.

たとえ行為の区別が注釈書に現れていないとしても、パーリ語では「このように射る、このように攻撃する、このように殺す」と行為の区別が示されているため、師匠から伝わった行為の区別をパーリ語と照らし合わせて示し、「別の方法」などと言っている。切断、というのは、手などの切断。破裂、というのは、腹などの破裂。あるいは、矢で射ること、剣で切ること、棍棒などで頭などを砕くこと、このようにここで意味を理解されるべきである。サンカ(貝殻)で丸くする、というのは、サンカで丸くする業。それをするとき、上唇と両耳の間の髪を切り取り、すべての髪を一つにまとめて棒で巻きつけ、引き抜く。髪と一緒に皮膚が剥がれる。そこで頭蓋骨を粗い砂でこすって洗い、貝殻のような色にする。これら、など、というのは、これら、などという言葉で、ビラガタリカ、ラフムカ、ジョーティマリガ、ハスタパジョーティカ、エラカヴァティカ、チーラカヴァーシカ、エネイヤカ、バリサマシカ、カハパニカ、カラパタチカ、パリガパリヴァティカ、パララピータカ、など、すべての殺生の行為を含む。

Tattha (a. ni. aṭṭha. 2.2.1) bilaṅgathālikanti kañjiyaukkhalikakammakāraṇaṃ. Taṃ kammaṃ karontā sīsakapālaṃ uppāṭetvā tattaṃ ayoguḷaṃ saṇḍāsena gahetvā tattha pakkhipanti, tena matthaluṅgaṃ pakkuthitvā upari uttarati. Rāhumukhanti rāhumukhakammakāraṇaṃ. Taṃ karonto saṅkunā mukhaṃ vivaritvā antomukhe dīpaṃ jālenti, kaṇṇacūḷikāhi vā paṭṭhāya mukhaṃ nikhādanena khaṇanti, lohitaṃ paggharitvā mukhaṃ pūreti. Jotimālikanti sakalasarīraṃ telapilotikāya veṭhetvā ālimpenti. Hatthapajjotikanti hatthe telapilotikāya veṭhetvā dīpaṃ viya pajjālenti. Erakavattikanti erakavattakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā heṭṭhāgīvato paṭṭhāya cammavaṭṭe kantitvā gopphake pātenti, atha naṃ yottehi bandhitvā kaḍḍhanti, so attanova cammavaṭṭe akkamitvā patati. Cīrakavāsikanti cīrakavāsikakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā tatheva cammavaṭṭe kantitvā kaṭiyaṃ ṭhapenti, kaṭito paṭṭhāya kantitvā gopphakesu ṭhapenti, uparimehi heṭṭhimasarīraṃ cīrakanivāsananivatthaṃ viya hoti. Eṇeyyakanti eṇeyyakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā ubhosu kapparesu ca jaṇṇukesu ca ayavalayāni datvā ayasūlāni koṭṭenti, so catūhi ayasūlehi bhūmiyaṃ patiṭṭhahati, atha naṃ parivāretvā aggiṃ karonti, taṃ kālena kālaṃ sandhito sūlāni apanetvā catūhi aṭṭhikoṭīhiyeva ṭhapenti.

そこで(ア。ニ。アッタ。2・2・1)、ビラガタリカ、というのは、カンジヤウッカリカの業。その業をする時、頭蓋骨を打ち破り、熱した鉄の塊を挟んでそこに入れ、それによって脳が焦げて上に浮き上がる。ラフムカ、というのは、ラフムカの業。それをする時、釘で口を開き、口の中にランプを灯す。あるいは耳の毛から始めて口に差し込んで削る。血が流れ出て口を満たす。ジョーティマリガ、というのは、全身を油を塗った布で包んで塗りたくると。ハスタパジョーティカ、というのは、手に油を塗った布で包んでランプのように灯す。エラカヴァティカ、というのは、エラカヴァタカの業。それをする時、首の下から皮膚を円状に切り取り、足首に落とし、それからそれで縛って引きずる。彼は自分の皮膚の円を足で踏まずに落ちる。チーラカヴァーシカ、というのは、チーラカヴァーシカの業。それをする時、同じように皮膚の円を切り取り、腰に置く。腰から切り取って足首に置く。上の部分で下の身体をチーラカ(衣)で覆ったようにする。エネイヤカ、というのは、エネイヤカの業。それをする時、両方の膝と両方のくるぶしに鉄の輪をはめて鉄の槍を突き刺す。彼は4本の鉄の槍で地面に立つ。それから彼を囲んで火を起こす。それを時々、槍を抜いて4本の鉄の柱だけで立てる。

Baḷisamaṃsikanti ubhatomukhehi baḷisehi paharitvā cammamaṃsanahārūni uppāṭenti. Kahāpaṇikanti sakalasarīraṃ tikhiṇāhi vāsīhi koṭito paṭṭhāya kahāpaṇamattaṃ kahāpaṇamattaṃ pātentā koṭṭenti. Khārāpatacchikanti sarīraṃ tattha tattha āvudhehi paharitvā kocchehi khāraṃ ghaṃsanti, cammamaṃsanahārūni paggharitvā aṭṭhikasaṅkhalikāva tiṭṭhati. Palighaparivattikanti ekena passena nipajjāpetvā kaṇṇachidde ayasūlaṃ koṭṭetvā pathaviyā ekābaddhaṃ karonti, atha naṃ pāde gahetvā āviñchanti. Palālapīṭhakanti cheko kāraṇiko chavicammaṃ acchinditvā nisadapotehi aṭṭhīni bhinditvā kesesu gahetvā ukkhipati, maṃsarāsiyeva hoti, atha naṃ keseheva pariyonandhitvā gaṇhantā palālavaṭṭiṃ viya katvā paliveṭhenti.

バリサマシカ、というのは、両端に釣り針をつけて、皮膚、肉、筋を剥ぎ取る。カハパニカ、というのは、全身を鋭い刃物で削って、カハパナ(銅貨)の大きさ、カハパナの大きさになるまで削り取る。カラパタチカ、というのは、身体をそこでそこで武器で攻撃して、傷口に塩をこすりつける。皮膚、肉、筋が流れ出て、骨の鎖だけが残る。パリガパリヴァティカ、というのは、片側で横たえさせ、耳の穴に鉄の槍を突き刺して地面に一本に固定する。それから足を掴んで引きちぎる。パララピータカ、というのは、熟練した作業員が皮膚を剥がさずに、座布団で骨を砕き、髪を掴んで持ち上げる。肉の塊のようになる。それから髪で包んで掴み、パララヴァティ(藁の束)のようにして巻きつける。

Vatthuṃ visaṃvādetvā tato aññaṃ māretīti sambandho. Purimapassādīnampi vatthusabhāgato vatthuggahaṇeneva gahaṇanti āha **‘‘purato paharitvā’’**tiādi. Cittena ‘‘purato vā’’ti niyamaṃ katvā vā akatvā vā ‘‘purato paharitvā mārehī’’ti vutte sace aññattha paharitvā māreti, lesaṃ oḍḍetvā avuttattā visaṅketova hoti. Cittena pana yattha katthaci paharitvā māraṇaṃ icchantopi sace ‘‘purato paharitvā mārehī’’ti vadati, tassa lesaṃ oḍḍetvā tathā vuttamatthaṃ ṭhapetvā teneva cittena samuṭṭhāpitaviññattikattā manussaviggahapārājikato pariyāyena amuccanato ‘‘aññattha paharitvā māritepi nevatthi visaṅketo’’ti vadanti, keci pana taṃ na icchanti. Vatthuvisesenāti mātuādivatthuvisesena. Kammavisesoti ānantariyādikammaviseso. Āpattivisesoti pārājikādiāpattiviseso.

対象を誤解して、それから他の者を殺す、という関係である。前の部分などでも、対象の性質によって、対象を取ることによって理解される、と「前で攻撃して」などと言っている。心で「前で」と規定して、あるいは規定せずに、「前で攻撃して殺せ」と言った場合、もし他の場所で攻撃して殺すならば、彼らはそれを逃れて、言われなかったこととして、疑いはない。しかし心で、どこかで攻撃して殺したい場合でも、「前で攻撃して殺せ」と言うならば、彼らはそれを逃れて、そのように言われた意味をそのままにして、その心によって引き起こされた意志であるため、人間としての波羅夷からは、間接的に免れるため、「他の場所で攻撃して殺しても疑いはない」と言う。しかし、一部の人はそれを認めない。対象の区別によって、というのは、母などの対象の区別によって。業の区別によって、というのは、阿闡提などの業の区別。罪の区別によって、というのは、波羅夷などの罪の区別。

**‘‘Etaṃ gāme ṭhita’’**nti gāmo puggalaniyamanatthaṃ vutto, na okāsaniyamanatthaṃ, tasmā okāsaṃ aniyametvā puggalasseva niyamitattā natthi visaṅketo. **‘‘Gāmeye vā’’**tiādīsu pana okāsassa niyamitattā aññattha mārite visaṅketo vutto.

「この村にいる」というのは、村は、人を特定するために言われたのであって、場所を特定するために言われたのではない。それゆえ、場所を特定せずに、人のみが特定されたため、疑いはない。「村にいる、あるいは」などにおいては、場所が特定されたため、他の場所で殺した場合に疑いがあるとされている。

Tuṇḍenāti khaggakoṭiyā. Tharunāti khaggamuṭṭhinā.

口で、というのは、剣の先端で。薄く、というのは、剣の柄で。

**‘‘Etaṃ gacchanta’’**nti gamanena puggalova niyamito, na iriyāpatho. Tenāha **‘‘natthi visaṅketo’’**ti. **‘‘Gacchantamevā’’**tiādinā iriyāpatho niyamito. Tenāha **‘‘visaṅketo hotī’’**ti.

「これを行く」とは、行くことで人が規定されるのであって、動作ではない。ゆえに「偽りは無い」と説かれた。「行く者を」などの言葉で動作が規定される。ゆえに「偽りが生じる」と説かれた。

‘‘Dīghaṃ mārehī’’ti vuttepi dīghasaṇṭhānānaṃ bahubhāvato itthannāmaṃ evarūpañca dīghanti aññesaṃ asādhāraṇalakkhaṇena aniddiṭṭhattā **‘‘aniyametvā āṇāpetī’’**ti vuttaṃ. Tenevāha **‘‘yaṃ kiñci tādisaṃ māretī’’**ti. Ettha ca ‘‘cittena bahūsu dīghasaṇṭhānesu ekaṃ niyametvā vuttepi vācāya aniyamitattā aññasmiṃ tādise mārite natthi visaṅketo’’ti vadanti. Parapāṇimhi pāṇasaññitālakkhaṇassa aṅgassa abhāvato nevatthi pāṇātipātoti āha **‘‘āṇāpako muccatī’’**ti. Yadi evaṃ okāsaniyame sati kathaṃ pāṇātipātoti? Okāsaṃ niyamentassa tasmiṃ okāse nisinnassa jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ hotīti gahetabbaṃ. Okāsañhi niyametvā niddisanto tasmiṃ okāse nisinnaṃ mārāpetukāmo hoti, sayaṃ pana tadā tattha natthi, tasmā okāsena saha attano jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ na hotīti vadanti.

「長く殺せ」と言われても、長い形状のものが多数あるため、この名でこの形状のものが長いと他に一般的でない特徴で特定されないため、「特定せず命令する」と説かれた。ゆえに「そのようなものを殺す」と説かれた。ここで、「心で多数の長い形状のものから一つを特定しても、言葉で特定されないため、他にそのようなものを殺しても偽りは無い」と述べている。他者の生命であることの認識の徴候の要素が無いため、殺生には当たらないと「命令する者は免れる」と説かれた。もしそうであれば、場所を特定することに問題はないのか?場所を特定して、その場所に座っている者の生命の機能を対象とする、と理解すべきである。場所を特定して指し示す者は、その場所に座っている者を殺そうとするのであって、自身は当時そこにいない。ゆえに場所と共に自身の生命の機能は対象とならない、と述べている。

Adhiṭṭhāyāti mātikāvasena āṇattikapayogakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

「決断する」とは、母音の順序に従って命令する指示の解説が完了した。

Dūtakathāvaṇṇanā

伝令の解説

Evaṃ āṇāpentassa ācariyassa tāva dukkaṭanti sace sā āṇatti yathādhippāyaṃ na gacchati, ācariyassa āṇattikkhaṇe dukkaṭaṃ. Sace pana sā āṇatti yathādhippāyaṃ gacchati, yaṃ parato thullaccayaṃ vuttaṃ, āṇattikkhaṇe tadeva hoti. Atha so taṃ avassaṃ ghāteti, yaṃ parato ‘‘sabbesaṃ āpatti pārājikassā’’ti vuttaṃ, tato imassa taṅkhaṇeyeva pārājikaṃ hotīti evamettha attho gahetabbo. Ācariyena pana heṭṭhā adinnādānakathāyaṃ (pārā. 121) vuttanayeneva ayamattho sakkā viññātunti idha na vutto. Vuttañhi tattha ‘‘āpatti dukkaṭassāti evaṃ āṇāpentassa ācariyassa tāva dukkaṭaṃ. Sace pana sā āṇatti yathādhippāyaṃ gacchati, yaṃ parato thullaccayaṃ vuttaṃ, āṇattikkhaṇe tadeva hoti. Atha taṃ bhaṇḍaṃ avassaṃ hāriyaṃ hoti, yaṃ parato ‘sabbesaṃ āpatti pārājikassā’ti vuttaṃ, tato imassa taṅkhaṇeyeva pārājikaṃ hotīti ayaṃ yutti sabbattha veditabbā’’ti. Tesampi dukkaṭanti ārocanapaccayā dukkaṭaṃ. Paṭiggahitamatteti ettha avassaṃ ce paṭiggaṇhāti, tato pubbeva ācariyassa thullaccayaṃ, na pana paṭiggahiteti daṭṭhabbaṃ. Kasmā panassa thullaccayanti āha **‘‘mahājano hi tena pāpe niyojito’’**ti.

このように命令する師には、まず「ドゥッカタ(軽罪)」である。もしその命令が意図通りに進まなかった場合、師に命令の瞬間にドゥッカタ(軽罪)が生じる。もしその命令が意図通りに進んだ場合、後に「重罪」と説かれたものが、命令の瞬間にそれとなる。もしその者がそれを必ず殺すならば、後に「全てに波羅夷罪(重罪)」と説かれたものが、その瞬間に波羅夷罪(重罪)となる、とここで理解すべきである。師については、以前「盗んだものの摂取」(波羅夷経典121)で説かれた通りに、この意味は理解できるため、ここでは説かれていない。そこでは、「罪はドゥッカタ(軽罪)である」と説かれている。「このように命令する師には、まずドゥッカタ(軽罪)である。もしその命令が意図通りに進んだ場合、後に重罪と説かれたものが、命令の瞬間にそれとなる。もしその品物が必ず奪われるべきものであった場合、後に「全てに波羅夷罪(重罪)」と説かれたものが、その瞬間に波羅夷罪(重罪)となる、というこの道理は全てで知るべきである」と説かれている。それらにもドゥッカタ(軽罪)であるとは、知らせることを要因としてドゥッカタ(軽罪)である。受け取っただけで、ここで必ず受け取るならば、それ以前に師に重罪が生じるのであって、受け取ったからではない、と理解すべきである。なぜ彼に重罪が生じるのかというと、「多くの人々がその悪事に携わった」と説かれている。

Mūlaṭṭhasseva dukkaṭanti idaṃ mahāaṭṭhakathāyaṃ āgatanayadassanamattaṃ, na pana taṃ ācariyassa adhippetaṃ. Tenāha **‘‘evaṃ sante’’**tiādi, evaṃ mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttanayena atthe satīti attho. Paṭiggahaṇe āpattiyeva na siyāti vadhakassa ‘‘sādhu suṭṭhū’’ti māraṇapaṭiggahaṇe dukkaṭāpatti na siyā, evaṃ anoḷārikavisayepi tāva dukkaṭaṃ hoti, kimaṅgaṃ pana māraṇapaṭiggahaṇeti dassanatthaṃ sañcarittapaṭiggahaṇādi nidassitaṃ. ‘‘Aho vata itthannāmo hato assā’’ti evaṃ maraṇābhinandanepi dukkaṭe sati pageva māraṇapaṭiggahaṇeti adhippāyo. Paṭiggaṇhantassevetaṃ dukkaṭanti avadhāraṇena visaṅketattā imassa paṭiggahaṇapaccayā mūlaṭṭhassa nattheva āpattīti dasseti. Keci pana ‘‘idha vuttadukkaṭaṃ paṭiggaṇhantassevāti ettakameva avadhāraṇena dassitaṃ, na pana mūlaṭṭhassa mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttadukkaṭaṃ paṭikkhitta’’nti vadanti. Purimanayeti samanantarātīte avisakkiyadūtaniddese. Etanti dukkaṭaṃ. Yadi evaṃ kasmā pāḷiyaṃ na vuttanti āha **‘‘okāsābhāvenā’’**ti. Tattha mūlaṭṭhassa thullaccayavacanato paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ vattuṃ okāso natthīti okāsābhāvena na vuttaṃ, na pana abhāvatoti adhippāyo.

「根本的な師のドゥッカタ(軽罪)」とは、これは大注釈書に記された道理の観察に過ぎず、師が意図したものではない。ゆえに「このようにして」などと説かれている。これは、大注釈書に説かれた道理に沿った意味である、という意味である。受け取る際に罪はないというのか?殺し屋が「良い、よくやった」と殺害の受け取りにおいてドゥッカタ(軽罪)が生じない、このように軽々しい事柄にもまずドゥッカタ(軽罪)が生じるならば、ましてや殺害の受け取りにおいてはどうか、と示すために、無効な受け取りなどを例示している。「ああ、もし〇〇が殺されたなら」と、殺害を喜ぶ場合にもドゥッカタ(軽罪)が生じるならば、まず殺害の受け取りが優先される、という意味である。受け取る者のみにドゥッカタ(軽罪)が生じる、という限定で、偽りがないことを示しており、この受け取りを要因として根本的な師には罪はない、と示している。ある人々は「ここで説かれたドゥッカタ(軽罪)は受け取る者のみに生じると、これだけに限定して示されており、根本的な師の大注釈書に説かれたドゥッカタ(軽罪)を否定しているわけではない」と述べている。「以前の道理」とは、直前の無効な伝令の指示のことである。これとは、ドゥッカタ(軽罪)のことである。もしそうであれば、なぜ経典に説かれていないのかというと、「場所がないため」と説かれている。そこで、根本的な師には重罪が生じるという説から、受け取る者にドゥッカタ(軽罪)を生じさせると説く余地がないため、場所がないために説かれず、不在のためではない、という意味である。

Āṇattikkhaṇe puthujjanoti ettha anāgate voropetabbajīvitindriyavasena atthasādhikacetanāya pavattattā arahantaghātako jātoti daṭṭhabbaṃ.

「命令の瞬間に」聖者とは、ここでは、将来奪われるべき生命の機能の故に、功徳のある意志によって行為する聖者が殺害者となった、と理解すべきである。

Dūtakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

伝令の解説完了。

175. Sayaṃ saṅghattherattā **‘‘upaṭṭhānakāle’’**ti vuttaṃ. Vācāya vācāya dukkaṭanti ‘‘yo koci mama vacanaṃ sutvā imaṃ dhāretū’’ti iminā adhippāyena avatvā kevalaṃ maraṇābhinandanavaseneva vuttattā ‘‘corāpi nāma taṃ na hanantī’’tiādivācāsupi dukkaṭameva vuttaṃ. Ayamattho etena vuttoti yathā so jānātīti sambandho. Vākyabhedanti vacībhedaṃ. Dvinnaṃ uddissāti dve uddissa, dvinnaṃ vā maraṇaṃ uddissa. Ubho uddissa maraṇaṃ saṃvaṇṇentassa cetanāya ekattepi ‘‘dve pāṇātipātā’’ti vattabbabhāvato balavabhāvaṃ āpajjitvā paṭisandhivipākasamanantaraṃ pavattiyaṃ anekāsupi jātīsu aparāpariyacetanāvasena dukkhuppādanato mahāvipākattā ‘‘akusalarāsī’’ti vuttaṃ. Bahū uddissa maraṇasaṃvaṇṇanepi eseva nayo.

175. 自身が指導的な長老であるため「世話をする時」と説かれた。言葉ごとにドゥッカタ(軽罪)であるとは、「私の言葉を聞いてこれを記憶する者は誰でも」という意図ではなく、単に殺害を喜ぶという理由で説かれたため、「盗賊でさえそれを殺さない」などの言葉にもドゥッカタ(軽罪)のみが説かれた。この意味は、これで説かれている、というように、彼が知ると、という関連である。「文の区別」とは、言葉の区別である。「二者のために」とは、二者を対象として、または二者の死を対象として。両者を対象に死を称賛する者の意志は一つであっても、「二つの殺生」と称すべきであるため、強力なものとなり、再生の報いと同時に生じる多くの生においても、繰り返し生じる意志の故に、大きな報いとなるため、「悪行の山」と説かれた。多くの者を対象に死を称賛する場合も同様である。

Evanti ‘‘sīsaṃ vā chinditvā papāte vā papatitvā’’tiādinā. Ārocitamatteti vuttamatte. Yathā ariyamaggakkhaṇe cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā ca kiccavasena ijjhanti, evaṃ cetanāya ekattepi kiccavasena anekā pāṇātipātā ijjhantīti āha **‘‘tattakā pāṇātipātā’’**ti. Yathā hi attānaṃ sataṃ katvā dassetukāmassa ‘‘sataṃ homi sataṃ homī’’ti kataparikammavasena laddhapaccuppannaparittārammaṇaṃ abhiññācittaṃ satantogadhānaṃ vaṇṇesu ekassa vaṇṇaṃ ārammaṇaṃ katvāpi sataṃ nipphādeti, yathā ca ekassa maraṇe pavattamānāpi vadhakacetanā sakalasarīre uppajjamānaṃ nirujjhamānañca sakalampi jīvitindriyaṃ ekappahāreneva ālambitumasakkuṇeyyattā ṭhānappattaṃ ekadesappavattaṃ jīvitindriyaṃ ārammaṇaṃ katvā ārammaṇabhūtaṃ sakalampi jīvitindriyaṃ vināseti, evameva paccuppannaparittārammaṇāya vadhakacetanāya māretukāmatāya pariggahitasattesu ekasseva jīvitindriye ārammaṇe katepi kiccanipphattivasena sabbepi māritāva honti.

「このように」とは、「首を切って、または崖から落ちて」などである。「知らせただけで」とは、知らせたという言葉だけで。仏道修行の瞬間に四つの念処と四つの精進が、それぞれの役割で成就するように、意志が一つであっても、役割の故に多くの殺生が成就すると、「それだけの殺生」と説かれている。もし、百人いるように見せたい者が、「百人になろう、百人になろう」と、準備によって得られた現在の限定的な対象に、神通力で百という数を成就させるように、また、一人の死において生じる殺害の意志が、全身に生じて消滅する全身の生命の機能を、一度の攻撃で対象とすることができないため、その場限りの生命の機能を対象として、対象となった全身の生命の機能を破壊するように、同様に、現在の限定的な対象である殺害の意志によって、殺そうとする意志に捉えられた存在の一人の生命の機能を対象としたとしても、役割の成就の故に、全てが殺されたのと同じである。

176. Yesaṃ hatthatoti yesaṃ ñātakapavāritānaṃ hatthato. Tesaṃ mūlaṃ datvā muccatīti idaṃ tena katapayogassa puna pākatikabhāvāpādanaṃ avasānaṃ pāpetvā dassetuṃ vuttaṃ. ‘‘Mūlena kītaṃ pana potthakaṃ potthakasāmikānaṃ datvā muccatiyevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Kenaci pana ‘‘sace potthakaṃ sāmikānaṃ datvā mūlaṃ na gaṇhāti, na muccati attaniyabhāvato amocitattā’’ti vatvā bahudhā papañcitaṃ, na taṃ sārato paccetabbaṃ. Potthakasāmikānañhi potthake dinne aññena kataṃ paṭilabhitvā attanā katapayogassa nāsitattā kathaṃ so na mucceyya, na ca pariccattassa attaniyabhāvo diṭṭhoti. Gaṇṭhipade pana ‘‘sace mūlena kīto hoti, potthakasāmikānaṃ potthakaṃ, yesaṃ hatthato mūlaṃ gahitaṃ, tesaṃ mūlaṃ datvā muccatīti kasmā vuttaṃ. Potthakanimittaṃ mūlassa gahitattā akappiyametaṃ. Yadi hi potthakasāmikassa potthakaṃ datvā sayameva mūlaṃ gaṇheyya, akappiyameva taṃ. Athāpi potthakasāmikassa santikā mūlaṃ aggahetvā sayameva taṃ potthakaṃ jhāpeyya, tathāpi aññā yena saddhādeyyavinipātane āpatti, tasmā evamāhā’’ti vuttaṃ, tampi na sārato paccetabbaṃ. Tasmā gaṇṭhipadesu vuttanayovettha sārato daṭṭhabbo. ‘‘Maraṇavaṇṇaṃ likhissāmā’’ti ekajjhāsayā hutvāti idaṃ tathā karonte sandhāya vuttaṃ, evaṃ pana asaṃvidahitvāpi maraṇādhippāyena tasmiṃ potthake vuttavidhiṃ karontassa pārājikameva.

176. 「それらの者の手に」とは、それらの親族や禁制された者たちの手から。それらの元金を支払って免れるとは、彼によって行われた行為を元に戻すことを完了させて示すために説かれた。「元金で購入した写本を、写本の所有者に渡して免れる」と三つの注釈書に説かれている。ある者は「もし写本を所有者に渡して元金を受け取らないならば、免れず、自身のものとして解放されていないからだ」と述べて、多くのことを詳細に説明しているが、それは重要ではない。写本の所有者に写本を渡して、他者によって行われたことを受け取って、自身の行為が失われたのだから、どうして免れないのか?そして、放棄された者に自身のものという観念はない。注釈書では「もし元金で購入されたならば、写本の所有者に写本を、それらの者の手から元金が受け取られたならば、それらの者に元金を支払って免れる、と説かれているのはなぜか?写本を象徴として元金が受け取られたため、これは不適切である。もし写本の所有者に写本を渡して、自身で元金を受け取るならば、それは不適切である。また、写本の所有者から元金を受け取らず、自身でその写本を燃やすならば、それも他者が施し物を失うことになり罪が生じる。ゆえにこのように説かれた」と説かれているが、それも重要ではない。ゆえに注釈書の道理が、ここで重要である。「死を称賛する文章を書こう」と、心を一つにして、とは、そのように行うことを対象として説かれている。このように、結びつきなしに、死を意図してその写本に説かれた方法を行う者にも、波羅夷罪(重罪)である。

Pamāṇeti attanā sallakkhite pamāṇe. Tacchetvāti unnatappadesaṃ tacchetvā. Paṃsupacchinti sabbantimaṃ paṃsupacchiṃ. ‘‘Ettakaṃ ala’’nti niṭṭhāpetukāmatāya sabbantimapayogasādhikā cetanā sanniṭṭhāpakacetanā. Suttantikattherāti vinaye apakataññuno suttantabhāṇakā. Mahāaṭṭhakathācariyatthereyeva sandhāya ‘‘vinayaṃ te na jānantīti upahāsavasena suttantikattherāti vutta’’ntipi vadanti. Ettha ca mahāaṭṭhakathāyaṃ ‘‘āvāṭe niṭṭhite patitvā marantu, aniṭṭhite mā marantū’’ti iminā adhippāyena karontaṃ sandhāya sabbantimā sanniṭṭhāpakacetanā vuttā, mahāpaccarisaṅkhepaṭṭhakathāsu pana paṭhamappahārato paṭṭhāya ‘‘imasmiṃ āvāṭe patitvā marantū’’ti iminā adhippāyena karontassa yasmiṃ yasmiṃ payoge kate tattha patitā maranti, taṃtaṃpayogasādhikaṃ sanniṭṭhāpakacetanaṃ sandhāya ‘‘ekasmimpi kudālappahāre dinne’’tiādi vuttanti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Tasmā tena tena pariyāyena aṭṭhakathāvādānaṃ aññamaññāvirodho yutto. Atha vā mahāaṭṭhakathāyaṃ ekasmiṃyeva divase avūpasanteneva payogena khaṇitvā niṭṭhāpentaṃ sandhāya sabbantimā sanniṭṭhāpakacetanā vuttā, itarāsu pana ‘‘imasmiṃ patitvā marantū’’ti adhippāyena ekasmiṃ divase kiñci khaṇitvā aparasmimpi divase tatheva kiñci kiñci khaṇitvā niṭṭhāpentaṃ sandhāya vuttanti. Evampi aṭṭhakathānaṃ aññamaññāvirodho yuttoti amhākaṃ khanti.

「基準」とは、自身が認識した基準。 「掘り起こして」とは、盛り上がった部分を掘り起こして。「土で覆って」とは、最後の土の覆いを。「これだけで十分」とは、終わらせようとする意志、最後の行為を成就させる意志。「経典を説く長老」とは、律において無知な経典の説き手。大注釈書の長老に言及して、「律を知らないから経典を説く長老と軽蔑して説かれた」と述べている。ここで、大注釈書では「穴が完成したら落ちて死ぬが、未完成では死なない」という意図で、行う者を対象として、最後の行為を成就させる意志が説かれている。大乗の概要注釈書では、最初の攻撃から、「この穴に落ちて死ね」という意図で、行う者に、それぞれの行為が成就する際に、そこで落ちて死ぬ、その行為を成就させる意志が説かれている、と三つの注釈書に説かれている。ゆえに、それぞれの理由で注釈書の記述に矛盾はない。あるいは、大注釈書では、一日で穴を掘って完成させる者を対象として、最後の行為を成就させる意志が説かれている。他の注釈書では、「この穴に落ちて死ね」という意図で、一日で一部を掘り、次の日も同様に一部を掘って完成させる者を対象として説かれている。このように、注釈書の間に矛盾はない、と我々は考えている。

Attano dhammatāyāti ajānitvā pakkhalitvā vā. Arahantāpi saṅgahaṃ gacchantīti aññehi pātiyamānānaṃ amaritukāmānampi arahantānaṃ maraṇaṃ sambhavatīti vuttaṃ. Purimanayeti ‘‘maritukāmā idha marissantī’’ti vuttanaye. Tattha patitaṃ bahi nīharitvāti ettha ‘‘imasmiṃ āvāṭeyeva marantūti niyamābhāvato bahi nīharitvā māritepi pārājikaṃ vuttaṃ. Āvāṭe patitvā thokaṃ cirāyitvā gacchantaṃ gahetvā mārite āvāṭasmiṃyeva aggahitattā pārājikaṃ na hotī’’ti vadanti, taṃ pana aṭṭhakathāyaṃ ‘‘patitappayogena gahitattā’’ti vuttahetussa idhāpi sambhavato vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Amaritukāmā vātipi adhippāyassa sambhavato opapātike uttarituṃ asakkuṇitvā matepi pārājikaṃ vuttaṃ. Nibbattitvāti vuttattā patanaṃ na dissatīti ce? Opapātikassa tattha nibbattiyeva patananti natthi virodho. Yasmā mātuyā patitvā parivattitaliṅgāya matāya so mātughātako hoti, na kevalaṃ manussapurisaghātako, tasmā patitasseva vasena āpattīti adhippāyena **‘‘patanarūpaṃ pamāṇa’’**nti vuttaṃ. Idaṃ pana akāraṇaṃ. ‘‘Manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ ānantariyaṃ hotī’’ti ettakameva hi aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.

「自身の性質によって」とは、知らずに過ちを犯すこと。聖者も集団に入る、とは、他者によって殺されようとしている聖者であっても、死は起こりうる、と説かれている。「以前の道理」とは、「死のうとする者はここで死ぬ」と説かれた道理のことである。そこで「落ちたものを外に出して」とは、「この穴の中でのみ死ぬ」という規定がないため、外に出して殺された場合にも波羅夷罪(重罪)が説かれている。穴に落ちてしばらくしてから、連れ出して殺された場合、穴の中で捕らえられていないため、波羅夷罪(重罪)にはならない、と述べている。しかし、注釈書では「落ちた行為によって捕らえられたため」と説かれている理由が、ここでも当てはまるため、検討して理解すべきである。「死にたくない者であっても」とは、意図の可能性があるため、 opapātika(自然発生的な生命)が生まれて死んだ場合にも波羅夷罪(重罪)が説かれている。生まれたからには、落ちることは見えないのか? opapātika(自然発生的な生命)がそこで生まれたことには落ちることはない、という矛盾はない。母に落ちて、変異した姿の母が死んだ場合、その者は母殺しとなる。単なる男性殺しではない。ゆえに、落ちたことによって罪が生じる、という意図で、「落ちる様が基準」と説かれている。しかし、これは理由にならない。「人間の姿になった母または父、あるいは変異した姿の者を殺した者の業は、即時的なものとなる」と、これだけに注釈書では説かれている。

Tattha ca liṅge parivattepi so eva ekakammanibbatto bhavaṅgappabandho jīvitindriyappabandho ca, na aññoti ‘‘api parivattaliṅga’’nti vuttaṃ. Yo hi liṅge aparivatte tasmiṃ attabhāve bhavaṅgajīvitindriyappabandho, so eva parivattepi liṅge taṃyeva ca upādāya ekajātisamaññā. Na cettha bhāvakalāpagatajīvitindriyassa vasena codanā kātabbā tadaññasseva adhippetattā. Tañhi tattha avicchedavuttiyā pabandhavohāraṃ labhati, itarampi vā bhāvānupālatāsāmaññenāti anokāsāva codanā. Tasmā parivattepi liṅge tasseva ekakammanibbattassa santānassa jīvitā voropanato vohārabhedato so itthighātako vā hotu purisaghātako vā, ānantariyakammato na muccatīti ettakameva tattha vattabbaṃ. Idha pana yaṃyaṃjātikā sattā honti, te maraṇasamaye attano attano jātirūpeneva maranti, nāññarūpena, jātivaseneva ca pācittiyathullaccayapārājikehi bhavitabbaṃ. Tasmā nāgo vā supaṇṇo vā yakkharūpena vā petarūpena vā patitvā attano tiracchānarūpena marati, tattha pācittiyameva yuttaṃ, na thullaccayaṃ tiracchānagatasseva matattā. Teneva dutiyattheravāde maraṇarūpaṃ pamāṇaṃ, tasmā pācittiyanti vuttaṃ. Ayameva ca vādo yuttataro, teneva so pacchā vutto.

たとえ姿が変わっても、それは同じ一つの行為によって生じた生有の連なり、命の連なりであり、他ではない。「姿が変わっても」とこう言われたのである。姿が変わらないその命で、生有の連なり、命の連なりがあったならば、姿が変わっても、それを頼りに、ただ一度の生涯の期間だけである。ここでは、生有の集まりとしての命の期間によって、(罪を)問うことはできない。それは他に意図されているからである。それは、そこでの途切れない活動によって、連なりの言葉を得ている。他も、生有の継続という共通性によって、問う余地はないのである。したがって、姿が変わっても、それは同じ一つの行為によって生じた継続の生命から断ち切られるから、言葉が変わって、それは女性殺しであるか男性殺しであるか、近 άναντίον (anantariya) の罪からは免れない。ただそれだけが、そこでの言われである。ここでは、どのような命の期間に属する衆生であっても、死の時に、それぞれの命の期間の姿で死ぬのであり、他の姿ではない。命の期間の力によって、波羅夷罪、僧伽遅罪、波逸提罪のいずれかに該当しなければならない。

Imināva nayena manussaviggahe nāgasupaṇṇasadise tiracchānagate patitvā attano rūpena mate pācittiyena bhavitabbaṃ. Evaṃ sante pāḷiyaṃ ‘‘yakkho vā peto vā tiracchānagatamanussaviggaho vā tasmiṃ patati, āpatti dukkaṭassa. Patite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti dukkaṭassa. Marati, āpatti thullaccayassā’’ti kasmā vuttanti ce? Tattha keci vadanti – yakkho vā peto vāti paṭhamaṃ sakarūpeneva ṭhite yakkhapete dassetvā puna aññarūpenapi ṭhite teyeva yakkhapete dassetuṃ ‘‘tiracchānagatamanussaviggaho vā’’ti vuttaṃ, na pana tādisaṃ tiracchānagataṃ visuṃ dassetuṃ. Tasmā tiracchānagataviggaho vā manussaviggaho vā yakkho vā peto vāti evamettha yojanā kātabbāti. Gaṇṭhipadesu pana tīsupi ‘‘pāḷiyaṃ manussaviggahena ṭhitatiracchānagatānaṃ āveṇikaṃ katvā thullaccayaṃ vuttaṃ viya dissatī’’ti kathitaṃ. Yakkharūpapetarūpena matepi eseva nayoti iminā maraṇarūpasseva pamāṇattā thullaccayaṃ atidissati.

それゆえ、龍であるか、迦楼羅であるか、夜叉の姿であるか、餓鬼の姿であるかで、それぞれの獣の姿で死んだならば、波逸提罪が適切であり、獣の姿であることによって、僧伽遅罪ではない。それゆえ、第二の長老たちの説では、死の姿が基準である。それゆえ、波逸提罪であると言われたのである。この説こそがより適切であり、それゆえ後にそのように言われたのである。
このようにして、人間の姿で、龍や迦楼羅に似た獣の姿で死んだならば、それぞれの姿で死んだとして、波逸提罪に該当しなければならない。もしそうなら、経典に「夜叉であるか、餓鬼であるか、獣の姿の人間の姿で、(その罪に)該当したならば、ドゥッカダ罪である。該当して苦しい感覚が生じたならば、ドゥッカダ罪である。死んだならば、僧伽遅罪である」と、なぜ言われたのか。そこでは、ある者たちは言う。「夜叉であるか、餓鬼であるか」と、まず自身の姿でいる夜叉や餓鬼を示し、次に他の姿であっても、それらの夜叉や餓鬼を示すために、「獣の姿の人間の姿で」と言われた。それは、そのような獣の姿を個別に示すためではない。それゆえ、「獣の姿であるか、人間の姿であるか、夜叉であるか、餓鬼であるか」と、このように解釈しなければならないのである。しかし、注釈書では、三つすべてにおいて、「経典では、人間の姿でいる獣の姿の者に、共通して僧伽遅罪が言われているように見える」と述べられている。夜叉の姿や餓鬼の姿で死んだ場合も、この法である。これにより、死の姿が基準であることによって、僧伽遅罪は過剰に見える。

Mudhāti amūlena, kiñci mūlaṃ aggahetvāti vuttaṃ hoti. So niddosoti tena tattha katapayogassa abhāvato. Yadi pana sopi tattha kiñci kiñci karoti, na muccatiyevāti dassento āha **‘‘evaṃ patitā’’**tiādi. Tattha evanti evaṃ mayā kateti attho. Na nassissantīti adassanaṃ na gamissanti, na palāyissantīti adhippāyo. Vippaṭisāre uppanneti mūlaṭṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. Yadi pana pacchimopi labhitvā tattha vuttappakāraṃ kiñci katvā puna vippaṭisāre uppanne evaṃ karoti, tassapi eseva nayo. Paṃsumhi patitvā maratīti abhinavapūrite paṃsumhi pāde pavesetvā uddharituṃ asakkonto tattheva patitvā marati. Jātapathavī jātāti idaṃ sabbathā matthakappattaṃ thirabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Paṃsunā pūrentena pana pādadaṇḍādīhi maddanatāḷanādinā suṭṭhutaraṃ thirabhāvaṃ āpādetvā pakatipathaviyā nibbisese kate jātapathavīlakkhaṇaṃ appattepi muccatiyeva. Opātaṃ haratīti ettha pokkharaṇīsadisattā muccati.

「無価値」とは、価値がないこと、いかなる価値も得なかったこと、という意味である。彼は無罪である。なぜなら、そこでの彼の行為の有無によるからである。もし彼がそこでも何らかの行為をしたならば、彼は無罪ではありえない、と示すために「このように落ちて」といったのである。そこでの「このように」とは、「私がこのようにした」という意味である。「失わない」とは、見えなくなることはない、逃げ去ることはない、という意味である。「後悔が生じた」とは、本来の意図を指して言われたのである。もし後者も、(何らかの)得をして、そこで言われたような何らかの行為をして、再び後悔が生じたならば、彼も同様である。「土に落ちて死ぬ」とは、新しく満たされた土に足を入れ、引き抜くことができず、そのまま落ちて死ぬことである。「大地ができた」とは、これはあらゆる点で頂点に達した、固い状態を示すために言われたのである。土で満たしたとしても、足の根元などを踏みつけたり叩いたりして、より固い状態にして、元の土に劣らないようにしたとしても、大地ができたという特徴がない場合でも、無罪である。「落とし穴を掘る」とは、ここでは池のようなものであるため、無罪である。

Hatthā muttamatteti oḍḍetvā hatthato muttamatte. Vatiṃ katvāti ettha yadi so pāse vuttappakāraṃ kañci visesaṃ na karoti, attanā katavatiyā viddhaṃsitāya muccati. Thaddhataraṃ vā pāsayaṭṭhiṃ ṭhapetīti thirabhāvatthaṃ aparāya pāsayaṭṭhiyā saddhiṃ bandhitvā vā tameva vā sithilabhūtaṃ thaddhataraṃ bandhitvā ṭhapeti. Daḷhataraṃ vā thirataraṃ vāti etthāpi eseva nayo. Khāṇukanti pāsayaṭṭhibandhanakhāṇukaṃ. Sabbattheva māraṇatthāya katappayogattā na muccati. Vippaṭisāre uppanneti mūlaṭṭhasseva vippaṭisāre uppanne.

「手から解放された」とは、投げつけて手から解放された時である。「誓いを立てて」とは、もし彼が罠で言われたような特別なことをしなかったならば、自ら立てた誓いを破ったことによって、無罪である。「より固い罠を設置する」とは、固くするために、他の罠の棒と一緒に結びつけるか、あるいはそれを緩んだ状態のまま、より固く設置することである。「より強く、より固く」とは、ここでも同様である。「杭」とは、罠の棒を結びつける杭である。すべて、殺す目的で行われた行為であるから、無罪ではない。後悔が生じた、とは本来の意図における後悔が生じたことである。

Tena alātena…pe… na muccatīti ettha ‘‘pubbe katappayogaṃ vināsetvā pacchā kusalacittena payoge katepi na muccatīti idaṃ sandhāya gantabba’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Ayaṃ panettha adhippāyo yutto siyā – āditoyeva māraṇatthāya katappayogattā katapariyositāya pāsayaṭṭhiyā tappaccayā ye ye sattā marissanti, tesaṃ tesaṃ vasena paṭhamataraṃyeva pāṇātipātakammasiddhito pacchā kusalacittena aññathā katepi na muccatīti. Rajjuketi khuddakarajjuke. Sayaṃ vaṭṭitanti bahurajjuke ekato katvā attanā vaṭṭitaṃ. Ubbaṭṭetvāti te rajjuke visuṃ visuṃ katvā. Garukataraṃ karotīti atibhāriyaṃ karoti. Pariyesitvā katanti araññaṃ gantvā rukkhaṃ chinditvā tacchetvā kataṃ.

「それによって...免れない」とは、「以前の行為を無効にして、後に善い心で行為しても免れない、ということを理解しなければならない」と、三つの注釈書すべてに述べられている。ここでの意図は、「最初に殺す目的で行われた行為によって、完成した罠の棒によって、死ぬであろうすべての衆生に関して、まず第一に、殺生罪の成立の後で、善い心で他のことをしても免れない」ということである。「縄」とは、小さな縄のことである。「自分で巻いた」とは、多くの縄を一つにして、自分で巻いたことである。「ほどいた」とは、それらの縄を一つ一つにして。「より重くする」とは、非常に重くすることである。「探し出して作った」とは、森に行って木を切り、皮を剥いで作ったことである。

177. Ālambanarukkho vāti tatthajātakaṃ sandhāya vuttaṃ. Tadatthamevāti māraṇatthameva. Visamaṇḍalanti mañcapīṭhādīsu ālittaṃ visamaṇḍalaṃ. Vatvā asiṃ upanikkhipatīti ettha mukhena avatvā vuttappakāraṃ manasā cintetvā upanikkhipanepi eseva nayo. Purimanayenāti ‘‘yesaṃ hatthato mūlaṃ gahita’’ntiādinā. Sarīrassa virūpabhāvakaraṇato kuṭṭhādi visabhāgarogo nāma, jīvitappavattiyā vā asabhāgattā ananukūlattā gaṇḍapiḷakādi yo koci jīvitappavattipaccanīko visabhāgarogo.

177. 「対象の木」とは、そこで生じたことを指して言われたのである。「その目的のために」とは、殺す目的のために。「不均一な円」とは、台座などに塗られた不均一な円のことである。「言わずに剣を置く」とは、口で言わずに、心で考えて置いた場合でも同様である。「以前の法で」とは、「手が根元を掴んだ者」などのことである。「体の醜い変化を起こすから」とは、ハンセン病などの不自然な病気のことである。生命の活動において、不自然であること、不適合であることから、腫れ物などの生命の活動の敵となる不自然な病気のことである。

178. Paraṃ vā amanāparūpanti ettha amanāpaṃ rūpaṃ etassāti amanāparūpoti bāhiratthasamāso daṭṭhabbo. Manāpiyepi eseva nayoti etena manāpikaṃ rūpaṃ upasaṃharatīti ettha paraṃ vā manāparūpaṃ tassa samīpe ṭhapeti, attanā vā manāpiyena rūpena samannāgato tiṭṭhatītiādi yojetabbanti dasseti. Teneva aññatarasmiṃ gaṇṭhipade vuttaṃ –

178. 「他、または、不快な姿」とは、「不快な姿を持つ者」という外的な複合語と解釈しなければならない。「快適な姿も同様」とは、快適な姿を提示することである。「他、または、不快な姿をその近くに置く」または「自身が快適な姿でいる」などと解釈しなければならない、と示している。それゆえ、ある注釈書には、「
「私の入手不足によってこの女は、死んでしまえと、近くにいる者よ。
悪意を持ってもし行くならば、彼は女殺しになる。

乞食に行くならば、たとえ知っていても、彼は殺しではない。
なぜなら、彼は彼女に無関心で、死を放置する者だから」とある。

さらに、そこで「私の配偶者が、母も、生きられない。
このように知って、離れる者、それに熱心な者は、殺しになる。

出家などの理由で、たとえ知っていても、彼は殺しではない。
なぜなら、彼はそれらに無関心で、死を放置する者だから」とある。

飾って提示する」とは、「入手不足によって枯れて死ね」という意図で提示することである。それゆえ、「もし怯えて死ぬならば、それは死である」と言われた。「入手不足によって枯れて死ぬ」とは、ここでは波羅夷罪である、と解釈しなければならない。「死体の匂い」とは、蛇などの死体の匂い。「白鳥の羽」とは、白鳥などの羽のことである。

‘‘Mamālābhena esitthī, maratūti samīpago;

「私の入手不足によってこの女は、死んでしまえと、近くにいる者よ。

Duṭṭhacitto sace yāti, hoti so itthimārako.

悪意を持ってもし行くならば、彼は女殺しになる。

‘‘Bhikkhatthāya sace yāti, jānantopi na mārako;

乞食に行くならば、たとえ知っていても、彼は殺しではない。

Anatthiko hi so tassā, maraṇena upekkhako’’ti.

なぜなら、彼は彼女に無関心で、死を放置する者だから」とある。

Aparampi tattheva vuttaṃ –

さらに、そこで「

‘‘Viyogena ca me jāyā, jananī ca na jīvati;

私の配偶者が、母も、生きられない。

Iti jānaṃ viyuñjanto, tadatthī hoti mārako.

このように知って、離れる者、それに熱心な者は、殺しになる。

‘‘Pabbajjādinimittañce, yāti jānaṃ na mārako;

出家などの理由で、たとえ知っていても、彼は殺しではない。

Anatthiko hi so tesaṃ, maraṇena upekkhako’’ti.

なぜなら、彼はそれらに無関心で、死を放置する者だから」とある。

Alaṅkaritvā upasaṃharatīti ‘‘alābhakena sussitvā maratū’’ti iminā adhippāyena upasaṃharati. Teneva **‘‘sace uttasitvā marati, visaṅketo’’**ti vuttaṃ. Alābhakena sussitvā maratīti ettha ca pārājikanti pāṭhaseso daṭṭhabbo. Kuṇapagandhā cāti ahiādikuṇapānaṃ gandhā. Haṃsapupphanti haṃsādīnaṃ pakkhalomaṃ sandhāya vadati.

飾って提示する」とは、「入手不足によって枯れて死ね」という意図で提示することである。それゆえ、「もし怯えて死ぬならば、それは死である」と言われた。「入手不足によって枯れて死ぬ」とは、ここでは波羅夷罪である、と解釈しなければならない。「死体の匂い」とは、蛇などの死体の匂い。「白鳥の羽」とは、白鳥などの羽のことである。

179. Asañciccāti idaṃ maraṇasaṃvattanikaupakkamassa asallakkhaṇaṃ sandhāya vuttanti āha **‘‘iminā upakkamenā’’**tiādi. Ajānantassāti idaṃ pana maraṇasaṃvattanikaupakkamakaraṇassa ajānanaṃ sandhāya vuttanti āha **‘‘iminā ayaṃ marissatī’’**tiādi. Namaraṇādhippāyassāti idaṃ upakkamaṃ jānantassapi maraṇādhippāyassa abhāvaṃ sandhāya vuttanti āha **‘‘maraṇaṃ anicchantassā’’**tiādi.

179. 「不注意に」とは、死につながる企てに気づかないことを指して言われた。「このように企てによって」などと。「知らない」とは、死につながる企てをすることを知らないことを指して言われた。「このように、彼は死ぬだろう」などと。「死の意図がない」とは、企てを知っていても、死の意図がないことを指して言われた。「死を望まない」などと。

Padabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

語釈の解説は終わる。

Pakiṇṇakakathāvaṇṇanā

雑事の解説

Domanassacitteneva bhaṇatīti iminā sanniṭṭhāpakacetanā dukkhavedanāya sampayuttā evāti dasseti. Sukhabahulatāya hi rājāno hasamānāpi ‘‘ghātethā’’ti vadanti, hāso pana nesaṃ anatthavūpasamādiaññavisayoti sanniṭṭhāpakacetanā dukkhavedanāya sampayuttā eva. Sati pana domanasse kathaṃ taṃ nappakāsatīti āha **‘‘sukhavokiṇṇattā’’**tiādi, pubbāpariyavasena ubhosu passesu uppajjanakasukhehi ākiṇṇattā uppannassa ca domanassassa anuppabandhanena pavattiyā abhāvato tadā uppannampi domanassaṃ nappakāsatīti attho.

「悲しみの心で言う」とは、これにより、決断の心が苦しい感覚と結びついていることを示す。喜びが多いから、王は笑いながら「殺せ」と言うが、その笑いは彼らの利益の喪失など、他の対象によるものであるから、決断の心は苦しい感覚と結びついている。しかし、悲しみがあるのに、なぜ現れないのか。と「喜びに満ちているから」などと答えている。前半と後半の両方で生じる喜びによって満ちているから、生じた悲しみも継続しないから、その時に生じた悲しみも現れない、という意味である。

Vinītavatthuvaṇṇanā

vinītavatthu の解説

180. Maraṇatthikāva hutvāti imassa kāyassa bhedena saggapāpanādhippāyattā atthato maraṇatthikāva hutvā. Maraṇatthikabhāvaṃ ajānantāti evaṃ adhippāyino maraṇatthikā nāma hontīti attano maraṇatthikabhāvaṃ ajānantā. Na hi te attano cittappavattiṃ na jānanti. Vohāravasenāti pubbabhāgavohāravasena, maraṇādhippāyassa sanniṭṭhāpakacetanākkhaṇe karuṇāya abhāvato kāruññena pāse baddhasūkaramocanaṃ viya na hotīti adhippāyo. Yathāyunāti vuttamevatthaṃ yathānusandhināti pariyāyantarena vuttaṃ, yathānusandhinā yathāyuparicchedenāti vuttaṃ hoti. Atha vā yathānusandhināti yathānuppabandhena, yāva tasmiṃ bhave santānassa anuppabandho avicchinnappavatti hoti, tāva ṭhatvāti vuttaṃ hoti.

180. 「死を望む者であった」とは、この体が滅びて天国へ行くことを願う、という意味で、実質的に死を望む者であった。死を望む者であることを知らない、とは、このように意図する者を「死を望む者」と呼ぶが、自分の死を望む者であることを知らない。なぜなら、彼らは自分の心の動きを知らないからである。「言葉の力によって」とは、以前の言葉の力によって、死の意図の決断の心が慈悲の欠如によるから、慈悲によって、罠にかけられた豚を解放するように、そうはならない、という意味である。「適切に」とは、述べられたそのことを、「筋道に従って」という別の言葉で言った。「適切に」とは、「連なりに従って」、つまり、その命の期間において、心身の連なりが途切れない限り、そこに留まる、という意味である。

Appaṭivekkhitvāti anupaparikkhitvā. Uddhaṃ vā adho vā saṅkamantīti pacchā āgatānaṃ okāsadānatthaṃ nisinnapāḷiyā uddhaṃ vā adho vā gacchanti. Paccavekkhaṇakiccaṃ natthīti pacchā āgatehi upaparikkhaṇakiccaṃ natthi. Heṭṭhā kismiñci vijjamāne sāṭakaṃ vali na gaṇhātīti āha **‘‘tasmiṃ vali na paññāyatī’’**ti. Paṭivekkhaṇañcedaṃ gihīnaṃ santakeyevāti daṭṭhabbaṃ.

「見ずに」とは、よく見ずに。「上または下に移動する」とは、後に来る者のために場所を作るために、座っている列の上または下に移動する。後で確認する務めはない。後に来る者による確認の務めはない。「下に何かがあると、布はたるまない」と「そこでは、たるみは現れない」と言っている。確認することは、在家者のものであり、そうであると解釈しなければならない。

Pāḷiyaṃ musale ussiteti aññamaññaṃ upatthambhetvā dvīsu musalesu ussitesūti attho. Udukkhalabhaṇḍikanti udukkhalatthāya ānītaṃ dārubhaṇḍaṃ. Paṭibaddhanti bhojanapaṭibaddhaṃ, bhojanantarāyanti vuttaṃ hoti.

「経典では、臼の上で」とは、互いに支え合って、二つの臼の上で、という意味である。「乳鉢の道具」とは、乳鉢のために持ってきた木の道具。「食べ物と結びついている」とは、食べ物と結びついている、食事の妨げである、という意味である。

181. Aggakārikanti ettha kārikā-saddassa bhāvavacanattā **‘‘aggakiriya’’**nti atthaṃ vatvāpi yasmā kiriyaṃ dātuṃ na sakkā, tasmā dānasaṅkhātāya aggakiriyāya yuttaṃ piṇḍapātameva idha upacāravuttiyā ‘‘aggakiriyā’’ti gahetabbanti āha **‘‘paṭhamaṃ laddhapiṇḍapāta’’**ntiādi.

181. 「最高の行為」とは、ここでは「行為」という言葉が「すること」を意味するから、「最高の行為」という意味だが、行為をすることはできないので、行為の「供与」という意味で、「最高の行為」と解釈されるべきである。だから、供与の行為にふさわしい、托鉢こそが、ここでは副次的に「最高の行為」として取られる、と「最初に得た托鉢」などと言っている。

182-183. Daṇḍamuggaranti nikhādanamuggaraṃ. Vibhattibyattayenāti vibhattivipariṇāmena. Visesādhigamoti samādhi vipassanā ca ativiya pākaṭattā **‘‘hatthappatto viya dissatī’’**ti vuttaṃ. Upacchindatīti ‘‘visesādhigamassa vikkhepo mā hotū’’ti āhāraṃ upacchindati. Visesādhigamanti lokuttaradhammapaṭilābhaṃ. Byākaritvāti ārocetvā. Upacchindati, na vaṭṭatīti yasmā sabhāgānaṃ lajjibhikkhūnaṃyeva ariyā attanā adhigatavisesaṃ tādise kāraṇe sati ārocenti, te ca bhikkhū appatirūpāya anesanāya paccayaṃ na pariyesanti, tasmā tehi pariyesitapaccaye kukkuccaṃ uppādetvā āhāraṃ upacchindituṃ na vaṭṭatīti attho. Sabhāgānañhi byākatattā upacchindituṃ na labhati. Te hi kappiyakhettaṃ. Teneva ‘‘sabhāgānañhi lajjibhikkhūnaṃ kathetuṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ ‘‘upacchindati, na vaṭṭatī’’ti imassa kāraṇaṃ dassentena vuttanti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

182-183. 「棒と槌」とは、突き刺すための槌のことである。「変化した結果」とは、変化した結果。「より高い達成」とは、瞑想や洞察が非常に明白であるから、「手で触れられるかのようだ」と言われた。「中断する」とは、「より高い達成に妨げがないように」と、食事を中断することである。「より高い達成」とは、この世のものならざる真理の獲得のことである。「宣言する」とは、知らせることである。「中断する、それは許されない」とは、なぜなら、同僚の恥ずかしがり屋の比丘たちにのみ、聖者は自ら獲得した真理を、そのような状況で知らせるが、彼らは不適切な布施を求めないので、布施を求めた彼らに罪悪感を生じさせて、食事を中断させることは許されない、という意味である。同僚に宣言したから、中断させることは許されない。彼らは適合する分野である。それゆえ、「同僚の恥ずかしがり屋の比丘たちに話すことは許される」とは、「中断する、それは許されない」という理由を示すために、三つの注釈書すべてに述べられている。これはより適切であり、注釈書にもこの意味は示されている。「器を洗う」とは、衣を洗うことである。「洗い棒」とは、器を洗う棒のことである。

Atha vā visesādhigamaṃ byākaritvāti idaṃ visesassa adhigatabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Adhigamantarāyaṃ asaṅkanteneva ca āhārupacchedo kātabboti anuññātattā adhigatena na kātabboti dassetuṃ **‘‘visesādhigamaṃ byākaritvā āhāraṃ upacchindati, na vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ. Kiṃ pana ariyā attanā adhigatavisesaṃ aññesaṃ ārocentīti imissā codanāya **‘‘sabhāgānañhi lajjibhikkhūnaṃ kathetuṃ vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ. Ayamettha yuttataroti amhākaṃ khanti, gaṇṭhipadepi ayamattho dassitoyevāti. Bhaṇḍakaṃ dhovantāti cīvaraṃ dhovantā. Dhovanadaṇḍakanti bhaṇḍadhovanadaṇḍaṃ.

あるいは、「より高い達成を宣言する」とは、達成したことを示すために言われた。「達成の妨げは、まだ起こらないうちに、食事を中断しなければならない」と、達成したからといって中断してはならない、と示すために言われた。「しかし、聖者は自ら達成した真理を、他の者に知らせるのか」という問いに対して、「同僚の恥ずかしがり屋の比丘たちに話すことは許される」と言われた。これはより適切であり、注釈書にもこの意味は示されている。「器を洗う」とは、衣を洗うことである。「洗い棒」とは、器を洗う棒のことである。

184. Ahaṃ kukkuccakoti ‘‘mama kiriyāya mareyya nu kho, no vā’’ti evaṃ jātakukkuccako. Sabbatthāpi panettha evarūpesu vatthūsu amate thullaccayassa vuttattā tena katappayogena dukkhavedanā uppajjatu vā mā vā, pārājikāya abhāvato bhagavato vacanena thullaccayamevāti vadanti.

184. 「ああ、良心がとがめる」とは、「私の行いによって死ぬのだろうか、そうでないのだろうか」と、このように良心の呵責を感じることである。あらゆる場合においても、このような事柄において、重い罪(thullaccayā)について語られているので、それによって生じた苦痛の感覚が生じようと生じまいと、波羅夷罪(pārājikā)ではないので、世尊の言葉によれば、重い罪(thullaccayā)であると(賢者たちは)言う。

185. Gabbho patati etenāti gabbhapātanaṃ, tādisaṃ bhesajjaṃ. Tenāha **‘‘yena paribhuttenā’’**tiādi. ‘‘Maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti vuttattā pariyāyato āpattimokkho na hotīti āha **‘‘pariyāyo nāma natthī’’**ti.

185. 「妊娠が落ちる」とは、これによって妊娠が落ちることである。そのような薬である。それゆえ、「軽んじられたことによって」と(言われている)。「死の様子を賛美する」と(言われている)ので、間接的には罪の免除はない、と(言っている)。「間接的な道はない」と言う。

Gabbhaṃ na gaṇhātīti gabbhaṃ na dhāreti. Vātena pāṇakehi vā gabbho vinassanto kammaṃ vinā na nassatīti adhippāyena **‘‘dvīhākārehī’’**ti vuttaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.26) pana ‘‘gabbho hi vātena pāṇakehi kammunā cāti tīhi kāraṇehi vinassatī’’ti vatvā ‘‘kammunā vinassante pana buddhāpi paṭibāhituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ. Tattha vātena pāṇakehi vā gabbhe vinassante na purimakammunā okāso kato, apica tappaccayā kammaṃ vipaccati, sayameva pana kammunā okāse kate na ekantena vāto pāṇakā vā apekkhitabbāti iminā adhippāyena kammassa visuṃ kāraṇabhāvo vuttoti daṭṭhabbaṃ. Pāṇakā khāditvā antaradhāpentīti yojetabbaṃ. Avijāyanatthāya bhesajjaṃ dentassa kucchiyaṃ uppajjitvā vinassissantīti iminā adhippāyena dinne opātakkhaṇanādīsu viya kammabaddho, kucchiyaṃ na uppajjissantīti iminā pana adhippāyena dinne nevatthi kammabaddho.

妊娠をしない、とは妊娠を維持しないことである。風や生き物によって妊娠が失われるのは、業(karma)なしには失われない、という趣旨で「二つの原因によって」と(言われている)。長阿含(Dīghanikāya)の註釈書(dī. ni. aṭṭha. 1.26)には、「妊娠は風、生き物、業の三つの原因によって失われる」と述べ、「業によって失われる場合は、仏陀でさえ妨げることができない」と述べられている。そこでは、風や生き物によって妊娠が失われる場合、以前の業によって機会が作られたのではなく、むしろその結果として業が成熟するのである。しかし、それ自体が業によって機会が作られた場合、風や生き物を考慮する必要は必ずしもない、という趣旨で、業が独立した原因であることが述べられていると理解すべきである。生き物を食べて消滅させる、と解釈すべきである。妊娠しないための薬を与える場合、子宮に発生して失われる、という趣旨で与えられた場合、堕胎薬(opātakkhaṇa)などのように業によって定められている。しかし、子宮に発生しない、という趣旨で与えられた場合、業によって定められているわけではない。

Sahadhammikānanti ekassa satthuno sāsane sahasikkhamānadhammānaṃ. Pañcannampi vivaṭṭanissitasīlattā **‘‘samasīlasaddhāpaññāna’’**nti vuttaṃ. Ñātakapavāritaṭṭhānatoti attano tesaṃ vā ñātakapavāritaṭṭhānato. Gilānassatthāya appavāritaṭṭhānatopi viññattiyā anuññātattā katāpi akatā viyāti akataviññatti, ‘‘vada, bhante, paccayenā’’ti evaṃ akatapavāraṇaṭṭhāne ca viññatti akataviññatti.

同じ教えの者たち、とは、一人の師の教えの中で共に学ぶ者たちのことである。五人(の賢者)も、覚りの境地(vivaṭṭana)に帰依する戒(sīla)を持っているため、「同じ戒と信と智慧を持つ者たち」と(言われている)。親族が破戒を宣言する場所、とは、自身の、あるいは彼らの親族が破戒を宣言する場所である。病人のために破戒を宣言しない場所であっても、許されているため、宣言されたこともされなかったようなものである、とは宣言されなかったことであり、「師よ、原因を言ってください」というように、破戒を宣言されなかった場所でも、宣言は宣言されなかった宣言である。

Paṭiyādiyatīti sampādeti. Akātuṃ na vaṭṭatīti ettha dukkaṭaṃ vadanti. Sahadhammikesu vuttanayenevāti ‘‘imesampi pañcannaṃ akataviññattiyāpi bhesajjaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti kurundaṭṭhakathāyaṃ vuttattā kathitaṃ. Yāva ñātakā passantīti yāva tassa ñātakā passanti. Pitu bhaginī pitucchā. Mātu bhātā mātulo. Nappahontīti kātuṃ na sakkonti. Sacepi na yācantīti ‘‘yācituṃ dukkha’’nti adhippāyena yadi na yācanti. Ābhogaṃ katvāti idaṃ kattabbatādassanavasena vuttaṃ, ‘‘ābhogaṃ pana akatvāpi dātuṃ vaṭṭatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu likhitaṃ. Ete dasa ñātake ṭhapetvāti tesaṃ puttanattādayopi tappaṭibaddhattā ñātakā evāti tepi ettheva saṅgahitā. Tena aññesanti iminā aññātakānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Tenevāha **‘‘etesaṃ puttaparamparāyā’’**tiādi. Kulaparivaṭṭoti kulānaṃ paṭipāṭi, kulaparamparāti vuttaṃ hoti. ‘‘Mayhaṃ dassanti karissantī’’ti paccāsāya karontassapi yācitvāpi gahetabbaṭṭhānatāya ñātakesu vejjakammaṃ vā kuladūsakāpatti vā na hotīti vadanti. Sabbapadesupi vinicchayo veditabboti cūḷamātuyātiādīsu sabbapadesu ‘‘cūḷamātuyā sāmiko’’tiādinā yojetvā heṭṭhā vuttanayena vinicchayo veditabbo.

用意する、とは準備することである。できない、とは、ここでは悪行(dukkata)であると(賢者たちは)言う。同じ教えの者たちについて述べられた通り、とは、「これらの五人についても、宣言されなくても薬を与えることが許される」と( Kurundaṭṭhakathā)に述べられているので(そう言える)。親族が見ている間、とは、その親族が見ている間。父の姉妹は父の姉妹(pitucchā)。母の兄弟は叔父(mātulo)。できない、とは、することができない。たとえ求めなくても、とは、「求めるのは苦しい」という趣旨で、もし求めないなら。注意を払う、とは、すべきことであるという認識から(そう)言われている。「しかし、注意を払わなくても与えることは許される」と、三つの注釈書(gaṇṭhipada)すべてに書かれている。これらの十人の親族を除いて、とは、彼らの子供たちなども、それに関連しているため、親族である。それゆえ、他の者たち、とは、これによって他の親族の獲得を理解すべきである。それゆえ、「彼らの子供の代々」と(言われている)。家の交代、とは、家の順番、家の代々、と(言っている)のと同じである。「私にくれるだろう、してくれるだろう」という期待から、求めても得るべき場所であるため、親族の間で薬師としての行為や、家を汚す罪(kuladūsakāpatti)は生じない、と(賢者たちは)言う。すべての場所においても、裁きを理解すべきである、と(言われている)。「母の妹」などについても、すべての場所で、「母の妹の夫」などと解釈し、下に述べられた通りに裁きを理解すべきである。

Vuttanayena pariyesitvāti iminā ‘‘ñātisāmaṇerehi vā’’tiādinā vuttamatthaṃ atidissati. Apaccāsīsantenāti ‘‘mayhaṃ dassanti karissantī’’ti evaṃ attano atthāya apaccāsīsantena. Bhikkhusaṅghassa pana upakārakattaṃ paccāsīsantena kātuṃ vaṭṭati. ‘‘Bhesajjaṃ ācikkhathā’’ti vuttepi yathā **‘‘aññamaññaṃ pana kathā kātabbā’’**ti idaṃ pariyāyattā vaṭṭati, evaṃ heṭṭhā vuttanayena **‘‘idañcidañca gahetvā karontī’’**ti iminā pariyāyena kathentassapi nevatthi dosoti ācariyā.

述べられた通りに探し求める、とは、これによって「親族の小児(sāmaṇera)たちによって」などと述べられた意味を(さらに)示している。期待しない、とは、「私にくれるだろう、してくれるだろう」と、自分のために期待しないことである。しかし、僧伽(saṅgha)への利益のために期待して行うことは許される。「薬を教えてください」と言われても、「互いに話すべきである」というように、間接的な方法として許される。それゆえ、下に述べられた通りに、「これとあれを持って行いなさい」というように、間接的に述べる場合でも、罪はない、と(師たちは)言う。

Vinayalakkhaṇaṃ ajānantassa anācariyassa tadanurūpavohārāsambhavato īdisassa lābhassa uppatti nāma natthīti **‘‘ācariyabhāgo nāmāya’’**nti vuttaṃ, vinaye pakataññunā ācariyena labhitabbabhāgo ayanti vuttaṃ hoti. Pupphapūjanatthāya dinnepi akappiyavohārena vidhānassa ayuttattā **‘‘kappiyavasenā’’**ti vuttaṃ, ‘‘pupphaṃ āharathā’’tiādinā kappiyavohāravasenāti attho.

戒律(vinaya)の特性を知らない者、師でない者、それに応じた振る舞いができない者、このような利益の獲得は存在しない、と「師の分け前というものはない」と(言われている)。戒律(vinaya)において、賢明な師が得るべき分け前、ということである。花の供養のために与えられたものであっても、不適当な(akappiya)振る舞いで処理することの不当さから、「適当な(kappiya)方法で」と(言われている)。「花を持ってきなさい」などという適当な(kappiya)振る舞いの方法で、という意味である。

Yadi ‘‘parittaṃ karothā’’ti vutte karonti, gihiveyyāvaccakaraṇaṭṭhāne tiṭṭhatīti **‘‘parittaṃ karotha, bhanteti vutte na kātabba’’**nti vuttaṃ, **‘‘bhaṇathā’’**ti vutte pana dhammakathāya ajjhesanaṭṭhāne ṭhitattā **‘‘kātabba’’**nti vuttaṃ. Dhammañhi anajjhiṭṭhenapi kathetuṃ vaṭṭati, pageva ajjhiṭṭhena. Cāletvā suttaṃ parimajjitvāti parittaṃ karontena kātabbavidhiṃ dasseti. Vihārato…pe… dukkaṭanti aññātakānaṃyeva dadato dukkaṭaṃ. No ce jānantīti yadi evaṃ vattuṃ na jānanti. Udakanti dakkhiṇodakaṃ. Pādesu apanītesu avamaṅgalasaññino hontīti āha **‘‘na pādā apanetabbā’’**ti. Gantuṃ vaṭṭatīti ‘‘parivāratthāya āgacchantū’’ti vuttepi evaṃ sallakkhetvā gantuṃ vaṭṭati.

もし「護摩(paritta)を行ってください」と言われて行う場合、在家(gihī)の世話をする立場に立つ、と「護摩(paritta)を行ってください、師よ」と言われても、行うべきではない。しかし、「説いてください」と言われた場合、法話(dhammakathā)の依頼の立場に立つため、行うべきである、と(言われている)。法(Dhamma)は、依頼されなくても説くことが許される、まして依頼された場合はなおさらである。経典(sutta)を揺らし、清めて、とは、護摩(paritta)を行う者がすべき方法を示している。寺院から…(省略)…悪行(dukkata)である。他の者たちにのみ与える場合、悪行(dukkata)である。もし知らない、とは、もしこのように言うことを知らない場合。水、とは、施しの水(dakkhiṇodaka)である。足から取り除くと、不吉なものだと考える、と「足は取り除かれるべきではない」と(言われている)。行くことは許される、「周りのために来てください」と言われても、このように考慮して行くことは許される。

Anāmaṭṭhapiṇḍapātoti apabbajitassa hatthato laddho attanā aññena vā pabbajitena aggahitaaggo piṇḍapāto. Thālaketi iminā pattopi gahitoyevāti daṭṭhabbaṃ. Dāmarikacorassāti rajjaṃ patthayamānassa pākaṭacorassa. Coranāgavatthūti ettha ‘‘coranāgassa kira āmaṭṭhaṃ dento kujjhissati, anāmaṭṭhaṃ na vaṭṭatīti thero pattaggahaṇahattheneva aggaṃ gahetvā patte bhattaṃ sabbamadāsi, so tena tussi. ‘Ettakaṃ mayha’nti bhattassa ekapasseyeva thokaṃ ṭhapetvāpi puna tena saddhiṃ sabbampi dātuṃ vaṭṭatī’’ti cūḷagaṇṭhipade vuttaṃ.

触れていない托鉢(piṇḍapāta)、とは、出家していない者の手から得た、自分自身または他の出家者が触れていない托鉢(piṇḍapāta)である。器(thālaka)、とは、これによって鉢(patta)も含まれる、と理解すべきである。泥棒(dāmarikacora)の、とは、王位を求める、公然の泥棒の。泥棒(coranāga)の事件、とは、ここ(cūḷagaṇṭhipada)に「泥棒(coranāga)に触れたものを与えると怒るだろう、触れていないものは許されない、と(言われている)。長老は鉢(patta)を持つという理由だけで、食べ物(bhatta)をすべて与えた。彼はそれで満足した。『これだけ私のもの』と、食べ物(bhatta)の一部分だけを取り置いて、再び彼にすべて与えることが許される」と述べられている。

Āmisassa dhammassa ca alābhena attano parassa ca antare sambhavantassa chiddassa vivarassa bhedassa paṭisantharaṇaṃ pidahanaṃ gaṇhanaṃ paṭisanthāro. Ayañhi lokasannivāso alabbhamānena āmisena ca dhammena cāti dvīhi chiddo, tassa taṃ chiddaṃ yathā na paññāyati, evaṃ pīṭhassa viya paccattharaṇena āmisena ca dhammena ca paṭisantharaṇaṃ āmisapaṭisanthāro dhammapaṭisanthāro cāti vuccati. Tattha dhammapaṭisanthāro kassaci na kātabbo natthi. Yassa kassaci hi gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā dhammena saṅgaho kātabboyeva. **‘‘Paṭisanthāro pana kassa kātabbo, kassa na kātabbo’’**ti idaṃ pana āmisapaṭisanthāraṃ sandhāya vuttaṃ. Ubbāsetvāti samantato tiyojanaṃ vilumpanto manusse palāpetvā aññesaṃ avāsaṃ katvā. Saṅghassatthāya āhaṭāti pākavaṭṭato taṃdivasassatthāya āhaṭā. Varapotthacittattharaṇanti anekappakārauttamarūpavicittattharaṇaṃ.

物質(āmisā)と法(dhamma)が得られないことによって、自分と他者の間に生じる隙間、穴、隔たり、これらを埋めること、覆うこと、取り入れること、それが応接(paṭisanthāra)である。というのは、この世の住まいは、得られない物質(āmisā)と法(dhamma)という二つの隙間がある。その隙間が知られないように、席(pīṭha)のように、物質(āmisā)と法(dhamma)で応接すること、それが物質(āmisā)の応接、法の応接と呼ばれる。その中で、法の応接は誰に対しても行うべきではない、ということはない。どんな在家者(gahahaṭṭha)や出家者(pabbajita)であっても、法(dhamma)によって関係を持つべきである。しかし、「応接(paṭisanthāra)は誰にすべきで、誰にすべきでないか」というのは、物質(āmisā)の応接について言われたことである。満たす、とは、周囲三ヨージャナ(yojana)を破壊し、人々を追い払い、他の者の住処を作り、僧伽(saṅgha)のために、とは、その日のために、運ばれてきた。上等な敷物(varapotthacittattharaṇa)、とは、様々な種類の最高級の、美しく飾られた敷物。

187. Sattarasavaggiyesu pubbe ekassa aṅgulipatodena māritattā sesasoḷasajanesu udaraṃ āruhitvā nisinnamekaṃ ṭhapetvā **‘‘sesāpi pannarasa janā’’**ti vuttaṃ. Adūhalapāsāṇā viyāti adūhale āropitapāsāṇā viya. Kammādhippāyāti tajjanīyādikammakaraṇādhippāyā. Āvāhetvāti āvisāpetvā. Vāḷavihāranti caṇḍasattehi adhiṭṭhitavihāraṃ.

187. 十七の群衆の中で、以前に一人を指で刺して殺したため、残りの十六人を、腹の中に座らせて一人だけ残し、「残りの十五人も」と(言われている)。壊れない石のように、とは、壊れないものに置かれた石のように。刑罰の意図、とは、戒めの(tajjanīya)などの刑罰を行う意図のことである。連れてくる、とは、連れてきて見せることである。悪魔の寺院(vāḷavihāra)、とは、凶暴な生き物に住まわれている寺院のことである。

189. Yo rukkhena otthatopi na maratītiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ bhūtagāmasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ sayameva vakkhati. Evañhi tattha vuttaṃ (pāci. aṭṭha. 92) –

189. 木に覆われていても死なない、といったことについては、それは「妖精の集落の戒律」(bhūtagāmasikkhāpada)の注釈書で、それ自身が説明するだろう。というのは、そこでは(Pāci. aṭṭha. 92)、「もし比丘が木に覆われていたり、穴に落ちたりして、一人で木を切り、地面を掘って、外に出ることができる場合、命のために自分で行うべきではない。しかし、他の比丘が地面を掘ったり、木を切り倒したり、生木から棒を切り出して、その木を倒して外に出させることは許される。罪はない」と述べられている。そこには理由が見当たらない。「私は許す、比丘たちよ、火災で燃えている時、盾で防御し、護摩(paritta)を行うことを」(Cūḷava. 283)という、この一つの経典だけが見られる。もし、これに沿って、自分では許されず、他者には許される、というこの違いを理解することはできない。自分のために行う場合、自己への執着(attasineha)という不善の心(akusala-citta)で行う。他者は慈悲(kāruñña)によって行う。それゆえ、罪はない、というのは、これも理由にならない。善の心(kusalacitta)であっても、この罪を犯す。すべての注釈書で述べられているので、否定することはできない。ここでの論理を探求すべきである。あるいは、注釈書の師たちを信じて従うべきである」と述べられている。

::indent ‘‘Manussaviggahapārājikavaṇṇanāyaṃ pana sabbaaṭṭhakathāsu ‘sace bhikkhu rukkhena vā ajjhotthato hoti opāte vā patito, sakkā ca hoti ekena passena rukkhaṃ chinditvā bhūmiṃ vā khaṇitvā nikkhamituṃ, jīvitahetupi attanā na kātabbaṃ, aññena pana bhikkhunā bhūmiṃ vā khaṇitvā rukkhaṃ vā chinditvā allarukkhato vā daṇḍakaṃ chinditvā taṃ rukkhaṃ pavaṭṭetvā nikkhamāpetuṃ vaṭṭati, anāpattī’ti vuttaṃ. Tattha kāraṇaṃ na dissati, ‘anujānāmi, bhikkhave, davaḍāhe ḍayhamāne paṭaggiṃ dātuṃ parittaṃ kātu’nti (cūḷava. 283) idaṃ pana ekameva suttaṃ dissati. Sace etassa anulomaṃ, attano na vaṭṭati, aññassa vaṭṭatīti idaṃ nānākaraṇaṃ na sakkā laddhuṃ. Attano atthāya karonto attasinehena akusalacitteneva karoti, paro pana kāruññena. Tasmā anāpattīti ce, etampi akāraṇaṃ. Kusalacittenapi hi imaṃ āpattiṃ āpajjati, sabbaṭṭhakathāsu pana vuttattā na sakkā paṭisedhetuṃ, gavesitabbā ettha yutti, aṭṭhakathācariyānaṃ vā saddhāya gantabba’’nti. ::

::indent
「もし比丘が木に覆われていたり、穴に落ちたりして、一人で木を切り、地面を掘って、外に出ることができる場合、命のために自分で行うべきではない。しかし、他の比丘が地面を掘ったり、木を切り倒したり、生木から棒を切り出して、その木を倒して外に出させることは許される。罪はない」と述べられている。そこには理由が見当たらない。「私は許す、比丘たちよ、火災で燃えている時、盾で防御し、護摩(paritta)を行うことを」(Cūḷava. 283)という、この一つの経典だけが見られる。もし、これに沿って、自分では許されず、他者には許される、というこの違いを理解することはできない。自分のために行う場合、自己への執着(attasineha)という不善の心(akusala-citta)で行う。他者は慈悲(kāruñña)によって行う。それゆえ、罪はない、というのは、これも理由にならない。善の心(kusalacitta)であっても、この罪を犯す。すべての注釈書で述べられているので、否定することはできない。ここでの論理を探求すべきである。あるいは、注釈書の師たちを信じて従うべきである」と述べられている。
::

Tasmā yaṃ ettha ito aññathā kenaci papañcitaṃ, gaṇṭhipadesu ca kāraṇaṃ vuttaṃ, taṃ na sārato paccetabbaṃ.

それゆえ、ここでこれとは異なって誰かが詳しく説明したこと、注釈書(gaṇṭhipada)で理由が述べられていることは、本質的なものとして受け取るべきではない。

190. Alla…pe… pācittiyanti sukkhaṭṭhānepi aggiṃ pātetvā iminā adhippāyena ālimpentassa pācittiyameva. Dukkaṭanti sukkhaṭṭhāne vā sukkhaṃ ‘‘asukkha’’nti avavatthapetvā vā aggiṃ pātentassa dukkaṭaṃ. Kīḷādhippāyepi eseva nayo. Kīḷādhippāyo ca paṭapaṭāyamānasaddassādavaseneva veditabbo. Paṭipakkhabhūto aggi paṭaggi. Parittakaraṇanti ārakkhakaraṇaṃ. Sayaṃ vā uṭṭhitanti vāteritānaṃ veḷuādīnaṃ aññamaññasaṅghaṭṭanena samuṭṭhitaṃ. Nirupādānoti indhanarahito.

190. 濡れた…(省略)…波羅夷罪(pācittiya)。乾いた場所でも火を燃やす、という趣旨で、これを塗る者には波羅夷罪(pācittiya)である。悪行(dukkata)。乾いた場所でも、乾いていないと断定して火を燃やす者には悪行(dukkata)である。遊戯(kīḷā)の意図であっても、これも同様である。遊戯(kīḷā)の意図は、パチパチと鳴る音などによって理解すべきである。敵対する火、とは、防御する火(paṭaggi)である。自分自身で起きた、とは、風によって揺れた木などが互いにぶつかって生じたもの。燃料がない、とは、燃料がないこと。

191-192. Khettameva otiṇṇattā pārājikanti ‘‘dvīhī’’ti vutte dvīhipi pahārehi maraṇassa paccāsīsanato ekena vinā dvinnaṃ abhāvato ca pārājikaṃ. ‘‘Dvīhiyevāti niyamite pana ekena pahārena mārite natthi pārājika’’nti vadanti. Paṭhamaṃ āhitabalavegassa pubbānuciṇṇavasena dhammānaṃ desantaruppattiyā gamanamattaṃ ṭhapetvā jīvitindriyassa tattha avijjamānattā **‘‘sīsacchedakassā’’**ti vuttaṃ. Imassa vatthussāti āghātanavatthussa. ‘‘Pānaparibhogenāti vuttattā loṇasovīrakaṃ yāmakālika’’nti vadanti.

191-192. 畑に落ちただけで波羅夷罪(pārājika)である。「二つの原因によって」と言われた場合、二つの打撃で死ぬことが期待されるので、一つがない場合は二つがない、そして波羅夷罪(pārājika)である。「二つによってのみ」と定められている場合、一つの打撃で死んでも波羅夷罪(pārājika)はない、と(賢者たちは)言う。最初の勢いが加えられた後、以前から行われていたことによって、他の国に移動することだけを置いて、命の機能(jīvitindriya)がそこになくなったため、「首を切られる者」と(言われている)。この事柄について、とは、憎悪の事柄について。「塩水(loṇasovīraka)を飲むこと」と(言われている)ので、一日の間(yāmakālika)である、と(賢者たちは)言う。

Vinītavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

vinītavatthu(戒律の条項)の解説、終了。

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

Samantapāsādikā(戒律の注釈書)のVinayaṭṭhakathā(戒律の解説)のSāratthadīpanī(要約の明示)

Tatiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

第三波羅夷罪(pārājika)の解説、終了。

4. Catutthapārājikaṃ

4. 第四波羅夷罪(pārājika)

Catusaccavidūti cattāri saccāni samāhaṭāni catusaccaṃ, taṃ avedi paṭivijjhīti catusaccavidū. Satipi sāvakānaṃ paccekabuddhānañca catusaccavidubhāve anaññapubbakattā bhagavato catusaccadassanassa tattha ca sabbaññutāya balesu ca vasībhāvassa pattito parasantānesu pasāritabhāvena pākaṭattā ca bhagavāva visesena ‘‘catusaccavidū’’ti thomanaṃ arahati.

四聖諦(catusacca)の通達者、とは、四つの聖諦(sacca)が集められたものが四聖諦(catusacca)であり、それを悟り、見抜いた者、それが四聖諦(catusacca)の通達者である。弟子たち(sāvakānaṃ)や独覚仏(paccekabuddhānañca)も四聖諦(catusacca)を見抜くことができるとしても、これまで知られていなかった、世尊の四聖諦(catusacca)の洞察、そしてすべての知恵(sabbarññutā)の力において、自在(vasībhāva)を得たこと、すべての衆生(parasantāne)に広めたこと、顕著であること、それゆえ世尊(bhagavā)のみが特別に「四聖諦(catusacca)の通達者」と称賛されるに値する。

Vaggumudātīriyabhikkhuvatthuvaṇṇanā

Vaggumudātīriyabhikkhu(戒律の条項)の解説

193. Adhiṭṭhemāti saṃvidahāma. Dūtakammanti gihīnaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ. Iriyāpathaṃ saṇṭhapetvāti padhānānurūpaṃ katvā. Pucchantānaṃ vāti ‘‘ayyā santairiyāpathā ativiya upasantā, kataraṃ visesamadhigacchiṃsū’’ti pucchantānaṃ. Anāgatasambandhe pana asatīti ‘‘bhāsito bhavissatī’’ti pāṭhasesaṃ katvā anāgatasambandhe asati. ‘‘Bhāsito’’ti atītavacanaṃ kathaṃ anāgatavacanena sambandhamupagacchatīti āha **‘‘lakkhaṇaṃ pana saddasatthato pariyesitabba’’**nti. Īdise hi ṭhāne ‘‘dhātusambandhe paccayā’’ti iminā lakkhaṇena dhātvatthasambandhe sati ayathākālavihitāpi paccayā sādhavo bhavantīti saddasatthavidū vadanti.

193. 決意する、とは、同意する。使者の仕事(dūtakamma)、とは、在家者(gihī)の手紙や伝言を持って、あちこちへ行くこと。行儀(iriyāpatha)を整える、とは、修行(padhāna)に適したようにすること。尋ねる者たちに対して、とは、「師たちは行儀(iriyāpatha)が非常に落ち着いていますが、どのような特別な境地に至ったのですか」と尋ねる者たちに対して。未来の繋がりがない場合、とは、「話されるだろう」と(仮定して)文の続きを解釈し、未来の繋がりがない。話された、という過去の言葉が、未来の言葉とどのように繋がるのか、と(疑問に思う)。それゆえ、「文法(lakkhana)は言葉の文法(saddasattha)から探求されるべきである」と(言われている)。このような場合、「動詞の繋がりにおける接辞」という文法によって、動詞の意味の繋がりがあれば、たとえ不適切に置かれた接辞であっても、正しい、と(言葉の文法学者たちは)言う。

194. Vaṇṇavāti iminā sakalasarīrānugatavaṇṇassa manāpatā vuttā. Pasannamukhavaṇṇāti iminā sakalasarīravaṇṇatopi adhikataraṃ mukhavaṇṇassa manāpatā vuttā. Vippasannachavivaṇṇāti iminā pana vijjamānasseva sarīravaṇṇassa ativiya pasannatā vuttā. Yasmā indriyānaṃ ūnattaṃ vā pūraṇattaṃ vā natthi, tasmā **‘‘abhiniviṭṭhokāsassa paripuṇṇattā’’**ti vuttaṃ. Chaṭṭhassa abhiniviṭṭhokāso hadayavatthu, pañcapasādānaṃ abhiniviṭṭhokāsassa paripuṇṇatāvacaneneva hadayavatthuādisakalasarīrassa paripuṇṇatā dassitāyeva hotīti āha – ‘‘manacchaṭṭhānaṃ **indriyāna’’**nti. Yathā tanti ettha tanti nipātamattaṃ. Bhantamigappaṭibhāgāti kattabbākattabbassa ajānanato bhantamigasadisā. Catucakkanti catuiriyāpathaṃ. Iriyāpatho hi idha pavattanaṭṭhena ‘‘cakka’’nti adhippeto. Navadvāranti navahi vaṇamukhehi navadvāraṃ. Dukkhanti sīsarogādidukkhaṃ. Sabbakiccesūti pattapacanacīvararajanayogaṭṭhānādikiccesu. Yāpetunti vahituṃ pavattetuṃ. Tenāha **‘‘gametu’’**nti.

194. ヴァーナヴァーティー は、全身に宿る色の美しさを表す。パーサンナムカヴァーティー は、全身の色よりも顔色がより美しいことを表す。ヴィッパサンナチャヴィヴァーティー は、すでに存在する肌の色が非常に明るいことを表す。なぜなら、感覚には不足も過剰もないから、「**‘確固たる基盤が満たされているから’**」と述べられている。第六の感覚の確固たる基盤は心臓であり、五つの感覚器官の基盤が満たされているという言葉だけで、心臓をはじめとする全身が満たされていることが示されている。「**‘心と第六の感覚’**」と述べられている。 「ヤター」は、ここでは単なる補助的な言葉である。ブハンタミガパティバーガー は、すべきこととすべきでないことの区別がつかないため、ブハンタミガ(迷った鹿)に似ている。「チャトゥチャッカ」は、四つの歩き方(イーリヤーパタ)である。イーリヤーパタは、ここでは「チャッカ」として、動きの意味で解釈される。ナヴァドゥアーは、九つの穴(九つの門)のことである。ドゥッカ(苦)は、頭痛などの苦しみである。サッバキッチェーシュー は、衣や鉢の染色の準備など、すべての作業において。ヤーペトゥンティ は、運ぶ、維持するという意味である。だから「**‘運ぶ’**」と述べられている。

195. Santoti iminā tesaṃ vijjamānataṃ dasseti, saṃvijjamānāti iminā pana tesaṃ upalabbhamānataṃ dasseti. Tenāha – **‘‘atthi ceva upalabbhanti cā’’**ti. Upalabbhantīti dissanti, ñāyantīti attho. Panthadūhanakammanti panthaghātanakammaṃ. Hanantoti mārento. Ghātentoti mārāpento. Atha vā hanantoti bandhanatāḷanādīhi hiṃsanto. Ghātentoti mārento. Chindantoti paresaṃ hatthādīni chindanto. Pacantoti daṇḍena uppīḷento. Pacanañhettha dahanaṃ vibādhanaṃ adhippetaṃ. Pacantoti vā tajjento tāsento. Atha vā pacantoti gāmesu aggipātanavasena gehādīni jhāpetvā tattha ajeḷakādīni pacanto.

195. サント(存在する) という言葉で、それらの存在を示し、サンヴィッジャマーナー(見いだされる) という言葉で、それらが認識されることを示している。だから「**‘存在し、また認識される’**」と述べられている。ウパラッバンティー(認識される) は、見いだされる、という意味である。パンタドゥーハナカマ(盗賊の殺害行為) は、道で殺害する行為である。ハーナンティ(殺す) は、殺害している。ガーテーンティ(殺させる) は、殺させている。あるいは、ハーナンティ(殺す) は、束縛したり打ったりして害を加えること。ガーテーンティ(殺させる) は、殺させている。チンダンティ(切り裂く) は、他人の手などを切り裂くこと。パチャンティ(煮る) は、棒で圧迫すること。ここではパチャーナ(煮る) は、燃やすこと、苦しめることの意味である。あるいは、パチャンティ(脅す) は、脅して怖がらせること。あるいは、パチャンティ(家を焼いて野営する) は、村で火を放って家などを焼き、そこで家畜などを煮て食べることである。

Ye sikkhāpadesu bahulagāravā na honti āpattivītikkamabahulā, te sikkhāpadesu atibbagāravā. Uddhateti akappiye kappiyasaññitāya kappiye akappiyasaññitāya avajje vajjasaññitāya vajje avajjasaññitāya ca uddhaccapakatike. Unnaḷeti uggatanaḷe, uṭṭhitatucchamāneti vuttaṃ hoti. Capaleti pattacīvaramaṇḍanādinā cāpallena yutte. Mukhareti mukhakhare, kharavacaneti vuttaṃ hoti. Vikiṇṇavāceti asaṃyatavacane divasampi niratthakavacanappalāpine. Muṭṭhā naṭṭhā sati etesanti muṭṭhassatī, sativirahiteti vuttaṃ hoti. Asampajāneti nippaññe. Pākatindriyeti saṃvarābhāvena gihikāle viya vivaṭaindriye. Ācariyupajjhāyehi pariccattaketi dhammena āmisena ca asaṅgahetvā ācariyupajjhāyehi pariccatte anāthe appatiṭṭhe. Lābhagaruketi paccayagaruke.

戒律を軽んじ、罪を犯すことをいとわない者は、戒律を非常に軽んじている。ウッダ(傲慢) は、許されるべきでないものを許されるべきものと見なし、許されるべきものを許されるべきでないものと見なし、過ちを過ちでないものと見なし、過ちでないものを過ちと見なす、不適切な行為をすることである。ウンナラ(粗野) は、背が高く生意気な様子、立ち上がって傲慢な様子である。チャパラ(軽薄) は、衣や鉢の装飾などで軽薄な振る舞いをすることである。ムカハラ(口が悪い) は、口が悪い、きつい言葉遣いである。 ヴィキンナヴァー(散漫な言動) は、不摂生な言動や、一日中無駄なことをしゃべり続けることである。ムッチャー・ナッター(注意散漫) は、注意力が散漫で、記憶力がない、記憶力に欠けるということである。アサンパジャンナ(不注意) は、不完全であること。パーカティンドリヤ(感覚が開放的) は、制御がないために、在家時代のように感覚が開放的であること。アーチャリヤ・ウパッジャーヤ(師や指導者) に見捨てられた。道理にも、物質的なものにも、師や指導者に受け入れられず、頼るものも、拠り所もないことである。ラバハガルカ(利益を重視) は、恩恵を重視することである。

Iriyāpathasaṇṭhapanādīnīti ādi-saddena paccayapaṭisevanasāmantajappānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Mahāniddese (mahāni. 87) hi iriyāpathasaṇṭhapanapaccayapaṭisevanasāmantajappanavasena tividhaṃ kuhakavatthu āgataṃ. Tattha pāpicchasseva sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasaṇṭhapanasaṅkhātaṃ kuhakavatthu. Tathā cīvarādīhi nimantitassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhepanena te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ ‘‘aho ayyo appiccho, na kiñci paṭiggaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa, sace appamattakampi kiñci paṭiggaṇheyyā’’ti nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃyeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti asītisakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhakavatthūti veditabbaṃ. Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhakavatthūti veditabbaṃ. Cittalapabbatādivihāro lokasammatasenāsanaṃ nāma. Lokasammata …pe… upāyehi saṃvaṇṇiyamānaguṇoti sambandho. Paripācetunti pariṇāmetuṃ. Suddhacittena attano ganthadhurādikammaṃ katvā vicarantānaṃ tammūlakapaccayaparibhoge dosābhāvaṃ dassetuṃ **‘‘ye panā’’**tiādi vuttaṃ. Bhikkhācāre asampajjamāneti gocaragāme bhikkhāya caritvā labhitabbapiṇḍapāte asampajjante. Te ca vattasīsena sabbampetaṃ karonti, na lābhanimittaṃ. Tena vuttaṃ **‘‘tantipaveṇighaṭanakā sāsanajotakā’’**ti.

イーリヤーパタ・サンタパナーディ(歩き方を止めることなど) などという言葉で、恩恵の受容や、ありもしないことへの言及が含まれると理解すべきである。マハーニデサ(偉大な説明)では、歩き方を止めること、恩恵の受容、ありもしないことへの言及の三つに分類される。その中で、悪意のある者が、真実であるかのように装って、歩き方によって相手を惑わすことが、イーリヤーパタ・サンタパナ(歩き方を止めること)と呼ばれる欺瞞行為である。同様に、衣などを進呈された者が、それを欲しがるかのように装い、その善意に基づいて、その在家信者たちが自分に深い信仰心を持っていることを知ると、再び「ああ、この方は欲が深い、何も受け取ろうとしない、実に幸運であった、もし少しでも何か受け取ってくださるなら」と、様々な方法で、精進した衣などを捧げようとする者たちに、その恩恵を受けたいという気持ちを示さずに受け取ることで、それ以来、八十貨車もの贈り物の原因となる、相手を惑わすことが、パチャヤ・パティセヴァナ(恩恵の受容)と呼ばれる欺瞞行為であると理解すべきである。悪意のある者が、真実であるかのように装って、さらに人間を超えた境地を達成したかのように装って、相手を惑わすことが、サーマンタ・ジャッパナ(ありもしないことへの言及)と呼ばれる欺瞞行為であると理解すべきである。チッタラ山などの隠遁所は、世俗的な快適な場所と呼ばれる。世俗的な…(省略)…様々な方法で賞賛される徳、という意味の関連である。パリパーチェートゥ(熟させる) は、成熟させるという意味である。清らかな心で、自分の仕事(修行)を終え、歩き回っている者たちの、その結果としての恩恵の享受に罪がないことを示すために、「**‘しかし’**」という言葉から始めている。ビッカチャーレ・アサンパジャンナーティ(托鉢の際に不注意) は、托鉢の巡回地で、食事が得られないことである。彼らは、規律を守る者として、すべてを行うのであり、利益のためにではない。だから「**‘糸を紡ぐ者、教えを広める者’**」と述べられている。

Kicchenāti na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānañhi cattāropi maggā sukhāpaṭipadāva honti, pāramīpūraṇakāle pana sarāgadosamohasseva sato āgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatappaṭiyattaṃ sīsaṃ kantitvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsappatiṭṭhāpakaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññānipi khantivādīsadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Kasirenāti tasseva vevacanaṃ.

キッチェーナーティ(困難をもって) は、苦しみの道ではない。仏陀の四つの道はすべて、幸福への道であり、修行の期間中、貪欲、瞋恚、愚痴がある者たちに対して、飾られた頭を切り落とし、血を流し、 涙を拭き、妻や子供たちに、そのように与える者、また忍耐の教えに似たような行為で、身体に切り刻まれるような苦しみを受ける者たちに対して、その道(修行)を指して述べられている。カシレーナーティ(苦労して) は、その言葉の同義語である。

Ekasseva dātuṃ asakkuṇeyyatāya garubhāvato **‘‘garubhaṇḍānī’’**ti vuttaṃ, sabbesaṃ bhājetvāpi gahetuṃ asakkuṇeyyatāya **‘‘garuparikkhārānī’’**ti vuttaṃ. Sādhāraṇaparikkhārabhāvenāti saṅghikattā sabbabhikkhusādhāraṇaparikkhārabhāvena. Saṅgaṇhāti upalāpetīti idaṃ atheyyacittaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenevāha – **‘‘tathābhāvato thenetvā’’**ti, avissajjiyaavebhaṅgiyabhāvato thenetvāti attho. Garubhaṇḍañhi kulasaṅgahatthāya vissajjento vibhajanto ca tassa avissajjiyaavaebhaṅgiyabhāvaṃ theneti. Kuladūsakadukkaṭaṃ āpajjatīti ettha ‘‘yo vissajjeyya, āpatti thullaccayassā’’ti vuttattā vissajjanapaccayā thullaccayenapi na muccati.

一人に与えることができないほど重いので、「**‘重い物’**」と述べられている。皆に分け与えても受け取れないほど重いので、「**‘重い法具’**」と述べられている。サダーラナパリッハーラバーヴェーナーティ(共有の法具として) は、共同体のものであるため、すべての僧侶と共有される法具として。サンガーハナーティ(集める) ウパラペーティ(偽る) は、これは不正な心を示すために述べられている。だから「**‘そのように偽って’**」と述べられている。つまり、返還できない、返還されるべきでない性質を偽る、という意味である。重い物(garubhaṇḍaṃ)を共同体のために返還する際に、それを分配する者は、その返還できない、返還されるべきでない性質を偽ることになる。クルドゥーサカドゥッカタ(共同体を汚す重罪)を犯す。ここでは「返還する者は、重罪を犯す」と述べられているため、返還によって重罪(thullaccaya)を免れることはない。

Asantanti avijjamānaṃ. Abhūtanti anuppannaṃ. Anuppannattā hi tassa taṃ asantanti. Purimassa pacchimaṃ kāraṇavacanaṃ. Ullapatīti uggatāyuko lapati. Sīlañhi bhikkhuno āyu, taṃ tassa tathālapanasamakālameva vigacchati. Asantasambhāvanāyāti attano avijjamānaguṇehi sambhāvanāya. Evañhi gaṇhatā…pe… thenetvā gahitā hontīti ettha asantasambhāvanāya raṭṭhapiṇḍassa thenetvā gahitattā lokuttaradhammopi thenitoyeva hoti. Kitavassevāti kitavassa sakuṇaggahaṇamiva. Kerāṭikassāti saṭhassa. Gottaṃ vuccati sādhāraṇanāmaṃ, matta-saddo luttaniddiṭṭho, tasmā samaṇāti gottamattaṃ anubhavanti dhārentīti gotrabhuno, nāmamattasamaṇāti vuttaṃ hoti.

アサンティ(存在しない) は、存在しない。アブータンティ(存在しない) は、生じていない。生じていないから、それは存在しないのである。前の言葉は、後の言葉の原因を示している。ウッラパーティ(大声で話す) は、大声で話す。戒律は僧侶の寿命であり、それがそのように話すのと同時に失われる。アサンタサンバーヴァナーヤーティ(存在しないことを装うこと) は、自分に存在しない徳を装うことである。そのように受け取った…(省略)…偽って受け取られたのである。ここでは、存在しないことを装うことによって、国の財産を 偽って受け取ったため、超越的な法も偽りとなるのである。キタヴァッセヴァーティ(詐欺師のように) は、詐欺師のように。ケラーティカッサーティ(狡猾な者) は、狡猾な者である。ゴッタ(氏族)は、一般的な名前を意味し、マッター(母)は、ここでは省略されている。したがって、サマナ(修行者)という氏族名だけを享受し、保持する者たち、つまりゴトラブーノ(氏族を離れる者)、名ばかりの修行者、という意味である。

Vaggumudātīriyabhikkhuvatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

ヴァッグムダーティリヤ僧侶の物語の説明、終了。

Adhimānavatthuvaṇṇanā

アドゥマナヴァットゥの説明

196. Heṭṭhimamaggehi ñātamariyādāya eva jānanato aññā aggamaggapaññā, tassā phalabhāvato aggaphalapaññā taṃsahagatā sammāsaṅkappādayo ca aññāti vuttāti āha **‘‘aññaṃ byākariṃsūti arahattaṃ byākariṃsū’’**ti. Ariyasāvakassa tāva nuppajjatīti pahīnādhimānapaccayattā nuppajjati. Sīlavatopi…pe… nuppajjati akārakabhāvato. Tilakkhaṇaṃ āropetvāti kalāpasammasanavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā. Āraddhavipassakassāti udayabbayānupassanāya āraddhavipassakassa. Suddhasamathalābhī vipassanāya kammaṃ akatvāpi kilesasamudācāraṃ apassanto kevalaṃ aññāṇabalena ‘‘ariyohamasmī’’ti maññatīti āha **‘‘suddhasamathalābhiṃ vā’’**ti. ‘‘Arahā aha’’nti maññati uccavālaṅkavāsī mahānāgatthero viya.

196. 下位の道によって知られた限界から、このように知る者には、さらに上位の道(アーッガマッガ)の智慧があり、その結果としてのアーッガフラ(最上の果実)の智慧があり、それと共に存在する正しい思い(サンマーサンカッパ)なども、さらに知られた、と述べられている。「**‘さらに知った、とアーラハン(聖者)になったと告げた’**」と述べられている。アリヤサーヴァカ(聖者の弟子)にとっては、生じない、というのは、悪しき思い(アドゥマナ)が除去された結果、生じないからである。 戒律を守る者にとっても…(省略)…不行為の結果として生じない。ティラクカナ(三つの相)を適用する、というのは、集団の分析によって三つの相を適用し、アラーダヴィパッサカ(精進し始めた観察者)にとっては、無常、苦、無我の相を適用し、ウダヤバヤーヌパッサナー(生滅の観察)を精進している者にとっては。スッダサマサラビー(純粋な止の獲得者) は、観察の修行をせずに、ただ知識の力によって、「私は聖者である」と思っている、と述べられている。「**‘純粋な止の獲得者、または’**」と述べられている。「私はアーラハン(聖者)である」と思っている、高層ビルに住むマハーナーガ長老のように。

Talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnappaṭisambhido mahākhīṇāsavo mahato bhikkhusaṅghassa ovādadāyako ahosi. So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā ‘‘kinnu kho amhākaṃ ācariyassa uccavālaṅkavāsīmahānāgattherassa samaṇabhāvakiccaṃ matthakappattaṃ, no’’ti āvajjento puthujjanabhāvamevassa disvā ‘‘mayi agacchante puthujjanakālakiriyameva karissatī’’ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. ‘‘Kiṃ, āvuso dhammadinna, akāle āgatosī’’ti ca vutto ‘‘pañhaṃ, bhante, pucchituṃ āgatomhī’’ti āha. Tato ‘‘pucchāvuso, jānamānā kathayissāmā’’ti vutto pañhasahassaṃ pucchi. Thero pucchitaṃ pucchitaṃ pañhaṃ asajjamānova kathesi. Tato ‘‘atitikkhaṃ vo, bhante, ñāṇaṃ, kadā tumhehi ayaṃ dhammo adhigato’’ti vutto ‘‘ito saṭṭhivassakāle, āvuso’’ti āha. Samādhimhi, bhante, vaḷañjethāti. Na idaṃ, āvuso, bhāriyanti. Tena hi, bhante, ekaṃ hatthiṃ māpethāti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi. Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthī añjitakaṇṇo pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ abhimukhaṃ āgacchati, tathā naṃ karothāti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tamenaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahetvā ‘‘bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī’’ti āha. So tasmiṃ kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā ‘‘avassayo me, āvuso, dhammadinna hohī’’ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. ‘‘Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ āgato, mā cintayitthā’’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ oruyha tatiye padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosacarito ahosi.

タランガラに住むダンマディンナ長老は、洞察力に優れ、偉大なアーラハン(聖者)であり、多くの僧侶の指導者であった。彼はある日、昼の休憩中に座って、「私たちの師である高層ビルに住むマハーナーガ長老の修行者としての務めは終わったのだろうか?」と考えた。凡夫としての自分自身に気づき、「私が来ない間、彼は凡夫としての行いを続けるだろう」と知り、神通力で空中に飛び立ち、昼の休憩中に座っている長老の元に降り立ち、礼拝して挨拶し、一箇所に座った。「どうした、ダンマディンナよ、こんな時間にきたのか?」と長老に尋ねられ、「質問するために来ました、長老」と答えた。それから、「質問しなさい、若者よ、知っていることなら答えましょう」と言われ、五千の質問をした。長老は質問されるたびに、ためらうことなく答えた。それから「あなたの智慧は非常に鋭いですね、長老、いつこの法を習得されたのですか?」と尋ねると、「六十年前に、若者よ」と答えた。「定(サマーディ)において、長老、困難な状況に陥られましたか?」と尋ねた。「いいえ、若者よ、それは修行です。」「では、長老、象を一つ描いてください。」長老は、その象をすべて描いた。「長老、この象が、耳を飾り、鼻を伸ばし、 鼻を口に差し込み、恐ろしい叫び声をあげて、あなたに向かってくるように、それをしてください。」長老はそのようにし、速く近づいてくる象の恐ろしい姿を見て、立ち上がって逃げ出した。その時、アーラハン(聖者)である長老は、手を差し伸べて衣の端を掴み、「長老、アーラハン(聖者)に執着はありますか?」と言った。彼はその時、自分が凡夫であることを知り、「若者よ、私を助けてください」と言って、足元に膝をついて座った。「長老、私はあなたを助けるために来たのです、心配しないでください」と言って、瞑想の対象を与えた。長老は瞑想の対象を受け取り、歩行の修行を終え、三歩目で最上の果実であるアーラハン(聖者)になった。長老は、怒りの感情に満ちていた。

Adhimānavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

アドゥマナヴァットゥの説明、終了。

Savibhaṅgasikkhāpadavaṇṇanā

サヴィバンガ戒律の説明

197-198. Yasmā panātiādi ‘‘asantaṃ abhūtaṃ asaṃvijjamāna’’nti etesaṃ kāraṇavacanaṃ. Tattha yanti yaṃ uttarimanussadhammaṃ. Anabhijānanti attani atthibhāvaṃ ajānanto. Samudācaratīti ‘‘atthi mayhaṃ esa dhammo’’ti katheti jānāpeti vā. ‘‘Asantaṃ abhūta’’nti imassa kāraṇavacanaṃ santāne anuppannoti. Ñāṇena ca asacchikatoti idaṃ pana ‘‘asaṃvijjamāna’’nti etassa kāraṇavacanaṃ. Pakatimanussehi uttaritarānaṃ buddhādiuttamapurisānaṃ adhigamadhammo uttarimanussadhammoti āha **‘‘uttarimanussāna’’**ntiādi. Tanti uttarimanussadhammaṃ. Atha padabhājane bahuvacananiddeso kasmā katoti āha **‘‘padabhājane panā’’**tiādi. Kiñcāpi uttarimanussadhammo abyākatopi hoti, ārogyaṭṭhena pana bāhitikasutte viya **‘‘kusale dhamme’’**ti vuttaṃ. Assāti uttarimanussadhammassa. Khaṇalayamuhutta-saddā aññattha bhinnatthāpi honti, idha pana khaṇapariyāyavaseneva ‘‘taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhutta’’nti pāḷiyaṃ vuttaṃ.

197-198. なぜなら、「存在しない、存在しない、認識されない」という言葉の原因について。「そこにある」とは、人間を超えた法のことである。「知らない」とは、自分にその存在を知らないことである。「現れる」とは、「私にはこの法がある」と語ること、または知らせることである。「存在しない、存在しない」という言葉の原因は、心に生じていない、ということである。智慧によって実現されていない、というのは、「認識されない」という言葉の原因である。人間よりも優れた仏陀などの最高の存在が達成した法が、人間を超えた法である。だから「**‘人間を超えた’**」という言葉から始まる。それは、人間を超えた法のことである。言葉の分析において、なぜ複数形が使われるのか、と問う。「言葉の分析において、しかし」という言葉から始まる。人間を超えた法は、無記(abyākata)である場合もあるが、病気の場合のように、「**‘善い法’**」という言葉が使われる。それは、人間を超えた法のことである。「瞬間」「刹那」「瞬時」という言葉は、他の場所では異なる意味を持つが、ここでは瞬間という意味で、経典では「その瞬間、その刹那、その瞬時」と述べられている。

Adhigantabbato adhigamo, jhānādi, adhigamassa pucchā adhigamapucchā. Tenāha **‘‘jhānavimokkhādīsū’’**tiādi. Upāyapucchāti adhigamupāyapucchā. Kintīti kena pakārena, kena vidhināti attho. Katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ lābhīti idaṃ pana pubbe ‘‘kiṃ te adhigata’’nti aniddhāritabhedā jhānādivisesā pucchitāti idāni tesaṃ niddhāretvā pucchanākāradassanaṃ.

達成されるべきものからの達成、つまり瞑想(ジヤーナ)など、達成についての質問は、達成についての質問である。だから「**‘瞑想、解脱など’**」という言葉から始まる。ウパーヤプッチャー(手段についての質問) は、達成の手段についての質問である。どのように、というのは、どのような方法で、どのような手段で、という意味である。「どの法を獲得しましたか?」というのは、以前に「何を獲得しましたか?」と、区別せずに瞑想などの特別なものを尋ねたが、今、それらを区別して尋ねる方法を示している。

Tasmāti yasmā yathāvuttehi chahākārehi adhigamabyākaraṇaṃ sodhetabbaṃ, tasmā. Ettāvatāvāti ettakena byākaraṇamatteneva na sakkātabbo. Byākaraṇañhi ekaccassa ayāthāvatopi hotīti. Imesu pana chasu ṭhānesu sodhanatthaṃ vattabboti yathā nāma jātarūpapatirūpakampi jātarūpaṃ viya khāyatīti jātarūpaṃ nighaṃsanatāpanacchedanehi sodhetabbaṃ, evameva imesu idāneva vuttesu chasu ṭhānesu pakkhipitvā sodhanatthaṃ vattabbo. Vimokkhādīsūti ādi-saddena samādhisamāpattiñāṇadassanamaggabhāvanāphalasacchikiriyādiṃ saṅgaṇhāti. Pākaṭo hotīti adhigatavisesassa satisammosābhāvato. Sesapucchāsupi pākaṭo hotīti pade eseva nayo.

それゆえ、すでに述べられた六つの要因によって獲得された解釈を正しく吟味しなければならない。この「ことほどさよう」というのは、この程度の解釈だけでは(真実を)知ることはできないという意味である。なぜなら、解釈はひとによっては不正確な場合もあるからである。これらの六つの箇所においては、(真実を)正しく吟味しなければならない。(それは)ちょうど、偽の金も本物の金のように見えるので、それゆえ、本物の金は、こすったり、焼いたり、切ったりすることによって正しく吟味されなければならないのと同様に、今述べられた六つの箇所においても、(真実を)正しく吟味しなければならないのである。「解脱など」という言葉の「など」には、三昧、禅定、智慧、見、道、修行、果、実現などが含まれる。(真実が)明らかになる、というのは、獲得された真実を忘れることがないからである。残りの問いにおいても、(真実が)明らかになる、というのは、この言葉(の通り)である。

Sabbesañhi attanā adhigatamaggena pahīnakilesā pākaṭā hontīti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. Kassaci hi attanā adhigatamaggavajjhakilesesu sandeho uppajjatiyeva mahānāmassa sakkassa viya. So hi sakadāgāmī samānopi ‘‘tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti ‘ko su nāma me dhammo ajjhattaṃ appahīno, yena me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantī’’’ti (ma. ni. 1.175) bhagavantaṃ pucchi. Ayaṃ kira rājā sakadāgāmimaggena lobhadosamohā niravasesā pahīyantīti saññī ahosi. Kiṃ ariyasāvakassa evaṃ sandeho uppajjatīti? Āma uppajjati. Kasmā? Paṇṇattiyaṃ akovidattā. ‘‘Ayaṃ kileso asukamaggavajjho’’ti imissā paṇṇattiyā akovidassa hi ariyasāvakassa evaṃ hoti. Kiṃ tassa paccavekkhaṇā natthīti? Atthi, sā pana na sabbesaṃ paripuṇṇā hoti. Eko hi pahīnakilesameva paccavekkhati, eko avasiṭṭhakilesameva, eko maggameva, eko phalameva, eko nibbānameva. Imāsu pana pañcasu paccavekkhaṇāsu ekaṃ vā dve vā no laddhuṃ na vaṭṭati. Iti yassa paccavekkhaṇā na paripuṇṇā, tassa maggavajjhakilesapaṇṇattiyaṃ akovidattā evaṃ hoti. Uggahaparipucchākusalāti sajjhāyamaggasaṃvaṇṇanāsu nipuṇā.

なぜなら、それぞれの人が獲得した道によって捨てられた煩悩は明らかになるから、というのは、これはおおむね、そのように言われるのである。しかし、ある人においては、自らが獲得した道によって捨てられるべき煩悩について疑いが生じることもある。まるで、偉大なナーマという名のサッカ王の(場合のように)である。彼は、一回だけ帰った(=一回だけ欲望の対象に執着した)者( sakadāgāmī)であったにもかかわらず、「尊師よ、私にはこのように思われるのですが、『どのような私がまだ捨てていない法があるのでしょうか。それによって、ある時は、貪欲の法も、怒りの法も、愚かさの法も、私の心を完全に占めているのです』」と(パーリ仏典、中部1・175ページ)、仏に尋ねたのである。この王は、一回だけ帰った者の道( sakadāgāmimagga)によって、貪欲、怒り、愚かさが完全に捨てられると理解していたのである。聖者の弟子がこのように疑いが生じるのはなぜか。そう、生じるのである。なぜか。定義について無知だからである。「この煩悩はこの道によって捨てられる」というこの定義について無知な聖者の弟子には、このように(疑いが)生じるのである。彼の反省( paccavekkhaṇā)は、ないのだろうか。ある。しかし、それはすべての人に完全ではないのである。ある人は、捨てられた煩悩だけを反省し、ある人は、残った煩悩だけを、ある人は、道だけを、ある人は、果だけを、ある人は、涅槃だけを反省するのである。しかし、これらの五つの反省のうち、一つか二つ(の反省)を得られないということはない。このように、反省が完全でない人には、道によって捨てられるべき煩悩の定義について無知であるから、このように(疑いが)生じるのである。(聖者の弟子は)学習や問いかけに熟達している、というのは、読誦や道の説明において、精通しているのである。

Yāya paṭipadāya yassa ariyamaggo āgacchati, sā pubbabhāgapaṭipatti āgamanapaṭipadā. Sodhetabbāti suddhā udāhu na suddhāti vicāraṇavasena sodhetabbā. Na sujjhatīti tattha tattha pamādapaṭipattisabbhāvato. Apanetabboti attano paṭiññāya apanetabbo. **‘‘Sujjhatī’’**ti vatvā sujjhanākāraṃ dassetuṃ **‘‘dīgharatta’’**ntiādi vuttaṃ. Paññāyatīti etthāpi **‘‘yadī’’**ti padaṃ ānetvā yadi so bhikkhu tāya paṭipadāya paññāyatīti sambandho. Catūsu paccayesu alaggattā **‘‘ākāse pāṇisamena cetasā’’**ti vuttaṃ. Vuttasadisanti tassa bhikkhuno byākaraṇaṃ imasmiṃ sutte vuttena sadisaṃ, samanti attho.

どのような実践によって、どのような聖なる道が得られるのか、それが前段階の実践、到来の実践である。(真実を)正しく吟味する、というのは、清浄か、あるいは不浄か、という検討によって正しく吟味されなければならない、(真実が)清浄でない、というのは、そこで(真実から)離れているからである。取り除くべき、というのは、自らの約束によって取り除かれなければならない。(真実が)清浄である、と言うために、(真実が)清浄である様子を示すために、「長い間」などと述べられた。(真実が)知られる、というのは、ここでも「もし」という言葉を持ち出して、もしその比丘がその実践によって知られるならば、という関係である。四つの条件において、執着しないことによって、「空のような心で」と述べられている。(それらの)文に似ている、というのは、その比丘の解釈は、この経で述べられたものに似ている、という意味である。

Khīṇāsavapaṭipattisadisā paṭipadā hotīti dīgharattaṃ suvikkhambhitakilesattā. Khīṇāsavassa nāma…pe… na hotīti pahīnavipallāsattā jīvitanikantiyā ca abhāvato na hoti. Puthujjanassa pana appahīnavipallāsattā jīvitanikantisabbhāvato ca appamattakenapi hoti.

煩悩が尽きた者の実践に似た実践である、というのは、長い間、煩悩がよく抑えられているからである。煩悩が尽きた者というのは…(省略)…(真実が)ない、というのは、誤解が捨てられているから、そして生きることへの執着がないから、ないのである。しかし、凡夫には、誤解が捨てられていないから、そして生きることへの執着があるから、(真実が)ないということはない。

Tatrimāni vatthūni – dīghabhāṇakaabhayatthero kira ekaṃ piṇḍapātikaṃ pariggahetuṃ asakkonto daharassa saññaṃ adāsi. So taṃ nahāyamānaṃ kalyāṇīnadīmukhadvāre nimujjitvā pāde aggahesi. Piṇḍapātiko ‘‘kumbhīlo’’ti saññāya mahāsaddaṃ akāsi, tadā naṃ ‘‘puthujjano’’ti jāniṃsu. Candamukhatissarājakāle pana mahāvihāre saṅghatthero khīṇāsavo dubbalacakkhuko vihāreyeva acchati. Taṃ rājā ‘‘theraṃ pariggaṇhissāmī’’ti bhikkhūsu bhikkhācāraṃ gatesu appasaddo upasaṅkamitvā sappo viya pāde aggahesi. Thero silāthambho viya niccalo hutvā ‘‘ko etthā’’ti āha. Ahaṃ, bhante, tissoti. Sugandhaṃ vāyasi no tissāti. Evaṃ khīṇāsavassa bhayaṃ nāma natthi. Ekacco pana puthujjanopi atisūro hoti nibbhayo, so rajanīyena ārammaṇena pariggaṇhitabbo. Vasabharājāpi hi ekaṃ theraṃ pariggaṇhamāno ghare nisīdāpetvā tassa santike badarasāḷavaṃ maddamāno nisīdi. Mahātherassa kheḷo calito, therassa puthujjanabhāvo āvibhūto. Khīṇāsavassa hi rasataṇhā nāma suppahīnā, dibbesupi rasesu nikanti nāma na hoti. Tasmā imehi upāyehi pariggahetvā sacassa bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā rasataṇhā vā uppajjati, ‘‘na tvaṃ arahā’’ti apanetabbo.

ここに、これらの事柄がある。長話をする者であるアバヤ長老は、一人の托鉢僧を捕まえようとしてできなかったので、若者に合図をした。彼は、沐浴している(托鉢僧)をカリン川の河口で水中に沈めて、足を掴んだ。托鉢僧は「ワニだ」と思って、大声で叫んだ。その時、(人々は)彼を「凡夫だ」と知った。チャンダムカティッサ王の時代には、マハーヴィハーラ(大寺)の僧院長である煩悩が尽きた者( khīṇāsava)が、視力が弱かったので、 vihāra(僧院)にいた。王は「長老を捕まえよう」と思って、比丘たちが托鉢に出ている間に、こっそり近づいて、蛇のように足を掴んだ。長老は石柱のように動かずに、「誰だ」と言った。王は「尊師、私です。ティッサです。」と言った。(長老は)「ティッサよ、よい香りがするのか」と言った。このように、煩悩が尽きた者には、恐れというものはない。(しかし)ある凡夫も、非常に勇猛で恐れを知らない者もいる。そのような者は、欲望をそそる対象によって捕らえるべきである。ヴァーサバ王も、ある長老を捕まえようとして、家に座らせて、そのそばでプラムの木の実を潰しながら座っていた。大長老の唾が垂れた。(長老の)凡夫としての性質が現れた。なぜなら、煩悩が尽きた者には、味への渇望というものは、よく捨てられているので、天上の味でさえ、執着というものはないからである。それゆえ、これらの方法で捕らえて、真実の恐れや、動揺、味への渇望が生じれば、「あなたは阿羅漢ではない」と言って、(修行から)遠ざけられるべきである。

Asantaguṇasambhāvanalakkhaṇā pāpicchāti āha – **‘‘yā sā idhekacco…pe… ādinā nayenā’’**ti. Ādi-saddena ‘‘assaddho samāno ‘saddhoti maṃ jano jānātū’ti icchati, appassutova samāno ‘bahussutoti maṃ jano jānātū’ti icchati, saṅgaṇikārāmova samāno ‘pavivittoti maṃ jano jānātū’ti icchati, kusītova samāno ‘āraddhavīriyoti maṃ jano jānātū’ti icchati, muṭṭhassatīva samāno ‘upaṭṭhitassatīti maṃ jano jānātū’ti icchati, asamāhitova samāno ‘samāhitoti maṃ jano jānātū’ti icchati, duppaññova samāno ‘paññavāti maṃ jano jānātū’ti icchati, akhīṇāsavova samāno ‘khīṇāsavoti maṃ jano jānātū’ti icchati, yā evarūpā icchā icchāgatā pāpicchatā rāgo sārāgo cittassa sārāgo, ayaṃ vuccati pāpicchatā’’ti (vibha. 851) evaṃ vuttaṃ pāḷipadesaṃ saṅgaṇhāti. Pāpikāyāti lāmikāya icchāya. Apakatoti pāpikāya icchāya sammāājīvato apeto katoti icchāya apakato. Tathābhūto ca micchājīvena abhibhūto parājito nāma hotīti āha **‘‘abhibhūto parājito’’**ti.

存在しない徳を抱く性質である「悪しき欲望」と言う – 「ある人が…(省略)…このように」という言葉。(「など」という言葉)には、「信じていないのに、『人々は私を信じていると知るだろう』と望む、学がないのに、『学がある(=多くのことを学んだ)と人々は知るだろう』と望む、一人でいるのが好きでないのに、『一人でいることが好きだと人々は知るだろう』と望む、怠惰なのに、『精進していると人々は知るだろう』と望む、記憶力がないのに、『記憶力がある(=注意深い)と人々は知るだろう』と望む、禅定を得ていないのに、『禅定を得ていると人々は知るだろう』と望む、智慧がないのに、『智慧がある(=賢い)と人々は知るだろう』と望む、煩悩が尽きていないのに、『煩悩が尽きた(=阿羅漢)と人々は知るだろう』と望む。このような望み、欲望の対象への執着、心への欲望の対象への執着、これが「悪しき欲望」と呼ばれる」(ヴィバハー851ページ)のように述べられたパーリの箇所が含まれる。(悪しき欲望)とは、「悪しき」というのは、「卑しい」欲望のことである。取り除かれた、というのは、悪しき欲望によって、正しく生きることから遠ざけられた、取り除かれた、ということである。そのような者(=悪しき欲望に染まった者)は、誤った生き方によって圧倒され、敗北した、と呼ばれるのである、と「圧倒され、敗北した」という言葉で述べられている。

Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ nirayāyupakaḍḍhatīti yathā kuso yena duggahito, tassa hatthaṃ anukantati phāleti, evameva samaṇadhammasaṅkhātaṃ sāmaññampi khaṇḍasīlāditāya dupparāmaṭṭhaṃ nirayāya upakaḍḍhati, niraye nibbattāpetīti attho. Sithiloti olīyitvā karaṇena sithilaggāhena kato. Paribbājoti khaṇḍādibhāvappatto samaṇadhammo. Bhiyyo ākirate rajanti abbhantare vijjamānaṃ rāgarajādiṃ evarūpo samaṇadhammo apanetuṃ na sakkoti, atha kho tassa upari aparampi rāgarajādiṃ ākiratīti attho. Bhikkhubhāvoti pārājikaṃ āpajjitvā ‘‘samaṇo aha’’nti paṭijānanato vohāramattasiddho bhikkhubhāvo. Ajānamevāti pāṭhe evāti avadhāraṇatthe nipāto. Ajānamevanti pāṭhe pana evaṃ jānāmi evaṃ passāmīti avacanti yojetabbaṃ.

修行( samañña)を誤って掴むと、地獄に引きずり込まれる。ちょうど、草(くさ)を誤って掴んだ者の手を、傷つけて切り裂くように、それと同様に、修行( samañña)と呼ばれる修行( samañña)も、戒律の違反などによって誤って掴まれると、地獄に引きずり込み、地獄に生まれる、という意味である。弛緩した、というのは、うつむいて行うことによって、弛緩した掴み方をした。(修行)とは、断片的な戒律などである。より多く散らばる、というのは、内側にある貪欲の塵などを、このような修行( samañña)は取り除くことができない。それどころか、その上にさらに貪欲の塵などを散らばらせる、という意味である。比丘の身分、というのは、波羅夷罪( pārājika)を犯して、「修行者である」と主張することから、名目上の比丘の身分である。(無知である)という読み方では、「〜である」は限定を表す助詞である。無知である、という読み方では、このように知っている、このように見ている、と言わない、と解釈すべきである。

Padabhājanīyavaṇṇanā

単語の解説

199. Asubhajjhānādīnīti ādi-saddena kāyagatāsatijjhānañca kasiṇajjhānañca saṅgaṇhāti. Tena ‘‘kāyagatāsatijjhānaṃ pathavīkasiṇajjhānaṃ samāpajji’’ntiādiṃ vadantopi pārājikova hotīti veditabbaṃ. Vimokkhoti ettha vi-saddo visesattho vividhattho vāti dassento āha **‘‘suṭṭhu mutto’’**tiādi. Vimokkhoti cattāro ariyamaggā. Tassa saguṇato suññatādināmalābhaṃ dassento āha ‘‘so panāya’’ ntiādi. Maggo hi nāma pañcahi kāraṇehi nāmaṃ labhati sarasena vā paccanīkena vā saguṇena vā ārammaṇena vā āgamanena vā. Sace hi saṅkhārupekkhā aniccato saṅkhāre sammasitvā vuṭṭhāti, animittavimokkhena vimuccati, sace dukkhato sammasitvā vuṭṭhāti, appaṇihitavimokkhena vimuccati, sace anattato sammasitvā vuṭṭhāti, suññatavimokkhena vimuccati, idaṃ sarasato nāmaṃ nāma. Yasmā panesa aniccānupassanāya saṅkhārānaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā niccanimittadhuvanimittasassatanimittāni pajahanto āgato, tasmā animitto. Dukkhānupassanāya pana sukhasaññaṃ pahāya paṇidhiṃ patthanaṃ sukkhāpetvā āgatattā appaṇihito. Anattānupassanāya attasattapuggalasaññaṃ pahāya saṅkhārānaṃ suññato diṭṭhattā suññatoti idaṃ paccanīkato nāmaṃ nāma.

「不浄の禅定など」という言葉の「など」には、身体への念の禅定と、カシナー禅定が含まれる。それゆえ、「身体への念の禅定、地カシナー禅定を修習した」などと言っても、波羅夷罪( pārājika)を犯した者であると知るべきである。「解脱」という言葉の「解」という言葉は、特別という意味、あるいは多様なという意味であると示しながら、「完全に解放された」などと述べている。(解脱とは)四つの聖なる道である。その功徳によって、空などという名前が得られないことを示しながら、「その」などと述べている。道は、五つの理由によって名前を得る。すなわち、その内容によって、あるいは反対によって、あるいは功徳によって、あるいは対象によって、あるいは到来によってである。もし、諸行の無常を観じて諸行を考察して(悟りから)離れるならば、標識のない解脱( animittavimokkha)によって解放される。もし、苦しみを観じて(悟りから)離れるならば、願わない解脱( appaṇihitavimokkha)によって解放される。もし、無我を観じて(悟りから)離れるならば、空の解脱( suññatavimokkha)によって解放される。これが、その内容による名前である。なぜなら、無常の観照によって、諸行の結合を断ち切り、常なる標識、不変なる標識、永続なる標識を捨てて(悟りに)到達したので、標識がない( animitta)のである。苦しみの観照によって、幸福という認識を捨て、願いを渇望を枯渇させて(悟りに)到達したので、願わない( appaṇihita)のである。無我の観照によって、自己、存在、個人の認識を捨て、諸行が空であると見ることによって、空である( suññata)のである。これが、反対による名前である。

Rāgādīhi panesa suññatattā suññato. Rūpanimittādīnaṃ rāganimittādīnaṃyeva vā abhāvena animitto. Rāgādipaṇidhiādīnaṃ abhāvato appaṇihitoti idamassa saguṇato nāmaṃ. Svāyaṃ suññataṃ animittaṃ appaṇihitañca nibbānaṃ ārammaṇaṃ karotīti suññato animitto appaṇihitoti vuccati, idamassa ārammaṇato nāmaṃ. Āgamanaṃ pana duvidhaṃ vipassanāgamanaṃ maggāgamanañca. Tattha magge vipassanāgamanaṃ labbhati, phale maggāgamanaṃ. Anattānupassanā hi suññatā nāma, suññatavipassanāya maggo suññato. Aniccānupassanā animittā nāma, animittavipassanāya maggo animitto. Idaṃ pana nāmaṃ na abhidhammapariyāyena labbhati. Tathā hi taṃ saṅkhāranimittassa avijahanato na nippariyāyena animittaṃ, suttantapariyāyena pana labbhati. Tatra hi gotrabhuñāṇaṃ animittaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā animittanāmakaṃ hutvā sayaṃ āgamaniyaṭṭhāne ṭhatvā maggassa nāmaṃ detīti vadanti, tena maggo animittoti vutto. Maggāgamanena pana phalaṃ animittanti yujjatiyeva. Dukkhānupassanā saṅkhāresu paṇidhiṃ sukkhāpetvā āgatattā appaṇihitā nāma, appaṇihitavipassanāya maggo appaṇihito, appaṇihitamaggassa phalaṃ appaṇihitaṃ. Evaṃ vipassanā attano nāmaṃ maggassa deti, maggo phalassāti idaṃ āgamanato nāmaṃ. Suññattāti vivittattā. Na hi magge rāgādayo santi, uparūpari uppajjanakarāgādīnaṃ kāraṇattā rāgādayo nimittanti āha **‘‘rāgadosamohanimittehī’’**ti. Saviggahānaṃ viya upaṭṭhānampettha nimittanti vadanti. Rāgādayova pavattiṭṭhānaṭṭhena paṇidhīti āha **‘‘rāgadosamohapaṇidhīna’’**nti.

貪欲などがないことによって、空である。形相の標識など、あるいは貪欲の標識などが存在しないことによって、標識がない。貪欲や願いなどがないことによって、願わない、これがその功徳による名前である。この空、標識がないこと、願わないこと、これらは涅槃を対象とするので、空である、標識がない、願わない、と呼ばれる。これがその対象による名前である。到来は、二つある。すなわち、観照による到来と、道による到来である。その中で、道においては観照による到来が得られる。果においては道による到来が得られる。無我の観照は、空であると呼ばれる。空である観照による道は、空である。無常の観照は、標識がない、と呼ばれる。標識がない観照による道は、標識がない、である。この名前は、阿毘達磨( abhidhamma)の教えの通りには得られない。なぜなら、諸行の標識を離れないことから、完全に標識がないとは言えないからである。しかし、経(sutta)の教えの通りには得られる。そこでは、ゴートラブフ( gotrabhū)の智慧は、標識がない、という名前を得て、涅槃を対象として、標識がない、という名前を得て、それ自体が到来の場所に留まって、道の名前を与える、と(人々は)言う。それゆえ、道は標識がない、と言われる。道による到来によって、果は標識がない、ということになる。苦しみの観照は、諸行において願いを枯渇させて(悟りに)到達したので、願わない、と呼ばれる。願わない観照による道は、願わない、である。願わない道による果は、願わない、である。このように、観照はそれ自体の名前を道に与える。道は果に与える。これが到来による名前である。空である、というのは、離れているからである。なぜなら、道においては貪欲などはないからである。さらに上に生じる貪欲などの原因であることから、貪欲などは標識である、と「貪欲、怒り、愚かさの標識」と述べられている。保存されたもののように、ここでも理解を助けるものが標識である、と(人々は)言う。貪欲など、すなわち、存在の場であることから、願い、と述べられている「貪欲、怒り、愚かさの願い」と。

Vatthuvijjādiṃ sandhāya avacanato **‘‘vijjānaṃ lābhīmhī’’**ti vuttepi hoti. Ekekakoṭṭhāsavasenāti satipaṭṭhānacatukkādiekekakoṭṭhāsavasena. Kiñcāpi mahāaṭṭhakathāyampi ekekakoṭṭhāsavaseneva dassitaṃ, tattha pana ‘‘lokuttarānaṃ satipaṭṭhānāna’’ntiādinā paccekaṃ lokuttara-saddaṃ yojetvā ekekakoṭṭhāsavaseneva vuttaṃ, idha lokuttara-saddena vināti ayamettha viseso. Tatthāti tesu koṭṭhāsesu.

「知識の獲得者である」と言っても、それは「知識( vijjána)など」という言葉を省略して、そのような意味で言われる。(要素を)一つずつ、という言葉は、例えば、四念処などの要素ごと、という意味である。たとえ、大アッタクハー(注:仏教の註釈書)においても、一つずつ要素ごとに示されているとしても、そこでは「超越的な四念処」などという言葉で、それぞれに超越的という言葉を付け加えて、一つずつ要素ごとに述べられている。ここでは、超越的という言葉を省略して、という意味が、ここでの違いである。その中で、というのは、それらの要素の中で。

Nanu ca ‘‘kilesappahānamevā’’ti kasmā vuttaṃ. Na hi kilesānaṃ pahānamattaṃ uttarimanussadhammo hotīti yo vadeyya, taṃ sandhāya kilesappahānassa maggakiccattā kiccavasena maggo dīpitoti dassetuṃ **‘‘taṃ panā’’**tiādi vuttaṃ. Kāmarāgaṃ sandhāya **‘‘tatiyamaggena hi rāgadosānaṃ pahāna’’**nti vuttaṃ, na pana rūparāgaarūparāge sandhāya. Na hi te tena pahīyanti catutthamaggena pahātabbattā.

しかし、「煩悩を捨てることだけ」と、なぜ言われるのか。もし、「煩悩を捨てることだけが、超越的な人間の法ではない」と言う人がいるとすれば、その人を指して、煩悩を捨てることは道( magga)の働きであるから、働きによって道が示されている、と示すために、「しかし、それは」などと述べられている。欲愛( kāmarāga)を指して、「第三の道によって、貪欲や怒りが捨てられる」と述べられている。しかし、色愛( rūparāga)や無色愛( arūparāga)を指してはいない。なぜなら、それらは(第三の道によって)捨てられるのではなく、第四の道によって捨てられるべきだからである。

Rāgā cittaṃ vinīvaraṇatāti rāgā cittassa vinīvaraṇatāti vuttaṃ hoti. Rāgā vimuttassa cittassa tasseva rāganīvaraṇassa abhāvena vigatanīvaraṇattā vinīvaraṇatāti attho veditabbo. Esa nayo sesesupi.

貪欲から、心は妨げがない、ということは、貪欲から、心の妨げがない、と言われることである。貪欲から解放された心の、その貪欲という妨げがないことによって、妨げがない、という意味である。これは、他の(煩悩)にも同じことが言える。

Yā ca pañca vijjāti yojetabbaṃ. Nibbaṭṭitalokuttarattāti visuṃyeva lokato apagatalokuttarattā. Yathā vinā lokuttara-saddena ‘‘satipaṭṭhānādīnaṃ lābhīmhī’’ti vuttepi pārājikaṃ hoti, evamidhāpi ‘‘atthapaṭisambhidāya lābhīmhīti vuttepi hotiyevā’’ti vattuṃ yujjati. Kiñcāpi yujjati, atha kho mahāaṭṭhakathāyaṃ vibhāgena vuttattā na sakkā evamidaṃ vattunti dassetuṃ **‘‘mahāaṭṭhakathāyaṃ pana…pe… na sakkā aññaṃ pamāṇaṃ kātu’’**nti vuttaṃ. Tampi tattheva paṭikkhittanti sambandho.

そして、五つの知識( vijjána)である、と解釈すべきである。超越的である、というのは、世間から離れた超越的である、という意味である。たとえ、世間を超越するという言葉なしに、「四念処などの獲得者である」と言っても、波羅夷罪( pārājika)になるとしても、ここでは「洞察力(atthapaṭisambhidā)の獲得者である」と言っても、そうなる、と言うことができる。(洞察力と)言えるとしても、しかし、大アッタクハー(注:仏教の註釈書)では、区別して述べられているので、このように言うことはできない、と示すために、「大アッタクハーでは…(省略)…他の証拠とすることはできない」と述べられている。それも、そこで否定されている、という関係である。

Suddhikavārakathāvaṇṇanā

清浄化の機能の解説

200. Ullapanākāranti samāpajjintiādiullapanākāraṃ. Āpattibhedanti ‘‘na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassā’’tiādiāpattibhedaṃ. Puna ānetvā paṭhamajjhānādīhi na yojitanti ettha ‘‘paṭhamajjhānenā’’ti pāṭhoti gaṇṭhipade vuttaṃ, tadeva yuttaṃ.

200. ウッラパーナーカーランティ サマーパジャンティアーディウッラパーナーカラム. アーパッティベーダンティ‘‘ナ パティヴィジャーナンテッサ アーパッティ ッルラーカッサヤ’’ティアーディアーパッティベーダン. プナ アーネッヴァー パタマッジャーナーディーヒ ナ ヨジタンティ エッタ ‘‘パタマッジャーネン’’ティ パーホティ ガンティパデー ヴィッタṃ, タデヴァ ユッタン.

Kattusādhanopi bhaṇita-saddo hotīti āha **‘‘atha vā’’**tiādi. Yena cittena musā bhaṇati, teneva cittena na sakkā ‘‘musā bhaṇāmī’’ti jānituṃ, antarantarā pana aññena cittena ‘‘musā bhaṇāmī’’ti jānātīti vuttaṃ **‘‘bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmī’’**ti. Ayamettha attho dassitoti tīhi aṅgehi samannāgato musāvādoti ayamettha attho dassito. Na sakkā na bhavitunti pubbabhāgato paṭṭhāya ābhogaṃ katvā bhaṇitattā na sakkā na bhavituṃ. Āpattiyā na kāretabboti pubbabhāgakkhaṇe ‘‘musā bhaṇissāmī’’ti ābhogaṃ vinā sahasā bhaṇantassa vacanakkhaṇe ‘‘musā eta’’nti upaṭṭhitepi nivattetumasakkuṇeyyatāya avisayabhāvato āpattiyā na kāretabbo. Davāti sahasā. Ravāti aññaṃ vattukāmassa khalitvā aññabhaṇanaṃ.

カッツサードハノピ バヒタ-サッドホー ホティーティ アーハ **‘‘アタ ヴァー’’**ティアーディ. イェナ チッテナ ムサー バハティ, テネヴァ チッテナ ナ サッガー 「ムサー バハーミー」ティ ジャーニトゥṃ, アンタランタラー パナ アンニャェナ チッテナ 「ムサー バハーミー」ティ ジャーナーティティ ヴィッタṃ **‘‘バハンテッサ ホーティ ムサー バハーミー’’**ティ. アヤメッタ アルソ ダッソティ ティヒ アンゲヒ サマンナーガトー ムサーヴァードーティ アメッタ アルシ ダシトー. ナ サッガー ナ バヴィトゥンティ プッババーガトー パッターヤ アーボーガン カトヴァー バヒタッタ ナ サッガー ナ バヴィトゥṃ. アーパッティヤ ナ カーエタッバボーティ プッババーガッハネ 「ムサー バヒッシャーミー」ティ アーボーガン ヴィナー サハサー バハンテッサ ヴァカナーハネ 「ムサー エタ」ンティ ウパーティテピ ニヴァッタェトゥマサッククネヤヤタ アーヴィサヤバーヴァトー アーパッティヤ ナ カーエタッボ. ダヴァーティ サハサー. ラヴァーティ アンニャṃ ヴァットゥカーマッサ ハリトヴァー アンニャバハナン.

Taṃ jānātīti taṃñāṇaṃ, tassa bhāvo taṃñāṇatā, ñāṇassa atthasaṃvedananti attho. Ñāṇasamodhānanti ñāṇassa bahubhāvo, ekacittuppāde anekañāṇatāti attho. Na hi sakkā…pe… jānitunti ārammaṇakaraṇassa abhāvato vuttaṃ. Asammohāvabodho ca īdisassa ñāṇassa natthi, ‘‘bhaṇissāmī’’ti pavattacittaṃ ‘‘bhaṇāmī’’ti pavattacittassa paccayo hutvā nirujjhati, tañca ‘‘bhaṇita’’nti pavattacittassa paccayo hutvāti āha – **‘‘purimaṃ purimaṃ pana…pe… nirujjhatī’’**ti. Tasmiṃ pubbabhāge sati ‘‘sesadvayaṃ na hessatī’’ti etaṃ natthi, avassaṃ hotiyevāti vuttaṃ hoti, bhaṇissāmīti pubbabhāge sati ‘‘bhaṇāmi bhaṇita’’nti etaṃ dvayaṃ na na hoti, hotiyevāti adhippāyo. Ekaṃ viya pakāsatīti anekakkhaṇe uppannampi cittaṃ ekakkhaṇe uppannasadisaṃ hutvā pakāsati. Samāpajjintiādīnīti ādi-saddena samāpajjāmi, samāpannoti imāni dve saṅgaṇhāti. Tattha samāpajjiṃ, samāpannoti imesaṃ asatipi kālanānatte vacanavisesaṃ sandhāya visuṃ gahaṇaṃ.

タン ジャーナーティティ タンジャーナン, タッサ バーヴォ タンジャーナター, ヤーナッサ アッタサンヴェダーナンティ アルサ. ヤーナサモドーナンティ ヤーナッサ バフバーヴォ, エカチッツッパーデ アーネークヤーナターティ アルサ. ナ ヒ サッガー…ペ… ジャーニトゥンティ アーラマナカラナッサ アバーヴァトー ヴィッタṃ. アサッモーハーヴァボーダ ca イーディサッサ ヤーナッサ ナスティ, 「バヒッシャーミー」ティ パヴァタチッタṃ 「バハーミー」ティ パヴァタチッタッサ パッチァヤ フートヴァー ニルジャッハティ, タン ca 「バヒタ」ンティ パヴァタチッタッサ パッチァヤ フヴャーティ アーハ – **‘‘プリマṃ プリマṃ パナ…ペ… ニルジャッハティ’’**ティ. タスミン プッババーゲ サティ 「セサドヴァヤṃ ナ ヘッサティー」ティ エタン ナスティ, アヴァッサṃ ホティエヴァーティ ヴィッタṃ ホティ, バヒッシャーミーティ プッババーゲ サティ 「バハーミ バヒタ」ンティ エタン ドヴァヤṃ ナ ナ ホティ, ホティエヴァーティ アビパーヤ. エカン ヴィヤ パカーサティティ アーネークハネ ウッパンナンプ チッタṃ エカハネ ウッパンナサディサṃ フートヴァー パカーサティ. サマーパジャンティアディーンティ アーディ-サッデナ サマーパジャンミ, サマーパンノティ イマーニ ドヴェ サンガハーティ. タッハ サマーパジッ, サマーパンノティ イメサン アサティピ カラーナナンッテ ヴァカナーヴィセサン サンダーヤ ヴィスṃ ガハナン.

207. Sakabhāvapariccajanavasenāti attano santakabhāvassa pariccajanavasena. Magguppattito pubbe viya ‘‘sarāgo sadoso’’ti vattabbatābhāvato cattampi keci gaṇhanti, nayidamevanti dassanatthaṃ **‘‘vanto’’**ti vuttaṃ. Na hi yaṃ yena vantaṃ, so puna taṃ ādiyati. Tenāha **‘‘anādiyanabhāvadassanavasenā’’**ti. Vantampi kiñci santatilaggaṃ siyā, nayidamevanti dassanatthaṃ **‘‘mutto’’**ti vuttaṃ. Tenāha **‘‘santatito vimocanavasenā’’**ti. Muttampi kiñci muttabandhanaṃ viya phalaṃ kuhiñci tiṭṭhati, na evamidanti dassanatthaṃ **‘‘pahīno’’**ti vuttaṃ. Tenāha **‘‘kvaci anavaṭṭhānadassanavasenā’’**ti. Yathā kiñci dunnissaṭṭhaṃ puna ādāya sammadeva nissaṭṭhaṃ paṭinissaṭṭhanti vuccati, evaṃ vipassanāya nissaṭṭhaṃ ādinnasadisaṃ maggena pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ nāma hotīti dassanatthaṃ **‘‘paṭinissaṭṭho’’**ti vuttaṃ. Tenāha **‘‘ādinnapubbassa paṭinissaggadassanavasenā’’**ti. Ukkheṭitoti uttāsito, uttāsetvā palāpitoti vuttaṃ hoti. Yo ca uttāsetvā palāpito, na puna so taṃ ṭhānaṃ āgacchatīti āha **‘‘puna anallīyanabhāvadassanavasenā’’**ti, puna āgantvā santāne anuppattibhāvadassanavasenāti attho. Khiṭa-saddaṃ saddasatthavidū uttāsatthe paṭhantīti āha – **‘‘svāyamattho saddasatthato pariyesitabbo’’**ti. Aṇuyeva aṇusahagataṃ, atikhuddakanti vuttaṃ hoti.

207. サカバーヴァパリッチャジャナヴァセナーティ アッタノー サンタカバーヴァッサ パリッチャジャ ヴァセーナ. マッガッパットトー プッベ ヴィヤ 「サラゴ サドー」ティ ヴァッタババータバーヴァトー チャッタンプ ケチ ガハンティ, ナイダメヴァンティ ダッサナッタṃ **‘‘ヴァントー’’**ティ ヴィッタṃ. ナ ヒ ヤṃ ヤェナ ヴァンテ, ソ プナ タン アーディヤティ. テナーハ **‘‘アーディヤナバーヴァダッサナヴァセーナ’’**ティ. ヴァンプピ キンチ サンタチラガン シヤー, ナイダメヴァンティ ダッサナッタṃ **‘‘ムットー’’**ティ ヴィッタṃ. テナーハ **‘‘サンタティトー ヴィモチャナヴァセーナ’’**ティ. ムッタンプピ キンチ ムッタバンダーナṃ ヴィヤ パラン クヒンチ ティッハティ, ナ エヴァミダンティ ダッサナッタṃ **‘‘パヒーノー’’**ティ ヴィッタṃ. テナーハ **‘‘クヴァチ アナヴァッターナダッサナヴァセーナ’’**ティ. ヤター キンチ ドゥンニサッタṃ プナ アーダーヤ サマデーヴァ ニサッタṃ パティニサッタンティ ヴァチャーティ, エヴァン ヴィパッサナーヤ ニサッタṃ アーディンナサディサṃ マッゲナ パヒーナṃ パティニサッタン ナマ ホーティティ ダッサナッタṃ **‘‘パティニサッテーー’’**ティ ヴィッタṃ. テナーハ **‘‘アーディンナプッバッサ パティニサッガダッサナヴァセーナ’’**ティ. ウックヘーティティ ウッターシトー, ウッターセトヴァー パラーピトティ ヴィッタṃ ホティ. ヨ ca ウッターセトヴァー パラーピトー, ナ プナ ソ タン ターナṃ アーガッチャティティ アーハ **‘‘プナ アナッリーヤナバーヴァダッサナヴァセーナ’’**ティ, プナ アーガンヴァー サンターネ アヌパッパティバーヴァダッサナヴァセーナーティ アルサ. キタ-サッダン サッダサングー ウッターサッテ パタンティティ アーハ – **‘‘スヴァーヤムアルササッダサットーティ パリイェーサタバーボ’’**ティ. アーヌエヴァ アーヌサハガタン, アティフダカンティ ヴィッタṃ ホティ.

Suddhikavārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.

スッディカヴァーラカターヴァンナナ ー ニッカタ.

Vattukāmavārakathāvaṇṇanā

ヴァットゥカーマヴァーラカターヴァンナナ ー

215. Kevalañhiyanti kevalañhi ayaṃ. ‘‘Vāro’’ti ajjhāharitabbaṃ. Taṅkhaṇaññeva jānātīti ‘‘paṭhamajjhānaṃ samāpajji’’ntiādimhi vutte tadatthassa pakatiyā vijānanalakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Evaṃ pana vacībhedaṃ akatvā pakkamanādīsu aññataro bhikkhu ‘‘maṃ arahāti jānātū’’ti tamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkamatīti āgatavatthumhi viya tasmiṃ khaṇe aviditepi nikkhantamatte pārājikaṃ. Jānanalakkhaṇanti ‘‘taṅkhaṇe jānanaṃ nāma īdisa’’nti vuttalakkhaṇaṃ. Viññattipatheti kāyavacīviññattīnaṃ gahaṇayogge padese, pakaticakkhunā pakatisotena ca daṭṭhuṃ sotuñca arahaṭṭhāneti vuttaṃ hoti. Tena viññattipathaṃ atikkamitvā ṭhito ce koci dibbena cakkhunā dibbāya ca sotadhātuyā disvā sutvā ca jānāti, na pārājikanti dīpeti. Assutapubbassa ‘‘kimidaṃ vutta’’nti saṃsayuppattisabbhāvato **‘‘sutaṃ hotī’’**ti vuttaṃ. Paṭhamaṃ vacanamattaṃ assutapubbenapi ‘‘paṭhamajjhānaṃ samāpajji’’nti vutte ‘‘kimida’’nti sandehaṃ anuppādetvā ‘‘jhānaṃ nāma kiresa samāpajjī’’ti ettakamattepi ñāte pārājikaṃ hotiyeva.

215. ケヴァラニャヒヤンティ ケヴァラニャヒ アイヤṃ. 「ヴァーロー」ティ アッジャハーリタッバṃ. タンハナーニャエヴァ ジャーナーティティ 「パタマッジャーナṃ サマーパッジ」ンティアーディムヒ ヴィッテ タダッサ パカティヤ ヴィジャナナルッハナン サンダーヤ ヴィッタṃ. エヴァン パナ ヴァチーバーダン アカトヴァー パッカマナーディス アニャータロー ビックフー 「マン アラハーティ ジャーナトゥー」ティ タムハー アーヴァーサー パタマṃ パッカマティティ アーガタヴットゥムヒ ヴィヤ タスミン ハネ アヴィディテピ ニッカンタマッテ パーラージカン. ジャーナルッハナンティ 「タンハネ ジャーナン ナマ イーディサン」ティ ヴィッタナルッハン. ヴィニャッティパテーティ カーヤヴァチーヴィニャッティナṃ ガハナヨッゲ パデーセ, パカティカクシナ パーカティソーテナ ca ダットゥṃ ソトゥñ ca アラハッターネティ ヴィッタṃ ホティ. テナ ヴィニャッティパタン アティッカミトヴァー ティーートー チェー コーチ ディッベナ チャクシュナ ディッバーヤ ca ソータダーツヤ ディスヴァー スートヴァー ca ジャーナーティ, ナ パーラージカンティ ディーペティ. アスータプバンッサ 「キンイダン ヴィッタ」ンティ サンサイウパッパティサッバーヴァトー **‘‘スータṃ ホーティー’’**ティ ヴィッタṃ. パタマṃ ヴァカナマッタṃ アスータプベンピ 「パタマッジャーナṃ サマーパッジ」ンティ ヴィッテ 「キンイダン」ティ サンデーハン アヌッパーデトヴァー 「ジャーナン ナマ キレサ サマーパッジー」ティ エッタカマッテピ ヤーテ パーラージカン ホティエヴァ.

Anāpattibhedakathāvaṇṇanā

アナパッティバーダカターヴァンナナ ー

222. Anullapanādhippāyassāti atikkamitvā avattukāmassa, ‘‘uttarimanussadhammo aya’’nti asallakkhentassāti adhippāyo. Sarūpato pana ‘‘anāpatti bhikkhu anullapanādhippāyassā’’ti vinītavatthūsu tattha tattha āgatavatthuvasena veditabbo. ‘‘Uttarimanussadhammo aya’’nti asallakkhetvā vadantopi vohārato aññaṃ byākaronto nāma hotīti vuttaṃ **‘‘aññaṃ byākarontassā’’**ti.

222. アヌッラパーナーディッパーヤッサティ アティッカミトヴァー アヴァットゥカーマッサ, 「ウッタルマヌッサダッモ アイヤ」ンティ アサルラケンテッサティ アビパーヤ. サルーパトー パナ 「アナパッティ ビックフー アヌッラパーナーディッパーヤッサ」ティ ヴィニータヴットゥス タッタ タッタ アーガタヴットゥヴァセーナ ベーベ. 「ウッタルマヌッサダッモ アイヤ」ンティ アサルラケトヴァー ヴァダントピ ヴォハラトー アンニャṃ ビヤーカーロント ナマ ホーティティ ヴィッタṃ **‘‘アンニャṃ ビヤーカーロタッサ’’**ティ.

Padabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

パダバージャニーヤヴァンナナ ー ニッカタ.

Bhāyantopīti ‘‘imassa mayi natthibhāvaṃ aññepi jānantā atthi nu kho’’ti bhāyantopi.

バーヤントーピティ 「イマッサ マヤイ ナッティバーヴァン アンニャエピ ジャーナンタ アッティ ヌ ホー」ティ バーヤントーピ.

Vinītavatthuvaṇṇanā

ヴィニータヴットゥヴァンナナ ー

223. Sekkhabhūmiyanti iminā jhānabhūmimpi saṅgaṇhāti. Tiṇṇaṃ vivekānanti kāyacittaupadhivivekānaṃ.

223. セッカブーミヤンティ イミナー ジャーナブーミピ サンガハーティ. ティンナン ヴィヴェカーナンティ カーヤチッタウパディヴィヴェカーナン.

Piṇḍāya caraṇassa bhojanapariyosānattā vuttaṃ **‘‘yāva bhojanapariyosāna’’**nti. Bhutvā āgacchantassapi puna vuttanayeneva sambhāvanicchāya cīvarasaṇṭhapanādīni karontassa dukkaṭameva.

ピンダーヤ カラナッサ ボーチャナパリヨーサナッタ ー ヴィッタṃ **‘‘ヤーヴァ ボーチャナパリヨーサナ’’**ンティ. フトヴァー アーガンチャッピ プナ ヴィッタナヤエヴァ サンバーヴァンイッチャー チーヴァラサンタパーナーディニ カラタンッサ ドゥッカメヴァ.

225. Ārādhanīyo, āvuso, dhammo āraddhavīriyenāti vatthudvayaṃ ekasadisampi dvīhi bhikkhūhi visuṃ visuṃ ārocitattā bhagavatā vinicchinitaṃ sabbampi vinītavatthūsu āropetabbanti pāḷiyaṃ āropitaṃ.

225. アーラダーニヤ, アーウサ, ダッモ アーラッダヴィーリイェーナーティ ヴットゥドヴァヤṃ エカサディサンピ ドヴィーヒ ビックフーヒ ヴィスṃ ヴィスṃ アーローチタッタ バーガヴァター ヴィニチンナṃ サバンピ ヴィニータヴットゥス アーローペタンティ パーリーヤṃ アーローピタン.

226. Pasādabhaññanti kevalaṃ pasādamattena bhaṇanaṃ, na pana ‘‘sabhāvato ete arahantoyevā’’ti cintetvā. Tenevettha anāpatti vuttā. Yadi pana ‘‘ete sabhāvato arahantoyevā’’ti maññamāno ‘‘āyantu bhonto arahanto’’tiādīni vadati, na sampaṭicchitabbaṃ.

226. パサータバニャンティ ケヴァラṃ パサータマッテナ バハナン, ナ パナ 「サバーヴァトー エテ アラハントイェーヴァ」ティ チンテトヴァー. テネヴェッタ アナパッティ ヴィッタ. ヤディ パナ 「エテ サバーヴァトー アラハントイェーヴァ」ティ マンニャマーノ 「アーヤントゥ ボントー アラハントー」ティアーディニ ヴァダティ, ナ サンパティッチタッバṃ.

227. Padasā gamanaṃ sandhāya katikāya katattā **‘‘yānena vā’’**tiādimāha. Tattha vijjāmayiddhiṃ sandhāya ‘‘iddhiyā’’ti vuttaṃ. Aññamaññaṃ rakkhantīti ‘‘yo imamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkamissati, taṃ mayaṃ ‘arahā’ti jānissāmā’’ti evaṃ katikāya katattā apubbācarimaṃ asuddhacittena gacchantāpi saha nikkhantabhāvato aññamaññaṃ rakkhanti. Keci pana ‘‘hatthapāsaṃ avijahitvā aññamaññassa hatthaṃ gaṇhanto viya gacchantopi ‘uṭṭhetha gacchāma, etha gacchāmā’ti evaṃ saṃvidahitvā gamane pubbāparaṃ gacchantopi nāpajjatī’’ti vadanti. Etaṃ pana adhammikaṃ katikavattanti ‘‘idha arahantoyeva vasantūti yadi bhikkhū katikaṃ karonti, etaṃ adhammikaṃ katikavatta’’nti cūḷagaṇṭhipade vuttaṃ. Heṭṭhā vuttaṃ pana sabbampi katikavattaṃ sandhāya etaṃ vuttanti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Nānāverajjakāti nānājanapadavāsino. Saṅghalābhoti yathāvuḍḍhaṃ attano pāpuṇanakoṭṭhāso. Ayañca paṭikkhepo imināva nīhārena bahisīmaṭṭhānaṃ avisesena saṅghalābhassa sāmibhāvāpādanaṃ sandhāya kato. Visesato pana bahisīmaṭṭhānampi paricchinditvā ekekakoṭṭhāsato ‘‘ettakaṃ dātuṃ, īdisaṃ vā dātuṃ, ettakānaṃ vā dātuṃ, īdisassa vā dātuṃ ruccati saṅghassā’’ti apalokanakammaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati.

227. パダサー ガマナン サンダーヤ カティカーヤ カタッタ **‘‘ヤーネーナ ヴァー’’**ティアーディマーハ. タッタ ヴィッジャーマヤイディṃ サンダーヤ 「イディッヒヤー」ティ ヴィッタṃ. アンニャマンニャṃ ラッカンティティ 「イマハー アーヴァーサー パタマṃ パッカマ tissati, タン マヤṃ ‘アラハー’ティ ジャーニッサマー」ティ エヴァン カティカーヤ カタッタ アプッバーチャリマṃ アスッダチッテナ ガチャンタピ サハ ニッカンタバーヴァトー アンニャマンニャṃ ラッカンティ. ケチ パナ 「ハッダパーサン アヴィジャヒトヴァー アンニャマンニャッサ ハタン ガハントー ヴィヤ ガチャンタピ ‘ウッテーッタ ガッチャーマ, エータ ガッチャーマー’ティ エヴァン サンヴィダヒットヴァー ガマネ プッバーパラṃ ガチャンタピ ナパジャティ」ティ ヴァダンティ. エタン パナ アダマミカン カティカヴァッタンティ 「イダ アラハントイェーヴァ ヴァサンテュティ ヤディ ビックフー カティカン カロンティ, エタン アダマミカン カティカヴァッタン」ティ チュウーラガンティパデー ヴィッタṃ. ヘッター ヴィッタṃ パナ サバンピ カティカヴァタン サンダーヤ エタン ヴィッタンティ アマハーカン ハンティ, ヴィマーシンットヴァー ガヘタッバṃ. ナナーヴェーラジャカーティ ナナーヤナパダヴァーシノー. サンガラボーティ ヤタヴッダṃ アッタノー パープナナンコッターーサ. アイヤṃ パティッコ ポ イミナーヴァ ニーハーレーナ バヒシーマッダーナン アヴィセーナ サンガラバッサ サーミーバーヴァーパダナン サンダーヤ カトー. ヴィセーサトー パナ バヒシーマッダンプピ パリッチィンディトヴァー エケーカコッターーサトー 「エッタカン ダートゥṃ, イーディサン ヴァー ダートゥṃ, エッタカーナン ヴァー ダートゥṃ, イーディサッサ ヴァー ダートゥṃ ルッチャティ サンガッサー」ティ アパロカナカンマṃ カトヴァー ダートゥṃ ヴァッパティ.

228. Āyasmā ca lakkhaṇotiādīsu ko panāyasmā lakkhaṇo, kasmā cassa lakkhaṇoti nāmaṃ ahosi, ko cāyasmā mahāmoggallāno, kasmā ca sitaṃ pātvākāsīti taṃ sabbaṃ pakāsetuṃ **‘‘yvāya’’**ntiādi āraddhaṃ. Lakkhaṇasampannenāti purisalakkhaṇasampannena. Brahmasamenāti brahmattabhāvasamena. Īsakaṃ hasitaṃ sitanti vuccatīti āha **‘‘mandahasita’’**nti. Aṭṭhikasaṅkhalikanti nayidaṃ aviññāṇakaṃ aṭṭhisaṅkhalikamattaṃ, atha kho eko petoti āha **‘‘petaloke nibbattaṃ satta’’**nti. Ete attabhāvāti petattabhāvā. Na āpāthaṃ āgacchantīti devattabhāvā viya pakatiyā āpāthaṃ na āgacchanti. Tesaṃ pana ruciyā āpāthaṃ āgaccheyyuṃ. Manussānaṃ dukkhābhibhūtānaṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā karuṇāti āha **‘‘kāruññe kattabbe’’**ti. Attano ca sampattiṃ buddhañāṇassa ca sampattinti paccekaṃ sampatti-saddo yojetabbo. Tadubhayaṃ vibhāvetuṃ **‘‘tañhī’’**tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘attano ca sampattiṃ anussaritvā sitaṃ pātvākāsī’’ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Dhammadhātūti sabbaññutaññāṇaṃ sandhāya vadati, dhammadhātūti vā dhammānaṃ sabhāvo. Upapattīti jāti. Upapattisīsena hi tathārūpaṃ attabhāvaṃ vadati. Dussaddhāpayā honti, tadassa tesaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Dussaddhāpayāti idañca na lakkhaṇattheraṃ sandhāya vuttaṃ, ye pana suṇanti ‘‘evaṃ kira vutta’’nti, te sandhāya. Atha lakkhaṇatthero kasmā na addasa, kimassa dibbacakkhu natthīti? No natthi, mahāmoggallāno pana āvajjento addasa, itaro anāvajjanena na addasa.

228. アーヤスマ ca ラッハナティアーディス コー パナーヤスマ ラッハノ, カスマ ー シャー ラッハナティ ナマṃ アホシ, コー チャヤスマ マハーモッガラノ, カスマ ー シタṃ パートヴァーカースィーティ タン サバン パカーセトゥṃ **‘‘ユヴァーヤ’’**ティアーディ アーラッダṃ. ラッハナサンパンネンーティ プーリサラルッハナサンパンネーナ. ブラフマサメーナーティ ブラフマッターバーヴァサメーナ. イーサカン ハシタン シータンティ ヴッチャティティ アーハ **‘‘マンダハシタ’’**ンティ. アッティカサンカリカンティ ナイダン アヴィニャーナカン アッティサンカリカマッタṃ, アタ コ エーコ ペーティティ アーハ **‘‘ペーラローケ ニバッタṃ サッタ’’**ンティ. エーテ アッタバーヴァーティ ペーサッタバーヴァー. ナ アーパータン アーガッチャンティティ デーヴァタバーヴァー ヴィヤ パカティヤ アーパータン ナ アーガッチャンティ. テサṃ パナ ルチーヤ アーパータン アーガッチェーユン. マヌッサナン ドゥッハービブーターナン アナーダバーヴァダッサナパダーッダーナ カラウーティ アーハ **‘‘カーローニャー カッタッベー’’**ティ. アッタノー ca サンパッティṃ ブッダニャーナッサ ca サンパッティンティ パチェーカṃ サンパッティ-サッダṃ ヨジャバボ. タドゥバヤṃ ヴィバーヴェートゥṃ **‘‘タンヒー’’**ティアーディ ヴィッタṃ. タッタ 「アッタノー ca サンパッティṃ アヌッサリトヴァー シタン パートヴァーカシー」ティ パダン アーネトヴァー サンバンディタバボ. ダッマダーアートゥーティ サバンニャーウータニャーナン サンダーヤ ヴァダティ, ダッマダーアートゥーティ ヴァー ダマーナン サバーヴァー. ウパパッティティ ジャーティ. ウパパッティシーセーナ ヒ タタールーパン アッタバーヴァン ヴァダティ. ドゥッサッダーパーヤ ホンティ, タダッサ テサン ディーカラタṃ アヒターヤ ドゥッカーヤ. ドゥッサッダーパーヤーティ イダン ca ナ ラッハナテーラṃ サンダーヤ ヴィッタṃ, イェ パナ スーナンティ 「エヴァン キラ ヴィッタ」ンティ, テ サンダーヤ. アタ ラッハナテーラ コー カスマ ー ナ アッダサ, キマッサ ディッバチャクシュ ナッティティ? ノ ナスティ, マハーモッガラノー パナ アーヴァンジェントー アッダサ, イタロー アナーヴァンジャナエーナ ナ アッダサ.

Vituḍentīti vinivijjhitvā ḍenti, asidhārūpamehi tikhiṇehi lohatuṇḍakehi vijjhitvā vijjhitvā ito cito ca gacchantīti attho. Tenāha **‘‘vinivijjhitvā gacchantī’’**ti. ‘‘Vitudantī’’ti vā pāṭho. Phāsuḷantarikāhīti bhummatthe nissakkavacanaṃ. Lohatuṇḍakehīti lohasalākāsadisehi, kāḷalohamayeheva vā tuṇḍakehi. Pasādussadāti iminā aṭṭhisaṅghātamattaṃ hutvā paññāyamānānampi kāyappasādassa balavabhāvaṃ dasseti. Pakkagaṇḍasadisāti iminā pana ativiya mudusabhāvataṃ dasseti. Acchariyaṃ vatāti garahanacchariyaṃ nāmetaṃ.

ヴィトゥーデンティ ヴィニヴィッジャイトヴァー デンティ, アシダーラールーパメヒ ティヒナエヒ ロハツンパケヒ ヴィッジャイトヴァー ヴィッジャイトヴァー イトー チトー ca ガチャンティティ アルサ. テナーハ **‘‘ヴィニヴィッジャイトヴァー ガチャンティ’’**ティ. 「ヴィトゥーダンティ」 ヴァー パトー. ファースーランタリカーヒーティ ブンマッテ ニサッカヴァチャナン. ロハツンパケーヒティ ロハサラカーサディセヒ, カーラロハマヤエヴァ ヴァー ツンパケーヒ. パサートゥッサダーティ イミナー アッティサンガーマタṃ フートヴァー パンニャーヤマナーナンピ カーヤパサータッサ バラヴァバーヴァン ダッセティ. パッカガンサーサディティ イミナー パナ アティヴィヤ ムドゥサバーターṃ ダッセティ. アッチャリヤṃ ヴァーティ ガラハナッチャリヤṃ ナメーダṃ.

Cakkhubhūtāti sampattadibbacakkhukā, lokassa cakkhubhūtāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Yatrāti hetuatthe nipātoti āha **‘‘yatrāti kāraṇavacana’’**nti. Appamāṇe sattanikāye, te ca kho vibhāgena kāmabhavādibhede bhave, nirayādibhedā gatiyo, nānattakāyanānattasaññīādiviññāṇaṭṭhitiyo, tathārūpe sattāvāse ca sabbaññutaññāṇañca me upanetuṃ paccakkhaṃ karontena.

チャクシュフーティ サンパッタ ディッバチャクシュカー, ローカッサ チャクシュフーティ エヴァン ヴァー エッタ アルサ ベータッバ. ヤトラティ ヘツアッテ ニパーティティ アーハ **‘‘ヤトラーティ カーラナヴァチャナン’’**ティ. アッパマーネ サッタニカーヤ, テ ca ホ ヴィバーゲナ カーマバーヴァーディ ベーデー バーヴェ, ニラヤーディ ベーダー ガティヨ, ナナッタカーヤナナンAttasaññīādiviññāṇaṭṭhitiyo, タタールーパ サッターヴァーセ ca サバンニャーウータニャーナン ca メー ウパネトゥṃ パチャッカṃ カロテンナ.

Goghātakoti gunnaṃ abhiṇhaṃ hananako. Tenāha **‘‘vadhitvā vadhitvā’’**ti. Tassāti gunnaṃ hananakammassa. Aparāpariyakammassāti aparāpariyavedanīyakammassa. Balavatā goghātakakammena vipāke dīyamāne aladdhokāsaṃ aparāpariyavedanīyaṃ, tasmiṃ vipakkavipāke idāni laddhokāsaṃ **‘‘avasesakamma’’**nti vuttaṃ. Kammasabhāgatāyāti kammassa sabhāgabhāvena sadisabhāvena. Ārammaṇasabhāgatāyāti ārammaṇassa sabhāgabhāvena sadisabhāvena. Yādise hi ārammaṇe pubbe taṃ kammaṃ tassa ca vipāko pavatto, tādiseyeva ārammaṇe idaṃ kammaṃ imassa vipāko ca pavattoti katvā vuttaṃ **‘‘tasseva kammassa vipākāvasesenā’’**ti. Bhavati hi taṃsadisepi tabbohāro yathā so eva tittiro, tāniyeva osadhānīti. Yasmā kammasarikkhakavisaye **‘‘kammaṃ vā kammanimittaṃ vā’’**ti dvayameva vuttaṃ, yasmā ca gatinimittaṃ viya kammaṃ kammanimittañca kammato bhinnaṃ visuṃ hutvā na tiṭṭhati, tasmā sarikkhakavipākadānassa kāraṇabhāvato yattha kammasarikkhakena vipākena bhavitabbaṃ, tattha kammaṃ vā kammanimittaṃ vā gahetvā paṭisandhi hotīti vadanti. Tenevāha – **‘‘tassa kira…pe… nimittaṃ ahosī’’**ti. Tattha nimittaṃ ahosīti pubbe katūpacitassa petūpapattinibbattanavasena katokāsassa tassa kammassa nimittabhūtaṃ idāni tathā upaṭṭhahantaṃ tassa vipākassa nimittaṃ ārammaṇaṃ ahosi. Soti goghātako. Aṭṭhikasaṅkhalikapeto jāto kammasarikkhakavipākavasena.

ゴッハーコティ・グンナṃ・アビハーナン・ハナナコ。テナハ **「ヴァーディットヴァー・ヴァーディットヴァー」** ティ。タッサーティ・グンナṃ・ハナナカマンッサ。アパラパリヤカマンッサティ・アパラパリヤヴェーダニーヤカマンッサ。バラヴァター・ゴッハーカカマンナ・ヴィパーケ ディーヤマーンー アラッドホーカーサン・アパラパリヤヴェーダニーヤン、タスミン・ヴィパーカヴィパーケ・イダーニ・ラッドホーカーサン **「アヴァセーカマンマ」** ンティ・ヴッター。カマンマサバーガターヤティ・カマンマッサ・サバーガバーヘナ・サディサバーヘナ。アーランマナサバーガターヤティ・アーランマナッサ・サバーガバーヘナ・サディサバーヘナ。ヤーディセ・ヒ・アーランマナ・プッベ・タṃ・カマンマ・タッサ・チャ・ヴィパーコー・パヴァットー、ターディセーエヴァ・アーランマナ・イダン・カマンマ・イマッサ・ヴィパーコー・チャ・パヴァトーティ・カトヴァー・ヴッター **「タッセーヴァ・カマンマッサ・ヴィパーカーヴァセーナー」** ティ。バヴァティ・ヒ・タンサディセーピ・タッボハーロ・ヤター・ソー・エヴァ・ティットィロー、ターニイェーヴァ・オサダーニーティ。ヤスマール・カマンマサリッカヴィサヤ **「カマンマ・ヴァー・カマンマニミッタṃ・ヴァー」** ティ・ドゥヴァイェーメーヴ・ヴッター、ヤスマール・チャ・ガティニミッタṃ・ヴィヤ・カマンマ・カマンマニミッタñチャ・カマンマートー・フィンナṃ・ヴィスュṃ・フットヴァー・ナ・ティッハティ、タスマール・サリッカカヴィパーカダーナッサ・カラーババートー・ヤットラ・カマンマサリッカケナ・ヴィパーケナ・バヴィタッバṃ、タットラ・カマンマ・ヴァー・カマンマニミッタṃ・ヴァー・ガヘットヴァー・パティサンディ・ホティーティ・ヴァーダンティ。テネーヴァーハ – **「タッサ・キラ…ペ…ニミッタṃ・アホーシ」** ティ。タットラ・ニミッタṃ・アホーシ・プッベ・カトゥーパチタッサ・ペットーパパッティニバッタナ・ヴァーセーナ・カトーカーサッサ・タッサ・カマンマッサ・ニミッタブータṃ・イダーニ・タター・ウパーハタンタṃ・タッサ・ヴィパーカッサ・ニミッタṃ・アーランマナṃ・アホーシ。ソーティ・ゴッハーコ。アッティカサンカリカペットー・ジャー トー・カマンマサリッカヴィパーカ・ヴァーセーナ。」

229. Pesiyo katvāti gāviṃ vadhitvā vadhitvā gomaṃsaṃ phāletvā pesiyo katvā. Sukkhāpetvāti kālantaraṃ ṭhapanatthaṃ sukkhāpetvā. Sukkhāpitamaṃsapesīnañhi vallūrasamaññāti. Nippakkhacammeti vigatapakkhacamme. Urabbhe hantīti orabbhiko. Eḷaketi aje. Nivāpapuṭṭheti attanā dinnanivāpena posite asinā vadhitvā vadhitvā vikkiṇanto. Ekaṃ miganti dīpakamigaṃ. Kāraṇāhīti yātanāhi. Ñatvāti kammaṭṭhānaṃ ñatvā. Pesuññupasaṃhāravasena ito sutaṃ amutra, amutra vā sutaṃ idha sūcetīti sūcako. Anayabyasanaṃ pāpesi manusseti sambandho.

229. ペーシヨー・カトヴァーティ・ガーヴィーṃ・ヴァーディットヴァー・ヴァーディットヴァー・ゴーマンサṃ・パーレットヴァー・ペーシヨー・カトヴァー。スクカーペットヴァーティ・カランタラṃ・タッハナッタṃ・スクカーペットヴァー。スクカーピタマンサペーシーナñヒ・ヴァルーラサマニャーティ。ニッパッカチャメーティ・ヴィガタパッカチャメー。ウラーッベ・ハンティート・オラーッヒコ。エラーケティ・アジェー。ニヴァーパプッテティ・アッターナ・ディンナニヴァーペーナ・ポーシテ・アシナー・ヴァーディットヴァー・ヴァーディットヴァー・ヴィッキナン トー。エカーṃ・ミガンティ・ディパカムィガṃ。カーラナーヒーティ・ヤータナーヒー。ニャーティ・カマッタナṃ・ニャーティ。ペーシュニャーパサンハーラヴァセーナ・イートー・スーター・ムートラ、ムートラ・ヴァー・スーター・イダ・スチェーティティ・スーチャコ。アナヤビャサナン・パーペーシ・マヌセーティ・サンバンダホー。

Vinicchayāmaccoti raññā aḍḍakaraṇe ṭhapito vinicchayamahāmatto. So hi gāmajanakāyaṃ kūṭaṭṭhena vañcetīti **‘‘gāmakūṭo’’**ti vuccati. Keci ‘‘tādisoyeva gāmajeṭṭhako gāmakūṭo’’ti vadanti. Samena bhavitabbaṃ dhammaṭṭhoti vattabbato. Rahassaṅge nisīdanavasena visamā nisajjā ahosi. Phusantoti theyyāya phusanto.

ヴィニッチャヤーマッチャティ・ラニャー・アッダカラナ・タパー・ヴィニッチャヤマハーマッ トー。ソー・ヒ・ガーマジャナカーヤṃ・クーダッタヘーナ・ヴァンチェーティティ **「ガーマクータ」** ンティ・ヴチャカー。ケーチー・「ターディソーエヴァ・ガーマジェータコ・ガーマクータ」ティ・ヴァーダンティ。サメーナ・バヴィタッバṃ ダンマッタートー・ナターヤタホー。ラハッサガン・ニシダーナ・ヴァセーナ・ヴィサマー・ニサッジャー・アホーシ。フッサンティティ・テーヤヤー・フッサン トー。

230. Anissaroti mātugāmo sasāmiko attano phasse anissaro. Dhaṃsitvāti bhassitvā apagantvā. Maṅganavasena ulatīti maṅguli, virūpabībhacchabhāvena pavattatīti attho. Tenāha **‘‘virūpaṃ duddasikaṃ bībhaccha’’**nti.

230. アニッサローティ・マートゥガーモ・ササーミコー・アッターノ・ファッセー・アニッサロ。ダンシットヴァーティ・バッシットヴァー アパーガントヴァー。マンガナ・ヴァセーナ・ウラーティーティ・マングリ、ヴィルーパビビーチャバーヘナ・パヴァーティティ・アートー。テナーハ **「ヴィルーパン・ドゥッダシカン・ビビーチャ」** ンティ。

Uddhaṃ uddhaṃ agginā pakkasarīratāya uppakkaṃ, heṭṭhato paggharaṇavasena kilinnasarīratāya okilinī, ito cito ca aṅgārasamparikiṇṇatāya okirinī. Tenāha **‘‘sā kirā’’**tiādi. Aṅgāracitaketi aṅgārasañcaye. Sarīrato paggharanti asuciduggandhajegucchāni sedagatāni. Tassa kira raññoti kāliṅgassa rañño. Nāṭakinīti naccanakicce adhigatā itthī. Sedanti sedanaṃ, tāpananti attho.

ウッダṃ・ウッダṃ・アッギナー・パッカサリタターヤ・ウッパッカン、ヘッタータ・パッガハラナ・ヴァーセーナ・キリンナサリタターヤ・オキリニー、イートー・チートー・チャ・アンガーラサマパキリンナターヤ・オキリニー。テナハ **「サー・キラ」** ティアディ。アンガーラチタケーティ・アンガーラサンチャヤエー。サリータトー・パッガランティ・アシドゥッガンドゥジャグーチャンー・セーダガターニ。タッサ・キラ・ランヨーティ・カーリンガッサ・ランヨー。ナーチャキニーティ・ナッチャナキッケー・アディガター・イッテー。セーダンティ・セーダナン、ターパーナンティ・アートー。

Asīsakaṃ kabandhaṃ hutvā nibbatti kammāyūhanakāle tathā nimittaggahaṇaparicayato. Lāmakabhikkhūti hīnācāratāya lāmako, bhikkhuvesatāya bhikkhāhārena jīvanato ca bhikkhu. Cittakeḷinti cittaruciyaṃ taṃ taṃ kīḷanto. Ayamevāti bhikkhuvatthusmiṃ vuttanayo eva.

アシサカン・カバンダン・フットヴァー・ニバッティ・カマーユーハナカーレ・タター・ニミッタッガハナパリチャヤタホー。ラーマカビッフーティ・ヒナアーチャラターヤ・ラーマコー、ビッフーヴェーサターヤ・ビッフーハーレーナ・ジーヴァナターチャ・ビッフー。チッタケリンティ・チッタールチャヤṃ・タṃ・タṃ・キーラン トー。アヤメーヴァーティ・ビッフーヴァットゥスミン・ヴッターナヨー・エヴァ。

231. Nissevālapaṇakakaddamoti tilabījakādibhedena sevālena nīlamaṇḍūkapiṭṭhivaṇṇena udakapiṭṭhaṃ chādetvā nibbattapaṇakena kaddamena ca virahito. Sundarehi titthehīti sukhāvagāhaṇaṭṭhānatāya kaddamādidosavirahato ca sundarehi titthehi. Tato udakadahato taṃhetu, taṃ upanissāyāti attho. Nāgabhavanagatopi hi so rahado tato uparimanussaloke jalāsayena sambandho hoti. Tena vuttaṃ **‘‘tato ayaṃ tapodā sandatī’’**ti. Atha vā tatoti nāgabhavane udakadahato ayaṃ tapodā sandati. Tañhi uparibhūmitalaṃ ārohati, uṇhabhāvena tapanato tapaṃ udakaṃ etissāti anvatthanāmavasena tapodāti vuccati. Petalokoti petānaṃ āvāsaṭṭhānaṃ. Keci pana ‘‘petalokoti lohakumbhīnirayā idhādhippetā’’ti vadanti, nagarassa pana parito pabbatapādavanantaresu bahū petāvāsāpi santeva. Svāyamattho petavatthupāḷiyā lakkhaṇasaṃyuttena imāya ca vinītavatthupāḷiyā dīpetabbo.

231. ニッセーヴァーラパナーカカッダモーティ・チラビジャカディビヘーナ・セーヴァーレーナ・ニーラマンダカピッタヴァーネーナ・ウダカピッタṃ・チャーデットヴァー・ニバッタパナーケナ・カッダメーナ・チャ・ヴィラヒットー。スンダレーヒ・ティッテヒーティ・スカーヴァガーハナッタナターヤ・カッダマーイドーサヴィラハタチャ・スンダレーヒ・ティッテヒー。タター・ウーダカダーハタ・タヘー、タṃ・ウーパニッサーヤート・アートー。ナーガババーナガタピ・ヒ・ソー・ラドー・タター・ウーパリマヌッサローカー・ジャラーサヤナ・サンバンダホー・ホティ。テーナ・ヴッタṃ **「タター・アヤṃ・タポダー・サンダティー」** ティ。アター・ヴァー・タターティ・ナーガババーネー・ウーダカダーハタ・アヤṃ・タポダー・サンダティ。タンヒ・ウーパリブーミタラṃ・アーローハティ、ウーハーバレーナ・タパーナタホー・タパṃ・ウーダカṃ・エティサーティ・アンヴァタナナーマ・ヴァーセーナ・タポダーティ・ヴチャカー。ペットーローコティ・ペータナーマ・アーヴァーサッタナーマ。ケーチー・パナ・「ペットーローコティ・ローカクムビニーラヤー・イダーディペーダー」ティ・ヴァーダンティ、ナガルッサ・パナ パリタ・パッバタパーダヴァナンタレーシュ・バフー・ペットーヴァーサーピ・サンデーヴァー。スヴァーヤム・アートー・ペットーヴァッタウパーリヤー・ラッハナサンユッタ・イマーヤ・チャ・ヴィニータヴァッタウパーリヤー・ディペータブボー。

Katahatthāti thirataraṃ lakkhesu avirajjhanasarakkhepā. Īdisā pana tattha vasībhūtā katahatthā nāma honti, tasmā yo sippameva uggaṇhāti, so katahattho nāma na hoti, ime pana katahatthā, ciṇṇavasībhāvāti vuttaṃ hoti. Sippadassanavasena kataṃ rājakulāni upecca asanaṃ sarakkhepo etehīti katupāsanā, rājakulādīsu dassitasippāti vuttaṃ hoti. Pabhaggoti parājito.

カタハッターティ・チラタラṃ・ラッケーシュ・アヴィラッジャナサラッケーパー。イーディサー・パナ・タットラ・ヴァシーブーター・カタハッター・ナーマ・ホンティ、タスマール・ヨー・シッパメーヴァ・ウッガナーティ、ソー・カタハットトー・ナーマ・ナ・ホティ、イメー・パナ・カタハッター、チンナヴァシーバーヴァーティ・ヴッター・ホティ。シッパダッサナ・ヴァーセーナ・カタṃ・ラーシャクラーニ・ウペーチャ・アーサナṃ・サラッケーポ・エテーヒーティ・カトゥパーサナー、ラーシャクラディシュー・ダッシタシッパーティ・ヴッター・ホティ。パッバゴティ・パーラージタホー。

232. Dosadassana pubbaka rūpa virāga bhāvanā saṅkhāta paṭipakkha bhāvanāvasena paṭighasaññānaṃ suppahīnattā mahatāpi saddena arūpasamāpattito na vuṭṭhāti, tathā pana na suppahīnattā sabbarūpāvacarasamāpattito vuṭṭhānaṃ siyāti idha āneñjasamādhīti catutthajjhānasamāpatti adhippetāti āha **‘‘anejaṃ acalaṃ kāyavācāvipphandavirahitaṃ catutthajjhānasamādhi’’**nti. Aññattha pana samādhipaccanīkānaṃ atidūratāya na iñjatīti āneñjoti arūpāvacarasamādhi vuccati. Samādhiparipanthake dhammeti vitakkavicārādike sandhāya vadati. Vitakkādīsu ādīnavasallakkhaṇassa na suṭṭhukatabhāvaṃ sandhāyāha **‘‘na suṭṭhu parisodhetvā’’**ti.

232. ドーサダッサーナ プッバカ・ルーパ・ヴィラーガ・バーヴァーナー・サンカータ・パティパッハ・バーヴァーナーヴァセーナ・パティガーサニャーナṃ・スッパヒーナッタター・マハターピ・サッデーナ・アルーパサマーパッティタホー・ナ・ヴッターティ、タター・パナ・ナ・スッパヒーナッタター・サッバールーパヴァー chara samāpattitō na vuṭṭhāti, idha āneñjasamādhīti catutthajjhānasamāpatti adhippetāti āha **「anejaṃ acalaṃ kāyavācāvipphandavirahitaṃ catutthajjhānasamādhi」**nti. Aññattha pana samādhipaccanīkānaṃ atidūratāya na iñjatīti āneñjoti arūpāvacarasamādhi vuccati. Samādhiparipanthake dhammeti vitakkavicārādike sandhāya vadati. Vitakkādīsu ādīnavasallakkhaṇassa na suṭṭhukatabhāvaṃ sandhāyāha **「na suṭṭhu parisodhetvā」**ti.

Nanu cāyamāyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭhamavasseva abhinavappattaarahatto, idañca uttarimanussadhammapārājikaṃ vīsatimavassato upari paññattaṃ, kathaṃ imassa vatthuno imasmiṃ pārājike bhagavatā vinicchitabhāvo vuttoti? Nāyaṃ doso. Ayañhettha ācariyānaṃ kathāmaggo – apaññattepi sikkhāpade therassa vacanaṃ sutvā ‘‘attano appatirūpaṃ uttarimanussadhammaṃ esa vadatī’’ti maññamānā bhikkhū therassa dosaṃ āropentā ujjhāyiṃsu. Bhagavā ca therassa tathāvacane kāraṇaṃ dassetvā niddosabhāvaṃ karonto ‘‘anāpatti, bhikkhave, moggallānassā’’ti āha. Saṅgītikārakā pana uttarimanussadhammādhikārattā tampi vatthuṃ ānetvā idha āropesunti.

ナヌ・チャーヤマーヤスマ・マハーモッガラーノ・バガヴァタ・パタマヴァーセーヴァ・アビナヴァッパッタラーハットトー、イダンチャ・ウッタリマヌッサダンマパーラージカṃ・ヴィーサティマヴァッサタホー・ウパリ・パンニャッタṃ、カサン・イマッサ・ヴァットゥノ・イマスミン・パーラージカ・バガヴァター・ヴィニッチャイタバーヴァー・ヴッターティ?ナーヤン・ドーソ。アヤンヘッタ・アーチャリヤーナン・カターマッゴー – アパーニャッテーピ・シッハーパデー・テラッサ・ヴァチャナṃ・スートヴァー・「アッターノ・アッパティルーパṃ・ウッタリマヌッサダンマṃ・エサ・ヴァーダーティ」ティ・マンニャーマナー・ビッフー・テラッサ・ドーサṃ・アーローペンター・ウッジャーイインス。バガヴァー・チャ・テラッサ・タターヴァチャネー・カーラナṃ・ダッセットヴァー・ニッドーサバーヴァṃ・カローントー・「アナーパッティ、ビッフーカ、モッガラーナッサー」ティ・アーハ。サンギーティカーラカー・パナ・ウッタリマヌッサダンマージカーラッタター・タンピ・ヴァットゥṃ・アーネットヴァー・イダ・アーローペスウンティ。

Sāvakānaṃ uppaṭipāṭiyā anussaraṇaṃ natthīti dassetuṃ **‘‘na uppaṭipāṭiyā’’**ti āha. Asaññasamāpattinti saññāvirāgabhāvanāya vāyokasiṇanibbattitaṃ catutthajjhānasamāpattiṃ vadati. Pubbenivāsañāṇaṃ cutipaṭisandhiṃ gaṇhantampi anantarapaccayakkamavantānaṃ arūpadhammānaṃ vaseneva gaṇhātīti āha – **‘‘tatiye attabhāve cutimeva addasā’’**ti. Nayato sallakkhesīti vaṭṭe saṃsaraṇakasattānaṃ khandhānaṃ abhāvakālo nāma natthi, asaññabhave pana acittakā hutvā pañca kappasatāni pavattanti, iminā nayena sallakkhesi. Dukkaraṃ katanti khandhavikalassa pubbenivāsassa anussaraṇaṃ ṭhapetvā sammāsambuddhaṃ na sakkā aññehi kātunti nayato sallakkhentenapi dukkaraṃ katanti adhippāyo. Paṭividdhāti paṭividdhasadisā. Yathā nāma koci dhanusippe katahattho ekaṃ kesasaṅkhātaṃ vālaṃ satakkhattuṃ vidāletvā tato ekaṃ aṃsuṃ gahetvā vātiṅgaṇaphalassa majjhaṭṭhāne bandhitvā aparaṃ aṃsuṃ kaṇḍassa aggakoṭiyaṃ yathā tassa aṃsussa ūkāmattaṃ vā likkhāmattaṃ vā kaṇḍassa aggakoṭito adhikaṃ hutvā tiṭṭhati, evaṃ bandhitvā usabhamatte ṭhāne ṭhito kaṇḍabaddhāya vālakoṭiyā vātiṅgaṇabaddhaṃ vālassa koṭiṃ paṭivijjheyya, evameva imināpi kataṃ dukkaranti vuttaṃ hoti. Etadagganti eso aggo. Yadidanti yo ayaṃ. Liṅgavipallāsavasenetaṃ vuttaṃ.

サーヴァカーナン・ウッパティパーイヤ・アヌッサラナṃ・ナッティティ・ダッセトゥーṃ **「ナ・ウッパティパーイヤ」** ンティ・アーハ。アサンニャサマーパーッティンティ・サニャーヴィラーガバーヴァーヤ・ヴァーヨーカシナンニバッティタṃ チャトゥッタッハッジャーナサマーパーッティṃ・ヴァーダティ。プッベンニヴァーサニャーナṃ・チュティパティサーンディṃ・ガナータンピ・アナンタラ・パッチャヤカマヴァンターナン・アルーパダンマーナン・ヴァーセーナ・ガナータティ・アーハ – **「タティイェー・アッタバーヴァー・チュティメーヴァ・アッダサー」** ティ。ナヤタホー・サッラッヘーシティ・ヴァッタエー・サンサラナカサッタナーナṃ・ハンダーナṃ・アバーヴァカーラノー・ナーマ・ナスティ、アサンニャ・バベー・パナ・アチッタカー・フットヴァー・パンチャ・カッパサターニ・パヴァーハンティ、イミナー・ナヤナ・サッラッケーシ。ドゥッカラン・カタンティ・ハンダヴィカラッサ・プッベンニヴァーサッサ・アヌッサラナṃ・タッハペーットヴァー・サンマーサンブッダṃ・ナ・サッカー・アンニヒー・カーツールティ・ナヤタホー・サッラッヘーナントー・ピ・ドゥッカラṃ・カタントー・アビパーヤホー。パティヴィッダーティ・パティヴィッダサディサー。ヤター・ナーマ・コーチー・ダヌシッペー・カタハットトー・エカーṃ・ケーササンカータṃ・ヴァーラṃ・サタッハットゥṃ・ヴィダーレーットヴァー・タター・エカーṃ・アンシューṃ・ガヘットヴァー・ヴァーティンガーナパハッサ・マッジャッタネー・バンディットヴァー・アパラṃ・アンシューṃ・カンダーサ・アッガコーティヤー・ヤター・タッサ・アンシュッサ・ウーカラーマッタン・ヴァー・リッカーマッタン・ヴァー・カンダーサ・アッガコーティートー・アディカṃ・フットヴァー・ティッハティ、エヴァーメー・イミナーピ・カタṃ・ドゥッカラントー・ヴッター・ホティ。エータダガンティ・エソー・アッゴー。ヤディダンティ・ヨー・アヤン。リンガヴィパーラサヴァーセーネータṃ・ヴッター。

Vinītavatthuvaṇṇanā niṭṭhitā.

ヴィニータヴァットゥヴァンナナー・ニッティター。

Nigamanavaṇṇanā

ニガマナヴァンナナー

233. Idhāti imasmiṃ bhikkhuvibhaṅge. Uddiṭṭhāti idha pātimokkhavasena anosāritattā cattāro pārājikāva uddiṭṭhā kathitāti attho gahetabbo. Yadi evaṃ heṭṭhā thullaccayadukkaṭānampi vuttattā pārājikāva uddiṭṭhāti kasmā vuttāti? Pārājikādhikārattā santesupi thullaccayadukkaṭesu idha pārājikāva vuttā. Yesaṃ…pe… asaṃvāsoti imamatthaṃ vā dīpetukāmo taṃsambandhena **‘‘uddiṭṭhā cattāro pārājikā’’**ti āha. Tatthāyasmantetiādikaṃ pana anuññātapātimokkhuddesakkamopi ayameva, nāññoti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni cattārīti ubbhajāṇumaṇḍalikā vajjapaṭicchādikā ukkhittānuvattikā aṭṭhavatthukāti imāni cattāri bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇāni nāma. Etesu ubbhajāṇumaṇḍalikā nāma yā kāyasaṃsaggarāgena avassutā teneva rāgena avassutassa manussapurisassa akkhakānaṃ adho jāṇumaṇḍalānaṃ kapparānañca upari yena kenaci sarīrāvayavena āmasanādiṃ sādiyati, tassā adhivacanaṃ. Yā pana bhikkhunī aññissā bhikkhuniyā pārājikasaṅkhātaṃ vajjaṃ jānaṃ paṭicchādeti, sā vajjapaṭicchādikā nāma. Samaggena pana saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuṃ yā bhikkhunī yaṃdiṭṭhiko so hoti, tassā diṭṭhiyā gahaṇavasena anuvattati, sā ukkhittānuvattikā nāma. Yā pana kāyasaṃsaggarāgena tintā tathāvidhasseva purisassa hatthaggahaṇaṃ vā saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ vā sādiyati, kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse santiṭṭhati vā, tattha ṭhatvā sallapati vā, saṅketaṃ vā gacchati, purisassa āgamanaṃ vā sādiyati, kenaci vā paṭicchannokāsaṃ pavisati, hatthapāse vā ṭhatvā kāyaṃ upasaṃharati, ayaṃ aṭṭhavatthukā nāmāti veditabbaṃ.

233. イダーティ・イマスミン・ビッフーヴィバンゲー。ウッディッターティ・イダー・パーティモッハヴァーセーナ・アノーサーリタッタター・チャッターロー・パーラージカーヴァ・ウッディッター・カティターティ・アートー・ナガータホー。ヤディ・エヴァン・ヘッター・ツッラッチャヤドゥッカラナーンピ・ヴッターッタター・パーラージカーヴァ・ウッディッターティ・カスマール・ヴッターティ?パーラージカーディカーラッタター・サンテーシュピ・ツッラッチャヤドゥッカラニシュ・イダー・パーラージカーヴァ・ヴッター。イェーサン…ペ…アサンヴァーサティ・イママットホー・ヴァー・ディペーチュカーモー・タṃ・サンバンデーナ **「ウッディッター・チャッターロー・パーラージカー」** ンティ・アーハ。タッタヤー・ラッマンテーティアディカー・パナ・アヌーニャータパーティモッホッデーサカマピ・アヤメーヴァー、ナーニャーティ・ダッサーナッタṃ・ヴッター。ビッフーニーナン・アサーダーラナーニ・チャッターリーティ・ウッバジャーヌマンダリカ・ヴァッジャパチチャディカー・ウッヒッタールヌヴァティカー・アッタヴァッタカーーティ・イマーニ・チャッターリ・ビッフーニーナン・ビッフーヒー・アサーダーラナーニ・ナーマ。エテシュ・ウッバジャーヌマンダリカ・ナーマ・ヤー・カーヤサンサッガラゲーナ・アヴァスータ・テネーヴァー・ラゲーナ・アヴァスータッサ・マヌッサプルッサッサ・アッハカーナン・アドー・ジャーヌマンダラーナン カッパラナñチャ・ウパリ・イェーナ・ケーナチ・サリートーラーヴァヤベーナ・アーマサナーディṃ・サーディヤティ、タッサ・アディヴァチャナン。ヤー・パナ・ビッフーニー・アンニャーサ・ビッフーニヤ・パーラージカサンカータṃ・ヴァッジャṃ・ジャーナṃ・パチチャッダーティ、サー・ヴァッジャパチチャディカー・ナーマ。サマゲーナ・パナ・サンゲーナ・ウッヒッタṃ・ビッフゥṃ・ヤー・ビッフーニー・ヤンディッターコー・ソー・ホティ、タッサ・ディッティヤー・ガハナ・ヴァーセーナ・アヌヴァーッタティ、サー・ウッヒッタールヌヴァティカー・ナーマ。ヤー・パナ・カーヤサンサッガラゲーナ・ティンター・タターヴィダセーヴァ・プルッサッサ・ハッタッカハナṃ・ヴァー・サンガーティカンナッハカナṃ・ヴァー・サーディヤティ、カーヤサンサッガサンカータッサ・アサッダマッサ・パティセーヴァナッタヤ・プルッサッサ・ハッタブパーセー・サンティットターティ・ヴァー、タットラ・タットヴァー・サッラパーティ・ヴァー、サンケーッタṃ・ヴァー・ガチャーティ、プルッサッサ・アガーマナṃ・ヴァー・サーディヤティ、ケーナチ・ヴァー・パチチャンナカーサṃ・パヴィサティ、ハッタッパセー・ヴァー・タットヴァー・カーヤṃ・ウーパサンハラティ、アヤン・アッタヴァッタカー・ナーマーティ・ヴェーディタッバ。

Vatthuvipannāti pabbajjupasampadāya avatthubhāvato vatthuvipannā. Nesañhi ‘‘na, bhikkhave, paṇḍako pabbājetabbo, yo pabbājeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādinā pabbajjā upasampadā ca paṭikkhittā. Tasmā te bhikkhubhāvāya abhabbattā pārājikāpannasadisatāya ‘‘pārājikā’’ti vuttā. Tabbhāvabhāvitāya bhikkhubhāvo vasati etthāti vatthu, puggalānaṃ bhikkhubhāvārahatā. Sā pana pabbajjakkhandhakāgatasabbadosavirahitasampattiyuttatā. Taṃ vipannaṃ paṇḍakabhāvādiyogena yesaṃ te vatthuvipannā. Ahetukapaṭisandhikāti iminā tesaṃ vipākāvaraṇena samannāgatabhāvaṃ dassento maggāvaraṇe kāraṇamāha. Pārājikāpannasadisattā pārājikā. Theyyasaṃvāsakādikammaṃ mātughātādikaṃ viya ānantariyaṃ na hotīti āha **‘‘imesaṃ tiṇṇaṃ saggo avārito’’**ti.

ヴァットゥヴィパナーティ・パッバッジャ・ウーパサンパーダーヤ・アヴァッタブハーヴァタホー・ヴァットゥヴィパナー。ネーサンヒ・「ナ、ビッフーカ、パンダコー・パッバージェッタッバヨー、ヨー・パッパジェーイャ、アーパッティ・ドゥッカラッサ」ティ・アーディナー・パッバッジャ・ウーパサンパーダー・チャ・パティッキッタ。タスマール・テ・ビッフーバーバーヤ・アバーブアッタター・パーラージカーパンナサディサターヤ・「パーラージカー」ティ ヴッター。タッババーバヴィタターヤ・ビッフーバーヴァー・ヴァサティ・エッティ・ヴァットゥ、プッガラナーナṃ・ビッフーバーバーハラター。サー・パナ・パッバッジャッハンダカーガタ・サッバドーサヴィラヒタサマッパッティユッタター。タṃ・ヴィパンナン・パンダカバーヴァーディヨーゲーナ・イェーサン・テ・ヴァットゥヴィパナー。エートゥカパティサンディカーティ・イミナー・テーサァṃ・ヴィパーカーヴァーラナエーナ・サマンナガタバーヴァーṃ・ダッセーントー・マッガーヴァーラナー・カーラナマーハ。パーラージカーパンナサディサッタター・パーラージカー。テーヤサンヴァーサカーディカマンマṃ・マトゥガーターディカṃ・ヴィヤ・アーナーナテーリヤン・ナ・ホーティティ・アーハ **「イメーサン・チンナン・サンゴー・アヴァーリタ」** ンティ。

Dīghatāya lambamānaṃ aṅgajātametassāti lambī. So ettāvatā na pārājiko, atha kho yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ mukhe vā vaccamagge vā paveseti, tadā pārājiko hoti. Mudu piṭṭhi etassāti mudupiṭṭhiko, kataparikammāya mudukāya piṭṭhiyā samannāgato. Sopi yadā anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ attano mukhavaccamaggesu aññataraṃ paveseti, tadā pārājiko hoti. Parassa aṅgajātaṃ attano mukhena gaṇhātīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa suttassa vā pamattassa vā aṅgajātaṃ attano mukhena gaṇhāti. Parassa aṅgajāte abhinisīdatīti yo anabhiratiyā pīḷito parassa aṅgajātaṃ kammaniyaṃ disvā attano vaccamaggena tassūpari nisīdati, taṃ attano vaccamaggaṃ pavesetīti attho.

ディガタヤ(長く伸びている)とは、伸びた箇所があるからである。彼はこれだけで破戒僧ではない。しかし、無関心に苦しめられて自身の性器を口や排泄口に入れた時、破戒僧となる。ムドゥピッコ(柔らかい背中)とは、整えられた柔らかい背中を持つ者である。彼もまた、無関心に苦しめられて自身の性器を自身の口や排泄口のどちらかに入れた時、破戒僧となる。他者の性器を自身の口で取る者とは、無関心に苦しめられて、他者の(教えの)文字列、または油断している者の性器を自身の口で取る者である。他者の性器の上に座る者とは、無関心に苦しめられて、他者の性器が使用可能であることを知って、自身の排泄口でその上に座り、それを自身の排泄口に入れるという意味である。

Etthāha – mātughātakapitughātakaarahantaghātakā tatiyapārājikaṃ āpannā, bhikkhunīdūsako lambīādayo cattāro paṭhamapārājikaṃ āpannā evāti kathaṃ catuvīsatīti? Vuccate – mātughātakādayo hi cattāro idha anupasampannā eva adhippetā, lambīādayo cattāro kiñcāpi paṭhamapārājikena saṅgahitā, yasmā pana etena pariyāyena methunaṃ dhammaṃ appaṭisevino honti, tasmā visuṃ vuttāti. Etena pariyāyenāti ubhinnaṃ rāgapariyuṭṭhānasaṅkhātena pariyāyena. Dutiyavikappe kaccitthāti ettha kacci atthāti padacchedo veditabbo.

ここで、「母親殺し、父親殺し、阿羅漢殺しは第三の破戒(違反)を犯した。比丘尼を侮辱する者、ランビー(性器の伸びた者)などの四者は第一の破戒(違反)を犯した」とどのようにして四つになるのか? 答えは、「母親殺しなどは、ここでは未得度者として意図されている。ランビーなどは、第一の破戒(違反)で包括されるが、この方法で性行為を拒否しないため、別々に述べられている」ということである。この方法とは、両者の欲情に満ちた方法のことである。第二の選択肢において、~であるか? ここで「~であるか」という単語の区切りを理解すべきである。

Nigamanavaṇṇanā niṭṭhitā.

結びの解説が終わる。

Iti samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya sāratthadīpaniyaṃ

『サーラッタディパニー』(意味を明らかにするもの)、『サマンタパーサーディカー』(全体を照らすもの)の戒律解説より

Catutthapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

第四の破戒(違反)の解説が終わる。

2. Saṅghādisesakaṇḍaṃ

2. サンダディセーセ(集団破り)の章

1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā

1. 白液放出の戒律の解説

Idāni pārājikasaṃvaṇṇanāsamanantarā yā terasakādisaṃvaṇṇanā samāraddhā, tassāpi –

今、破戒(違反)の解説が終わった後、十三(の戒律)などの解説が始まったが、それについても――

Anākulā asandehā, paripuṇṇavinicchayā;

混乱がなく、疑いがなく、完全な確定(判定)があり;

::gathalast Atthabyañjanasampannā, hoti sāratthadīpanī. ::

意味と単語が満ちており、『サーラッタディパニー』(意味を明らかにするもの)である。

Terasakassāti terasa sikkhāpadāni parimāṇāni assa kaṇḍassāti terasakaṃ, tassa terasakassa kaṇḍassāti attho.

十三とは、十三の戒律がその章の量であることを意味する。「十三の章」という意味である。

234. Anabhiratoti aññattha gihibhāvaṃ patthayamāno vuccati, idha pana kāmarāgavasena ukkaṇṭhitatāya vikkhittacittatāya samannāgato adhippetoti āha vikkhittacittotiādi.

234. 無関心とは、他処で在家であることを願う者を指すが、ここでは欲情のために心が乱れ、散漫になっている状態を指すと述べている、「心が散漫な者」など。

236-237. Sañcetanikāti ettha saṃ-saddo vijjamānatthatāya sātthakoti dassento āha saṃvijjati cetanā assāti. Tattha cetanāti vītikkamavasappavattā pubbabhāgacetanā. Assāti sukkavissaṭṭhiyā. Imasmiṃ vikappe ika-saddassa visuṃ attho natthīti āha sañcetanāva sañcetanikāti. Idāni saṃ-saddassa atthaṃ anapekkhitvā ika-saddova assatthiatthaṃ pakāsetīti dassento sañcetanā vā assā atthīti sañcetanikāti dutiyavikappamāha. Saṃvijjati cetanā assāti padabhājane vattabbe byañjane ādaraṃ akatvā jānantotiādi vuttaṃ. Upakkamāmīti jānantoti mocanatthaṃ upakkamāmīti jānanto.

236-237. 意図的な、とは、ここでは「サーム」という言葉が「存在」を意味することを示して、「意図が存在する」と述べている。そこでの意図とは、違反行為につながる以前の意図である。「サッ(アッサ)」とは、白液の放出のことである。この選択肢では、「イカ」という言葉に独立した意味はないと述べている、「意図がある」すなわち「意図的な」という第二の選択肢を述べている。「存在し、意図がある」と単語を分割して説明すべきところを、単語を重視せずに、「意図がある」という言葉でその意味を明らかにしていると述べている。「私は試みる」とは、「知っている」という意味で、解放のために「試みる」と知っているということである。

Āsayabhedatoti pittādiāsayabhedato. Buddhapaccekabuddhānampi hi raññopi cakkavattissa pittasemhapubbalohitāsayesu catūsu aññataro āsayo hotiyeva, mandapaññānaṃ pana cattāropi āsayā honti. Dhātunānattatoti pathavīdhātuādīnaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ, cakkhādīnaṃ vā aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ, rasasoṇitādīnaṃ vā dhātūnaṃ nānattato.

性質の違いとは、胆汁などの性質の違いからである。仏陀や辟支仏、王や転輪王にも、胆汁・痰・血などの四つの性質のうち、いずれか一つが必ず存在する。しかし、愚かな者には四つすべてが存在する。要素の多様性とは、地・水・火・風の四つの要素、または眼などの十八の要素、または味・血などの要素の多様性からである。

Vatthisīsanti vatthipuṭassa abbhantare matthakapassaṃ. **‘‘Rāga…pe… asakkonto’’**ti rāgapariyuṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Rājā pana ‘‘sambhavassa sakalakāyo ṭhāna’’nti sutapubbattā vīmaṃsanatthaṃ evamakāsīti vadanti. Dakasotanti muttamaggaṃ, aṅgajātappadesanti vuttaṃ hoti. Dakasotorohaṇato paṭṭhāya pana upādinnato vinimuttatāya sambhave utusamuṭṭhānameva rūpaṃ avasissati, sesaṃ tisamuṭṭhānaṃ natthīti veditabbaṃ. Āpodhātuyā santānavasena pavattamānāya avatthāviseso sambhavo, so catusamuṭṭhāniko aṭṭhakathāyaṃ catusamuṭṭhānikesu sambhavassa vuttattā. So pana soḷasavassakāle uppajjati, tassa rāgavasena ṭhānācāvanaṃ hotīti vadanti, tasmā yaṃ vuttaṃ kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ ‘‘sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hotī’’ti, taṃ sambhavassa ṭhānācāvanaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ, na pana sambhavo cittasamuṭṭhānoyevāti dīpetuṃ, teneva tattha vissaṭṭhiggahaṇaṃ kataṃ. ‘‘Khīṇāsavānaṃ pana brahmānañca sambhavo natthī’’ti ācariyadhammapālattherena vuttaṃ, tasmā yaṃ vuttaṃ kathāvatthuaṭṭhakathāyaṃ (kathā. aṭṭha. 307) ‘‘tāsaṃ devatānaṃ sukkavissaṭṭhi nāma natthī’’ti, tampi ṭhānācāvanaṃ sandhāya vuttanti gahetabbaṃ, na pana devatānaṃ sabbaso sambhavassa abhāvaṃ sandhāya. Channampi pana kāmāvacaradevatānaṃ kāmā pākatikāyeva. Manussā viya hi te dvayaṃdvayasamāpattivaseneva methunaṃ paṭisevanti, kevalaṃ pana nissandābhāvo tesaṃ vattabbo. Taṅkhaṇikapariḷāhavūpasamāvahaṃ samphassasukhameva hi tesaṃ kāmakiccaṃ. Keci pana ‘‘cātumahārājikatāvatiṃsānaṃyeva dvayaṃdvayasamāpattiyā kāmakiccaṃ ijjhati, yāmānaṃ aññamaññaṃ āliṅganamattena, tusitānaṃ hatthāmasanamattena, nimmānaratīnaṃ hasitamattena, paranimmitavasavattīnaṃ olokitamattena kāmakiccaṃ ijjhatī’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ paṭikkhittaṃ tādisassa kāmesu virajjanassa tesu abhāvato kāmānañca uttaruttari paṇītatarapaṇītatamabhāvato.

ヴァティスサンティ(子宮の中に)とは、子宮の内部にある頭蓋骨のことである。「ラガ…ペ… アサッコントー」とは、欲情に満ちていることを指して述べられている。王は、「サームバヴァッサ サカラカーヨ ターナ」(生起するものの身体全体は場所である)と以前聞いたことがあるため、検証するためにこのようにしたと述べている。ダカスー(水の流れ)とは、排泄口のことである。性器の場所であると述べられている。水の流れが落ちてから、取り込まれたものから解放されたため、生起するものだけが形として残ると理解すべきである。残りの三つの生起は存在しない。水元素の連続的な流れによって生じる状態(生起)は、四つの生起を持つと、注釈書で四つの生起するものについて述べられているためである。それは16歳で生じる、そして欲情のために場所からずれると述べている。そのため、『カータヴァットゥ注釈書』で「白液の放出とは、欲情から生じるものである」と述べられているのは、生起が場所からずれることを指して述べられたと理解すべきであり、生起が心の生起であることだけを示すためではない。そのため、そこでの「放出」という言葉が使われている。「しかし、阿羅漢の生起は存在しない」とアーチャリヤ・ダンマパーラ長老が述べているため、『カータヴァットゥ注釈書』で「それらの神々の白液の放出はない」と述べられているのも、場所からずれることを指して理解すべきであり、神々の生起が全く存在しないことを指してではない。また、六つの欲界の神々にとっても、性は本来的なものである。人間のように、彼らは二元的な合一によってのみ性行為を行う。しかし、ただ流れ出ないことだけが彼らには避けられない。それは、その瞬間の熱を鎮める満足感、触れることによる喜びだけが彼らの性行為である。しかし、一部の人々は、「四王天と三十三天だけが二元的な合一によって性行為を成就し、夜摩天は互いに抱き合うだけで、兜率天は手を触れるだけで、楽変化天は微笑むだけで、他化自在天は mirada だけで性行為を成就する」と述べているが、それは注釈書で否定されている。なぜなら、そのような者たちが欲に執着しないため、それらが存在しないからであり、欲がますます繊細でより繊細になるためである。

Tathevāti ‘‘mocanassādena nimitte upakkamato’’tiādiṃ atidisati. ‘‘Vissaṭṭhīti ṭhānato cāvanā vuccatī’’ti vuttattā dakasotaṃ otiṇṇamatteti kasmā vuttanti āha dakasotorohaṇañcetthātiādi. Etthāti tīsupi vādesu. Adhivāsetvāti nimitte upakkamitvā puna vippaṭisāre uppanne adhivāsetvā. Antarā nivāretunti ṭhānato cutaṃ dakasotaṃ otarituṃ adatvā antarā nivāretuṃ. Tenāha – ṭhānā cutañhi avassaṃ dakasotaṃ otaratīti. Ṭhānācāvanamattenevāti dakasotaṃ anotiṇṇepīti adhippāyo. Ettha ca ‘‘sakalo kāyo ṭhāna’’nti vāde ṭhānācāvanaṃ vadantena sakalasarīrato cutassapi dakasotorohaṇato pubbe appamattakassa antarāḷassa sambhavato vuttaṃ. Sakalasarīre vā tasmiṃ tasmiṃ padese ṭhitassa ṭhānā cutaṃ sandhāya ‘‘ṭhānācāvanamattenevā’’ti vuttaṃ. Nimitte upakkamantassevāti mocanassādena upakkamantassa. Hatthaparikammādīsu satipi mocanassāde nimitte upakkamābhāvato natthi āpattīti āha **‘‘hattaparikamma…pe… anāpattī’’**ti. Ayaṃ sabbācariyasādhāraṇavinicchayoti ‘‘dakasotorohaṇañcetthā’’tiādinā vutto tiṇṇampi ācariyānaṃ sādhāraṇo vinicchayo.

同様に、とは、「解放の喜びによって兆候を試みること」などを指す。「放出とは、場所からのずれを意味する」と述べられているのに、なぜ水の流れが落ちることについて述べられているのか? と問われ、「水の流れが落ちること」と答えている。ここでの「ここ」とは、三つの議論すべてを指す。「我慢する」とは、兆候を試みた後、再び後悔が生じた時に、我慢することである。「途中で止める」とは、場所からずれた水の流れを、落ちるのを途中で止めることである。それゆえ、「場所からずれたものは、必ず水の流れとして落ちる」と述べている。「場所からのずれだけで」とは、水の流れが落ちなくてもよいという意味である。ここでは、「身体全体が場所である」という議論において、場所からのずれを述べるとき、身体全体からずれたとしても、水の流れが落ちる前にわずかな空間が存在する可能性があるため、「場所からのずれだけで」と述べられている。身体全体、またはその場所にあるものが場所からずれたことを指して、「場所からのずれだけで」と述べられている。兆候を試みることだけでも、とは、解放の喜びによって兆候を試みること。「手の準備など」であっても、解放の喜びという兆候を試みる場合、試みがないため、罪はないと述べている、「手の準備…ペ…罪なし」。これはすべての師に共通する裁定であると、「水の流れが落ちること」などから述べられている、三人の師に共通する裁定である。

Khobhakaraṇapaccayo nāma visabhāgabhesajjasenāsanāhārādipaccayo. Atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vāti pasannā atthakāmatāya, kuddhā anatthakāmatāya. Atthāya vā anatthāya vāti sabhāvato bhavitabbāya atthāya vā anatthāya vā. Upasaṃharantīti attano devānubhāvena upanenti. Bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittanti tadā kira pure puṇṇamāya sattamadivasato paṭṭhāya vigatasurāpānaṃ mālāgandhādivibhūtisampannaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānā bodhisattamātā sattame divase pātova uṭṭhāya gandhodakena nhāyitvā sabbālaṅkāravibhūsitā varabhojanaṃ bhuñjitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya sirigabbhaṃ pavisitvā sirisayane nipannā niddaṃ okkamamānā imaṃ supinaṃ addasa – cattāro kira naṃ mahārājāno sayaneneva saddhiṃ ukkhipitvā anotattadahaṃ netvā nhāpetvā dibbavatthaṃ nivāsetvā dibbagandhehi vilimpetvā dibbapupphāni piḷandhitvā tato avidūre rajatapabbato, tassa anto kanakavimānaṃ atthi, tasmiṃ pācīnato sīsaṃ katvā nipajjāpesuṃ. Atha bodhisatto setavaravāraṇo hutvā tato avidūre eko suvaṇṇapabbato, tattha caritvā tato oruyha rajatapabbataṃ abhiruhitvā kanakavimānaṃ pavisitvā mātaraṃ padakkhiṇaṃ katvā dakkhiṇapassaṃ phāletvā kucchiṃ paviṭṭhasadiso ahosi. Imaṃ supinaṃ sandhāya etaṃ vuttaṃ ‘‘bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimitta’’nti.

「恐怖を起こす原因」とは、毒薬、薬、座具、食事などの原因である。「利益を願うからか、利益を願わないからか」とは、喜んで利益を願うから、怒って利益を願わないからである。「利益のためにか、利益のためではないのか」とは、本質的にそうなるべき利益のためにか、そうならない利益のためではないのか。「引き受ける」とは、自身の神の力で引き受けることである。菩薩の母のように、子供を得る兆候として、その時、以前、満月の日から七日目から、酒を絶ち、花や香などで飾られ、星を巡る遊びを楽しんでいた菩薩の母が、七日目に朝早く起き、香水で沐浴し、すべての装飾で飾られ、良い食事を摂り、斎戒を守り、玉座に入り、玉座に横たわって眠りについた時、この夢を見た。四人の偉大な王が、彼女を寝床ごと運び、無熱池に連れて行き、沐浴させ、天上の衣を着せ、天上の香を塗り、天上の花を飾らせ、それから間もなく、銀の山があり、その中に金の宮殿がある。そこに東を向いて横たわらせた。すると、菩薩は白い象となり、それから間もなく、一匹の金色の山があり、そこで歩き回り、そこから降りて銀の山に登り、金の宮殿に入り、母の周りを回って右側を裂いて、母の胎内に入ったような状態になった。この夢を指して、「菩薩の母のように、子供を得る兆候として」と述べられている。

Pañca mahāsupineti (a. ni. aṭṭha. 3.5.196) mahantehi purisehi passitabbato mahantānañca atthānaṃ nimittabhāvato mahāsupine. Te pana pañca mahāsupine neva lokiyamahājano passati, na mahārājāno, na cakkavattirājāno, na aggasāvakā, na paccekabuddhā, na sammāsambuddhā, eko sabbaññubodhisattoyeva passati. Tena vuttaṃ ‘‘bodhisatto viya pañca mahāsupine’’ti. Amhākañca pana bodhisatto kadā te supine passīti? ‘‘Sve buddho bhavissāmī’’ti cātuddasiyaṃ pakkhassa rattivibhāyanakāle passi. Kālavasena hi divā diṭṭho supino na sameti, tathā paṭhamayāme majjhimayāme ca. Pacchimayāme balavapaccūse pana asitapītasāyite sammāpariṇāmagate kāyasmiṃ ojāya patiṭṭhitāya aruṇe uggacchamāne diṭṭhasupino sameti. Iṭṭhanimittaṃ supinaṃ passanto iṭṭhaṃ paṭilabhati, aniṭṭhanimittaṃ passanto aniṭṭhaṃ, tasmā bodhisattopi supinaṃ passanto rattivibhāyanakāle passi.

五つの大いなる夢とは(『アングッタラ・ニカーヤ』解説 3.5.196)、偉大な者たちが見るから、また偉大な出来事の兆候であるから、大いなる夢である。その五つの大いなる夢は、世俗の偉大な人々も見ず、偉大な王も見ず、最高の弟子も見ず、辟支仏も見ず、完全な仏陀も見ない。ただ、一切を知る菩薩だけが見る。それゆえ、「菩薩のように、五つの大いなる夢」と述べられている。そして、我々の菩薩はいつその夢を見るのか? 「明日、仏陀となるだろう」と、月の14日目の夜明けに見る。時間の関係で、昼に見る夢は成就せず、また最初の時間、真ん中の時間もそうである。しかし、最後の時間、夜明け前の強い(消化された)食事で、体内に栄養が満ち、夜明けに現れる夢は成就する。良い兆候の夢を見る者は、良いものを得る。悪い兆候の夢を見る者は、悪いものを得る。それゆえ、菩薩も夢を見る時、夜明けに見る。

Ke pana te pañca mahāsupināti? Tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato pañca mahāsupinā pāturahesuṃ (a. ni. 5.196) – ayaṃ mahāpathavī mahāsayanaṃ ahosi, himavā pabbatarājā bimbohanaṃ ahosi, puratthime samudde vāmahattho ohito ahosi, pacchime samudde dakkhiṇahattho ohito ahosi, dakkhiṇasamudde ubho pādā ohitā ahesuṃ, ayaṃ paṭhamo mahāsupino pāturahosi.

その五つの大いなる夢とは何か? 如来、阿羅漢、完全な仏陀が、悟りを得る前に菩薩であった時、五つの大いなる夢が現れた(『アングッタラ・ニカーヤ』5.196)。この大いなる大地が大いなる寝床となった。ヒマラヤ山脈が、揺りかごとなった。東の海に左手が置かれた。西の海に右手が置かれた。南の海に両足が置かれた。これが第一の大いなる夢が現れた。

Puna caparaṃ dabbatiṇasaṅkhātā tiriyā nāma tiṇajāti naṅgalamattena rattadaṇḍena nābhito uggantvā tassa passantasseva vidatthimattaṃ ratanamattaṃ byāmamattaṃ yaṭṭhimattaṃ gāvutamattaṃ aḍḍhayojanamattaṃ yojanamattanti evaṃ uggantvā anekayojanasahassaṃ nabhaṃ āhacca ṭhitā ahosi, ayaṃ dutiyo mahāsupino pāturahosi.

さらに、ダッバティンナ(草の類)という名の草が、鋤のような赤い茎から、へそから生え出て、それを見ている者のために、一握り、宝石、一丈、一竿、一由旬、半由旬、一由旬というように生え出て、空中に広がり、そこに留まった。これが第二の大いなる夢が現れた。

Puna caparaṃ setā kimī kaṇhasīsā pādehi ussakkitvā yāva jāṇumaṇḍalā paṭicchādesuṃ, ayaṃ tatiyo mahāsupino pāturahosi.

さらに、黒い頭の白い虫が、足で(地面を)掻き、膝まで覆った。これが第三の大いなる夢が現れた。

Puna caparaṃ cattāro sakuṇā nānāvaṇṇā catūhi disāhi āgantvā pādamūle nipatitvā sabbasetā sampajjiṃsu, ayaṃ catuttho mahāsupino pāturahosi.

さらに、四つの異なる色の鳥が、四方から来て、足元に倒れ、すべて白くなった。これが第四の大いなる夢が現れた。

Puna caparaṃ bodhisatto mahato mīḷhapabbatassa uparūpari caṅkamati alippamāno mīḷhena, ayaṃ pañcamo mahāsupino pāturahosi. Ime pañca mahāsupinā.

さらに、菩薩が大きな泥の山の、その上を歩き回ったが、泥に汚れることはなかった。これが第五の大いなる夢が現れた。これらが五つの大いなる夢である。

Tattha paṭhamo anuttarāya sammāsambodhiyā pubbanimittaṃ, dutiyo ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa devamanussesu suppakāsitabhāvassa pubbanimittaṃ, tatiyo bahūnaṃ odātavasanānaṃ gihīnaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā saraṇagamanassa pubbanimittaṃ, catuttho khattiyādīnaṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā anuttaravimuttisacchikiriyāya pubbanimittaṃ, pañcamo catunnaṃ paccayānaṃ lābhitāya tesu ca anupalittabhāvassa pubbanimittaṃ.

そのうち、第一は、最高の完全な仏陀となることの予兆である。第二は、聖なる八正道が、人間や神々の間でよく説かれることの予兆である。第三は、多くの白い衣を着た在家信者が、仏陀のもとに来て帰依することの予兆である。第四は、王族などの四つの階級の人々が、仏陀が説いた法と戒律において、家を出て僧侶となり、最高の解脱を成就することの予兆である。第五は、四つの必需品(衣・食・住・薬)を得ること、そしてそれらに汚れないことの予兆である。

Apica yaṃ so cakkavāḷamahāpathaviṃ sirisayanabhūtaṃ addasa, taṃ buddhabhāvassa pubbanimittaṃ. Yaṃ himavantaṃ pabbatarājānaṃ bimbohanaṃ addasa, taṃ sabbaññutaññāṇabimbohanassa pubbanimittaṃ. Yaṃ cattāro hatthapāde samuddassa uparūparibhāgena gantvā cakkavāḷamatthake ṭhite addasa, taṃ dhammacakkassa appaṭivattiyabhāve pubbanimittaṃ. Yaṃ attānaṃ uttānakaṃ nipannaṃ addasa, taṃ tīsu bhavesu avakujjānaṃ sattānaṃ uttānamukhabhāvassa pubbanimittaṃ. Yaṃ akkhīni ummīletvā passanto viya ahosi, taṃ dibbacakkhupaṭilābhassa pubbanimittaṃ. Yaṃ yāva bhavaggā ekālokaṃ ahosi, taṃ anāvaraṇañāṇassa pubbanimittaṃ. Sesaṃ vuttanayameva. Iti taṃtaṃvisesādhigamanimittabhūte pañca mahāsupine passi. Tena vuttaṃ ‘‘bodhisatto viya pañca mahāsupine’’ti.

アピチャ、そが、世界の大地をシリスヤナ(横たわる)として見たとき、それは仏陀となることの予兆であった。ヒマラヤ山脈の王たる山を氷山として見たとき、それは一切知の智慧の氷山の予兆であった。四つの足で大海の上を巡り、世界の頂上に立ったのを見たとき、それは法輪の転向されないことの予兆であった。自身が仰向けに横たわっているのを見たとき、それは三界の沈む衆生の仰向けになることの予兆であった。目を開けて見ているかのようであったとき、それは天眼を得ることの予兆であった。それは成仏するまで一面の光であったとき、それは無礙の智慧の予兆であった。残りは述べられた通りである。このように、それぞれ特別な境地に至るための予兆となった五つの大夢を見た。ゆえに、「菩薩が五つの大夢を見たように」と言われたのである。

Kosalarājā viya soḷasa supineti –

コーサラ国王のように十六の夢を見た、と。

‘‘Usabhā rukkhā gāviyo gavā ca,

「牛、木、雌牛、牛、

Asso kaṃso siṅgālī ca kumbho;

馬、杯、ジャッカル、壺。

Pokkharaṇī ca apākacandanaṃ,

池、散りゆく白檀。

Lābūni sīdanti silā plavanti.

熟したウリが沈み、石が浮かぶ。

‘‘Maṇḍūkiyo kaṇhasappe gilanti,

「カエルが黒蛇を飲み込む。

Kākaṃ suvaṇṇā parivārayanti;

カラスを黄金が取り囲む。

Tasā vakā eḷakānaṃ bhayā hī’’ti. (jā. 1.1.77) –

震える蔓、羊を恐れて逃げる。」(ジャータカ 1.1.77)と。

Ime soḷasa supine passanto kosalarājā viya.

コーサラ国王のように、これらの十六の夢を見た。

1. Ekadivasaṃ kira kosalarājā rattiṃ niddūpagato pacchimayāme soḷasa supine passi (jā. aṭṭha. 1.1.mahāsupinajātakavaṇṇanā). Tattha cattāro añjanavaṇṇā kāḷausabhā ‘‘yujjhissāmā’’ti catūhi disāhi rājaṅgaṇaṃ āgantvā ‘‘usabhayuddhaṃ passissāmā’’ti mahājane sannipatite yujjhanākāraṃ dassetvā naditvā gajjitvā ayujjhitvāva paṭikkantā. Imaṃ paṭhamaṃ supinaṃ addasa.

1. ある日、コーサラ国王は夜、眠りに落ち、夜半に十六の夢を見た(ジャータカ・アッタカター 1.1.マハー・スピナ・ジャータカ・ヴァンナナ)。その中で、黒い雄牛四頭が「戦おう」と言って四方から王宮に来て、「雄牛の戦いを見よう」と人々が集まる中、戦う様子を見せて鳴き、吠えた後、戦わずに去った。これは最初の夢である。

2. Khuddakā rukkhā ceva gacchā ca pathaviṃ bhinditvā vidatthimattampi ratanamattampi anuggantvāva pupphanti ceva phalanti ca. Imaṃ dutiyaṃ addasa.

2. 小さな木や草が大地を破って、指一本ほどの、あるいは宝石一つほどのものさえ生えずに、花を咲かせ実を結んだ。これは二番目の夢である。

3. Gāviyo tadahujātānaṃ vacchānaṃ khīraṃ pivantiyo addasa. Ayaṃ tatiyo supino.

3. 雌牛たちが、その時に生まれた子牛の乳を飲んでいた。これは三番目の夢である。

4. Dhuravāhe ārohapariṇāhasampanne mahāgoṇe yugaparamparāya ayojetvā taruṇe godamme dhure yojente addasa, te dhuraṃ vahituṃ asakkontā chaḍḍetvā aṭṭhaṃsu, sakaṭāni nappavattiṃsu. Ayaṃ catuttho supino.

4. 重荷を運ぶのに適した大きな牛に、車軸をつながずに、若い牛を車軸につなぐのを見た。それらは重荷を運ぶことができず、捨ててしまった。車は動かなかった。これは四番目の夢である。

5. Ekaṃ ubhatomukhaṃ assaṃ addasa, tassa ubhosu passesu yavasīsaṃ denti, so dvīhipi mukhehi khādati. Ayaṃ pañcamo supino.

5. 両方の口を持つ馬を見た。その両側に干し草を与え、両方の口で食べた。これは五番目の夢である。

6. Mahājano satasahassagghanakaṃ suvaṇṇapātiṃ sammajjitvā ‘‘idha passāvaṃ karohī’’ti ekassa jarasiṅgālassa upanāmesi, taṃ tattha passāvaṃ karontaṃ addasa. Ayaṃ chaṭṭho supino.

6. 人々が十万金貨の価値のある金の皿をきれいに掃除して、「ここで排尿しなさい」と一匹の老いたジャッカルに差し出した。そのジャッカルがそこで排尿するのを見た。これは六番目の夢である。

7. Eko puriso rajjuṃ vaṭṭetvā pādamūle nikkhipati, tena nisinnapīṭhassa heṭṭhā sayitā chātasiṅgālī tassa ajānantasseva taṃ khādati. Imaṃ sattamaṃ supinaṃ addasa.

7. ある男が縄を巻いて足元に置いた。その座っていた敷物の下に寝ていたジャッカルが、その男が気づかないうちにそれを食べた。これは七番目の夢である。

8. Rājadvāre bahūhi tucchakumbhehi parivāretvā ṭhapitaṃ ekaṃ mahantaṃ pūritakumbhaṃ addasa, cattāropi pana vaṇṇā catūhi disāhi catūhi anudisāhi ca ghaṭehi udakaṃ āharitvā pūritakumbhameva pūrenti, pūritapūritaṃ udakaṃ uttaritvā palāyati, tepi punappunaṃ tattheva udakaṃ āsiñcanti, tucchakumbhe olokentāpi natthi. Ayaṃ aṭṭhamo supino.

8. 王宮の門に、多くの空の壺に囲まれて置かれた一つの大きな満たされた壺を見た。四方の色(四つの隅)の壺が四方から水を運んできて満たされた壺を満たしたが、満たされた水は増えずに流れ去った。それらは繰り返しそこへ水を注いだが、空の壺を見ても何もなかった。これは八番目の夢である。

9. Ekaṃ pañcapadumasañchannaṃ gambhīraṃ sabbatotitthaṃ pokkharaṇiṃ addasa, samantato dvipadacatuppadā otaritvā tattha pānīyaṃ pivanti, tassā majjhe gambhīraṭṭhāne udakaṃ āvilaṃ, tīrappadese dvipadacatuppadānaṃ akkamanaṭṭhāne acchaṃ vippasannaṃ anāvilaṃ. Ayaṃ navamo supino.

9. 五つの蓮の花に覆われた、深い、全ての辺に足場のある池を見た。周囲から二本足の獣や四本足の獣が降りてきてそこで水を飲んだ。その中央の深い場所の水は濁っていたが、岸辺の二本足の獣や四本足の獣が踏み込めない場所は澄んでいて、きれいで濁っていなかった。これは九番目の夢である。

10. Ekissāyeva ca kumbhiyā paccamānaṃ odanaṃ apākaṃ addasa, ‘‘apāka’’nti vicāretvā vibhajitvā ṭhapitaṃ viya tīhākārehi paccamānaṃ ekasmiṃ passe atikilinno hoti, ekasmiṃ uttaṇḍulo, ekasmiṃ supakkoti. Ayaṃ dasamo supino.

10. 一つの鍋で炊かれたご飯が熟していなかったのを見た。「熟していない」と考えて、分けられて置かれたかのように、三つの側面で炊かれていた。一つの側面はとても焦げ付き、一つの側面は乾き、一つの側面はよく炊けていた。これは十番目の夢である。

11. Satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇante addasa. Ayaṃ ekādasamo supino.

11. 十万金貨の価値のある白檀の芯を、空の壺で売っているのを見た。これは十一番目の夢である。

12. Tucchalābūni udake sīdantāni addasa. Ayaṃ dvādasamo supino.

12. 空のウリが水に沈んでいるのを見た。これは十二番目の夢である。

13. Mahantamahantā kūṭāgārappamāṇā ghanasilā nāvā viya udake plavamānā addasa. Ayaṃ terasamo supino.

13. 大きな、大きな、寺院ほどの大きさの厚い石が船のように水に浮かんでいるのを見た。これは十三番目の夢である。

14. Khuddakamadhukapupphappamāṇā maṇḍūkiyo mahante kaṇhasappe vegena anubandhitvā uppalanāḷe viya chinditvā maṃsaṃ khāditvā gilantiyo addasa. Ayaṃ cuddasamo supino.

14. 小さな、小さな、花の房ほどの大きさのカエルが、大きな黒蛇に素早く追いついて、蓮の茎のように切り裂いて肉を食べ、飲み込んでいるのを見た。これは十四番目の夢である。

15. Dasahi asaddhammehi samannāgataṃ gāmagocaraṃ kākaṃ kañcanavaṇṇavaṇṇatāya ‘‘suvaṇṇā’’ti laddhanāme suvaṇṇarājahaṃse parivārente addasa. Ayaṃ pannarasamo supino.

15. 十の不徳を具えた、村に住むカラスを、金の色の羽を持つことから「黄金」と名付けられた黄金の白鳥が取り囲んでいるのを見た。これは十五番目の夢である。

16. Pubbe dīpino eḷake khādanti, te pana eḷake dīpino anubandhitvā murāmurāti khādante addasa, athaññe tasā vakā eḷake dūratova disvā tasitā tāsappattā hutvā eḷakānaṃ bhayā palāyitvā gumbagahanāni pavisitvā nilīyiṃsu. Ayaṃ soḷasamo supino.

16. 以前は、水牛が羊を食べていた。それらの水牛は羊を追って、「ムラー・ムラー」と食べていた。そして、震える蔓が羊を見て、渇いて逃げ惑い、低木林に入って隠れた。これは十六番目の夢である。

1. Tattha adhammikānaṃ rājūnaṃ adhammikānañca manussānaṃ kāle loke viparivattamāne kusale osanne akusale ussanne lokassa parihīnakāle devo na sammā vassissati, meghapādā chijjissanti, sassāni milāyissanti, dubbhikkhaṃ bhavissati, vassitukāmā viya catūhi disāhi meghā uṭṭhahitvā itthikāhi ātape patthaṭānaṃ vīhiādīnaṃ temanabhayena anto pavesitakāle purisesu kudālapiṭake ādāya āḷibandhanatthāya nikkhantesu vassanākāraṃ dassetvā gajjitvā vijjulatā nicchāretvā usabhā viya ayujjhitvā avassitvāva palāyissanti. Ayaṃ paṭhamassa vipāko.

1. その中で、不義の王や不義の人々が世を乱す時、善が衰え、悪が悪くなる時、雨が正しく降らないだろう。雲の影は切れ、作物は枯れるだろう。飢饉が起こるだろう。降ろうとするかのように、四方から雲が立ち昇り、雨を待つ人々の稲などに、干ばつの恐れから中に置かれた時、人々が鍬を持ってきて、畝を作るために置いた時、雨の様子を見せて鳴き、吠えた後、雄牛のように戦わずに、降らずに去るだろう。これは最初の結果である。

2. Lokassa parihīnakāle manussānaṃ parittāyukakāle sattā tibbarāgā bhavissanti, asampattavayāva kumāriyo purisantaraṃ gantvā utuniyo ceva gabbhiniyo ca hutvā puttadhītāhi vaḍḍhissanti. Khuddakarukkhānaṃ pupphaṃ viya hi tāsaṃ utunibhāvo, phalaṃ viya ca puttadhītaro bhavissanti. Ayaṃ dutiyassa vipāko.

2. 世が衰え、人々の寿命が短い時、衆生は激しい欲望を持つだろう。まだ成人しない娘たちが、男性のもとへ行って、月経を迎えて妊娠し、息子や娘で成長するだろう。小さな木の開花のように、彼女たちの月経は、実のように息子や娘だろう。これは二番目の結果である。

3. Manussānaṃ jeṭṭhāpacāyikakammassa naṭṭhakāle sattā mātāpitūsu vā sassusasuresu vā lajjaṃ anupaṭṭhapetvā sayameva kuṭumbaṃ saṃvidahantāva ghāsacchādanamattampi mahallakānaṃ dātukāmā dassanti, adātukāmā na dassanti, mahallakā anāthā hutvā asayaṃvasī dārake ārādhetvā jīvissanti tadahujātānaṃ vacchānaṃ khīraṃ pivantiyo mahāgāviyo viya. Ayaṃ tatiyassa vipāko.

3. 人々が年長者を敬う行為を失った時、衆生は両親や舅姑に遠慮せず、自分で家庭を整え、食べ物や着る物だけでも年長者に与えようとするだろう。与えたくない者は与えないだろう。年長者は頼るものがなくなり、自分の意志で子供たちに媚びへつらって生きるだろう。その時に生まれた子牛の乳を飲む雌牛のように。これは三番目の結果である。

4. Adhammikarājūnaṃ kāle adhammikarājāno paṇḍitānaṃ paveṇikusalānaṃ kammanittharaṇasamatthānaṃ mahāmattānaṃ yasaṃ na dassanti, dhammasabhāyaṃ vinicchayaṭṭhānepi paṇḍite vohārakusale mahallake amacce na ṭhapessanti. Tabbiparītānaṃ pana taruṇataruṇānaṃ yasaṃ dassanti, tathārūpe eva ca vinicchayaṭṭhāne ṭhapessanti, te rājakammāni ceva yuttāyuttañca ajānantā neva taṃ yasaṃ ukkhipituṃ sakkhissanti, na rājakammāni nittharituṃ, te asakkontā kammadhuraṃ chaḍḍessanti, mahallakāpi paṇḍitā amaccā yasaṃ alabhantā kiccāni nittharituṃ samatthāpi ‘‘kiṃ amhākaṃ etehi, mayaṃ bāhirakā jātā, abbhantarikā taruṇadārakā jānissantī’’ti uppannāni kammāni na karissanti, evaṃ sabbathāpi tesaṃ rājūnaṃ hāniyeva bhavissati, dhuraṃ vahituṃ asamatthānaṃ vacchadammānaṃ dhure yojitakālo viya, dhuravāhānañca mahāgoṇānaṃ yugaparamparāya ayojitakālo viya bhavissati. Ayaṃ catutthassa vipāko.

4. 不義の王の時代、不義の王は賢明で、世俗的な善行を実行できる高官の功績を認めないだろう。公正な裁判の場にも、賢明で世俗的な経験豊富な高官を置かないだろう。それとは逆に、若い者たちの功績を認めるだろう。そのような者たちを裁判の場に置くだろう。彼らは王の仕事や、適切かどうかを理解せず、その功績を称えることも、王の仕事を完了することもできないだろう。それらができず、仕事の重荷を捨てるだろう。年長者で賢明な高官たちも、功績を得られず、仕事を完了する能力があっても、「我々は何のために? 我々は外部の者であり、内部の若い者たちが知っているだろう」と言って、発生した仕事をしないだろう。このように、どのような場合でも、それらの王たちの損失になるだろう。重荷を運ぶことができない子牛を車軸につないだ時のように、重荷を運ぶ大きな牛を車軸につながなかった時のように。これは四番目の結果である。

5. Adhammikarājakāleyeva adhammikabālarājāno adhammike lolamanusse vinicchaye ṭhapessanti, te pāpapuññesu anādarā bālā sabhāyaṃ nisīditvā vinicchayaṃ dentā ubhinnampi atthapaccatthikānaṃ hatthato lañjaṃ gahetvā khādissanti asso viya dvīhi mukhehi yavasīsaṃ. Ayaṃ pañcamassa vipāko.

5. 不義の王の時代、不義で愚かな王たちは、不義で欲深い人々に裁判を委ねるだろう。彼らは善悪に無関心な愚か者たちであり、法廷に座って裁きを下す時、双方の当事者から賄賂を受け取って食べるだろう。馬が二つの口で草を食べるように。これは五番目の結果である。

6. Adhammikāyeva vijātirājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ āsaṅkāya yasaṃ na dassanti, akulīne vaḍḍhessanti, evaṃ mahākulāni duggatāni bhavissanti, lāmakakulāni issarāni. Te ca kulīnā purisā jīvituṃ asakkontā ‘‘ime nissāya jīvissāmā’’ti akulīnānaṃ dhītaro dassanti, iti tāsaṃ kuladhītānaṃ akulīnehi saddhiṃ saṃvāso jarasiṅgālassa suvaṇṇapātiyaṃ passāvakaraṇasadiso bhavissati. Ayaṃ chaṭṭhassa vipāko.

6. 不義の王たちが生まれた時、不義で愚かな王たちは、世俗的な欲望を持つ人々に、身分のある者たちの功績を認めず、身分の低い者たちを増やすだろう。このように、偉大な家柄は貧しくなり、取るに足らない家柄は裕福になるだろう。そして、それらの身分のある人々は、生きることができず、「彼らに頼って生きよう」と言って、身分の低い者たちに娘を与えるだろう。これにより、それらの家柄の娘たちが身分の低い者たちと結婚することは、老いたジャッカルが金の皿に排尿することに似ているだろう。これは六番目の結果である。

7. Gacchante gacchante kāle itthiyo purisalolā surālolā alaṅkāralolā visikhālolā āmisalolā bhavissanti dussīlā durācārā. Tā sāmikehi kasigorakkhādīni kammāni katvā kicchena kasirena sambhataṃ dhanaṃ jārehi saddhiṃ suraṃ pivantiyo mālāgandhavilepanaṃ dhārayamānā antogehe accāyikampi kiccaṃ anoloketvā gehaparikkhepassa uparibhāgenapi chiddaṭṭhānehipi jāre upadhārayamānā sve vapitabbayuttakaṃ bījampi koṭṭetvā yāgubhattakhajjakāni sajjetvā khādamānā vilumpissanti heṭṭhāpīṭhakanipannakachātakasiṅgālī viya vaṭṭetvā vaṭṭetvā pādamūle nikkhittarajjuṃ. Ayaṃ sattamassa vipāko.

7. 時が経つにつれて、女性たちは男性を欲し、酒を欲し、装飾を欲し、街をさまよい、財産を欲し、不道徳で悪行を行うだろう。彼女たちは夫に、農業や牧畜などの仕事によって苦労して稼いだ財産を、愛人と酒を飲みながら、花や香りの香油を身につけ、家の中の緊急の仕事さえ見ずに、家の周りの隙間から愛人たちを招き入れ、明日植えるべき種さえ挽いて、粥や食べ物を作って食べるだろう。敷物の下に寝ているジャッカルのように、丸まって、足元に置かれた縄のように。これは七番目の結果である。

8. Gacchante gacchante kāle loko parihāyissati, raṭṭhaṃ nirojaṃ bhavissati, rājāno duggatā kapaṇā bhavissanti. Yo issaro bhavissati, tassa bhaṇḍāgāre satasahassamattā kahāpaṇā bhavissanti, te evaṃ duggatā sabbe janapade attano kammaṃ kārayissanti, upaddutā manussā sake kammante chaḍḍetvā rājūnaṃyeva atthāya pubbaṇṇāparaṇṇāni vapantā rakkhantā lāyantā maddantā pavesentā ucchukhettāni karontā yantāni vāhentā phāṇitādīni pacantā pupphārāme phalārāme ca karontā tattha tattha nipphannāni pupphaphalādīni āharitvā rañño koṭṭhāgārameva pūressanti, attano gehesu tucchakoṭṭhe olokentāpi na bhavissanti, tucchatucchakumbhe anoloketvā pūritakumbhapūraṇasadisameva bhavissati. Ayaṃ aṭṭhamassa vipāko.

8. 時が経つにつれて、世界は衰退するだろう。国は荒廃するだろう。王たちは貧しく、みすぼらしくなるだろう。裕福な者がいたとしても、その宝物庫には十万枚の貨幣があるだろう。それらはこのように貧しくなり、全ての国で彼らの仕事をさせるだろう。迫害された人々は、自分の仕事を捨てて、王のためだけに、前半の食料、後半の食料を植え、守り、運び、踏みつけ、運び入れ、サトウキビ畑を作り、道具を動かし、糖蜜などを煮て、花園や果樹園を作り、そこで収穫された花や果物などを運んで、王の倉庫を満たすだろう。自分の家では空の壺を見ても、何もなかっただろう。空っぽの空の壺を見ずに、満たされた壺を満たすことに似ているだろう。これは八番目の結果である。

9. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, chandādivasena agatiṃ gacchantā rajjaṃ kāressanti, dhammena vinicchayaṃ nāma na dassanti, lañjavittakā bhavissanti dhanalolā, raṭṭhavāsikesu tesaṃ khantimettānuddayaṃ nāma na bhavissati, kakkhaḷā pharusā ucchuyante ucchugaṇṭhikā viya manusse pīḷentā nānappakāraṃ baliṃ uppādetvā dhanaṃ gaṇhissanti, manussā balipīḷitā kiñci dātuṃ asakkontā gāmanigamādayo chaḍḍetvā paccantaṃ gantvā vāsaṃ kappessanti, majjhimajanapado suñño bhavissati, paccanto ghanavāso seyyathāpi pokkharaṇiyā majjhe udakaṃ āvilaṃ pariyante vippasannaṃ. Ayaṃ navamassa vipāko.

9. 時が経つにつれて、王たちは不義になるだろう。欲望などによって不正を行い、国を治めるだろう。公正な裁きを全く行わないだろう。賄賂を受け取る者になり、財産を欲するだろう。国の住民に対して、寛容や慈悲などは全くないだろう。硬く、荒々しく、鞭で打つように、人々を苦しめ、様々な貢ぎ物を課して財産を得るだろう。人々は貢ぎ物に苦しみ、何も与えることができず、村や町などを捨てて、辺境に行って住むだろう。中央の国は空になるだろう。辺境は賑やかになるだろう。池の中央の水が濁り、岸辺が澄んでいるように。これは九番目の結果である。

10. Gacchante gacchante kāle rājāno adhammikā bhavissanti, tesu adhammikesu rājayuttāpi brāhmaṇagahapatikāpi negamajānapadāpīti samaṇabrāhmaṇe upādāya sabbe manussā adhammikā bhavissanti, tato tesaṃ ārakkhadevatā balipaṭiggāhikadevatā rukkhadevatā ākāsaṭṭhakadevatāti evaṃ devatāpi adhammikā bhavissanti, adhammikarājūnaṃ rajje vātā visamā kharā vāyissanti, te ākāsaṭṭhakavimānāni kampessanti, tesu kampitesu devatā kupitā devaṃ vassituṃ na dassanti, vassamānopi sakalaraṭṭhe ekappahāreneva na vassissati, vassamānopi sabbattha kasikammassa vā vappakammassa vā upakāro hutvā na vassissati. Yathā ca raṭṭhe, evaṃ janapadepi gāmepi ekataḷākassarepi ekappahāreneva na vassissati, taḷākassa uparibhāge vassanto heṭṭhābhāge na vassissati, heṭṭhā vassanto upari na vassissati, ekasmiṃ bhāge sassaṃ ativassena nassissati, ekasmiṃ avassanto milāyissati, ekasmiṃ sammā vassamāno sampādessati, evaṃ ekassa rañño rajje vuttā sassā tippakārā bhavissanti ekakumbhiyā odano viya. Ayaṃ dasamassa vipāko.

10. 時が経つにつれて、王たちは不法となるであろう。彼らが不法であるとき、廷臣、バラモン、長者、町や国の民も、修行者やバラモンを基準にして、すべての人間が不法となるであろう。それゆえ、彼らの守護神、供物を受け取る神、樹木の神、天空に住む神々も不法となるであろう。不法な王たちの治世では、風は激しく、荒々しく吹くであろう。それらの風は天空に住む神々の宮殿を揺るがすであろう。それらが揺るがされたとき、怒った神々は雨を降らせないであろう。たとえ雨が降っても、国全体に一度に降るだけで、満遍なく降ることはないであろう。たとえ雨が降っても、耕作や種まきに役立つように降ることはないであろう。国だけでなく、人々や村、一つの池の周りにも、一度に満遍なく降ることはないであろう。池の上部で雨が降っても、下部には降らないであろう。下部で降っても、上部には降らないであろう。ある場所では、作物は過剰な雨で滅び、ある場所では、雨が降らずに枯れるであろう。ある場所では、ちょうど良い雨が降って、収穫を豊かにするであろう。このように、一人の王の治世において、作物は一つの壺に入れたご飯のように、非常に役立つであろう。これが10番目の結果である。

11. Gacchante gacchante kāle sāsane parihāyante paccayalolā alajjikā bahū bhikkhū bhavissanti, te bhagavatā paccayaloluppaṃ nimmathetvā kathitadhammadesanaṃ cīvarādicatupaccayahetu paresaṃ desessanti, paccayehi mucchitvā niratthakapakkhe ṭhitā nibbānābhimukhaṃ katvā desetuṃ na sakkhissanti, kevalaṃ ‘‘padabyañjanasampattiñceva madhurasaddañca sutvā mahagghāni cīvarāni dassanti’’iccevaṃ desessanti. Apare antaravīthicatukkarājadvārādīsu nisīditvā kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇapādamāsakarūpādīnipi nissāya desessanti. Iti bhagavatā nibbānagghanakaṃ katvā desitaṃ dhammaṃ catupaccayatthāya ceva kahāpaṇaaḍḍhakahāpaṇādiatthāya ca vikkiṇitvā desentā satasahassagghanakaṃ candanasāraṃ pūtitakkena vikkiṇantā viya bhavissanti. Ayaṃ ekādasamassa vipāko.

11. 時が経つにつれて、教えが衰退するにつれて、多くの比丘たちが、見返りを求め、恥を知らない者となるであろう。彼らは、世尊が「見返りを求めること」について説かれた教えを、衣などの四つの必需品のために、他者に説くだろう。必需品から解放され、無意味な立場に立ち、涅槃を目指して説くことはできないだろう。「言葉や文章の完璧さと、甘い声を聞いて、高価な衣を与えてくれるだろう」とだけ思って説くだろう。他の者たちは、街の通り、交差点、街の門などに座り、銅貨、半銅貨、銭貨、あるいはそれ以下の貨幣さえも頼りにして説くだろう。このように、世尊が涅槃という高価なものを目指して説かれた教えを、四つの必需品のため、そして銅貨や半銅貨などのため、売って説く者たちは、まるで10万もの価値のある白檀の香油を、汚れた酒で売るようなものであるだろう。これが11番目の結果である。

12. Adhammikarājakāle loke viparivattanteyeva rājāno jātisampannānaṃ kulaputtānaṃ yasaṃ na dassanti, akulīnānaññeva dassanti, te issarā bhavissanti, itare daliddā. Rājasammukhepi rājadvārepi amaccasammukhepi vinicchayaṭṭhānepi tucchalābusadisānaṃ akulīnānaṃyeva kathā osīditvā ṭhitā viya niccalā suppatiṭṭhitā bhavissati, saṅghasannipātepi saṅghakammagaṇakammaṭṭhānesu ceva pattacīvarapariveṇādivinicchayaṭṭhānesu ca dussīlānaṃ pāpapuggalānaṃyeva kathā niyyānikā bhavissati, na lajjibhikkhūnanti evaṃ sabbathāpi tucchalābūnaṃ sīdanakālo viya bhavissati. Ayaṃ dvādasamassa vipāko.

12. 不法な王たちの時代には、世の中で物事がひっくり返る。王たちは、生まれの良い家庭の息子たちの評判を認めず、出自の低い者たちの評判だけを認めるだろう。彼らは権力者となり、他の者たちは貧しくなるだろう。王の前、王の門、大臣の前、裁判所の前でさえ、空っぽの豆の鞘のような、出自の低い者たちの言葉だけが、しっかりと根を下ろして、揺るぎないものとなるだろう。僧侶の集まり、僧侶の仕事、会計の仕事、経典の仕事、そして皿や衣などの裁定の場でも、不道徳な、悪人たちの言葉だけが、道を指し示すものとなり、恥を知る比丘たちの言葉はそうならないだろう。このように、あらゆる場所で、空っぽの豆の鞘が沈む時のようなものであるだろう。これが12番目の結果である。

13. Tādiseyeva kāle adhammikarājāno akulīnānaṃ yasaṃ dassanti, te issarā bhavissanti, kulīnā duggatā. Tesu na keci gāravaṃ karissanti, itaresuyeva karissanti, rājasammukhe vā amaccasammukhe vā vinicchayaṭṭhāne vā vinicchayakusalānaṃ ghanasilāsadisānaṃ kulaputtānaṃ kathā na ogāhitvā patiṭṭhahissati. Tesu kathentesu ‘‘kiṃ ime kathentī’’ti itare parihāsameva karissanti, bhikkhusannipātepi vuttappakāresu ṭhānesu neva pesale bhikkhū garukātabbe maññissanti, nāpi nesaṃ kathā pariyogāhitvā patiṭṭhahissati, silānaṃ plavakālo viya bhavissati. Ayaṃ terasamassa vipāko.

13. そのような時代に、不法な王たちは、出自の低い者たちに評判を与えるだろう。彼らは権力者となり、生まれの良い家庭の者たちは貧しくなるだろう。彼らのうち、誰も敬意を払わないだろう。他の者たちにだけ敬意を払うだろう。王の前、大臣の前、裁判所の前でさえ、裁定に熟達した、大きな岩のような、生まれの良い家庭の息子たちの言葉は、受け入れられず、定着しないだろう。彼らが話しているとき、「彼らは何を話しているのか」と、他の者たちは嘲笑うだけだろう。比丘たちの集まりでも、先に述べたような場所で、賢い比丘たちは尊敬されるべきだと考えられず、彼らの言葉も受け入れられず、定着しないだろう。これは、水たまりが満ちる時のようなものであるだろう。これが13番目の結果である。

14. Loke parihāyanteyeva manussā tibbarāgādijātikā kilesānuvattakā hutvā taruṇataruṇānaṃ attano bhariyānaṃ vase vattissanti, gehe dāsakammakarādayopi gomahiṃsādayopi hiraññasuvaṇṇampi sabbaṃ tāsaṃyeva āyattaṃ bhavissati, ‘‘asukahiraññasuvaṇṇaṃ vā paricchedādijātaṃ vā kaha’’nti vutte ‘‘yattha vā tattha vā hotu, kiṃ tuyhiminā byāpārena, tvaṃ mayhaṃ ghare santaṃ vā asantaṃ vā jānitukāmo jāto’’ti vatvā nānappakārehi akkositvā mukhasattīhi koṭṭetvā dāsaceṭakaṃ viya vase katvā attano issariyaṃ pavattessanti, evaṃ madhukapupphappamāṇamaṇḍūkapotikānaṃ āsīvise kaṇhasappe gilanakālo viya bhavissati. Ayaṃ cuddasamassa vipāko.

14. 世の中で物事が衰退するにつれて、人々は強い欲望などの性質を持ち、煩悩に従って生きるようになり、若い若い妻たちの言いなりになるだろう。家では、奴隷や召使い、牛や豚などでさえ、金や銀でさえも、すべて彼女たちの管理下にあるだろう。「あの金や銀、あるいはそれに類するものを取ってきなさい」と言われても、「どこにあってもいいわ、あなたに関係あること?あなたは私の家にあるものかないものかを知りたいの?」と言って、様々な言葉で罵り、口先で切り刻んで、奴隷のように支配し、自分たちの権力を振るうだろう。これは、甘い花の少ないカエルの子供を、黒い蛇が飲み込む時のようなものであるだろう。これが14番目の結果である。

15. Dubbalarājakāle rājāno hatthisippādīsu akusalā yuddhesu avisāradā bhavissanti, te attano rājādhipaccaṃ āsaṅkamānā samānajātikānaṃ kulaputtānaṃ issariyaṃ adatvā attano pādamūlikanhāpakakappakādīnaṃ dassanti, jātigottasampannā kulaputtā rājakule patiṭṭhaṃ alabhamānā jīvikaṃ kappetuṃ asamatthā hutvā issariyaṭṭhāne jātigottahīne akulīne upaṭṭhahantā vicarissanti, suvaṇṇarājahaṃsehi kākassa parivāritakālo viya bhavissati. Ayaṃ pannarasamassa vipāko.

15. 弱小な王たちの時代には、王たちは象や馬などの軍事技術に疎く、戦争に熟達していないだろう。彼らは自分たちの王権を失うことを恐れて、同じような生まれの家庭の息子たちに権力を与えず、自分たちの足元にいる宦官などに与えるだろう。生まれや血筋の良い家庭の息子たちは、王宮に居場所を得られず、生計を立てることができず、権力のある地位にいる、生まれや血筋の低い者たちに仕えながら、さまようことになるだろう。これは、金や銀の白鳥に、カラスが取り囲まれている時のようなものであるだろう。これが15番目の結果である。

16. Adhammikarājakāleyeva ca akulīnāva rājavallabhā issarā bhavissanti, kulīnā appaññātā duggatā. Te rājavallabhā rājānaṃ attano kathaṃ gāhāpetvā vinicchayaṭṭhānādīsu balavanto hutvā dubbalānaṃ paveṇiāgatāni khettavatthuādīni ‘‘amhākaṃ santakāni etānī’’ti abhiyuñjitvā te ‘‘na tumhākaṃ, amhāka’’nti āgantvā vinicchayaṭṭhānādīsu vivadante vettalatādīhi pahārāpetvā gīvāyaṃ gahetvā apakaḍḍhāpetvā ‘‘attano pamāṇaṃ na jānātha, amhehi saddhiṃ vivadatha, idāni vo rañño kathetvā hatthapādacchedādīni kāressāmā’’ti santajjessanti, te tesaṃ bhayena attano santakāni khettavatthūni ‘‘tumhākaṃyeva tāni, gaṇhathā’’ti niyyātetvā attano gehāni pavisitvā bhītā nipajjissanti. Pāpabhikkhūpi pesale bhikkhū yathāruci viheṭhessanti, pesalā bhikkhū paṭisaraṇaṃ alabhamānā araññaṃ pavisitvā gahanaṭṭhānesu nilīyissanti, evaṃ hīnajaccehi ceva pāpabhikkhūhi ca upaddutānaṃ jātimantakulaputtānañceva pesalabhikkhūnañca eḷakānaṃ bhayena tasavakānaṃ palāyanakālo viya bhavissati. Ayaṃ soḷasamassa vipāko. Evaṃ tassa tassa atthassa pubbanimittabhūte soḷasa supine passi. Tena vuttaṃ – ‘‘kosalarājā viya soḷasa supine’’ti. Ettha ca pubbanimittato attano atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto attano kammānubhāvena passati, kosalarājā viya lokassa atthānatthanimittaṃ supinaṃ passanto pana sabbasattasādhāraṇakammānubhāvena passatīti veditabbaṃ.

16. 不法な王たちの時代には、出自の低い者たちが王の寵愛を受けて権力者となるだろう。生まれの良い家庭の者たちは、知られず、貧しくなるだろう。それらの王の寵愛を受けた者たちは、王に自分たちの言葉を信じ込ませ、裁判所などで権力を持つようになり、弱い者たちに対して、先祖伝来の畑や家などを「我々のものだ」と主張し、彼らを攻撃するだろう。それらの者たちが「あなたたちのものじゃない、我々のものだ」と言って裁判所などで争い、鞭などで打ち据え、首を掴んで引きずり出し、「自分たちの分際を知らないのか、我々と争うとは、今お前たちを王に訴えて、手足の切断などをさせるぞ」と脅迫するだろう。それらの者たちは、それらの恐怖のために、自分たちの家に入り、恐怖して横たわるだろう。悪い比丘たちも、賢い比丘たちを好きなように苦しめるだろう。賢い比丘たちは、避難場所を得られず、森に入り、隠れた場所に隠れるだろう。このように、低俗な者たちや悪い比丘たちによって苦しめられる、生まれの良い家庭の息子たちや賢い比丘たちにとって、羊の群れを恐れるウサギが逃げ惑う時のようなものであるだろう。これが16番目の結果である。このように、そのそれぞれの事柄の予兆である16の夢を見た。それゆえ、「コーサラ王のように16の夢を見た」と言われる。ここで、予兆から自分自身の幸運・不幸の兆しである夢を見るのは、自分のカルマの力による。コーサラ王のように、世の中の幸運・不幸の兆しである夢を見るのは、すべての生き物に共通するカルマの力による、と知るべきである。

Kuddhā hi devatāti nāgamahāvihāre mahātherassa kuddhā devatā viya. Rohaṇe kira nāgamahāvihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ saccasupinena palobhetvā pacchā ‘‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’’ti supine ārocesi. Thero taṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā ‘‘kiṃ eta’’nti pucchi. Tā ‘evaṃ therena vutta’’nti ārocayiṃsu. Rājā divase gaṇāpetvā sattāhe vītivatte therassa hatthapāde chindāpesi. Ekantasaccameva hotīti phalassa saccabhāvato vuttaṃ, dassanaṃ pana vipallatthameva. Teneva pahīnavipallāsā pubbanimittabhūtampi supinaṃ na passanti, dvīhi tīhi vā kāraṇehi kadāci supinaṃ passantīti āha **‘‘saṃsaggabhedato’’**ti. ‘‘Asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā’’ti vacanato catunnampi kāraṇānaṃ vipallāso eva mūlakāraṇanti daṭṭhabbaṃ.

怒った神々とは、ナーガマハーヴィハーラの大長老に怒った神々のようなものである。ロハナのナーガマハーヴィハーラでは、大長老が比丘僧団に相談せずに、一本のナーガの木を伐採させた。木に宿っていた神々が長老に怒り、まず、真実の夢で長老を惑わし、その後、「7日後に、あなたを世話する王が死ぬだろう」と夢で知らせた。長老はその話を王宮に伝えた。彼らは一度に、大きな悲鳴を上げた。王は「何事か」と尋ねた。彼らは「長老がこのように言われました」と伝えた。王は日数を数え、7日後に長老の手足を切断させた。それは完全な真実である、という結果の真実性から言われた。しかし、その見え方は逆であった。それゆえ、逆転した見え方から、予兆である夢も見ない、2つか3つの理由で、時々夢を見る、と言われた**「交際の変化から」**と。「聖者ではない者は、逆転した見え方から見ない」というのは、4つの理由すべてにおいて、逆転が根本的な原因であると知るべきである。

Tanti supinakāle pavattaṃ bhavaṅgacittaṃ. Rūpanimittādiārammaṇanti kammanimittagatinimittato aññaṃ rūpanimittādiārammaṇaṃ na hoti. Īdisānīti paccakkhato anubhūtapubbaparikappitarūpādiārammaṇāni ceva rāgādisampayuttāni ca. Sabbohārikacittenāti pakaticittena. Dvīhi antehi muttoti kusalākusalasaṅkhātehi dvīhi antehi mutto. Āvajjanatadārammaṇakkhaṇeti idaṃ yāva tadārammaṇuppatti, tāva pavattaṃ cittavāraṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Supineneva diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya meti kathanakāle pana abyākatoyeva āvajjanamattasseva uppajjanato’’ti vadanti. Evaṃ vadantehi pañcadvāre dutiyamoghavāre viya manodvārepi āvajjanaṃ dvattikkhattuṃ uppajjitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā bhavaṅgaṃ otaratīti adhippetanti daṭṭhabbaṃ ekacittakkhaṇikassa āvajjanassa uppattiyaṃ ‘‘diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me’’ti kappanāya asambhavato.

それは、夢を見た時の心のことである。形などの対象とは、カルマの兆し、進むべき道の兆しから離れた、形などの対象のことである。まさにそのように、直接経験された、あるいは以前に想像された、形などの対象であり、また、欲望などに結びついたものである。すべての心とは、通常の心のことである。2つの端から解放された、とは、善悪という2つの端から解放された、ということである。注意とその対象の刹那とは、これは、その対象が現れるまで続く心の連続のことである。「夢のように見た、夢のように聞いた」と言うとき、説明されないものであり、注意するだけで生じる、と彼らは言う。このように言う者たちは、五門(視覚、聴覚、嗅覚、味覚、触覚)の第二の無駄な門のように、意門(思考)においても、注意が2、3回生じ、欲流に留まって、無意識のうちに沈む、と理解されるべきである。なぜなら、一刹那の注意が生じるとき、「夢のように見た、夢のように聞いた」と表現することは不可能だからである。

Ettha ca ‘‘supinantepi tadārammaṇavacanato paccuppannavasena vā atītavasena vā sabhāvadhammāpi supinante ārammaṇaṃ hontī’’ti vadanti. ‘‘Yadipi supinante vibhūtaṃ hutvā upaṭṭhite rūpādivatthumhi tadārammaṇaṃ vuttaṃ, tathāpi supinante upaṭṭhitanimittassa parikappavasena gahetabbatāya dubbalabhāvato dubbalavatthukattāti vutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘karajakāyassa nirussāhasantabhāvappattito tannissitaṃ hadayavatthu na suppasannaṃ hoti, tato tannissitāpi cittuppatti na suppasannā asuppasannavaṭṭinissitadīpappabhā viya, tasmā dubbalavatthukattāti ettha dubbalahadayavatthukattā’’ti atthaṃ vadanti, vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.

ここで、「夢の中であっても、その対象は、現在の出来事や過去の出来事によって、自然の法則も夢の中の対象となる」と彼らは言う。「たとえ夢の中で鮮明に見えて、現れた形などの対象であっても、その対象は、想像によって捉えられるため、弱い性質を持つ、弱い対象である」と、3つの注釈箇所で述べられている。しかし、一部の人々は、「原因の肉体が、無気力で弱くなったから、それに依存する心臓の対象もはっきりせず、それに依存する心の生起もはっきりしない。まるで、不安定な灯火のようなものである。それゆえ、弱い対象である」と、弱い心臓の対象であるから、と意味を説明する。熟慮して、より正しいものを取るべきである。

Supinantacetanāti manodvārikajavanavasena pavattā supinante cetanā. Supinañhi passanto manodvārikeneva javanena passati, na pañcadvārikena. Paṭibujjhanto ca manodvārikeneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpaṃ upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti, atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti, tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati, tena cittena ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko’’ti jānāti. Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti, atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti, tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti, tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati, tena cittena ñatvā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo, saṅkhasaddo bherisaddo’’ti vā ‘‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho, mūlagandho sāragandho’’ti vā ‘‘kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhe pakkhittaṃ, sappi phāṇita’’nti vā ‘‘kenamhi piṭṭhiyaṃ pahaṭo, atithaddho me pahāro’’ti vā vattā hoti, evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena.

夢の中の意志とは、意門(思考)の欲流によって生じる、夢の中の意志のことである。夢を見る者は、意門(思考)の欲流によって見るのであって、五門(視覚、聴覚、嗅覚、味覚、触覚)の欲流によって見るのではない。そして、目覚める時も、意門(思考)の欲流によって目覚めるのであり、五門(視覚、聴覚、嗅覚、味覚、触覚)の欲流によって目覚めるのではない。眠っている者のために、大きな火を灯し、灯りを目の近くに持っていっても、最初の眼門の注意は、無意識のうちに沈まず、意門(思考)の注意だけが無意識のうちに沈み、それから欲流が流れ、無意識のうちに沈む。二度目の注意は、眼門の注意が無意識のうちに沈み、それから視覚の認識などが、欲流の終わりに流れる。その後の無意識のうちの沈み。三度目の注意は、意門(思考)の注意によって無意識のうちに沈み、意門(思考)の欲流が流れる。その心によって、「これはこの場所の光か」と知る。同様に、眠っている者のために、耳の近くで楽器を鳴らし、鼻の近くに良い香りの花や悪い香りの花を持って行き、口にギーや蜂蜜を入れたり、背中に手を叩いたりすると、最初の聴覚門などの注意は、無意識のうちに沈まず、意門(思考)の注意だけが無意識のうちに沈み、それから欲流が流れ、無意識のうちに沈む。二度目の注意は、聴覚門などの注意が無意識のうちに沈み、それから聴覚、嗅覚、味覚、触覚の認識などが、欲流の終わりに流れる。その後の無意識のうちの沈み。三度目の注意は、意門(思考)の注意によって無意識のうちに沈み、意門(思考)の欲流が流れる。その心によって、「これはこの場所の音か、笛の音か、太鼓の音か」とか、「これはこの場所の香りか、木の根の香りか、木の幹の香りか」とか、「これは私の口に入れられたものか、ギーか、蜂蜜か」とか、「誰かが私の背中を叩いたのか、ひどい打ち方だった」とか、知る。このように、意門(思考)の欲流によって目覚めるのであり、五門(視覚、聴覚、嗅覚、味覚、触覚)の欲流によって目覚めるのではない。夢もそのように見るのであり、五門(視覚、聴覚、嗅覚、味覚、触覚)の欲流によって見るのではない。

Assāti assa āpattinikāyassa. Nanu ca ayuttoyaṃ niddeso ‘‘saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assā’’ti. Na hi āpattinikāyassa ādimhi ceva sese ca saṅgho icchito, kiñcarahi vuṭṭhānassāti imaṃ codanaṃ manasi sannidhāya yathā na virujjhati, tathā adhippāyaṃ vivaranto **‘‘kiṃ vuttaṃ hotī’’**tiādimāha. Āpattito vuṭṭhānassa ādimhi ceva sese ca icchito saṅgho āpattiyāva icchito nāma hotīti ayamettha adhippāyo. Āpattivuṭṭhānanti āpattito vuṭṭhānaṃ, anāpattikabhāvūpagamananti attho. Vacanakāraṇanti ‘‘saṅghādiseso’’ti evaṃ vacane kāraṇaṃ. Samudāye niruḷho nikāya-saddo tadekadese pavattamānopi tāya eva ruḷhiyā pavattatīti āha ruḷīsaddenāti. Atha vā kiñci nimittaṃ gahetvā satipi aññasmiṃ taṃnimittayutte kismiñcideva visaye sammutiyā cirakālatāvasena nimittavirahepi pavattaniruḷho ruḷhī nāma. Yathā mahiyaṃ setīti mahiṃso, gacchatīti goti, evaṃ nikāya-saddassapi ruḷhibhāvo veditabbo. Ekasmimpi visiṭṭhe satipi sāmaññā viya samudāye pavattavohāro avayavepi pavattatīti āha avayave samūhavohārena vāti. Navamassa adhippāyassāti vīmaṃsādhippāyassa.

それは罪過の集まりである。しかし、「集団は初めにそして終わりに求められるべきである」という指示は不適切ではないか。初めにも終りにも集団は求められないのである。この非難を心に留め、矛盾しないように、その意図を明らかにしながら、「何が語られたのか」と彼は言った。罪過からの回復の初めにも終りにも集団が求められるというのは、罪過ゆえに求められるということである。これがここでの意図である。罪過からの回復とは、罪過からの回復、罪過のない状態への移行を意味する。「集団によるもの」という言葉の理由である。「集団によるもの」とこのように言う理由である。集団という言葉は、集まりにおいて慣習的に用いられるが、その一部に用いられる場合も、その慣習によって用いられるのである、と彼は言った。あるいは、ある印を捉えて、たとえそれが別のものに関連していても、その印に関連するものに、長い時間の経過によって、印がなくても用いられる慣習というものがある。例えば、「牛である」ということは、牛を意味するように、「行く」ということは、鹿を意味するように、このように集団という言葉の慣習的な性質も理解されるべきである。たとえ一つだけでも、全体のように集まりに用いられる言葉が、その部分にも用いられることがある、と彼は言った。第九の意図とは、考察の意図である。

238-239. Lomā etesaṃ santīti lomasā, bahulomāti vuttaṃ hoti. Arogo bhavissāmīti rāgapariḷāhavūpasamato nirogo bhavissāmi. Mocanenāti mocanatthāya upakkamakaraṇena. Upakkamakaraṇañhettha mocananti adhippetaṃ moceti etenāti katvā. Bījaṃ bhavissatīti coḷaggahaṇādikammaṃ sandhāya vuttaṃ.

238-239。毛があるから毛深い、毛深いということである。病気でなくなるということは、貪欲の苦しみが静まることによって、病気でなくなるということである。解放のために、という言葉は、解放するための策略を意味する。ここで解放とは、解放するものを意味する。種になるだろう、というのは、衣の端を掴むなどの行為を指して言ったのである。

240. Dve āpattisahassānīti khaṇḍacakkādibhedaṃ anāmasitvā vuttaṃ, icchantena pana khaṇḍacakkādibhedenapi āpattigaṇanā kātabbā. Missakacakkanti ubhatovaḍḍhanakaṃ sandhāya vuttaṃ. Ettha ca nīlañca pītakañcātiādinā ekakkhaṇe anekavaṇṇānaṃ mocanādhippāyavacanaṃ yathādhippāyena mocanaṃ bhavatu vā mā vā, imināpi adhippāyena upakkamitvā mocentassa āpatti hotīti dassanatthaṃ. Na hi ekasmiṃ khaṇe nīlādīnaṃ sabbesampi mutti sambhavati. Aññaṃ vadatīti attano dosaṃ ujuṃ vattuṃ asakkonto puna puṭṭho aññaṃ bhaṇati.

240。二千の罪過とは、小石の車などの区別を挙げずに言った。しかし、欲する者にとっては、小石の車などの区別によっても罪過を数えるべきである。混合の車とは、両方を増やすものを指して言った。ここで、青いもの、黄色いもの、というように、一つの瞬間に多くの色が解放されることを意味するのは、意図通りに解放されるかされないかは別として、この意図によって策略を講じて解放する者にも罪過があることを示すためである。なぜなら、一つの瞬間に青などの全てが解放されることは不可能だからである。別のことを言うとは、自分の過ちを率直に言うことができないので、再び問われて別のことを言うのである。

Mocanassādoti mocanassa pubbabhāge pavattaassādo. Teneva ‘‘mocetuṃ assādo mocanassādo’’ti vuttaṃ. Gehassitapemanti ettha geha-saddena gehe ṭhitā mātubhaginīādayo ajjhattikañātakā gahitā. Tesu mātupemādivasena uppanno sineho gehassitapemaṃ, aññattha pana gehassitapemanti pañcakāmaguṇikarāgo vuccati. Sampayuttaassādasīsenāti rāgasampayuttasukhavedanāmukhena. Ekena padenāti gehassitapema-padena.

解放の味とは、解放の前段階で生じる味である。それゆえ、「解放するための味は解放の味である」と言った。家庭的な愛とは、ここで家庭という言葉で、家にいる母や姉などの身内を指す。それらに対する母への愛などのために生じる愛情が家庭的な愛であり、それ以外では家庭的な愛とは五つの感覚的な欲望への執着を指す。結合した味の感覚とは、愛に結合した快い感覚を通じてである。一つの言葉で、家庭的な愛という言葉で。

Tathevāti mocanassādacetanāya eva. Pubbabhāge mocanassādavasena katappayogaṃ avijahitvāva sayitattā **‘‘sace pana…pe… saṅghādiseso’’**ti vuttaṃ. Puna suddhacitte uppanne tassa payogassa paṭippassaddhattā **‘‘suddhacitto…pe… anāpattī’’**ti vuttaṃ. Jagganatthāyāti dhovanatthāya. Anokāsanti aṅgajātappadesaṃ.

同様に、解放の味の心の働きと同様である。解放の味の感覚によって前段階で行われた行為を離れずに寝ていたために、「もし…(略)…集団によるもの」と言われた。再び清らかな心に生じたとき、その行為が静まったために、「清らかな心…(略)…罪過なし」と言われた。洗うために、というのは、洗うためである。場所がない、というのは、体の部分を指す。

263-264. Gehassitakāmavitakkanti pañcakāmaguṇasannissitaṃ kāmavitakkaṃ. Vatthiṃ daḷhaṃ gahetvāti aṅgajātassa agge passāvaniggamanaṭṭhāne cammaṃ daḷhaṃ gahetvā. Nimitte upakkamābhāvato ‘‘mocanassādādhippāyassapi mutte anāpattī’’ti vuttaṃ.

263-264。家庭的な欲望の思いとは、五つの感覚的な欲望に依存した欲望の思いである。膀胱をしっかりと掴んで、というのは、体の部分の前端の排泄口の皮膚をしっかりと掴んで、ということである。印がないために策略がないことから、「解放の味についての意図であっても、解放されれば罪過なし」と言われた。

265. ‘‘Ehi me tvaṃ, āvuso, sāmaṇerāti āṇattiyā aññena katopi payogo attanāva kato nāma hotīti katvā āpatti vuttā. Yadi pana anāṇatto sayameva karoti, aṅgapāripūriyā abhāvato anāpattī’’ti vadanti. Suttasāmaṇeravatthusmiṃ asucimhi muttepi aṅgajātassa gahaṇapaccayā dukkaṭaṃ vuttaṃ, na pana muttapaccayā.

265。「さあ、友よ、あなたは沙弥です」という命令によって、他人が行ったものであっても、自分で行ったものとみなされるために、罪過が語られた。もし命令されずに自分で行った場合、体の部分が満たされないため、罪過はない、と言うのである。沙弥の物語で、不浄なものが解放されても、体の部分を掴むことが原因で、軽罪が語られたが、解放が原因ではない。

266. Kāyatthambhanavatthusmiṃ calanavasena yathā aṅgajātepi upakkamo sambhavati, tathāpi vijambhitattā āpatti vuttā. ‘‘Pacchato vā’’ti vacanato ubhosu passesu kaṭiyaṃ ūruppadesopi gahitoyevāti daṭṭhabbaṃ, tasmā ubhosupi passesu ṭhatvā imasmiṃ okāse nimittanti upanijjhāyantassapi āpattiyeva. ‘‘Aṅgajāta’’nti vacanato nimittanti passāvamaggova vutto. Ummīlananimīlanavasena pana na kāretabboti ummīlananimīlanappayogavasaena āpattibhedo na kāretabboti attho. Anekakkhattumpi ummīletvā nimīletvā upanijjhāyantassa ekameva dukkaṭanti vuttaṃ hoti. Akkhīni avipphandetvā abhimukhaṃ sampattassa mātugāmassa nimittolokanepi āpattiyevāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Dārudhītalikalepacittānaṃ aṅgajātupanijjhānepi dukkaṭa’’nti vadanti.

266。体の拘束の場所で、動きのために、体の部分にも策略が生じうるが、伸びているために、罪過が語られた。「後ろから」という言葉から、両方の側面で腰や腿の部分も掴まれたと見なされるべきである。それゆえ、両方の側面からこの場所に印であると考えても、罪過である。「体の部分」という言葉から、印とは尿の道のことである。開閉によって行ってはならない、というのは、開閉という行為によって罪過の区別をしてはならない、という意味である。何度か開閉して考えても、軽罪は一つである、と言われる。目を瞬きせずに、正面に来た女性に対して、印を見ても罪過であると見なされるべきである。「木や石の表面の化粧」は、体の部分を考えることによっても軽罪となると言う。

267. Pupphāvalīti kīḷāvisesassādhivacanaṃ. Taṃ kīḷantā nadīādīsu chinnataṭaṃ udakena cikkhallaṃ katvā tattha ubho pāde pasāretvā nisinnā papatanti. ‘‘Pupphāvaliya’’ntipi pāṭho. Pavesentassāti dvikammakattā vālikaṃ aṅgajātanti ubhayatthāpi upayogavacanaṃ kataṃ. Vālikanti vālikāyāti attho. Cetanā, upakkamo, muccananti imānettha tīṇi aṅgāni veditabbāni.

267。花の冠とは、遊びの一種の名前である。それを遊びながら、川などの切れた岸辺に、水で泥を作り、そこに両足を広げて座って、落ちる。「花の冠」という読み方もある。挿入するとは、二つの目的のために、砂の体の部分とは、両方にとって使用の言葉が使われている。砂とは、砂のことである。心の働き、策略、解放とは、これら三つの要素が理解されるべきである。

Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

精液放出の戒めの解説が終わる。

2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā

2。体の接触の戒めの解説

269. Dutiye yesu vivaṭesu andhakāro hoti, tāni vivarantoti brāhmaṇiyā saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitukāmo evamakāsi. Tena katassapi vippakārassa attani katattā **‘‘attano vippakāra’’**nti vuttaṃ. Uḷārattatāti uḷāracittatā, paṇītādhimuttatāti vuttaṃ hoti.

269。二つのものが開かれて暗闇がある場合、それらを開く、というのは、バラモン女と体の接触をしようとする者、このように行った。彼によって行われた悪行も自分自身で行ったとみなされるために、「自分自身の悪行」と言われた。偉大な心とは、偉大な心の状態、優れた決意のことである。

270. Otiṇṇoti idaṃ kammasādhanaṃ kattusādhanaṃ vā hotīti tadubhayavasena atthaṃ dassento **‘‘yakkhādīhi viya sattā’’**tiādimāha. Asamapekkhitvāti yathāsabhāvaṃ anupaparikkhitvā, yathā te ratijanakā rūpādayo visayā aniccadukkhāsubhānattākārena avatthitā, tathā apassitvāti vuttaṃ hoti.

270。「落ちた」とは、行為の道具、または行為者であってもよい、その両方の意味で意味を示すために、「鬼などと同じように、生き物」と彼は言った。顧みずに、とは、その本質を十分に調べずに、それらのように、喜びを生じさせる形などが、無常、苦、無我というように、変化しないように、調べずに、ということである。

271. Saññamavelanti sīlamariyādaṃ. Ācāroti ācaraṇaṃ hatthagahaṇādikiriyā. Assāti ‘‘kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti padassa.

戒めの境界とは、戒めの限界である。振る舞いとは、行為、手を繋ぐなどの行為である。これは、「体の接触をしてもよい」という言葉に対してである。

273. Etesaṃ padānaṃ vasenāti āmasanādipadānaṃ vasena. Ito cito ca…pe… sañcopetīti attano hatthaṃ vā kāyaṃ vā tiriyaṃ ito cito ca sañcāreti. ‘‘Kāyato amocetvāvāti vacanato matthakato paṭṭhāya hatthaṃ otārentassa kāyato mocetvā nivatthasāṭakūpari omasantassa thullaccayaṃ, sāṭakato otāretvā jaṅghato paṭṭhāya kāyaṃ omasantassa puna saṅghādiseso’’ti vadanti.

273。これらの言葉の規則に従って、触れるなどの言葉の規則に従って。ここからそこへ…(略)…動かすとは、自分の手を、または体を、横にここからそこへ動かすことである。「体から離さずに」という言葉から、頭から始めて手を離して、衣服の上から撫でる場合は軽罪、衣服から離して、腿から始めて体を撫でる場合は再び集団によるもの、と言う。

Dvādasasupi āmasanādippayogesu ekekasmiṃ payoge kāyato amocite ekekāva āpatti hotīti āha **‘‘mūlaggahaṇameva pamāṇa’’**nti. Idañca ekena hatthena kāyaṃ gahetvā itarena hatthena kāyaparāmasanaṃ sandhāya vuttaṃ. Ekena pana hatthena kāyapaṭibaddhaṃ gahetvā itarena tattha tattha kāyaṃ parāmasato payogagaṇanāya āpatti. Ayaṃ pana saṅghādiseso na kevalaṃ vatthuvaseneva, apica saññāvasenapīti āha **‘‘itthiyā itthisaññissa saṅghādiseso’’**ti. Pāḷiyaṃ tiracchānagato ca hotīti ettha tiracchānagatitthiyā tiracchānagatapurisassa ca gahaṇaṃ veditabbaṃ.

十二の触れるなどの行為において、それぞれ一つの行為で体から離さずに、それぞれ一つの罪過がある、と彼は言った。「根元を掴むことだけが基準」と。これは、片方の手で体を掴み、もう片方の手で体を触ることを指して言った。片方の手で体に繋がったものを掴み、もう片方の手でそこに触れる場合は、行為の数によって罪過がある。これは集団によるものだけであり、対象によるだけでなく、認識によるものでもある、と彼は言った。「女性の、女性であるという認識で、集団によるもの」と。経典では、畜生も、というのは、畜生の女性、畜生の男性も含まれると理解されるべきである。

Samasārāgoti kāyasaṃsaggarāgena ekasadisarāgo. Purimanayenevāti rajjuvatthādīhi parikkhipitvā gahaṇe vuttanayena. Puna purimanayenevāti samasārāgo vutto. Anantaranayenevāti kāyapaṭibaddhaāmasananayena. Veṇiggahaṇena lomānampi saṅgahitattā lomānaṃ phusanepi saṅghādiseso vutto. Idāni vuttamevatthaṃ pakāsetukāmo **‘‘upādinnakena hī’’**tiādimāha.

同じような欲望とは、体の接触の欲望と同じような欲望である。以前の方法で、というのは、まっすぐな服などで囲んで掴む場合に述べた方法で。再び以前の方法で、というのは、同じような欲望が述べられている。次の方法で、というのは、体に繋がったものを触る方法で。衣を掴むことによって毛も掴まれたために、毛に触れても集団によるもの、と言われた。今、述べたことを明らかにしようとして、「掴まれたもので」と彼は言った。

Yathāniddiṭṭhaniddeseti yathāvuttakāyasaṃsagganiddese. Tenāti tena yathāvuttakāraṇena. Saññāya virāgitamhīti saññāya viraddhāya. Liṅgabyattayena ‘‘virāgitamhī’’ti vuttaṃ. Imaṃ nāma vatthunti imasmiṃ sikkhāpade āgataṃ sandhāya vadati. Aññampi yaṃ kiñci vatthuṃ sandhāya vadatītipi keci. Sārattanti kāyasaṃsaggarāgena sārattaṃ. Virattanti kāyasaṃsaggarāgarahitaṃ mātubhaginīādiṃ sandhāya vadati. ‘‘Virattaṃ gaṇhissāmī’’ti virattaṃ gaṇhi, dukkaṭanti mātupemādivasena gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ.

述べられた指示のように、というのは、述べられた体の接触の指示のように。それによって、というのは、その述べられた理由によって。認識が失われたとき、というのは、認識が失われたとき。性別の区別によって、「失われた」と言われた。この戒めの対象とは、この戒めに現れる対象を指して言う。他の対象を指して言う者もいる。執着しているとは、体の接触の欲望に執着していることである。執着していないとは、体の接触の欲望から離れている母や姉などを指して言う。「執着していないものを掴む」という場合、執着していないものを掴めば、軽罪である、というのは、母への愛などのために掴む場合は軽罪である、と言われる。

Imāya pāḷiyā sametīti sambandho. Kathaṃ sametīti ce? Yadi hi ‘‘itthiyā kāyapaṭibaddhaṃ gaṇhissāmī’’ti citte uppanne itthisaññā virāgitā bhaveyya, kāyapaṭibaddhaggahaṇe thullaccayaṃ vadantena bhagavatā ‘‘itthī ca hoti itthisaññī cā’’ti na vattabbaṃ siyā, vuttañca, tasmā ‘‘itthiyā kāyapaṭibaddhaṃ gaṇhissāmī’’ti kāyaṃ gaṇhantassa itthisaññā virāgitā nāma na hotīti ‘‘kāyapaṭibaddhaṃ gaṇhissāmīti kāyaṃ gaṇhanto yathāvatthukameva āpajjatī’’ti mahāsumattherena vuttavādo imāya pāḷiyā sameti. Yo panettha ‘‘satipi itthisaññāya kāyapaṭibaddhaṃ gaṇhantassa gahaṇasamaye ‘kāyapaṭibaddhaṃ gaṇhissāmī’ti saññaṃ ṭhapetvā ‘itthiṃ gaṇhāmī’ti saññāya abhāvato vatthusaññānaṃ bhinnattā ayutta’’nti vadeyya, so pucchitabbo ‘‘kiṃ kāyapaṭibaddhaṃ vatthādiṃ gaṇhanto itthiyā rāgena gaṇhāti, udāhu vatthādīsu rāgenā’’ti. Yadi ‘‘vatthādīsu rāgena gaṇhātī’’ti vadeyya, itthiyā kāyapaṭibaddhaṃ ahutvā aññattha ṭhitaṃ vatthādiṃ gaṇhantassapi thullaccayaṃ siyā, tasmā itthī itthisaññā sārattabhāvo gahaṇañcāti aṅgapāripūrisabbhāvato mahāsumattheravādova yuttavādo. Aṭṭhakathāvinicchayehi ca sametīti etthāpi ayamadhippāyo – yadi saññāvirāgena virāgitaṃ nāma siyā, ‘‘sambahulā itthiyo bāhāhi parikkhipitvā gaṇhāmī’’ti evaṃsaññissa ‘‘majjhagatitthiyo kāyapaṭibaddhena gaṇhāmī’’ti evarūpāya saññāya abhāvato majjhagatānaṃ vasena thullaccayaṃ na siyā, evaṃ santepi aṭṭhakathāya thullaccayassa vuttattā saññāvirāgena virāgitaṃ nāma na hotīti ayamattho siddhoyevāti. Nīlena duviññeyyasabhāvato kāḷitthī vuttā.

この経典と一致する、というのは、関係である。どのように一致するのか、というと、もし「女性の体に繋がったものを掴もう」という思いが生じ、女性であるという認識が失われた場合、体に繋がったものを掴むことに対して軽罪を言う仏陀は、「女性であり、女性であるという認識がある」と言ってはならないはずである。言われたので、女性の体に繋がったものを掴もうとして体を掴む場合、女性であるという認識は失われない、と「体に繋がったものを掴む者が、その通りに罪過を犯す」と偉大な賢者が言った言葉は、この経典と一致する。もし「女性であるという認識があっても、体に繋がったものを掴む者が、掴む時に『体に繋がったものを掴もう』という認識を保ち、『女性を掴もう』という認識がないために、対象の認識が異なるので不適切だ」と言う者がいた場合、彼は問われるべきである。「体に繋がったものを掴む者は、女性への愛で掴むのか、それとも対象への愛で掴むのか?」と。もし「対象への愛で掴む」と言うなら、女性の体に繋がったものではなく、別の場所にある対象を掴む場合にも軽罪があるはずである。それゆえ、女性であり、女性であるという認識があり、執着していること、そして掴むこと、これらが要素を満たすため、偉大な賢者の言葉が正しい言葉である。注釈の決定とも一致する。ここでもこの意味である。もし認識の喪失によって失われたと言うなら、「多くの女性が腕で抱きしめて掴もう」という認識を持つ者に、「中央の女性を体に繋がったもので掴もう」という認識がないために、中央の女性に対して軽罪はないはずである。それでも注釈で軽罪が語られているので、認識の喪失によって失われたということはない、この意味は証明されるはずである。青いので理解しにくい本質から、黒い女性と言われた。

279. Sevanādhippāyoti phassasukhasevanādhippāyo. Itthiyā kāyena bhikkhussa kāyapaṭibaddhāmasanavārepi phassaṃ paṭivijānātīti idaṃ attano kāyapaṭibaddhāmasanepi kāyasambandhasabhāvato vuttaṃ. Etthāti nissaggiyena nissaggiyavāre. Mokkhādhippāyoti ettha paṭhamaṃ kāyasaṃsaggarāge satipi pacchā mokkhādhippāyassa anāpatti.

279。愛欲の意図とは、接触の快楽を愛欲する意図である。女性の体で、比丘の体に繋がったものを触る場合にも、接触を認識する、というのは、自分自身の体に繋がったものを触る場合でも、体の繋がりという本質から言ったのである。ここで、というのは、放棄すべき戒めの放棄すべき場合である。解放の意図とは、ここで最初の体の接触の欲望があっても、後に解放の意図があれば罪過はない。

281. Pāripanthikāti vilumpanikā, antarāyikāti vuttaṃ hoti. Nadīsotena vuyhamānaṃ mātaranti ukkaṭṭhaparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ, aññāsupi pana itthīsu kāruññādhippāyena mātari vuttanayena paṭipajjantassa nevatthi dosoti vadanti. ‘‘Mātara’’nti vuttattā aññāsaṃ na vaṭṭatīti vadantāpi atthi. Tiṇaṇḍupakanti hirīverādimūlehi katacumbaṭakaṃ. Tālapaṇṇamuddikanti tālapaṇṇehi kataaṅgulimuddikaṃ. Parivattetvāti attano nivāsanapārupanabhāvato apanetvā, cīvaratthāya apanāmetvāti vuttaṃ hoti. Cīvaratthāya pādamūle ṭhapeti, vaṭṭatīti idaṃ nidassanamattaṃ, paccattharaṇavitānādiatthampi vaṭṭatiyeva, pūjādiatthaṃ tāvakālikampi gahetuṃ vaṭṭati.

281。障害とは、妨害する者、邪魔する者、という意味である。川の流れに流される母とは、極端な例を示すために言った。他の女性に対しても慈悲の意図で母に対して行うように、罪はない、と言うのである。「母」と言われたので、他には当てはまらない、と言う者もいる。草の束とは、ヒリベラなどの根で作った草履である。 Талapaṇṇamuṭṭikaとは、 Талapaṇṇamで作った指輪である。巻き直すとは、自分の衣服を脱ぎ、それを取る、衣のために取る、という意味である。衣のために足元に置く、それでよい、敷物や天蓋のためにもそれでよい、供養などのために一時的に取ることもそれでよい。

Itthisaṇṭhānena katanti ettha heṭṭhimaparicchedato pārājikavatthubhūtatiracchānagatitthīnampi anāmāsabhāvato tādisaṃ itthisaṇṭhānena kataṃ tiracchānagatarūpampi anāmāsanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Bhikkhunīhi paṭimārūpaṃ āmasituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti ācariyā. Itthirūpāni dassetvā kataṃ vatthañca paccattharaṇañca bhittiñca itthirūpaṃ anāmasitvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Bhinditvāti ettha hatthena aggahetvāva kenacideva daṇḍādinā bhinditabbaṃ. Ettha ca ‘‘anāmāsampi hatthena aparāmasitvā daṇḍādinā kenaci bhindituṃ vaṭṭatī’’ti idha vuttattā ‘‘paṃsukūlaṃ gaṇhantena mātugāmasarīrepi satthādīhi vaṇaṃ katvā gahetabba’’nti vuttattā ca gahitamaṇḍūkasappiniṃ daṇḍādīhi nippīḷetvā maṇḍūkaṃ vissajjāpetuṃ vaṭṭati.

これは、下層の区別から、パーラージカの対象となる動物界の女性であっても、触れていないという事実から、そのような動物界の姿も触れていないと理解すべきである。「比丘尼たちに、仏像に触れることは許される」と、師たちは言う。女性の姿を描いて作られた衣も、敷物も、壁も、女性の姿に触れずに取ることは許される。「砕く」とは、手で掴まずに、棒などで砕くことである。ここで、「触れていないものでも、手で掴まずに、棒などで砕くことは許される」と述べられていることから、「パンスクラー(清浄な衣)を取る者が、母親の身体にさえ、刀などで傷をつけて取らなければならない」と述べられていることからも、取ったカエルを棒などで潰してカエルを解放することは許される。

Maggaṃ adhiṭṭhāyāti magge gacchāmīti evaṃ maggasaññī hutvāti attho. Kīḷantenāti idaṃ gihisantakaṃ sandhāya vuttaṃ, bhikkhusantakaṃ pana yena kenaci adhippāyena anāmasitabbameva durupaciṇṇabhāvato. Tālapanasādīnīti cettha ādi-saddena nāḷikeralabujatipusaalābukumbhaṇḍapussaphalaeḷālukaphalānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Yathāvuttaphalānaṃyeva cettha kīḷādhippāyena āmasanaṃ na vaṭṭatī’’ti vuttattā pāsāṇasakkharādīni kīḷādhippāyenapi āmasituṃ vaṭṭati.

道に依って立つとは、道を行くということで、道だと認識して、という意味である。「遊ぶ」とは、これは在家信者のことを指して言われた。比丘のものは、どのような理由であれ、適切に扱わないようにすべきである。タラ、パンナなどの果物とは、ここで「などの」という言葉で、ナリケラ、ブジャティプサ、サラブカ、クンバンダ、プサ、フェララカなどの果物が含まれると理解すべきである。「述べられている果物だけで、遊ぶ目的で触れることは許されない」と述べられていることから、石や砂利なども、遊ぶ目的であっても触れることは許される。

Muttāti hatthikumbhajādikā aṭṭhavidhā muttā. Tathā hi hatthikumbhaṃ, varāhadāṭhaṃ, bhujaṅgasīsaṃ, valāhakaṃ, veḷu, macchasiro, saṅkho, sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha hatthikumbhajā pītavaṇṇā pabhāvihīnā. Varāhadāṭhajā varāhadāṭhavaṇṇāva. Bhujaṅgasīsajā nīlādivaṇṇā suvisuddhā vaṭṭalā. Valāhakajā ābhāsūrā dubbibhāgarūpā rattibhāge andhakāraṃ viddhamantiyo tiṭṭhanti, devūpabhogā eva ca honti. Veḷujā karakaphalasamānavaṇṇā na ābhāsūrā, te ca veḷū amanussagocare eva padese jāyanti. Macchasirajā pāṭhīnapiṭṭhisamaānavaṇṇā vaṭṭalā laghavo ca honti pabhāvihīnā ca, te ca macchā samuddamajjheyeva jāyanti. Saṅkhajā saṅkhaudaracchavivaṇṇā kolaphalappamāṇāpi honti pabhāvihīnāva. Sippijā pabhāvisesayuttā honti nānāsaṇṭhānā. Evaṃ jātito aṭṭhavidhāsu muttāsu yā macchasaṅkhasippijā, tā sāmuddikā. Bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikā honti, itarā asāmuddikā. Yasmā bahulaṃ sāmuddikāva muttā loke dissanti, tatthāpi sappijāva, itarā kadāci kāci, tasmā sammohavinodaniyaṃ ‘‘muttāti sāmuddikā muttā’’ti vuttaṃ.

真珠とは、象の額、猪の牙、蛇の頭、雲、竹、魚の頭、貝、扇貝の8種類の真珠である。すなわち、象の額から出たもの、猪の牙から出たもの、蛇の頭から出たもの、雲から出たもの、竹から出たもの、魚の頭から出たもの、貝から出たもの、扇貝から出たもの、という8種類の真珠がある。そのうち、象の額から出たものは、黄色で光沢がない。猪の牙から出たものは、猪の牙の色である。蛇の頭から出たものは、青などの色で、非常に清らかで丸い。雲から出たものは、輝いていて、形が整っていない。夜には暗闇を払うように輝いている。神々が使用するものと同じである。竹から出たものは、カブラの果物と同じ色で、輝いていない。そして、それらの竹は、人間がいない場所でしか生まれない。魚の頭から出たものは、魚の背中と同じ色で、丸く、軽く、光沢がない。それらの魚は、海の真ん中でしか生まれない。貝から出たものは、貝殻の表面のような色で、コラの実ほどの大きさでも、光沢がない。扇貝から出たものは、光沢があり、様々な形をしている。このように生まれた8種類の真珠のうち、魚、貝、扇貝から出たものは、海で取れるものである。蛇の頭から出たものも、一部は海で取れるものがあるが、他は海で取れないものである。なぜなら、海で取れる真珠が世間では多く見られ、その中でも良質なものが多く、他は稀にしか見られないからである。そのため、『サモハヴィノダニ』では、「真珠とは、海で取れる真珠」と述べられている。

Maṇīti ṭhapetvā veḷuriyādike seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilāpaṇḍusilāsetasilādibhedā sabbāpi silā. Rajatanti kahāpaṇādikaṃ vuttāvasesaṃ ratanasammataṃ. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Bhaṇḍamūlatthāyāti pattacīvarādibhaṇḍamūlatthāya. Kuṭṭharogassāti nidassanamattaṃ, tāya vūpasametabbassa yassa kassaci rogassatthāyapi vaṭṭatiyeva. ‘‘Bhesajjatthañca adhiṭṭhāyeva muttā vaṭṭatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Ākaramuttoti ākarato muttamatto. ‘‘Bhaṇḍamūlatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti iminā ca āmasitumpi vaṭṭatīti dasseti. Pacitvā katoti kācakārehi pacitvā kato.

宝石とは、ベリリアなどを除いた、光沢のあるものなど、すべての宝石のことである。ベリリアとは、竹のような色の宝石である。貝とは、海で取れる貝である。石とは、黒石、白石、青石など、すべての石のことである。銀とは、貨幣など、宝とみなされるものすべてである。黄金とは、金のことである。ルビーとは、赤い宝石のことである。サファイアとは、まだら模様の宝石のことである。道具の代金としてとは、鉢や衣などの道具の代金としてである。クッタル病とは、病気のことである。その病気を治すためであれば、どのような病気であっても、許される。「薬のためであれば、依拠して真珠を取ることは許される」と、3つの箇所で述べられている。鉱山から出た真珠とは、鉱山から出た真珠のことである。「道具の代金として受け取ることは許される」ということから、触れることも許されることを示している。「加工して作った」とは、道具で加工して作ったことである。

Dhotaviddho ca ratanamissoti alaṅkāratthaṃ kañcanalatādiṃ dassetvā kato ratanakhacito dhotaviddho anāmāso. Dhotaviddho ca ratanamisso cāti visuṃ vā padaṃ sambandhitabbaṃ. Pānīyasaṅkhoti iminā ca saṅkhena katapānīyabhājanapidhānādisamaṇaparikkhāropi āmasituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Sesanti ratanamissaṃ ṭhapetvā avasesaṃ. Muggavaṇṇaṃyeva ratanasammissaṃ karonti, na aññanti āha **‘‘muggavaṇṇāvā’’**ti, muggavaṇṇā ratanamissāva na vaṭṭatīti vuttaṃ hoti. Sesāti ratanasammissaṃ ṭhapetvā avasesā muggavaṇṇā nīlasilā.

磨いて装飾した宝とは、金鎖などの装飾品を描いて作られた、磨いて装飾した宝は、触れてはならない。磨いて装飾した宝と、宝が混ざったものとは、それぞれ独立した言葉として繋げてもよい。水の貝とは、これにより、貝で作られた水の器の蓋なども、触れることは許されると証明された。残りはとは、宝が混ざったものを除いた残りである。ムッガの色だけを宝と混ぜるが、他は混ぜないと師は言う。「ムッガの色だけ」とは、宝と混ざったムッガの色は許されないという意味である。残りはとは、宝と混ざったものを除いた、残りのムッガの色と青い石のことである。

Bījato paṭṭhāyāti dhātupāsāṇato paṭṭhāya. Suvaṇṇacetiyanti dhātukaraṇḍakaṃ. Paṭikkhipīti ‘‘dhātuṭṭhapanatthāya gaṇhathā’’ti avatvā ‘‘tumhākaṃ gaṇhathā’’ti pesitattā paṭikkhipi. Suvaṇṇabubbuḷakanti suvaṇṇatārakaṃ. ‘‘Keḷāpayitunti ito cito ca sañcārantehi āmasituṃ vaṭṭatī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti cetiyagopakā vā bhikkhū hontu aññe vā, hatthenapi puñchitvā kacavaraṃ apanetuṃ vaṭṭati, malampi pamajjituṃ vaṭṭatiyeva.

種からとは、鉱石からという意味である。黄金の仏塔とは、金属の箱のことである。「拒否した」とは、「仏塔を安置するために取るのだ」と言わずに、「あなたたちのために取るのだ」と指示されたので、拒否した。黄金の泡とは、黄金の星のことである。「遊ぶ」とは、ここでも、動かしながら触ることは許されると、『マハーアタカター』に述べられている。仏塔の埃だけを取ることは許されるとは、仏塔の守護者であれ、他の者であれ、手で拭って埃を取り除くことは許される。汚れを払うことも許される。

Ārakūṭalohanti kittimalohaṃ. Tīṇi hi kittimalohāni kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti. Tattha tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ, sīsatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ, pakatirasatambe missetvā kataṃ ārakūṭaṃ. Teneva taṃkaraṇena nibbattattā ‘‘kittimaloha’’nti vuccati. ‘‘Jātarūpagatikamevāti vuttattā ārakūṭaṃ suvaṇṇasadisameva āmasituṃ na vaṭṭati, aññaṃ pana vaṭṭatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘ārakūṭaṃ anāmasitabbato jātarūpagatikamevāti vuttaṃ, tasmā ubhayampi jātarūpaṃ viya āmasituṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Paṭhamaṃ vuttoyeva ca attho gaṇṭhipadakārehi adhippeto. Paṭijaggituṃ vaṭṭatīti senāsanapaṭibaddhattā vuttaṃ.

アラクータの金属とは、真鍮のことである。真鍮には3種類ある。カンサの金属、ヴァッタの金属、アラクータである。そのうち、3つの金属を混ぜて作ったものをカンサの金属、鉛を混ぜて作ったものをヴァッタの金属、自然の灰を混ぜて作ったものをアラクータという。それゆえ、その作り方によって「真鍮」と呼ばれる。「黄金の部類である」と述べられているので、アラクータは金に似ているため、触れることは許されない。しかし、他は許されると、3つの箇所で述べられている。一部の学者は、「アラクータは触れてはならないものであるから、黄金の部類であると述べられている。それゆえ、どちらも金のように触れてはならない」と言う。最初に述べられた意味が、ガンティパダの学者の意図するところである。「世話をすることは許される」とは、僧房に付属していることによって許されると述べられている。

Sāmikānaṃ pesetabbanti sāmikānaṃ sāsanaṃ pesetabbaṃ. Bhinditvāti hatthena aggahetvā aññena yena kenaci bhinditvā. Bherisaṅghāṭoti saṅghaṭitacammabherī. Vīṇāsaṅghāṭoti saṅghaṭitacammavīṇā. Cammavinaddhānaṃ bherivīṇānametaṃ adhivacanaṃ. Tucchapokkharanti avinaddhacammaṃ bheripokkharaṃ vīṇāpokkharañca. Āropitacammanti bheriādīnaṃ vinaddhanatthāya mukhavaṭṭiyaṃ āropitacammaṃ tato uddharitvā visuṃ ṭhapitacammañca. Onahituṃ vāti bheripokkharādīni cammaṃ āropetvā vinandhituṃ. Onahāpetuṃ vāti tatheva aññehi vinandhāpetuṃ. Pārājikappahonakakāleti akuthitakāle.

主人のためにとは、主人の命令を伝えることである。「砕く」とは、手で掴まずに、他のもので砕くことである。太鼓の集まりとは、組み立てられた革製の太鼓である。弦楽器の集まりとは、組み立てられた革製の弦楽器である。革で張られた太鼓や弦楽器の別称である。空の鼓面とは、張られていない革製の太鼓や弦楽器の鼓面である。張られた革とは、太鼓などの革が破れた場合に、その上に張られた革。それを剥がして別に置かれた革のことである。張ることはとは、太鼓の鼓面などに革を張り、鳴らすことである。張らせることはとは、同じように他の者に鳴らせさせることである。パーラージカに該当する時とは、煩悩が乱れた時である。

282. Saṅkamādi bhūmigatikattā na kāyapaṭibaddhaṭṭhāniyanti dukkaṭaṃ vuttaṃ. Ekapadikasaṅkamoti khuddakasetu. Sakaṭamaggasaṅkamoti sakaṭamaggabhūto mahāsetu. Ṭhānā cāletunti rajjuṃ ṭhānā cāletuṃ. Paṭicchādetabbāti apanetabbā. Manussitthī, itthisaññitā, kāyasaṃsaggarāgo, tena rāgena vāyāmo, hatthaggāhādisamāpajjananti imānettha pañca aṅgāni.

282. 移動する場所にあるため、身体に結びついたものではないため、罪は犯したと述べられている。片足で渡る橋とは、小さな橋である。車道の橋とは、車道となった大きな橋である。「場所を動かす」とは、綱を場所から動かすことである。「覆う」とは、取り除くべきである。人間の女性、女性の印、身体の接触への欲情、その欲情による努力、手を取るなどの境地、これら5つの要素がここに該当する。

Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

身体接触の戒めの説明、完了。

3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā

3.不浄な言葉の戒めの説明

283. Tatiye uttarapadalopena chinnaottappā ‘‘chinnikā’’ti vuttāti āha **‘‘chinnikāti chinnaotappā’’**ti.

283. 第3の「uttarapada」の省略により、「chinnaottappa」と述べられていると、「chinnaikāとは、chinnaottappa」と述べている。

285. Yathā yuvā yuvatinti etena obhāsane nirāsaṅkabhāvaṃ dasseti. Methunupasañhitāhīti idaṃ duṭṭhullavācāya sikhāppattalakkhaṇadassanaṃ. Itthilakkhaṇenāti vuttamatthaṃ vivarituṃ **‘‘subhalakkhaṇenā’’**ti vuttaṃ. Na tāva sīsaṃ etīti ‘‘itthilakkhaṇena samannāgatāsī’’tiādinā vaṇṇabhaṇanaṃ saṅghādisesāpattijanakaṃ hutvā matthakaṃ na pāpuṇāti. Vaṇṇabhaṇanañhi yenākārena bhaṇantassa saṅghādiseso hoti, tenākārena bhaṇantassa sikhāppattaṃ nāma hoti. ‘‘Itthilakkhaṇena samannāgatāsītiādikaṃ pana duṭṭhullavācassādarāgavasena bhaṇantassa dukkaṭa’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

285. 若い男が若い女と言うように、これにより、輝かせることで、ためらいのない状態を示す。性的な接触を伴うとは、これは不浄な言葉の結びつきの性質を示す。「女性の印」と述べられた意味を説明するために、「美しい印」と述べられている。頭に達しないとは、「女性の印を備えた」などの言葉で説明しても、罪を生じさせることはない。説明は、どのような場合に説明すれば僧伽梨師(sanghādisesa)の罪になるか、その場合に達する。しかし、「女性の印を備えた」などの言葉は、不浄な言葉への執着心から話す者にとっては、罪になると『ガンティパダ』に述べられている。

Ekādasahi padehi aghaṭite sīsaṃ na etīti ‘‘animittāsī’’tiādīhi ekādasahi padehi aghaṭite avaṇṇabhaṇanaṃ sīsaṃ na eti, avaṇṇabhaṇanaṃ nāma na hotīti vuttaṃ hoti. Ghaṭitepīti ekādasahi padehi avaṇṇabhaṇane ghaṭitepi. Imehi tīhi ghaṭiteyeva saṅghādisesoti ‘‘sikharaṇī’’tiādīhi tīhiyeva padehi avaṇṇabhaṇane ghaṭiteyeva saṅghādiseso passāvamaggassa niyatavacanattā accoḷārikattā ca. Animittāsītiādīhi pana aṭṭhahi padehi ghaṭite kevalaṃ avaṇṇabhaṇanameva sampajjati, na saṅghādiseso, tasmā tāni thullaccayavatthūnīti keci. Akkosanamattattā dukkaṭavatthūnīti apare. Paribbājikāvatthusmiṃ viya thullaccayamevettha yuttataraṃ dissati. Kuñcikapaṇālimattanti kuñcikāchiddamattaṃ.

11の言葉で飾られていない場合は、頭に達しない。「印がない」などの11の言葉で飾られていない場合の否定的な説明は、頭に達しない。つまり、否定的な説明にはならないということである。飾られた場合でもとは、11の言葉で飾られた場合でも。これら3つで飾られた場合にのみ僧伽梨師(sanghādisesa)となる。「sikharaṇī」などの3つの言葉で否定的に説明された場合にのみ、僧伽梨師(sanghādisesa)となる。これは、踊りの道に定められているからであり、過度に重いためである。「印がない」などの8つの言葉で飾られた場合は、単なる否定的な説明になるだけで、僧伽梨師(sanghādisesa)にはならない。それゆえ、それらは重い罪の対象ではないと、一部の学者は言う。罵倒するだけなので、罪の対象であると、他の学者は言う。比丘尼の対象の場合と同様に、重い罪の対象であると、ここがより適切であると思われる。鍵穴の縁とは、鍵穴の縁のことである。

286-287. Garukāpattinti bhikkhuniyā kāyasaṃsagge pārājikāpattiṃ sandhāya vadati. Hasanto hasantoti sabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Ahasantopi vācassādarāgena punappunaṃ vadati, āpattiyeva. Kāyacittatoti hatthamuddāya obhāsantassa kāyacittato samuṭṭhāti.

286-287. 重い罪とは、比丘尼の身体の接触におけるパーラージカの罪を指して言う。笑いながら笑うとは、自然な状態を示すために言われた。笑っていなくても、執着心から繰り返し話せば、罪になる。身体と心からとは、手を握って輝かせるとき、身体と心から生じる。

288. Tasmā dukkaṭanti appaṭivijānanahetu dukkaṭaṃ, paṭivijānantiyā pana akhettapadattā thullaccayena bhavitabbaṃ. Teneva paribbājikāvatthusmiṃ paṭivijānantiyā thullaccayaṃ vakkhati.

288. それゆえ、罪とは、認識しないことによる罪である。認識している場合は、罪の対象とならないため、重い罪になるはずである。それゆえ、比丘尼の対象の場合でも、認識している場合は重い罪になると言われる。

289. Asaddhammaṃ sandhāyāhāti ‘‘vāpita’’nti imassa bījanikkhepavacanattā vuttaṃ. Saṃsīdatīti vahati pavattati. Atha vā saṃsīdatīti saṃsīdissati. Manussitthī, itthisaññitā, duṭṭhullavācassādarāgo, tena rāgena obhāsanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni.

289. 不善法を指して言うとは、「蒔かれた」という言葉の種を蒔くという意味で言われている。流れるとは、運ばれる、続くという意味である。あるいは、流れるとは、流れるだろうという意味である。人間の女性、女性の印、不浄な言葉への執着心、その欲情による輝かせ方、その瞬間の認識、これら5つの要素がここに該当する。

Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

不浄な言葉の戒めの説明、完了。

4. Attakāmapāricariyasikkhāpadavaṇṇanā

4.自己の欲望を満たすための世話の戒めの説明

290. Catutthe cīvaranti nivāsanādi yaṃ kiñci cīvaraṃ. Piṇḍapātanti yo koci āhāro. So hi piṇḍolyena bhikkhuno patte patanato tattha tattha laddhabhikkhānaṃ piṇḍānaṃ pāto sannipātoti vā piṇḍapātoti vuccati. Senāsananti sayanañca āsanañca. Yattha hi vihārādike seti nipajjati āsati nisīdati, taṃ senāsanaṃ. Pati eti etasmāti paccayoti āha **‘‘patikaraṇaṭṭhena paccayo’’**ti. Rogassa patiayanaṭṭhena vā paccayo, paccanīkagamanaṭṭhenāti attho, vūpasamanatthenāti vuttaṃ hoti. Dhātukkhobhalakkhaṇassa hi taṃhetukadukkhavedanālakkhaṇassa vā rogassa paṭipakkhabhāvo patiayanaṭṭho. Yassa kassacīti sappiādīsu yassa kassaci. Sappāyassāti hitassa vikāravūpasamenāti adhippāyo. Bhisakkassa kammaṃ tena vidhātabbato, tenāha **‘‘anuññātattā’’**ti. Nagaraparikkhārehīti nagaraṃ parivāretvā rakkhaṇakehi. Āvāṭaparikkhepo parikhā uddāpo pākāro esikā paligho pākāramatthakamaṇḍalanti satta nagaraparikkhārāti vadanti. Setaparikkhāroti suvisuddhasīlālaṅkāro. Ariyamaggo hi idha ‘‘ratho’’ti adhippeto. Tassa ca sammāvācādayo alaṅkāraṭṭhena ‘‘parikkhāro’’ti vuttā. Cakkavīriyoti vīriyacakko. Jīvitaparikkhārāti jīvitassa pavattikāraṇāni. Samudānetabbāti sammā uddhaṃ uddhaṃ ānetabbā pariyesitabbā. Parivāropi hoti antarāyānaṃ parito vāraṇato, tenāha – **‘‘jīvita…pe… rakkhaṇato’’**ti. Tattha antaranti vivaraṃ, okāsoti attho. Rakkhaṇatoti verikānaṃ antaraṃ adatvā attano sāmīnaṃ parivāretvā ṭhitasevakā viya rakkhaṇato. Assāti jīvitassa. Kāraṇabhāvatoti cirappavattiyā kāraṇabhāvato. Rasāyanabhūtañhi bhesajjaṃ sucirampi kālaṃ jīvitaṃ pavattetiyeva.

290. 第4の衣とは、下着など、どのような衣であれ。托鉢とは、どのような食べ物であれ。それは、托鉢の器に落ちることから、または、そこで得られた食べ物が集まることから、托鉢と呼ばれる。僧房とは、寝ることと座ることである。そこで、僧院などで寝たり座ったりする場所、それが僧房である。「到来する」とは、「到来する理由」という意味である。病気から回復する理由、あるいは、病気に対抗する理由、という意味である。病気を治すためであるということである。どのようなものであれとは、ギーなどのどのようなものであれ。有益なものとは、有益なものの回復を意味する。薬師の仕事であるため、それゆえ「許されている」と言った。街の道具とは、街を囲む守護者たち。堀、囲い、壁、石垣、関所、城壁の頂点、これら7つが街の道具であるとされる。善い道具とは、非常に清らかな戒めの装飾である。聖なる道は、ここで「車」として意図されている。それの正しい言葉などは、装飾として「道具」と述べられている。車輪の努力とは、努力の車輪である。生命の道具とは、生命を維持する理由である。運ぶべきとは、正しく上に運ぶべき、探し求めるべきである。囲むことも、障害を周りから防ぐことから、それゆえ「生命…(中略)…守ること」と言った。その中の障害とは、隙間、余地という意味である。守ることとは、敵に隙間を与えず、自分の主人の周りを囲んで仕える者たちのように守ることである。生命とは、生命のことである。原因であることとは、長く続くことの原因であることである。薬は、薬のように、非常に長く生命を維持するからである。

291. Upacāreti yattha ṭhito viññāpetuṃ sakkoti, tādise. Kāmo ceva hetu ca pāricariyā ca attho. Sesaṃ byañjanantiādīsu pāḷiyaṃ ‘‘attakāma’’nti padaṃ uddharitvā attano kāmaṃ, attano hetuṃ, attano adhippāyaṃ, attano pāricariyanti cattāro atthā padabhājane vuttā. Tesu paṭhame atthavikappe kāmo ca hetu ca pāricariyā ca attho, sesaṃ adhippāyapadamekaṃ byañjanaṃ paṭhamaviggahe tadatthassa asambhavabhāvato niratthakattā. Dutiye pana atthavikappe adhippāyo ca pāricariyā ca attho, kāmo ca hetu cāti sesaṃ padadvayaṃ byañjanaṃ tesaṃ tattha atthābhāvatoti evaṃ cattāri padāni dvinnaṃ viggahānaṃ vasena yojitānīti keci vadanti. Gaṇṭhipade ca ayamevattho vutto. Cūḷamajjhimamahāgaṇṭhipadesu pana ‘‘paṭhamasmiṃ atthavikappe kāmo ca hetu ca pāricariyā ca adhippāyattho, sesaṃ methunadhammasaṅkhātena kāmenātiādi viggahavākyaṃ akkharavivaraṇamattato byañjanamattaṃ. Dutiye atthavikappe adhippāyo ca pāricariyā ca adhippāyattho, sesaṃ attanā kāmitā icchitātiādi viggahavākyaṃ akkharavivaraṇamattato byañjanamatta’’nti evamattho vutto. ‘‘Byañjane ādaraṃ akatvā’’ti vacanato ayamevattho idha yuttataroti viññāyati. Byañjane ādaraṃ akatvāti iminā hi aṭṭhakathāyaṃ vuttaviggahavasena byañjane ādaraṃ akatvāti ayamattho dīpito.

291. 「近接して、伝えようとするときに可能な場所」すなわち、愛欲、原因、世俗的世話のこと。残りは<文字>である、などとパーリに「自己の愛欲」という言葉を抜き出して、「自己の愛欲、自己の原因、自己の意図、自己の世俗的世話」という四つの意味が語義釈に説かれている。それらのうち、第一の意味では、愛欲、原因、世俗的世話が意味であり、残りの「意図」という言葉は、第一の分類では、その意味が存在しないために無意味な文字である。第二の意味では、意図と世俗的世話が意味であり、残りの「愛欲と原因」という二つの言葉は、その場での意味がない文字である、このように四つの言葉が二つの分類法に基づいて組み合わされている、と一部の人は言う。注釈書にもこの意味が説かれている。大・中・小の注釈書では、「第一の意味分類では、愛欲、原因、世俗的世話、意図が意味であり、残りは「男女の道」と呼ばれる愛欲など、文字の解説である。第二の意味分類では、意図と世俗的世話が意図であり、残りは「自己が欲した」など、文字の解説である」とこのように意味が説かれている。<文字>に注意を払わない、という言葉から、ここにはこの意味がより適切であると理解される。<文字>に注意を払わない、という言葉で、注釈書に説かれている分類法に従って<文字>に注意を払わない、というこの意味が示されている。

Idāni yathāvuttamevatthaṃ padabhājanena saṃsanditvā dassetuṃ **‘‘attano kāmaṃ attano hetuṃ attano pāricariyanti hi vutte jānissanti paṇḍitā’’**tiādi āraddhaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘attano hetu’’nti vutte attano atthāyāti ayamattho viññāyati. ‘‘Attano kāmaṃ attano pāricariya’’nti ca vutte kāmena pāricariyāti ayamattho viññāyati. Tasmā attano kāmaṃ attano hetuṃ attano pāricariyanti imehi tīhi padehi attano atthāya kāmena pāricariyā attakāmapāricariyāti ayamatthavikappo vuttoti viññū jānissanti. ‘‘Attano adhippāya’’nti vutte pana adhippāyasaddassa kāmitasaddena samānatthabhāvato attano pāricariyanti imassa ca ubhayaviggahasāmaññato attano icchitakāmitaṭṭhena attakāmapāricariyāti ayamatthavikappo dvīhi padehi dassitoti viññū jānissantīti.

今、先に述べた意味を語義釈で確認しながら示そうとして、「自己の愛欲、自己の原因、自己の世俗的世話」と述べれば、賢者は知るだろう、という言葉から始まっている。これは、「自己の原因」と述べるときには、自己のために、という意味が理解される。「自己の愛欲、自己の世俗的世話」と述べるときには、愛欲による世俗的世話、という意味が理解される。したがって、自己の愛欲、自己の原因、自己の世俗的世話、というこの三つの言葉で、自己のために、愛欲による世俗的世話、すなわち「自己の愛欲による世俗的世話」という意味の分類が説かれている、と賢者は理解するだろう。「自己の意図」と述べるときには、<意図>という言葉が<欲した>という言葉と同じ意味であるため、自己の世俗的世話、というこの両方の分類の共通性から、自己が欲したという愛欲によって、自己の愛欲による世俗的世話、というこの意味の分類が二つの言葉で示されている、と賢者は理解するだろう。

Etadagganti esā aggā. Duṭṭhullavācāsikkhāpade kiñcāpi methunayācanaṃ āgataṃ, tathāpi taṃ duṭṭhullavācassādarāgavasena vuttaṃ, idha pana attano methunassādarāgavasenāti ayaṃ viseso. Vinītavatthūsu ‘‘tena hi bhagini aggadānaṃ dehī’’ti idaṃ attano atthāya vuttanti veditabbaṃ. Manussitthī, itthisaññitā, attakāmapāricariyāya rāgo, tena rāgena vaṇṇabhaṇanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni.

「その中でも最も優れている」とは、これが最も優れているということである。冒涜的な戒律においては、たとえ男女の交わりの懇願が含まれていても、それは冒涜的な言葉への執着のために説かれているが、ここでは自己の男女の交わりへの執着のために説かれている、これが違いである。< vinītavatthūsu >において、「それならば、姉妹よ、最上の施しをしなさい」という言葉は、自己のために説かれている、と理解すべきである。人間の女性、女性であるという認識、自己の愛欲による世俗的世話への執着、その執着による容姿の称賛、その瞬間の理解、これらがここに五つの要素である。

Attakāmapāricariyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

自己の愛欲による世俗的世話の戒律の解説が終わった。

5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā

5. 随意行動の戒律の解説

296. Pañcame paṇḍitassa bhāvo paṇḍiccaṃ, ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Gatimantāti ñāṇagatiyā samannāgatā. Paṇḍitāti iminā sabhāvañāṇena samannāgatatā vuttā, byattāti iminā itthikattabbesu visāradapaññāya. Tenāha **‘‘upāyaññū visāradā’’**ti. Medhāvinīti ṭhānuppattipaññāsaṅkhātāya tasmiṃ tasmiṃ atthakicce upaṭṭhite ṭhānaso taṅkhaṇe eva uppajjanapaññāya samannāgatā. Tenāha **‘‘diṭṭhaṃ diṭṭhaṃ karotī’’**ti. Chekāti yāgubhattasampādanādīsu nipuṇā. Uṭṭhānavīriyasampannāti kāyikena vīriyena samannāgatā, yathā aññā kusītā nisinnaṭṭhāne nisinnāva honti, ṭhitaṭṭhāne ṭhitāva, evaṃ ahutvā vipphārikena cittena sabbakiccaṃ nipphādetīti vuttaṃ hoti. Kumārikāyāti nimittatthe bhummaṃ, hetumhi vā karaṇavacanaṃ. Tenāha **‘‘kumārikāya kāraṇā’’**ti. Āvahanaṃ āvāho, pariggahabhāvena dārikāya gaṇhāpanaṃ, tathā dāpanaṃ vivāho. Tenāha **‘‘dārakassā’’**tiādi.

296.第五の<戒律>における<賢者>のあり方は、<賢明さ>であり、これは<知恵>の別名である。<進む能力がある>とは、知恵の進む能力を備えていること。<賢者>とは、この言葉で、本来の知恵を備えていることを示し、<聡明な>とは、人間の女性としての務めにおいて、優れた知恵を持っていることを示す。それゆえ、「<方法を知る、優れた者>」と言われる。<思慮深い>とは、持続的な知恵と呼ばれる、その都度、その場合に生じる知恵を備えていること。それゆえ、「<見たものは見たままにする>」と言われる。<抜け目がない>とは、粥や食事の準備などにおいて、手際が良いこと。<努力と精力に満ちている>とは、身体的な精力に満ちていること。怠惰な者は座ったままなので、座ったままであり、立ったままの者は立ったままであるように、そうならないように、活発な心で全ての務めを成し遂げる、ということである。<少女の>とは、< निमित(原因)>の意味で<土>、あるいは<原因>を示す<場合>である。それゆえ、「<少女のために>」と言われる。<招くこと>は<招き入れ>、<所有すること>による<娘>の<受け入れ>、同様に<与えること>は<結婚>である。それゆえ、「<子供のために>」などと言われる。

297-298. Bhattapācanaṃ sandhāya randhāpanaṃ vuttaṃ, yassa kassaci pācanaṃ sandhāya pacāpanaṃ vuttaṃ. Duṭṭhuṃ kulaṃ gatā duggatāti imamatthaṃ dassento **‘‘yattha vā gatā’’**tiādimāha. Āharaṇaṃ āhāro. Na upāhaṭanti na dinnaṃ. Kayo gahaṇaṃ, vikkayo dānaṃ. Tadubhayaṃ saṅgaṇhitvā **‘‘vohāro’’**ti vuttaṃ. Maṇḍitapasādhitoti ettha bāhirupakaraṇena alaṅkaraṇaṃ maṇḍanaṃ, ajjhattikānaṃ kesādīnaṃyeva saṇṭhapanaṃ pasādhanaṃ.

297-298. 食事の準備に関して<用意する>と述べられている。誰かのために準備する、という意味で<調理する>と述べられている。<悪しき>家に行けば<貧しい>、というこの意味を示して、「<どこへ行っても>」などと言われる。<運ぶこと>は<食事>である。<運ばない>とは、<与えられない>ことである。<身体>は<受け取ること>、<売ること>は<与えること>である。それら両方を合わせて<商取引>と言われる。<装飾された><美しくされた>とは、ここでは外的な装飾は<装飾>であり、内的な髪の毛などそのものの整えは<美しくすること>である。

300. ‘‘Abbhutaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti iminā dukkaṭaṃ hotīti dīpeti. **‘‘Parājitena dātabba’’**nti vuttattā adento dhuranikkhepena kāretabbo. Acirakāle adhikāro etassa atthīti acirakālādhikārikaṃ, sañcarittaṃ. ‘‘Acirakālācārika’’nti vā pāṭho, acirakāle ācāro ajjhācāro etassāti acirakālācārikaṃ.

300. 「<驚くべきことをする>ことは許されない」という言葉で、<悪>となることを示している。<敗北した者が与えるべき>と述べられているので、与えずに、<責任の放棄>として行われるべきである。<間もなく><権限>がこの者に<ある>ので、<間もなく権限がある>。<間もなく行われる>という言葉もある。間もなく行われる<行為>がこの者にある、という意味である。

Kiñcāpi ehibhikkhūpasampannā ceva saraṇagamanūpasampannā ca sañcarittādipaṇṇattivajjaṃ āpattiṃ āpajjanti, tesaṃ pana na sabbakālikattā te vajjetvā sabbakālānurūpaṃ tantiṃ ṭhapento bhagavā idhāpi ñatticatuttheneva kammena upasampannaṃ bhikkhuṃ dassetuṃ **‘‘tatra yvāyaṃ bhikkhu…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhū’’**ti padabhājanaṃ āha, na pana nesaṃ sañcarittādiāpajjane abhabbabhāvato. Khīṇāsavāpi hi appassutā kiñcāpi lokavajjaṃ nāpajjanti, paṇṇattiyaṃ pana akovidattā vihārakāraṃ kuṭikāraṃ sahāgāraṃ sahaseyyanti evarūpā kāyadvāre āpattiyo āpajjanti, sañcarittaṃ padasodhammaṃ uttarichappañcavācaṃ bhūtārocananti evarūpā vacīdvāre āpattiyo āpajjanti, upanikkhittasādiyanavasena manodvāre rūpiyapaṭiggahaṇāpattiṃ āpajjanti.

たとえ「来なさい、比丘よ」という受戒で得度した者も、<帰依>によって得度した者も、<随意行動>などの<規定>がない<罪>を犯すとしても、それらは常にそうであるわけではないので、それらを除いて常にそれらに相応しい<規則>を定めるために、世尊はここでも<告知>という四つの<儀式>によって得度した比丘を示そうとして、「<そこに、この比丘が…省略…この比丘がこの事柄において意図されている>」という語義釈をされた。しかし、それらが<随意行動>などの<罪>を犯すことができないわけではないからである。<煩悩を滅した者>も、<学問のない者>は、たとえ<世俗的な悪>を犯さないとしても、<規定>を理解していないために、<寺院を建てること>、<僧房を建てること>、<共に住むこと>、<共に寝ること>などの<身体的な門>における<罪>を犯し、<随意行動>、<言葉の正しさ>、<上衣の五つの言葉>、<真実を語ること>などの<言葉の門>における<罪>を犯し、<預けてあるもの>などの<心理的な門>における<金銭を受け取ること>の<罪>を犯す。

301. Sañcaraṇaṃ sañcaro, so etassa atthīti sañcarī, tassa bhāvo sañcarittaṃ. Tenāha **‘‘sañcaraṇabhāva’’**nti, itthipurisānaṃ antare sañcaraṇabhāvanti attho. Jāyattane jārattaneti ca nimittatthe bhummaṃ, jāyabhāvatthaṃ jārabhāvatthanti vuttaṃ hoti. Jāyabhāveti bhariyabhāvāya. Jārabhāveti sāmikabhāvāya. Kiñcāpi imassa padabhājane ‘‘jārī bhavissasī’’ti itthiliṅgavasena padabhājanaṃ vuttaṃ, jārattaneti pana niddesassa ubhayaliṅgasādhāraṇattā purisaliṅgavasenapi yojetvā atthaṃ dassento **‘‘itthiyā matiṃ purisassa ārocento jārattane ārocetī’’**tiādimāha. Ettha hi ‘‘jāro bhavissasī’’ti itthiyā matiṃ purisassa ārocento jārattane āroceti nāma. Pāḷiyaṃ pana itthiliṅgavaseneva yojanā katā, tadanusārena purisaliṅgavasenapi sakkā yojetunti.

301. <巡ること>は<巡り>、それはこの者に<ある>ので、<巡る者>、その<あり方>が<随意行動>である。それゆえ、「<巡るあり方>」と言われ、<男女の間>で<巡るあり方>という意味である。<恋人になること>、<恋人になること>とも、< निमित(原因)>の意味で<土>、<恋人であること>の意味、<恋人であること>の意味、と述べられている。<恋人であること>とは、<妻であること>のために。<恋人であること>とは、<夫であること>のために。たとえこの語義釈において、「<恋人になるだろう>」と<女性の形>で語義釈がなされていても、<恋人であること>という<指示>は、<両方の性>に共通するので、<男性の形>でも適用して意味を示す、「<女性の意思を男性に伝えること>は<恋人になること>を伝える」などと言われる。ここでは、「<恋人になるだろう>」と、<女性>の<意思>を<男性>に伝えることは、<恋人であること>を伝えることである。パーリでは<女性の形>で適用されているが、それに従って<男性の形>でも適用できる、と。

Idāni pāḷiyaṃ vuttanayenapi atthaṃ dassento **‘‘apicā’’**tiādimāha. Pati bhavissasīti vuttamevatthaṃ ‘‘sāmiko bhavissasī’’ti pariyāyavacanena visesetvā dasseti. Idañca jārattaneti niddesassa ubhayaliṅgasādhāraṇattā vuttaṃ. Muhuttikā bhavissasīti asāmikaṃ sandhāya vuttaṃ, jārī bhavissasīti sasāmikaṃ sandhāya. Antamaso taṅkhaṇikāyapīti idaṃ nidassanamattanti āha **‘‘etenevupāyenā’’**tiādi.

今、パーリで述べられているように意味を示して、「<さらに>」などと言われる。<夫になるだろう>という言葉の意味を、「<主人になるだろう>」という<言い換え>によって詳しく示している。これは<恋人であること>という<指示>が、<両方の性>に共通するので述べられている。<一時的な者になるだろう>とは、<主人でない者>を指して言われている。<恋人になるだろう>とは、<主人である者>を指して言われている。<たとえ一時的な者であっても>、という言葉は、<この方法によって>、などと言って、<これを理解させる>ためのものである。

303. Serivihāranti sacchandacāraṃ. Attano vasanti attano āṇaṃ. Gottanti gotamagottādikaṃ gottaṃ. Dhammoti paṇḍaraṅgaparibbājakādīnaṃ, tesaṃ tesaṃ vā kulānaṃ dhammo. Gottavantesu gottasaddo, dhammacārīsu ca dhammasaddo vattatīti āha **‘‘sagottehī’’**tiādi. Tattha sagottehīti samānagottehi, ekavaṃsajātehīti attho. Sahadhammikehīti ekassa satthusāsane sahacaritabbadhammehi, samānakuladhammehi vā. Tenevāha **‘‘ekaṃ satthāra’’**ntiādi. Tattha ‘‘ekaṃ satthāraṃ uddissa pabbajitehī’’ti iminā paṇḍaraṅgaparibbājakādayo vuttā, ekagaṇapariyāpannehīti mālākārādiekagaṇapariyāpannehi.

303. <自由に歩くこと>とは、<気ままな歩行>である。<自己>とは、<自己の命令>である。<氏族>とは、<ゴータマ氏族>など<氏族>である。<法>とは、<白衣の巡礼者>などの、それらの<家>の<法>である。<氏族を持つ者>には<氏族>という言葉、<法を実践する者>には<法>という言葉が適用されるので、「<同じ氏族の者>」などと言われる。そこで、<同じ氏族の者>とは、<同じ氏族の者>、<同じ家系に生まれた者>という意味である。<共に法を実践する者>とは、<一つの師>の<教え>のもとで<共に修行する者>、<同じ家の法>を持つ者である。それゆえ、「<一つの師>」などと言われる。そこで、「<一つの師>を念じて出家した者」という言葉で、<白衣の巡礼者>などが示され、「<一つの集団に属する者>」という言葉で、<花飾り職人>など、<一つの集団に属する者>が示されている。

Sasāmikā sārakkhā. Yassā gamane raññā daṇḍo ṭhapito, sā saparidaṇḍā. Pacchimānaṃ dvinnanti sārakkhasaparidaṇḍānaṃ micchācāro hoti tāsaṃ sasāmikabhāvato. Na itarāsanti itarāsaṃ māturakkhitādīnaṃ aṭṭhannaṃ purisantaragamane natthi micchācāro tāsaṃ asāmikabhāvato. Yā hi sāmikassa santakaṃ phassaṃ thenetvā paresaṃ abhiratiṃ uppādenti, tāsaṃ micchācāro, na ca mātādayo tāsaṃ phasse issarā. Mātādayo hi na attanā phassānubhavanatthaṃ tā rakkhanti, kevalaṃ anācāraṃ nisedhentā purisantaragamanaṃ tāsaṃ vārenti. Purisassa pana etāsu aṭṭhasupi hotiyeva micchācāro mātādīhi yathā purisena saddhiṃ saṃvāsaṃ na kappeti, tathā rakkhitattā paresaṃ rakkhitagopitaṃ phassaṃ thenetvā phuṭṭhabhāvato.

<主人を持つ者>、<守られている者>。<入る際に王が罰を定めた>者は、<罰のある者>である。<後の二者>(<守られている者>、<罰のある者>)にとって、<姦通>となるのは、それらが<主人を持つ>からである。<それ以外の者>ではない、とは、<母親に守られている>などの<八者>にとって、<男性の連れ合い>との<姦通>はない。それらが<主人を持たない>からである。<主人の所有物>を盗んで、<他者の喜び>を生じさせる者たちには、<姦通>がある。しかし、<母親>などは、<それら>を<自分たちのために><交わりの経験>を得させるために守っているのではなく、単に<不道徳>を禁じて、<男性の連れ合い>との<接触>を妨げているだけである。<男性>にとっては、これら<八者>すべてにおいて<姦通>がある。<母親>などによって、<男性>が<共に住むこと>を許されないように、<守られている>ので、<他者>に<守られている><所有物>を盗んで<触れられた>ことによってである。

Dhanena kītāti bhariyabhāvatthaṃ dhanena kītā. Tenāha **‘‘yasmā panā’’**tiādi. Bhogenāti bhogahetu. Bhogatthañhi vasantī ‘‘bhogavāsinī’’ti vuccati. Labhitvāti yo naṃ vāseti, tassa hatthato labhitvā. Udakapattaṃ āmasitvā gahitā odapattakinī. Tenāha **‘‘ubhinna’’**ntiādi. Dhajena āhaṭāti ettha dhajayogato senāva dhajasaddena vuttā, ussitaddhajāya senāya āhaṭāti vuttaṃ hoti. Tenāha **‘‘ussitaddhajāyā’’**tiādi.

<金で買われた>とは、<妻であること>のために<金で買われた>者である。それゆえ、「<なぜなら>」などと言われる。<財産>で、<財産のために>住んでいると、「<財産のある住人>」と呼ばれる。<得て>とは、<それを住まわせる者>の<手>から<得て>。<水差し>を<触れて><取られた><水差しの受領者>。それゆえ、「<両方>」などと言われる。<旗>で<連れてこられた>とは、ここでは<旗>の<使用>から<軍隊>が<旗>という言葉で表されている。<高く掲げられた旗のある軍隊>に<連れてこられた>という意味である。それゆえ、「<高く掲げられた旗のある者>」などと言われる。

305. Bahiddhā vimaṭṭhaṃ nāma hotīti aññattha ārocitaṃ nāma hoti. Taṃ kiriyaṃ sampādessatīti tassā ārocetvā taṃ kiccaṃ sampādetu vā mā vā, taṃkiriyāsampādane yogyataṃ sandhāya vuttaṃ. Dārakaṃ dārikañca ajānāpetvā tesaṃ mātāpituādīhi mātāpituādīnaṃyeva santikaṃ sāsane pesitepi haraṇavīmaṃsanapaccāharaṇasaṅkhātāya tivaṅgasampattiyā saṅghādiseso hotiyevāti daṭṭhabbaṃ. Yaṃ uddissa sāsanaṃ pesitaṃ, taṃyeva sandhāya tassā mātuādīnaṃ ārocite vatthuno ekattā mātuādayopi khettamevāti khettameva otiṇṇabhāvaṃ dassetuṃ **‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’**tiādi udāhaṭaṃ. Iminā sametīti etthāyamadhippāyo – yathā sayaṃ anārocetvā aññena antevāsiādinā ārocāpentassa visaṅketo natthi, evaṃ tassā sayaṃ anārocetvā ārocanatthaṃ mātuādīnaṃ vadantassapi natthi visaṅketoti. Gharaṃ nayatīti gharaṇī. Mūlaṭṭhānañca vasenāti ettha purisassa mātuādayo sāsanapesane mūlabhūtattā ‘‘mūlaṭṭhā’’ti vuccanti. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇatīti ettha attano vā dhītu santikaṃ ‘‘itthannāmassa bhariyā hotū’’ti bhikkhuṃ pahiṇati, purisassa vā santikaṃ ‘‘mama dhītā itthannāmassa bhariyā hotū’’ti pahiṇatīti gahetabbaṃ. Esa nayo sesesupi. Pubbe vuttanayattāti paṭhamasaṅghādisese vuttanayattā.

305. <外部で相談された>という<名前>がある、とは<他の場所で伝えられた>という<名前>がある、ということである。<その行為が成し遂げられるだろう>とは、<それを伝えて>、<その務め>が<成し遂げられる>だろうか、<成し遂げられない>だろうか、<その行為の達成>の<適性>を指して言われている。<子供>と<娘>を<知らせずに>、<それらの両親>など<両親>の<元>に<教え>を送ったとしても、<連れ去ること>、<検討すること>、<連れ戻すこと>という<三つの要素>の<達成>によって、<僧伽胝叉>(僧伽胝叉)となる、と理解すべきである。<念じて><教え>を送った<対象>を指して、<その母親>など<母親>の<元>に、<伝えられた物>が<一つ>であるので、<母親>など<母親>も<畑>(<適した場所>)である、と<畑>(<適した場所>)に<入った><あり方>を示すために、「<仏>を<目の当たりにする>」などと例が挙げられている。<これによって満足する>とは、ここでは<この意味>である。<自分で伝えずに>、<他の弟子>など<弟子>に<伝えさせる>場合、<欺瞞>はない。同様に、<自分で伝えずに>、<伝えるために><母親>などを<言う><場合>にも<欺瞞>はない。<家>に<連れて行く>とは、<妻>である。<根拠>という<意味>でも、<男性>の<母親>などは<教え>を送る<根拠>であるので、「<根拠>」と呼ばれる。<母親に守られている><娘>に<母親>が<比丘>を送るとは、ここでは<自分>の<娘>の<元>に「<この人物>の<妻>になりなさい」と<比丘>を送る、あるいは<男性>の<元>に「<私の娘>が<この人物>の<妻>になりなさい」と送る、と理解すべきである。この<道理>は<残り>の<場合>にも同じである。<先に述べられた道理>、とは<最初の僧伽胝叉>で<述べられた道理>のためである。

338. Ettova pakkamatīti puna āgantvā āṇāpakassa anārocetvā tatoyeva pakkamati. Aññena karaṇīyenāti gamanahetuvisuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Teneva pana karaṇīyena gantvāpi kiñci anārocento na vīmaṃsati nāma. Anabhinanditvāti idaṃ tathā paṭipajjamānaṃ sandhāya vuttaṃ, satipi abhinandane sāsanaṃ anārocento pana na vīmaṃsati nāma. Tatiyapade vuttanayenāti ‘‘so tassā vacanaṃ anabhinanditvā’’tiādinā vuttanayena. Vatthugaṇanāyāti sambahulānaṃ itthipurisānaṃ samabhāve sati dvinnaṃ dvinnaṃ itthipurisavatthūnaṃ gaṇanāya. Sace pana ekato adhikā honti, adhikānaṃ gaṇanāya āpattibhedo veditabbo.

338. <ここまで><立ち去る>とは、<再び来て>、<命令した者>に<知らせずに>、<そこから><立ち去る>ことである。<他の務め>で、とは、<行く理由>の<純粋さ>を示すために<述べられた>。<それによって><務め>を<果たして><行った><場合>でも、<何か>を<知らせずに><検討しない>、<名前>。<喜ばない>とは、<このように><振る舞う者>を指して<述べられた>。<たとえ><喜んだ><場合>でも、<教え>を<知らせずに><検討しない>、<名前>。<第三の言葉>で<述べられた道理>、とは「<彼は彼女の言葉>を<喜ばずに>」などと<述べられた道理>である。<物の数>、とは、<多くの男女>が<同じように><いる><場合>、<二者>、<二者>の<男女の物>の<数>。<もし><一人>よりも<多い><場合>は、<多い><数>によって<罪>の<区別>を<理解>すべきである。

339-340. Pāḷiyaṃ catutthavāre asatipi ‘‘gacchanto na sampādeti, āgacchanto visaṃvādeti, anāpattī’’ti idaṃ atthato āpannamevāti katvā vuttaṃ **‘‘catutthe anāpattī’’**ti. Kārukānanti vaḍḍhakīādīnaṃ. Tacchakaayokāratantavāyarajakanhāpitakā pañca kāravo ‘‘kārukā’’ti vuccanti. Evarūpena…pe… anāpattīti tādisaṃ gihiveyyāvaccampi na hotīti katvā vuttaṃ.

339-340。パーリヤには、四度目に、たとえ「行っても成就せず、来ても約束を破る。罪はない」と言われたとしても、それは意味においては罪であるとみなして「四度目は罪はない」と言われた。
「カーラカ」とは、鍛冶屋などのことである。彫刻家、鍛冶屋、染物屋、染色家、整備士の五つを「カーラカ」と呼ぶ。
このように…(略)…罪はない、と、そのような在家への手伝いも必要ないとして言われた。

Kāyato samuṭṭhātīti paṇṇattiṃ vā alaṃvacanīyabhāvaṃ vā ajānantassa kāyato samuṭṭhāti. Vācato samuṭṭhātīti etthāpi eseva nayo. Kāyavācato samuṭṭhātīti paṇṇattiṃ jānitvā alaṃvacanīyabhāvaṃ ajānantassapi kāyavācato samuṭṭhātīti veditabbaṃ. Alaṃvacanīyā hontīti desacārittavasena paṇṇadānādinā pariccattā honti. Paṇṇattiṃ pana jānitvāti ettha alaṃvacanīyabhāvaṃ vāti ca daṭṭhabbaṃ. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘tadubhayaṃ pana jānitvā eteheva tīhi nayehi samāpajjantassa tāneva tīṇi tadubhayajānanacittena sacittakāni hontī’’ti vuttaṃ. Tasmā paṇṇattijānanacittenāti etthāpi tadubhayajānanaṃ vattabbaṃ. Bhikkhuṃ ajānāpetvā attano adhippāyaṃ paṇṇe likhitvā dinnaṃ harantassapi āpatti hoti, imassa sikkhāpadassa acittakattāti na gahetabbaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘ārocetī’’ti vuttattā aṭṭhakathāyañca tattha tattha ārocanasseva dassitattā kāyena vā vācāya vā ārocentasseva āpatti hotīti gahetabbaṃ.

「身から生じる」とは、規定や禁止されるべきことを知らないまま、身から生じることである。「言葉から生じる」とは、この場合も同様の道理である。「身とから生じる」とは、規定を知っていても、禁止されるべきことを知らない場合でも、身とから生じることだと知るべきである。
「禁止されるべき者となる」とは、道徳的な行為によって、規定の供物などを放棄した者である。「規定を知る」とは、ここで禁止されるべきこと、ということでもあると見なすべきである。それゆえ、マティカ・アッタカター(『カンカー。アッタ。サンチャリッタ・シッカパダ・ヴァンナナー』)には、「その両方を知って、これら三つの道理で陥る者には、それら三つも、その両方を知る心によるものとなる」とある。
したがって、「規定を知る心による」とは、ここでもその両方を知ることを言うべきである。比丘に知らせずに、自分の意図を書き記して与えたものを運んだとしても、罪が生じる。これは、この戒律の心がこもっていないからだ、とみなしてはならない。パーリヤでは「告げる」とあるため、アッタカターでも、そこで告げることだけが示されているため、身または言葉で告げる者にのみ罪が生じるとみなすべきである。

341. Duṭṭhullādīsupīti ādi-saddena sañcarittampi saṅgaṇhāti. Ettha pana kiñcāpi itthī nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, puriso nāma manussapuriso, na yakkhotiādi na vuttaṃ, tathāpi manussajātikāva itthipurisā idha adhippetā. Tasmā yesu sañcarittaṃ samāpajjati, tesaṃ manussajātikatā, na nālaṃvacanīyatā, paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇānīti imānettha pañcaṅgāni.

341。重罪なども、という「など」という言葉で、サンチャリッタ(交合)も含む。
ここにおいて、たとえ女性であっても、人間であり、鬼や餓鬼や畜生ではないこと、男性であっても、人間であり、鬼ではないこと、などが言われていないとしても、人間としての生を持つ男女がここで意図されている。
したがって、サンチャリッタが起こる対象は、人間としての生を持つ者であり、禁止されるべき者ではないこと、受け取ること、検討すること、拒否すること、これらの五つの要素である。

Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

サンチャリッタ・シッカパダ・ヴァンナナー(戒律の解説) 了

6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā

6. クティカーラ・シッカパダ・ヴァンナナー(小屋作りに関する戒律の解説)

342. Chaṭṭhe ettakenāti ettakena dāruādinā. Aparicchinnappamāṇāyoti aparicchinnadāruādippamāṇāyo. Mūlacchejjāya purisaṃ yācituṃ na vaṭṭatīti parasantakabhāvato mocetvā attanoyeva santakaṃ katvā yācituṃ na vaṭṭati. Evaṃ mūlacchejjāya aññātakaappavāritaṭṭhānato yācantassa aññātakaviññattiyā dukkaṭaṃ. Dāsaṃ attano atthāya sādiyantassapi dukkaṭameva ‘‘dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 194) vacanato. Ñātakapavāritaṭṭhānato pana dāsaṃ mūlacchejjāya yācantassa sādiyanavasena dukkaṭaṃ. Sakakammaṃ na yācitabbāti pāṇātipātasikkhāpadarakkhaṇatthaṃ vuttaṃ. Aniyametvāpi na yācitabbāti manussānaṃ aññathā gāhassapi sambhavato vuttaṃ, suddhacittena pana hatthakammaṃ yācantassa āpatti nāma natthi.

342。六度目の…(略)…これだけの、とは、これだけの木材などのことである。「限りなく広がる」とは、限りなく広がる木材などの量のことである。
「根絶やしにされるもの」を、人を頼んで求めることはできない、とは、他人の所有物であることを解放して、自分のものとして所有してから求めることはできない、ということである。このように、「根絶やしにされるもの」を、知らない人の場所から求める者に、知らない人への通知によって、ドゥッカタ(粗悪な罪)が生じる。
奴隷を自分のために引き受ける場合でも、ドゥッカタである。「奴隷の受け入れを断りなさい」(ディー。ニー。1.10、194)と明記されているからである。親戚の所有する場所から、「根絶やしにされるもの」を奴隷に求めて、引き受けることによって、ドゥッカタが生じる。
「自分の仕事は求めてはならない」とは、殺生戒律を守るためである。「定めずに求めてもならない」とは、人間のために、その他の日常生活も可能なためである。清らかな心で、手作業を求めても、罪はない。

Sabbakappiyabhāvadīpanatthanti sabbaso kappiyabhāvadīpanatthaṃ. Mūlaṃ dethāti vattuṃ vaṭṭatīti yasmā mūlaṃ dassāmāti tehi paṭhamaṃ vuttattā viññatti na hoti, yasmā ca mūlanti bhaṇitaṃ sāmaññavacanato akappiyavacanaṃ na hoti, tasmā mūlaṃ dethāti vattuṃ vaṭṭati. Anajjhāvutthakanti apariggahitaṃ. Akappiyakahāpaṇādi na dātabbanti kiñcāpi akappiyakahāpaṇādiṃ asādiyantena kappiyavohārato dātuṃ vaṭṭati, tathāpi sāruppaṃ na hoti. Manussā ca etassa santakaṃ kiñci atthīti viheṭhetabbaṃ maññantīti akappiyakahāpaṇādidānaṃ paṭikkhittaṃ. Tatheva pācetvāti hatthakammavaseneva pācetvā. ‘‘Kiṃ, bhante’’ti ettakepi pucchite yadatthāya paviṭṭho, taṃ kathetuṃ vaṭṭati pucchitapañhattā.

「すべての合法的であることを示すため」とは、すべての合法的であることを示すためである。「根源をください」と言うことはできる、とは、根源を与えると言ったために、彼らから先に言われたことなので、通知とはならない。また、「根源」と言われたのは、一般的な言葉なので、不合法な言葉ではないため、「根源をください」と言うことはできる。
「まだ住んでいないもの」とは、まだ所有されていないもの。
「不合法な貨幣などを与えてはならない」とは、たとえ不合法な貨幣などを引き受けないとしても、合法的であるという言葉から与えることはできる。しかし、それはふさわしくない。人間も、これが誰かの所有物であると思って、邪魔されるべきだと考えるので、不合法な貨幣などを与えることは禁じられている。
「そのように焼いて」とは、手作業によって焼いて。「何ですか、尊者?」と尋ねられただけでも、目的のために来たことを、尋ねられたことなので、言うべきである。

Vattanti cārittaṃ, āpatti pana na hotīti adhippāyo. Kappiyaṃ kārāpetvā paṭiggahetabbānīti sākhāya laggarajasmiṃ patte patitepi sākhaṃ chinditvā khāditukāmatāyapi sati sukhaparibhogatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Nadiṃ vā…pe… āharā’’ti vatthuṃ vaṭṭatīti apariggahitattā vuttaṃ. Gehato…pe… paribhuñjitabbanti pariggahitaudakattā viññattiyā dukkaṭaṃ hotīti adhippāyo. Alajjīhi…pe… na kāretabbanti idaṃ uttaribhaṅgādhikārattā ajjhoharaṇīyaṃ sandhāya vuttaṃ. Bāhiraparibhogesu pana alajjīhipi hatthakammaṃ kāretuṃ vaṭṭatīti.

「行う」とは、行儀のこと、罪は生じない、というのが趣旨である。
「合法的なものをさせた後に受け取るべきもの」とは、枝に付いた埃が落ちたとしても、枝を折って食べたいという気持ちがあっても、快適に消費するために言われたことである。「川を…(略)…持ってきなさい」と言うことはできる、とは、まだ所有されていないためである。家から…(略)…消費する、とは、所有された水であるため、通知によってドゥッカタが生じる、というのが趣旨である。
「無遠慮な者たちに…(略)…させてはならない」とは、これは、上位の服飾に関するものであるため、内密にすることを指して言われたことである。外部での消費については、無遠慮な者たちに手作業をさせてもよい。

Goṇaṃ pana…pe… āharāpetuṃ na vaṭṭatīti attano atthāya mūlacchejjavasena āharāpetuṃ na vaṭṭati. Āharāpentassa dukkaṭanti aññātakaviññattiyā dukkaṭaṃ. Attano atthāya sādiyanepi dukkaṭameva ‘‘hatthigavāssavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’ti (dī. ni. 1.10, 194) vuttattā. Tenevāha **‘‘ñātakapavāritaṭṭhānatopi mūlacchejjāya yācituṃ na vaṭṭatī’’**ti. Rakkhitvāti yathā corā na haranti, evaṃ rakkhitvā. Jaggitvāti tiṇadānādīhi jaggitvā. Na sampaṭicchitabbanti attano atthāya goṇe sādiyanassa paṭikkhittattā vuttaṃ.

「牛を…(略)…連れてこさせてはならない」とは、自分のために「根絶やしにされるもの」として連れてこさせてはならない。連れてこさせる者に罪が生じる、とは、知らない人への通知によってドゥッカタが生じる。自分のために引き受ける場合でも、ドゥッカタである。「象、牛、馬、馬の受け入れを断りなさい」(ディー。ニー。1.10、194)とあるためである。
それゆえ、「親戚の所有する場所からでも、「根絶やしにされるもの」を求めてはならない」と言われるのである。
「守って」とは、盗賊が盗まないように、守って。
「見張って」とは、草を与えるなどで見張って。
「受け取ってはならない」とは、自分のために牛を引き受けることが禁じられているためである。

Sakaṭaṃ dethāti…pe… vaṭṭatīti mūlacchejjavasena sakaṭaṃ dethāti vattuṃ na vaṭṭati. Tāvakālikaṃ vaṭṭatīti tāvakālikaṃ katvā sabbattha yācituṃ vaṭṭati. Valliādīsu ca parapariggahitesu eseva nayoti yojetabbaṃ. Garubhaṇḍappahonakesuyeva ca valliādīsūti ettha ādi-saddena veḷumuñjapabbajatiṇamattikānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Yaṃ pana vatthuvasena appaṃ hutvā agghavasena mahantaṃ haritālahiṅgulakādi, taṃ garubhaṇḍaṃ appahontampi yācituṃ na vaṭṭatīti vadanti.

「車をください」とは…(略)…できる、とは、「根絶やしにされるもの」として車をください、と言うことはできない。
「一時的なもの」は、できる、とは、一時的なものとして、すべてにおいて求めることはできる。蔓などの、他人に所有されているものでも、この道理を適用すべきである。
「重い物品の提供者たちに、蔓なども」とは、ここで「など」という言葉で、竹、海藻、草、土などの集まりが含まれると見なすべきである。物の量としては少ないが、価値としては大きい、黄土やヒンギュラなどの、重い物品であっても、提供しない場合でも、求めることはできない、と人々は言う。

ti viññattiṃ parāmasati. Sā ca idha parikathādinā yena kenaci adhippāyaviññāpanaṃ viññattīti gahetabbā. Tenāha **‘‘sabbena sabba’’**nti, sabbappakārenāti attho. Tena ‘‘parikathādivasenapi viññāpanaṃ na vaṭṭatī’’ti dīpeti. Parikathobhāsanimittakammampi hi cīvarapiṇḍapātesu dvīsu paccayesu na vaṭṭati. Idāni senāsanapaccaye adhippetaṃ viññattiṃ parikathādīhi visesetvā dassento **‘‘āhara dehīti viññattimattameva na vaṭṭatī’’**ti āha. Parikathobhāsanimittakammāni vaṭṭantīti ettha parikathā nāma pariyāyena kathanaṃ bhikkhusaṅghassa senāsanaṃ sambādhantiādivacanaṃ. Obhāso nāma ujukameva akathetvā yathā adhippāyo vibhūto hoti, evaṃ obhāsanaṃ, upāsakā, tumhe kuhiṃ vasathāti? Pāsāde, bhanteti. Bhikkhūnaṃ pana, upāsakā, pāsādo na vaṭṭatītiādivacanaṃ. Nimittakammaṃ nāma paccaye uddissa yathā adhippāyo viññāyati, evaṃ nimittakammaṃ, senāsanatthaṃ bhūmiparikammādīni karontassa ‘‘kiṃ, bhante, karosi, ko kārāpetī’’ti vutte ‘‘na kocī’’tiādivacanaṃ.

「通知」は、通知を問題にする。
それはここで、迂回して話すことなどで、どのような意図の通知でも通知であるとみなすべきである。
それゆえ、「すべてにおいてすべて」と言われる、「すべての方法で」という意味である。それゆえ、「迂回して話すことなどでも、通知はできない」と示している。
迂回して話すこと、暗示すること、目印とすることは、衣や食物などの二つの財においてできない。
今、座席の財について意図されている通知を、迂回して話すことなどで区別して示して、「持ってきて、ください、という通知だけはできない」と言っている。
「迂回して話すこと、暗示すること、目印とすることはできる」とは、ここで、迂回して話すこととは、間接的に話すこと、比丘僧団に座席が混んでいる、などの言葉である。
「暗示」とは、直接話さずに、意図が明確になるように、暗示すること、在家の人々よ、どこに住んでいますか?宮殿に、尊者よ。比丘たちには、在家の人々よ、宮殿はふさわしくありません、などの言葉である。
「目印とすること」とは、財を指して、意図がわかるように目印とすること、座席のために地面を整えることなどを行っている者に、「何をしているのですか、尊者、誰がさせているのですか?」と尋ねられたときに、「誰も」などの言葉である。

Idāni gilānapaccaye viññattiādikaṃ sabbampi vaṭṭatīti dassento āha **‘‘gilānapaccaye panā’’**tiādi. Tathā uppannaṃ pana bhesajjaṃ roge vūpasante paribhuñjituṃ vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Tattha vinayadharā ‘‘bhagavatā rogasīsena paribhogassa dvāraṃ dinnaṃ, tasmā arogakālepi paribhuñjituṃ vaṭṭati, āpatti na hotī’’ti vadanti. Suttantikā pana ‘‘kiñcāpi āpatti na hoti, ājīvaṃ pana kopeti, tasmā sallekhappaṭipattiyaṃ ṭhitassa na vaṭṭati, sallekhaṃ kopetī’’ti vadanti. Ukkamantīti apagacchanti.

今、病人の財について、通知などはすべてできる、と示して、「病人の財については…(略)…」と言う。
このように得られた薬は、病気が治まった後に消費してもよいか、いけないか?
そこで、律の師は、「世尊によって、病気の症状によって消費の道が開かれた。それゆえ、病気でない時でも消費してもよい、罪は生じない」と言う。
経典の師は、「たとえ罪は生じなくても、生活を汚す。それゆえ、節制の修行をしている者には、できない。節制を汚す」と言う。
「立ち去る」とは、離れる。

344. Maṇi kaṇṭhe assāti maṇikaṇṭho, maṇinā upalakkhito vā kaṇṭho assāti maṇikaṇṭhoti majjhapadalopīsamāso daṭṭhabbo. Devavaṇṇanti devattabhāvaṃ. Pasannākāranti pasannehi kātabbakiccaṃ, kāyaveyyāvaccasaṅkhātaṃ upaṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Maṇiyācanāya tassa anāgamanena attano vaḍḍhi hotīti vuttaṃ ‘‘maṇinā me attho’’ti, mantapadanīhārena vā tathā vuttanti daṭṭhabbaṃ.

344。「宝飾品を首にしている」とは、宝飾品を首にしている者、または宝飾品によって認識される首である、と中間省略の複合語と見なすべきである。
「神の姿」とは、神のようになること。
「喜ばれるべき行為」とは、喜ばれるべき行為、身の世話という行為である、と解釈できる。
「宝飾品を求めることによって、彼が来ないことで、自分の利益になる」と、「宝飾品で私は用がある」と、マントラ(真言)の言葉の解釈によって、そのように言われたと見なすべきである。

345. Vattamānasamīpeti vattamānassa samīpe atīte. Evaṃ vattuṃ labbhatīti ‘‘āgatosī’’ti vattabbe vattamānasamīpattā ‘‘āgacchasī’’ti evaṃ vattamānavohārena vattuṃ labbhati. Lakkhaṇaṃ panettha saddasatthānusārato veditabbaṃ. So eva nayoti ‘‘āgatomhī’’ti vattabbe ‘‘āgacchāmī’’ti ayampi vattamānasamīpe vattamānavohāroti dasseti.

345。「現在のものに近く」とは、現在のものの近くにある過去のことである。
このように言うことができる、とは、「来た」と言うべきところで、現在のものの近くにあるため、「来る」という現在の言葉で言うことができる。
ここでは、言葉の規則に従って知るべきである。
「それが道理である」とは、「来た」と言うべきところで、「来る」という現在の言葉で言う、これも現在のものの近くにある現在の言葉遣いである、と示している。

348-349. Yasmā pana na sakkā kevalaṃ yācanāya kiñci kātuṃ, tasmā ‘‘sayaṃ yācitakehi upakaraṇehī’’ti adhippāyattho vutto. Uddhaṃmukhaṃ littā ullittā, adhomukhaṃ littā avalittā. Yasmā pana uddhaṃmukhaṃ limpantā yebhuyyena anto limpanti, adhomukhaṃ limpantā ca bahi, tasmā vuttaṃ **‘‘ullittāti antolittā, avalittāti bahilittā’’**ti. Tattha ullittā nāma ṭhapetvā tulāpiṭṭhasaṅghātavātapānadhūmachiddādibhedaṃ alepokāsaṃ avasese lepokāse kuṭṭehi saddhiṃ ghaṭetvā chadanassa anto sudhāya vā mattikāya vā littā. Avalittā nāma vuttanayeneva chadanassa bahi littā. Ullittāvalittā nāma tatheva chadanassa anto ca bahi ca littā.

348-349。なぜなら、単に求めることによって何かをすることはできないため、「自分で求められた道具で」という意図が言われた。
「上向きに塗られた」とは、塗られたもの。「下向きに塗られた」とは、塗られていないもの。
なぜなら、上向きに塗る場合は、おおよそ内側を塗り、下向きに塗る場合は、外側を塗るため、「上向きに塗られた」とは、内側を塗られたもの、「下向きに塗られた」とは、外側を塗られたもの、と言われた。
ここで、「上向きに塗られた」とは、秤、粉、風、煙、穴などを除いた、塗るための隙間を除き、残りの塗るための隙間に、壁と一緒に配置して、屋根の内側を白または土で塗ったもの。
「下向きに塗られた」とは、言われた道理で、屋根の外側を塗ったもの。
「上向きにも下向きにも塗られた」とは、そのように、屋根の内側も外側も塗ったもの。

Byañjanaṃ sametīti ‘‘kārayamānenā’’ti hetukattuvasena uddiṭṭhapadassa ‘‘kārāpentenā’’ti hetukattuvaseneva niddesassa katattā byañjanaṃ sameti. Yadi evaṃ ‘‘karonto vā kārāpento vā’’ti kasmā tassa padabhājanaṃ vuttanti āha **‘‘yasmā panā’’**tiādi. ‘‘Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpetī’’tiādivacanato **‘‘karontenapi idha vuttanayeneva paṭipajjitabba’’**nti vuttaṃ. Tattha idha vuttanayenevāti imasmiṃ sikkhāpade vuttanayeneva. Ubhopeteti kārakakārāpakā. Kārayamānenāti imināva padena saṅgahitāti kathaṃ saṅgahitā. Na hi kārayamāno karonto nāma hoti, evaṃ panettha adhippāyo veditabbo – yasmā karontenapi kārayamānenapi idha vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ, tasmā kārayamānena evaṃ paṭipajjitabbanti vutte pageva karontenāti idaṃ atthato āgatamevāti ‘‘kārayamānenā’’ti bhagavatā vuttaṃ. Tato ‘‘kārayamānenā’’ti vutte sāmatthiyato labbhamānopi attho teneva saṅgahito nāma hotīti. Byañjanaṃ vilomitaṃ bhaveyyāti yasmā ‘‘kārayamānenā’’ti imassa ‘‘karontenā’’ti idaṃ pariyāyavacanaṃ na hoti, tasmā karontena vā kārāpentena vāti padatthavasena niddese kate byañjanaṃ viruddhaṃ bhaveyyāti adhippāyo. Atthamattamevāti padatthato sāmatthiyato ca labbhamānaṃ atthamattameva.

「文字が一致する」とは、「作らせる」という原因を目的とする言葉、「作らせる者」という原因の行為者による記述であるため、文字が一致する。
もしそうなら、「自分で作るか、作らせるか」と、なぜその言葉の区別が言われたのか、と問う。
「自分で作られたものを、他人に完成させる」などの言葉から、「自分で作る場合でも、ここで言われた道理で実行すべきである」と言われた。
「ここで言われた道理で」とは、この戒律で言われた道理で。
「両方とも」とは、作る者と作らせる者。
「作らせる」とは、この言葉で包括される、どうして包括されるのか?
作らせる者は、作る者ではない。このように、ここで意図を理解すべきである。
なぜなら、自分で作る場合でも、作らせる場合でも、ここで言われた道理で実行すべきであるため、「作らせる」と言われた場合、すでに「作る」ということも意味に含まれる。
それゆえ、「作らせる」と言われた場合、その能力によって得られる意味も、それによって包括されることになる。
「文字が矛盾する」とは、「作らせる」という言葉の、「作る」という言葉が、比喩的な言葉ではないため、作る者か、作らせる者か、という言葉の意味による記述において、文字が矛盾する。
「意味だけ」とは、言葉の意味と能力から得られる意味だけ。

Uddesoti uddisitabbo. Abbohārikanti appamāṇaṃ. ‘‘Āyāmato ca vitthārato cā’’ti avatvā vikappatthassa -saddassa vuttattā ekatobhāgena vaḍḍhitepi āpattiyevāti dassento **‘‘yo panā’’**tiādimāha. Tihatthāti vaḍḍhakīhatthena tihatthā. Pamāṇayutto mañcoti pakatividatthiyā navavidatthippamāṇo mañco. Pamāṇikā kāretabbāti ukkaṭṭhappamāṇaṃ sandhāya vuttattā ukkaṭṭhappamāṇayuttāva kuṭi adesitavatthukā na vaṭṭati, pamāṇato pana ūnatarā adesitavatthukāpi vaṭṭatīti kassaci sandeho siyāti taṃnivattanatthaṃ **‘‘pamāṇato ūnatarampī’’**tiādi vuttaṃ. Tattha pamāṇato ūnataranti pāḷiyaṃ vuttappamāṇato ūnataraṃ. Pacchimena pamāṇena catuhatthato ūnatarā kuṭi nāma na hotīti catuhatthato paṭṭhāya kuṭilakkhaṇappattaṃ kuṭiṃ dassetuṃ **‘‘catuhatthaṃ pañcahatthampī’’**ti vuttaṃ. Kalalalepoti kenaci silesena katalepo, tambamattikādikalalalepo vā. Alepo evāti abbohārikāyevāti adhippāyo. Piṭṭhasaṅghāṭo dvārabāhā. Oloketvāpīti apaloketvāpi, apalokanakammavasenapi kātuṃ vaṭṭatīti adhippāyo.

「指示」とは、指示されるべきもの。「取引されない」とは、無量である。
「長さと幅」と言わずに、「または」という言葉が使われたため、一方だけが拡張されても罪が生じる、と示して、「もし〜なら」と言う。
「三 cubit」とは、大工の cubit で三 cubit。
「寸法が定められた寝台」とは、通常の規定で、九 cubit の寝台。
「寸法が定められたものを作らせる」とは、最高限度を指して言われたため、最高限度の寸法に合った小屋が、規定されていない対象のものはできない。しかし、寸法よりも小さい、規定されていない対象のものもできる、と誰かに疑いが生じるかもしれないため、「寸法よりも小さいものも」などと言われた。
「寸法よりも小さい」とは、パーリヤで言われた寸法よりも小さいもの。
「最後の寸法で、四 cubit よりも小さい小屋はできない」と、四 cubit から始まって、小屋の標識に達する小屋を示すために、「四 cubit、五 cubit も」と言われた。
「壁の塗り」とは、何らかの接着剤で塗られたもの、銅の土などで塗られたもの。
「塗りだけ」とは、取引されないだけ、というのが趣旨である。
「壁の連結部」とは、扉の柱。
「見ても」とは、見ないで、見ない行為によっても行うことができる、というのが趣旨である。

353. Yathā sīhādīnaṃ gocarāya pakkamantānaṃ nibaddhagamanamaggo na vaṭṭati, evaṃ hatthīnampi nibaddhagamanamaggo na vaṭṭati. Etesanti sīhādīnaṃ. Cāribhūmīti gocarabhūmi. Na gahitāti na vāritāti adhippāyo. Ārogyatthāyāti nirupaddavatthāya. Sesānīti pubbaṇṇanissitādīni. Pubbaṇṇanissitanti ettha pubbaṇṇaviruhanaṭṭhānaṃ pubbaṇṇa-saddena gahitaṃ. Tenāha – **‘‘sattannaṃ dhaññānaṃ…pe… ṭhita’’**nti. Abhihananti etthāti abbhāghātaṃ. ‘‘Verighara’’nti vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ **‘‘corānaṃ māraṇatthāya kata’’**nti vuttaṃ. Dhammagandhikāti hatthapādādichindanagandhikā.

353. ライオンなどが狩場へ向かうときに、決まった道筋は通らない。それと同じように、象も決まった道筋は通らない。これらはライオンなどのためにある。狩場とは、餌場のことである。妨げられない、とは、遮られないということである。健康のためとは、障害がないためである。残りは、以前の糧に依存するものなどである。以前の糧に依存するものとは、ここで、以前の糧が生える場所が「以前の糧」という言葉で捉えられている。それゆえに、**「七種の穀物…(中略)…定まる」**と述べられている。ここで打ち負かされるのが、不正である。「敵を倒すため」と述べられたことは、このことを明らかにするために**「盗賊を殺すためになされた」**と述べられている。薬草とは、手足などを切断する薬草である。

Āvijjituṃ na sakkā hotīti chindataṭādisambhavato na sakkā hoti āvijjituṃ. Pācinanti kuṭivatthusāmantā cinitabbaadhiṭṭhānaṃ. Kiñcāpi idha pubbapayogasahapayogānaṃ adinnādāne viya viseso natthi, tathāpi tesaṃ vibhāgena dassanaṃ chinditvā puna kātabbāti ettha kuṭiyā bhedanaparicchedadassanatthaṃ kataṃ. Tadatthāyāti tacchanatthāya. Evaṃ katanti adesitavatthuṃ pamāṇātikkantaṃ vā kataṃ. Dārunā kataṃ kuṭṭaṃ etthāti dārukuṭṭikā, kuṭi. Silākuṭṭikantiādīsupi eseva nayo. Paṇṇasālanti bahi paṇṇehi chādetabbaṃ ullittāvalittaṃ kuṭimeva vadati. Tenevāha **‘‘sabhitticchadanaṃ limpissāmī’’**ti.

侵入することはできない、とは、切断された岸辺から侵入できないということである。東側とは、小屋の敷地の周りに築かれるべき場所である。たとえここで、以前からの使用と同時に使用するものに、盗んだものとの区別がないとしても、それらを区別して示すことは、切断して再び行うことである、ここでは小屋の破損の境界を示すために行われた。そのためにとは、削るために。このように作られたとは、示されていないものを限度を超えて作られたことである。木で作られた小屋とは、木で作られた小屋、小屋である。石で作られた小屋なども同様である。草ぶき屋根の家とは、外側の草で覆われるべき、漆喰で塗られた家を指す。それゆえに、**「壁と屋根を漆喰で塗る」**と述べられている。

Antolepeneva niṭṭhāpetukāmaṃ sandhāya **‘‘antolepe vā’’**tiādi vuttaṃ. Bahilepe vāti etthāpi eseva nayo. Tasmiṃ dvārabaddhe vā vātapāne vā ṭhapiteti yojetabbaṃ. Tassokāsanti tassa dvārabaddhassa vā vātapānassa vā okāsaṃ. Puna vaḍḍhetvā vāti pubbeva ṭhapitokāsaṃ khuddakaṃ ce, bhedanena puna vaḍḍhetvā. Lepo na ghaṭiyatīti pubbe dinnalepo dvārabaddhena vā vātapānena vā saddhiṃ na ghaṭiyati, ekābaddhaṃ hutvā na tiṭṭhatīti vuttaṃ hoti. Tanti dvārabaddhaṃ vā vātapānaṃ vā. Paṭhamameva saṅghādisesoti lepakiccassa niṭṭhitattā dvārabaddhaṃ vā vātapānaṃ vā ṭhapanato pubbeyeva saṅghādiseso. Aṭṭhaṅgulamattena appattacchadanaṃ katvāti ettha evaṃ me āpatti na siyāti bhittiyaṃ vā chadane vā ekaṅgulamattampi okāsaṃ lepena aghaṭetvā ṭhapeti, vaṭṭatīti vadanti. Mattikākuṭṭameva mattikālepasaṅkhyaṃ gacchatīti āha – **‘‘sace mattikāya kuṭṭaṃ karoti, chadanalepena saddhiṃ ghaṭane āpattī’’**ti. Ubhinnaṃ anāpattīti purimassa lepassa aghaṭitattā dutiyassa attuddesikatāsambhavato ubhinnaṃ anāpatti, tasmā vināpi vattasīsena tena anāṇatto tassa karomīti karoti, ubhinnaṃ anāpattiyeva. Sace tena āṇatto karoti, mūlaṭṭhasseva āpatti.

内側の漆喰だけで完成させたいと願うことを指して、**「内側の漆喰で」**などと述べられている。外側の漆喰でも、ここでは同様である。その扉に固定されたものや、窓に置かれたものに適用されるべきである。その場所とは、その扉に固定されたものや、窓に置かれたものの場所である。再び広げてとは、以前に置かれた場所が小さい場合、壊して再び広げることである。漆喰が合わないとは、以前に塗られた漆喰が、扉に固定されたものや窓と共に合わない、一つに結合して留まらないということである。それとは、扉に固定されたものや窓のことである。最初に僧伽胝師塞(そうがちらし)とは、漆喰の仕事が完了しているため、扉に固定されたものや窓を置くことから、最初に僧伽胝師塞である。八指の幅で覆いが作られていない場合、ここで「このようにすれば私の罪にならない」として、壁や屋根に一指しの幅の隙間を漆喰で塞がずに置く、という。土の漆喰が土の壁の数になる、と述べられている。**「もし土で壁を作るなら、屋根の漆喰と共に合わせることに罪がある」**と。両方とも罪がないとは、最初の漆喰が合わないため、二番目のものは自己の意志によるものではないため、両方とも罪がない。したがって、注ぎ口がなくても、それに命じられずにそれを行う、両方とも罪がない。もしそれに命じられて行うなら、元の罪である。

354. Chattiṃsa catukkāni nāma ‘‘bhikkhu kuṭiṃ karotī’’tiādimhi paṭhamavāre adesitavatthukacatukkaṃ desitavatthukacatukkaṃ pamāṇātikkantacatukkaṃ pamāṇikacatukkaṃ adesitavatthukappamāṇātikkantacatukkaṃ desitavatthukappamāṇikacatukkanti cha catukkāni, evaṃ samādisativārādīsupi pañcasūti chattiṃsa. Āpattibhedadassanatthaṃ vuttānīti ‘‘sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane’’ti avisesena mātikāya vuttattā sārambhaaparikkamanesupi saṅghādisesova siyāti micchāgāhanivattanatthaṃ sārambhe aparikkamane ca dukkaṭaṃ, adesitavatthukatāya pamāṇātikkantatāya ca saṅghādisesoti evaṃ āpattibhedadassanatthaṃ vuttāni.

354. 三十六の四つ組とは、「比丘が小屋を作る」などの最初の時に示されなかった四つ組、示された四つ組、限度を超えた四つ組、限度内の四つ組、示されなかった限度を超えた四つ組、示された限度内の四つ組の六つの四つ組である。このように、五つの「~を命じる」などの時にも五つずつで、三十六である。罪の区別を示すために述べられた、とは、「比丘が物に手をかけ、調べない時」と一般的にマティカで述べられているため、手にかけ、調べない時にも僧伽胝師塞であるという誤解を避けるために、手にかけ、調べない時にもドゥカッダ、示されなかったこと、限度を超えていることから僧伽胝師塞である、このように罪の区別を示すために述べられた。

355-361. ‘‘Dvīhi saṅghādisesehī’’ti vattabbe vibhattibyattayena ca vacanabyattayena ca dvinnaṃ saṅghādisesenāti vuttanti āha **‘‘dvīhi saṅghādisesehi…pe… attho veditabbo’’**ti. ‘‘Aññassa vā dātabbā’’ti vuttattā vippakataṃ kuṭiṃ labhitvā attano atthāya karontassapi ādito paṭṭhāya akatattā anāpattiyevāti vadanti. Apacinitabbāti viddhaṃsetabbā. Bhūmisamaṃ katvāti kuṭivatthusamaṃ katvā.

355-361. 「二つの僧伽胝師塞によって」と言うべきところを、格助詞の区別と、言葉の区別によって、二つの僧伽胝師塞によって、と述べられている。**「他者に与えるべき」**と述べられていることから、完成した小屋を得て、自分のために作る場合でも、最初から作られていないため、罪はないと述べる者もいる。除去されるべきとは、破壊されるべきである。地面と同じにするとは、小屋の敷地と同じにして。

364. Na hettha lepo ghaṭiyatīti chadanalepassa abhāvato vuttaṃ, visuṃyeva anuññātattā pana sacepi leṇassa anto uparibhāge cittakammādikaraṇatthaṃ lepaṃ denti, vaṭṭatiyeva. Lepadānavasena akatā iṭṭhakādiguhā guhā nāmāti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Tiṇehi vā paṇṇehi vā chāditakuṭikāva vuttāti ‘‘kukkuṭacchikagehaṃ vaṭṭatī’’ti vatvā ‘‘chadanaṃ daṇḍakehī’’tiādinā puna taṃ dassentehi tiṇapaṇṇacchadanā kuṭikāva vuttā. Chadanaṃ daṇḍakehi jālabandhaṃ katvāti chadanaṃ dīghato tiriyato ca ṭhapitadaṇḍakehi jālaṃ viya bandhitvā. Ogumphetvāti tiṇādiṃ viddhaṃsetvā. Bhittilepena saddhiṃ lepe ghaṭiteti ettha ullittāvalittabhāvassa chadanaṃ sandhāya vuttattā sacepi bhittilepena anatthiko hoti, chadanalepe samantato bhittiyā appamattakenapi ghaṭite bhittilepena vināpi āpattiyevāti vadanti. Upacikāmocanatthameva heṭṭhā pāsāṇakuṭṭaṃ katvā taṃ alimpitvā upari limpati, lepo na ghaṭiyati nāma, anāpattiyevāti iminā aṭṭhakathāvacanena taṃ na sameti. Tattha keci vadanti ‘‘bhittiṃ alimpitukāmatāya abhāvato chadanalepe pāsāṇakuṭṭena saddhiṃ ghaṭitepi tattha anāpatti vuttā’’ti, tampi na yuttaṃ. ‘‘Upacikāmocanatthamevā’’ti hi vuttattā pāsāṇakuṭṭe puna limpitukāmatāya abhāvoyeva viññāyati, teneva ‘‘taṃ alimpitvā’’ti vuttaṃ. Tasmā ‘‘ullittādibhāvo…pe… chadanameva sandhāya vutto’’ti idaṃ satipi bhittilepe chadanalepena vinā āpatti na hotīti chadanalepassa padhānabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, na pana bhittilepena vināpi āpatti hotīti dassanatthanti vadanti, idameva cettha yuttataranti amhākaṃ khanti. Etthāti tiṇakuṭikāya.

364. ここで漆喰が合わないとは、屋根の漆喰がないためである。別々に許可されているため、たとえ洞窟の内部の上部に装飾のために漆喰を塗っても、それは許される。漆喰を塗ることから作られていないレンガなどの洞窟とは、洞窟という名前で述べられている。草や葉で覆われた小屋である、と述べられている。「鶏小屋は許される」と述べ、「屋根は棒で」などと再びそれを説明する際に、草や葉で覆われた小屋が述べられている。屋根を棒で格子状に組む、とは、屋根を縦横に置かれた棒で格子のように組むことである。覆いを覆うとは、草などを覆うことである。壁の漆喰と共に漆喰を合わせる、とは、ここでは、漆喰で塗られた状態を指して述べられているため、たとえ壁の漆喰に興味がなくても、屋根の漆喰が壁にわずかでも合っていれば、壁の漆喰がなくても罪はないと述べる者もいる。蟻を避けるためだけに、下に石の壁を作り、それを塗らずに上に塗る、漆喰が合わない、という。これは、注釈書の言葉によって、それは一致しない。そこで、ある者は「壁を塗らないようにするため、屋根の漆喰が石の壁と共に合っていても、罪はないと述べられている」と述べるが、それは正しくない。「蟻を避けるためだけに」と述べられていることから、石の壁に再び塗ることを望まないことが理解される。それゆえに、「それを塗らずに」と述べられている。したがって、「漆喰で塗られた状態…(中略)…屋根だけを指して述べられている」というのは、たとえ壁の漆喰があっても、屋根の漆喰がなくても罪はないことを示すために述べられたのであり、壁の漆喰がなくても罪があることを示すためではないと述べる。これがここでより正しいと我々は考える。ここでとは、草の小屋のことである。

Ettha ca tiṇakuṭikāya eva sabbathā anāpattibhāvassa dassanaṃ parivārapāḷiṃ ānetvā tiṇakuṭikāya sārambhādipaccayāpi anāpattibhāvo sukhena sakkā sādhetunti kataṃ. Tiṇakuṭikāya ca sabbathā anāpattibhāve sādhite teneva nayena leṇaguhādīsupi sārambhādipaccayāpi anāpattibhāvo sakkā viññātunti. Teneva **‘‘yaṃ panā’’**tiādi vuttaṃ. Tathā hi tiṇakuṭikāya sārambhādipaccayāpi anāpattibhāve sādhite teneva nayena aññassatthāya karontassapi sārambhādipaccayāpi anāpattibhāvo atthato dassitoyeva hoti. Evañca sati bhikkhu samādisitvā pakkamati ‘‘kuṭiṃ me karothā’’ti, samādisati ca desitavatthukā ca hotu anārambhā ca saparikkamanā cāti, tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. ‘‘Āpatti kārukānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭāna’’nti pāḷiyaṃ aññassatthāya karontassapi sārambhādipaccayāpi dukkaṭaṃ kasmā vuttanti imaṃ codanaṃ manasi nidhāya **‘‘yaṃ pana…pe… akaraṇapaccayā vutta’’**nti idaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – aññassatthāya karontassapi sārambhādipaccayāpi anāpattiyeva. ‘‘Āpatti kārukānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭāna’’nti idaṃ pana aññassatthāya karontassa na sārambhādipaccayā āpattidassanatthaṃ vuttaṃ, kiñcarahi yathāsamādiṭṭhāya akaraṇapaccayā āpattidassanatthanti. Yasmā bahūsu potthakesu satasodhitasammate ca purāṇapotthake ayameva pāṭhakkamo dissati, tasmā yathādiṭṭhapāṭhānukkamenevettha attho pakāsito. Katthaci potthake pana ‘‘kuṭilakkhaṇappattampi kuṭiṃ…pe… anāpattī’’ti imassānantaraṃ ‘‘yaṃ panā’’tiādipāṭhaṃ likhanti, evañca sati tattha adhippāyo pākaṭoyeva. Anāpattīti vatvāti uposathāgārañca bhavissati, ahañca vasissāmītiādīsu vāsāgāratthāya eva aniyamitattā anāpattīti vatvā.

そしてここで、草の小屋であれば、あらゆる場合において罪がないことを示すために、縁の経典を引用して、草の小屋であれば、手をかけたりすることなどが原因でも罪がないことを容易に示すことができる。草の小屋であれば、あらゆる場合において罪がないことが示されると、同じ方法で、洞窟などでも、手をかけたりすることが原因でも罪がないことを理解することができる。それゆえに、**「しかしながら」**などと述べられている。なぜなら、草の小屋であれば、手をかけたりすることが原因でも罪がないことが示されると、同じ方法で、他者のために作る場合でも、手をかけたりすることが原因でも罪がないことが、実質的に示されるからである。このように、もし比丘が命じて「私の小屋を作ってください」と出発する場合、命じられ、示されたものであり、手をかけず、調べられるものにする、と命じる、彼らは小屋を作る、示されていないもので、手をかけた、調べられないもの。経典に「罪は行為者の三つのドゥカッダである」とあるように、他者のために作る場合でも、手をかけたりすることが原因でドゥカッダが述べられているのはなぜか、というこの質問を念頭に置いて、**「しかしながら…(中略)…作らない原因で述べられた」**と述べられている。ここでの意図は、他者のために作る場合でも、手をかけたりすることが原因でも、罪はないということである。「罪は行為者の三つのドゥカッダである」というのは、他者のために作る者に、手をかけたりすることが原因で罪があることを示すためではなく、どのように命じられたか、作らない原因で罪があることを示すためである。多くの写本にあり、校訂されたものや古い写本にこの読解順序が見られるため、読解順序に従ってここで意味が説明されている。ある写本では、「小屋の性質を満たした小屋…(中略)…罪はない」の後に、「しかしながら」などの読解順序が書かれている。その場合、意味は明白である。罪はない、と述べる、とは、公会堂も、私は住むだろう、などにおいて、住居のためのものとして制限されていないため、罪はない、と述べる。

Pamāṇātikkantakuṭikaraṇalakkhaṇā kiriyāyeva, adesitavatthumūlikāyapi āpattiyā aṅgaṃ hoti pamāṇātikkantamūlikāyapi, tadubhayaṃ ekato katvā ‘‘kiriyākiriyato’’ti vuttaṃ. Vatthuṃ adesāpetvā pamāṇayuttaṃ kuṭiṃ karontassapi vatthuṃ desāpetvā akiriyāya kuṭikaraṇakiriyāya ca samuṭṭhānato kiriyākiriyatova samuṭṭhātīti veditabbaṃ. Acittakanti paṇṇattiajānanacittena acittakaṃ. Ullittādīnaṃ aññataratā, heṭṭhimappamāṇasambhavo, adesitavatthutā, pamāṇātikkantatā, attuddesikatā, vāsāgāratā, lepaghaṭṭanāti imānettha cha vā satta vā aṅgāni.

限度を超えた小屋を作る性質は、行為そのものである。示されなかったものの根拠に基づく罪であっても、限度を超えた根拠に基づく罪であっても、両方を合わせて「行為と非行為」と述べられている。物を指示させずに、限度内の小屋を作る場合でも、物を指示させて、非行為の小屋を作る行為から、行為と非行為から生じることを理解すべきである。絵が描かれていないとは、指示を知らない心で、絵が描かれていない。漆喰で塗られたものなどのいずれかであること、下の限度の存在、示されなかったこと、限度を超えていること、自己への指示、住居としての性質、漆喰が合わないこと、これらがここで六つまたは七つの要素である。

Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

小屋を作る戒めの注釈、完了。

7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā

7. 僧院を作る戒めの注釈

365. Sattame evaṃnāmake nagareti kosambīnāmake. Tassa kira nagarassa ārāmapokkharaṇīādīsu tesu tesu ṭhānesu kosambarukkhāva ussannā ahesuṃ, tasmā kosambīti saṅkhyaṃ agamāsi. Kusumbassa nāma isino assamato avidūre māpitattāti eke. Idaṃ vuttaṃ hoti – kusumbassa isino nivāsabhūmi kosambī, tassa ca avidūre bhavattā nagaraṃ kosambīti saṅkhyaṃ gatanti. Ghositanāmakena kira seṭṭhinā so kāritoti ettha ko ghositaseṭṭhi, kathañcānena so ārāmo kāritoti? Pubbe kira addilaraṭṭhaṃ nāma ahosi. Tato kotūhalako nāma daliddo chātakabhayena saputtadāro subhikkhaṃ raṭṭhaṃ gacchanto puttaṃ vahituṃ asakkonto chaḍḍetvā agamāsi. Mātā nivattitvā taṃ gahetvā gatā. Te ekaṃ gopālakagāmaṃ pavisiṃsu. Gopālakānañca tadā bahupāyāso paṭiyatto hoti, tato pāyāsaṃ labhitvā bhuñjiṃsu. Atha so puriso bahutaraṃ pāyāsaṃ bhutto jīrāpetuṃ asakkonto rattibhāge kālaṃ katvā tattheva sunakhiyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gahetvā kukkuro jāto, so gopālakassa piyo ahosi. Gopālako ca paccekabuddhaṃ upaṭṭhāti. Paccekabuddhopi bhattakiccakāle kukkurassa ekaṃ piṇḍaṃ deti. So paccekabuddhe sinehaṃ uppādetvā gopālakena saddhiṃ paṇṇasālampi gacchati, gopālake asannihite bhattavelāyaṃ sayameva gantvā kālārocanatthaṃ paṇṇasāladvāre bhussati, antarāmaggepi caṇḍamige disvā bhussitvā palāpeti. So paccekabuddhe mudukena cittena kālaṃ katvā devaloke nibbatti. Tatrāssa ‘‘ghosakadevaputto’’tveva nāmaṃ ahosi.

365. 七番目の、このように名前が付けられた都市とは、コーサンビーという名前の都市である。その都市の庭園や池など、それらの場所にはコーサンビーの木が豊富にあったため、コーサンビーという名前になった。クスマブという聖者の庵の近くに建てられたため、という者もいる。これは、クスマブという聖者の住む場所がコーサンビーであり、その近くにあるため、都市がコーサンビーという名前になった、という意味である。ギョーシタという名前の長者によって建てられた、とは、ギョーシタ長者とは誰か、どのようにして彼がその庭園を建てたのか?以前、アッディラという国があった。そこでコトーハラカという貧しい男が、子供の死の恐怖から、繁栄した国へ行こうとして、子供を運ぶことができず、捨てて行った。母親は引き返して、それを取りに行った。彼らは一つの牛飼いの村に入った。牛飼いたちは、その時、多くのパイアサを準備していた。そこでパイアサを得て、食べた。その男は、多くのパイアサを食べ、消化できず、夜中に亡くなり、そこで雌犬の胎内に宿って子犬になった。彼は牛飼いの愛された者になった。牛飼いは、独覚者を世話する。独覚者も食事の準備の時間に子犬に一つの供物を与える。彼は独覚者に愛情を抱き、牛飼いと共に葉の小屋へ行く。牛飼いがいない食事の時間に、自分で行って、時間を知らせるために葉の小屋の入り口で吠える。途中で、凶暴な獣に会っても、吠えて追い払う。彼は独覚者を優しい心で亡くし、天界に生まれた。そこで彼の名前は「ギョーシタ神の子」となった。

So devalokato cavitvā kosambiyaṃ ekasmiṃ kulaghare nibbatti. Taṃ aputtako kira seṭṭhi tassa mātāpitūnaṃ dhanaṃ datvā puttaṃ katvā aggahesi. Atha attano putte jāte sattakkhattuṃ ghātāpetuṃ upakkami. So puññavantatāya sattasupi ṭhānesu maraṇaṃ appatvā avasāne ekāya seṭṭhidhītāya veyyattiyena laddhajīviko aparabhāge pitu accayena seṭṭhiṭṭhānaṃ patvā ghositaseṭṭhi nāma jāto. Aññepi kosambiyaṃ kukkuṭaseṭṭhi, pāvāriyaseṭṭhīti dve seṭṭhino atthi, iminā saddhiṃ tayo ahesuṃ.

彼は天界から移り、コーサンビーの裕福な家庭に生まれた。彼は子供のいない長者であったため、両親に財産を与えて息子として引き取った。子供が生まれた後、七度殺そうと企てた。彼は功徳のある者であったため、七つの場所で死ぬことなく、最後に、ある長者の娘の世話によって生計を立て、後に父の死後、長者の地位に就き、ギョーシタ長者という名前になった。コーサンビーには、他にも子犬長者、パーヴァーリヤ長者という二人の長者がいた。彼と共に三人の長者がいた。

Tena ca samayena tesaṃ sahāyakānaṃ seṭṭhīnaṃ kulūpakā pañcasatā isayo pabbatapāde vasiṃsu. Te kālena kālaṃ loṇambilasevanatthaṃ manussapathaṃ āgacchanti. Athekasmiṃ vāre gimhasamaye manussapathaṃ āgacchantā nirudakaṃ mahākantāraṃ atikkamitvā kantārapariyosāne mahantaṃ nigrodharukkhaṃ disvā cintesuṃ ‘‘yādiso ayaṃ rukkho, addhā ettha mahesakkhāya devatāya bhavitabbaṃ, sādhu vatassa, sace no pānīyaṃ vā paribhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti. Devatā isīnaṃ ajjhāsayaṃ viditvā ‘‘imesaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti attano ānubhāvena viṭapantarato naṅgalasīsamattaṃ udakadhāraṃ pavattesi. Isigaṇo rajatakkhandhasadisaṃ udakavaṭṭiṃ disvā attano bhājanehi udakaṃ gahetvā paribhogaṃ katvā cintesi ‘‘devatāya amhākaṃ paribhogudakaṃ dinnaṃ, idaṃ pana agāmakaṃ mahāraññaṃ, sādhu vatassa, sace no āhārampi dadeyyā’’ti. Devatā isīnaṃ upakappanavasena dibbāni yāgukhajjakādīni datvā santappesi.

その頃、その仲間であった有力者たちのもとで修行していた五百人の仙人が山の麓に住んでいました。彼らは時々、塩や酸っぱいものを求めて人間の住むところへ下ってきました。ある夏の時期、人間の住むところへ下ってきた折、水のない広大な荒野を越え、荒野の果てに大きなガジュマルの木を見て、彼らはこう思いました。「これほど立派な木であるからには、きっと偉大な神が宿っているのだろう。もし、我々に飲み水や食べ物を恵んでくださるなら、なんとありがたいことか。」神は仙人たちの思いを知り、「この者たちのために尽くそう」と思い、自身の力で枝の間から鼻眼鏡ほどの量の水を湧き出させました。仙人たちは、銀の塊のような水の流れを見て、自分たちの器に水を汲んで飲み、こう思いました。「神が我々に飲む水を与えてくださった。しかし、ここは人里離れた広大な森である。もし、食べ物も与えてくださるなら、なんとありがたいことか。」神は仙人たちの望みに応じて、天上の粥や菓子などを与えて満足させました。

Isayo cintayiṃsu ‘‘devatāya amhākaṃ paribhogudakampi bhojanampi sabbaṃ dinnaṃ, sādhu vatassa, sace no attānaṃ dasseyyā’’ti. Devatā tesaṃ ajjhāsayaṃ viditvā upaḍḍhakāyaṃ dassesi. Devate mahatī te sampatti, kiṃ kammaṃ katvā imaṃ sampattiṃ adhigatāsīti. Nātimahantaṃ parittakaṃ kammaṃ katvāti. Upaḍḍhuposathakammaṃ nissāya hi devatāya sampatti laddhā. Anāthapiṇḍikassa kira gehe ayaṃ devaputto kammakāro ahosi. Seṭṭhissa hi gehe uposathadivasesu antamaso dāsakammakāre upādāya sabbo jano uposathiko hoti. Ekadivasaṃ ayaṃ kammakāro ekakova pāto uṭṭhāya kammantaṃ gato. Mahāseṭṭhi nivāpaṃ labhamānamanusse sallakkhento etassevekassa araññaṃ gatabhāvaṃ ñatvā assa sāyamāsatthāya nivāpaṃ adāsi. Bhattakāradāsī ekasseva bhattaṃ pacitvā araññato āgatassa bhattaṃ vaḍḍhetvā adāsi. Kammakāro cintayi ‘‘aññesu divasesu imasmiṃ kāle gehaṃ ekasaddaṃ ahosi, ajja ativiya sannisinnaṃ, kiṃ nu kho eta’’nti. Tassa sā ācikkhi ‘‘ajja imasmiṃ gehe sabbe manussā uposathikā, mahāseṭṭhi tuyhevekassa nivāpaṃ adāsī’’ti. Evaṃ ammāti. Āma sāmīti. ‘‘Imasmiṃ kāle uposathaṃ samādinnassa uposathakammaṃ hoti, na hotī’’ti mahāseṭṭhiṃ puccha ammāti. Tāya gantvā pucchito mahāseṭṭhi āha – ‘‘sakalauposathakammaṃ na hoti, upaḍḍhakammaṃ pana hoti, uposathiko hotī’’ti. Kammakāro bhattaṃ abhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā uposathiko hutvā vasanaṭṭhānaṃ gahetvā nipajji. Tassa āhāraparikkhīṇakāyassa rattiṃ vāto kuppi. So paccūsasamaye kālaṃ katvā upaḍḍhuposathakammanissandena mahāvattaniaṭavidvāre nigrodharukkhadevaputto hutvā nibbatti.

仙人たちはこう思いました。「神が我々に飲み水も食べ物もすべて与えてくださった。もし、ご自身のお姿を見せてくださるなら、なんとありがたいことか。」神は仙人たちの思いを知り、半身だけ姿を現しました。仙人たちは尋ねました。「神よ、あなたは大変な富をお持ちですが、どのような功徳を積んで、この富を得たのですか。」神は答えました。「それほど大変な功徳ではなく、わずかな功徳を積んだだけです。」「半断食の功徳によって、私はこの富を得たのです。かつて、アナータピンディカ長者の家で、私は舎利子(しゃりし)の従者でした。長者の家では、断食の日には、たとえ奴隷や従者であっても、皆が断食を守りました。ある日、この従者だけが、朝早く起きて仕事に行きました。長者は、食事を受け取る人々に気を配りながら、この従者だけが森へ行ったことを知り、夕食のために食事を与えました。食事を作る女奴隷は、一人分の食事を調理し、森から帰ってきた従者に食事を増やして与えました。従者はこう思いました。「他の日には、この時間には家が賑やかだったのに、今日はとても静かだ。一体どうしたのだろうか。」女奴隷は答えました。「今日、この家では皆が断食をしています。長者はあなた一人に食事を与えました。」「そうですか。」「はい、ご主人様。」「この時間に断食を守ったことで、断食の功徳になるのでしょうか、ならないのでしょうか。」と長者に尋ねてください。」女奴隷が長者に尋ねると、長者はこう言いました。「断食の功徳はすべては得られませんが、半分の功徳は得られます。断食者であると言えます。」従者は食事を食べずに顔を洗い、断食者となって寝床につきました。食事によって衰えた体に、夜風が吹きました。彼は夜明け前に亡くなり、半断食の功徳によって、広大な森の中のガジュマルの木の神として生まれ変わりました。

So taṃ pavattiṃ isīnaṃ ārocesi. Isayo pucchiṃsu ‘‘tumhehi mayaṃ ‘buddho dhammo saṅgho’ti assutapubbaṃ sāvitā, uppanno nu kho loke buddho’’ti. Āma, bhante, uppannoti. Idāni kuhiṃ vasatīti. Sāvatthiyaṃ nissāya jetavane, bhanteti. Isayo ‘‘tiṭṭhatha tumhe, mayaṃ satthāraṃ passissāmā’’ti haṭṭhatuṭṭhā nikkhamitvā anupubbena kosambīnagaraṃ sampāpuṇiṃsu. Mahāseṭṭhino ‘‘isayo āgatā’’ti paccuggamanaṃ katvā ‘‘sve amhākaṃ bhikkhaṃ gaṇhatha, bhante’’ti nimantetvā punadivase isigaṇassa mahādānaṃ adaṃsu. Isayo ‘‘bhutvāva gacchāmā’’ti āpucchiṃsu. Bhante, tumhe aññasmiṃ kāle ekampi māsaṃ dvepi tayopi cattāropi māse vasitvā gacchatha, imasmiṃ pana vāre hiyyo āgantvā ‘‘ajjeva gacchāmā’’ti vadatha, kiṃ idanti. Āma gahapatayo buddho loke uppanno, na kho pana sakkā jīvitantarāyo jānituṃ, tena mayaṃ turitā gacchāmāti. Tena hi, bhante, mayampi āgacchāma, amhehi saddhiṃyeva gacchathāti. ‘‘Tumhe agāriyā nāma mahājaṭā, tiṭṭhatha tumhe, mayaṃ puretaraṃ gamissāmā’’ti nikkhamitvā ekaṭṭhāne dve divasāni avasitvā turitagamanena sāvatthiṃ patvā jetavanavihāre satthu santikameva agamaṃsu. Tattha madhuradhammakathaṃ sutvā sabbeva pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu.

彼はその次第を仙人たちに語りました。仙人たちは尋ねました。「あなた方は、私たちが『仏、法、僧』という言葉を聞いたことがありません。世に仏がお生まれになったのですか。」「はい、尊師。お生まれになりました。」「今、どこにお住まいですか。」「舎衛城の祇園精舎です。」仙人たちは、「お待ちください。私たちは世尊にお会いしに行きます。」と言って、喜び勇んで出発し、順にコーサンビーの町に到着しました。長者たちは、「仙人たちが来られた」と出迎え、「明日、私たちのところへお布施をお受け取りください、尊師」と招き、翌日、仙人たちに大供養をしました。仙人たちは、「食事をしてから帰ります」と尋ねました。「尊師、あなたは他の時に、一月、二月、三月、四月と滞在して帰られます。しかし、今回は昨日来て、今日帰るとおっしゃいます。なぜですか。」「長者たちよ、世に仏がお生まれになった。しかし、寿命の限界は分からない。だから、私たちは急いでいるのだ。」「それならば、尊師、私たちも参りましょう。尊師とご一緒に行かせていただきます。」「あなたたちは在家者で、髪が長い。そのままお待ちください。私たちは先へ行きます。」と言って出発し、ある場所で二日間滞在した後、急いで舎衛城に到着し、祇園精舎で世尊のもとへ参りました。そこで、甘美な法話を聞き、皆出家して阿羅漢果を得ました。

Tepi tayo seṭṭhino pañcahi pañcahi sakaṭasatehi sappimadhuphāṇitādīni ceva paṭṭuṇṇadukūlādīni ca ādāya kosambito nikkhamitvā anupubbena sāvatthiṃ patvā jetavanasāmante khandhāvāraṃ bandhitvā satthu santikaṃ gantvā vanditvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Satthā tiṇṇampi sahāyānaṃ madhuradhammakathaṃ kathesi. Te balavasomanassajātā satthāraṃ nimantetvā punadivase mahādānaṃ adaṃsu, puna nimantetvā punadivaseti evaṃ aḍḍhamāsaṃ dānaṃ datvā ‘‘bhante, amhākaṃ janapadaṃ āgamanāya paṭiññaṃ dethā’’ti pādamūle nipajjiṃsu. Bhagavā ‘‘suññāgāre kho gahapatayo tathāgatā abhiramantī’’ti āha. ‘‘Ettāvatā paṭiññā dinnā nāma hotī’’ti gahapatayo sallakkhetvā ‘‘dinnā no bhagavatā paṭiññā’’ti pādamūle nipajjitvā dasabalaṃ vanditvā nikkhamitvā antarāmagge yojane yojane vihāraṃ kāretvā anupubbena kosambiṃ patvā ‘‘loke buddho uppanno’’ti kathayiṃsu. Tayo janā attano attano ārāme mahantaṃ dhanapariccāgaṃ katvā bhagavato vihāre kārāpesuṃ. Tattha kukkuṭaseṭṭhinā kārito kukkuṭārāmo nāma ahosi. Pāvārikaseṭṭhinā ambavane kārito pāvārikambavanaṃ nāma. Ghositena kārito ghositārāmo nāma ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ghositanāmakena kira seṭṭhinā so kārito’’ti.

その三人の長者も、それぞれ五百台の車に、ギー、蜜、黒糖などの食品と、上質な絹織物などを積んでコーサンビーを出発し、順に舎衛城に到着し、祇園精舎の近くに陣営を張り、世尊のもとへ参って拝礼し、挨拶を交わした後、片隅に座りました。世尊は、三人の仲間のために、甘美な法話を説かれました。彼らは大変喜んで、世尊を招き、翌日大供養をしました。再び招き、再び供養しました。このように半月間供養をして、「尊師、私たちの国へお越しくださる約束をしてください」と、世尊の足元にひれ伏しました。世尊は、「如来は静かな部屋を好む」と言われました。長者たちは、「これほどで約束はされたことになる」と考え、「世尊は約束をしてくださった」と、足元にひれ伏し、十力(じゅうりき)を拝礼して出発し、途中、一里ごとに精舎を建てながら、順にコーサンビーに到着し、「世に仏がお生まれになった」と伝えました。三人はそれぞれの園に、大きな財産を寄進して、世尊の精舎を建てました。そこには、鶏長者が建てた鶏園がありました。パーヴァーリカ長者が建てたマンゴー園がありました。ゴーシタ長者が建てたゴーシタ園がありました。それについて、「ゴーシタという名前の長者が建てた」と言われています。

Yo abhinikkhamanakāle saddhiṃ nikkhanto, yassa ca satthārā parinibbānakāle brahmadaṇḍo āṇatto, taṃ sandhāyāha **‘‘bodhisattakāle upaṭṭhākachannassā’’**ti. Iminā ca yo majjhimanikāye channovādasutte (ma. ni. 3.389 ādayo) gilāno hutvā dhammasenāpatinā ovadiyamānopi māraṇantikavedanaṃ adhivāsetuṃ asakkonto tiṇhena satthena kaṇṭhanāḷiṃ chinditvā maraṇabhaye uppanne gatinimitte ca upaṭṭhite attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā saṃviggo vipassanaṃ paṭṭhapetvā saṅkhāre pariggaṇhanto arahattaṃ patvā samasīsī hutvā parinibbāyi, ayaṃ so na hotīti dasseti. Pūjāvacanappayoge kattari sāmivacanassapi icchitattā āha **‘‘gāmassa vā pūjita’’**nti. Lakkhaṇaṃ panettha saddasatthānusārato veditabbaṃ. Ekeko koṭṭhāsoti ekeko bhāgo.

出家した時、共に世尊と共にいた者、そして世尊が涅槃される時に「ブラフマダンダ」を命じられた者、それについて「菩薩の修行時代、侍者のチャナに」と言われています。そして、中部経典の『チャナへの教え』の経典(中部経典 3.389など)で、病気になり、法軍の指導者(舎利子)から教えを受けても、死の苦痛に耐えることができず、鋭い刃で喉を切り、死の恐怖が生じ、行く先を示す兆しが現れた時に、自身の凡夫であることを知り、動揺して観察(ヴィパッサナー)を始め、諸行(サンカーラ)を理解しながら阿羅漢果を得て、心平静になって涅槃に入った、それについて「この者ではない」と示しています。供養の言葉遣いの際に、主人への敬称も欲しかったので、「村の尊敬される者」と言いました。ここで「 laki」は、言葉の知識に従って理解されるべきです。「一個の区分」とは、一個の भाग(バーガ:部分)のことです。

366. Kiriyato samuṭṭhānabhāvoti kevalaṃ kiriyāmattato samuṭṭhānabhāvaṃ paṭikkhipati, vatthuno pana adesanāya kuṭikaraṇakiriyāya ca samuṭṭhānato kiriyākiriyato samuṭṭhātīti veditabbaṃ. Imasmiṃ sikkhāpade bhikkhū vā anabhineyyāti ettha -saddo ‘‘ayaṃ vā so mahānāgo’’tiādīsu viya avadhāraṇatthoti daṭṭhabbo.

366. 行為からの生起。つまり、単に行為のみから生起することを否定しています。しかし、物事の指示や、小屋を作る行為からは生起すると理解されるべきです。この戒律において、「比丘たちが、あるいは」の「あるいは」は、「あるいは、この大蛇である」などのように、限定の意味であると理解されるべきです。

Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

精舎建設の戒律の解説は終わりました。

8. Paṭhamaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā

8. 第一の汚い罪の戒律の解説

380. Aṭṭhame pākārena parikkhittanti sambandho. Gopuraṭṭālakayuttanti dvārapāsādena ca tattha tattha pākāramatthake patiṭṭhāpitaaṭṭālakehi ca yuttaṃ. Veḷūhi parikkhittattā abbhantare pupphūpagaphalūpagarukkhasañchannattā ca nīlobhāsaṃ. Chāyūdakasampattiyā bhūmibhāgasampattiyā ca manoramaṃ. Kāḷakavesenāti kalandakarūpena. Nivāpanti bhojanaṃ. Tanti uyyānaṃ. Dabboti tassa therassa nāmanti dabbatthambhe patitattā dabboti tassa therassa nāmaṃ ahosi.

380. 八番目の、壁で囲まれている、という関係です。楼門と塔が備わっている、というのは、門の塔と、そこで、そこに、壁の頂上に設置された塔と、それが備わっている、ということです。竹で囲まれているため、内側は草木が生い茂り、葉や実をつけた木々で覆われています。日陰と水の恩恵によって、地面も快適です。「黒い」とは、スズメバチの姿で、という意味です。「供物」とは、食事のことです。「園」とは、その庭園のことです。「ダッバ」とは、その長老の名前です。その柱に立ったため、「ダッバ」はその長老の名前となりました。

Kassapadasabalassa sāsanosakkanakāle kira satta bhikkhū ekacittā hutvā aññe sāsane agāravaṃ karonte disvā ‘‘idha kiṃ karoma, ekamante samaṇadhammaṃ katvā dukkhassantaṃ karissāmā’’ti nisseṇiṃ bandhitvā uccaṃ pabbatasikharaṃ abhiruhitvā attano cittabalaṃ jānantā ‘‘nisseṇiṃ pātentu, jīvite sālayā otarantu, mā pacchānutappino ahuvatthā’’ti vatvā sabbe ekacittā hutvā nisseṇiṃ pātetvā ‘‘appamattā hotha, āvuso’’ti aññamaññaṃ ovaditvā cittaruciyesu ṭhānesu nisīditvā samaṇadhammaṃ kātuṃ ārabhiṃsu.

カッサパ仏の教団の時代、七人の比丘が心を一つにして、他の教団が軽んじているのを見て、「ここで何をしようか。一人になって修行をして、苦しみの終わりを成就しよう」と思い、梯子をかけて高い山の頂上に登り、自分たちの心の力を信じて、「梯子を落としなさい。命を懸けて下りなさい。後で後悔しないように」と言って、皆心を一つにして梯子を落とし、「怠らずに精進しなさい、友人たちよ」と互いに励まし合い、心の赴くままに座って、修行を始めました。

Tatreko thero pañcame divase arahattaṃ patvā ‘‘mama kiccaṃ nipphannaṃ, ahaṃ imasmiṃ ṭhāne kiṃ karissāmī’’ti iddhiyā uttarakuruto piṇḍapātaṃ āharitvā āha – ‘‘āvuso, imaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjatha, bhikkhācārakiccaṃ mamāyattaṃ hotu, tumhe attano kammaṃ karothā’’ti. Kiṃ nu mayaṃ, āvuso, nisseṇiṃ pātentā evaṃ avacumha ‘‘yo paṭhamaṃ dhammaṃ sacchikaroti, so bhikkhaṃ āharatu, tenābhataṃ sesā paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ karissantī’’ti. Natthi, āvusoti. Tumhe attano pubbahetunāva labhittha, mayampi sakkontā vaṭṭassantaṃ karissāma, gacchatha tumheti. Thero te saññāpetuṃ asakkonto phāsukaṭṭhāne piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā gato. Aparopi thero sattame divase anāgāmiphalaṃ patvā tato cuto suddhāvāsabrahmaloke nibbatto, itare therā ekaṃ buddhantaraṃ devamanussesu saṃsaritvā tesu tesu kulesu nibbattā. Eko gandhāraraṭṭhe takkasilanagare rājagehe nibbatto, eko paccantimaraṭṭhe paribbājikāya kucchimhi nibbatto, eko bāhiyaraṭṭhe kuṭumbiyagehe nibbatto, eko rājagahe kuṭumbiyagehe nibbatto.

そのうちの一人の長老が五日目に阿羅漢果を得て、「私の仕事は終わった。私はここで何をしようか」と思い、神通力で उत्तर कुरु (ウトタル・クルの意) から食事を運んできて言いました。「友人たちよ、この食事を食べてください。托鉢の仕事は私に任せ、あなたたちは自分の修行をしてください。」「私たちは、友人よ、梯子を落とす時に、このように言いましたか。『最初に法を悟った者が、食事を運んできなさい。彼が運んできたものを、残りの者たちが食べて、修行を続ける』と。」「いいえ、友人よ。」「あなたたちは、過去の因縁によって得たのです。私たちも、もしできれば、そうします。行ってください。」長老は彼らを納得させることができず、快適な場所で食事を終えて帰りました。別の長老が七日目に不還果を得て、そこから転生して純粋な住処の神として生まれ変わりました。他の長老たちは、一仏 eras の間に、神や人間として転生し、その都度、その家系に生まれ変わりました。一人はガンダーラ国のタクシラーの町の王宮で生まれ、一人は辺境の国の尼僧の胎内に生まれ、一人は外側の国の農民の家で生まれ、一人はラージャガハの農民の家で生まれました。

Ayaṃ pana dabbatthero mallaraṭṭhe anupiyanagare ekassa mallarañño gehe paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa mātā upavijaññā kālamakāsi. Matasarīraṃ susānaṃ netvā dārucitakaṃ āropetvā aggiṃ adaṃsu. Aggivegasantattaṃ udarapaṭalaṃ dvedhā ahosi. Dārako attano puññabalena uppatitvā ekasmiṃ dabbatthambhe nipati, taṃ dārakaṃ gahetvā ayyikāya adaṃsu. Sā tassa nāmaṃ gaṇhantī dabbatthambhe patitvā laddhajīvikattā ‘‘dabbo’’ti tassa nāmaṃ akāsi. Tena vuttaṃ ‘‘dabboti tassa therassa nāma’’nti.

このダッバ長老は、マラ国のAnupiya(アヌピヤ)の町のあるマラ国の王の家で受胎しました。彼の母は出産後に亡くなりました。母の遺体を火葬場に運び、薪を積んで火をつけました。炎が収まって、腹の膜が二つに裂けました。その子供は、自身の功徳の力で飛び上がり、ある柱に寄りかかりました。その子供を抱きかかえて、母に与えました。彼女はその子の名前を付けようと、柱に寄りかかって(ダッバストハンベー:柱の場所)生まれたため、「ダッバ」と名付けました。それについて、「ダッバとは、その長老の名前です」と述べられています。

Tassa sattavassikakāle satthā bhikkhusaṅghaparivuto mallaraṭṭhe cārikaṃ caramāno anupiyanigamaṃ patvā anupiyambavane viharati. Dabbakumāro satthāraṃ disvā saha dassaneneva pasīditvā pabbajitukāmo hutvā ‘‘ahaṃ dasabalassa santike pabbajissāmī’’ti ayyikaṃ āpucchi. Sā ‘‘sādhu tātā’’ti dabbakumāraṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā ‘‘bhante, imaṃ kumāraṃ pabbājethā’’ti āha. Satthā aññatarassa bhikkhuno saññaṃ adāsi ‘‘bhikkhu imaṃ dārakaṃ pabbājehī’’ti. So thero satthu vacanaṃ sutvā dabbakumāraṃ pabbājento tacapañcakakammaṭṭhānaṃ ācikkhi. Pubbahetusampanno katābhinīhāro paṭhamakesavaṭṭiyā voropanakkhaṇeyeva sotāpattiphale patiṭṭhāsi, dutiyāya kesavaṭṭiyā oropiyamānāya sakadāgāmiphale, tatiyāya anāgāmiphale, sabbakesānaṃ pana oropanañca arahattaphalasacchikiriyā ca apacchā apure ahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ **‘‘thero kira sattavassikova saṃvegaṃ labhitvā pabbajito khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇīti veditabbo’’**ti.

彼が七歳だった時、世尊は比丘たちの集団に囲まれてマラ国を巡錫し、Anupiya(アヌピヤ)の村に到着し、Anupiya(アヌピヤ)のマンゴー園に滞在されました。ダッバ童子は、世尊を見て、その姿を見るだけで感動し、出家を望んで、「私は十力の世尊のもとで出家します」と母に尋ねました。母は「良いでしょう、私の息子よ」と言って、ダッバ童子を連れて世尊のもとへ行き、「尊師、この童子を出家させてください」と言いました。世尊は、ある比丘に指示を出しました。「この童子を出家させなさい。」その長老は、世尊の言葉を聞いて、ダッバ童子に五つの感覚器の修行(タカパサカカマタ)を説きました。過去の因縁が満ちており、修行を完了していた彼は、最初の髪を切る時に、すでに預流果(ソーターパンナ)を得ました。二度目に髪を切る時に、一来果(サカダーガーミー)を得ました。三度目に髪を切る時に、不還果(アナガーミー)を得ました。そして、すべての髪を切る時までに、阿羅漢果(アラハッタ)を得て、後から、あるいは前からの遅れもなく、涅槃に入りました。それについて、「長老は七歳で感動して出家し、髪を切る(剃髪)まさにその時に阿羅漢果を得たと理解されるべきです」と述べられています。

Sāvakena pattabbanti yathupanissayaṃ tena tena sāvakena pattabbaṃ. Tisso vijjātiādi yathāsambhavavasena vuttaṃ. Guṇajātanti ‘‘yañca kiñci sāvakena pattabba’’nti napuṃsakaliṅgasambandhadassanatthaṃ vuttaṃ. Catūsu saccesu catūhi maggehi soḷasavidhassa kiccassa katattāti dukkhasamudayanirodhamaggasaṅkhātesu catūsu saccesu dukkhapariññā samudayappahānaṃ nirodhasacchikiriyā maggabhāvanāti ekekassa maggassa catunnaṃ catunnaṃ kiccānaṃ vasena soḷasavidhassa kiccassa katattā. Tato tato paṭikkamitvāti tato tato kiccato ārammaṇato ca paṭivattitvā. Silāpaṭṭaketi pāsāṇaphalake. Terasāpīti bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgārikacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājanakayāgubhājanakaphalabhājanakakhajjabhājanakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhāpakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīnaṃ vasena terasāpi sammutiyo dātuṃ vaṭṭanti.

Sāvakena pattabbanti yathupanissayaṃ tena tena sāvakena pattabbaṃ. Tisso vijjātiādi yathāsambhavavasena vuttaṃ. Guṇajātanti ‘‘yañca kiñci sāvakena pattabba’’nti napuṃsakaliṅgasambandhadassanatthaṃ vuttaṃ. Catūsu saccesu catūhi maggehi soḷasavidhassa kiccassa katattāti dukkhasamudayanirodhamaggasaṅkhātesu catūsu saccesu dukkhapariññā samudayappahānaṃ nirodhasacchikiriyā maggabhāvanāti ekekassa maggassa catunnaṃ catunnaṃ kiccānaṃ vasena soḷasavidhassa kiccassa katattā. Tato tato paṭikkamitvāti tato tato kiccato ārammaṇato ca paṭivattitvā. Silāpaṭṭaketi pāsāṇaphalake. Terasāpīti bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgārikacīvarapaṭiggāhakacīvarabhājanakayāgubhājanakaphalabhājanakakhajjabhājanakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhāpakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīnaṃ vasena terasāpi sammutiyo dātuṃ vaṭṭanti.

382. Apisūti ettha ti nipātamattaṃ, api-saddo aṭṭhānappayutto ‘‘vikāle’’ti imassa anantaraṃ daṭṭhabbo, vikālepi āgacchantīti attho. Jānantāti dūrabhāvaṃ jānantā. Evaṃ sabbapadesūti ettha katikasaṇṭhānādīnaṃ nānappakārattā tasmiṃ tasmiṃ vihāre katikavattādīni visuṃ visuṃ kathāpetīti veditabbaṃ. Sabbavihāresu ca gamanamagge samappamāṇe katvā adhiṭṭhātīti vadanti. Ayañhi nimmitānaṃ dhammatāti aniyametvā nimmitānaṃ ayaṃ ‘‘ekasmiṃ bhāsamānasmi’’ntiādi dhammatā. Tathā hi ye vaṇṇavayasarīrāvayavaparikkhārakiriyāvisesādīhi niyamaṃ akatvā nimmitā honti, te aniyametvā nimmitattā iddhimatā sadisāva honti. Ṭhānanisajjādīsu bhāsitatuṇhībhāvādīsu vā yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tadeva karonti. Sace pana nānappakāre kātukāmo hoti, keci paṭhamavaye, keci majjhimavaye, keci pacchimavaye, tathā dīghakese, upaḍḍhamuṇḍe, missakakese, upaḍḍharattacīvare, paṇḍukacīvare, padabhāṇadhammakathāsarabhaññapañhapucchanapañhavissajjanacīvarasibbanadhovanādīni karonte, aparepi vā nānappakārake kātukāmo hoti, tena pādakajjhānato vuṭṭhāya ‘‘ettakā bhikkhū paṭhamavayā hontū’’tiādinā nayena parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhite adhiṭṭhānacittena saddhiṃ icchiticchitappakārāyeva honti. Avatthukavacanaṃ na hotīti nimmitānaṃ ‘‘ayaṃ mañco’’tiādivacanaṃ avatthukaṃ na hoti sabbattha mañcapīṭhānaṃ sambhavato.

382. Apisūti ettha sūti nipātamattaṃ, api-saddo aṭṭhānappayutto ‘‘vikāle’’ti imassa anantaraṃ daṭṭhabbo, vikālepi āgacchantīti attho. Jānantāti dūrabhāvaṃ jānantā. Evaṃ sabbapadesūti ettha katikasaṇṭhānādīnaṃ nānappakārattā tasmiṃ tasmiṃ vihāre katikavattādīni visuṃ visuṃ kathāpetīti veditabbaṃ. Sabbavihāresu ca gamanamagge samappamāṇe katvā adhiṭṭhātīti vadanti. Ayañhi nimmitānaṃ dhammatāti aniyametvā nimmitānaṃ ayaṃ ‘‘ekasmiṃ bhāsamānasmi’’ntiādi dhammatā. Tathā hi ye vaṇṇavayasarīrāvayavaparikkhārakiriyāvisesādīhi niyamaṃ akatvā nimmitā honti, te aniyametvā nimmitattā iddhimatā sadisāva honti. Ṭhānanisajjādīsu bhāsitatuṇhībhāvādīsu vā yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tadeva karonti. Sace pana nānappakāre kātukāmo hoti, keci paṭhamavaye, keci majjhimavaye, keci pacchimavaye, tathā dīghakese, upaḍḍhamuṇḍe, missakakese, upaḍḍharattacīvare, paṇḍukacīvare, padabhāṇadhammakathāsarabhaññapañhapucchanapañhavissajjanacīvarasibbanadhovanādīni karonte, aparepi vā nānappakārake kātukāmo hoti, tena pādakajjhānato vuṭṭhāya ‘‘ettakā bhikkhū paṭhamavayā hontū’’tiādinā nayena parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhite adhiṭṭhānacittena saddhiṃ icchiticchitappakārāyeva honti. Avatthukavacanaṃ na hotīti nimmitānaṃ ‘‘ayaṃ mañco’’tiādivacanaṃ avatthukaṃ na hoti sabbattha mañcapīṭhānaṃ sambhavato.

383. Ekacārikabhattanti atimanāpattā visuṃ ṭhitikāya pāpetabbaṃ bhattaṃ. Taddhitavohārenāti cattāri parimāṇamassa catukkanti evaṃ taddhitavohārena. Odanassa pucchāya sādhakatamattā āha – **‘‘karaṇattheyeva karaṇavacana’’**nti, odanena karaṇabhūtena pucchantīti vuttaṃ hoti. Ye ca odanena karaṇabhūtena pucchanti, tesaṃ pucchanākāradassanatthaṃ **‘‘kiṃ, bhante, odanaṃ demāti pucchantī’’**ti vuttaṃ.

383. Ekacārikabhattanti atimanāpattā visuṃ ṭhitikāya pāpetabbaṃ bhattaṃ. Taddhitavohārenāti cattāri parimāṇamassa catukkanti evaṃ taddhitavohārena. Odanassa pucchāya sādhakatamattā āha – **‘‘karaṇattheyeva karaṇavacana’’**nti, odanena karaṇabhūtena pucchantīti vuttaṃ hoti. Ye ca odanena karaṇabhūtena pucchanti, tesaṃ pucchanākāradassanatthaṃ **‘‘kiṃ, bhante, odanaṃ demāti pucchantī’’**ti vuttaṃ.

Bhavoti bhavitabbo. Asamannāharitvāti ābhogaṃ akatvā. Rattiṃ sammantayamānāti kañci kālaṃ supitvā vuṭṭhāya sammantayamānā. Rattiyañhi paṭhamayāmamajjhimayāmesu supitvā pabuddhānaṃ ajjatanakālepi anajjatanābhimāno hoti, tasmā te ‘‘hiyyo’’ti āhaṃsu. Ye pana rattiyaṃ kammappasutā jāgariyamanuyuttā honti, tesaṃ ajjatanābhimānoyeva, tasmā te ‘‘ajja’’icceva voharanti, na ‘‘hiyyo’’ti. Padhūpāyantāti punappunaṃ uppajjanakakodhavasena padhūpāyantā.

Bhavoti bhavitabbo. Asamannāharitvāti ābhogaṃ akatvā. Rattiṃ sammantayamānāti kañci kālaṃ supitvā vuṭṭhāya sammantayamānā. Rattiyañhi paṭhamayāmamajjhimayāmesu supitvā pabuddhānaṃ ajjatanakālepi anajjatanābhimāno hoti, tasmā te ‘‘hiyyo’’ti āhaṃsu. Ye pana rattiyaṃ kammappasutā jāgariyamanuyuttā honti, tesaṃ ajjatanābhimānoyeva, tasmā te ‘‘ajja’’icceva voharanti, na ‘‘hiyyo’’ti. Padhūpāyantāti punappunaṃ uppajjanakakodhavasena padhūpāyantā.

384. Dabba dabbāti dutiyo dabba-saddo paṇḍitādhivacanoti āha **‘‘dabbā paṇḍitā’’**ti. Evaṃ na nibbeṭhentīti sambandho. Nibbeṭhentīti attānaṃ dosato mocenti. Vuṭṭhānalakkhaṇaṃ maññamānāti vuṭṭhānalakkhaṇanti maññamānā. Na ghaṭiyatīti therassa susīlapaṭiññāya tassā dussīlapaṭiññāvacanaṃ na ghaṭiyatīti adhippāyo. Ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato āvi bhavissati. Nāsethāti setakaṃ datvā gihibhāvaṃ pāpethāti attho. Liṅganāsanā hettha adhippetā. Imameva ca dassetuṃ **‘‘tisso nāsanā’’**tiādi vuttaṃ. Ekakammādisaṃvāsassa akaraṇaṃ saṃvāsanāsanā. Daṇḍakammanāsanā nāma vālukādīni okiritvā yāva khamāpeti, tāva daṇḍakammavasena nikkaḍḍhanaṃ. Cara pire vinassāti nikkaḍḍhanākāradassanaṃ. Tattha carāti gaccha, apehīti vuttaṃ hoti. Pireti para amāmaka, amhākaṃ anajjhattikabhūtāti attho. Pireti hi para-saddena samānatthaṃ sambodhanavacanaṃ. Atha vā pireti ‘‘parato’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ, tasmā cara pireti parato gaccha, mā idha tiṭṭhāti attho. Vinassāti adassanaṃ gaccha.

384. Dabba dabbāti dutiyo dabba-saddo paṇḍitādhivacanoti āha **‘‘dabbā paṇḍitā’’**ti. Evaṃ na nibbeṭhentīti sambandho. Nibbeṭhentīti attānaṃ dosato mocenti. Vuṭṭhānalakkhaṇaṃ maññamānāti vuṭṭhānalakkhaṇanti maññamānā. Na ghaṭiyatīti therassa susīlapaṭiññāya tassā dussīlapaṭiññāvacanaṃ na ghaṭiyatīti adhippāyo. Ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato āvi bhavissati. Nāsethāti setakaṃ datvā gihibhāvaṃ pāpethāti attho. Liṅganāsanā hettha adhippetā. Imameva ca dassetuṃ **‘‘tisso nāsanā’’**tiādi vuttaṃ. Ekakammādisaṃvāsassa akaraṇaṃ saṃvāsanāsanā. Daṇḍakammanāsanā nāma vālukādīni okiritvā yāva khamāpeti, tāva daṇḍakammavasena nikkaḍḍhanaṃ. Cara pire vinassāti nikkaḍḍhanākāradassanaṃ. Tattha carāti gaccha, apehīti vuttaṃ hoti. Pireti para amāmaka, amhākaṃ anajjhattikabhūtāti attho. Pireti hi para-saddena samānatthaṃ sambodhanavacanaṃ. Atha vā pireti ‘‘parato’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ, tasmā cara pireti parato gaccha, mā idha tiṭṭhāti attho. Vinassāti adassanaṃ gaccha.

Yasmā te bhikkhū attānaṃ appakāsetvā ṭhitā, tasmā anuyuñjathāti imassa gavesatha jānāthāti attho vutto. Kārako hotīti ‘‘ayyenamhi dūsitā’’ti paṭiññātattā tāya paṭiññāya yadi nāsitā, thero kārako hoti, sadosoti attho. Akārako hotīti tāya katapaṭiññaṃ anapekkhitvā yadi bhagavatā pakatidussīlabhāvaṃyeva sandhāya sā nāsitā, thero akārako hotīti adhippāyo. ‘‘Sakāya paṭiññāya nāsethā’’ti vutte ‘‘ayyenamhi dūsitā’’ti tāya katapaṭiññāya bhūtatā āpajjatīti āha – **‘‘bhante, tumhākaṃ vāde thero kārako hoti sadoso’’**ti. Bhikkhuniṃ anuddhaṃseti, dukkaṭanti iminā mahāaṭṭhakathāvādo dassito. Musāvāde pācittiyanti vuttanti bhikkhuniṃ anuddhaṃsentassa musāvāde pācittiyanti vuttaṃ.

Yasmā te bhikkhū attānaṃ appakāsetvā ṭhitā, tasmā anuyuñjathāti imassa gavesatha jānāthāti attho vutto. Kārako hotīti ‘‘ayyenamhi dūsitā’’ti paṭiññātattā tāya paṭiññāya yadi nāsitā, thero kārako hoti, sadosoti attho. Akārako hotīti tāya katapaṭiññaṃ anapekkhitvā yadi bhagavatā pakatidussīlabhāvaṃyeva sandhāya sā nāsitā, thero akārako hotīti adhippāyo. ‘‘Sakāya paṭiññāya nāsethā’’ti vutte ‘‘ayyenamhi dūsitā’’ti tāya katapaṭiññāya bhūtatā āpajjatīti āha – **‘‘bhante, tumhākaṃ vāde thero kārako hoti sadoso’’**ti. Bhikkhuniṃ anuddhaṃseti, dukkaṭanti iminā mahāaṭṭhakathāvādo dassito. Musāvāde pācittiyanti vuttanti bhikkhuniṃ anuddhaṃsentassa musāvāde pācittiyanti vuttaṃ.

Tatrāti tesu dukkaṭapācittiyesu. Ito paṭṭhāya ‘‘tasmā pācittiyameva yujjatī’’ti vacanapariyantaṃ dvīsupi aṭṭhakathāsu adhippāyavibhāvanaṃ. Tattha purimanayeti ‘‘bhikkhuniṃ anuddhaṃseti, dukkaṭa’’nti vuttaaṭṭhakathānaye. Dukkaṭameva yujjatīti kasmā vuttanti ce? Tattha kāraṇaṃ dassento **‘‘yathā’’**tiādimāha. Bhikkhuno bhikkhusmiṃ saṅghādisesoti bhikkhuṃ amūlakena antimavatthunā anuddhaṃsentassa bhikkhuno saṅghādisesoti attho. Pacchimanayepi ‘‘bhikkhuniṃ anuddhaṃsentassa musāvāde pācittiya’’nti vuttaṃ. Kurundīnayepi musāvādattā pācittiyameva yujjatīti visaṃvādapurekkhatāya pācittiyameva yujjatīti adhippāyo. Yadi evaṃ bhikkhuṃ amūlakena antimavatthunā anuddhaṃsentassa akkosantassa ca musāvādattā pācittiyeneva bhavitabbanti ce? Tattha satipi musāvāde vacanappamāṇato saṅghādisesaomasavādapācittiyeheva bhavitabbaṃ, na sampajānamusāvādapācittiyenāti dassetuṃ **‘‘vacanappamāṇato’’**tiādimāha. Tattha vacanappamāṇatoti bhagavatā vuttapāḷivacanappamāṇato. Idāni taṃ vacanaṃ dassetuṃ **‘‘anuddhaṃsanādhippāyenā’’**tiādi vuttaṃ. Bhikkhussa pana bhikkhuniyā dukkaṭanti vacanaṃ natthīti bhikkhuniyā anuddhaṃsane bhikkhuno dukkaṭanti vacanaṃ natthi tathā pāḷiyaṃ anāgatattā. Sampajānamusāvāde pācittiyanti vacanamatthīti sāmaññato vuttaṃ sampajānamusāvādasikkhāpadaṃ dasseti.

Tatrāti tesu dukkaṭapācittiyesu. Ito paṭṭhāya ‘‘tasmā pācittiyameva yujjatī’’ti vacanapariyantaṃ dvīsupi aṭṭhakathāsu adhippāyavibhāvanaṃ. Tattha purimanayeti ‘‘bhikkhuniṃ anuddhaṃseti, dukkaṭa’’nti vuttaaṭṭhakathānaye. Dukkaṭameva yujjatīti kasmā vuttanti ce? Tattha kāraṇaṃ dassento **‘‘yathā’’**tiādimāha. Bhikkhuno bhikkhusmiṃ saṅghādisesoti bhikkhuṃ amūlakena antimavatthunā anuddhaṃsentassa bhikkhuno saṅghādisesoti attho. Pacchimanayepi ‘‘bhikkhuniṃ anuddhaṃsentassa musāvāde pācittiya’’nti vuttaṃ. Kurundīnayepi musāvādattā pācittiyameva yujjatīti visaṃvādapurekkhatāya pācittiyameva yujjatīti adhippāyo. Yadi evaṃ bhikkhuṃ amūlakena antimavatthunā anuddhaṃsentassa akkosantassa ca musāvādattā pācittiyeneva bhavitabbanti ce? Tattha satipi musāvāde vacanappamāṇato saṅghādisesaomasavādapācittiyeheva bhavitabbaṃ, na sampajānamusāvādpācittiyenāti dassetuṃ **‘‘vacanappamāṇato’’**tiādimāha. Tattha vacanappamāṇatoti bhagavatā vuttapāḷivacanappamāṇato. Idāni taṃ vacanaṃ dassetuṃ **‘‘anuddhaṃsanādhippāyenā’’**tiādi vuttaṃ. Bhikkhussa pana bhikkhuniyā dukkaṭanti vacanaṃ natthīti bhikkhuniyā anuddhaṃsane bhikkhuno dukkaṭanti vacanaṃ natthi tathā pāḷiyaṃ anāgatattā. Sampajānamusāvāde pācittiyanti vacanamatthīti sāmaññato vuttaṃ sampajānamusāvādasikkhāpadaṃ dasseti.

Idāni dvīsupi aṭṭhakathāvādesu adhippāyaṃ vibhāvetvā tesu pacchimavāde dosaṃ dassetvā purimavādaṃ patiṭṭhapetukāmo ācariyo **‘‘tatra panā’’**tiādimāha. Tatrāti ‘‘pācittiyameva yujjatī’’ti vuttavāde. Anuddhaṃsanādhippāye asati pācittiyanti iminā sampajānamusāvāde pācittiyassa okāsaṃ dasseti. Visuṃ pācittiyaṃ vuttanti sampajānamusāvāde pācittiyato visuṃ aññameva pācittiyaṃ vuttaṃ. Etehi nāsanā natthīti sāmaññato vuttaṃ, imissā pana dukkaṭena nāsanā natthīti adhippāyo. Yadi evaṃ kasmā naṃ bhagavā nāsetīti āha **‘‘yasmā panā’’**tiādi.

Idāni dvīsupi aṭṭhakathāvādesu adhippāyaṃ vibhāvetvā tesu pacchimavāde dosaṃ dassetvā purimavādaṃ patiṭṭhapetukāmo ācariyo **‘‘tatra panā’’**tiādimāha. Tatrāti ‘‘pācittiyameva yujjatī’’ti vuttavāde. Anuddhaṃsanādhippāye asati pācittiyanti iminā sampajānamusāvāde pācittiyassa okāsaṃ dasseti. Visuṃ pācittiyaṃ vuttanti sampajānamusāvāde pācittiyato visuṃ aññameva pācittiyaṃ vuttaṃ. Etehi nāsanā natthīti sāmaññato vuttaṃ, imissā pana dukkaṭena nāsanā natthīti adhippāyo. Yadi evaṃ kasmā naṃ bhagavā nāsetīti āha **‘‘yasmā panā’’**tiādi.

385-386. Dūsitoti duṭṭhasaddassa kammasādhanataṃ dasseti. Dūsayati paraṃ vināsetīti dūsako. Iminā ‘‘dūsayatīti doso’’ti dosasaddassa kattusādhanatā vuttā. Pakatibhāvaṃ jahāpitoti dusasaddassa vikatiyaṃ paṭhitattā vuttaṃ, pakatiyā sommabhāvaṃ jahāpitoti attho, vikāramāpāditoti vuttaṃ hoti. Ākāranānattenāti dūsitākārassa dūsakākārassa ca nānattena. Anabhiraddhoti atuṭṭho. Yo pana atuṭṭho, so sukhito nāma na hotīti āha **‘‘na sukhito’’**ti. ‘‘Ārādhito rājā’’tiādīsu pasāditoti atthasambhavato **‘‘na vā pasādito’’**ti vuttaṃ. Khīlasaddo thaddhabhāvavacano kacavarapariyāyo ca hotīti āha – **‘‘cittathaddhabhāvacittakacavarasaṅkhātaṃ paṭighakhīla’’**nti. Khīlayati tena cittaṃ thaddhabhāvaṃ āpajjatīti khīlaṃ, cittassa thaddhabhāvo. So ca atthato paṭighoyeva. Cittassa thaddhabhāvalakkhaṇo hi paṭigho, tasmiñca uppanne cittaṃ uklāpajātaṭṭhānaṃ viya amanuññaṃ hoti, tasmā kacavarasadisattāpi paṭighova ‘‘khīla’’nti vutto. Tenāha **‘‘paṭighakhīla’’**nti. Cittassa thaddhabhāvattā kacavarasadisattā ca paṭighoyeva khīlaṃ paṭighakhīlaṃ. Nappatītoti pītisukhādīhi na abhigato na anugato, na upetoti attho. Yo ca pītisukhādīhi anupagato, so tehi vajjito nāma hotīti āha **‘‘pītisukhādīhi vajjito’’**ti. Yo ca tehi vajjito, na so tena abhisaṭo nāma hotīti āha **‘‘na abhisaṭo’’**ti, pītisukhādīhi na patthaṭoti attho.

385-386. Dūsitoti duṭṭhasaddassa kammasādhanataṃ dasseti. Dūsayati paraṃ vināsetīti dūsako. Iminā ‘‘dūsayatīti doso’’ti dos dziecko kattusādhanatā vuttā. Pakatibhāvaṃ jahāpitoti dus dziecko vikatiyaṃ paṭhitattā vuttaṃ, pakatiyā sommabhāvaṃ jahāpitoti attho, vikāramāpāditoti vuttaṃ hoti. Ākāranānattenāti dūsitākārassa dūsakākārassa ca nānattena. Anabhiraddhoti atuṭṭho. Yo pana atuṭṭho, so sukhito nāma na hotīti āha **‘‘na sukhito’’**ti. ‘‘Ārādhito rājā’’tiādīsu pasāditoti atthasambhavato **‘‘na vā pasādito’’**ti vuttaṃ. Khīlasaddo thaddhabhāvavacano kacavarapariyāyo ca hotīti āha – **‘‘cittathaddhabhāvacittakacavarasaṅkhātaṃ paṭighakhīla’’**nti. Khīlayati tena cittaṃ thaddhabhāvaṃ āpajjatīti khīlaṃ, cittassa thaddhabhāvo. So ca atthato paṭighoyeva. Cittassa thaddhabhāvalakkhaṇo hi paṭigho, tasmiñca uppanne cittaṃ uklāpajātaṭṭhānaṃ viya amanuññaṃ hoti, tasmā kacavarasadisattāpi paṭighova ‘‘khīla’’nti vutto. Tenāha **‘‘paṭighakhīla’’**nti. Cittassa thaddhabhāvattā kacavarasadisattā ca paṭighoyeva khīlaṃ paṭighakhīlaṃ. Nappatītoti pītisukhādīhi na abhigato na anugato, na upetoti attho. Yo ca pītisukhādīhi anupagato, so tehi vajjito nāma hotīti āha **‘‘pītisukhādīhi vajjito’’**ti. Yo ca tehi vajjito, na so tena abhisaṭo nāma hotīti āha **‘‘na abhisaṭo’’**ti, pītisukhādīhi na patthaṭoti attho.

Yenāti yena kopena. Duṭṭhoti mātikāya āgatapadaṃ dasseti, kupitoti padabhājane āgatapadaṃ. Atthato ekattepi ubhinnaṃ padānaṃ vasena **‘‘ubhayampī’’**ti vuttaṃ. Evaṃ ‘‘tena ca kopena tena ca dosenā’’ti imesaṃ padānaṃ vasena **‘‘dvīhī’’**ti vuttaṃ, atthato pana dosoyeva. So ca saṅkhārakkhandhapariyāpannoti āha **‘‘imehi dvīhi saṅkhārakkhandhameva dassetī’’**ti. ‘‘Anattamanatā anabhiraddhī’’ti vacanehi domanassavedanāva vuttāti āha **‘‘imehi dvīhi vedanākkhandhaṃ dassetī’’**ti.

Yenāti yena kopena. Duṭṭhoti mātikāya āgatapadaṃ dasseti, kupitoti padabhājane āgatapadaṃ. Atthato ekattepi ubhinnaṃ padānaṃ vasena **‘‘ubhayampī’’**ti vuttaṃ. Evaṃ ‘‘tena ca kopena tena ca dosenā’’ti imesaṃ padānaṃ vasena **‘‘dvīhī’’**ti vuttaṃ, atthato pana dosoyeva. So ca saṅkhārakkhandhapariyāpannoti āha **‘‘imehi dvīhi saṅkhārakkhandhameva dassetī’’**ti. ‘‘Anattamanatā anabhiraddhī’’ti vacanehi domanassavedanāva vuttāti āha **‘‘imehi dvīhi vedanākkhandhaṃ dassetī’’**ti.

Yadā pana codakena adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ vā hoti, tadā amūlakaṃ nāma hotīti āha **‘‘taṃ panassa…pe… codakavasena adhippeta’’**nti. Yadi cuditakavasena adhippetaṃ siyā, amūlakaṃ nāma anajjhāpannanti padabhājanaṃ vadeyyāti adhippāyo. Yaṃ pārājikanti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā pārājikesu aññataraṃ. Padabhājane pana pāḷiyaṃ āgatāneva gahetvā ‘‘catunnaṃ aññatarenā’’ti vuttaṃ. Etanti cuditakassa āpannānāpannattaṃ. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.

Yadā pana codakena adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ vā hoti, tadā amūlakaṃ nāma hotīti āha **‘‘taṃ panassa…pe… codakavasena adhippeta’’**nti. Yadi cuditakavasena adhippetaṃ siyā, amūlakaṃ nāma anajjhāpannanti padabhājanaṃ vadeyyāti adhippāyo. Yaṃ pārājikanti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā pārājikesu aññataraṃ. Padabhājane pana pāḷiyaṃ āgatāneva gahetvā ‘‘catunnaṃ aññatarenā’’ti vuttaṃ. Etanti cuditakassa āpannānāpannattaṃ. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade.

Tathevāti pasādasotena dibbasotena vāti imamatthaṃ atidisati. Sutvāva jānitabbato **‘‘sutaṭṭhāneyeva tiṭṭhatī’’**ti vuttaṃ. Parisaṅkanaṃ parisaṅkitaṃ, diṭṭhānugataṃ parisaṅkitaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ. Evaṃ sesesupi. Imesanti kattuatthe sāmivacanaṃ, imehīti attho. Karissanti vāti ettha vibhattipariṇāmaṃ katvā imeti yojetabbaṃ. Diṭṭhaṃ atthi samūlakaṃ, atthi amūlakanti idaṃ ajjhācārassa sabbhāvāsabbhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthi saññāsamūlakaṃ, atthi saññāamūlakanti idaṃ pana diṭṭhasaññāya sabbhāvāsabbhāvaṃ sandhāya.

Tathevāti pasādasotena dibbasotena vāti imamatthaṃ atidisati. Sutvāva jānitabbato **‘‘sutaṭṭhāneyeva tiṭṭhatī’’**ti vuttaṃ. Parisaṅkanaṃ parisaṅkitaṃ, diṭṭhānugataṃ parisaṅkitaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ. Evaṃ sesesupi. Imesanti kattuatthe sāmivacanaṃ, imehīti attho. Karissanti vāti ettha vibhattipariṇāmaṃ katvā imeti yojetabbaṃ. Diṭṭhaṃ atthi samūlakaṃ, atthi amūlakanti idaṃ ajjhācārassa sabbhāvāsabbhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Atthi saññāsamūlakaṃ, atthi saññāamūlakanti idaṃ pana diṭṭhasaññāya sabbhāvāsabbhāvaṃ sandhāya.

Samīpe ṭhatvāti dvādasahatthabbhantare samīpe ṭhatvāti vadantīti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Parato pana ‘‘dūtaṃ vā paṇṇaṃ vā sāsanaṃ pesetvā codentassa sīsaṃ na etī’’ti parammukhācodanāya eva anāpattiyā vuttattā ‘‘samīpe ṭhatvā’’ti idaṃ sammukhabhāvamattadassanatthaṃ vuttanti amhākaṃ khanti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā) aṅgaṃ dassentena ‘‘cāvanādhippāyena sammukhācodanā’’ti vuttaṃ, na ca sammukhabhāvo dvādasahatthabbhantareyevāti niyamo sakkā vatthuṃ. Vinayavinicchayañca patvā garukeyeva ṭhātabbanti vuttaṃ, tasmā upaparikkhitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ. Codāpakasseva vācāya vācāya saṅghādisesoti āṇattassa vācāya vācāya codāpakassa saṅghādiseso. Mayāpi diṭṭhaṃ sutaṃ atthīti idaṃ āṇattassapi codakabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, evaṃ pana avatvāpi ‘‘pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosī’’ti idameva vacanaṃ parassa vacanaṃ viya akatvā anuddhaṃsanādhippāyena vadantassa saṅghādisesoyeva. Satipi pana anuddhaṃsanādhippāye ‘‘asukena evaṃ vutta’’nti dassetvā vadantassa natthi saṅghādisesoti vadanti.

近くにいること、十二本の木の長さの範囲内にいること、近くにいること、と言う、三つの結び目の箇所で述べられている。しかし、後に「使者や手紙や命令を送って咎める者の首は(罪に)落ちない」と、他者からの咎めによって罪に落ちないことが述べられているので、「近くにいること」とは、顔を合わせていることだけを示すために述べられたと、我々は理解している。それゆえ、母音義(コンカー・アッタカー、ドゥッタドーサ・シッカパーダ・ヴァンナナー)では、肢体を示しながら「離れる意図での顔を合わせること」と述べられているが、顔を合わせていることが十二本の木の長さの範囲内に限られるという規則はない。また、戒律の決定(ヴィナヤ・ヴィニッチャヤ)に達すると、重いものとして扱われるべきだと述べられているので、吟味してより適切なものを採用すべきである。咎める者自身の言葉で、言葉で、僧伽胝師沙罪だと指示された者の言葉で、言葉で、咎める者の僧伽胝師沙罪である。私も見た、聞いた、というこれらは、指示された者にも、咎める者の立場を示すために述べられている。このように言わずに、「パーラージカの法を犯していない」と、これだけでも相手の言葉であるかのようにせず、反論する意図で言う者の僧伽胝師沙罪である。反論する意図がなくとも、「〇〇がこのように言った」と示しながら言う者には僧伽胝師沙罪はない、と述べている。

Sambahulā sambahule sambahulehi vatthūhi codentīti ettha sambahuleti bahuttaniddese kāraṇaṃ na dissati. Vatthucodakānaṃyeva hi ekānekavasena idaṃ catukkamāgataṃ, na cuditakassapi ekānekavasena. Tathā hi ekasseva cuditakassa vasena ekavatthuekacodakaekavatthunānācodakanānāvatthuekacodakanānāvatthunānācodakappabhedaṃ idaṃ catukkamāgataṃ, teneva catutthacodanaṃ dassentenapi **‘‘imissā codanāya nānāvatthūni nānācodakā’’**ti vuttaṃ, na pana ‘‘nānācuditakā’’ti, tasmā ‘‘sambahule’’ti bahuttaniddese kāraṇaṃ na dissati. Atha vā paṭhamaṃ tīsupi codanāsu ekattena cuditakaṃ niddisitvāpi idha bahuttena niddeso ‘‘na kevalaṃ ekasmiṃyeva cuditake codanā sambhavati, atha kho sambahulesupī’’ti imamatthaṃ dassetuṃ kato.

多数が多数を多数の事柄で咎める、ここで「多数」というのは、多さを指すときの理由が見当たらない。事柄を咎める者たちにのみ、その単数・複数によって、この四つが当てはまるのであって、咎められる者たちにも、その単数・複数によって当てはまるのではない。なぜなら、咎められる者一人の場合でさえ、単一の事柄・単一の咎める者、単一の事柄・複数の咎める者、複数の事柄・単一の咎める者、複数の事柄・複数の咎める者、という区別がこの四つに当てはまるからである。それゆえ、第四の咎めを示しながらも、「この咎めには、複数の事柄、複数の咎める者」と述べられており、「複数の咎められる者」とは述べられていない。したがって、「多数」という多さを指すときの理由が見当たらない。あるいは、最初の三つの咎めでは、単一の咎められる者を示しながら、ここで多数で示されているのは、「咎められる者が一人であるだけでなく、多数の場合にも咎めは可能である」というこの意味を示すために行われたのである。

Codetuṃ pana ko labhati, ko na labhatītiādi anuddhaṃsanādhippāyaṃ vināpi codanālakkhaṇaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sīlasampannoti idaṃ dussīlassa vacanaṃ appamāṇanti adhippāyena vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ pana bhikkhuṃ codetuṃ anissarattā **‘‘bhikkhunimevā’’**ti vuttaṃ. Satipi bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu anissarabhāve tāhi katacodanāpi codanāruhattā codanāyevāti adhippāyena **‘‘pañcapi sahadhammikā labhantī’’**ti vuttaṃ. Bhikkhussa sutvā codetītiādinā codako yesaṃ sutvā codeti, tesampi vacanaṃ pamāṇamevāti sampaṭicchitattā tesaṃ codanāpi ruhatevāti dassetuṃ thero suttaṃ nidassesi.

咎めることを誰が許され、誰が許されないか、などという反論する意図なしに、咎めの性質を示すために述べられている。「戒律を具えた者」とは、戒律を犯した者の言葉は、無効である、という意味で述べられている。比丘尼たちにとって、比丘を咎める権限がないので、「比丘尼に対してのみ」と述べられている。比丘尼たちが比丘に対して権限がない場合でも、彼女たちが咎めたことも、咎めであるからには咎めである、という意味で、「五人も、同法のものであるならば許される」と述べられている。比丘が聞いたからといって咎める、などのことから、咎める者が誰を聞いて咎めるのか、その者たちの言葉も有効である、と受け入れられていることから、その者たちの咎めも許される、ということを示すために、長老(テーラ)は経典を示された。

Dūtaṃ vā paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā pesetvāti ‘‘tvaṃyeva gantvā codehī’’ti dūtaṃ vā pesetvā yo taṃ codetuṃ sakkoti, tassa mukhasāsanaṃ vā paṇṇaṃ vā pesetvā. Sīsaṃ na etīti saṅghādiseso na hotīti adhippāyo. Kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘codeti vā codāpeti vā’’ti sāmaññato vuttattā dūtasāsanādīhi codāpentassapi āpattiyevāti paññāyati, ‘‘sīsaṃ na etī’’ti idaṃ pana aṭṭhakathācariyappamāṇena gahetabbaṃ. Samayenāti pakatiyā saddaṃ sutvā atthavijānanasamayena.

使者や手紙や命令を送って、と言っているのは、「あなた自身が行って咎めなさい」と使者を送って、それを咎めることができる者に、その者の口頭での命令や手紙を送って、である。首が(罪に)落ちない、とは、僧伽胝師沙罪にならない、という意味である。経(パーリ)では「咎めるか、咎めさせるか」と一般的に述べられているので、使者や命令などによって咎めさせる場合でも罪があると知られるが、「首が(罪に)落ちない」というのは、注釈書の学者たちによる解釈として採用すべきである。時に、というのは、本来の声を聞いて意味を理解する時に。

Garukānaṃ dvinnanti pārājikasaṅghādisesānaṃ. Avasesānaṃ vasenāti pañcalahukāpattīnaṃ vasena. ‘‘Natthi dinna’’ntiādi dasavatthukā micchādiṭṭhi. ‘‘Antavā loko, anantavā loko’’tiādinayappavattā diṭṭhi sassatucchedasaṅkhātaṃ antaṃ gaṇhātīti antaggāhikā. Ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vasenāti ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa, ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa, ājīvahetu ājīvakāraṇā yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahāti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa, ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa, ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa, ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassa, ājīvavipattipaccayā imā cha āpattiyo āpajjatīti evaṃ parivārapāḷiyaṃ (pari. 287) dassitānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vasena. Diṭṭhivipattiājīvavipattīhi codentopi tammūlikāya āpattiyā eva codeti.

重いもの二つとは、パーラージカと僧伽胝師沙罪のことである。残りのものによると、とは、五つの軽い罪の法による。‘施されていない’、などという十の事柄からなる誤った見解である。‘世界は有限である、世界は無限である’、などというような見解は、常住滅尽に属する限界をとるので、限界を捉えるものである。生計の目的のために定められた六つの戒律の法による、とは、生計の目的のために、欲望が強く、ないものを、偽りを、人間以上の法として説く、罪はパーラージカである。生計の目的のために、生計の道にはいる、罪は僧伽胝師沙罪である。生計の目的のために、その僧院に住む者は、阿羅漢であると話す、確認した者には罪はトゥッラチャヤ(重い過失)である。生計の目的のために、病気でない比丘が、より良い食事を、自分のために願って食べる、罪はパーチッティヤ(浄厨罪)である。生計の目的のために、病気でない比丘尼が、より良い食事を、自分のために願って食べる、罪はパーティデーサニーヤ(反省すべき罪)である。生計の目的のために、病気でない比丘が、汁かご飯を、自分のために願って食べる、罪はドゥッカタ(悪作)である。生計の誤りによって、これら六つの罪を犯す、とこのように、護身経(パリ.287)で示された六つの戒律の法による。見解の誤り、生計の誤りによって咎める者も、その根源的な罪によってのみ咎める。

‘‘Kasmā maṃ na vandasī’’ti pucchite ‘‘assamaṇosi asakyaputtiyosī’’ti avandanakāraṇassa vuttattā antimavatthuṃ ajjhāpanno na vanditabboti vadanti. Codetukāmatāya eva avanditvā attanā vattabbassa vuttamatthaṃ ṭhapetvā avandiyabhāve taṃ kāraṇaṃ na hotīti cūḷagaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Antimavatthuṃ ajjhāpannassa avandanīyesu avuttattā tena saddhiṃ sayantassa sahaseyyāpattiyā abhāvato tassa ca paṭiggahaṇassa ruhanato tadeva yuttataranti viññāyati. Kiñcāpi yāva so bhikkhubhāvaṃ paṭijānāti, tāva vanditabbo. Yadā pana ‘‘assamaṇomhī’’ti paṭijānāti, tadā na vanditabboti ayamettha viseso veditabbo. Antimavatthuṃ ajjhāpannassa hi bhikkhubhāvaṃ paṭijānantasseva bhikkhubhāvo, na tato paraṃ. Bhikkhubhāvaṃ appaṭijānanto hi anupasampannapakkhaṃ bhajati. Yasmā āmisaṃ dento attano icchitaṭṭhāneyeva deti, tasmā paṭipāṭiyā nisinnānaṃ yāgubhattādīni dentena ekassa codetukāmatāya adinnepi codanā nāma na hotīti āha **‘‘na tāvatā codanā hotī’’**ti.

‘なぜ私に挨拶しないのか’と問われたとき、‘あなたは沙門ではない、釈迦の弟子ではない’と挨拶しない理由が述べられているので、最後の事柄を犯した者には挨拶すべきではない、と述べている。咎めたいという意図で挨拶せず、自分が言うべきことを言わずに、挨拶しないこと、その理由にはならない、と小結び目の箇所、中結び目の箇所で述べられている。最後の事柄を犯した者には、挨拶すべきでない者には含まれていないので、その者と共に寝ることによって、共に寝る罪がないことから、それこそがより適切であると理解される。たとえ、その者が比丘であることを認める限りは、挨拶すべきである。しかし、‘私は沙門ではない’と認めたときは、挨拶すべきではない、というこの違いを知るべきである。最後の事柄を犯した者にとって、比丘であることを認める者だけが比丘であるのであり、それ以降はそうではない。比丘であることを認めない者は、不具足者の側に属する。なぜなら、利益を与える者は、自分の望む場所に与えるから、順序に座っている者に、粥や食事などを与えることで、一人に咎めたいという意図で与えなくても、咎めとはならない、と‘咎めとはならない’と述べている。

Tiṃsānīti tiṃsa etesamatthīti tiṃsāni, tiṃsavantānīti attho, tiṃsādhikānīti vuttaṃ hoti. Guṇavacanattā taddhitalopaṃ katvā ‘‘tiṃsānī’’ti vuttaṃ. Atha vā tiṃsa codanā adhikā etesūti tiṃsāni. Tasmiṃ adhikamiti ḍakārapaccaye sati rūpamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Navutānīti etthāpi eseva nayo.

三十、とは、三十がそれにある、という意味であり、三十を持つ、という意味である。三十余り、と述べられている。形容詞的な意味合いが複数あるため、タッディタ(接尾辞)の省略が行われて、「三十」と述べられている。あるいは、三十の咎めがそれらに多い、という意味である。それに多い、という場合、ダ(ḍ)という接尾辞があると、形が見られるべきである。九十、にも、ここでも同じ規則である。

Ubbāhikāya taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitabbanti ubbāhikāya sammatehi taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitabbaṃ. Alajjussannāya hi parisāya dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. ‘‘Sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno’’tiādinā samathakkhandhake (cūḷava. 231) vuttadasaṅgasampattiyā samannāgatā dve tayo bhikkhū uccinitvā tattheva vuttāya ñattidutiyakammavācāya sammannitabbā. Evaṃ sammatehi pana tehi bhikkhūhi visuṃ vā nisīditvā tassāyeva vā parisāya ‘‘aññehi na kiñci kathetabba’’nti sāvetvā taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitabbaṃ. Tumhākanti cuditakacodake sandhāya vuttaṃ.

採択によって、その事柄を裁定する、とは、採択によって、合意された者によって、その事柄を裁定すべきである。無恥で増長した僧伽(パリサ)に対して、十の要素を備えた比丘は、採択によって合意されるべきである。‘戒律を具えている、戒律によって守られている、行儀作法が整っている’、などと、静寂の集会(チューラヴァ.231)で述べられている十の要素の具備によって、具わった二、三人(の比丘)を選び、そこで述べられている公示による第二の行為(ニャッティ・ドゥティヤ・カンマ・ヴァーチャー)によって合意されるべきである。このように合意された者たちによって、その比丘たちは、個別に座って、その僧伽に対して「他の者には何も話してはならない」と布告して、その事柄を裁定すべきである。あなたたち、とは、咎められる者と咎める者を指して述べられている。

Kimhīti kismiṃ vatthusmiṃ. Kimhi nampi na jānāsīti kimhi nanti vacanampi na jānāsi. Nāssa anuyogo dātabboti nāssa pucchā paṭipucchā dātabbā. ‘‘Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’tiādivacanato **‘‘alajjīniggahatthāya…pe… paññatta’’**nti vuttaṃ. Ehitīti āgamissati. Diṭṭhasantānenāti diṭṭhasambandhena, diṭṭhaniyāmenāti vuttaṃ hoti. Vivādavatthusaṅkhāte atthe paccatthikā atthappaccatthikā. Saññaṃ datvāti tesaṃ kathaṃ pacchinditvā attano vacanaṃ sādhetuṃ saññaṃ katvā. Asuddhasaññāya uppannattā **‘‘ananucchaviko’’**ti āha. Ekasambhogaparibhogāti idaṃ attano santikā tesaṃ mocanatthaṃ vuttaṃ, na pana tesaṃ aññamaññasambhoge yojanatthaṃ. Vinicchayo na kātabboti ‘‘amhākaṃ vacane aṭṭhātabbasabhāvā ete alajjino’’ti jānantena vinicchayo na kātabbo.

何によって、とは、どのような事柄においてか。何によって、とさえ知らないのか。それに問いかけを与えてはならない、とは、それに質問や反問を与えてはならない。‘愚かな人々を懲らしめるため’、などという言葉から、「恥知らずを懲らしめるため… etcétera…定められた」と述べられている。行く、とは、これから行く。見た関係によって、とは、見た関係によって、見た規律によって、という意味である。対立する事柄という意味において、敵対する者、意味の敵対者。合図をして、とは、それらの話を途中でやめさせて、自分の言葉を主張するために合図をして。不浄な合図が生じたので、「ふさわしくない」と述べた。一つの共有・消費、とは、自分の近くにいる者たちを解放するため、という意味で述べられたのであり、それらの者たちが互いに共有・消費することに繋げるためではない。裁定をしてはならない、とは、「我々の言葉に従うべき性質の者たちではない、これらの恥知らずな者たちだ」と知っている者は、裁定をしてはならない。

Viraddhaṃ hotīti attanā katadosappaṭicchādanatthaṃ kañci musāvādaṃ katvā viraddhaṃ hoti. Paṭiññaṃ na detīti sace mayā katadosaṃ vakkhāmi, mayhaṃ anuvattakā bhijjissantīti ‘‘kataṃ mayā’’ti paṭiññaṃ na deti. Suddho hotūti tesaṃ vacanena suddho nāma hotu, tesaṃ vacanena ekadvevāramassa vinicchayo dātabboti adhippāyo. Ṭhāne na tiṭṭhatīti lajjiṭṭhāne na tiṭṭhati. Vinicchayo na dātabboti alajjibhāvamāpannattā na dātabbo.

背く、とは、自分で犯した罪を隠すために、何か嘘をついて背く。約束をしない、とは、もし私が犯した罪を話したら、私の追随者たちが離散するだろう、と「犯した」と約束をしない。清らかな者となれ、とは、それらの言葉によって清らかな者となれ、それらの言葉によって一度か二度は裁定を与えられるべきだ、という意味である。定まった場に立たない、とは、恥じるべき場に立たない。裁定を与えてはならない、とは、恥知らずであることを理由に、与えてはならない。

Amūlakampi samūlakampi mūlaṃ gahetvā vadantīti āha **‘‘dve mūlānī’’**ti. Kālena vakkhāmītiādīsu eko ekaṃ okāsaṃ kāretvā codento kālena vadati nāma. Saṅghamajjhe gaṇamajjhe salākaggayāguaggavitakkamāḷakabhikkhācāramaggaāsanasālādīsu upaṭṭhākehi parivāritakkhaṇe vā codento akālena vadati nāma. Tacchena vadanto bhūtena vadati nāma. ‘‘Ambho mahallaka-parisāvacara-paṃsukūlika-dhammakathika-patirūpaṃ tava ida’’nti vadanto pharusena vadati nāma. Kāraṇanissitaṃ pana katvā ‘‘bhante mahallakāttha, parisāvacarā paṃsukūlikā dhammakathikāttha, patirūpaṃ tumhākaṃ ida’’nti vadanto saṇhena vadati nāma. Kāraṇanissitaṃ katvā vadanto atthasañhitena vadati nāma. Mettacitto vakkhāmi, no dosantaroti mettacittaṃ upaṭṭhāpetvā vakkhāmi, na duṭṭhacitto hutvā. Pannarasasu dhammesūti parisuddhakāyasamācāratā, parisuddhavacīsamācāratā, sabrahmacārīsu mettacittatā, bahussutatā, ubhinnaṃ pātimokkhānaṃ vitthārena svāgatasuvibhattasuppavattasuvinicchitatā, ‘‘kālena vakkhāmī’’tiādinā vuttapañcadhammā, kāruññatā, hitesitā, anukampatā, āpattivuṭṭhānatā, vinayapurekkhāratāti imesu pannarasasu dhammesu. Tattha kāruññatāti kāruṇikabhāvo. Iminā karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca dassito. Hitesitāti hitagavesanatā. Anukampatāti tena hitena saṃyojanā. Dvīhipi mettā ca mettāpubbabhāgo ca dassito. Āpattivuṭṭhānatāti āpattito vuṭṭhāpetvā suddhante patiṭṭhāpanā. Vatthuṃ codetvā sāretvā paṭiññaṃ āropetvā yathāpaṭiññāya kammakaraṇaṃ vinayapurekkhāratā nāma. Sacce ca akuppe cāti vacīsacce ca akuppatāya ca. Cuditakena hi saccañca vattabbaṃ, kopo ca na kātabbo, neva attanā kujjhitabbo, na paro ghaṭṭetabboti attho.

根拠のないものも、根拠のあるものも、根拠をとって言う、と「二つの根拠」と述べている。時に話します、などにおいては、一人が一人に機会を与えて、咎める者が時に話す、ということである。僧伽の中、集団の中、くじ引き、粥、食物の配給、托鉢の道、座席、などに、世話係に囲まれている時に、咎める者は時機を逸して話す、ということである。真実を語る、というのは、事実を語る、ということである。‘ああ、長老、集会を司る者、糞掃衣を着る者、法を説く者、あなたにふさわしい’、と話す者は、荒々しく話す、ということである。理由に従って、と行い、「長老たちにとって、集会を司る者、糞掃衣を着る者、法を説く者、あなたたちにふさわしい」と話す者は、穏やかに話す、ということである。理由に従って話す者は、意味のあることを話す、ということである。慈悲の心で話します、悪意をもって話しません、と慈悲の心を抱いて話します、悪意をもって話すのではなく。十五の法において、とは、清らかな身体の行儀作法、清らかな言葉の行儀作法、同法士への慈悲の心、多聞であること、二つの波羅提木叉(パーティモッカ)の広範な、よく受け入れられ、よく区分され、よく守られ、よく裁定されること、「時に話します」などによって述べられた五つの法、慈悲、善意、同情、罪からの解放、戒律を優先すること、この十五の法において。そこで慈悲とは、慈悲深いことである。これにより、慈悲と慈悲の前の段階が示された。善意とは、善意を探求することである。同情とは、それによって、善意と結びつけることである。二つとも、慈悲と慈悲の前の段階が示された。罪からの解放とは、罪から解放して、清らかな状態に復帰させることである。事柄を咎め、聞かせ、約束をさせ、約束通りに行為を実行すること、これが戒律を優先することである。真実と、動じないことにおいて、とは、言葉の真実と、動じないことにおいて。咎められる者は、真実を語るべきであり、怒りを抱くべきではない。自分自身も怒らず、他者も刺激すべきではない、という意味である。

Bhummappattiyāti bhummavacane sampatte, bhummatthe idaṃ upayogavacananti vuttaṃ hoti. Adhikarīyanti etthāti adhikaraṇāni. Ke adhikarīyanti? Samathā. Kathaṃ adhikarīyanti? Samanavasena. Adhikaraṇaṃ samenti vūpasamentīti hi samathā. Atha vā samanatthāya pavattamānehi samathehi adhikātabbānīti adhikaraṇāni. Yathā hi samanavasena samathānaṃ vivādādīsu adhikattubhāvo, evaṃ vivādādīnaṃ tehi adhikattabbatāpi. Tenāha **‘‘samathehi adhikaraṇīyatā’’**ti. Iminā adhikaraṇasaddassa kammasādhanatā vuttā. Gāhanti ‘‘asukaṃ codessāmī’’ti manasā codanāya gahaṇaṃ. Cetananti ‘‘codessāmī’’ti uppannacetanaṃ. Akkhantinti cuditake uppannaṃ akkhantiṃ. Vohāranti codanāvasappattavacanaṃ. Paṇṇattinti codanāvasappavattanāmapaṇṇattiṃ. Attādānaṃ gahetvāti codanaṃ manasā gahetvā. Taṃ adhikaraṇanti taṃ gāhalakkhaṇaṃ adhikaraṇaṃ.

地上のものに達する、とは、地上での発言が満たされた時、地上の意味において、これが利用に値すると述べられている。ここで、事柄とは何か? 裁定すべき事柄である。何が事柄か? 静寂である。どのように事柄か? 静寂の力によって。事柄を静める、鎮める、ということである。あるいは、静寂のために行われる、事柄を裁定すべきものである。静寂の力によって、対立などに、事柄を裁定する力があるように、対立などによって、それらに裁定されるべきである。それゆえ、「静寂によって裁定されるべきものである」と述べた。これにより、事柄という言葉に、行為の対象という意味が示された。捉える、とは、「誰かを咎めよう」と心で咎めることである。意図、とは、「咎めよう」と生じた意図である。忍耐の欠如、とは、咎められる者に生じた忍耐の欠如である。処遇、とは、咎めの段階に至った言葉である。定め、とは、咎めの段階に至るための定めである。自己の所有物として捉えて、とは、咎めを心で捉えて。その事柄、とは、その捉える性質の事柄である。

Tasmā paṇṇatti adhikaraṇanti aṭṭhakathāsu katasanniṭṭhānaṃ dassetvā idāni tampi na yuttanti dassetuṃ **‘‘taṃ paneta’’**ntiādimāha. Teti aṭṭhakathācariyā. Pārājikadhammoti pārājikāpatti. Accantaakusalattāti lokavajjabhāvato pārājikāpattiyā ekantaakusalattā. Yāya paṇṇattiyāti nāmapaṇṇattiṃ sandhāya vadati. Abhilāpenāti tasseva vevacanaṃ. Paññattoti vohāravasena kathito. Adhikaraṇe pavattattā ca adhikaraṇanti mañcaṭṭhesu mañcavohāro viya. Yasmā amūlakena codento cuditake puggale taṃ adhikaraṇaṃ natthīti sallakkheti, tasmā tassa vacanaṃ abhidheyyasuññanti āha **‘‘sabhāvato natthī’’**ti. Tañca kho idhevāti tañca yathāvuttapariyāyena paṇṇattiyā adhikaraṇabhāvo idheva imasmiṃyeva sikkhāpade. ‘‘Mātāpi puttena vivadatī’’tiādinayappavattassa vivādassa adhikaraṇabhāvo na sambhavati samathehi anadhikaraṇīyattāti āha **‘‘idhekacco vivādo’’**ti.

したがって、パンナッティ(戒律の規定)がアディカラナ(審理)であると注釈書で断定された後、今度はそれも適切ではないと示すために、「そもそもそれ(アディカラナ)は」と始まるのである。注釈家たちはそのように言っている。パーラージカ法とは、パーラージカ・アパッティ(僧侶が犯してはならない重罪)のことである。完全に不善であるとは、世間一般から非難される性質であることから、パーラージカ・アパッティは完全に不善であること。あるいは「戒律が規定された」とは、名前の規定を指して言っている。アビラペーナーティとは、それの同意語である。パンニャッタートーとは、世間の慣習によって説かれたものである。アディカラナ(審理)において進行するからアディカラナ(審理)なのである。それは、マント(寝台)の上にあるからマント(寝台)と呼ぶようなものである。なぜなら、根拠のない理由で訴える者(コディタカ)は、訴えられる者(チディタカ・プッガラ)に、そのアディカラナ(審理)は存在しないと認識させるからである。それゆえ、その言葉は、その本質において空であると「本質的に存在しない」と言っているのである。そして、それはまさにこの戒律規定において、すなわちこの戒律規定において、パンナッティ(戒律の規定)がアディカラナ(審理)であるという事柄は、まさにこの戒律規定にある。母も子と争う」といった例で生じる争いは、サムタ(調和)の法においては、アディカラナ(審理)とはなり得ないから、「ある争いは」と言っているのである。

Aṭṭhārasabhedakaravatthūnīti lakkhaṇavacanametaṃ yathā ‘‘yadi me byādhitā daheyyuṃ, dātabbamidamosadha’’nti, tasmā tesu aññataraññataraṃ nissāya uppanno vivādo ‘‘aṭṭhārasabhedakaravatthūni nissāya uppanno’’ti vuccati. Anuvādoti upavadanā ceva codanā ca. Tattha upavadanā nāma akkoso. Pañcapi āpattikkhandhāti mātikāya āgatā pañca āpattikkhandhā. Sattāti teyeva pañca, vibhaṅge āgatā thullaccayadubbhāsitāpattiyo dveti satta. Kiccayatāti kattabbatā. Karaṇīyatāti tasseva vevacanaṃ. Ubhayenapi apalokanādisaṅghakammaṃyeva dasseti, tenāha **‘‘apalokanakamma’’**ntiādi.

十八種類に分けられる原因となる事柄とは、これは लक्षण(特徴)と指示である。例えば、「もし私が病気になったら、この薬を飲まねばならない」というように。それゆえ、それらのうちのいずれか一つを原因として生じた争いは、「十八種類に分けられる原因となる事柄を原因として生じた」と言われる。アヌーワーダーティとは、非難と告訴のことである。そのうち、非難とは罵倒のことである。五つのアパッティ(罪)の集まりとは、マティカー(目録)に現れる五つのアパッティ(罪)の集まりのことである。七つとは、それら五つのことであり、ヴィバンゲ(分析)に現れるトゥッラチャヤ(重大な過失)とドゥッバハーシタ(悪しき発言)の二つを加えて七つとなる。キッチャヤータートーとは、なされるべきことである。カラニーヤータートーとは、それの同意語である。どちらも、アパローカナ(表決)などのサングハ(僧伽)の行為を示す。それゆえ、「アパローカナの行為」と言っているのである。

Āpattādhikaraṇaṃ ṭhapetvā sesādhikaraṇehi codanāyeva natthīti āha **‘‘imasmiṃ panatthe…pe… āpattādhikaraṇameva adhippeta’’**nti. Sapadānukkamaniddesassāti padānaṃ anukkamena niddeso padānukkamaniddeso, padabhājanassetaṃ adhivacanaṃ. Tena saha vattamānaṃ sapadānukkamaniddesaṃ, sikkhāpadaṃ, tassa padānukkamaniddesasahitassa sikkhāpadassāti attho, padabhājanasahitassāti vuttaṃ hoti.

アパッタ・アディカラナ(犯された罪に関する審理)を除いた、残りのアディカラナ(審理)においては、告訴のみが存在しないと「この事柄においては……(中略)……犯された罪に関する審理のみが意図されている」と言っている。サパダーヌッカマニッデサ(連記法)とは、言葉を順序立てて列挙することであり、パダーヌッカマニッデサ(連記法)である。これはパダバジャーナ(言葉の分析)の別名である。それと共に進行するサパダーヌッカマニッデサ(連記法)を持つ戒律規定、すなわちパダバジャーナ(言葉の分析)を持つ戒律規定という意味である。「言葉の分析と共に」と言っているのと同じである。

Assāti kattuatthe sāmivacanaṃ, anenāti attho. Tenāha **‘‘etena codakenā’’**tiādi. Idhāgatesūti imasmiṃ sikkhāpade āgatesu. Aññatra āgatesūti ito aññatra omasavādādisikkhāpadapāḷiyaṃ āgatesu. Dussīloti nissīlo sīlavirahito. Pāpadhammoti dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya lāmakasabhāvo. Asucisaṅkassarasamācāroti aparisuddhakāyakammāditāya asuci hutvā saṅkāya saritabbasamācāro. Dussīlo hi kiñcideva asāruppaṃ disvā ‘‘idaṃ asukena kataṃ bhavissatī’’ti paresaṃ āsaṅkanīyo hoti, kenacideva vā karaṇīyena mantayante bhikkhū disvā ‘‘kacci nu kho ime mayā katakammaṃ jānitvā mantentī’’ti attanoyeva saṅkāya saritabbasamācāro. Paṭicchannakammantoti lajjitabbatāya paṭicchādetabbakammanto. Assamaṇoti na samaṇo. Salākaggahaṇādīsu ‘‘ahampi samaṇo’’ti micchāpaṭiññāya samaṇapaṭiñño. Aseṭṭhacāritāya abrahmacārī. Uposathādīsu ‘‘ahampi brahmacārī’’ti micchāpaṭiññāya brahmacāripaṭiñño. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto anupaviṭṭhattā antopūti. Chadvārehi rāgādikilesānuvassanena tintattā avassuto. Sañjātarāgādikacavarattā sīlavantehi chaḍḍetabbattā ca kasambujāto.

アーサーティとは、行為者の意味で使われる所有の言葉であり、「これによって」という意味である。それゆえ、「この告訴者によって」と言っているのである。イダーガーテスーティとは、この戒律規定に現れること。アニャトラ・ガーテスーティとは、これ以外に、オマサヴァーダ(侮辱的な発言)などの戒律規定の経典に現れること。ドゥッシーローティとは、非道徳的で、戒律を欠いている者である。パーパダンマーティとは、非道徳的であることから、劣った性質を持つ者である。アスチサンカサラサマチャーローティとは、不浄な身体行為などから不浄であり、用心して記憶されるべき行いをする者である。非道徳的な者は、何か見苦しいものを見て、「これは~によってなされたのだろう」と他人に推測されることがある。あるいは、何かすべきことで議論している僧侶たちを見て、「私のしたことを彼らが知って議論しているのではないか」と、自分自身で用心して記憶されるべき行いをする者である。パティッチャンナカマンンティとは、恥ずべきことであるから隠されるべき行為をする者である。アサマノーティとは、沙門ではない者である。サラーカッガハナ(くじ引き)などで、「私も沙門です」と偽って沙門であると主張する者である。アセッタチャーリヤートーとは、非聖なる行いをすることであり、ブラフマチャーリー(清浄行者)ではない。ウポサタ(斎日)などで、「私も清浄行者です」と偽って清浄行者であると主張する者である。プーティナー・カメンナ(腐敗した行為)によって、戒律の破綻により、内側に潜り込んでいることから、内側が腐敗している。六つの感覚器官からの欲望などの煩悩の流入によって、潤っていることから、潤っている。欲望などが生じたために、戒律を守る者たちによって捨てられることから、混乱している。

Idha pāḷiyanti imasmiṃ sikkhāpade pāḷiyaṃ. Jeṭṭhabbatikoti kalidevīvataniyutto. Kalidevī kira sirīdeviyā jeṭṭhā, tasmā tassā vatadharo ‘‘jeṭṭhabbatiko’’ti vuccati. Taṃ pana vataṃ samādiyitvā pūrento sakalasarīre masiṃ makkhetvā kākapattāni muṭṭhiyaṃ katvā kalideviṃ phalake likhāpetvā taṃ kājakoṭiyaṃ bandhitvā thomento vicarati. Yadaggenāti yattakena. Tadaggenāti tattakena. No kappetītiādi vematikabhāvadīpanatthameva vuttanti mahāpadumattherassa adhippāyo. Dutiyatthero pana ‘‘no kappeti, nassarati, pamuṭṭho’’ti etehi vematikabhāvāvatthāya adīpanato añño vematikabhāvo, aññāni no kappanādīnīti catunnampi vibhāgena atthaṃ dasseti, tasmā tassa vādo yuttataroti pacchā vutto. Dassane vematiko hotīti puggale ñātepi tassa kiriyāya sammā adiṭṭhabhāvato cirakālātikkamato vā taṃ kiriyaṃ karonto ‘‘esa mayā diṭṭho vā, na vā’’ti dassane vematiko hoti. Puggale vematiko hotīti tena katakamme ñātepi taṃ kammaṃ karontassa sammā adiṭṭhabhāvato kālantarabhāvato vā ‘‘tassa kammassa kārako ayaṃ vā, no’’ti puggale vematiko hoti.

イハー・パーリヤーティとは、この戒律規定の経典において。ジェッタバッティコーティとは、カリーデーヴィー(女神)の任命者である。カリーデーヴィーはシリデーヴィーの姉であるから、その誓いを守る者、「ジェッタバッティコー」と呼ばれる。その誓いを立てて、それを実行するために、全身に煤を塗り、握りしめた拳をカリーデーヴィーの板に描き、それを腰に巻いて歩き回る。ヤダーゲンーティとは、どのくらい。タダーゲンーティとは、それだけ。ノー・カッペーティートーとは、曖昧さを示すためだけに言われたと、マハーパドゥマ長老は考えている。第二の長老は、「ノー・カッペーティ(適切ではない)、ナッサラティ(忘れる)、ムパットー(正気を失う)」といった言葉で、曖昧さの状態を示していないから、別の曖昧さがあり、別の「ノー・カッペーティ」などがあると、四つ全てを分析して意味を示している。それゆえ、彼の説はより適切であると後に言われている。ダッサネー・ヴェマティコー・ホーティーティとは、人物は知られていても、その行為が正しく見られていないことから、あるいは長い時間が経過していることから、その行為をする者が「私はそれを見たのか、見なかったのか」と、見ることに曖昧になることである。プッガレー・ヴェマティコー・ホーティーティとは、人物は知られていても、その行為が正しく見られていないことから、あるいは時間が経過していることから、「その行為の実行者はこの人物なのか、そうでないのか」と、人物に曖昧になることである。

389. ‘‘Tajjanīyakammādisattavidhampi kammaṃ karissāmā’’ti āpattiyā codentassa adhippāyo kammādhippāyo. ‘‘Āpattito vuṭṭhāpessāmī’’ti adhippāyo vuṭṭhānādhippāyo. Anuddhaṃsentassāti iminā cāvanādhippāyaṃ dasseti. Akkosādhippāyena vadantassa pācittiyanti akkosādhippāyena sattahipi āpattikkhandhehi sammukhā vadantassa pācittiyaṃ. Dukkaṭanti akkosādhippāyena vadantassa dukkaṭaṃ.

389. 「戒めの行為など、七種類の行為を行うつもりだ」と、アパッティ(罪)によって告訴する者の意図は、行為の意図である。「アパッティ(罪)から解放するつもりだ」という意図は、解放の意図である。アヌッダンセンサーティとは、これにより、追放の意図を示している。罵倒の意図で話す者には、パーチッティヤ(懺悔すべき罪)である。罵倒の意図で話す者には、パーチッティヤ(懺悔すべき罪)である。ドゥッカタンティとは、罵倒の意図で話す者には、ドゥッカタ(悪しき行為)である。

‘‘Evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti vacanato kurundaṭṭhakathānayaṃ patiṭṭhapento ‘‘kurundiyaṃ **panā’’**tiādimāha. Sabbatthevāti sabbaaṭṭhakathāsu. Yya-kāre sampatte re-kāro atikkanto nāma hotīti āha **‘‘re-kāre anatikkante’’**ti. Uposathassa ñattikammabhāvato ñattiyā samattāya uposatho kato nāma hotīti āha **‘‘yya-kāre sampatte na labbhatī’’**ti.

「このように、その尊師の僧伽は発展した。すなわち、互いに助け合うこと、互いに解放することである」という言葉から、クルンダ(注釈書)の教えを確立しながら、「クルンダ(注釈書)においては、そもそも」と始めている。サッバッテヴァーティとは、全ての注釈書において。ヤー・カーレ・サンパッテー、レー・カーロ・アティカントー・ナーマ・ホーティーティとは、「レー・カーロ(レの音)が過ぎ去らないうちに」と言っている。ウポサタ(斎日)の聴許の行為であることから、聴許が完了すればウポサタ(斎日)がなされたことになる。「ヤー・カーレ・サンパッテー、ナ・ラバティ」(ヤーの音が現れたとき、得られない)と言っているのである。

Idañcidañcāti ‘‘pāṇātipātaṃ adinnādāna’’ntiādiṃ. ‘‘Asuko ca asuko ca assamaṇo anupāsako’’ti akkosādhippāyena parammukhā vadantassa dukkaṭaṃ, sammukhā vadantassa pana pācittiyameva. Yathā ‘‘asūriyaṃ passati kaññā’’ti ettha ‘‘sūriyaṃ na passati kaññā’’ti ayamattho labbhati, evaṃ ‘‘anokāsaṃ kārāpetvā’’ti etthāpi ‘‘okāsaṃ akārāpetvā’’ti ayamattho labbhatīti āha **‘‘yaṃ panā’’**tiādi. Yaṃ codeti, tassa upasampannoti saṅkhyūpagamanaṃ, tasmiṃ suddhasaññitā, yena pārājikena codeti, tassa diṭṭhādivasena amūlakatā, cāvanādhippāyena sammukhā codanā, tassa taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni.

イダンチ・ダンチャーティとは、「生命を奪うこと、盗むこと」など。「~は沙門ではなく、~は敬虔でない」と、他者を罵る意図で、他人の面前で話す者にはドゥッカタ(悪しき行為)であり、面前で話す者には、パーチッティヤ(懺悔すべき罪)である。例えば、「太陽が見えない少女」において、「太陽が見えない少女」という意味が取れるように、「機会を与えずに」という場合も、「機会を与えずに」という意味が取れると、「そもそも」と言っているのである。告訴する者が、その者に具足戒を受けているか、すなわちサングハ(僧伽)の仲間であるか、そのことについて正しい認識があるか。どのパーラージカ(僧侶が犯してはならない重罪)によって告訴するのか、その見たことなどによって根拠がないこと。追放の意図による面前での告訴、それについてその瞬間に理解すること。これらの五つの要素がここにある。

Paṭhamaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

最初の「悪意ある罪」の戒律規定の解説が終わる。

9. Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā

9. 第二の「悪意ある罪」の戒律規定の解説

391. Navame disvāti ajikāya vippaṭipajjantaṃ chagalakaṃ disvā. Mettiyaṃ bhikkhuninti tassā bhikkhunikālaṃ gahetvā bhūtapubbavohārena voharanti. Veḷuvaneyevāti therassa bhikkhācāravelaṃ aggahetvā tehi vuttabhattuddesavelaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Kacci noti kacci nu. Etamatthaṃ ārocesunti aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kañcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsitabhāvaṃ ārocesuṃ.

391. 「九番目に見て」とは、アジカ(山羊)が逆さまになっているのを見て。メッティヤー・ビクンニーティとは、その女性僧侶の時を捉えて、過去の慣習で呼ぶ。ヴェルーワネー・エヴァーティとは、長老の托鉢の時間を捉えずに、彼らが食事を呼んだ時間だけを指して言っている。カッチー・ノーティとは、~ではないか。エータマタン・ アーローチェスーンティとは、別の部分の審理について、ある部分のわずかな部分を引用して、パーラージカ(僧侶が犯してはならない重罪)の法によって追放されていないことを示した。

Aññabhāgassāti aññakoṭṭhāsassa, therassa manussajātibhikkhubhāvato aññassa tiracchānajātichagalakabhāvasaṅkhātassa koṭṭhāsassāti vuttaṃ hoti. Idanti sāmaññato napuṃsakaniddesena chagalakaṃ niddisati, idaṃ chagalakajātanti attho, ayaṃ chagalakoti vuttaṃ hoti. Adhikaraṇasaddāpekkho vā napuṃsakaniddeso, idaṃ chagalakasaṅkhātaṃ adhikaraṇanti vuttaṃ hoti. Aññabhāgoti yathāvuttatiracchānajātichagalakabhāvasaṅkhāto aññabhāgo, aññakoṭṭhāsoti attho. Assāti chagalakassa. ‘‘Aññabhāgasambandhī aññabhāgiya’’nti paṭhamaviggahassa attho, ‘‘aññabhāgavantaṃ aññabhāgiya’’nti dutiyaviggahassa. Dvīhipi viggahehi aññabhāgiyanti chagalakova vutto. Tiracchānajātichagalakabhāvañca ṭhapetvā paramatthato visuṃ chagalake asatipi ‘‘paṭimāya sarīra’’ntiādīsu viya abhedepi bhedakappanāya pavattalokavohāravasena **‘‘aññabhāgassa idaṃ, aññabhāgo vā assa atthī’’**ti vuttaṃ.

アニャバーガーサティとは、別の部分のことである。長老の人間としての僧侶としての姿から、別の動物としての山羊としての姿になった部分という意味である。イダンティとは、一般的に中性名詞として山羊を指している。これは山羊の姿であるという意味である。これは山羊であるという意味である。アディカラナ(審理)という言葉を意識した中性名詞である。これは山羊という審理であるという意味である。アニャバーゴーティとは、上述した動物としての山羊の姿になった別の部分、別の部分という意味である。アーサーティとは、山羊のことである。「別の部分に関連する、別の部分を持つ」というのが最初の分析の意味であり、「別の部分を持つ」というのが二番目の分析の意味である。どちらの分析でも、山羊は別の部分を持つ者として語られている。動物としての山羊の姿を aside にしても、究極的には別個の山羊が存在しなくても、「像の体」などのように、区別がない場合でも、区別があると仮定した世間の慣習によって、「別の部分のものである、あるいは別の部分を持つ」と言っているのである。

Idāni dvīhipi viggahehi vuttamatthaṃ vitthāretvā dassento **‘‘yo hi so’’**tiādimāha. Soti so chagalako. Tassa ‘‘hotī’’ti iminā sambandho. Tatoti tato manussajātito bhikkhubhāvato ca. So vā aññabhāgoti yathāvuttatiracchānajātichagalakabhāvasaṅkhāto aññabhāgo. Assāti chagalakassa. So chagalako aññabhāgiyasaṅkhātaṃ labhatīti yojetabbaṃ. ‘‘Adhikaraṇanti ādhāro, vatthu adhiṭṭhāna’’nti heṭṭhā vuttamatthaṃ sarūpato dassetuṃ **‘‘yasmā cā’’**tiādimāha. Tesanti mettiyabhūmajakānaṃ. Imanti chagalakaṃ. Nāmakaraṇasaññāyāti nāmakaraṇasaṅkhātāya saññāya so chagalako adhikaraṇanti veditabboti yojetabbaṃ. Tañhi sandhāyāti ‘‘avassaṃ tumhehi leso oḍḍito, kiṃ vadatha, kiṃ passitthā’’ti anuyuttehi tehi bhikkhūhi ‘‘chagalakassa vippaṭipattiṃ disvā dabbassa nāmaṃ tassa karimhā’’ti vuttattā tassa nāmakaraṇasaññāya adhiṭṭhānabhūtaṃ taṃ chagalakaṃ sandhāya. Te bhikkhūti te anuyuñjakā bhikkhū. Āpattilesampi puggalasmiṃyeva āropetvā vuttattā ‘‘puggalānaṃyeva lesā’’ti vuttaṃ. Padabhājane pana…pe… veditabbanti iminā nāmakaraṇasaññāya ādhārabhūtassa chagalakasaṅkhātassa adhikaraṇassa avacane kāraṇaṃ vuttaṃ.

今、どちらの分析でも言われた意味を詳しく説明するために、「そもそも」と言っているのである。ソーティとは、その山羊のことである。タッサ・ホーティーティとは、これによって関係がある。タトーティとは、その人間としての姿、僧侶としての姿から。ソー・ヴァー・アニャバーゴーティとは、上述した動物としての山羊の姿になった別の部分である。アーサーティとは、山羊のことである。その山羊は、別の部分を持つ者として扱われると理解すべきである。「アディカラナ(審理)とは、基盤、対象、根拠である」と、下に言われた意味をそのまま示すために、「そもそも」と言っているのである。テーサンティとは、メッティヤ、ブーマジャカたち。イーマーニとは、山羊のこと。ナーマカラナ・サンニャーヤーティとは、名前が付けられたという認識によって、その山羊が審理であると理解すべきである。それは、さておき、すなわち「必ずあなたたちはわずかなことを盗んだ、何を言っているのか、何を見たのか」と、問い詰められた彼ら(僧侶たち)によって、「山羊の姿を見て、その名前をそれに付けた」と、言われたことから、その名前が付けられた認識の基盤である、その山羊を指して言っているのである。テー・ビクフーティとは、それらの問い詰めた僧侶たち。アパッティ・レサーンピ・プッガラムィーヴァー・アーローペーティヴァー・ヴッタッターン「プッガラナームィーヴァ・レーサー」ティ・ヴッタム。パダバジャーネ・パナ……(中略)……ヴェーディタッバティとは、名前が付けられた認識の基盤である山羊という審理が、語られない理由が説明されている。

393. ‘‘Aññabhāgiyassa adhikaraṇassā’’ti ettha pāḷiāgataadhikaraṇasaddapatirūpakaṃ aññaṃ adhikaraṇasaddaṃ pāḷiāgatatadaññasādhāraṇatāya ubhayapadatthaṃ uddharitvā **‘‘adhikaraṇaṃ nāma cattāri adhikaraṇānī’’**ti vuttaṃ. Atthuddhāravasena hi atthaṃ dassentena pāḷiyaṃ āgatasaddapatirūpako añño saddo ubhayapadattho uddharitabbo, na ca aññaṃ uddharitvā aññassa attho vattabbo, tasmā pāḷiāgataadhikaraṇasaddapatirūpako aññoyeva ubhayapadatthasādhāraṇo adhikaraṇasaddo uddhaṭoti daṭṭhabbaṃ. Tenevāha **‘‘adhikaraṇanti vacanasāmaññato atthuddhāravasena pavattāni cattāri adhikaraṇānī’’**ti. Yā ca sā avasāne…pe… codanā vuttāti bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhī hoti, tañce pārājikena codetītiādicodanaṃ sandhāya vadati.

393. 「別の部分を持つ審理について」とあるところで、経典に出てくる「アディカラナ(審理)」という言葉の形に似た別の「アディカラナ(審理)」という言葉を、経典に出てくるそれと共通の性質を持つことから、両方の言葉の意味を抽出して、「アディカラナ(審理)とは四つのアディカラナ(審理)である」と言っている。意味を抽出するということによって、経典に出てくる言葉の形に似た別の言葉が、両方の言葉の意味を持つものとして抽出されなければならない。そして、別のものを抽出せずに、別の意味を理解することはできない。それゆえ、経典に出てくる「アディカラナ(審理)」という言葉の形に似た、両方の言葉の意味を持つ別の「アディカラナ(審理)」という言葉が抽出されたと理解すべきである。それゆえ、「アディカラナ(審理)とは、言葉の共通性から、意味を抽出することによって生じる四つのアディカラナ(審理)である」と言っている。そして、その終わりの……(中略)……告訴が語られたとは、僧侶がサンガーディセーサ(僧伽で犯すべき罪)を犯しているのを見た場合、サンガーディセーサ(僧伽で犯すべき罪)を見たことになり、それをパーラージカ(僧侶が犯してはならない重罪)によって告訴するといった告訴を指して言っているのである。

Methunavītikkamāpattiyo vatthuto sabhāgā, itarāsaṃ pana adinnādānādiāpattīnaṃ samānepi pārājikāpattibhāve vatthuto visabhāgāti āha **‘‘sabhāgavisabhāgavatthuto’’**ti. Sabhāvasarikkhāsarikkhatoti sabhāvena sadisāsadisabhāvato. Paṭhamapārājikañhi paṭhamapārājikāpattiyā methunarāgena sabhāvato sadisaṃ, dosasampayuttamanussaviggahena asadisaṃ. Nanu ca ‘‘āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa siyā tabbhāgiyaṃ, siyā aññabhāgiya’’nti vuttattā uddesānukkamena tabbhāgiyataṃ aniddisitvā aññabhāgiyatā paṭhamaṃ kasmā niddiṭṭhāti āha **‘‘ādito paṭṭhāyā’’**tiādi. Vuttanayenevāti ‘‘sabhāgavisabhāgavatthuto’’tiādinā vuttanayena.

性交を犯すアパッティ(罪)は、事柄としては同じであるが、それ以外の、盗みなどのアパッティ(罪)は、同じパーラージカ(僧侶が犯してはならない重罪)であっても、事柄としては異なる、と「事柄として同じであり、異なる」と言っている。事柄として似ている、似ていないとは、本質として似ている、似ていないということである。最初のパーラージカ(僧侶が犯してはならない重罪)は、最初のパーラージカ(僧侶が犯してはならない重罪)のアパッティ(罪)と、性交の欲望によって本質的に似ている。怒りの感情を伴う人間の姿によって、似ていない。しかし、「犯された審理は、犯された審理の、それに関連するものかもしれないし、別の部分のものかもしれない」と、言われているのに、なぜ最初にそれに関連するものを示さずに、別の部分のものを示したのかと、「最初から」と言っているのである。言われた方法で、すなわち「事柄として同じであり、異なる」という方法で。

‘‘Saṅghakammāni nissāya uppanna’’nti vuttattā saṅghakammato kiccādhikaraṇaṃ visuṃ viya dissatīti āha **‘‘kiṃ panā’’**tiādi. ‘‘Kiccameva kiccādhikaraṇa’’nti vuttattā **‘‘saṅghakammānamevetaṃ adhivacana’’**nti vuttaṃ. Yadi evaṃ ‘‘saṅghakammāni nissāya uppanna’’nti kasmā vuttanti āha **‘‘evaṃ santepī’’**tiādi. Tassa tassa saṅghakammassa bhagavatā vuttaṃ itikattabbatālakkhaṇaṃyeva tato saṅghakammassa nipphajjanato phalūpacārena saṅghakammanti vattabbataṃ arahatīti āha **‘‘yaṃ kammalakkhaṇaṃ manasi karoti, taṃ nissāya uppajjanato’’**ti. Parivāsādisaṅghakammaṃ nissāya mānattādīnaṃ uppajjanato ukkhepanīyakammasīmāsammutikammādīni issāya osāraṇasīmāsamūhananādikammānaṃ uppajjanato ca **‘‘purimaṃ purimaṃ saṅghakamma’’**ntiādi vuttaṃ.

「僧伽の行為に依存して生じる」と説かれているので、僧伽の行為とは別に事業の遂行が別個に存在するかのようである、と「何がしか」と問われている。
「事業こそ事業の遂行である」と説かれているので、「それは僧伽の行為の別名である」と説かれている。
もしそうであれば、「僧伽の行為に依存して生じる」とはなぜ説かれたのか、と「たとえそうであっても」と問われている。
そのそれぞれの僧伽の行為について、世尊が説かれた「~とすべきである」という性質だけが、その僧伽の行為の成就によるので、結果として僧伽の行為と呼ばれるに値する、と「どのような行為の性質を心に留め、それに依存して生じるか」と説かれている。
準行などの僧伽の行為に依存して、慢法などの生じること、追放などの領域の合意などの行為に依存して、追放などの領域からの除去などの行為の生じること、などから、「まずまずの僧伽の行為」と説かれている。

395-400. Savatthukaṃ katvāti puggalādhiṭṭhānaṃ katvā. Dīghādinoti dīgharassakāḷaodātādino. Diṭṭhādinoti diṭṭhasutādino. Lohapattasadisoti ayopattasadiso. Aṅgāni paṭhamaduṭṭhadose vuttasadisāni, idha pana kañcidesaṃ lesamattaṃ upādiyanā adhikā.

395-400. 舎衛の、と、個々の人に依拠して、と解釈する。長短などの、と、長短黒白などのこと。見たなどの、と、見たこと聞いたことなどのこと。鉄板のような、と、鉄の板のような、ということ。 鉄の板のような、ということ。諸々の部分(aṅgāni)は、第一の不浄(duṭṭhadosa)で説かれたのと同様であるが、ここではいくらかの領域をわずかに取り入れるので、より多い。

Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

第二の不浄の罪(duṭṭhadosa)の戒(sikkhāpada)の解説、終わり。

10. Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā

10. 第一の僧伽分裂(saṅghabheda)の戒の解説

410. Dasame ye dubbalā honti appathāmā, na sakkonti araññakādīni sevantā dukkhassantaṃ kātuṃ, te sandhāyāha **‘‘bahūnaṃ kulaputtānaṃ maggantarāyāya saṃvattantī’’**ti. Adhivāsanakhantisampannoti ‘‘khamo hoti sītassā’’tiādinā vuttasītuṇhādisahanalakkhaṇāya khantiyā samannāgato. Byañjanapadameva paramaṃ assāti padaparamo. Yassa hi puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ ‘‘padaparamo’’ti vuccati. Abhisambhuṇitvāti nipphādetvā. Nābhisambhuṇātīti na sampādeti, araññavāsaṃ sampādetuṃ na sakkotīti vuttaṃ hoti. Dhammato apetaṃ uddhammaṃ. Asabbaññū assāti tesaṃ anurūpassa ajānanato asabbaññū bhaveyya. ‘‘Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti (mahāva. 204) vacanato **‘‘cattāro pana…pe… paṭikkhittamevā’’**ti vuttaṃ. Idameva vacanaṃ sandhāya pāḷiyampi ‘‘aṭṭha māse kho mayā devadatta rukkhamūlasenāsanaṃ anuññāta’’nti vuttaṃ.

410. 十番目の戒で、弱く、力が少ない者たちは、森林などの生活を送る上で、苦しみの終わり(sukkhassa antaṃ)を達成できない。彼らを指して、「多くの善男子たちの道(magga)の妨げとなる」と説かれている。
忍耐と寛容さに満ちた、とは、「暑さに耐えることができる」と説かれているような、暑さ・寒さなどの耐え忍ぶ性質に満ちていること。
言葉(byañjana)そのものが究極である、とは、「言葉の究極(padaparama)」ということ。
ある人が、多くを聞き、多くを語り、多くを記憶し、多くを読んでも、その生まれ(jāti)によって法の悟り(dhammābhisamaya)に至らない場合、その人を「言葉の究極」と呼ぶ。
完全に成し遂げて、とは、成就させて。
成し遂げられない、とは、達成できない。森林の生活を達成できない、と解釈される。
法に背いた(dhammata)とは、不正な(uddhamma)。
全てを知らない(asabbaññū)、とは、それらに相応するものを知らないので、全てを知らない者となる。
「比丘たちよ、席と寝床がないのに雨期に入ってはならない」(大波羅経 Pāli: mahāva. 204)と説かれているので、「四つは…省略…完全に禁止されている」と説かれている。
この言葉を指して、パーリにも「デーヴァダッタよ、私は八ヶ月間、木の根元を寝床とすることを許した」と説かれている。

Tīhi koṭīhīti tīhi ākārehi, tīhi kāraṇehīti attho. Tadubhayavimuttaparisaṅkitanti diṭṭhaṃ sutanti idaṃ ubhayaṃ anissāya ‘‘kiṃ nu kho idaṃ bhikkhuṃ uddissa vadhitvā sampādita’’nti kevalameva parisaṅkitaṃ. Macchabandhanaṃ jālaṃ, vāgurā migabandhanī. Kappatīti yadi tesaṃ vacanena āsaṅkā upacchinnā hoti, vaṭṭati. Pavattamaṃsanti vikkāyikamaṃsaṃ. Maṅgalādīnanti ādi-saddena āhunapāhunādike saṅgaṇhāti. Bhikkhūnaṃyeva atthāyāti ettha aṭṭhānappayutto eva-saddo, bhikkhūnaṃ atthāya akatamevāti sambandhitabbaṃ. Tasmā ‘‘bhikkhūnañca dassāma, maṅgalādīnañca atthāya bhavissatī’’ti missetvā katampi na vaṭṭatīti veditabbaṃ. Keci pana ‘‘bhikkhūnaṃyevāti avadhāraṇena bhikkhūnañca aññesañca atthāya kataṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na sundaraṃ. Yattha ca nibbematiko hotīti bhikkhūnaṃ atthāya katepi sabbena sabbaṃ parisaṅkitābhāvamāha. Tamevatthaṃ āvikātuṃ **‘‘sace panā’’**tiādi vuttaṃ. Itaresaṃ vaṭṭatīti ajānantānaṃ vaṭṭati, jānato evettha āpatti hotīti. Teyevāti ye uddissa kataṃ, teyeva. Uddisakatamaṃsaparibhogato akappiyamaṃsaparibhogassa visesaṃ dassetuṃ **‘‘akappiyamaṃsaṃ panā’’**tiādi vuttaṃ. Purimasmiṃ sacittakā āpatti, itarasmiṃ acittakā. Tenāha **‘‘akappiyamaṃsaṃ ajānitvā bhuñjantassapi āpattiyevā’’**ti. ‘‘Paribhogakāle pucchitvā paribhuñjissāmīti vā gahetvā pucchitvā paribhuñjitabba’’nti vacanato akappiyamaṃsaṃ ajānitvā gaṇhantassa paṭiggahaṇena anāpatti siyā. Ajānitvāpi bhuñjantasseva hi āpatti vuttā. Vattanti vadantīti iminā āpatti natthīti dasseti.

三つの基準(koṭī)とは、三つの様相、三つの原因、という意味である。
その両方で解脱したかと疑われる(tadubhayavimuttaparisaṅkitā)とは、見たこと聞いたこと(diṭṭhaṃ sutanti)を頼りにせず、「この比丘のために殺して準備されたのだろうか」と、ただただ疑われること。
魚を捕らえる網(macchabandhanaṃ)は、罠(jāla)。
鳥を捕らえる罠(vāgurā)は、獣を捕らえる網。
適う(kappatī)とは、それらの言葉によって疑いが晴らされたならば、適う。
売られている肉(pavattamāsa)とは、取引されている肉。
吉兆(maṅgala)など、とは、「など」という言葉で、供物(āhuna)や客人(pāhuna)などを包含する。
比丘たちのために、とは、ここでは「 eva」という言葉は強調(aṭṭhāna)であり、「比丘たちのために」として意味がない、と関連付けて解釈されるべきである。
したがって、「比丘たちの分と、吉兆などの分とを用意する」と混ぜて行ったものも適わない、と知るべきである。
しかし、ある者は「比丘たちのために、と限定しているので、比丘たちのためにも他のためにも用意されたものは適う」と主張するが、それは見事ではない。
そして、疑いのない(nibbematiko)とは、比丘たちのために用意されたものであっても、完全に疑いがないことを意味する。
その意味を明らかにするために、「もし」と説かれている。
他の者たちのためには適う、とは、知らない者たちのためには適う。知っている者には、ここで罪(āpatti)が生じる。
その者たち、とは、そのために用意された者たち。
用意された肉を消費することと、適さない肉を消費することの違いを示すために、「適さない肉は、」と説かれている。
前者では、所有する心(sacittakā)で罪が生じ、後者では、心がない(acittakā)。
だから「適さない肉であることを知らずに食べる場合でも、罪が生じる」と説かれている。
「消費する時に尋ねて、消費しよう」または「取ってから尋ねて消費すべきである」と説かれているので、適さない肉であることを知らずに取る場合、受領(paṭiggahaṇa)によって罪がない(anāpatti)ことになりうる。
しかし、知らずに食べる場合にのみ罪が生じると説かれている。
「言う」とは、言っている、ということ。これにより、罪がない、と示している。

Sallekhā vutti etesanti sallekhavuttino. Bāhulikoti ekassa la-kārassa lopaṃ katvā vuttaṃ. Kappanti āyukappaṃ. Saṅghabhedako hi ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ niraye tiṭṭheyyāti āyukappaṃ sandhāya **‘‘kappaṃ nirayamhi paccatī’’**ti vuttaṃ. Kappaṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 809) pana ‘‘saṇṭhahante hi kappe kappavemajjhe vā saṅghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi sve kappo vinassissatīti ajja saṅghabhedaṃ karoti, sveva muccati, ekadivasameva niraye paccatī’’ti vuttaṃ. Tatthāpi kappavināseyevāti āyukappavināseyevāti atthe sati natthi virodho. Saṇṭhahanteti idampi ‘‘sve vinassissatī’’ti viya abhūtaparikappanavasena vuttaṃ. ‘‘Ekadivasameva niraye paccatī’’ti etthāpi tato paraṃ kappābhāve āyukappassapi abhāvatoti avirodhato atthayojanā daṭṭhabbā. Brahmaṃ puññanti seṭṭhaṃ puññaṃ. Kappaṃ saggamhi modatīti etthāpi āyukappameva.

清浄(sallekhā)な生活様式(vutti)を送る者たち、とは、清浄な生活を送る者(sallekhavuttino)。
多くの、とは、一つの「la」の音を省略して、「bāhulikā」と説かれている。
期間(kappanti)とは、寿命の期間(āyukappa)。
僧伽を分裂させる者(saṅghabhedako)は、一つの期間(kappa)を八十等分して、そこから一つの部分ほどの期間、地獄(niraye)に留まる、と寿命の期間を指して、「期間、地獄で過ごす」と説かれている。
しかし、寿命の期間(āyukappa)の期間の終わり(kappaṃ vināseyeva)に、僧伽を分裂させたとしても、期間の終わり(kappavināseyeva)に解脱する。たとえ明日、期間が終わるとしても、今日、僧伽を分裂させれば、明日、解脱する。一日だけ地獄で過ごす、と説かれている。
そこでも、期間の終わり(kappavināseyeva)とは、寿命の期間の終わり(āyukappavināseyeva)という意味であるならば、矛盾はない。
「期間の終わりに」(saṇṭhahante)とは、これも、「明日、期間が終わる」というように、ありえない想定(abhūtaparamajjha)によるものである。
「一日だけ地獄で過ごす」(ekadivasameva niraye paccatī)とは、ここでも、それ以降、期間がないので、寿命の期間もない、ということを意味する、と解釈して、矛盾がないように理解すべきである。
梵(brahmaṃ)の功徳(puñña)とは、最高の功徳。
期間、天界で楽しむ(kappaṃ saggamhi modatīti)、とは、ここでも寿命の期間のことである。

411. Laddhinānāsaṃvāsakenāti bhāvappadhānoyaṃ niddeso, laddhinānāsaṃvāsakabhāvenāti attho. Kammanānāsaṃvāsakenāti etthāpi eseva nayo. Aññathā nānāsaṃvāsakena sahitassa samānasaṃvāsakassapi saṅghassa asamānasaṃvāsakattaṃ āpajjeyya. Tattha laddhinānāsaṃvāsako nāma ukkhittānuvattako. So hi attano laddhiyā nānāsaṃvāsako jātoti ‘‘laddhinānāsaṃvāsako’’ti vuccati. Kammanānāsaṃvāsako nāma ukkhepanīyakammakato. So hi ukkhepanīyakammavasena nānāsaṃvāsako hotīti ‘‘kammanānāsaṃvāsako’’ti vuccati. Virahitoti vimutto. Kāyasāmaggīdānaṃ tesu tesu saṅghakammesu hatthapāsūpagamanavasena veditabbaṃ.

411. 悟りの度合いが異なる(laddhinānāsaṃvāsakena)とは、修行(bhāva)を強調する表現であり、悟りの度合いが異なる度合いで、という意味である。
行為の度合いが異なる(kammanānāsaṃvāsakena)とは、ここでも同様の解釈である。
そうでなければ、異なる度合いで共に住む者(nānāsaṃvāsakena)と、共に住む者(samānasaṃvāsakassa)であっても、 僧伽(saṅghassa)が共に住まない者(asamānasaṃvāsakatvaṃ)となる可能性がある。
そこで、悟りの度合いが異なる者(laddhinānāsaṃvāsako)とは、追放された者(ukkittānuvattako)のことである。彼は、自身の悟りの度合いによって、共に住まない者となったので、「悟りの度合いが異なる者」と呼ばれる。
行為の度合いが異なる者(kammanānāsaṃvāsako)とは、追放の行為(ukkhepanīyakammakato)による者である。彼は、追放の行為によって、共に住まない者となるので、「行為の度合いが異なる者」と呼ばれる。
離れている(virahitoti)とは、解放された(vimutto)。
身体の結合(kāyasāmaggī)とは、それぞれの僧伽の行為において、手(hattha)を差し伸べる(pāsu pagamana)ことによって理解されるべきである。

‘‘Bhedāya parakkameyyā’’ti visuṃ vuttattā bhedanasaṃvattanikassa adhikaraṇassa samādāya paggaṇhato pubbepi pakkhapariyesanādivasena saṅghabhedāya parakkamantassa samanubhāsanakammaṃ kātabbanti veditabbaṃ. Imāni vatthūnīti aṭṭhārasa bhedakaravatthūni. Kammenāti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. Uddesenāti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. Vohārenāti tāhi tāhi upapattīhi ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādiaṭṭhārasabhedakaravatthudīpakena vohārena. Anussāvanāyāti ‘‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ yuttaṃ, kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalo, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena. Salākaggāhenāti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattidhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena. Pañcahi kāraṇehi saṅghabhedo hotīti ettha kammameva uddeso vā saṅghabhede padhānakāraṇanti veditabbaṃ. Vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasaena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gahitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gahetvā āveṇikakammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti. Abbhussitanti abbhuggataṃ. Accheyyāti vihareyya, pavatteyyāti attho.

「分裂のために努力する」(bhedāya parakkameyyā)とは、別々に説かれているので、分裂をもたらす行為(bhedanasaṃvattanikassa adhikaraṇassa)を熱心に行う者(samādāya paggaṇhato)は、以前から、味方を探す(pakkhapariyesanā)などの行為によって僧伽を分裂させようと努力する者である、と理解されるべきである。
これらの事柄(imāni vatthūni)とは、十八の分裂を引き起こす事柄(aṭṭhārasa bhedakaravatthūni)。
行為によって(kammenāti)、審問(apalokanādi)などの四つの行為のいずれかによって。
審議によって(uddesenāti)、五つの波羅提木叉(pātimokkhuddesa)のいずれかによって。
呼称によって(vohārenāti)、それぞれのそれぞれの創出(upapatti)によって、「法でないものを法と呼ぶ」などの十八の分裂を引き起こす事柄を示す呼称(vohāra)によって。
繰り返し聞かせることによって(anussāvanāyāti)、「あなたは私が貴族の家柄から出家したこと、多くの知識を持っていることを知っているでしょう。私のような者が不正な教え(uddhammaṃ)や偽りの教え(ubbinayaṃ)を受け入れるはずがありません。私の心にさえ、地獄の青蓮華畑のように冷たい、地獄から恐れない、などという考えさえ生じさせることは、あなたたちにはふさわしくありません」などというように、耳元で言葉の区別(vacībheda)をして、繰り返し聞かせることによって。
籤(salāka)を取ることによって(salāgaggāhenāti)、このように繰り返し聞かせて、それらの心を支え、引き返せないようにした上で、「この籤を取りなさい」と籤を取ることによって。
五つの原因によって僧伽の分裂(saṅghabhedo)が生じる、と説かれているが、ここでは行為(kamma)こそが、審議(uddeso)であるか、僧伽の分裂における主要な原因(padhānaṃkāraṇa)である、と理解されるべきである。
呼称(vohāra)、繰り返し聞かせること(anussāvanā)、籤を取ること(salāgaggāhā)は、その前段階である。十八の事柄を示すことによって、呼称で、そこに興味を起こさせるために、繰り返し聞かせて、籤で取ったとしても、僧伽はすぐに分裂する。
しかし、このように四人、またはそれ以上の者が籤を取り、特別な行為(āveṇikakamma)や審議(uddesa)を行う場合、僧伽は分裂したと呼ばれる。
abbhussita(abbhuggata)とは、高められた(abbhuggata)。
accheyyā(vihara)とは、住むであろう、広まるであろう、という意味である。

‘‘Lajjī rakkhissatī’’ti vacanato āpattibhayena ārocanaṃ lajjīnaṃyeva bhāroti āha **‘‘lajjīhi bhikkhūhī’’**ti. Alajjissapi anārocentassa āpattiyeva ‘‘ye passanti, ye suṇantī’’ti vacanato. Samāgacchatūti ekī bhavatu. Ekībhāvo ca samānaladdhivasena hotīti āha **‘‘ekaladdhiko hotū’’**ti. Sampattiyāti sīlādisampattiyā. Paṭinissajjantassa anāpattibhāvato **‘‘sotthibhāvo tassa bhikkhuno’’**ti vuttaṃ. Appaṭinissajjato dukkaṭanti visuṃ visuṃ vadantānaṃ gaṇanāya dukkaṭaṃ. Pahontenāti gantuṃ samatthena agilānena. Saṅghabhedassa garukabhāvato avassaṃ kattabbatādassanatthaṃ **‘‘dūrepi bhāroyevā’’**ti vuttaṃ, āpatti pana addhayojanabbhantare gantuṃ samatthassa agilānasseva veditabbā.

「恥ずかしがる者(lajjī)が守るだろう」と説かれているように、罪(āpatti)の恐れから告げること(ārocanaṃ)は、恥ずかしがる者たちの責任である、と「恥ずかしがる比丘たち(lajjīhi bhikkhūhī)」と説かれている。
恥ずかしがらない者(alajissapi)であっても、告げない(anārocentassa)ならば、罪が生じる、「見る者たち、聞く者たち」と説かれているように。
集まる(samāgacchatū)とは、一つになる(ekī)。
一つになること(ekībhāvo)は、同じ悟りの度合い(samānaladdhi)によって生じる、と「一つの悟りの度合いを持つ者(ekaladdhiko hotū)」と説かれている。
成功(sampattiyāti)、とは、戒(sīla)などの成功。
放棄する者(paṭinissajjantassa)には罪がない(anāpattibhāvato)ので、「その比丘の無事(sotthibhāvo tassa bhikkhuno)」と説かれている。
放棄しない者(appaṭinissajjato)には、罪(dukkataṃ)が生じる、とそれぞれに説かれているので、計算される。
行ける(pahontenāti)、行くことができる(gantuṃ)能力があり、病気でない(agilānena)。
僧伽の分裂(saṅghabheda)は重い(garukabhāvato)ので、必ず行われるべきであることを示すために、「遠くにあっても重い(dūrepi bhāroyevā)」と説かれている。罪(āpatti)は、半由旬(addhayojana)以内に行く能力があり、病気でない場合にのみ生じる、と理解されるべきである。

416. Asamanubhāsantassāti kammakārake kattuniddesoti āha **‘‘asamanubhāsiyamānassā’’**ti. Tatiyakammavācāya paṭinissajjanto ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi thullaccaye ca āpajjatiyevāti āha **‘‘paṭinissajjantassa saṅghādisesena anāpattī’’**ti. Assāti devadattassa. Katena bhavitabbanti samanubhāsanakammena katena bhavitabbaṃ. Attano rucimattena vadeyyātiādikammikattā appaṭinissajjantassapi anāpattīti adhippāyena vadeyya. Apaññatte sikkhāpade samanubhāsanakammasseva abhāvato **‘‘na hi paññattaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamantassā’’**ti vuttaṃ. Sikkhāpadaṃ paññapenteneva hi samanubhāsanakammaṃ anuññātaṃ. Uddissa anuññātatoti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, romanthakassa romanthana’’ntiādiṃ (cūḷava. 273) uddissa anuññātaṃ sandhāya vadanti. Anāpattiyanti anāpattivāre. Āpattiṃ ropetabboti anissajjanapaccayā āpannapācittiyāpattiṃ ukkhepanīyakammakaraṇatthaṃ āropetabboti attho.

416. 議論しない者(asamanubhāsantassāti)とは、行為者(kammakāraka)に対する能動態(kattu)の表現であり、「議論されない者(asamanubhāsiyamānassā)」と説かれている。
第三の行為(tatiyakammavācāya)で放棄する(paṭinissajjanto)場合、通知(ñatti)によって罪(dukkataṃ)が生じ、二つの行為(dvīhi kammavācāhi)によって重罪(thullaccaye)にもなる、と「放棄する者(paṭinissajjantassa)には僧伽地(saṅghādisesena)による罪がない」と説かれている。
彼、とは、デーヴァダッタ。
行為によって(katena bhavitabbanti)、議論する行為(samanubhāsanakammena)によって行われるべきである。
自身の好む通りに言う(attano rucimattena vadeyyāti)など、行為者(kammika)であるので、放棄しない者(appaṭinissajjantassapi)にも罪がない、という意図で言うべきである。
定められていない戒(apaññatte sikkhāpade)では、議論する行為(samanubhāsanakammasseva)がないので、「定められた戒(na hi paññattaṃ sikkhāpadaṃ vītikkamantassā)を破る者」と説かれている。
戒を定めることによって(sikkhāpadaṃ paññapenteneva)こそ、議論する行為(samanubhāsanakammaṃ)が許されている。
対象として許された(uddissa anuññātatoti)とは、「比丘たちよ、反芻(romanthakassa)を反芻することを許す」(小波羅経 Pāli: cūḷava. 273)のように、対象として許された、と解釈して言う。
罪がない(anāpattiyanti)、罪がない場合(anāpattivāre)。
罪を課す(āpattiṃ ropetabboti)、放棄しないこと(anissajjanapaccayā)によって生じる罪(āpannapācittiyāpattiṃ)を、追放の行為(ukkhepanīyakammakaraṇatthaṃ)を行うために課されるべきである、という意味である。

Āpattiyeva na jātāti saṅghādisesāpatti na jātāyevāti attho. Sā panesāti sā pana esā anāpatti. Tivaṅgikanti kāyavācācittavasena tivaṅgikaṃ, kāyavācācittato samuṭṭhātīti vuttaṃ hoti. ‘‘Nappaṭinissajjāmī’’ti saññāya abhāvena muccanato saññāvimokkhaṃ. Sacittakanti ‘‘nappaṭinissajjāmī’’ti jānanacittena sacittakaṃ. Bhedāya parakkamanaṃ, dhammakammena samanubhāsanaṃ, kammavācāpariyosānaṃ, appaṭinissajjananti imānettha cattāri aṅgāni.

罪そのものではない(āpattiyeva na jātāti)、僧伽地(saṅghādisesāpatti)は生じていない、という意味である。
その、とは、その罪がないこと(anāpatti)。
三つの要素(tivaṅgika)とは、身体、言葉、心(kāyavācācittavasena)による三つの要素であり、身体、言葉、心から生じる、と解釈される。
「放棄しない」(nappaṭinissajjāmī)という認識がない(saññāya abhāvena)ことによって、解放される(muccanato)のは、認識による解放(saññāvimokkhaṃ)。
心がある(sacittaka)とは、「放棄しない」(nappaṭinissajjāmī)と知っている心(jānanacittena)によって、心がある(sacittakaṃ)こと。
分裂しようと努力すること(bhedāya parakkamanaṃ)、法の行為(dhammakammena)による議論(samanubhāsana)、行為の言葉(kammavācā)による終了(pariyosāna)、放棄しないこと(appaṭinissajjana)、これらは、ここで四つの要素(aṅgāni)である。

Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

第一の僧伽分裂(saṅghabheda)の戒の解説、終わり。

11. Dutiyasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā

11. 第二の僧伽分裂(saṅghabheda)の戒の解説

417-418. Ekādasame yaṃ vacanaṃ samaggepi vagge avayavabhūte karoti bhindati, taṃ kalahakārakavacanaṃ idha vagganti vuccatīti āha **‘‘vaggaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ vadantī’’**ti. Asāmaggipakkhe bhavā asāmaggipakkhiyā, kalahakā. Tesaṃ vacanaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ, asāmaggipakkhe vā bhavaṃ vacanaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ. Yasmā ubbāhikādikammaṃ bahūnampi kātuṃ vaṭṭati, tasmā **‘‘na hi saṅgho saṅghassa kammaṃ karotī’’**ti idaṃ niggahavasena kattabbakammaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ. Aṅgāni panettha bhedāya parakkamanaṃ pahāya anuvattanaṃ pakkhipitvā heṭṭhā vuttasadisāneva.

417-418. 十一番目(ekādasame)の、 統合された集団(samaggepi vagge)であっても、構成要素(avayabhūte)である部分(vagga)を、分裂させる(karoti bhindati)、その言葉は、ここで集団(vagga)と呼ばれる、と「集団(vagga)とは、不和(asāmaggipakkhiya)をもたらす言葉(vacanaṃ vadantī)」と説かれている。
不和の側(asāmaggipakkhe)に属する(bhavā)ので、不和をもたらす(asāmaggipakkhiyā)、争いの言葉(kalahakā)。
それらの言葉は、不和をもたらす言葉(asāmaggipakkhiyavacanaṃ)、不和の側にある言葉(asāmaggipakkhe vā bhavaṃ vacanaṃ)は、不和をもたらす言葉(asāmaggipakkhiyavacanaṃ)。
引き出し(ubbhikādi)などの行為は、多くの者たちが行うことができるので、「僧伽は僧伽の行為を行わない」(na hi saṅgho saṅghassa kammaṃ karotī)と説かれているのは、否定(niggaaha)による、行われるべき行為を指して説かれている、と理解されるべきである。
ここでの要素(aṅgāni)は、分裂のために努力する(bhedāya parakkamanaṃ)ことをやめて、従うこと(anuvattanaṃ)であり、味方につける(pakkhipitvā)こと、そして、以前に説かれたようなものである。

Dutiyasaṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

第二の僧伽分裂(saṅghabheda)の戒の解説、終わり。

12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā

12. 言うことを聞かない(dubbacasikkhāpada)戒の解説

424. Dvādasame vambhanavacananti garahavacanaṃ. Apasādetukāmoti khipitukāmo, tajjetukāmo vā, ghaṭṭetukāmoti vuttaṃ hoti. Saṭasaddo patitasaddena samānattho. Visesanassa ca paranipātaṃ katvā tiṇakaṭṭhapaṇṇasaṭanti vuttanti āha **‘‘tattha tattha patitaṃ tiṇakaṭṭhapaṇṇa’’**nti. Kenāpīti vātasadisena nadīsadisena ca kenāpi.

424. 十二番目(dvādasame)の、非難(vambhana)とは、非難の言葉(garahavacanaṃ)。
追い払いたい(apasādetukāmoti)とは、侮辱したい(khipitukāmo)、または、非難したい(tajjetukāmo)という意味である。
落ちた(saṭaddo)とは、落ちた(patita)という言葉と同じ意味である。
形容詞(visesanassa)を後に置くこと(paranipātaṃ katvā)は、「落ちた草や木や葉」(tiṇakaṭṭhapaṇṇasaṭanti)と説かれているように、と「そこで、そこで落ちた草や木や葉」(tattha tattha patitaṃ tiṇakaṭṭhapaṇṇa)と説かれている。
何によってか(kenāpīti)、風(vātasadisena)や川(nadīsadisena)のような、何によってか。

425-426. Vattuṃ asakkuṇeyyoti kismiñci vuccamāne asahanato ovadituṃ asakkuṇeyyo. Dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlaggāhe vipaccanīkavāde anādare puggaleti dubbaco. Tenāha **‘‘dukkhena kicchena vaditabbo’’**tiādi. Dubbacabhāvakaraṇīyehīti dubbacabhāvakārakehi. Kattuatthe anīyasaddo daṭṭhabbo. Tenevāha **‘‘ye dhammā dubbacaṃ puggalaṃ karontī’’**tiādi. Pāpikā icchā etassāti pāpiccho, tassa bhāvo pāpicchatā, asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca amattaññutā pāpicchatāti veditabbā. Attukkaṃsakā ca te paravambhakā cāti attukkaṃsakaparavambhakā. Ye attānaṃ ukkaṃsanti ukkhipanti ucce ṭhāne ṭhapenti, parañca vambhenti garahanti nīce ṭhāne ṭhapenti, tesametaṃ adhivacanaṃ. Tesaṃ bhāvo attukkaṃsakaparavambhakatā. Kujjhanasīlo kodhano, tassa bhāvo kodhanatā. Kujjhanalakkhaṇassa kodhassetaṃ adhivacanaṃ.

425-426. 「調和できない」とは、何かが言われたときに、それを耐えられないこと、あるいは、戒められないことである。この言葉は、不快で、頑固で、反抗的で、無関心な人物に対して、言い訳をしない(=言うことを聞かない)ことを意味する。それゆえ、**「不快な困難をもって語られなければならない」**と述べられている。言い訳をする原因とは、言い訳をする原因となるものである。動詞「katua」の所有格には「anīya」という言葉が使われていることを見よ。それゆえ、**「言葉に耳を傾けない人を、言葉に耳を傾けない者にするもの」**と述べられている。「したがって、悪意のある欲望を持つ者」とは、悪意のある欲望を持つ者であり、その状態は悪意のある欲望である。それは、善き徳を信じないこと、そして受け入れる際に節度をわきまえないことであると知るべきである。「自分を誇り、他人を貶める者」とは、自分を誇り、持ち上げ、高いところに置き、他人を貶め、非難し、低いところに置く者である。それゆえ、これはその別名である。その状態は、自分を誇り、他人を貶めることである。「怒りやすい性質を持つ者」とは、怒りやすい者であり、その状態は怒りである。これは、怒りの性質を持つ怒りの別名である。

Pubbakāle kodho, aparakāle upanāhoti āha **‘‘kodhahetu upanāhitā’’**ti. Tattha upanahanasīlo, upanāho vā etassa atthīti upanāhī, tassa bhāvo upanāhitā. Punappunaṃ cittapariyonaddhalakkhaṇassa kodhassevetaṃ adhivacanaṃ. Sakiñhi uppanno kodho kodhoyeva, tatuttari upanāho. Abhisaṅgoti dummocanīyo balavaupanāho. So assa atthīti abhisaṅgī, tassa bhāvo abhisaṅgitā. Dummocanīyassa balavaupanāhassetaṃ adhivacanaṃ. Codakaṃ paṭippharaṇatāti codakassa paṭiviruddhena paccanīkena hutvā avaṭṭhānaṃ. Codakaṃ apasādanatāti ‘‘kiṃ nu kho tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena, tvampi nāma bhaṇitabbaṃ maññissasī’’ti evaṃ codakassa ghaṭṭanā. Codakassa paccāropanatāti ‘‘tvampi khosi itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ tāva paṭikarohī’’ti evaṃ codakassa upari paṭiāropanatā.

以前は怒りであり、後には恨みとなる。**「怒りの原因によって恨む」**と述べられている。ここで、「恨む性質を持つ者」とは、恨む性質を持つ者、あるいは、恨みを持つ者である。これは、しばしば心にまとわりつく怒りの別名である。なぜなら、一度生じた怒りは怒りそのものであり、それに加えて恨みである。深刻な恨みとは、解き放ちにくい強い恨みである。それを持つ者とは、深刻な恨みを持つ者であり、その状態は深刻な恨みである。これは、解き放ちにくい強い恨みの別名である。反論とは、反論者に対して、反論者として反対し、留まることである。反論者への侮辱とは、「無知で愚かなあなたに言われても、あなたも言うべきだと思うのだろうか」といったように、反論者を侮辱することである。反論者への非難とは、「あなたもこのような罪を犯したのだから、それをまず正しなさい」と、反論者を非難することである。

Aññena aññaṃ paṭicaraṇatāti aññena kāraṇena, vacanena vā aññassa kāraṇassa, vacanassa vā paṭicchādanavasena caraṇatā. Paṭicchādanattho eva vā carasaddo anekatthattā dhātūnanti paṭicchādanatāti attho. Tāya samannāgato hi puggalo yaṃ codakena dosavibhāvanakāraṇaṃ, vacanaṃ vā vuttaṃ, taṃ tato aññeneva codanāya amūlikabhāvadīpanena kāraṇena, tadatthabodhakena vacanena vā paṭicchādeti. ‘‘Āpattiṃ āpannosī’’ti vutte ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpanno, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’ti vā vatvā ‘‘evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’’nti vutte ‘‘na suṇāmī’’ti sotaṃ vā upanāmetvā vikkhepaṃ karontopi aññenaññaṃ paṭicchādeti. ‘‘Itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti puṭṭhe ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’ti vatvā puna ‘‘na tava pāṭaliputtagamanaṃ pucchāma, āpattiṃ pucchāmā’’ti vutte tato ‘‘rājagahaṃ gatomhī’’ti vatvā ‘‘rājagahaṃ vā yāhi brāhmaṇagahaṃ vā, āpattiṃ āpannosī’’ti vutte ‘‘tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’’ntiādīni vatvā bahiddhā kathāvikkhipanampi atthato aññenaññaṃ paṭicaraṇamevāti visuṃ na gahitaṃ.

他によって他を覆い隠すとは、他の理由や言葉によって、他の理由や言葉を覆い隠すように振る舞うことである。あるいは、「覆い隠す」という言葉は、多くの意味を持つ動詞に由来するため、「覆い隠す」という意味である。それによって満たされた人物は、反論者によって指摘された欠点や言葉を、他の反論によって無意味であることを示し、その意味を理解する言葉によって覆い隠す。もし「罪を犯した」と言われたら、「誰が犯した、何を犯した、何のために犯した、誰に言っているのか、何を言っているのか」と言って、「このようなことはあなたが見たのか」と言われたら、「聞こえない」と言って耳を塞ぎ、注意をそらすことによっても、他によって他を覆い隠す。もし「このような罪を犯した」と尋ねられたら、「パタリプッタに行った」と言い、再び「パタリプッタに行ったことではなく、罪について尋ねている」と言われたら、「ラージャガハに行った」と言い、「ラージャガハに行くか、ブラフマナの家に行くか、罪を犯した」と言われたら、「そこで豚肉を手に入れた」などと言って、外部に話をそらすことも、結局は他によって他を覆い隠すことであるため、別個には捉えられない。

Apadānenāti attano cariyāya. Apadīyanti hi dosā etena dakkhīyanti, luyanti chijjantīti vā apadānaṃ, sattānaṃ sammā micchā vā vattappayogo. Na sampāyanatāti ‘‘āvuso, tvaṃ kuhiṃ vasasi, kaṃ nissāya vasasī’’ti vā ‘‘yaṃ tvaṃ vadesi ‘mayā esa āpattiṃ āpajjanto diṭṭho’ti, tvaṃ tasmiṃ samaye kiṃ karosi, ayaṃ kiṃ karoti, kattha ca tvaṃ ahosi, kattha aya’’nti vā ādinā nayena cariyaṃ puṭṭhena sampādetvā akathanaṃ.

「業績」とは、自分自身の行いである。「業績」とは、この世で観察される、あるいは、失われる、切断されるものである。「業績」とは、生きとし生けるものが正しくあるいは誤って振る舞うことである。達成しないとは、「友よ、あなたどこに住んでいますか、何を頼りに住んでいますか」とか、「あなたが『私はこの罪を犯すのを見た』と言いますが、あなたはその時何をしていますか、この人は何をしていますか、あなたとこの人はどこにいましたか」といったように、行いを尋ねられたときに、それを達成せずに語らないことである。

Makkhipaḷāsitāti ettha paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, so etassa atthīti makkhī. Tādiso puggalo agāriyo anagāriyo vā samāno paresaṃ sukatakaraṇaṃ vināseti. Agāriyopi hi kenaci anukampakena daliddo samāno uccaṭṭhāne ṭhapito, aparena samayena ‘‘kiṃ tayā mayhaṃ kata’’nti tassa sukatakaraṇaṃ vināseti. Anagāriyopi sāmaṇerakālato pabhuti ācariyena vā upajjhāyena vā catūhi paccayehi uddesaparipucchādīhi ca anuggahetvā dhammakathānayapakaraṇakosallādīni sikkhāpito, aparena samayena rājarājamahāmattādīhi sakkato garukato ācariyupajjhāyesu acittīkato caramāno ‘‘ayaṃ amhehi daharakāle eva anuggahito saṃvaddhito ca, atha ca panidāni nissineho jāto’’ti vuccamāno ‘‘kiṃ mayhaṃ tumhehi kata’’nti tesaṃ sukatakaraṇaṃ vināseti.

「嫉妬深く、偽善的」とは、ここで「嫉妬」とは、他人の徳を覆い隠す性質であり、それを持つ者とは嫉妬深い者である。そのような人物は、在家であれ出家であれ、他人の善行を台無しにする。在家者も、同情する誰かによって貧しくなり、高い地位に置かれたが、後になって「あなたは何をしてくれたのか」と言って、その善行を台無しにする。出家者も、小僧時代から師や指導者によって四つの必需品や問答、学習などによって援助され、経典を語る法や論文の作成などに熟達したが、後になって王や高官たちによって尊敬され、敬われても、師や指導者を軽んじ、振る舞いながら、「彼は幼い頃から援助され、育てられたのに、今や無情になった」と言われると、「あなたは何をしてくれたのか」と言って、彼らの善行を台無しにする。

‘‘Bahussutepi puggale ajjhottharitvā īdisassa ceva bahussutassa aniyatā gati, tava vā mama vā ko viseso’’tiādinā nayena uppajjamāno yugaggāhalakkhaṇo paḷāso. So paraguṇehi attano guṇānaṃ samakaraṇaraso. Tathā hesa paresaṃ guṇe ḍaṃsitvā viya attano guṇehi same karotīti paḷāsoti vuccati, so etassa atthīti paḷāsī. Makkhī ca paḷāsī ca makkhipaḷāsino, tesaṃ bhāvo makkhipaḷāsitā. Atthato pana makkho ceva paḷāso ca.

「たとえ多くのことを学んだ者であっても、そのような多くのことを学んだ者の不確かな運命、あなたと私の違いは何なのか」といったように生じる「時の終わりを掴む」という性質の「偽善」である。それは、他人の徳によって自分の徳を等しくするものである。この者は、他人の徳を噛み砕くかのように、自分の徳で等しくするから、「偽善的」と呼ばれる。それを持つ者とは偽善的である。「嫉妬深く、偽善的」とは、嫉妬深い者と偽善的な者であり、その状態は嫉妬深く偽善的である。実際には、嫉妬と偽善の両方である。

Issati parasampattiṃ na sahatīti issukī. Maccharāyati attano sampattiṃ nigūhati, paresaṃ sādhāraṇabhāvaṃ na sahati, maccheraṃ vā etassa atthīti maccharī. Saṭhayati na sammā bhāsatīti saṭho, attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇena sāṭheyyena samannāgato kerāṭikapuggalo. Kerāṭiko ca ānandamaccho viya hoti. Ānandamaccho nāma kira macchānaṃ naṅguṭṭhaṃ dasseti, sappānaṃ sīsaṃ ‘‘tumhehi sadiso aha’’nti jānāpetuṃ, evameva kerāṭiko puggalo yaṃ yaṃ suttantikaṃ vā ābhidhammikaṃ vā upasaṅkamati, taṃ taṃ evaṃ vadati ‘‘ahaṃ tumhākaṃ antevāsī, tumhe mayhaṃ anukampakā, nāhaṃ tumhe muñcāmī’’ti ‘‘evamete ‘sagāravo ayaṃ amhesu sappatisso’ti maññissantī’’ti. Sāṭheyyena hi samannāgatassa puggalassa asantaguṇasambhāvanena cittānurūpakiriyāviharato ‘‘evaṃcitto evaṃkiriyo’’ti duviññeyyattā kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā. Yato so –

「妬む者」とは、他人の幸福を耐えられない者である。「強欲な者」とは、自分の幸福を隠し、他人が共有することを耐えられない者、あるいは、強欲な者である。「狡猾な者」とは、正しく語らない者であり、自分の持っていない徳を表明する性質である狡猾さを持つ、悪賢い人物である。悪賢い者も、アナンダ・マッチャのように振る舞う。アナンダ・マッチャとは、魚の尾を振り、蛇の頭を「あなたと同じだ」と知らせるように、悪賢い人物も、経典や阿毘達磨を学ぶ者を訪ねては、「私はあなたの弟子です、あなたは私に同情してくれます、私はあなたを手放しません」と、「彼らは『この者は敬意を払って私たちに従っている』と思うだろう」と言う。狡猾な人物は、持っていない徳を表明することによって、心に沿った行動で振る舞うため、「このように心があり、このように行動する」と理解するのが難しいため、腹や背中さえ知ることはできない。なぜなら、彼は――

‘‘Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;

「左では豚、右では山羊;

Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavo’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.296; vibha. aṭṭha. 894; mahāni. aṭṭha. 166) –

声ではカモシカ、角では老牛」である。(ディガ・ニカーヤ注釈 2.296; ヴィバハンガ注釈 894; マハー・ニカーヤ注釈 166) --

::unindented Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Katapāpapaṭicchādanalakkhaṇā māyā, sā assa atthīti māyāvī. ::

::
このように、言われた悪魔の豚に似ている。犯した悪行を隠す性質である「偽装」は、彼に備わっているから、「偽装者」である。
::

Thambhasamaṅgitāya thaddho. Vātabharitabhastāsadisathaddhabhāvapaggahitasiraanivātavuttikārakaroti thambho. Yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasadiso viya ajagaro, vātabharitabhastā viya ca thaddho hutvā garuṭṭhāniye disvā onamitumpi na icchati, pariyanteneva carati. Abbhunnatilakkhaṇo atimāno, so etassa atthīti atimānī.

「頑固」とは、硬直した性質である。「風をはらんだ袋」のような頑固さを持つ、誇り高い、曲がらない、そして従順でない振る舞いをする者である。それによって満たされた人物は、水を飲んだ蟒蛇のように、あるいは風をはらんだ袋のように頑固になり、尊敬されるべき者を見ても、頭を下げようとさえせず、端の方を歩き回る。「傲慢」とは、高慢な性質であり、それを持つ者とは傲慢な者である。

Saṃ attano diṭṭhiṃ parāmasati sabhāvaṃ atikkamitvā parato āmasatīti sandiṭṭhiparāmāsī. Ādhānaṃ gaṇhātīti ādhānaggāhī. ‘‘Ādhāna’’nti daḷhaṃ vuccati, daḷhaggāhīti attho. Yuttaṃ kāraṇaṃ disvāva laddhiṃ paṭinissajjatīti paṭinissaggī, dukkhena kicchena kasirena bahumpi kāraṇaṃ dassetvā na sakkā paṭinissaggiṃ kātunti duppaṭinissaggī, yo attano diṭṭhiṃ ‘‘idameva sacca’’nti daḷhaṃ gaṇhitvā api buddhādīhi kāraṇaṃ dassetvā vuccamāno na paṭinissajjati, tassetaṃ adhivacanaṃ. Tādiso hi puggalo yaṃ yadeva dhammaṃ vā adhammaṃ vā suṇāti, taṃ sabbaṃ ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyehi kathitaṃ, evaṃ amhehi suta’’nti kummova aṅgāni sake kapāle antoyeva samodahati. Yathā hi kacchapo attano pādādike aṅge kenaci ghaṭṭite sabbāni aṅgāni attano kapāleyeva samodahati, na bahi nīharati, evamayampi ‘‘na sundaro tava gāho, chaḍḍehi na’’nti vutto taṃ na vissajjeti, antoyeva attano hadaye eva ṭhapetvā vicarati. Yathā kumbhīlā gahitaṃ na paṭinissajjanti, evaṃ kumbhīlaggāhaṃ gaṇhāti, na vissajjeti. Makkhipaḷāsitādiyugaḷattayena dassite makkhapaḷāsādayo cha dhamme visuṃ visuṃ gahetvā **‘‘ekūnavīsati dhammā’’**ti vuttaṃ. Anumānasuttaṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.181) pana makkhapaḷāsādayopi yugaḷavasena ekaṃ katvā ‘‘soḷasa dhammā’’ti vuttaṃ.

「自分の見解に固執する者」とは、自分の見解に固執し、本質を越えて外部に固執する者である。「執着する者」とは、執着する者である。「執着」とは、固いこと、つまり固く執着することである。適切な理由を見ても、見解を放棄する者とは、放棄する者である。困難な状況で、多くの理由を示しても、放棄する者を放棄させることができない、つまり、放棄させにくい者である。自分の見解を「これこそ真実だ」と固く持ち、たとえ仏陀などによって理由を示されても、放棄しない者、それらはすべてその別名である。そのような人物は、たとえどんな法や非法を聞いても、「私たちの師はこう言った、私たちはこう聞いた」と、亀が手足を甲羅に引っ込めるように、すべて自分の心の中に収めてしまう。亀が手足などを何かに触れられると、すべての手足を自分の甲羅に引っ込めて外に出さないように、この者も「あなたの捉え方は良くない、それを捨てなさい」と言われても、それを手放さず、自分の心の中にだけ置いて、そこを歩き回る。ワニに捕まえられたものが離されないように、ワニに捕らえられたかのように掴み、離さない。嫉妬深く、偽善的な者などの二つのペアで示された嫉妬や偽善などは、それぞれ個別に捉えて「二十一つ(二十三)の徳」と言われている。しかし、『推論経注釈』(マッジマ・ニカーヤ注釈 1.181)では、嫉妬や偽善などもペアとして一つにまとめられ、「十六の徳」と言われている。

Pakārehi āvahanaṃ padakkhiṇaṃ, tato padakkhiṇato gahaṇasīlo padakkhiṇaggāhī, na padakkhiṇaggāhī appadakkhiṇaggāhī. Yo vuccamāno ‘‘tumhe maṃ kasmā vadatha, ahaṃ attano kappiyākappiyaṃ sāvajjānavajjaṃ atthānatthaṃ jānāmī’’ti vadati, ayaṃ anusāsaniṃ padakkhiṇato na gaṇhāti, vāmatova gaṇhāti, tasmā ‘‘appadakkhiṇaggāhī’’ti vuccati, tenāha **‘‘yathānusiṭṭha’’**ntiādi.

「あらゆる方法で受け入れること」とは、丁寧なこと、それゆえ「丁寧な受け入れ方をする者」であり、「丁寧な受け入れ方をしない者」は「丁寧でない受け入れ方をする者」である。もし「なぜ私を責めるのですか、私は自分の適切なことと不適切なこと、罪のあることと罪のないこと、有益なことと無益なことを知っています」と言われたら、それは教えを丁寧ではなく、むしろ不丁寧に受け取る者である。それゆえ、「丁寧でない受け入れ方をする者」と呼ばれる。それゆえ、**「教えられた通りに」**と述べられている。

Uddeseti pātimokkhuddese. Atha sabbāneva sikkhāpadāni kathaṃ pātimokkhuddesapariyāpannānīti āha **‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyāti evaṃ saṅgahitattā’’**ti. ‘‘Yassa siyā āpattī’’ti hi iminā sabbāpi āpattiyo nidānuddese saṅgahitāyeva honti. Pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattāti labbhamānavasena vuttaṃ. Sahadhammikena sahakāraṇenātipi attho daṭṭhabbo. **‘‘Vacanāyā’’**ti nissakke sampadānavacananti āha **‘‘tato mama vacanato’’**ti. Aṅgāni cettha paṭhamasaṅghabhedasadisāni. Ayaṃ pana viseso – yathā tattha bhedāya parakkamanaṃ, evaṃ idha avacanīyakaraṇatā daṭṭhabbā.

「述べる」とは、ポータモークの記述である。しかし、すべての戒律がポータモークの記述に含まれるのはなぜかというと、**「もし罪があれば、それを明らかにしなければならない」**というように、まとめられているからである。「もし罪があれば」という言葉で、すべての罪は根拠の記述にまとめられている。五つの共同の徳によって学ぶべきであるとされていることによる。共同の理由によって、という意味でもある。**「言葉で」**とは、疑いのない伝達の言葉であると述べられている。**「だから私のために」**と。ここでは、それらの部分が最初の分裂のようである。しかし、ここでは違いがある。そこでは分裂しようとする努力があったように、ここでは語らないようにする性質が見られるべきである。

Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

「言葉に耳を傾けない戒律」の解説は終わる。

13. Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā

13. 「家族を汚す戒律」の解説

431. Terasame kīṭāgirīti tassa nigamassa nāmaṃ. Tañhi sandhāya parato ‘‘na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabba’’nti vuttaṃ. Tena pana yogato so janapadopi ‘‘kīṭāgiri’’icceva saṅkhyaṃ gatoti āha **‘‘evaṃnāmake janapade’’**ti. Āvāse niyuttā āvāsikā, nibaddhavāsino. Te akataṃ senāsanaṃ karonti, jiṇṇaṃ paṭisaṅkharonti, kate issarā honti. Tenāha **‘‘so yesaṃ āyatto…pe… te āvāsikā’’**ti. Nivāso nivāsamattaṃ etesaṃ atthīti nevāsikāti āha **‘‘ye pana kevala’’**ntiādi. Teti assajipunabbasukā. Cha janāti paṇḍuko lohitako mettiyo bhūmajako assaji punabbasukoti ime cha janā. Sammāti ālapanavacanametaṃ. Āyamukhabhūtāti āyassa mukhabhūtā. Dhuraṭṭhāneti sāvatthiyā avidūre ṭhāne. Vassāne hemante cāti dvīsu utūsu vassanato **‘‘dvīhi meghehī’’**ti vuttaṃ. Diyaḍḍhabhikkhusahassato gaṇācariyānaṃ channaṃ janānaṃ adhikattā **‘‘samadhika’’**nti vuttaṃ, sādhikanti attho. Ma-kāro padasandhivasena āgato. Akatavatthunti akatapubbaṃ abhinavavatthuṃ.

431. 十三番目の「キータギリ」とは、その町の名である。それについて、後で「アサジプナバスクラではない比丘たちがキータギリに住むべきではない」と述べられている。そのため、その地域も「キータギリ」と呼ばれるようになった。**「このような地域で」**と述べられている。「住居に任じられた者」とは、住居者、定住者である。彼らは、作られていない僧房を作る、古くなったものを修理する、作られたものには主人となる。それゆえ、**「彼らに属する…など…彼らは住居者である」**と述べられている。「住居」とは、彼らに住居があることである。それゆえ、**「ただ…」**と述べられている。というのは、アサジプナバスクラである。六人の男、つまりパンドゥカ、ロヒタカ、メッティヤ、ブーマジャカ、アサジ、プナバスクラ、これら六人の男である。「友よ」とは、呼びかけの言葉である。「主要なもの」とは、アーラヴァティーの近くにある場所である。「雨季と冬」とは、二つの季節に住むことを意味し、**「二つの雨で」**と述べられている。千五百人の比丘たちから、指導者たちの六人の男が多かったため、「やや多い」と述べられており、つまり「多い」という意味である。マ行は、単語の連結のために来た。未完成の建物とは、これまで作られたことのない新しい建物である。

Kaṇikārādayo puppharukkhā, jātisumanādayo pupphagacchā. Koṭṭananti sayaṃ chindanaṃ. Koṭṭāpananti ‘‘imaṃ chinda bhindā’’ti aññehi chedāpanaṃ. Āḷiyā bandhananti yathā gacchamūle udakaṃ santiṭṭhati, tathā samantato bandhanaṃ. Udakassāti akappiyaudakassa. Kappiyaudakasiñcananti imināva siñcāpanampi saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Nanu ‘‘udakassa secanaṃ secāpana’’nti imināva sāmaññato kappiyākappiyaudakasiñcanādiṃ sakkā saṅgahetuṃ, tasmā kappiyaudakasiñcanādi kasmā visuṃ vuttanti? ‘‘Ārāmādiatthaṃ ropite akappiyavohāresupi kappiyaudakasiñcanādi vaṭṭatī’’ti vakkhamānattā idhāpi vibhāgaṃ katvā kappiyaudakasiñcanādi visuṃ dassitaṃ. Hatthamukhapādadhovananhānodakasiñcananti imināpi pakārantarena kappiyaudakasiñcanameva dasseti. ‘‘Akappiyavohāro’’ti koṭṭanakhaṇanādivasena sayaṃ karaṇassapi kathaṃ saṅgahoti? Akappiyanti voharīyatīti akappiyavohāroti akappiyabhūtaṃ karaṇakārāpanādi sabbameva saṅgahitaṃ, na pana akappiyavacanamattanti daṭṭhabbaṃ. Kappiyavohārepi eseva nayo. Sukkhamātikāya ujukaraṇanti iminā purāṇapaṇṇādiharaṇampi saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Kudālādīni bhūmiyaṃ ṭhapetvā ṭhānato hatthena gahetvā ṭhānameva pākaṭataranti **‘‘obhāso’’**ti vuttaṃ.

カニカーラなどの花木、ジャティ、スマンダなどの花木。コッタンナンティ、自分で切ること。コッターパーナンティ、「これを切れ、これを砕け」と他者に切らせること。アーリヤー・バンダンナンティ、木の根元に水が溜まるように、周囲を縛ること。ウダカッサーティ、不適当な水のこと。カッピヤウダカ・シンチャナンティ、これで水をまくことも含まれると見なすべきである。そもそも「ウダカッサ・セーカナṃ セーパナṃ」これで一般的な不適当な水をまくことも含められるのに、なぜカッピヤウダカ・シンチャナーディを別々に述べたのか。「寺院などのために植えられた不適当なものにも、適当な水をまくことが許される」とこれから述べるので、ここでも区分をしてカッピヤウダカ・シンチャナーディを別々に示したのである。ハッタ・ムカ・パーダ・ドワナ・ナーナ・ウダカ・シンチャナンティ、これも別の方法で適当な水をまくことを示している。「アカッピヤ・ヴォーロー」とは、切ったり砕いたりすることによって、自分でやることでもどうして含まれるのか。アカッピヤとは、不適当な行為のことで、不適当な行為とその原因・結果すべてが含まれるのであって、単なる不適当という言葉だけではないと見なすべきである。適当な行為についても同様である。スクマ・マティカーヤ・ウジュカラナンティ、これで古い葉を取り除くことも含まれると見なすべきである。クダーラなどを地面に置いて、手で取って、その場所だけをより明白にするために「オーハーソー」と言われた。

Mahāpaccarivādamhi patiṭṭhapetukāmo pacchā vadati. Vanatthāyāti idaṃ keci ‘‘vatatthāyā’’ti paṭhanti, tesaṃ vatiatthāyāti attho. Akappiyavohārepi ekaccaṃ vaṭṭatīti dassetuṃ **‘‘na kevalañca sesa’’**ntiādimāha. Yaṃ kiñci mātikanti sukkhamātikaṃ vā asukkhamātikaṃ vā. ‘‘Kappiyaudakaṃ **siñcitu’’**nti iminā ‘‘kappiyaudakaṃ siñcathāti vattumpi vaṭṭatī’’ti dasseti. Sayaṃ ropetumpi vaṭṭatīti iminā ‘‘ropehīti vattuṃ vaṭṭatī’’tipi siddhaṃ. Aññatthāya vā karontassāti vatthupūjādiatthaṃ karontassa. Kasmā na anāpattīti vatthupūjanatthāya ganthanādīsu kasmā na anāpatti. Anāpattiyevāti paṭivacanaṃ datvā idāni tameva anāpattibhāvaṃ dassetuṃ **‘‘yathāhī’’**tiādi vuttaṃ. Tatthāti ārāmādiatthāya rukkharopane. Tathā vatthupūjanatthāyapi anāpattiyevāti ratanattayapūjanatthāyapi kappiyavohārena pariyāyādīhi ca ganthāpane anāpattiyevāti attho.

マハー・パッチャリ・ワーダでは、確立しようとする者は後に言う。ヴァンナスターヤティ、これを「ヴァタッヤー」と読む者もいる、その意味である。不適当な行為においても、一部は許されることを示すために「ナ・ケーワラṃチャ・セーサ」などと言われた。マティカーティ、スクマ・マティカーであれ、アスーカマ・マティカーであれ。「カッピヤ・ウダカṃ シンチュ」これで「カッピヤ・ウダカをまきなさい」と言うこともできると示している。自分で植えることもできる、これで「植えなさい」と言うこともできることは証明されている。他の目的のために行う者、物質的な供養などの目的のために行う者。なぜ罪にならないのか、物質的な供養のために、数珠などを編むことについて、なぜ罪にならないのか。罪にならない、と返答を与え、今、その罪にならないことを示すために「ヤターヒー」などと言われた。そこでは、寺院などのために木を植えること。同様に、物質的な供養のためにも罪にならない、仏・法・僧の供養のためにも、適当な行為という言葉によって、あるいは他の言葉によって編むことについても罪にならない、という意味である。

‘‘Tathā vatthupūjanatthāyā’’ti hi sāmaññato vuttepi ‘‘yathā hi tattha kappiyavohārena pariyāyādīhi cā’’ti vuttattā kappiyavohārādīhi ganthāpane eva anāpatti viññāyati, na sayaṃ ganthane, teneva paro sayaṃ ganthanampi kasmā na vaṭṭatīti codento **‘‘nanu cā’’**tiādimāha. Yathā ārāmādiatthaṃ kappiyapathaviyaṃ sayaṃ ropetumpi vaṭṭati, tathā vatthupūjanatthāya sayaṃ ganthanepi kasmā na vaṭṭatīti codakassa adhippāyo. Vuttantiādi ācariyassa parihāro. Atha **‘‘na pana mahāaṭṭhakathāya’’**nti kasmā vadati. Mahāpaccariādīsu vuttampi hi pamāṇamevāti nāyaṃ virodho, mahāaṭṭhakathāyaṃ avuttampi tattheva vuttena saṃsanditvā pamāṇamevāti patiṭṭhāpetuṃ vuttattā. Taṃ kathanti maññeyyāsīti sambandho. Mahāaṭṭhakathāyañca kappiyaudakasecanaṃ vuttaṃ, taṃ kathanti etthāyamadhippāyo. Kiñcāpi mahāaṭṭhakathāyaṃ ārāmādiatthāya kappiyapathaviyaṃ sayaṃ ropanaṃ na vuttaṃ, kappiyaudakassa pana sayaṃ siñcanaṃ vuttameva, tasmā yathā ārāmādiatthāya kappiyaudakaṃ sayaṃ siñcitumpi vaṭṭati, tathā vatthupūjanatthāya sayaṃ ganthanampi kasmā na vaṭṭatīti. Tampi na virujjhatīti yadetaṃ ārāmādiatthāya sayaṃ ropanaṃ kappiyaudakasiñcanañca vuttaṃ, tampi na virujjhati. Kathaṃ taṃ na virujjhatīti āha **‘‘tatrahī’’**tiādi. Etaṃ vuttanti mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi siñcantipi siñcāpentipīti etaṃ vuttaṃ. Aññatra pana pariyāyo atthīti ‘‘mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi siñcantipi siñcāpentipī’’ti kulasaṅgahatthāya ropanasiñcanaṃ sandhāya vuttattā tato aññatra ārāmādiatthāya mālāvaccharopane pariyāyo atthi. Tattha pariyāyaṃ idha ca pariyāyābhāvaṃ ñatvāti tattha ‘‘mālāvacchaṃ ropentī’’tiādīsu ‘‘mālāvaccha’’nti visesavacanasabbhāvato pariyāyaṃ, idha ‘‘ganthentī’’tiādīsu tathāvidhavisesavacanābhāvato pariyāyābhāvañca ñatvā.

「同様に、物質的な供養のため」と一般的に言っても、「どのように、そこで適当な言葉で、あるいは他の言葉で編む」と言っているので、適当な言葉などで編むことについてのみ罪にならないことがわかる。自分で編むことについてはそうではない。それゆえ、自分で編むこともなぜ許されないのかと問うて、「ナヌ・チャー」などと言われた。寺院などのために適当な土壌に自分で植えることも許されるように、物質的な供養のために自分で編むこともなぜ許されないのか、というのが問う者の意図である。言われた、などというのは、師からの応答である。では、「しかし、マハー・アッタカターには」と、なぜ言うのか。マハー・パッチャリなどでは言われたことも、確かに証拠である。マハー・アッタカターには言われていないことも、そこで言われたことと合わせて証拠であると確立するために言われたのである。その話、と考えるであろう、という関連である。マハー・アッタカターにも、適当な水をまくことが言われている、その話、というのは、ここでの意図である。たとえマハー・アッタカターには、寺院などのために適当な土壌に自分で植えることは言われていなくても、適当な水については自分でまくことは言われている。それゆえ、寺院などのために適当な水を自分でまくことも許されるように、物質的な供養のために自分で編むこともなぜ許されないのか、と。それも矛盾しない、寺院などのために自分で植えること、適当な水をまくことも、それも矛盾しない。どのように矛盾しないのかと問うて、「タトラヒー」などと言われた。これは、マラーヴァッチャを植えることも、植えさせることも、まくことも、まかせることも、という意味である。しかし、他の場所には方法がある、それゆえ、「マラーヴァッチャを植えることも、植えさせることも、まくことも、まかせることも」というのは、一族のつながりのために植えること、まくことを指して言われているので、それ以外では寺院などのためにマラーヴァッチャを植える方法がある。そこで、方法があること、そしてここでは方法がないことを知ること、それゆえ「マラーヴァッチャを植える」などという言葉では、「マラーヴァッチャ」という特別な言葉があることから方法があり、ここでは「編む」などという言葉では、そのような特別な言葉がないことから方法がないことを知ること。

Nanu ca yathā ‘‘ganthentī’’ti sāmaññato vuttattā pariyāyo na labbhatīti yassa kassaci atthāya sayaṃ ganthanaṃ na vaṭṭati, evaṃ ‘‘ganthāpentī’’ti sāmaññato vuttattā pariyāyena ganthāpanampi na vaṭṭatīti āpajjati. Evañca sati parato ‘‘evaṃ jāna, evaṃ kate sobheyya, yathā etāni pupphāni na vikiriyanti, tathā karohītiādinā kappiyavacanena kāretuṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ virujjhatīti? Na virujjhati, pariyāyena hi kārāpanaṃ ganthāpanameva na hoti, tasmā yathāvuttanayena pariyāyato kārāpanaṃ vaṭṭati. Sabbaṃ vuttanayeneva veditabbanti heṭṭhā vuttaṃ vinicchayameva saṅkhepato nigameti. Haraṇādīsu kasmā anāpattīti vatthupūjanatthāya haraṇādīsu kasmā anāpatti. Kulitthiādīnaṃ atthāya haraṇatoti kulitthiādīnaṃ haraṇassa tattha vuttattāti adhippāyo. Tenevāha **‘‘haraṇādhikāre hī’’**tiādi. Mālanti pupphadāmaṃ. Mañjarī viyāti kusumamañjarī viya. Hārasadisanti muttāhārasadisaṃ.

そもそも、「編む」と一般的に言われているので、方法がない、誰のためであっても自分で編むことは許されない、それゆえ、「編ませる」と一般的に言われているので、方法によって編ませることも許されない、ということになる。そして、もしそうなら、他者から「このように知りなさい、このようにすれば美しくなる、これらの花が散らないように、そのようにしなさい」などという適当な言葉でやらせることは許される、ということになるのではないか。矛盾しない。方法によってやらせることは、編ませることそのものではない。それゆえ、述べられたように、方法によってやらせることは許される。すべて述べられた通りに知るべきである、と下に述べられた決定を要約して結論づけている。運ぶことなどについて、なぜ罪にならないのか。物質的な供養のために運ぶことなどについて、なぜ罪にならないのか。クリンティなどのために運ぶこと、クリンティなどのために運ぶことは、そこで述べられている、という意味である。それゆえ、「運ぶことについて」などと言われている。マーラーティ、花の飾り紐。マจำリーのように、花のつぼみのように。ハーラサディサンティ、真珠の首飾りのように。

Pācittiyañceva dukkaṭañcāti pathavīkhaṇanapaccayā pācittiyaṃ, kulasaṅgahapaccayā dukkaṭaṃ. Akappiyavohārenāti ‘‘idaṃ khaṇa, idaṃ ropehī’’tiādiakappiyavohārena. Dukkaṭamevāti kulasaṅgahapaccayā dukkaṭaṃ. Ubhayatthāti kappiyākappiyapathaviyaṃ. Sabbatthāti kulasaṅgahaparibhogaārāmādiatthāya ropite. Dukkaṭampīti na kevalaṃ pācittiyameva. Kappiyenāti kappiyena udakena. Tesaṃyeva dvinnanti kuladūsanaparibhogānaṃ. Dukkaṭanti kulasaṅgahatthāya sayaṃ siñcane kappiyavohārena akappiyavohārena vā siñcāpane ca dukkaṭaṃ, paribhogatthāya pana sayaṃ siñcane akappiyavohārena siñcāpane ca dukkaṭaṃ. Āpattibahulatā veditabbāti ettha sayaṃ siñcane dhārāpacchedagaṇanāya āpattigaṇanā veditabbā. Siñcāpane pana punappunaṃ āṇāpentassa vācāya vācāya āpatti, sakiṃ āṇattassa bahūnaṃ siñcanepi ekāva.

パーチッティヤとドゥッカタ、地面を掘ることによってパーチッティヤ、一族のつながりのためにはドゥッカタ。アカッピヤ・ヴォーハーレーナティ、「これを掘れ、これを植えろ」という不適当な言葉によって。ドゥッカタメーヴァティ、一族のつながりのためにはドゥッカタ。ウバヤッタティ、適当な土壌と不適当な土壌。サバッタティ、一族のつながりのための、寺院などのための、植えられたもの。ドゥッカタンピーティ、パーチッティヤだけではない。カッピエンナティ、適当な水で。テーサン・イェーヴァ・ドゥインナンティ、一族の汚損と使用のため。ドゥッカタンティ、一族のつながりのために自分でまくこと、適当な言葉であれ、不適当な言葉であれ、まくことについてもドゥッカタ。使用のためには、自分でまくことは、不適当な言葉でまくこともドゥッカタ。アパッティ・バフラター・ヴェーディタッバーティ、ここで自分でまくことについて、水の流れを止めることを数えることによって、罪の数を数えるべきである。まかせることについては、何度も命令する者の言葉ごとに罪がある。一度命令された者が多くにまかせる場合でも、ただ一つである。

Dukkaṭapācittiyānīti kulasaṅgahapaccayā dukkaṭaṃ, bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ. Aññatthāti vatthupūjādiatthāya ocinane. Sakiṃ āṇattoti akappiyavohārena āṇatto. Pācittiyamevāti akappiyavacanena āṇattattā pācittiyaṃ. Kappiyavacanena pana vatthupūjādiatthāya ocināpentassa anāpattiyeva.

ドゥッカタ・パーチッティヤーニティ、一族のつながりのためにはドゥッカタ、生きている村を破壊したことによるパーチッティヤ。アンニャッタティ、物質的な供養などのために拾い集めること。サキン・アーナットーティ、不適当な言葉によって命令された。パーチッティヤメーヴァティ、不適当な言葉によって命令されたので、パーチッティヤ。しかし、適当な言葉によって、物質的な供養などのために拾い集めさせることについては、罪にならない。

Ganthanena nibbattaṃ gantimaṃ. Esa nayo sesesupi. Na vaṭṭatīti kulasaṅgahatthāya vatthupūjādiatthāya vā vuttanayena karontassa ca kārāpentassa ca dukkaṭanti attho. Purimanayenevāti ‘‘bhikkhussa vā’’tiādinā vuttanayena. Dhammāsanavitāne baddhakaṇṭakesu pupphāni vijjhitvā ṭhapentīti sambandho. Uparūpari vijjhitvā chattasadisaṃ katvā āvuṇanato **‘‘chattātichattaṃ viyā’’**ti vuttaṃ. ‘‘Kadalikkhandhamhī’’tiādinā vuttaṃ sabbameva sandhāya **‘‘taṃ atioḷārikamevā’’**ti vuttaṃ, sayaṃ karontassa akappiyavacaneneva kārāpentassa ca dukkaṭamevāti attho. Pupphavijjhanatthanti vuttattā pupphāni vijjhituṃyeva kaṇṭakaṃ bandhituṃ na vaṭṭati, pupphadāmādibandhanatthaṃ pana vaṭṭati. Kaṇṭakampi bandhituṃ na vaṭṭatīti ca idaṃ aṭṭhakathācariyappamāṇena gahetabbaṃ. Pavesetuṃ na vaṭṭatīti vuttattā pupphacchidde apavesetvā uparūpari ṭhapetuṃ vaṭṭati. Jālamayaṃ vitānaṃ jālavitānaṃ. Nāgadantakampi sacchiddakaṃyeva gahetabbaṃ. Pupphapaṭicchakaṃ daṇḍādīhi katapupphādhāraṇaṃ, tampi sacchiddameva idha vuttaṃ. Asokapiṇḍiyāti asokapupphamañjarikāya. ‘‘Dhammarajju nāma cetiyaṃ vā bodhiṃ vā pupphapavesanatthaṃ āvijjhitvā baddharajjū’’ti mahāgaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ, tasmā tathābaddhāya rajjuyā cetiyassa ca antare pupphāni pavesetuṃ vaṭṭatīti viññāyati. Gaṇṭhipade pana ‘‘dhammarajjunti sithilaṃ vaṭṭikaṃ rajjuṃ katvā bodhiṃ vā cetiyaṃ vā parikkhipitvā dhammāsane vā lambitvā tattha pupphāni pavesentī’’ti vuttaṃ, tasmā sithilavaṭṭikāya rajjuyā antarepi pupphāni pavesetuṃ vaṭṭatīti viññāyati, vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ. Ubhayatthāpi panettha nevatthi virodhoti amhākaṃ khanti.

編むことによって生まれた、編むこと。これは他の場合でも同様である。許されない、というのは、一族のつながりのため、物質的な供養のため、などと述べられたように、行う者とやらせる者の両方についてドゥッカタ、という意味である。以前の方法、というのは、「僧侶のために」などと述べられた方法である。説法台の覆いの、角のあるものに花を刺して置く、という関連である。上に上に刺して、傘のようにして覆うので、「チャッターティチャッタン・ヴィヤー」と言われた。「バナナの幹に」などと述べられたすべてを指して、「タム・アティオラーリカメーヴァ」と言われた。自分でやることは不適当な言葉によって、やらせることもドゥッカタ、という意味である。花を刺すため、と述べられているので、花を刺すこと、角を縛ることは許されない。花の飾り紐などを縛ることは許される。角も縛ることは許されない、というのは、アッタカターの師の範囲で理解すべきである。挿入することは許されない、と述べられているので、花の穴に挿入せず、上に上に置くことは許される。網の覆い、網の覆い。象の牙も、穴が開いているものだけを理解すべきである。花の覆い、棒などで作られた花の台、それも穴が開いているものだけがここで述べられている。アソカ・ピンディヤティ、アソカの花の房。 dharma-rajjuという、仏塔や菩提樹に花を挿入するために巻き付けられた紐、とマハー・ガンティパーデ、マッジマ・ガンティパーデに述べられている。それゆえ、そのように巻かれた紐の、仏塔と、その間に花を挿入することは許される、とわかる。ガンティパーデには、「 dharma-rajjuとは、緩い縄を巻いて、菩提樹や仏塔を囲んで、説法台に吊るして、そこに花を挿入する」と述べられている。それゆえ、緩い縄の間に花を挿入することも許される、とわかる。よく考えて、より適切なものを理解すべきである。どちらの場合でも、ここには矛盾がない、と我々は考える。

Matthakadāmanti dhammāsanādimatthake lambakadāmaṃ. Pupphehi veṭhentīti pupphadāmena veṭhenti. Tesaṃyevāti uppalādīnaṃyeva. Vākena vā daṇḍakena vāti visuṃ acchinnena pupphasahiteneva vākena vā daṇḍakena vā. Khandhe ṭhapitakāsāvassāti khandhe ṭhapitasaṅghāṭiṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi tathā bandhituṃ sakkā bhaveyya. Imināva aññampi tādisaṃ kāsāvaṃ vā vatthaṃ vā vuttanayena bandhitvā tattha pupphāni pakkhipituṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Aṃsabhaṇḍikaṃ pasibbake pakkhittasadisattā veṭhimaṃ nāma na jātaṃ, tasmā sithilabandhassa antarantarā pakkhipituṃ vaṭṭatīti vadanti.

マットゥカ・ダーマティ、説法台などの頂上に吊るされた飾り紐。花で覆う、というのは、花の飾り紐で覆う。それらの、というのは、青蓮などの、それらの。枝で、あるいは棒で、あるいは、別に切られていない花が付いた枝で、あるいは棒で。肩に置いた袈裟、というのは、肩に置いたサンガーティを指して言われている。それはそのように縛ることができるかもしれない。これで、他の同様な袈裟や布も、述べられたように縛って、そこに花を挿入することは許される、と証明されている。袋に入れること、袋に入れることと同様なので、覆うとは言えない。それゆえ、緩い縛りの間に挿入することは許される、と人々は言う。

Pupphapaṭe ca daṭṭhabbanti pupphapaṭaṃ karontassa dīghato pupphadāmassa haraṇapaccāharaṇavasena pūraṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tiriyato haraṇaṃ pana vāyimaṃ nāma hoti, na pūrimaṃ. Purimaṭṭhānaṃ atikkāmetīti ettha ‘‘aphusāpetvāpi atikkāmentassa āpattiyevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. ‘‘Purimaṭṭhānaṃ atikkāmetī’’ti avisesena vuttattā taṃ yuttaṃ. Keci pana ‘‘aññamaññaṃ aphusāpetvā anekakkhattuṃ parikkhipituṃ vaṭṭatī’’ti vadantīti vuttaṃ, tattha kāraṇaṃ na dissati. Bandhituṃ vaṭṭatīti puppharahitāya suttakoṭiyā vākakoṭiyā vā bandhituṃ vaṭṭati. Ekavāraṃ haritvā vā parikkhipitvā vāti idaṃ pubbe vuttacetiyādiparikkhepaṃ pupphapaṭakaraṇañca sandhāya vuttaṃ, tasmā cetiyaṃ vā bodhiṃ vā parikkhipantena ekavāraṃ parikkhipitvā purimaṭṭhānaṃ sampatte aññassa dātabbaṃ, tenapi ekavāraṃ parikkhipitvā tatheva kātabbaṃ. Pupphapaṭaṃ karontena ca ekavāraṃ haritvā aññassa dātabbaṃ, tenapi tatheva kātabbaṃ. Sacepi dveyeva bhikkhū ubhosu passesu ṭhatvā pariyāyena haranti, vaṭṭatiyevāti vadanti.

花の布についても、理解すべきである、花の布を作る者の、長く垂れた花の飾り紐の、運ぶことと元に戻すことによる、満たすことについて述べられている。横に運ぶことは、というのは、横に運ぶことは、満たすことではない。以前の場所を超える、というのは、ここで「触れさせずに超えても罪になる」と三つのガンティパーダすべてに述べられている。「以前の場所を超える」と特定せずに述べられているので、それは正しい。しかし、一部の人々は、「互いに触れさせずに、何度も回ることは許される」と言う、と述べられている。そこには理由が見えない。縛ることは許される、というのは、花のない紐の端で、あるいは枝の端で縛ることは許される。一度運んで、あるいは回って、というのは、以前に述べられた仏塔などの周回、花の布を作ること、などを指して言われている。それゆえ、仏塔や菩提樹を周回する者は、一度周回して、他の者に渡すべきである。その者も一度周回して、同様にすべきである。花の布を作る者も、一度運んで、他の者に渡すべきである。その者も同様にすべきである。もし二人の僧侶が両方の場所に立って、順番に運ぶ場合でも、許される、と人々は言う。

Pūritanti dīghato pasāraṇavasena pūritaṃ. Vāyituṃ na labhatīti dīghato pasārite tiriyato haraṇaṃ vāyanaṃ nāma hotīti ekavārampi pupphaguṇaṃ tiriyato harituṃ na vaṭṭati. Pupphāni ṭhapentenāti aganthitāni pākatikapupphāni ṭhapentena. Pupphadāmaṃ pana pūjanatthāya bhūmiyaṃ ṭhapentena phusāpetvā vā aphusāpetvā vā diguṇaṃ katvā ṭhapetuṃ na vaṭṭatīti vadanti. Ghaṭikadāmaolambakoti ante ghaṭikākārayutto yamakadāmaolambako. Ekekaṃ pana dāmaṃ nikkhantasuttakoṭiyāva bandhitvā olambituṃ vaṭṭati, pupphadāmadvayaṃ saṅghaṭitukāmenapi nikkhantasuttakoṭiyāva suttakoṭiṃ saṅghaṭituṃ vaṭṭati. Aḍḍhacandākārena mālāguṇaparikkhepoti aḍḍhacandākārena mālāguṇassa punappunaṃ haraṇapaccāharaṇavasena pūretvā parikkhipanaṃ. Teneva taṃ pūrime paviṭṭhaṃ, tasmā etampi aḍḍhacandākāraṃ punappunaṃ haraṇapaccāharaṇavasena pūritaṃ na vaṭṭati. Ekavāraṃ pana aḍḍhacandākārena mālāguṇaṃ harituṃ vaṭṭatīti vadanti. Pupphadāmakaraṇanti ettha suttakoṭiyaṃ gahetvāpi ekato kātuṃ na vaṭṭatīti vadanti. Geṇḍukakharapattadāmānaṃ paṭikkhittattā celādīhi katadāmampi na vaṭṭati akappiyānulomattāti vadanti.

満たされた。呼吸することができないから、長く伸ばして無理やり持っていくのは「呼吸」という。一度でも花の真ん中を無理やり持っていくことは許されない。花を置くときは、束ねていない自然の花を置く。花輪は供養のために地面に置くとき、触っても触らなくても、二重にして置くことは許されないと皆言う。花輪を吊るすときは、輪の形をしたもののこと。「山形」の「輪」とは、一対の輪のこと。一つ一つの輪は、紐の端で結んで吊るすことが許される。二つの花輪を組み立てるときも、紐の端で紐を組み立てることが許される。半円形に花輪を編むとは、半円形に花輪を何度も持っていったり戻したりして満たして編むこと。それによって、それは満たされた。だから、これも半円形に何度も持っていったり戻したりして満たすことは許されない。一度半円形に花輪を持っていくだけで許されると皆言う。花輪を作ることにあっては、紐の端を持っていても、一つにすることは許されないと皆言う。球や尖った葉の花輪は禁じられているから、布などで作った花輪も許されない。不適合に沿わないからだと皆言う。

‘‘Lāsiyanāṭakaṃ **nāṭentī’’**ti vatvā tameva pariyāyantarena dassetuṃ **‘‘recakaṃ dentī’’**ti vuttaṃ, abhinayaṃ dassentīti attho, attano adhippāyaṃ pakāsetvā ‘‘evaṃ naccitabba’’nti paṭhamaṃ uṭṭhahitvā naccanākāraṃ dassentīti vuttaṃ hoti. Keci pana ‘‘mukhe aṅguliyo pakkhipitvā saddaṃ karontā cakkamiva attānaṃ bhamayamānā recakaṃ denti nāmā’’ti vadanti. Ekekāya pantiyā aṭṭha aṭṭha padāni assāti aṭṭhapadaṃ. ‘‘Aṭṭhāpada’’ntipi paṭhanti. Dasapadepi eseva nayo. Padānīti ca sāriādīnaṃ patiṭṭhānaṭṭhānāni. Dasapadaṃ nāma dvīhi pantīhi vīsatiyā padehi kīḷanajūtaṃ. Ākāseyeva kīḷantīti ‘‘ayaṃ sārī asukapadaṃ mayā nītā, ayaṃ asukapada’’nti kevalaṃ mukheneva vadantā ākāseyeva jūtaṃ kīḷanti. Jūtaphalaketi jūtamaṇḍale. Pāsakakīḷāya kīḷantīti pāsakaṃ vuccati chasu passesu ekekaṃ yāva chakkaṃ dassetvā katakīḷanaṃ, taṃ vaḍḍhetvā yathāladdhaekakādivasena sāriyo apanentā upanentā ca kīḷanti. Ghaṭena kīḷā ghaṭikāti eke.

「踊りを踊りながら」と言って、それを別の言葉で表すために「息を吐きながら」と言った。演技を見せながら、という意味である。自分の意図を表して、「このように踊るべきだ」と最初に立ち上がって踊りの姿を見せる、という意味である。しかし、ある人々は「口に指を差し入れて音を出し、車のように自分を回しながら息を吐く」と言う。一つの列に八つの足があるから「八足」。『八足』とも読む。十足でも同じことである。「足」とは、紗(さ)などのための土台のこと。十足とは、二つの列で二十の足で遊ぶこと。空中で遊ぶ。「この紗はあの足へ私が持っていった、この足は」とただ口で言いながら、空中で遊ぶ。遊ぶ盤とは、遊ぶ盤のこと。賽子で遊ぶということは、賽子とは、六つの面に一つずつ、六まで見せて遊ぶこと。それを増やして、得た一などの数で紗を出し入れしながら遊ぶ。壺で遊ぶことを「壺」と言う人もいる。

Mañjaṭṭhiyā vāti mañjaṭṭhirukkhasāraṃ gahetvā pakkakasāvaṃ sandhāya vadati. Salākahatthanti tālahīrādīnaṃ kalāpassetaṃ adhivacanaṃ. Bahūsu salākāsu visesarahitaṃ ekaṃ salākaṃ gahetvā tāsu pakkhipitvā puna taṃyeva uddharantā salākahatthena kīḷantīti keci. Paṇṇena vaṃsākārena katā nāḷikā paṇṇanāḷikā. Tenevāha **‘‘taṃ dhamantā’’**ti. Pucchantassa mukhāgataṃ akkharaṃ gahetvā naṭṭhamuṭṭhilābhālābhādijānanakīḷā akkharikātipi vadanti. Hatthisminti nimittatthe bhummaṃ, hatthinimittasippeti attho. Assasmintiādīsupi eseva nayo. ‘‘Usseḷenti apphoṭentī’’ti dvinnaṃ padānaṃ attho pākaṭoyevāti na vutto. Tattha usseḷentīti mukhena usseḷanasaddaṃ pamuñcanti, mahantaṃ katvā abyattasaddaṃ pavattentīti attho. ‘‘Ajānaṃ saññaṃ dentā ajapālakā viya mukhena vātaṃ nicchārentā sukhumaṃ abyattanādaṃ pavattentī’’tipi vadanti. Apphoṭentīti bhujahatthasaṅghaṭṭanasaddaṃ pavattenti, vāmahatthaṃ ure ṭhapetvā dakkhiṇena pāṇinā tattha tāḷanena saddaṃ karontīti attho. Mukhaḍiṇḍimanti mukhabheriyā etaṃ adhivacanaṃ.

「真実の木」とは、真実の木の幹から取った、乾いた樹皮のことを指して言う。「棒の手」とは、タラー(弦楽器)などの楽器のこと。多くの棒の中から一つを選んで、それに差し込み、再びそれを取り出しながら遊ぶことを「棒の手」と言う人もいる。葉で竹のように作った管を「葉の管」と言う。だからこそ、「それを吹いて」と言った。尋ねる人の口から出た文字を取って、失くした握りこぶし、得た握りこぶしなどを知る遊びを「文字遊び」と言う人もいる。「象」とは、兆候の意味で「地上」、象の兆候の技、という意味である。「馬」などでも同じことである。「息を吹きかけ、手を叩く」という二つの言葉の意味は明白だから、ここでは言われなかった。そこで、「息を吹きかける」とは、口で息を吹きかける音を出すこと。大きくして、嘆きの音を出すこと、という意味である。「知らないふりをして合図を送り、羊飼いのように口から息を出し、かすかで不明瞭な音を出す」とも言う。「手を叩く」とは、腕と手のぶつかる音を出すこと。左手を胸に当てて、右の手でそこを叩いて音を出すこと、という意味である。「口の太鼓」とは、口の太鼓のこと。これは別名である。

432. Pasādāvahenāti pasādajananakena. Abhikkamanaṃ abhikkantanti āha **‘‘gamanenā’’**ti. Paṭikkamanaṃ paṭikkantaṃ. Nivattanenāti nivattimattaṃ dasseti. Nivattetvā pana gamanaṃ gamanameva. Abhimukhaṃ lokitaṃ ālokitanti āha **‘‘purato dassanenā’’**ti. Ito cito ca dassanenāti anudisāpekkhanaṃ dasseti. Yaṃdisābhimukho gacchati tiṭṭhati nisīdati, tadabhimukhaṃ pekkhanaṃ ālokitaṃ, tadanugatadisālokanaṃ **‘‘vilokita’’**nti hi vuccati. Aññānipi heṭṭhā upari pacchato pekkhanavasena olokitaullokitāpalokitāni nāma honti. Tāni pana na samaṇasāruppāni appasādāvahāni, tenevettha ālokitavilokitāneva gahitāni. Tesanti samāse guṇībhūtānipi pabbāni parāmasati. ‘‘Pabbasaṅkocanenā’’ti hi vuttattā pabbāni tattha guṇībhūtāni saṅkocanassa padhānattā. Satisampajaññehīti sātthakatādipariggāhikāya satiyā tathāpavattasampajaññena ca samantato pakārehi, pakaṭṭhaṃ vā savisesaṃ jānātīti sampajāno, tassa bhāvo sampajaññaṃ. Tathāpavattañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Abhisaṅkhatattāti sammā pavattitattā. Heṭṭhākhittacakkhūti khandhaṃ anāmetvāva adhokhittacakkhu. Khandhaṃ nāmetvā hi heṭṭhāvalokanaṃ na samaṇasāruppaṃ. ‘‘Okkhittacakkhū’’ti ca iminā yugamattadassitā vuttā.

432. 敬意を抱かせるようにとは、敬意を抱かせることによって。進むことは進んだこと。「歩くことによって」と言った。退くことは退いたこと。戻ることによって、戻ることだけを示している。しかし、戻ってから行くことは、行くことそのものである。正面に向かって見ることを見る。「正面に見ることによって」と言った。ここやそちらを見ることは、あらゆる方向を見ること。どちらの方向に向かって歩き、立ち、座るか、その正面を見ることを見る。それは「見ること」と呼ばれる。他にも、下や上、後ろを見ることは、見る、見上げる、見渡す、という意味になる。しかし、それらは僧侶にふさわしくなく、敬意を抱かせない。だからこそ、ここでは見る、見渡すことだけが取られている。それらは、複合語においても、主要な部分が影響を受ける。なぜなら、「岩の収縮によって」と言ったので、岩はそこで主要な部分であり、収縮が主要であるから。注意と理解をもってとは、意味のあることなどを理解する注意と、そのように働く理解、そして、あらゆる面を、はっきりと、または特別に知っていること、それが理解である。そのように働く知識のこと。正しく働いたこと、とは、正しく働いたこと。下を向いた目は、体幹を曲げずに下を向いた目。体幹を曲げて下を見ることは、僧侶にふさわしくない。「視線を落とした目」という言葉で、二つの意味が示されている。

Bondoti lolo mandadhātukoti attho. Bhakuṭiṃ katvāti bhamukabhedaṃ katvā. Sākhalyena yuttāti ‘‘tattha katamaṃ sākhalyaṃ? Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā’’tiādinā (dha. sa. 1350) nayena vuttasākhalyena samannāgatā, muduvacanāti attho. Nelāti elaṃ vuccati doso, nāssā elanti nelā, niddosāti attho. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcinā vijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Dānanibaddhānīti nibaddhadānāni.

「緩慢」とは、鈍い、気性の弱いという意味である。「眉をひそめて」とは、眉を動かして。賢明さをもってとは、「そこで、どのような賢明さか? 朗らかで耳に心地よい言葉」などの(『ダンマパダ・サンガハ』1350)のように言われる賢明さをもって、穏やかな言葉という意味である。「朗らか」とは、エレ(悪徳)のこと。エレがないから朗らか、欠点がないという意味である。「耳に心地よい」とは、表現の甘さのために耳に心地よいこと。針で刺すように耳の痛みを与えないこと。「施しに関連する」とは、定まった施しのこと。

‘‘Sāriputtamoggallāne āmantesī’’ti vatvā ‘‘gacchatha tumhe sāriputtā’’ti vacanato ‘‘sāriputtā’’ti idaṃ ekasesanayena vuttanti ayamattho pākaṭoyevāti na vutto. ‘‘Sāriputtā’’ti hi idaṃ ekasesanayena vuttaṃ virūpekasesassapi icchitattā, tenevettha bahuvacananiddeso katoti. Saddhassa pasannassāti ratanattayassa saddhāya samannāgatassa tatoyeva ca pasannassa, kammaphalasaddhāya vā samannāgatattā saddhassa ratanattayappasādabahulatāya pasannassa.

「舎利弗と目犍連を呼んで」と言って、「行け、お前たち、舎利弗よ」と「舎利弗よ」と一体で言った、という意味はこの意味で明白だから、ここでは言われなかった。「舎利弗よ」とは、一体で言った。異形の一体でも望まれるから、ここでは複数形にした、ということである。「信じる者」とは、喜んだ者、すなわち三宝を信じ、それによって喜んだ者、あるいは、業果を信じ、それによって喜んだ者、三宝への信仰の多さによって喜んだ者。

433. Āpattiṃ ropetabbāti kuladūsakakammena āpannāpattiṃ ropetabbā. Tasmiṃ vihāreti bahigāme vihāraṃ sandhāya vuttaṃ. Antogāme vihāro pana **‘‘tasmiṃ gāme na vasitabba’’**nti imināva saṅgahito gāmaggahaṇeneva gahitattā. ‘‘Tasmiṃ vihāre’’ti vacanato tassa gāmassa sāmantā aññasmiṃ vihāre vasituṃ vaṭṭati. Sāmantagāme piṇḍāya na caritabbanti tasmiṃ vihāre vāsassa paṭikkhittattā yadi tattha vasati, tena sāmantagāmepi piṇḍāya na caritabbanti adhippāyo. Tasmiṃ gāme piṇḍāya na caritabbanti yasmiṃ gāme kuladūsakakammaṃ kataṃ, tasmiṃ gāme na caritabbaṃ. Yasmiñhi gāme vā nigame vā kuladūsakakammaṃ kataṃ, yasmiñca vihāre vasati, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā carituṃ labbhati, na vihāre vasituṃ. Sāmantavihāre vasantena pana sāmantagāme carituṃ vaṭṭati tattha vāsassa appaṭikkhittattā.

433. 罪を隠すとは、家族を汚す行為によって犯した罪を隠すこと。そこで修行するとは、外部の村を指して言った。内部の村での修行は、「その村には住んではならない」という言葉で包括されているから。しかし、「その僧院に」と言ったので、その村の近隣の別の僧院に住むことは許される。近隣の村でも托鉢しないとは、その僧院での修行が禁じられているから、もしそこに住むなら、近隣の村でも托鉢しない、という意味である。その村で托鉢しないとは、どの村で家族を汚す行為が行われたか、その村で托鉢してはならない。なぜなら、どの村や町で家族を汚す行為が行われ、どの僧院に住むか、その村や町でも托鉢できず、僧院にも住めない。近隣の僧院に住む場合でも、近隣の村で托鉢することは許される。なぜなら、そこで住むことは禁じられていないから。

435. Aṭṭhārasa vattānīti ‘‘na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatena bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti, na sā āpatti āpajjitabbā aññā vā tādisikā tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo ṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabba’’nti evamāgatāni aṭṭhārasa vattāni.

435. 十八の規定とは、「叙任してはならない、依拠を与えてはならない、小僧を世話させてはならない、比丘への助言者の推薦を受けてはならない、推薦された比丘尼に助言してはならない、どの罪で僧団が追放の処罰を下したか、その罪を犯してはならない、あるいはそれより悪い罪、行為を非難してはならない、行為者を非難してはならない、正しくなった比丘の布薩を設置してはならない、報謝を設置してはならない、話を聞いてはならない、議論を設置してはならない、部屋を与えてはならない、問いただしてはならない、思い出させてはならない、比丘たちと協力してはならない」といった十八の規定である。

Assajipunabbasukappadhānā assajipunabbasukāti vuttā sahacaraṇañāyena. Anulomapaṭipadaṃ appaṭipajjanatāyāti yathāpaññattasammāvattasaṅkhātaṃ anulomapaṭipadaṃ appaṭipajjanatāya, yena vattena ciṇṇena saṅgho anulomiko hoti, tasmiṃ avattanatoti vuttaṃ hoti. Na pannalomā hontīti patitalomā na honti, anukūlavuttino na hontīti attho. Nittharaṇamaggaṃ na paṭipajjantīti anulomavattasaṅkhātaṃ nittharaṇūpāyaṃ na paṭipajjanti, yena vattena ciṇṇena sāpattikabhāvato nittiṇṇā honti, tasmiṃ nittharaṇakavattasmiṃ na vattanti, āpattivuṭṭhānatthaṃ turitaturitā chandajātā na hontīti vuttaṃ hoti. Dasahi akkosavatthūhīti jātināmagottakammasippaābādhaliṅgakilesaāpattihīnasaṅkhātehidasahi akkosakāraṇehi. Chandagāmitā pāpentītiādīsu ya-kāro ‘‘sayaṃ abhiññā’’tiādīsu viya luttaniddiṭṭhoti āha **‘‘chandagāmitāyapi pāpentī’’**tiādi. Tesanti assajipunabbasukānaṃ gaṇapāmokkhānaṃ.

「アッサジとプンナバスの修行」とは、アッサジとプンナバスの修行のこと、共に行う知識のこと。順応した実践を実践しないこと、とは、定められた正しい実践である順応した実践を実践しないこと。どのような行為や行いによって僧団が順応的になるか、それに従わないこと、という意味である。「順応しない」とは、倒れた毛ではない、順応した行いをしない、という意味である。解脱の道を実践しないとは、順応した行為である解脱の道、どのような行為や行いによって罪から解脱するか、それに従わないこと、罪の軽減を急いで、熱望して、いないこと、という意味である。十の非難の対象とは、種姓、名前、氏族、行為、技能、病気、相、煩悩、罪、卑劣さという十の非難の理由である。「熱望によって達する」などにおいて、「ヤ」の音は、「自ら悟って」などのように、省略されている、と彼は言う。「熱望によって達する」など。それらは、アッサジとプンナバスの集団の長たちについて。

436-437. Nigamassa apākaṭattā taṃ dassetuṃ **‘‘tatthā’’**tiādimāha. Parasantakaṃ deti, dukkaṭamevāti vissāsaggāhena parasantakaṃ gahetvā dentaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañca kho vatthupūjanatthāyāti mātāpitūnampi dentena vatthupūjanatthāya eva dātabbanti dasseti. ‘‘Maṇḍanatthāya pana sivaliṅgādipūjanatthāyāti ettakameva vuttattā imaṃ vikkiṇitvā jīvikampi kappessantīti mātuādīnaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Kassacipīti ñātakassa aññātakassa vā kassacipi. Ñātisāmaṇerehevāti anucchavikattā vuttaṃ. Sampattānaṃ sāmaṇerānaṃ upaḍḍhabhāgaṃ dātuṃ vaṭṭatīti saṅghikassa lābhassa upacārasīmagatānaṃ sāmaṇerānampi santakattā tesampi upaḍḍhabhāgo labbhatevāti katvā vuttaṃ. Cūḷakanti upaḍḍhabhāgatopi upaḍḍhaṃ. Catutthabhāgassetaṃ adhivacanaṃ.

436-437. 町が不明瞭だから、それを示すために「そこで」などと言った。他人のものを与える、悪業である、と信頼して他人のものを取って与えることを指して言った。それは、衣の供養のためである、と両親にも与える衣の供養のために、そのように与えるべきだと示している。「装飾のため、あるいはリンガの供養のため」など、これだけ言われているので、これを売って生計を立てることもできる、と母親などに与えることは許されると皆言う。誰に対しても、とは、親戚であっても、親戚でなくても、誰に対しても。親戚の小僧たちに、とは、ふさわしいから言った。到着した小僧たちに、半分を与えることは許される、とは、僧侶の利益の境界内にある小僧たちにも、その所有者であるから、彼らにも半分が得られる、と考えて言った。半分とは、半分についても、半分。四分の一のこと。これは別名である。

**‘‘Sāmaṇerā…pe… ṭhapentī’’**ti idaṃ vassaggena abhājiyaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha tatthāti magge vā cetiyaṅgaṇe vā. Dāpetuṃ na labhantīti sāmaṇerehi dāpetuṃ ananucchavikattā vuttaṃ. Na hi taṃ pupphadānaṃ nāma siyā. Yadi hi tathā āgatānaṃ tesaṃ dānaṃ pupphadānaṃ bhaveyya, sāmaṇerehipi dātuṃ na labbheyya. Sayamevāti sāmaṇerā sayameva. Yāgubhattādīni ādāyāti idaṃ bhikkhūnaṃ atthāya yāgubhattādisampādanaṃ sandhāya vuttattā ‘‘na vaṭṭatī’’ti avisesena vuttaṃ.

「小僧たち…(省略)…置く」とは、雨季に分けられないことを指して言った。そこで、とは、道の上、あるいは、供養の庭の上。与えることができない、とは、小僧たちに与えることはふさわしくないから言った。なぜなら、それは花の供養ではないから。もし、そのように得られたそれらの(花)の供養がなるなら、小僧たちにも与えることはできないだろう。自ら、とは、小僧たち自身。粥や食事などを取って、とは、比丘たちのために粥や食事などを準備することを指して言ったので、「許されない」と、区別なく言った。

Vuttanayenevāti mātāpitūnaṃ tāva haritvāpi harāpetvāpi pakkositvāpi pakkosāpetvāpi dātuṃ vaṭṭati, sesañātakānaṃ pakkosāpetvāva. Mātāpitūnañca harāpentena ñātisāmaṇereheva harāpetabbaṃ, itare pana yadi sayameva icchanti, vaṭṭatīti imaṃ pupphe vuttanayaṃ phalepi atidisati, tasmā phalampi mātāpitūnaṃ haraṇaharāpanādinā dātuṃ vaṭṭati, sesañātīnaṃ pakkosāpetvāva. Idāni ‘‘yo haritvā vā harāpetvā vā…pe… issaravatāya dadato thullaccaya’’nti imaṃ pupphe vuttanayaṃ phalepi saṅkhipitvā dassento **‘‘kulasaṅgahatthāya panā’’**tiādimāha. Khīṇaparibbayānanti āgantuke sandhāya vuttaṃ. Phalaparicchedena vāti ‘‘ettakāni phalāni dātabbānī’’ti evaṃ phalaparicchedena vā. Rukkhaparicchedena vāti ‘‘imehi rukkhehi dātabbānī’’ti evaṃ rukkhaparicchedena vā. Paricchinnesupi rukkhesu ‘‘idha phalāni sundarāni, ito gaṇhathā’’ti vadantena kulasaṅgaho kato nāma hotīti āha **‘‘evaṃ pana na vattabba’’**nti.

言われた通りに、とは、両親には、取っても、取らせても、呼んでも、呼ばせても、与えることは許される。他の親戚には、呼んでからでなければならない。両親に取らせる場合も、親戚の小僧たちに取らせるべきである。他の人々は、もし自ら望むなら、許される、というこの花の供養について言われたことを、果物にも要約して示しながら、「家族の絆のためには」などと言った。使い果たした、とは、訪れてきた人たちを指して言った。果物の範囲で、とは、「これだけの果物を与えるべきだ」というように、果物の範囲で、あるいは。木の範囲で、とは、「これらの木から与えるべきだ」というように、木の範囲で、あるいは。範囲が定められた木でも、「ここで果物が美味しい、ここから取りなさい」と言うことで、家族の絆ができた、と彼は言う。「しかし、そのように言ってはならない」と。

Rukkhacchallīti rukkhattaco. Tesaṃ tesaṃ gihīnaṃ gāmantaradesantarādīsu sāsanapaṭisāsanaharaṇaṃ jaṅghapesanikaṃ. Tenāha ‘‘gihīnaṃ dūteyyaṃ sāsanaharaṇakamma’’nti. Dūtassa kammaṃ dūteyyaṃ. Paṭhamaṃ sāsanaṃ aggahetvāpi…pe… pade pade dukkaṭanti idaṃ tassa sāsanaṃ ārocessāmīti iminā adhippāyena gamanaṃ sandhāya vuttaṃ, tassa pana sāsanaṃ paṭikkhipitvā sayameva kāruññe ṭhito gantvā attano patirūpaṃ sāsanaṃ āroceti, anāpatti. Pubbe vuttappakāranti ‘‘mama vacanena bhagavato pāde vandathā’’tiādinā vuttappakāraṃ sikkhāpade paṭhamaṃ vuttaṃ. Pakkamatāyasmāti idaṃ pabbājanīyakammavasena vuttaṃ. Puna pakkamatāyasmāti idaṃ pana pabbājanīyakammakatassa vattavasena vuttaṃ. Paṭhamasaṅghabhedasadisānevāti ettha aṅgesupi yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha chandādīhi pāpanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ tādisamevāti.

ルッカッチャッリーティ ルッカッタコ。 テーサン テーサン ギヒーナ ム ガーマンタラデーサンタラーディースー サーサナパティサールナハラナン ジャンガペサニカン。 テナーハ 「ギヒーナ ム ドゥーテイヤ サーサナハラナカンマ」ンティ。 ドゥータッサ カンマ ドゥーテイヤン。 パタマ サーサナン アッガヘートヴァーピ…ペ… パデー パデー ドゥッカタンティ イダン タッサ サーサナン アーロセーサーミーティ イミナー アビプラヤーヤ ガマナン サーンダーヤ ヴッタン、 タッサ パナ サーサナン パティキップヒトヴァー サヤム カーラニャーエ ターニトヴァー ガントヴァー アタノ パティルーパン サーサナン アーロセーティ、 アーナーパティ。 プッベ ヴッタッパカーランティ 「マ マ ヴァチャネーナ パガヴァトー パーデー ヴァンダー」ティ アーディナー ヴッタッパカールン シッハー パーデー パタマム ヴッタン。 パッカマターヤスマールティ イダン パッバージャニーヤカマム ヴァーセーナ ヴッタム。 プナー パッカマターヤスマールティ イダン パナ パッバージャニーヤカマカターッサ ヴァッタ ヴァーセーナ ヴッタム。 パタマサンガペーダー サディサーネーヴァーティ エータ アンゲーシピ ヤーター タッタ パラークマナン、 エーヴァン イダ チャンダーディヒ パーパナン ダッターバヤン。 セーサン ターディサメーヴァーティ。

Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

クラドゥーサカスィッハーパダーヴァンナナー ニッターター。

Nigamanavaṇṇanā

ニガマンヴァンナナー

442. Paṭhamaṃ āpatti āpajjanaṃ etesanti paṭhamāpattikā. Tattakāni ahānīti paṭicchāditadivasato paṭṭhāya yāva ārocitadivaso, tāva divasapakkhamāsasaṃvaccharavasena yattako kālo atikkanto, tattakaṃ kālanti attho. Akāmena avasenāti ettha appaṭikammakatāya āpattiyā saggamokkhāvaraṇabhāvato anicchantenapi parivasitabbanti adhippāyo. Avhātabboti abbhānakammavasena pakkositabbo. Te ca bhikkhū gārayhāti ettha ye ūnabhāvaṃ ñatvā abbhenti, te bhikkhū ca garahitabbā sātisārā sadosā, dukkaṭaṃ āpajjantīti ayamattho pākaṭoyevāti na vutto. Sāmīcīti vattaṃ.

442. パタマム アーパッティ アーパッジャナン エーサンティ パタマーパッティカー。 タッタカーニ アーハーリーティ パティッシャーディタディヴァサトー パッターヤ ヤーヴァ アーローシータディヴァソー、 タッタカン カーランティ アールタ。 アーカーメーナ アヴァセーナーティ エータ アッパティカムマカタヤー アーパッティヤー サッガモックハーヴァラナバーヴァトー インチヤンテーピ パリヴァシターティ アビプラヤーヤ。 アーハーダーバーボーティ アーバーナカマム ヴァーセーナ パッコーシターボー。 テ チャ ビックシュー ガーラヤーティ エータ ユーナバーヴァン ニャートヴァー アッベーンティ、 テ ビックシュー チャ ガラヒターバー サティサーラー サドーサ、 ドゥッカタン アーパッジャンティーティ アーヤムアールタ パーカトーヤェーヴァーティ ナ ヴッター。 サーミーチーティ ヴァッターム。

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

イティ サマンタパーサーディカーヤ ヴィナヤッタカタヤー サーラッタディパニヤン

Terasakavaṇṇanā niṭṭhitā.

テラサカヴァンナナー ニッターター。

3. Aniyatakaṇḍaṃ

3. アニヤカタカンタン

1. Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā

1. パタマアニヤタシッハーパダーヴァンナナー

443. Puttasaddena sāmaññaniddesato ekasesanayena vā puttīpi gahitāti āha **‘‘bahū dhītaro cā’’**ti. Dānappadānesūti khuddakesu ceva mahantesu ca dānesu. Chaṇaṃ nāma attano gehe kattabbamaṅgalanti āha **‘‘āvāhavivāhamaṅgalādīsū’’**ti. Ettha ādi-saddena phagguṇamāsādīsu uttaraphagguṇādiabhilakkhitadivasesu saparijanānaṃ manussānaṃ maṅgalakaraṇampi saṅgaṇhāti. Antarussavesūti mahussavassa antarantarā pavattitaussavesu. Āsāḷhīpavāraṇanakkhattādīsūti ettha nakkhattasaddo paccekaṃ yojetabbo. Tattha āsāḷhīnakkhattanti vassūpagamanapūjādivasaṃ sandhāya vuttaṃ, pavāraṇanakkhattanti pavāraṇapūjādivasaṃ sandhāya. Ādi-saddena yasmiṃ nakkhatte gāmanigamavāsino tayo satta vā divase nakkhattaghosanaṃ katvā yathāvibhavaṃ alaṅkatapaṭiyattā bhoge paribhuñjantā nakkhattakīḷaṃ kīḷanti, tampi saṅgaṇhāti. Imepi dārakāti attano dārake sandhāya vadanti. Tadanantaranti bhikkhūnaṃ bhojanānantaraṃ.

443. プッタス デーナ サーマニャーニデーサトー エカセーサナーヤ ヴァー プッティーピ ガーヒターティ アーハ **「バフー ディーラロー チャ」**ティ。 ダーナッパダーネーシュティ クッダケーシュ ヴァー マハンテーシュ チャ ダーネーシュ。 チャナン ナーマ アタノ ゲーエ カタッバマンガランティ アーハ **「アーヴァーハ ヴィヴァーハ マンガーラディースー」**ティ。 エッタ アーディ・サ デーナ パッククナマサーディス エーッタルパッククナーディ・ アビラクキタディヴェーセー シュ サパリジャナー ナム マナンガラカラナンピ サンガハンアティ。 アンタラスサヴェーシュティ マフッサヴァッサ アンタランタラー パヴァーリタウサヴェーシュ。 アーサーリーパーヴァーラナ ナッカタディシュティ エータ ナッカタッ サド バイッカム ヨジャボ。 タッタ アーサーリナーッカタティ ヴァソーウパガマナ プーヤディヴァサン サーンダーヤ ヴッタム、 パーヴァーラナ プーヤディヴァサン サーンダーヤ。 アーディ・サ デーナ ヤーシン ナッカタッ ガーマ ニガマ ヴァーシノー タヨー サッタ ヴァー ディヴァセー ナッカタッゴサナン カートヴァー ヤターヴィバヴァン アラランカタ パティヤッタ バーゲー パリブンジャンター ナッカタッ キーラム キーランティ、 タンピ サンガハンアティ。 イーピ ダーラカーティ アタノ ダーラケー サンダーヤ ヴァーダンティ。 タダンナンランティ ビックシュー ナム ボーハナーナンタラン。

444-445. Taṃ kammanti taṃ ajjhācārakammaṃ. Bhikkhu nisinneti ettha bhikkhūti bhummatthe paccattavacanaṃ, bhummavacanassa vā lopaṃ katvā niddesoti āha **‘‘bhikkhumhi nisinne’’**ti. Pāḷiyaṃ ‘‘sotassa raho’’ti idaṃ atthuddhāravasena vuttaṃ, ‘‘paṭicchanne āsane’’ti pana vacanato ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti ca vuttattā cakkhussa raho idhādhippetoti dassetuṃ **‘‘kiñcāpī’’**tiādi vuttaṃ. Paricchedo veditabboti raho nisajjāpattiyā paricchedo vavatthānaṃ veditabbaṃ. Idāni cakkhussa raheneva āpattiṃ paricchinditvā dassento **‘‘sacepi hī’’**tiādimāha. Pihitakavāṭassāti iminā paṭicchannabhāvato cakkhussa rahosabbhāvaṃ dasseti. Apihitakavāṭassāti iminā appaṭicchannabhāvaṃ dasseti. Appaṭicchanne ca dutiyasikkhāpade āgatanayena sotassa rahavasenapi paricchedo veditabboti āha **‘‘antodvādasahatthepi okāse’’**ti. ‘‘Antodvādasahatthe’’ti hi idaṃ sotassa rahābhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Yadi hi cakkhusseva rahābhāvaṃ sandhāya vadeyya, ‘‘antodvādasahatthe’’ti na vadeyya appaṭicchanne tato dūratare nisinnepi cakkhussa rahāsambhavato. Yasmā nisīditvā niddāyanto kapimiddhapareto kañci kālaṃ cakkhūni ummīleti, kañci kālaṃ nimīleti, na ca mahāniddaṃ okkamati, tasmā ‘‘niddāyantopi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ. Nipajjitvā niddāyanto pana tādiso na hotīti āha **‘‘nipajjitvā niddāyanto na karotī’’**ti, anāpattiṃ na karotīti attho.

444-445. タン カマンティ タン アッジャーカーカマン。 ビックシュー ニシンネーティ エータ ビックシューティ ブンマッテ パッチャッタヴァーチャナン、 ブンマ ヴァーチャナッサ ヴァー ローパム カートヴァー ニデーショーティ アーハ **「ビックシュー ム ニシンネー」**ティ。 パーリヤン 「ソータッサ ラホー」ティ イダン アッタゥッダーラ ヴァーセーナ ヴッタム、「パティッチャンネー アーサネー」ティ パナ ヨジャナ 「サッカ ホーティ メートゥナン ダンマム パティセーヴィトゥ」ンティ チャ ヴッタッタッチャーックシュッサ ラホー イダッヒペーティ ダッセトゥン **「キンチャーピー」**ティ アーディ ヴッタム。 パリチェードー ベーディタバーティ ラホー ニサッジャーパッティヤー パリチェードー ヴァヴァッターナン ベーディタバン。 イダーニ チャックシュッサ ラヘーネーヴァー アーパッティン パリッチャンディーヴァー ダッセントー **「サチェーピ ヒー」**ティ アーディマーハ。 ピヒタカ ヴァータスィーティ イミナー パティッチャンナ バーヴァトー チャックシュッサ ラホー サッバーヴァム ダッセーティ。 アピヒタカ ヴァータスィーティ イミナー アッパティッチャンナ バーヴァン ダッセーティ。 アッパティッチャンネー チャ ドゥティヤシッハーパデー アーガタナヤーナ ソータッサ ラホー ヴァーセーナピ パリチェードー ベーディタバーティ アーハ **「アンタドゥーヴァーダサ ハッテピ オカーセー」**ティ。「アンタドゥーヴァーダサ ハッテ」ティ ヒ イダン ソータッサ ラホー バーヴァム サーンダーヤ ヴッタム。 ヤディ ヒ チャックシュッセーヴァ ラホー バーヴァム サーンダーヤ ヴァーデイヤ、「アンタドゥーヴァーダサ ハッテ」ティ ナ ヴァーデイヤ アッパティッチャンネー タトー ドゥーラターレ ニシンネーピ チャックシュッサ ラホー サンバヴァートー。 ヤースマール ニシディーヴァー ニダーヤントー カピミッダ パレートー カンチ カーラン チャックシュー ウミーレーティ、 カンチ カーラン ニミーレーティ、 ナ チャ マハーニッダー オッカマティ、 タスマール 「ニダーヤントーピ アーナーパッティン カローティ」ティ ヴッタム。 ニパッティヴァー ニダーヤントー パナ ターディソー ナ ホーティティ アーハ **「ニパッティヴァー ニダーヤントー ナ カローティ」**ティ、 アーナーパッティン ナ カローティティ アールタ。

Paṭiladdhasotāpattiphalāti antimaparicchedato ariyasāvikaṃ dasseti. Paṭividdhacatusaccāti sotāpattimaggena paṭividdhacatusaccā. Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabboti nisajjaṃ paṭijānamānassa tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarasamāyogo hotiyevāti vuttaṃ. Pārājikena pana saṅghādisesena ca pācittiyena ca tenākārena nisajjaṃ paṭijānamānova kāretabbo. Na appaṭijānamānoti alajjīpi appaṭijānamāno āpattiyā na kāretabboti avisesena vuttaṃ. So hi yāva na paṭijānāti, tāva neva suddho, na asuddhoti vā vattabbo, vattānusandhinā pana kāretabbo. Vuttañhetaṃ –

パティラッダ ソーターパッティ パラーティ アンティマ パリチェーダトー アリヤ サーヴィカーン ダッセーティ。 パティウィッダ チャトゥサッチャーティ ソーターパッティ マッゲーナ パティウィッダ チャトゥサッチャー。 ティンナン ダンマーナン アンニャーラナ カートタバーティ ニサッジャン パティジャーナマーナッサ ティンナン ダンマーナン アンニャーラナ サマーヨゴ ホティエヴァーティ ヴッタム。 パーラージケーナ パナ サンガーディセーナ チャ パーチッティイェーナ チャ テナーカーレーナ ニサッジャン パティジャーナマーノヴァー カートタバー。 ナ アッパティジャーナマーノーティ アラジピ アッパティジャーナマーノー アーパッティヤー ナ カートタバーティ アヴィセーセーナ ヴッタム。 ソー ヒ ヤーヴァ ナ パティジャーナーティ、 ターヴァ ネーヴァ シュッドホー、 ナ アシュッドホーティ ヴァー オグ、 ヴァッターヌサンディナー パナ カートタバー。 ヴッタンテェーナ –

‘‘Paṭiññā lajjīsu katā, alajjīsu evaṃ na vijjati;

「パティニャー ラジースー カター、 アラジースー エーヴァン ナ ヴィジャティ;

Bahumpi alajjī bhāseyya, vattānusandhitena kāraye’’ti. (pari. 359);

バフンピ アラジ バーセイヤ、 ヴァッターヌサンディテーナ カーラエ」ティ。(パリ。 359);

Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabboti ettha ‘‘paṭijānamāno’’ti avuttepi adhikārattā **‘‘paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo’’**ti vuttaṃ. Tathārūpāya upāsikāya vacanena aññathattābhāvato diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpi hotīti dassanena aññathattasambhavaṃ dasseti. Evaṃ mahiddhikā nāma…pe… vadāpethāti idaṃ ‘‘evaṃ mahiddhikāpi tumhe evarūpe āsaṅkanīye ṭhāne kasmā anupaparikkhitvā nisinnattha, tumhādisehi nāma antaraghare nisīdantehi upaparikkhitvā patirūpe ṭhāne nisīditabba’’nti theraṃ ovadanto āha, na pana asaddahanto. Thero attano anupaparikkhitvā anisinnabhāvaṃ dassento **‘‘antaragharasseveso āvuso doso’’**ti āha. Evamakāsinti attano nigūhitabbampi guṇaṃ pakāsento evaṃ viya iddhipāṭihāriyaṃ akāsiṃ. Rakkheyyāsi manti ‘‘mā maṃ aññepi evaṃ jānantū’’ti attano guṇaṃ ajānāpetukāmo vadati.

ヤーエナ ヴァー サー サッデーヤ ヴァーチャサー ウパーシカー ヴァーデイヤ、 テーナ ソー ビックシュー カートタバーティ エータ 「パティジャーナマーノー」ティ ヴッタピ アディカーラッタ **「パティジャーナマーノーヴァー テーナ ソー ビックシュー カートタバー」**ティ ヴッタム。 タター ルーパーヤ ウパーシカーヤ ヴァーチャネーナ アンニャタッタ バーヴァトー ディッタ ナマー タターピ ホーティ、 アンニャターピ ホーティティ ダッサーネーナ アンニャタッタ サンバーヴァン ダッセーティ。 エーヴァン マヒッディカー ナーマー…ペ… ヴァーダーペーザーティ イダン 「エーヴァン マヒッディカーピ トゥムヘー エーヴァー ルーペ アーサンカーニーヤ エー ターネー カスマール アヌパリクシットヴァー ニシンナッタ、 トゥムハーディセーヒ ナーマー アンタラガーレ ニシディアンテヒ オパークシットヴァー パティルーペ ターネー ニシディタッバ」ンティ テラ ovaradanto āha, na pana asaddahanto. Thero attano anupaparishitvā anisinnabhāvaṃ dassento **「antara-gharasseveso āvuso doso」**ti āha. Evamakāsinti attano nigūhitabbampi guṇaṃ pakāsento evaṃ viya iddhipāṭihāriyaṃ akāsiṃ. Rakkheyyāsi manti 「mā maṃ aññepi evaṃ jānantū」ti attano guṇaṃ ajānāpetukāmo vadati.

446-451. Mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ paṭisevantoti ettha ‘‘magge’’ti pāṭhaseso daṭṭhabboti āha **‘‘mātugāmassa magge’’**ti. Raho nisajjassādassa asatipi methunarāgabhāve tappaṭibaddhakilesattā vuttaṃ **‘‘methunadhammasannissitakileso vuccatī’’**ti, teneva sannissitaggahaṇaṃ kataṃ. Taṃ sandhāya agatepi asuddhacittena gatattā **‘‘assāde uppanne pācittiya’’**nti vuttaṃ. Rahassādo uppajjati anāpattīti suddhacittena gantvā nisinnattā cittuppādamattenettha āpatti na hotīti vuttaṃ. Ayaṃ dhammo aniyatoti ettha tiṇṇaṃ āpattīnaṃ yaṃ āpattiṃ vā vatthuṃ vā paṭijānāti, tassa vasena kāretabbatāya aniyatoti ayamattho pākaṭoyevāti na vutto. Yaṃ āpattiṃ paṭijānāti, tassā vasenettha aṅgabhedo veditabbo.

446-451. マートゥガーマッサ メートゥナン ダンマム パティセーヴァンティ エータ 「マッゲー」ティ パータ セーソ ダッターバーティ アーハ **「マートゥガーマッサ マッゲー」**ティ。 ラホー ニサッジャッサドー ササティピ メートゥナーラガ バーヴェ タッパティバッダ キレーサッタ ヴッタ **「メートゥナダンマ サンニシタ キレーソ ヴッチャティ」**ティ、 テネーヴァ サンニシタッガハナン カタン。 タン サーンダーヤ アガーテピ アシュッダ チッタエナ ガタッタ **「アッサーデ ウッパンネー パーチッティヤ」**ンティ ヴッタム。 ラハッサー ドー ウッパジャティ アーナーパッティーティ シュッダ チッタエナ ガントヴァー ニシンナッタ チッタ ウッパダマッテンエッタ アーパッティ ナ ホーティティ ヴッタム。 アーヤン ダンモー アニヤタティ エータ ティンナン アーパッティーン ヤム アーパッティン ヴァー ヴットゥン ヴァー パティジャーナーティ、 タッサ ヴァーセーナ カートタバーターヤ アニヤタティ アーヤム アールタ パーカトーヤェーヴァーティ ナ ヴッタム。 ヤム アーパッティン パティジャーナーティ、 タッサ ヴァーセーナエッタ アンガベドー ベーディタバン。

Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

パタマアニヤタシッハーパダーヴァンナナー ニッターター。

2. Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā

2. ドゥティヤアニヤタシッハーパダーヴァンナナー

452. ‘‘Eko’’ti vuttattā ‘‘nisajjaṃ kappetuṃ paṭikkhitta’’nti iminā sambandho na ghaṭatīti āha **‘‘yaṃ eko…pe… sambandho veditabbo’’**ti. Etaṃ paccattavacananti ‘‘eko’’ti idaṃ paccattavacanaṃ.

452. 「エーコー」ティ ヴッタッタ 「ニサッジャン カッペトゥン パティッキッタ」ンティ イミナー サンバンドー ナ ガタティーティ アーハ **「ヤム エーコー…ペ… サンバンドー ベーディタバン」**ティ。 エータ パッチャッタ ヴァーチャナンティ 「エーコー」ティ イダン パッチャッタ ヴァーチャナン。

453. Bahi parikkhittanti bahi pākārādinā parikkhittaṃ. Pariveṇaṅgaṇanti pariveṇamāḷakaṃ sandhāya vuttaṃ. Itthīpi purisopīti ettha paṭhame kasmā itthisatampi anāpattiṃ na karoti, idha ekāpi kasmā anāpattiṃ karotīti? Vuccate – paṭhamasikkhāpadaṃ ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti vuttattā methunadhammavasena āgataṃ, na ca methunassa mātugāmo dutiyo hoti. Itthiyo hi aññamaññissā vajjaṃ paṭicchādenti, teneva vesāliyaṃ mahāvane dvāraṃ vivaritvā nipanne bhikkhumhi sambahulā itthiyo yāvadatthaṃ katvā pakkamiṃsu, tasmā tattha ‘‘itthisatampi anāpattiṃ na karotī’’ti vuttaṃ. Idaṃ pana sikkhāpadaṃ duṭṭhullavācāvasena āgataṃ ‘‘alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitu’’nti vuttattā. Duṭṭhullavācañca sutvā mātugāmopi na paṭicchādeti. Teneva duṭṭhullavācāsikkhāpade yā tā itthiyo hirimanā, tā nikkhamitvā bhikkhū ujjhāpesuṃ, tasmā idha ‘‘itthīpi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ. Idha appaṭicchannattā itthīpi anāpattiṃ karoti, tattha paṭicchannattā itthisatampi anāpattiṃ na karotīti ca vadanti.

453. バヒ パリッキッタンティ バヒ パーカーラディナー パリッキッタム。 パリヴェーナ ガナンティ パリヴェーナ マーカーン サーンダーヤ ヴッタム。 イッティーピ プーリソーピーティ エータ パタメー カスマール イッティ サータンピ アーナーパッティン ナ カローティ、 イダー エーカピ カスマール アーナーパッティン カローティティ? ヴッチャテー – パタマシッハーパダン 「サッカ ホーティ メートゥナン ダンマム パティセーヴィトゥ」ンティ ヴッタッタ メートゥナ ダンマ ヴァーセーナ アーガタン、 ナ チャ メートゥナッサ マートゥガーモー ドゥティヨー ホーティ。 イッティヨー ヒ アンニャマニャッシー ヴァッジャン パティッシャーデンティ、 テネーヴァ ヴェーサリヤー マハー ヴァーネー ドゥアーラン ヴィヴァリタヴァー ニパンネー ビックシュー ム サンバーフラー イッティヨー ヤーヴァダッタム カートヴァー パッカミンスー、 タスマール タッタ 「イッティ サータンピ アーナーパッティン ナ カローティ」ティ ヴッタム。 イダン パナ シッハーパダン ドゥッダッラ ヴァーチャ ヴァーセーナ アーガタン 「アラランチャ コー ホーティ マートゥガーマム ドゥッダッラヒ ヴァーチャーヒ オバーシトゥ」ンティ ヴッタッタ。 ドゥッダッラ ヴァーチャン チャ スットゥヴァー マートゥガーモピ ナ パティッシャーデティ。 テネーヴァ ドゥッダッラ ヴァーチャ シッハーパデー ヤ ター イッティヨー ヒリマナー、 ター ニッカミットヴァー ビックシュー ウッジャーペー スー、 タスマール イダー 「イッティーピ アーナーパッティン カローティ」ティ ヴッタム。 イダー アッパティッチャンナッタ イッティーピ アーナーパッティン カローティ、 タッタ パティッチャンナッタ イッティ サータンピ アーナーパッティン ナ カローティティ チャ ヴァーダンティ。

Kāyasaṃsaggavasena anandho vutto, duṭṭhullavācāvasena abadhiro. Antodvādasahatthe okāseti sotassa rahābhāvo vutto, etena ‘‘sotassa raho dvādasahatthena paricchinditabbo’’ti dasseti. Tasmā dvādasahatthato bahi nisinno anāpattiṃ na karoti satipi cakkhussa rahābhāve sotassa rahasabbhāvato. Imasmiñhi sikkhāpade appaṭicchannattā sotassa rahoyeva adhippeto. Pāḷiyaṃ pana ‘‘cakkhussa raho’’ti atthuddhāravasena vuttaṃ. Kenaci pana ‘‘dvepi rahā idha adhippetā’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi appaṭicchanne okāse cakkhussa raho sambhavati dvādasahatthato bahi dassanavisaye dūratare nisinnassapi daṭṭhuṃ sakkuṇeyyabhāvato. Niddāyantopīti iminā ‘‘nipajjitvā niddāyantopi gahitoyevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. ‘‘Nipajjitvā niddāyantepi satipi cakkhussa rahe abadhirattā sotassa raho natthī’’ti gaṇṭhipadakārānaṃ adhippāyo. Yathā pana nipajjitvā niddāyanto andho viya kiñci na passatīti cakkhussa raho sambhavati, tathā badhiro viya kiñci saddaṃ na suṇātīti sotassa rahopi sambhavatīti sakkā vattuṃ. Aṭṭhakathāyañca ṭhito vā nisinno vāti ettakameva vuttaṃ, paṭhamasikkhāpade viya ‘‘nipajjitvā niddāyantopi anāpattiṃ na karotī’’ti idaṃ pana na vuttaṃ, tasmā vīmaṃsitvā yathā na virujjhati, tathā gahetabbaṃ.

カーヤ サンサッガ ヴァーセーナ アーナンドー ヴッタ、 ドゥッダッラ ヴァーチャ ヴァーセーナ アバディロー。 アンタドゥーヴァーダサ ハッテ オカーセーティ ソータッサ ラホー バーヴォ ヴッタ、 エーテーナ 「ソータッサ ラホー ドゥーヴァーダサ ハッタ エーナ パリッチャンディー タバー」ティ ダッセーティ。 タスマール ドゥーヴァーダサ ハッタトー バヒ ニシンノー アーナーパッティン ナ カローティ サティピ チャックシュッサ ラホー バーヴェ ソータッサ ラホー サッバーヴァートー。 イマスミンヒ シッハーパデー アッパティッチャンナッタ ソータッサ ラホーエヴァ アビペー トー。 パーリヤン パナ 「チャックシュッサ ラホー」ティ アッタ ウッダーラ ヴァーセーナ ヴッタム。 ケンチ パナ 「ドゥーエピ ラホー イダッ アディペー ター」ティ ヴッタム、 タン ナ ガーヘタバーン。 ナ ヒ アッパティッチャンネー オカーセー チャックシュッサ ラホー サンバヴァティ ドゥーヴァーダサ ハッタトー バヒ ダッサーナ ヴィサヤテー ドゥーラターレ ニシンナピ ダッツトゥ サクッネー バヴァートー。 ニダーヤントーピティ イミナー 「ニパッティヴァー ニダーヤントーピ ガーヒトーヨーヴァ」ティ ティースーピ ガンチャ パデーシュ ヴッタム。「ニパッティヴァー ニダーヤントーピ サティピ チャックシュッサ ラヘー アバディラッタ ソータッサ ラホー ナッティ」ティ ガンチャ パダカーラナン アビプラヤーヤ。 ヤーダー パナ ニパッティヴァー ニダーヤントー アンドホー ヴィヤ キンチ ナ パサタティ チャックシュッサ ラホー サンバヴァティ、 タター バディロー ヴィヤ キンチ サッダン ナ スナティティ ソータッサ ラホーピ サンバヴァティティ サッカ ヴァットゥン。 アッタカタヤーン チャ ター トー ヴァー ニシンノー ヴァーティ エッタッカメー ヴッタム、 パタマシッハーパデー ヴィヤ 「ニパッティヴァー ニダーヤントーピ アーナーパッティン ナ カローティ」ティ イダン パナ ナ ヴッタム、 タスマール ヴィーマンシトヴァー ヤター ナ ヴィルジャティ、 タター ガーヘタバーン。

Sotassa rahasseva idhādhippetattā **‘‘badhiro pana cakkhumāpī’’**ti vuttaṃ. Andhassa appaṭicchannampi paṭicchannapakkhaṃ bhajatīti paṭhamasikkhāpadassa visayattā vuttaṃ **‘‘andho vā abadhiropi na karotī’’**ti. Yatheva hi tattha apihitakavāṭassa gabbhassa anto samīpepi ṭhito andho anāpattiṃ na karoti, evamayampīti daṭṭhabbaṃ. Ubhayatthāpīti dvīsupi aniyatesu. Yasmā dvīhi sikkhāpadehi udāyittheraṃ ārabbha visuṃ paññattā kāci āpatti nāma natthi, tasmā tassa tassa sikkhāpadassa ādikammike sandhāya ādikammikānaṃ anāpatti vuttā. Upanandattherādayo hi raho nisajjādīnaṃ ādikammikā. Bhagavatā pana paṭhamaṃ paññattasikkhāpadāniyeva gahetvā upanandavatthusmiṃ aniyatakkamo dassito. Yadi imehi sikkhāpadehi visuṃ paññattā āpatti nāma natthi, atha kasmā bhagavatā aniyatadvayaṃ paññattanti? Evarūpāyapi upāsikāya vuccamāno paṭijānamānoyeva āpattiyā kāretabbo, na appaṭijānamānoti dassentena bhagavatā yāya kāyaci āpattiyā yena kenaci codite paṭiññātakaraṇaṃyeva daḷhaṃ katvā vinayavinicchayalakkhaṇaṃ ṭhapitaṃ. Atha bhikkhunīnaṃ aniyataṃ kasmā na vuttanti? Idameva lakkhaṇaṃ sabbattha anugatanti na vuttaṃ.

「耳が聞こえなくても、目が見える人であっても」という言葉は、その(規定の)秘匿性が強調されているためである。盲目の人が開け放たれた(扉)を覆うように努めるということは、最初の戒律の対象となるため、「盲人であっても、耳が聞こえない人であっても、(そのような行為を)しない」と述べられている。そこでは、戸が閉められた部屋のすぐ近くにいても、盲人には罰がないのと同様に、この場合もそうであると理解すべきである。両方においてもとは、規定されていない二つの場合においてである。なぜなら、二つの戒律によって、ウーダーイ長老をめぐって、それぞれ別々に定められた規定がないため、それぞれの戒律の最初の行為については、規定がないと述べられている。ウパナンダ長老らは、隠れて座ることなどの最初の行為者であった。しかし、世尊は、最初に定められた戒律だけをとらえ、ウパナンダの出来事において、規定のない(行為)が示された。もしこれらの戒律によって、それぞれ別々に規定された罪がないのであれば、なぜ世尊は二つの規定のない(行為)を定められたのか。このような状況であっても、在家信者に言われた場合、認める者には罪が課せられるべきであり、認めない者には課せられないと示すことで、世尊は、どのような罪であっても、誰かに問われた場合、必ず認めることが、 vinaya(戒律)と vinicchaya(裁断)の性質として確立されていると示された。では、なぜ比丘尼には規定がないと定められなかったのか。この性質がすべてに適用されると(言われ)なかったからである。

Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

第二の規定のない戒律の解説が終わる。

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

ここに、サマントパーサーディカー(Samantapāsādikā)という戒律の注釈書のサーラッタディパニー(Sāratthadīpanī)がある。

Aniyatavaṇṇanā niṭṭhitā.

規定のない戒律の解説が終わる。

4. Nissaggiyakaṇḍaṃ

4. ニッサッギヤカンダ(Nissaggiyakaṇḍa)

1. Cīvaravaggo

1. チーワラ・ワッガ(Cīvaravagga)

1. Paṭhamakathinasikkhāpadavaṇṇanā

1. 初めのカティーナ(Kathina)戒律の解説

459. Samitāvināti samitapāpena. Gotamake cetiyeti gotamayakkhassa cetiyaṭṭhāne katavihāro vuccati. Paribhuñjituṃ anuññātaṃ hotīti bhagavatā gahapaticīvare anuññāte bahūni cīvarāni labhitvā bhaṇḍikaṃ katvā sīsepi khandhepi kaṭiyāpi ṭhapetvā āgacchante bhikkhū disvā cīvare sīmaṃ bandhantena ticīvaraṃ paribhogatthāya anuññātaṃ, na pana adhiṭṭhānavasena. Nahāyanti etthāti nahānaṃ, nahānatitthaṃ.

459. サミターヴィナーティ(Samitāvināti)は、サミタパーペーナ(samitapāpena)である。ゴータマカ(Gotamaka)のチェーティヤー(ceti舎)で、ゴータマカ(Gotamayakkha)のチェーティヤー(ceti舎)の場所に建てられた家を指す。(僧院で)使用することが許されているとは、世尊が在家者用の衣を許された時、多くの衣を得て、それらを積み重ね、頭にも肩にも腰にも置いて、やって来る比丘たちを見て、衣の境界を設けたことである。三衣の使用は許されているが、指示を与えることによるものではない。ここで沐浴するとは、沐浴のこと、沐浴場のことである。

460. Eko kira brāhmaṇo cintesi ‘‘buddharatanassa ca saṅgharatanassa ca pūjā paññāyati, kathaṃ nu kho dhammaratanaṃ pūjitaṃ nāma hotī’’ti. So bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchi. Bhagavā āha ‘‘sacepi brāhmaṇa dhammaratanaṃ pūjetukāmo, ekaṃ bahussutaṃ pūjehī’’ti. Bahussutaṃ bhante ācikkhathāti. Bhikkhusaṅghaṃ pucchāti. So bhikkhū upasaṅkamitvā ‘‘bahussutaṃ bhante ācikkhathā’’ti āha. Ānandatthero brāhmaṇāti. Brāhmaṇo theraṃ sahassagghanakena cīvarena pūjesi. Tena vuttaṃ **‘‘paṭilābhavasena uppanna’’**nti. Uppanna-saddo nipphannapariyāyopi hotīti taṃ paṭikkhipanto āha **‘‘no nipphattivasenā’’**ti. Paṭhamameva hi taṃ tantavāyakammena nipphannaṃ.

460. あるバラモンが思索した。「仏宝と僧宝への供養は知られているが、どのようにして法宝への供養がなされるであろうか」と。そこで彼は世尊に近づき、このことを尋ねた。世尊は言われた。「もしバラモンよ、法宝を供養したいのであれば、多くの経典を学んだ者を供養しなさい」。バラモンは言った。「尊師よ、多くの経典を学んだ者とは、どなたのことでしょうか」。比丘僧団に尋ねなさい」。「バラモンよ」と。バラモンは長老に千金相当の衣を供養した。それゆえ、「得たことによって生じた」と述べられている。生じたという言葉は、完成したという意味でも使われるため、それを否定して「完成したことによるものではない」と述べられている。なぜなら、それは織物師の仕事によって、最初に完成していたからである。

Therassa santike upajjhaṃ gāhāpetvā sayaṃ anussāvanakammaṃ karotīti ettha sāriputtattheropi tatheva karotīti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ ekamekena attano pattacīvaraṃ datvā pabbājetvā upajjhaṃ gaṇhāpitāni pañca pañca bhikkhusatāni ahesuṃ. Āyasmantaṃ ānandaṃ ativiya mamāyatīti ānandatthero tāva mamāyatu akhīṇāsavabhāvato, sāriputtatthero kathanti? Na idaṃ mamāyanaṃ gehassitapemavasena, atha kho guṇasambhāvanāvasenāti nāyaṃ doso. Navamaṃ vā divasaṃ dasamaṃ vāti bhummatthe upayogavacanaṃ, navame vā dasame vā divaseti attho. Sace bhaveyyāti sace kassaci evaṃ siyā. Vuttasadisamevāti ettha ‘‘vuttadivasamevā’’tipi paṭhanti. Dhāretunti ettha ‘‘āhā’’ti pāṭhaseso daṭṭhabbo.

長老の元で、ウパッジハ(upajjha)を迎え、自分で読誦の儀式を行うこと。ここではサーリプッタ長老も同様に行うと理解すべきである。このように、一人一人に自分の得た衣を与え、出家させてウパッジハ(upajjha)を迎えさせた五百人の比丘僧がいた。尊者アーナンダに非常に執着するとは、アーナンダ長老は、不浄な状態(akhīṇāsava)であることから、執着してもよい。サーリプッタ長老はどうか。これは執着ではなく、徳を称賛することによるものであるから、これは罪ではない。九日目か十日目かとは、場所を示す言葉であり、九日目か十日目かの意味である。もしあればとは、もし誰かにそのようなことがあれば。述べられている通りとは、ここでは「述べられた日」とも読む。保持するとは、ここでは「与える」という言葉が省略されていると理解すべきである。

462-463. Niṭṭhitacīvarasminti bhummavacanassa lopaṃ katvā niddesoti āha **‘‘niṭṭhite cīvarasmi’’**nti, cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti vuttaṃ hoti. Pāsapaṭṭagaṇṭhikapaṭṭapariyosānaṃ yaṃ kiñci kātabbaṃ, taṃ katvāti yojetabbaṃ. Sūciyā paṭisāmananti idaṃ sūcikammassa sammā pariniṭṭhitabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, sūcikammaniṭṭhānamevettha pamāṇaṃ. Etesampīti vinaṭṭhādiṃ parāmasati.

462-463. 衣が完成したとは、場所の言葉を省略して、指示を与えている。「衣が完成した」と。衣の作成の妨げがなくなった、という意味である。織物の端から端まで、何でもしなければならないことを、それを終えて、と理解すべきである。針で繕うとは、これは針仕事が完全に終わったことを示すために述べられている。針仕事の完了が目安である。これらの(衣)についても、失われたなどを参照する。

Kathine ca ubbhatasminti yaṃ saṅghassa kathinaṃ atthataṃ, tasmiṃ kathine ca ubbhateti attho. Dutiyassa palibodhassa abhāvaṃ dassetīti āvāsapalibodhassa abhāvaṃ dasseti. Ettha ca ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ ubbhatasmiṃ kathine’’ti imehi dvīhi padehi dvinnaṃ palibodhānaṃ abhāvadassanena atthatakathinassa pañcamāsabbhantare yāva cīvarapalibodho āvāsapalibodho ca na upacchijjati, tāva anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ atirekacīvaraṃ dasāhato parampi ṭhapetuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Atthatakathinassa hi yāva kathinassa ubbhārā anāmantacāro asamādānacāro yāvadatthacīvaraṃ gaṇabhojanaṃ yo ca tattha cīvaruppādoti ime pañcānisaṃsā labbhanti. Pakkamanaṃ anto assāti pakkamanantikā. Evaṃ sesāpi veditabbā. Vitthāro panettha āgataṭṭhāneyeva āvi bhavissati.

カティーナ(Kathina)が終えられた時とは、僧侶のためのカティーナ(Kathina)が終えられた、という意味である。二番目の妨げがないことを示しているとは、住居の妨げがないことを示している。ここでは、「衣が完成し、カティーナ(Kathina)が終えられた」という二つの言葉によって、二つの妨げがないことを示すことで、カティーナ(Kathina)の布が掛けられてから五ヶ月以内は、衣の妨げも住居の妨げもなくなると、指示を受けていない、または分類されていない余分な衣を、十日以上置いてもよいことを示している。カティーナ(Kathina)の布が掛けられるまで、住居の妨げがない(状態)での、許可なく歩くこと、集めることなく歩くこと、必要なだけの衣、食事、そしてそこでの衣の発生、これらの五つの利益が得られる。出発するとは、その中にいることである。このように、残りのものも理解すべきである。詳細はここでは、現れた場所で明らかになるであろう。

Khomanti khomasuttehi vāyitaṃ khomapaṭacīvaraṃ, tathā sesāni. Sāṇanti sāṇavākasuttehi katacīvaraṃ. Bhaṅganti khomasuttādīni sabbāni ekaccāni vā missetvā katacīvaraṃ. Bhaṅgampi vākamayamevāti keci. Dukūlaṃ paṭṭuṇṇaṃ somārapaṭaṃ cīnapaṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti imāni pana cha cīvarāni etesaṃyeva anulomānīti visuṃ na vuttāni. Dukūlañhi sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. Paṭṭuṇṇadese sañjātavatthaṃ paṭṭuṇṇaṃ. ‘‘Paṭṭuṇṇakoseyyaviseso’’ti hi abhidhānakose vuttaṃ. Somāradese cīnadese ca jātavatthāni somāracīnapaṭāni. Paṭṭuṇṇādīni tīṇi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhijaṃ ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattacīvaraṃ, taṃ khomādīnaṃ aññataraṃ hotīti tesaṃ eva anulomaṃ. Devatāhi dinnaṃ cīvaraṃ devadinnaṃ, taṃ kapparukkhe nibbattaṃ jāliniyā devakaññāya anuruddhattherassa dinnavatthasadisaṃ, tampi khomādīnaṃyeva anulomaṃ hoti tesu aññatarabhāvato.

ホーマー(khoma)とは、ホーマー(khoma)の糸で織られたホーマー(khoma)の布の衣。同様に、残りのものも。サーナ(sāṇa)とは、サーナ(sāṇa)の麻の糸でできた衣。バンダ(bhaṅga)とは、ホーマー(khoma)の糸など、すべてを混ぜて、または一部を混ぜてできた衣。バンダ(bhaṅga)も麻でできていると、一部の人々は言う。ドゥクula(dukūla)、パットゥンナ(paṭṭuṇṇa)、ソーマーラ(somāra)、チーナ(cīna)、イッディジャ(iddhija)、デーワディンナ(devadinna)とは、これらの六つの衣は、それぞれに対応するものなので、別々に述べられていない。ドゥクula(dukūla)は、麻に対応する、麻の糸でできているからである。パットゥンナ(paṭṭuṇṇa)とは、パットゥンナ(paṭṭuṇṇa)の地域でできたもの。「パットゥンナ(paṭṭuṇṇa)はコーセーヤ(koseyya)の区別である」と、Abhidhānakose( abhidhānakosa)に述べられている。ソーマーラ(somāra)の地域、チーナ(cīna)の地域でできたソーマーラ(somāra)の衣、チーナ(cīna)の衣。パットゥンナ(paṭṭuṇṇa)などは、三つともコーセーヤ(koseyya)に対応する、麻の糸でできているからである。イッディジャ(iddhija)とは、エヒビク(ehibhik)たちに、功徳の力で生まれた衣であり、それはホーマー(khoma)などのいずれかに対応する。デーワディンナ(devadinna)とは、神々が与えた衣であり、それはカッパラ(kapparukka)に生まれた、ジャリーニ(jālini)という神の娘がアヌルッダ長老に与えた衣に似ている。それもホーマー(khoma)などのいずれかに対応する、それらのいずれかに該当するからである。

Majjhimassa purisassa vidatthiṃ sandhāya **‘‘dve vidatthiyo’’**tiādi vuttaṃ. Iminā dīghato vaḍḍhakīhatthappamāṇaṃ vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ vikappanupaganti dasseti. Tathā hi ‘‘sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo, vaḍḍhakīhatthena diyaḍḍho hattho hotī’’ti kuṭikārasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.348-349) vuttaṃ, tasmā sugataṅgulena dvādasaṅgulaṃ vaḍḍhakīhatthena diyaḍḍho hatthoti siddhaṃ. Evañca katvā sugataṅgulena aṭṭhaṅgulaṃ vaḍḍhakīhatthappamāṇanti idaṃ āgatamevāti.

中くらいの人の指の幅を基準にして、「二指の幅」などと述べられている。これにより、長さは木工職人の手の幅ほど、幅はそれの半分の大きさであることが、分類の対象となることを示している。なぜなら、「スガタ(sugatavidatthi)とは、中くらいの人の三指の幅であり、木工職人の手で一・五手である」と、クティカーラ(kuṭikāra)戒律の注釈書(Pārā. aṭṭha. 2.348-349)に述べられている。それゆえ、スガタ(sugata)の指で十二指、木工職人の手で一・五手と決定される。このようにして、スガタ(sugata)の指で八指、木工職人の手の幅ほどである、これはすでに現れている。

Taṃ atikkāmayatoti ettha tanti cīvaraṃ kālaṃ vā parāmasati. Tassa yo aruṇoti tassa cīvaruppādadivasassa yo atikkanto aruṇo. Cīvaruppādadivasena saddhinti cīvaruppādadivasassa atikkantaaruṇena saddhinti attho. Divasasaddena hi taṃdivasanissito aruṇo vutto. Bandhitvāti rajjuādīhi bandhitvā. Veṭhetvāti vatthādīti veṭhetvā.

それを超えるとは、ここでは、衣の期間、または日を指す。その日の夜明けとは、その衣が生まれた日の夜明けのこと。衣が生まれた日を基準として、とは、衣が生まれた日の夜明けが過ぎた、という意味である。日の言葉によって、その日に依存する夜明けが述べられている。結ぶとは、縄などで結ぶこと。包むとは、布などで包むこと。

Vacanīyoti saṅghaṃ apekkhitvā vuttaṃ. Aññathāpi vattabbanti ettha ‘‘yāya kāyaci bhāsāya padapaṭipāṭiyā avatvāpi atthamatte vutte vaṭṭatī’’ti vadanti. Tenāti āpattiṃ paṭiggaṇhantena. Paṭiggāhakena **‘‘passasī’’**ti vutte desakena vattabbavacanaṃ dasseti **‘‘āma passāmī’’**ti. Puna paṭiggāhakena vattabbavacanamāha **‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’**ti. Evaṃ vutte puna desakena vattabbavacanaṃ **‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’**ti. Iminā attano āyatiṃ saṃvare patiṭṭhitabhāvaṃ dasseti. Dvīsu pana sambahulāsu vāti dvīsu sambahulāsu vā āpattīsu purimanayeneva vacanabhedo veditabbo. Ñattiyaṃ āpattiṃ sarati vivaratīti ettha dve āpattiyoti vā sambahulā āpattiyoti vā vattabbanti adhippāyo. Cīvaradānepīti nissaṭṭhacīvarassa dānepi. Vatthuvasenāti cīvaragaṇanāya. Gaṇassa vuttā pāḷiyevettha pāḷīti dvīsu imāhaṃ āyasmantānaṃ nissajjāmīti vacane visesābhāvato vuttaṃ. Evaṃ…pe… vattuṃ vaṭṭatīti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘ito **garukatarānī’’**tiādi. Tattha itoti ito nissaṭṭhacīvaradānato. Ñattikammato ñattidutiyakammaṃ garukataranti āha **‘‘ito garukatarānī’’**ti. Imāhaṃ cīvaranti ettha ‘‘imaṃ cīvara’’ntipi paṭhanti.

言うとは、僧侶団を基準にして言われている。そうでなくても言うとは、ここでは「どのような言葉遣いでも、単語の配列でなくても、意味だけが述べられていればよい」と人々は言う。それによってとは、罪を認めることによって。受け入れる側が「見えますか」と言った場合、説く側に「はい、見えます」という言葉を示す。再び受け入れる側が言うべき言葉を言う。「今後、注意しなさい」。このように言われた場合、再び説く側の言葉は「善く、十分に注意します」である。これにより、自分の将来の注意に対する決意を示す。二つ、または多数の場合とは、二つまたは多数の罪の場合、以前の方法で言葉遣いの違いを理解すべきである。規定で罪を認識し、明らかにするとは、ここでは二つの罪、または多数の罪と言うことを意図している。衣の授与においてもとは、放棄された衣の授与においても。物によってとは、衣の計算において。僧侶団が述べたパーリ(pāli)がここでのパーリ(pāli)であるとは、二つの場合に、「私はこれらの長老たちに譲ります」と言う言葉に違いがないため、述べられている。このように…(省略)…と言うべきである、と述べて、そこに理由を言う。「これより重い」など。そこで、これとは、この放棄された衣の授与より。規定の儀式から、規定の二番目の儀式はより重い、と「これより重い」と述べている。この衣とは、ここでは「この衣」とも読む。

468. Na idha saññā rakkhatīti idaṃ vematikaṃ anatikkantasaññañca sandhāya vuttaṃ. Yopi evaṃsaññī, tassapīti na kevalaṃ atikkante atikkantasaññissa, atha kho vematikassa anatikkantasaññissapīti attho. ‘‘Na idha saññā rakkhatī’’tiādinā vuttamatthaṃ sesattikepi atidisati. Esa nayo sabbatthāti esa nayo avinaṭṭhādīsupīti aññesaṃ cīvaresu upacikādīhi khāyitesu ‘‘mayhampi cīvaraṃ khāyita’’nti evaṃsaññī hotītiādinā yojetabbanti dasseti. Anaṭṭhato aviluttassa visesamāha **‘‘pasayhāvahāravasenā’’**ti. Theyyāvahāravasena gahitañhi naṭṭhanti adhippetaṃ, pasayhāvahāravasena gahitaṃ viluttanti. Anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatīti idaṃ nisīdanasanthataṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ yena hi purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ anādiyitvā aññaṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kataṃ, tassa taṃ nissaggiyaṃ hoti. Tasmā ‘‘anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatī’’ti idaṃ parassa nissaggiyaṃ aparassa paribhuñjituṃ vaṭṭatīti imamatthaṃ sādheti. Paribhogaṃ sandhāya vuttanti anatikkante atikkantasaññissa vematikassa ca paribhuñjantasseva dukkaṭaṃ, na pana aparibhuñjitvā ṭhapentassāti adhippāyo.

468. ここでは、認識は保たれないとは、これは、境界が曖昧な場合で、認識が超えられていない場合を基準にして述べられている。彼も同様に認識している、とは、超えられた場合だけでなく、境界が曖昧で認識が超えられていない場合も同様である、という意味である。「ここでは、認識は保たれない」などと述べられた意味は、残りの三つの場合にも適用される。これはすべての場合に当てはまる、とは、これは失われたものではない場合にも当てはまる、と、他の衣に虫などが食った場合、「私の衣も虫に食われた」と認識した場合など、と理解すべきことを示している。失われていないことと、損なわれていないことの違いは、「強制的な行為の性質によって」と述べられている。盗みの行為の性質によって取られたものは、失われたと意図されており、強制的な行為の性質によって取られたものは、損なわれたと意図されている。罪がないとは、他によって作られたものを、受け取って使用すること。これは座具を基準にして述べられている。何であれ、以前の座具の端から、スガタ(sugatavidatthi)の幅を考慮せず、別の新しい座具を作った場合、それは放棄されるべきである。それゆえ、「罪がないとは、他によって作られたものを、受け取って使用すること」と述べられており、これは他者が放棄したものを、他者が使用してもよい、というこの意味を証明している。使用を基準にして述べられているとは、超えられていない場合、超えられたと認識した場合、境界が曖昧な場合に使用している場合のみ、罪(dukkaṭa)があるということであり、使用せずに置いておく場合には罪はない、という意味である。

469. Ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātuṃ. Na vikappetunti nāmaṃ vatvā na vikappetuṃ. Esa nayo sabbattha. Tasmā ticīvarādīni adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’ntiādinā tassa tassa cīvarassa nāmaṃ aggahetvāva ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vikappetabbaṃ. Ticīvaraṃ vā hotu aññaṃ vā, yadi taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappeti, avikappitaṃ hoti, atirekacīvaraṭṭhāneyeva tiṭṭhati. Tato paraṃ vikappetunti ‘‘catumāsato paraṃ vikappetvā paribhuñjituṃ anuññāta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘tato paraṃ vikappetvā yāva āgāmisaṃvacchare vassānaṃ cātumāsaṃ, tāva ṭhapetuṃ anuññāta’’ntipi vadanti. ‘‘Tato paraṃ vikappetuṃ anujānāmīti ettāvatā vassikasāṭikaṃ kaṇḍuppaṭicchādiñca taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappetuṃ anuññātanti evamattho na gahetabbo tato paraṃ vassikasāṭikādināmasseva abhāvato. Tasmā tato paraṃ vikappentenapi nāmaṃ gahetvā na vikappetabbaṃ. Ubhinnampi tato paraṃ vikappetvā paribhogassa anuññātattā tathā vikappitaṃ aññanāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabba’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

469. 三衣を指示するとは、名前を言って指示すること。分類しないとは、名前を言って分類しないこと。これはすべての場合に当てはまる。それゆえ、三衣などを指示する者は、「このサンガーティ(saṅghāṭi)を指示する」などと名前を言って指示しなければならない。分類する者は、しかし、「このサンガーティ(saṅghāṭi)」などと、それぞれの衣の名前を言わずに、「この衣をあなたに分類します」と分類しなければならない。三衣であっても、そうでなくても、もしそれが名前を言って分類されれば、分類されていないことになり、余分な衣の場所にとどまる。それから分類するとは、「四ヶ月後から分類して使用することが許されている」と、三つの章の箇所で述べられている。一部の人々はしかし、「それから分類して、来年の夏まで四ヶ月間、置くことが許されている」とも言う。「それから分類することが許されている」とは、「夏用の衣や、かゆみ止めの上着なども、それぞれの名前を言って分類することが許されている」という意味ではない。なぜなら、それ以降は夏用の衣などの名前さえなくなるからである。それゆえ、それ以降分類する場合でも、名前を言って分類してはならない。両方とも、それ以降分類して使用することが許されているため、そのように分類されたものを、別の名前で指示して使用しなければならない、と三つの章の箇所で述べられている。

Paccuddharāmīti ṭhapemi, pariccajāmīti vā attho. Imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmīti ettha ‘‘imaṃ cīvaraṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmīti evampi vattuṃ vaṭṭatī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ, tampi ‘‘imaṃ cīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhāmī’’ti iminā sameti. Kāyavikāraṃ karontenāti hatthena cīvaraṃ parāmasantena vā cālentena vā. Duvidhanti sammukhaparammukhabhedesu duvidhaṃ. Hatthapāseti idaṃ dvādasahatthaṃ sandhāya vuttaṃ, tasmā dvādasahatthabbhantare ṭhitaṃ ‘‘ima’’nti vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Tato paraṃ ‘‘eta’’nti vatvā adhiṭṭhātabbanti keci vadanti. Gaṇṭhipadesu panettha na kiñci vuttaṃ. Pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca sabbattha ‘‘hatthapāso’’ti aḍḍhateyyahattho vuccati, tasmā idha visesavikappanāya kāraṇaṃ gavesitabbaṃ. Sāmantavihāro nāma yattha tadaheva gantvā nivattituṃ sakkā. ‘‘Sāmantavihāre’’ti idaṃ desanāsīsamattaṃ, tasmā ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabbanti vadanti. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvāti ca idaṃ ṭhapitaṭṭhānasallakkhaṇaṃ anucchavikanti katvā vuttaṃ, cīvarasallakkhaṇamevettha pamāṇaṃ.

「取り戻す」とは、置くこと、あるいは「放棄する」という意味である。この袈裟を「まとう」という言葉について、「この衣を袈裟としてまとう」とも言うのが適切であると『犍陀箇所』に述べられているが、それも「この衣を、装具としての布としてまとう」という意味で、これと等しい。身体の動きをすることによって、とは、衣を触ったり揺らしたりすることである。「二種類」とは、面前と背後の区別における二種類のことである。「手の長さ」とは、十二手の長さを指して言われたものである。したがって、十二手の範囲内にあるものを「これ」と言ってまとうべきである。それ以降は「あれ」と言ってまとうべきだと、ある人々は言う。『犍陀箇所』にはこのことについて何も述べられていない。パーリ語の註釈書や本文では、常に「手の長さ」とは、十八手の長さを意味するとされている。したがって、ここで特別な区別をするための理由を探求する必要がある。「辺り近辺に留まる」とは、その場に行って引き返すことができる場所のことである。「辺り近辺に留まる」というのは、説法の開始点に過ぎない。したがって、置かれた場所を考慮して、遠くに置いたものもまとうべきだと人々は言う。置かれた場所を考慮する、というのは、置かれた場所を考慮することが適切であるとされた上で言われたものである。衣の考慮がここでは基準である。

Adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehīti parikkhāracoḷanāmena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi. Adhiṭṭhānato pubbe saṅghāṭiādivohārassa abhāvato ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti parikkhāracoḷassa visuṃ paccuddhāravidhiṃ dasseti. Parikkhāracoḷanāmena pana adhiṭṭhitattā ‘‘imaṃ parikkhāracoḷaṃ paccuddharāmī’’ti vuttepi nevatthi dosoti viññāyati. Paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbānīti idañca saṅghāṭiādicīvaranāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukāmaṃ sandhāya vuttaṃ. Parikkhāracoḷanāmeneva adhiṭṭhahitvā paribhuñjantassa pana pubbekataadhiṭṭhānameva adhiṭṭhānaṃ. Adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti iminā kappabindudānakiccampi natthīti dasseti. Muṭṭhipañcakāditicīvarappamāṇayuttaṃ sandhāya **‘‘ticīvaraṃ panā’’**tiādi vuttaṃ. Parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātunti parikkhāracoḷaṃ katvā adhiṭṭhātuṃ. Baddhasīmāyaṃ avippavāsasīmāsammutisabbhāvato cīvaravippavāsepi nevatthi dosoti na tattha dupparihāratāti āha **‘‘abaddhasīmāyaṃ dupparihāra’’**nti.

「まとうて置いたもの」とは、「装具としての布」という名前でまとうて置いたものである。まとう前に袈裟という言葉がなかったため、「これを取り戻す」というのは、装具としての布を個別に取り戻す方法を示している。しかし、「装具としての布」という名前でまとうたので、「これ装具としての布を取り戻す」と言っても、何ら問題はないと理解される。「取り戻してから再びまとうべきもの」とは、袈裟などの衣という名前でまとうて、使用したいと思っていることを指して言われたものである。しかし、「装具としての布」という名前でまとうて使用している者にとっては、以前にしたまとうたことが、すでにまとうたことになる。まとうという行為は不要である、ということを、これによって(まとうという行為は不要であると)示している。「一掴みの五つ」などの三衣の規定量を指して、「三衣は…」などと述べられている。「装具としての布をまとう」とは、装具としての布としてまとうことである。境界線が定められた場所では、離れていないという合意があるため、衣を離しても問題はなく、したがって、そこでは守りにくい、ということはない、と「境界線のない場所では守りにくい」と言っている。

Anatirittappamāṇāti sugatavidatthiyā dīghaso cha vidatthiyo tiriyaṃ aḍḍhateyyavidatthiñca anatikkantappamāṇāti attho. Nanu ca vassikasāṭikā vassānātikkamena, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamena adhiṭṭhānaṃ vijahati. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenapi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamenapi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti vuttaṃ. Tasmā ‘‘tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā’’ti kasmā vuttaṃ. Sati hi adhiṭṭhāne paccuddhāro yuttoti? Ettha tāva tīsupi gaṇṭhipadesu idaṃ vuttaṃ ‘‘paccuddharitvāti idaṃ paccuddharaṇaṃ sandhāya na vuttaṃ, paccuddharitvāti pana vassikasāṭikabhāvato apanetvāti evamattho gahetabbo. Tasmā hemantassa paṭhamadivasato paṭṭhāya antodasāhe vassikasāṭikabhāvato apanetvā vikappetabbāti imamatthaṃ dassetuṃ ‘tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā’ti vutta’’nti.

「過度に大きくない」とは、仏陀の腕の長さで六腕の長さを超えず、横に十八腕の長さを超えない、という意味である。しかし、雨衣は雨季を過ぎると、疥癬やその他の病気が治っても、まとうことはなくなる。それゆえ、『緒論』の註釈書(『羯磨経』の註釈書の解説)には、「雨衣は雨季を過ぎても、疥癬などの病気が治っても、まとうことはなくなる」と述べられている。それゆえ、「それ以降は取り戻してから、区別してまとうことができる」と、なぜ言われたのであろうか。まとうことがあれば、取り戻してから区別してまとうことが適切なのであろうか。ここではまず、三つの『犍陀箇所』において、このことが述べられている。「取り戻してから」とは、この取り戻すことを指して言われたのではない。「取り戻してから」とは、雨衣でなくなることから取り除いて、という意味である。したがって、冬の初日から、昼間でも雨衣でなくなることから取り除いて、区別してまとうことができる、というこの意味を示すために、「それ以降は取り戻してから、区別してまとうことができる」と言われたのである。

Keci pana ‘‘yathā kathinamāsabbhantare uppannacīvaraṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti, evamayaṃ vassikasāṭikāpi vassānamāsātikkame nissaggiyā hoti, tasmā kattikapuṇṇamadivase paccuddharitvā tato paraṃ hemantassa paṭhamadivase vikappetabbāti evamattho gahetabbo. Paccuddharitvā tato paraṃ vikappetabbāti padayojanā veditabbā’’ti ca vadanti, taṃ na yuttaṃ. Kathinamāse uppannañhi cīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne ṭhitattā avasānadivase anadhiṭṭhitaṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti. Ayaṃ pana vassikasāṭikā adhiṭṭhahitvā ṭhapitattā na tena sadisāti vassānātikkame kathaṃ nissaggiyā hoti. Anadhiṭṭhitaavikappitameva hi taṃtaṃkālātikkame nissaggiyaṃ hoti, tasmā hemantepi vassikasāṭikā dasāhaṃ parihāraṃ labhatiyeva. Evaṃ kaṇḍuppaṭicchādipi ābādhavūpasamena adhiṭṭhānaṃ vijahati, tasmā tato paraṃ dasāhaṃ parihāraṃ labhati, dasāhaṃ pana anatikkamitvā vikappetabbāti.

しかし、ある人々は、「羯磨月(雨季の最後の月)の期間中にできた衣は、羯磨月を過ぎると捨てるべきものとなるように、この雨衣も雨季を過ぎると捨てるべきものとなる。したがって、十月(旧暦)の満月の日(霜降の日)に取り戻してから、それ以降、冬の初日に区別してまとうことができる、と理解すべきである。『取り戻してから、それ以降、区別してまとうことができる』という言葉の組み合わせを理解すべきである」と言う。しかし、それは適切ではない。羯磨月中にできた衣は、余分な衣という立場にあるため、期日の終わりにまとうていなかった場合、羯磨月を過ぎると捨てるべきものとなる。しかし、この雨衣は、まとうて置かれたので、それとは異なり、雨季を過ぎると、なぜ捨てるべきものとなるのであろうか。まとうておらず、区別してまとうてもいないものだけが、その時期を過ぎると捨てるべきものとなる。したがって、冬でも雨衣は十日間の猶予を得ることができる。このように、疥癬やその他の病気も、病気が治ることで、まとうことがなくなる。したがって、それ以降十日間の猶予を得るが、十日間を過ぎないうちに区別してまとうべきである。

Keci pana ‘‘adhiṭṭhānabhedalakkhaṇe avuttattā vassikasāṭikā vassānamāsātikkamepi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhe vūpasantepi adhiṭṭhānaṃ na vijahati, tasmā ‘tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā’ti idaṃ vutta’’nti vadanti, taṃ mātikāṭṭhakathāya na sameti, samantapāsādikāya pana sameti. Tathā hi ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenapi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamenapi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti idaṃ samantapāsādikāyaṃ natthi, parivāraṭṭhakathāyañca ‘‘atthāpatti hemante āpajjati, no gimhe’’ti ettha idaṃ vuttaṃ ‘‘kattikapuṇṇamāsiyā pacchime pāṭipadadivase vikappetvā ṭhapitaṃ vassikasāṭikaṃ nivāsento hemante āpajjati. Kurundiyaṃ pana ‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’ti vuttaṃ, tampi suvuttaṃ. Cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetunti hi vutta’’nti (pari. aṭṭha. 323).

しかし、ある人々は、「まとうことの区別の基準について述べられていないため、雨衣は雨季を過ぎても、疥癬などの病気が治っても、まとうことはなくなることはない。したがって、『それ以降は取り戻してから、区別してまとうことができる』と言われたのである」と言う。しかし、それは『緒論』の註釈書とは一致せず、『サマーンタパーサーディカー』(『摩訶僧祇律』の註釈書)とは一致する。なぜなら、『サマーンタパーサーディカー』には、「雨衣は雨季を過ぎても、疥癬などの病気が治っても、まとうことはなくなる」とは書かれていない。『パリヴァーラ』の註釈書(323ページ)には、「冬に問題が生じるが、夏には問題が生じない」という箇所で、次のように述べられている。「十月(旧暦)の満月の翌日の初日に区別して置いた雨衣を着ると、冬に問題が生じる。しかし、クルンディヤ(註釈書)では、『十月(旧暦)の満月の日に取り戻さないで、冬に問題が生じる』と述べられており、それもよく述べられている。四ヶ月間まとうことができ、それ以降は区別してまとうことができる、と述べられているのである。」

Tattha mahāaṭṭhakathāyaṃ nivāsanapaccayā dukkaṭaṃ vuttaṃ, kurundaṭṭhakathāyaṃ pana apaccuddhārapaccayā. Tasmā kurundiyaṃ vuttanayeneva vassikasāṭikā vassānamāsātikkamepi adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti paññāyati. Kurundiyañhi ‘‘vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti vacanato yadi kattikapuṇṇamāyaṃ na paccuddhareyya, avijahitādhiṭṭhānā vassikasāṭikā hemantaṃ sampattā vikappanakkhette adhiṭṭhānasabbhāvato dukkaṭaṃ janeti, tasmā kattikapuṇṇamāyaṃ eva paccuddharitvā hemante vikappetabbāti iminā adhippāyena ‘‘kattikapuṇṇamadivase apaccuddharitvā hemante āpajjatī’’ti vuttaṃ, tasmā vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.

そこでは、『摩訶大註釈書』では、着るという理由で問題が生じると述べられているが、『クルンダ註釈書』では、取り戻さないという理由で問題が生じると述べられている。したがって、『クルンディヤ』で述べられている通り、雨衣は雨季を過ぎても、まとうことはなくなることはない、と理解される。『クルンディヤ』には、「雨季は四ヶ月間まとうことができ、それ以降は区別してまとうことができる」と述べられている。もし十月(旧暦)の満月の日に取り戻さなかった場合、まとうことがなくなることはない雨衣は、冬に達したときに、区別してまとうことができる期間であるにもかかわらず、まとうことがあるために問題が生じる。したがって、十月(旧暦)の満月の日に取り戻してから、冬に区別してまとうべきである、というこの意図で、「十月(旧暦)の満月の日に取り戻さないで、冬に問題が生じる」と述べられている。したがって、吟味して、より適切なものを選ぶべきである。

Nahānatthāya anuññātattā **‘‘vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ. Dve pana na vaṭṭantīti dvinnaṃ adhiṭṭhānābhāvato vuttaṃ. ‘‘Sace vassāne aparā vassikasāṭikā uppannā hoti, purimavassikasāṭikaṃ paccuddharitvā vikappetvā ca adhiṭṭhātabbā’’ti vadanti. Pamāṇayuttanti dīghaso sugatavidatthiyā dve vidatthiyo, vitthārato diyaḍḍhā, dasā vidatthīti iminā pamāṇena yuttaṃ. Pamāṇikāti sugatavidatthiyā dīghaso catasso vidatthiyo, tiriyaṃ dve vidatthiyoti evaṃ vuttappamāṇayuttā. Paccuddharitvā vikappetabbāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. ‘‘Sakiṃ adhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhitameva hoti, puna na paccuddharīyati kālaparicchedābhāvato’’ti vadanti. Apare pana ‘‘ekavacanenapi vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘sakiṃ adhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhitamevā’ti vutta’’nti vadanti. Ubhayatthāpi assa vacanassa idha vacane apubbaṃ payojanaṃ na dissati, teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ imasmiṃ ṭhāne ‘‘sakiṃ adhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhitameva hotī’’ti idaṃ padaṃ na vuttaṃ.

沐浴のために許されているので、「色の違いがあるだけでも、これも適切である」と述べられている。しかし、二つは適切ではない、というのは、二つのまとうことがないためである。「もし雨季に別の雨衣ができた場合、前の雨衣を取り戻してから区別してまとうべきである」と人々は言う。規定の量とは、仏陀の腕の長さで二腕、幅は一点五腕、十腕という量で適切である。「規定の量」とは、仏陀の腕の長さで四腕、横に二腕、というように述べられた量で適切である。「取り戻してから区別してまとうべきである」とは、ここで述べるべきことは、すでに述べられている。「一度まとうたものは、期間の区別がないため、再び取り戻すことはない」と言う。しかし、別の(人々は)、「一度でも適切である、ということを示すために、『一度まとうたものは、まとうたままになっている』と言われたのである」と言う。どちらの場合でも、この言葉には、ここでは前例のない目的があるようには見えない。それゆえ、『緒論』の註釈書では、この箇所で「一度まとうたものは、まとうたままになっている」という言葉は述べられていない。

‘‘Attano santakabhāvato mocetvā ṭhapitaṃ sandhāya mahāpaccariyaṃ anāpatti vuttā’’ti vadanti. Iminā bhesajjaṃ cetāpessāmi, idaṃ mātuyā dassāmīti ṭhapentena adhiṭṭhātabbaṃ, idaṃ bhesajjassa, idaṃ mātuyāti vissajjetvā sakasantakabhāvato mocite adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti adhippāyo. Senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇeti ettha ‘‘anivāsetvā apārupitvā ca kevalaṃ mañcapīṭhesuyeva attharitvā paribhuñjiyamānaṃ paccattharaṇaṃ attano santakampi anadhiṭṭhātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Heṭṭhā pana ‘‘paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbamevā’’ti avisesena vuttattā attano santakaṃ adhiṭṭhātabbamevāti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.

「自分の所有物から解放して置いたことを指して、大きな過失がないと述べられている」と言う。これは、「薬を(人にあげるために)送ろう、これを母に与えよう」と置く場合、まとうべきである。これは薬のため、これは母のため、と分けて、自分の所有物から解放された場合、まとうという行為は不要である、という意味である。「座具や寝具の道具のために与えられた敷物」とは、「敷かずに、覆わずに、ただ座具や寝具の上に敷いて使用されている敷物は、自分の所有物であっても、まとう必要はない」と言う。しかし、以前、「敷物もまとうべきである」と無条件に述べられているため、自分の所有物もまとうべきである、というのが私たちの考えであるが、吟味して理解すべきである。

‘‘Hīnāyāvattanenāti sikkhaṃ appaccakkhāya gihibhāvūpagamanenā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ, taṃ yuttaṃ aññassa dāne viya cīvare nirālayabhāveneva pariccattattā. Keci pana ‘‘hīnāyāvattanenāti bhikkhuniyā gihibhāvūpagamanenā’’ti evamatthaṃ gahetvā ‘‘bhikkhu pana vibbhamantopi yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, tāva bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ ‘‘bhikkhuniyā hīnāyāvattanenā’’ti visesetvā avuttattā. Bhikkhuniyā hi gihibhāvūpagamane adhiṭṭhānavijahanaṃ visuṃ vattabbaṃ natthi tassā vibbhamaneneva assamaṇībhāvato. Sikkhāpaccakkhānenāti pana idaṃ sace bhikkhuliṅge ṭhitova sikkhaṃ paccakkhāti, tassa kāyalaggampi cīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Kaniṭṭhaṅgulinakhavasenāti heṭṭhimaparicchedaṃ dasseti. Pamāṇacīvarassāti pacchimappamāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Dve cīvarāni pārupantassāti antaragharappavesanatthāya suppaṭicchannasikkhāpade vuttanayena saṅghāṭiṃ uttarāsaṅgañca ekato katvā pārupantassa. Saṅgharitaṭṭhāneti dvīsupi antesu saṅgharitaṭṭhāne. Esa nayoti iminā pamāṇayuttesu yattha katthaci chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahati, mahantesu pana tato parena chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti ayamattho dassito. Sabbesūti ticīvarādibhedesu sabbacīvaresu.

「低い方へ戻ること」とは、戒律を放棄して、俗人に戻ることである、と三つの『犍陀箇所』すべてに述べられており、それは適切である。他の人に与える場合のように、衣を執着なく放棄することである。しかし、ある人々は、「低い方へ戻ること」とは、比丘尼が俗人に戻ることである、という意味で理解し、「比丘は、たとえ道を踏み外しても、戒律を放棄しない限り、比丘のままであるため、まとうことはなくなることはない」と言う。しかし、それは理解すべきではない。「比丘尼が低い方へ戻ること」と特別に述べられていないためである。比丘尼が俗人に戻る場合、まとうことがなくなることは、個別に述べる必要はない。なぜなら、道を踏み外すこと自体で、非聖者となるからである。戒律を放棄すること、とは、もし比丘の姿のままで戒律を放棄した場合、、その身体についている衣でさえ、まとうことがなくなることを示すために述べられている。「小指の爪の基準」とは、下限の基準を示している。「規定の衣」とは、最後の規定量を指して言われたものである。「二つの衣を着る者」とは、家の中に入るために、よく覆うべき戒律で述べられている通り、袈裟と上衣を合わせて着る者である。「袈裟をまとった場所」とは、両方の端の袈裟をまとった場所である。「この方法」とは、規定量のものであれば、どこかに穴が開いても、まとうことはなくなる。しかし、大きいものであれば、それ以降の穴では、まとうことはなくなる、というこの意味が示されている。「すべて」とは、三衣などの区別において、すべての衣のことである。

Aññaṃ pacchimappamāṇaṃ nāma natthīti sutte āgataṃ natthīti adhippāyo. Idāni tameva vibhāvetuṃ **‘‘yañhī’’**tiādi vuttaṃ. ‘‘Taṃ atikkamayato chedanakaṃ pācittiya’’nti vuttattā āha **‘‘tato uttari paṭisiddhattā’’**ti. Taṃ na sametīti parikkhāracoḷassa vikappanupagapacchimaṃ pacchimappamāṇanti gahetvā itaresaṃ ticīvarādīnaṃ muṭṭhipañcakādibhedaṃ pacchimappamāṇaṃ sandhāya ‘‘esa nayo’’tiādivacanaṃ na sameti tādisassa pacchimappamāṇassa sutte abhāvatoti adhippāyo. Andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttavacanaṃ na sametīti imināva paṭikkhepena vikappanupagapacchimassa anto yattha katthaci chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti ayampi nayo paṭikkhittoyevāti daṭṭhabbaṃ. Ticīvarañhi ṭhapetvā sesacīvaresu chiddena adhiṭṭhānavijahanaṃ nāma natthi, tasmā adhiṭṭhahitvā ṭhapitesu sesacīvaresu vikappanupagapacchimaṃ appahontaṃ katvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinnesupi adhiṭṭhānavijahanaṃ natthi. Sace pana adhiṭṭhānato pubbeyeva tādisaṃ hoti, acīvarattā adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Khuddakaṃ cīvaranti muṭṭhipañcakādibhedappamāṇato anūnameva khuddakacīvaraṃ. Mahantaṃ vā khuddakaṃ karotīti ettha tiṇṇaṃ cīvarānaṃ catūsu passesu yasmiṃ padese chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ na vijahati, tasmiṃ padese samantato chinditvā khuddakaṃ karontassa adhiṭṭhānaṃ na vijahatīti adhippāyo.

「別の最後の規定量はない」とは、経典に述べられているという意味である。今、それを詳しく説明するために、「なぜなら…」などと述べられている。「それを過ぎると、破れたものとして、罪過となる」と述べられているので、「それ以降は、禁じられている」と言う。それは適切ではない、というのは、装具としての布の、区別してまとうことのできる最後の規定量、と理解して、他の三衣などの、一掴みの五つなどの最後の規定量について、「この方法」という言葉は適切ではない。なぜなら、そのような最後の規定量は経典にはない、という意味である。「アンドハカ註釈書」で述べられている言葉は適切ではない、とこれを否定することによって、区別してまとうことのできる最後の規定量の、どこかに穴が開いても、まとうことがなくなる、というこの方法も否定されている、と理解すべきである。三衣を除いた他の衣では、穴が開いても、まとうことがなくなるということはない。したがって、まとうて置かれた他の衣では、区別してまとうことのできる最後の規定量を、無効なものとして、切り刻んだとしても、まとうことがなくなるということはない。もし、まとうことよりも前に、そのような状態であった場合、衣ではないため、まとうという行為は不要である。小さな衣とは、一掴みの五つなどの規定量よりも少ない小さな衣のことである。「大きくする」とは、ここで、三つの衣の四つの箇所のうち、どこかに穴が開いても、まとうことがなくなる場所で、その場所の周りを切って、小さくする者の、まとうことはなくなる、という意味である。

Sammukhāvikappanā parammukhāvikappanāti ettha sammukhena vikappanā parammukhena vikappanāti evamattho gahetabbo. Sannihitāsannihitabhāvanti āsannadūrabhāvaṃ. Āsannadūrabhāvo ca adhiṭṭhāne vuttanayeneva veditabbo. Paribhogādayopi vaṭṭantīti ettha adhiṭṭhānassapi antogadhattā sace saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitukāmo hoti, adhiṭṭhānaṃ kātabbaṃ. No ce, na kātabbaṃ, vikappanameva pamāṇaṃ, tasmā atirekacīvaraṃ nāma na hoti. Mittoti daḷhamitto. Sandiṭṭhoti diṭṭhamitto nātidaḷhamitto. Vikappitavikappanā nāmesā vaṭṭatīti adhiṭṭhitaadhiṭṭhānaṃ viyāti adhippāyo avisesena vuttavacananti ticīvarādiṃ adhiṭṭheti, vassikasāṭikaṃ kaṇḍuppaṭicchādiñca vikappetīti avatvā sabbacīvarānaṃ avisesena vikappetīti vuttavacanaṃ. Ticīvarasaṅkhepenāti ticīvaranīhārena, saṅghāṭiādiadhiṭṭhānavasenāti vuttaṃ hoti.

「面前での布施の規定、面前でない布施の規定」とは、ここで面前での布施、面前でない布施というように理解すべきである。現在にあるかないかということは、近いか遠いかということである。近いか遠いかということは、付加の規定において述べた通りに理解すべきである。所有物などが有効であることについても、「付加の規定に含まれるため、僧伽師(そうがし)などの名前で付加して使用したい場合は、付加をしなければならない。そうでない場合は、しなくてもよい。規定のみが基準であり、したがって余剰の衣はない。親友とは、堅固な親友である。見聞した親友とは、見た親友であり、それほど堅固でない親友である。規定された規定とは、付加された付加と同じように、区別なく言われることを意味する。三衣(さんね)などを付加すると言わずに、すべての衣に区別なく規定すると言われるのである。三衣を簡略化して言うとは、三衣の趣向であり、僧伽師などの付加の趣向であると述べられているのである。

Tuyhaṃ demītiādīsu ‘‘tasmiṃ kāle na gaṇhitukāmopi sace na paṭikkhipati, puna gaṇhitukāmatāya sati gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Itthannāmassāti parammukhe ṭhitaṃ sandhāya vadati. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ suggahitañcāti ettha ‘‘yathā parato ‘tava santakaṃ karohī’ti vutte duddinnampi ‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’ti vacanena ‘suggahitaṃ hotī’ti vuttaṃ, evamidhāpi ‘tuyhaṃ gaṇhāhī’ti vutte sudinnattā ‘mayhaṃ gaṇhāmī’ti avuttepi ‘sudinnamevā’’’ti vadanti. ‘‘Gaṇhāhīti ca āṇattiyā gahaṇassa tappaṭibaddhatākaraṇavasena pavattattā tadā gaṇhāmīti citte anuppādite pacchā gahetuṃ na labhatī’’ti vadanti.

「あなたにあげます」などについては、「その時受け取るつもりがなくても、もし断らなければ、再び受け取るつもりができるため、受け取ってよい」と言う。この人の名前とは、面前でないところにいることを指して言う。「あなた、受け取りなさい」と言われた時に、「私が受け取ります」と言う。「よく与えられ、よく受け取られた」という文において、「他者から『あなたのものにしなさい』と言われたときに、よく与えられたものであっても、『良いことです、尊者、私が受け取ります』という言葉で、『よく受け取られた』と述べられている。この場合も、『あなた、受け取りなさい』と言われたときに、よく与えられたものであるため、『私が受け取ります』と言わなくても、『よく与えられたもの』であると述べている。また、「受け取りなさい」という指示によって、受け取ることを妨げられることがなくなったために、「その時受け取ります」と心に思わなかったとしても、後で受け取ることはできない、と言う。

Taṃ na yujjatīti vinayakammassa karaṇavasena gahetvā dinnattā vuttaṃ. Sace pana paro saccatoyeva vissāsaṃ gaṇhāti, puna kenaci kāraṇena tena dinnaṃ tassa na vaṭṭatīti natthi. Nissaggiyaṃ pana cīvaraṃ jānitvā vā ajānitvā vā gaṇhantaṃ ‘‘mā gaṇhāhī’’ti nivāraṇatthaṃ vuttaṃ. Kāyavācāhi kattabbaadhiṭṭhānavikappanānaṃ akatattā hotīti āha **‘‘kāyavācāto samuṭṭhātī’’**ti. Cīvarassa attano santakatā, jātippamāṇayuttatā, chinnapalibodhabhāvo, atirekacīvaratā, dasāhātikkamoti imānettha pañca aṅgāni.

それは適切ではない。戒律の行為の遂行のために受け取って与えられたからである、と述べられている。もし他者が真に信頼を受け取るならば、再び何らかの理由で彼に与えられたものは、適切ではない、ということはない。それゆえ、捨てるべき衣は、知っていても知らなくても受け取る者を、「受け取るな」と戒めるために述べられている。身と口による付加および規定がなされなかったからである、と述べている。「身と口から生じる」と。衣が自分のものであること、その質と量、妨げがなくなったこと、余剰の衣であること、十日を過ぎたこと。これら五つの要因である。

Paṭhamakathinasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

最初のカティーナ(雨期明けの衣の施与)の戒律の解説が終わる。

2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā

2. ウドゥシータ(雨期中の衣の規定)の戒律の解説

471-473. Dutiye athānandatthero kathaṃ okāsaṃ paṭilabhati, kiṃ karonto ca āhiṇḍatīti āha **‘‘thero kirā’’**tiādi. Avippavāseti nimittatthe bhummaṃ, avippavāsatthanti attho, vippavāsapaccayā yā āpatti, tadabhāvatthanti vuttaṃ hoti.

471-473. 第二の教えにおいて、アナンダ長老はどのように機会を得、何をして歩いていたのか、と述べている。「長老は、〜」という言葉から始まる。離れない、ということは、その場所を意味する。離れないための理由である、と解釈される。離れることの原因となる罪はなく、そのないことのためである、と述べられている。

475-476. Evaṃ chinnapalibodhoti evaṃ imehi cīvaraniṭṭhānakathinubbhārehi chinnapalibodho. Adhiṭṭhitesūti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitesu. Ticīvarena vippavuttho hotīti ‘‘rukkho chinno, paṭo daḍḍho’’tiādīsu viya avayavepi samudāyavohāro labbhatīti vuttaṃ.

475-476. そのように妨げがなくなった、ということは、このように衣の完成、カティーナの功徳によって妨げがなくなった。付加されたものにおいて、ということは、三衣などの付加の規定に従って付加されたものにおいて。三衣によって離れている、ということは、「木が切られた、布が燃えた」などのように、部分においても全体として扱われる、と述べられている。

477-478. Parikhāya vā parikkhittoti iminā ca samantā nadītaḷākādiudakena parikkhittopi parikkhittoyevāti dasseti. Ettāvatāti ‘‘parikkhitto’’ti iminā vacanena. Ākāse aruṇaṃ uṭṭhāpetīti gharassa upari ākāse aḍḍhateyyaratanappamāṇaṃ atikkamitvā aruṇaṃ uṭṭhāpeti. Gharaṃ nivesanudositādilakkhaṇameva, na pana pāṭiyekkaṃ gharaṃ nāma atthīti āha **‘‘ettha cā’’**tiādi.

囲まれた、または囲まれた、という言葉で、周囲の川や池などの水で囲まれていても、囲まれたものと同じである、と示している。これだけ、ということは、「囲まれた」という言葉で。空に太陽が昇る、ということは、家の上の空で、約八由旬(ゆじゅん)を過ぎて太陽が昇る。家とは、住居や庭などの性質であり、個々の家があるわけではない、と述べている。「ここで〜」という言葉から始まる。一。空中に太陽が昇る、ということは、家の上の空で、約八由旬を過ぎて太陽が昇る。家とは、住居や庭などの性質であり、個々の家があるわけではない、と述べている。「ここで〜」という言葉から始まる。

479. Pāḷiyaṃ vuttanayena ‘‘sabhāye’’ti avatvā **‘‘sabhāya’’**nti paccattavacanaṃ sabhāya-saddassa napuṃsakaliṅgatāvibhāvanatthaṃ vuttaṃ. Sabhā-saddapariyāyopi hi sabhāya-saddo napuṃsakaliṅgayutto idha vuttoti imamatthaṃ dassento **‘‘liṅgabyattayena sabhā vuttā’’**ti āha. Cīvarahatthapāse vasitabbaṃ natthīti cīvarahatthapāseyeva vasitabbanti natthi. Yaṃ tassā…pe… na vijahitabbanti ettha tassā vīthiyā sammukhaṭṭhāne sabhāyadvārānaṃ gahaṇeneva tattha sabbānipi gehāni sā ca antaravīthi gahitāyeva hoti. Atiharitvā ghare nikkhipatīti taṃ vīthiṃ muñcitvā ṭhite aññasmiṃ ghare nikkhipati. Purato vā pacchato vā hatthapāseti gharassa hatthapāsaṃ sandhāya vadati.

パーリ(経典)に述べられた通りに「集会で」と言わずに、「集会で」と、個別の言葉で述べられているのは、集会という言葉が中性であることを示すためである。集会という言葉の類義語も、集会という言葉は中性であり、ここで述べられている、と示している。「性別による区別で、集会が述べられている」と述べている。衣を持った場所で住むことはない、ということは、衣を持った場所でのみ住む、ということはない。その〜(省略)〜離れない、ということは、その道筋の正面にある集会の入り口を捉えることによって、そこにあるすべての家も、そしてその中間の道筋も捉えられたものとなる。遠くに運んで家の中に置く、ということは、その道筋を離れて、別の家の中に置く。前または後ろの手の届く範囲、ということは、家の手の届く範囲を指して言う。

Nivesanādīsu parikkhittatāya ekūpacāratā, aparikkhittatāya nānūpacāratā ca veditabbāti dassento **‘‘etenevupāyenā’’**tiādimāha. Nivesanādīni gāmato bahi sanniviṭṭhāni gahitānīti veditabbaṃ. Antogāme ṭhitānañhi gāmaggahaṇena gahitattā gāmaparihāroyevāti. Sabbatthāpīti gāmādīsu ajjhokāsapariyantesu pannarasasu. Parikkhepādivasenāti ettha ādi-saddena aparikkhepasseva gahaṇaṃ veditabbaṃ, na ekakulādīnampi.

住居などにおいて囲まれていることによって単一の施設となり、囲まれていないことによって複数の施設となる、と示している。「この方法で〜」という言葉から始まる。住居などは、村の外に配置されたものと解釈される。村の内側にあるものは、村という言葉で捉えられるため、村の境界内である。すべての場所においても、ということは、村などの、囲まれた範囲内の十五の場所。囲むことなどによる、ということは、ここで「など」という言葉は、囲まれていないものも含むと解釈されるべきであり、単一の家族なども含まれない。

480-487. Ovarako nāma gabbhassa abbhantare añño gabbhotipi vadanti. Muṇḍacchadanapāsādoti candikaṅgaṇayutto pāsādo.

480-487. オワラコ(小屋)とは、部屋の中の別の部屋である、とも言う。丸屋根のある建物とは、月見台のある建物である。

489. Satthoti jaṅghasattho sakaṭasattho vā. Pariyādiyitvāti vinivijjhitvā. Vuttamevatthaṃ vibhāveti **‘‘antopaviṭṭhena…pe… ṭhito hotī’’**ti. Tattha antopaviṭṭhenāti gāmassa nadiyā vā antopaviṭṭhena. Nadīparihāro ca labbhatīti ettha ‘‘visuṃ nadīparihārassa avuttattā gāmādīhi aññattha viya cīvarahatthapāsoyeva nadīparihāro’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Vihārasīmanti avippavāsasīmaṃ sandhāyāha. Vihāraṃ gantvā vasitabbanti antosīmāya yattha katthaci vasitabbaṃ. Satthasamīpeyevāti idaṃ yathāvuttaabbhantaraparicchedavasena vuttaṃ. Pāḷiyaṃ nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā hatthapāsā na vijahitabbanti ettha hatthapāso nāma satthassa hatthapāsoti veditabbaṃ.

489. 荷車とは、足で運ぶ荷車、または牛車のことである。包んで、ということは、包み込んで。述べられていることを詳しく説明している。「村に入って〜」という言葉から始まる。「村に入って」とは、村や川の中に入って、ということである。川の境界も得られる、ということは、「川の境界が個別に述べられていないため、村などとは異なり、衣を持った場所でのみ川の境界となる」と三つの箇所で述べられている。寺院の境界とは、離れない境界を指して言う。寺院に行って住む、ということは、寺院の境界内でどこにでも住むことができる。荷車の近く、ということは、上記で述べられた内側の区別のために述べられている。パーリでは、複数の家族の荷車がある。荷車に衣を置いて、手の届く範囲から離れない、ということは、ここで手の届く範囲とは、荷車の手の届く範囲であると解釈されるべきである。

490. Ekakulassa khetteti aparikkhittaṃ sandhāya vadati. Yasmā ‘‘nānākulassa parikkhitte khette cīvaraṃ nikkhipitvā khettadvāramūle vā tassa hatthapāse vā vatthabba’’nti vuttaṃ, tasmā dvāramūlato aññattha antokhettepi vasantena cīvaraṃ hatthapāse katvāyeva vasitabbaṃ.

490. 単一の家族の畑、ということは、囲まれていないことを指して言う。なぜなら、「複数の家族の囲まれた畑では、衣を置いて、畑の入り口の近く、またはその手の届く範囲で住む」と述べられているため、入り口の近く以外で、畑の中に住む場合でも、衣を手元に置いて住まなければならない。

491-494. ‘‘Vihāro nāma saparikkhitto vā aparikkhitto vā sakalo āvāso’’ti vadanti. Yasmiṃ vihāreti ettha pana ekaṃ gehameva vuttaṃ. Ekakulanānākulasantakatā cettha kārāpakānaṃ vasena veditabbā. Chāyāya phuṭṭhokāsassa anto evāti yadā mahāvīthiyaṃ ujukameva gacchantaṃ sūriyamaṇḍalaṃ majjhanhikaṃ pāpuṇāti, tadā yaṃ okāsaṃ chāyā pharati, taṃ sandhāya vuttaṃ. Agamanapatheti yaṃ tadaheva gantvā puna āgantuṃ sakkā na hoti, tādisaṃ sandhāya vuttaṃ.

491-494. 「寺院とは、囲まれているか、囲まれていないか、すべての住居である」と言う。住む、ということは、ここで一つの家のみが述べられている。単一の家族、複数の家族の所有であること、ここでは建設者の所有の仕方によって理解されるべきである。影に覆われた場所、ということは、大きな道筋をまっすぐ進んでいるときに、太陽が真昼に達したとき、影が広がる場所を指して言われる。到着する、ということは、その時に行って再び来ることができないような場所を指して言われる。

495. Nadiṃ otaratīti hatthapāsaṃ muñcitvā otarati. Na āpajjatīti paribhogapaccayā dukkaṭaṃ nāpajjati. Tenāha **‘‘so hī’’**tiādi. Aparibhogārahattāti imināva nissaggiyacīvaraṃ anissajjetvā paribhuñjantassa dukkaṭaṃ acittakanti siddhaṃ. Ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā gantabbanti idaṃ bahūnaṃ sañcāraṭṭhāne evaṃ akatvā gamanaṃ na sāruppanti katvā vuttaṃ. Bahigāme ṭhapetvā…pe… vinayakammaṃ kātabbanti vuttattā adhiṭṭhāne viya parammukhā ṭhitampi nissaggiyaṃ cīvaraṃ nissajjituṃ nissaṭṭhacīvarañca dātuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ.

495. 川を渡る、ということは、手の届く範囲を離れて渡る。罪に問われない、ということは、使用による罪は問われない。それゆえ、「それは〜」という言葉から始まる。使用できない期間、ということは、これで捨てるべき衣を使用し続けた場合に罪に問われないことが証明される。一つの衣をまとい、一つの肩に置いて、立ち去る、ということは、これは多くの人が往来する場所で、そのようにせずに行くことは適切ではない、として述べられている。村の外に置いて〜(省略)〜戒律の行為をしなければならない、と述べられているため、付加の規定のように、面前でないところに置かれた捨てるべき衣も、捨てられた衣も与えることができると理解されるべきである。

Gamane saussāhattā **‘‘nissayo pana na paṭippassambhatī’’**ti vuttaṃ. Muhuttaṃ sayitvā…pe… nissayo ca paṭippassambhatīti ettha ‘‘ussāhe apariccattepi gamanassa upacchinnattā puna uṭṭhāya saussāhaṃ gacchantānampi antarā aruṇe uṭṭhite nissayo paṭippassambhatiyevā’’ti vadanti. Parato muhuttaṃ ṭhatvāti etthāpi eseva nayo. Aññamaññassa vacanaṃ aggahetvā gatāti ettha sace evaṃ gacchantā ‘‘purāruṇā aññamaññaṃ passissāmā’’ti ussāhaṃ vināva gatā honti, aruṇuggamane nissayapaṭippassaddhi na vattabbā paṭhamataraṃyeva paṭippassambhanato. Atha ‘‘purāruṇā passissāmā’’ti saussāhāva gacchanti, nissayapaṭippassaddhiyeva na vattabbā. Evañca sati **‘‘saha aruṇuggamanā nissayo paṭippassambhatī’’**ti kasmā vuttaṃ? Vuccate – saussahattā paṭhamataraṃ paṭippassaddhi na vuttā. Satipi ca ussāhabhāve ekato gamanassa upacchinnattā ‘‘muhuttaṃ ṭhatvā’’ti ettha viya saha aruṇuggamanā paṭippassaddhiyeva vuttā.

行くことにおいて、努力を伴う、ということは、「根拠は失われない」と述べられている。しばらく寝て〜(省略)〜根拠も失われない、ということは、「努力を放棄していなくても、行くことが中断されたため、再び立ち上がって努力して行く場合でも、途中で太陽が昇ると、根拠は失われる」と言う。他者のためにしばらくそこにいる、ということは、ここでも同じことである。互いの言葉を受け取らずに、ということ、ということは、もしそのように行き、「太陽が昇る前に互いに出会うだろう」と努力せずに、もし行ったならば、太陽が昇っても根拠は失われない、と最初に失われるべきではない。しかし、「太陽が昇る前に会おう」と努力して行くならば、根拠は失われない、としか言えない。そのようにして、「太陽が昇ると同時に根拠は失われる」とどうして言えるのか? 述べられている。努力があるため、最初に失われることは述べられなかった。努力があっても、行くことが中断されたため、「しばらくそこにいて」という場合のように、太陽が昇ると同時に失われる、と述べられている。

Antosīmāyaṃ gāmanti avippavāsasīmāsammutiyā pacchā patiṭṭhāpitagāmaṃ sandhāya vadati gāmaṃ anto katvā avippavāsasīmāsammutiyā abhāvato. Neva cīvarāni nissaggiyāni hontīti avippavāsasīmābhāvato vuttaṃ, na nissayo paṭippassambhatīti saussāhabhāvato. Antarāmaggeyeva ca nesaṃ aruṇaṃ uggacchatīti dhammaṃ sutvā āgacchantānaṃ aruṇaṃ uggacchati. Assatiyā gacchatīti assatiyā attano cīvaraṃ apaccuddharitvā therassa cīvaraṃ apaccuddharāpetvā gacchati. Evaṃ gate tasmiṃ pacchā therena saritvā paṭipajjitabbavidhiṃ dasseti **‘‘attano cīvaraṃ paccuddharitvā daharassa cīvaraṃ vissāsena gahetvā ṭhapetabba’’**nti. Gantvā vattabboti āgatakiccaṃ niṭṭhapetvā vihāraṃ gatena paṭipajjitabbavidhiṃ dasseti. Anadhiṭṭhitacīvaratā, anatthatakathinatā, aladdhasammutitā, rattivippavāsoti imānettha cattāri aṅgāni.

寺院の境界内の村、ということは、離れない境界の合意の後で、確立された村を指して言う。村を内側にして、離れない境界の合意がないため。衣も捨てるべきものにならない、ということは、離れない境界がないためである。根拠は失われない、ということは、努力があるためである。途中で太陽が昇る、ということは、法を聞いて来る途中で太陽が昇る。注意を払わずに、ということは、注意を払わずに自分の衣を取り戻さず、長老の衣を取り戻させずに、行く。そのようにして、後で長老が思い出して、対処すべき方法を示している。「自分の衣を取り戻し、若い者の衣を信頼して置いておくべきである」と。行って〜(省略)〜、ということは、来て、用事を終えて寺院に行った後に、対処すべき方法を示している。付加されていない衣であること、カティーナの布施がなされていないこと、合意が得られていないこと、夜に離れること。これら四つの要因である。

Udositasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

ウドゥシータ(雨期中の衣の規定)の戒律の解説が終わる。

3. Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā

3. 第三のカティーナ(雨期明けの衣の施与)の戒律の解説

497-499. Tatiye pāḷiyaṃ cīvarapaccāsā nikkhipitunti ettha cīvarapaccāsāya satiyā nikkhipitunti evamattho gahetabbo. Bhaṇḍikābaddhāni bhaṇḍikabaddhānītipi paṭhanti, bhaṇḍikaṃ katvā baddhānīti attho. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunāti ettha purimasikkhāpade viya sāmivaseneva karaṇavacanassa attho veditabbo.

497-499. 第三のパーリ(経典)では、衣の数え方の規定が置かれている、ということは、衣の数え方の規定があれば、置かれている、と理解すべきである。包装された、包装された、とも読む。包装して、結ばれた、という意味である。完成した衣において、比丘尼は、ということは、前の戒律のように、共に住んでいることによる行為の行為の行為として理解されるべきである。

500. Anatthate kathine cīvaramāse bhikkhuno uppannacīvaraṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ tasmiṃ māse ṭhapetuṃ vaṭṭatīti āha **‘‘ekaṃ pacchimakattikamāsaṃ ṭhapetvā’’**ti. Keci pana ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaranti vacanato anatthate kathine pacchimakattikamāsasaṅkhāte cīvaramāse uppannacīvarassapi paccāsācīvare asati dasāhaparihāroyeva, tato paraṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti. Tathā hi accekacīvarasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.646-649 ādayo) ‘‘pavāraṇamāsassa juṇhapakkhapañcamiyaṃ uppannassa accekacīvarassa anatthate kathine ekādasadivasādhiko māso, atthate kathine ekādasadivasādhikā pañca māsā parihāro’’ti vuttaṃ. Tameva ca parihāraṃ sandhāya ‘‘chaṭṭhito paṭṭhāya pana uppannaṃ anaccekacīvarampi paccuddharitvā ṭhapitacīvarampi etaṃ parihāraṃ labhatiyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.646-649) vuttaṃ. Tasmā cīvaramāse dasāhato parampi anadhiṭṭhitaṃ avikappitampi ṭhapetuṃ vaṭṭati.

500. カティーナ(雨期明けの衣の施与)が完成していない場合、比丘は、衣が完成していない場合、付加されていない、規定されていない、その月に置くことができる、と述べている。「最後のカッティカ(陰暦10月)の月を除いて」という言葉から始まる。しかし、一部の人々は、「時期に与えられたものであっても、これは時期外れの衣であると見なされる。カティーナが完成していない場合、最後のカッティカの月という、衣の月においては、衣が完成していなくても、十日間の猶予があるだけで、それ以降は置くことができない」と言う。しかし、それは注釈書には合わない。なぜなら、アチェーカ(衣の資格がない)戒律の注釈書(パーラ。アッタ。2.646-649など)では、「パーヴァーラナ(雨期明けの法要)の月、月の明らかな半分の5日目に得られたアチェーカ(衣の資格がない)の衣が、カティーナが完成していない場合、十一日間の猶予がある月、カティーナが完成している場合、十一日間の猶予がある五ヶ月の猶予がある」と述べられている。それを指して、「第六日から始まるアチェーカ(衣の資格がない)の衣も、取り戻して置かれた衣も、この猶予を得ることができる」と(パーラ。アッタ。2.646-649)述べられている。したがって、衣の月において、十日を過ぎても、付加されていない、規定されていないものでも置くことができる。

Yadi evaṃ ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvara’’nti idaṃ kasmā vuttanti ce? Akālacīvarasāmaññato atthuddhāravasena vuttaṃ paṭhamāniyate sotassa raho viya. Ekādasamāse sattamāse ca uppannañhi cīvaraṃ vutthavassehi sesehi ca sammukhībhūtehi bhājetuṃ labbhatīti akālacīvaraṃ nāma jātaṃ. Kāle pana ‘‘saṅghassa idaṃ akālacīvaraṃ dammī’’ti anuddisitvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ vutthavassehiyeva bhājetabbaṃ, na aññehīti kālacīvaranti vuccati. Ādissa dinnaṃ pana sammukhībhūtehi sabbehiyeva bhājetabbanti akālacīvaraṃ, tasmā kālepi ādissa dinnassa vutthavassehi sesehi ca sampattehi bhājanīyattā akālacīvarasāmaññato ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvara’’nti atthuddhāravasena vuttaṃ. Yadi evaṃ ‘‘ekapuggalassa vā idaṃ tuyhaṃ dammīti dinna’’nti kasmā vuttaṃ. Na hi puggalassa ādissa dinnaṃ kenaci bhājanīyaṃ hotīti? Nāyaṃ virodho ādissa vacanasāmaññato labbhamānamatthaṃ dassetuṃ tathā vuttattā.

もし、「時になされたものであっても、それは非時衣である」というのは、どうしてそう言われるのですか? 非時衣の総称から、意味を抽出して、まるで沐浴者のための密室のように言われるのです。十一月や七月に生じた衣は、居住者や他の人々が集まった際に分配できるので、非時衣と呼ばれるのです。しかし、時になされたものであっても、「僧伽にこの非時衣を授けよう」と特定せずに、「僧伽に授けよう」として授けられたものは、居住者たちに分配されなければならず、他の者たちには分配されないので、時衣と呼ばれます。あなたに授けられたものは、集まったすべての人々によって分配されるべきなので、非時衣です。したがって、時になされたものであっても、あなたに授けられたものは、居住者たちや他の人々が集まった際に分配されるべきなので、非時衣の総称から、「時になされたものであっても、それは非時衣である」という意味を抽出して言われるのです。もし、「一人に授けられたものである」というのは、どうしてそう言われるのですか? 一人に授けられたものは、誰によっても分配されるべきではないのですか? あなたに授けられたという言葉の総称から得られる意味を示すために、そのように言われたのであって、矛盾ではありません。

Evaṃ pana avatvāti ‘‘tato ce uttari’’nti imassa ‘‘māsaparamato uttari’’nti padabhājanaṃ avatvā. Tāva uppannaṃ paccāsācīvaranti paccattavacanaṃ **‘‘attano gatikaṃ karotī’’**ti karaṇakiriyāya kattubhāvato. Antarā uppannañhi paccāsācīvaraṃ māsaparamaṃ mūlacīvaraṃ ṭhapetuṃ adatvā attano dasāhaparamatāya eva paricchindatīti attano gatikaṃ karoti. Tato uddhaṃ mūlacīvaranti ettha pana mūlacīvaranti paccattavacanaṃ. Vīsatimadivasato uddhañhi uppannaṃ paccāsācīvaraṃ dasāhaparamaṃ gantuṃ adatvā mūlacīvaraṃ attanā saddhiṃ karaṇasambandhatāmattena sakakālavasena paricchindatīti attano gatikaṃ karoti. Paccāsācīvare pana labhitvā visuṃ ṭhapentassa dasāhaṃ anatikkante natthi tappaccayā āpatti. Pāḷiyaṃ dasāhā kāretabbanti ettha dasāhāti karaṇatthe nissakkavacanaṃ, dasāhenāti attho. Pañcāhuppannetiādiṃ rassaṃ katvāpi paṭhanti. Ekavīse uppanne…pe… navāhā kāretabbantiādi paccāsācīvarassa uppannadivasaṃ ṭhapetvā vuttaṃ.

そのように言わずに、「それ以降」という言葉を「一月以降」と解釈せずに言いました。その時に生じた衣は、帰属衣と呼ばれ、それは「自分のものにする」という動詞から、所有格であることがわかります。途中で生じた帰属衣は、元の衣を置くために一月を待たずに、自分自身の十日間で区切るので、自分のものにするのです。それ以降の元の衣は、ここでは元の衣が帰属衣を指します。二十日以降に生じた衣は、十日間を待たずに元の衣を自分自身と共に、その時期に応じて区切るので、自分のものにするのです。帰属衣を受け取って別に置いている場合、十日間が経過しなければ、それによる罪はありません。経典で「十日間行う」というのは、ここでは十日間を行為の期間として、十日間でという意味です。五つ生じた、というような場合を短くして読むこともあります。二十一に生じた……(省略)……九日間行う、というような場合も、帰属衣が生じた日を数えずに言われています。

Aññaṃ paccāsācīvaraṃ…pe… kāretabbanti idaṃ satiyā eva paccāsāya vuttanti veditabbaṃ. Sace pana ‘‘ito paṭṭhāya cīvaraṃ na labhissāmī’’ti paccāsā upacchinnā, mūlacīvarampi dasāhaṃ ce sampattaṃ, tadaheva adhiṭṭhātabbaṃ. Paccāsācīvarampi parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbanti paṭhamataraṃ uppannaṃ visabhāgapaccāsācīvaraṃ sandhāya vadati. Aññamaññanti aññaṃ aññaṃ, ayameva vā pāṭho. Aṅgaṃ panettha paṭhamakathine vuttasadisameva. Kevalañhi tattha dasāhātikkamo, idha māsātikkamoti ayaṃ viseso.

他の帰属衣……(省略)……行うという言葉は、あくまで注意のために帰属衣について言われたと知るべきです。もし、「これから衣を得られないだろう」と思って注意が途絶えた場合、元の衣が十日間経過したら、その時に正式に定めなければなりません。帰属衣も、付属の布も正式に定めなければならない、という言葉は、最初に生じた、異なる分割の帰属衣について言っています。互いに、というのは、それぞれを意味します。あるいは、この読み方もあります。ここでは、最初の説話で述べられたことと同じです。ただ、そこでは十日間の経過、ここでは一月の経過という違いがあります。

Tatiyakathinasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

第三の布施戒の解説、完了。

4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

4. 古い衣の戒の解説

503. Catutthe bhattavissagganti pāḷipadassa bhattakiccanti attho veditabbo, ‘‘bhattasaṃvidhāna’’ntipi keci. Tattha nāma tvanti imassapi so nāma tvanti attho veditabbo, ‘‘tāya nāma tva’’nti keci.

503. 四番目の食事の分配という経典の言葉は、食事の儀式という意味です。「食事の配分」と言う人もいます。そこでの「あなた」という言葉も、「そのあなた」という意味です。「そのあなた」と言う人もいます。

505. Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃyeva yugo pitāmahayugo, tasmā yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandāti evamettha attho daṭṭhabbo. Evañhi pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahitoti. ‘‘Yāva sattamā pitāmahayugā’’ti vacanato heṭṭhā ca uddhañca aṭṭhamayugo ñāti nāma na hoti. Desanāmukhameva cetanti pitāmahayugāti pitāmaha-ggahaṇaṃ desanāmukhaṃ pitāmahīmātāmahīādīnampi adhippetattā. Pitu mātā pitāmahī. Mātu pitā mātāmaho. Mātu mātā mātāmahī. Ettha kiñcāpi pañcasatasākiyānīnaṃ vasena bhikkhubhāve ṭhatvā parivattaliṅgāya bhikkhuniyā ca vasena ekatoupasampannā bhikkhunī labbhati, tathāpi pakatiniyāmeneva dassetuṃ ‘‘bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā’’ti vuttaṃ. ‘‘Kappaṃ katvāti vacanato dinnakappameva pācittiyaṃ janetī’’ti vadanti. ‘‘Purāṇacīvaraṃ nāma sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampī’’ti idaṃ nidassanamattanti āha **‘‘antamaso paribhogasīsenā’’**tiādi. ‘‘Kāyena phusitvā paribhogoyeva paribhogo nāmā’’ti kurundiyaṃ adhippāyo.

505. 父と母を合わせて父、父たちの父を祖父、そのさらに祖父を曽祖父、このように七代の祖父までを曽祖父の世代と解釈します。このように、祖父という言葉で、祖母も含まれるのです。「七代の祖父まで」という言葉の下にも上にも、八代の世代という親戚はありません。説法の導入に過ぎないため、祖父という言葉は、祖母や曽祖母なども意図されているからです。父の母は祖母。母の父は祖父。母の母は祖母。ここであっても、五百人の釈迦族が尼僧として生活し、転換した尼僧としても、同時に得度した尼僧が得られるとしても、通常の規定によって示すために、「尼僧は両方の僧伽で得度した者である」と言われています。「期間を定めて」という言葉は、与えられた期間だけ、罪を生じさせると言います。「古い衣とは、一度着用したものでも、一度羽織ったものでも」という言葉は、これを強調するために、「最低限、使用して」という言葉を加えています。「体で触れて使用することこそが使用である」というのが、クルンディヤの考えです。

506. Kāyavikāraṃ katvāti idaṃ yāva ‘‘orato ṭhapetī’’ti padaṃ, tāva sabbapadesu sambandhitabbaṃ. Yathā sā ‘‘dhovāpetukāmo aya’’nti jānāti, evaṃ kāyavikāraṃ katvāti attho. ‘‘Kāyavikāraṃ katvā’’ti vacanato kāyavācāhi kañci vikāraṃ akatvā hatthena hatthe dentassapi anāpatti. Antodvādasahatthe okāseti idaṃ visesanaṃ yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Tathā hi hatthena hatthe dentassa pādamūle ca ṭhapetvā dentassa ‘‘antodvādasahatthe okāse’’ti idaṃ vattabbanti natthi aññathā asambhavato. Sati hi sambhave byabhicāre ca visesanaṃ sātthakaṃ hoti. Upari ‘‘khipatī’’tiādīni pana sandhāya idaṃ visesanaṃ vuttaṃ, tasmā antodvādasahatthe okāse ṭhatvā upari khipantassa aññassa hatthe pesentassa ca āpatti. Upacāraṃ pana muñcitvā kāyavācāhi vikāraṃ katvā āṇāpentassapi anāpatti. Upacāreti antodvādasahatthameva okāsaṃ vadati. Upacāraṃ muñcitvāti dvādasahatthūpacāraṃ muñcitvā.

506. 体の様子を変えて、というのは、「内側に置く」という言葉まで、すべての箇所に関連付けるべきです。彼女が「洗ってほしいのだ」と知るように、体の様子を変えて、という意味です。「体の様子を変えて」という言葉から、体や言葉で何らかの様子を変えずに、手に手を渡しても罪はありません。十二腕の範囲内に置く、というのは、それぞれの状況に応じて適用すべきです。手に手を渡す場合や、足元に置いて渡す場合に、「十二腕の範囲内に置く」という言葉は、そうでないと成り立たないからです。もし、状況があり、逸脱があり、その言葉が有益である場合。上に向かって「投げる」というような言葉は、これを考慮して言われたので、十二腕の範囲内に置いて、上に向かって投げる場合や、他の人の手に渡す場合にも罪があります。しかし、範囲を越えて、体や言葉で様子を変えて指示しても罪はありません。範囲とは、十二腕の範囲のことです。範囲を越えて、というのは、十二腕の範囲を越えて。

Ekena vatthunāti paṭhamaṃ katvā niṭṭhāpitaṃ sandhāya vuttaṃ. Rajane anāpattīti rajanaṃ paccāsīsantassapi ‘‘dhovitvā ānehī’’ti vuttattā anāpatti anāṇattiyā katattā. ‘‘Avuttā dhovatī’’ti iminā ‘‘avuttā rajati, avuttā ākoṭetī’’ti idampi vuttameva hotīti āha – **‘‘avuttā dhovatīti iminā lakkhaṇena anāpattī’’**ti. Sambahulā āpattiyo āpajjatīti pācittiyena saddhiṃ dve dukkaṭāni āpajjati. Yathāvatthukamevāti nissaggiyamevāti attho. Pañca satāni parimāṇametāsanti pañcasatā.

一つの布で、というのは、最初に作って完成させたものを指して言われています。染めることには罪がない、というのは、染めることを依頼されても、「洗って持ってきて」と言われているので、罪はない、命令ではなく行われたからだと考えられます。「言われていないのに洗う」という言葉で、「言われていないのに染める、言われていないのに叩く」ということも言われているのだ、と「言われていないのに洗う、というこの徴候によって罪はない」と言っています。複数の罪を犯す、というのは、罪に加えて二つの軽罪を犯すことです。本来の通りに、というのは、本来の通りにという意味です。五百という数は、それらの量です。

507. Cīvaraṃ dhovāti…pe… āṇāpentassāti ettha tāya dhovanaṃ paccāsīsantassapi anāpatti. Purāṇacīvaratā, upacāre ṭhatvā aññātikāya bhikkhuniyā āṇāpanaṃ, tassā dhovanādīni cāti imānettha tīṇi aṅgāni.

507. 衣を洗う……(省略)……指示する、という言葉で、そこで彼女が洗うことを依頼されても罪はありません。古い衣であること、範囲内にあり、知らぬ尼僧に指示されたこと、そしてその洗浄など、これら三つの要素です。

Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

古い衣の戒の解説、完了。

5. Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

5. 衣の受け取りの戒の解説

508. Pañcame apaññatte sikkhāpadeti gaṇamhā ohīyanasikkhāpade apaññatte. Vihāravāranti vihārapaṭijagganavāraṃ. Koṭṭhāsasampattīti sakalā aṅgapaccaṅgasampatti. Sabbapariyantanti chaṭṭhassa aññacīvarassa abhāvā pañcannaṃ cīvarānaṃ ekamekaṃ sabbesaṃ pariyantanti sabbapariyantaṃ. Antaravāsakādīsu hi pañcasu ekamekaṃ aññassa chaṭṭhassa abhāvā pañcannaṃ antameva hoti. Athavā pañcasu cīvaresu ekamekaṃ attano aññassa dutiyassa abhāvā antameva hotīti sabbameva pariyantanti sabbapariyantaṃ, sabbaso vā pariyantanti sabbapariyantaṃ. Tenāha – **‘‘aññaṃ…pe… natthī’’**ti. Yathā tassa manoratho na pūratīti ‘‘sarīrapāripūriṃ passissāmī’’ti tassa uppanno manoratho yathā na pūrati. Evaṃ hatthataleyeva dassetvāti sarīraṃ adassetvāva dātabbacīvaraṃ hatthatale ‘‘handā’’ti dassetvā.

508. 五番目の、まだ定められていない戒、というのは、数から除外する戒がまだ定められていない、という意味です。寺院の管理、というのは、寺院の管理の当番です。部品の完全性、というのは、すべての部品が完全に揃っていることです。すべての境界、というのは、六番目の他の衣がないため、五つの衣のそれぞれがすべて境界である、ということです。下着などの五つの中に、それぞれ他の六番目のものがなければ、すべてが境界となります。あるいは、五つの衣のそれぞれが、他の二番目のものがなければ、すべてが境界となる、つまりすべてが境界である、あるいはすべてが境界である、ということです。そのため、「他の……(省略)……ない」と言っています。その人の願いが叶わないように、「体の完成を見るだろう」というその人の願いが叶わないように。このように、手のひらに見せて、というのは、体を見せずに、与えるべき衣を手で「さあ」と見せて。

510. Vihatthatāyāti vihatahatthatāya, agaṇatāya appaccayatāya appaṭisaraṇatāyāti vuttaṃ hoti. Samabhitunnattāti pīḷitattā. Parivattetabbaṃ parivattaṃ, parivattameva pārivattakaṃ, parivattetvā dīyamānanti attho.

510. 乱れている、というのは、乱れている状態、数えないこと、信頼しないこと、頼らないこと、という意味です。押しつぶされている、というのは、圧迫されていることです。交換されるべき、というのは、交換されたもの、交換されて与えられる、という意味です。

512. Upacāreti dvādasahatthūpacāraṃ sandhāya vadati. Upacāraṃ vā muñcitvā khipantīti dvādasahatthaṃ muñcitvā orato ṭhapenti, na purimasikkhāpade viya dvādasahatthabbhantareyevāti adhippāyo. Aññatra pārivattakāti yaṃ antamaso harītakakhaṇḍampi datvā vā dassāmīti ābhogaṃ katvā vā pārivattakaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā. Acittakabhāvena na sametīti yathā aññātikāya ñātikasaññissa vematikassa ca gaṇhato acittakattā āpatti, evamidhāpi ‘‘bhikkhuniyā santakaṃ ida’’nti ajānitvā gaṇhatopi āpattiyevāti adhippāyo. Vassāvāsikaṃ detīti puggalikaṃ katvā deti. Paṃsukūlaṃ attano atthāya ṭhapitabhāvaṃ jānitvā gaṇhantenapi aññassa santakaṃ gahitaṃ nāma na hotīti āha – **‘‘sace pana saṅkārakūṭādīsū’’**tiādi. Asāmikañhi paṃsukūlanti vuccati. Paṃsukūlaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘asāmikaṃ ida’’nti saññaṃ uppādetvā. Evaṃ pana paṃsukūlasaññaṃ anuppādetvā gaṇhituṃ na vaṭṭati.

512. 範囲とは、十二腕の範囲を指して言っています。範囲を越えて投げる、というのは、十二腕の範囲を越えて内側に置く、前の戒のように十二腕の範囲内だけではない、という意味です。交換されるもの以外、というのは、最低限、黄色い布を渡すか、または渡すと言って、意図して交換されるものを受け取る場合、それは除きます。心がない状態では合わない、というのは、知らぬ尼僧が親族であると知り、迷っている場合、数えないことから罪がないように、ここでも「尼僧のものである」と知らずに受け取っても罪がある、という意味です。季節の衣を授ける、というのは、個人的なものとして授けることです。ゴミの山から、というのは、自分のために置かれたものであると知って受け取っても、他人のものであると受け取ったことにはならない、と言って、「もしゴミの山などから」という言葉を加えています。所有者のいないものがゴミの山だと、という意味です。ゴミの山だと認識せずに受け取ることは、許されません。

513. Aññātikāya aññātikasaññīti tikapācittiyanti ettha iti-saddo ādiattho. Tīṇi parimāṇamassāti tikaṃ, tikañca taṃ pācittiyañcāti tikapācittiyaṃ, tīṇi pācittiyānīti attho.

513. 知らぬ尼僧が知らぬ尼僧であると知る、というのは、三つの罪、という意味です。ここで「など」という言葉は、始まりを意味します。三つがその量である、というのが三つであり、その三つが罪である、というのが三つの罪です。つまり、三つの罪です。

514. Pattatthavikādiṃ yaṃkiñcīti anadhiṭṭhānupagaṃ sandhāya vadati. ‘‘Cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ pacchima’’nti hi vuttattā adhiṭṭhānupagaṃ yaṃkiñci na vaṭṭati. Tenevāha – **‘‘vikappanupagapacchimacīvarappamāṇa’’**ntiādi. Yasmā bhisicchavi mahantāpi senāsanasaṅgahitattā cīvarasaṅkhyaṃ na gacchatīti neva adhiṭṭhānupagā na vikappanupagā ca, tasmā anadhiṭṭhānupagasāmaññato vuttaṃ. Sacepi mañcappamāṇā bhisicchavi hoti, vaṭṭatiyevāti. Ko pana vādo pattatthavikādīsūti mahatiyāpi tāva bhisicchaviyā anadhiṭṭhānupagattā anāpatti, tato khuddakataresu anadhiṭṭhānupagesu pattatthavikādīsu kimeva vattabbanti adhippāyo. Paṭiggahaṇaṃ kiriyā, aparivattanaṃ akiriyā. Vikappanupagacīvaratā, pārivattakābhāvo, aññātikāya hatthato gahaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni.

514. 敷物やその他のもの、というのは、正式に定められていないものに適用される、という意味です。「衣とは、六つの衣のうち、どれか一つが交換可能なものとして、最後のもの」と述べられているので、正式に定められていないものは、何であっても許されません。そのため、「交換可能な最後の衣の量」という言葉を加えています。もし、大きな蚊帳であっても、住居として数えられるので、衣の数にはならないので、正式に定められていないものにも、交換可能なものにもなりません。そのため、正式に定められていないものの総称として言われています。もし、寝台の量であっても、蚊帳であれば、許されます。ましてや、敷物のようなものであれば、どうなるでしょうか、という意味です。蚊帳であっても、正式に定められていないので、罪はありません。それよりも小さい敷物のようなものであれば、正式に定められていないので、さらに罪はありません。受け取りは行為、交換しないことは行為ではない。交換可能な衣であること、交換されたものでないこと、知らぬ尼僧の手から受け取ること、これら三つの要素です。

Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

衣の受け取りの戒の解説、完了。

6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

6. 知らぬ者の声明の戒の解説

515. Chaṭṭhe patikiṭṭhoti nihīno, lāmakoti attho. Lolajātikoti lolasabhāvo. Paṭuyeva paṭṭo. Tenāha **‘‘cheko’’**tiādi. Kismiṃ viyāti ettha ‘‘kismiṃ viyā’’ti nipātavasena samānatthaṃ ‘‘kiṃsu viyā’’ti nipātapadanti āha **‘‘kiṃsu viyā’’**ti, kiṃ viyāti attho, dukkhaṃ viyāti adhippāyo. Tenāha **‘‘kileso viyā’’**tiādi. Dhammavasena upacāravasena nimantanā dhammanimantanāti pāḷipadassa attho veditabbo. Sace pana ‘‘vadeyyātha, bhante, yenattho’’ti idaṃ saccameva vuttaṃ siyā, pavāritoyeva hoti. Yasmā pana pavāretvāpi adātukāmo appavāritaṭṭhāneyeva tiṭṭhati, tasmā bhagavā pavāritāpavāritabhāvaṃ avicāretvā ‘‘ñātako te, upananda, aññātako’’ti ñātakaaññātakabhāvaṃyeva vicāresi. Musiṃsūti vilumpiṃsu.

515. 六番目の、軽蔑された、というのは、卑しい、つまり取るに足らないという意味です。欲深い、というのは、欲深い性質のことです。丈夫なものが布です。そのため、「賢い」という言葉を加えています。何のように、というのは、ここでは「何のように」という副詞の用法で、同じ意味の「何のように」という副詞句を「何のように」と言っています。何のように、という意味で、苦しみのようです、という意味です。そのため、「煩悩のように」という言葉を加えています。教えの通りに、範囲の通りに、招待する、というのは、教えの招待という意味で、経典の言葉の意味を解釈すべきです。もし、「先生、何が必要ですか?」と言った場合、それは真実であり、招待されたことになります。しかし、招待された後でも与えたくないので、招待された状態に留まっているので、仏は招待されたかどうかを考慮せずに、「あなたには親族がいるのか、親族ではないのか」と、親族かどうかだけを考慮しました。盗んだ、というのは、奪った、という意味です。

517. Anupubbakathāti anupubbena vinicchayakathā. Sesaparikkhārānaṃ saddhivihārikehi gahitattā nivāsanapārupanamattameva avasiṭṭhanti āha **‘‘nivāsanapārupanamattaṃyeva haritvā’’**ti. Saddhivihārikānaṃ tāva āgamanassa vā anāgamanassa vā ajānanatāya vuttaṃ **‘‘therehi neva tāva…pe… bhañjitabba’’**nti. Paresampi atthāya labhantīti attano cīvaraṃ dadamānā sayaṃ sākhābhaṅgena paṭicchādentīti tesaṃ atthāyapi bhañjituṃ labhanti. ‘‘Tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā āgantabba’’nti vacanato īdisesu bhūtagāmapātabyatāpi anuññātāyeva hotīti āha – **‘‘neva bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ hotī’’**ti. Na tesaṃ dhāraṇe dukkaṭanti tesaṃ titthiyaddhajānaṃ dhāraṇepi dukkaṭaṃ natthi.

517. 順序立てて話す、というのは、順序立てて検討する話です。残りの道具は、同宿の僧侶たちが持っているので、下着と上着だけが残った、と言って、「下着と上着だけを持って」という言葉を加えています。同宿の僧侶たちが来るか来ないか分からないので、「長老たちによって、まだ……(省略)……壊してはならない」と言っています。他の人のためにも得られる、というのは、自分の衣を与えている人が、自分で枝を折って隠している、ということです。彼らのためにも壊してよいのです。「草や葉で隠して持ってくるべき」という言葉から、そのような場合でも、共同体の場での飲食も許されている、と言って、「共同体の場での飲食によって罪になることはない」と言っています。彼らのために保持することに罪はない、というのは、彼ら異教徒の改宗者のために保持することにも罪はない、ということです。

Yāni ca nesaṃ vatthāni dentīti sambandho. Therānaṃ sayameva dinnattā vuttaṃ **‘‘acchinnacīvaraṭṭhāne ṭhitattā’’**ti. Yadi laddhiṃ gaṇhāti, titthiyapakkantako nāma hoti, tasmā vuttaṃ **‘‘laddhiṃ aggahetvā’’**ti. ‘‘No ce hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā…pe… āpatti dukkaṭassā’’ti iminā antarāmagge paviṭṭhavihārato nikkhamitvā aññattha attano abhirucitaṭṭhānaṃ gacchantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ. Iminā ca ‘‘yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchatī’’ti vuttaṃ antarāmagge ṭhitavihārampi sace naggo hutvā gacchati, dukkaṭamevāti veditabbaṃ. Yadi evaṃ tattha kasmā na vuttanti ce? Anokāsattā. Tattha hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, acchinnacīvarassa vā…pe… cīvaraṃ viññāpetu’’nti iminā sambandhena saṅghikampi cīvaraṃ nivāsetuṃ pārupituñca anujānanto ‘‘yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ…pe… gahetvā pārupitu’’nti āha, tasmā tattha anokāsattā dukkaṭaṃ na vuttaṃ.

それらは、(僧侶が)それらの衣を、それらのために与える、という関係である。長老たち自身が与えられたため、「衣が切られていない状態にある」と(そのように)言われたのである。もし(得たものを)受け取れば、それは他宗派の者(の教え)を広めることになる、それゆえ「得たものを受け取らないで」と言われたのである。「もし僧侶の寮の衣、あるいは…(中略)…罪はドゥッカタである」と、この(戒律)により、途中で入った住居から出て、他の望む場所へ行く場合にドゥッカタがあると(そのように)言われた。そしてこの(戒律)により、「最初に訪れる住居」と(そのように)言われたが、途中の住居にいても、もし裸のまま行くならば、それもドゥッカタであると知るべきである。もしそうならば、なぜそこで(ドゥッカタが)言われなかったのか、と(問うならば)。それは、場がないからである。なぜなら、そこで「比丘たちよ、私は許す、衣が切られていない者の、あるいは…(中略)…衣を(許可を得て)着なさい」と、この関係によって、僧侶の衣も着ることを許し、まとうことを許しながら、「最初に訪れる住居…(中略)…取ってまとう」と言われたのである。それゆえ、そこで場がないために、ドゥッカタは言われなかった。

Vihāracīvaranti senāsanacīvaraṃ. Cimilikāhīti paṭapilotikāhi. Tassa uparīti bhūmattharaṇassa upari. Videsagatenāti aññaṃ cīvaraṃ alabhitvā videsagatena. Ekasmiṃ…pe… ṭhapetabbanti ettha ‘‘lesena gahetvā agatattā ṭhapentena ca saṅghikaparibhogeneva ṭhapitattā aññasmiṃ senāsane niyamitampi aññattha ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Paribhogenevāti aññaṃ cīvaraṃ alabhitvā paribhuñjanena.

住居の衣とは、寝所(=僧房)の衣のことである。「チミリカ(=チミリカ)」とは、継ぎ当てをしてある衣のことである。(その)上に、とは、床の上に。異国に行った、とは、他の衣を得られずに異国へ行った、ということである。一つ…(中略)…置く、とは、ここで「少しだけ取って持ってきたので、置いたので、僧侶の共有物として置いたので、他の寝所に(置くべきものを)他の場所に置いてもよい」と言う。(共有物として)使う、とは、他の衣を得られずに、それを使って(生活すること)。

519-521. Paribhogajiṇṇanti yathā tena cīvarena sarīraṃ paṭicchādetuṃ na sakkā, evaṃ jiṇṇaṃ. Kappiyavohārenāti kayavikkayāpattito mocanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Viññāpentassā’’ti imasseva atthaṃ vibhāveti **‘‘cetāpentassa parivattāpentassā’’**ti. Attano dhanena hi viññāpanaṃ nāma parivattanamevāti adhippāyo. Saṅghavasena pavāritānaṃ viññāpane vattaṃ dasseti **‘‘pamāṇameva vaṭṭatī’’**ti. Saṅghavasena hi pavārite sabbesaṃ sādhāraṇattā adhikaṃ viññāpetuṃ na vaṭṭati. Yaṃ yaṃ pavāretīti yaṃ yaṃ cīvarādiṃ dassāmīti pavāreti. Viññāpanakiccaṃ natthīti vinā viññattiyā dīyamānattā viññāpetvā kiṃ karissatīti adhippāyo. Aññassatthāyāti etthāpi ‘‘ñātakānaṃ pavāritāna’’nti idaṃ anuvattatiyevāti āha **‘‘attano ñātakapavārite’’**tiādi. Vikappanupagacīvaratā, samayābhāvo, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.

519-521. 着古した衣とは、その衣で身体を覆うことができないほど古くなった、ということである。許可されるべき取引とは、売買の対象から外すために言われた。(許可を得るために)「願う者」とは、この(戒律)の意味を説明する。「許可を与える者」と(そのように)言われたのである。自分の財産で願うことは、つまり、交換することである、という意図である。僧侶たちによって(衣が)分配された者たちの(許可を得る)願いについて、許可されるべきこと(=許可される量)を示す。「(許可される)量だけが許される」と(そのように)言われたのである。僧侶たちによって分配されたものは、すべての人に共通であるため、多くを願うことは許されない。(衣を)「与えます」と、つまり、どのような衣などを「与えます」と約束したか。許可を得るという行為は不要である、とは、許可を得ずに与えられるため、許可を得て何をしようとするのか、という意図である。(他人の)ために、とは、ここでも「親族のために約束した」ということが、そのまま当てはまる、それゆえ「自分の親族のために約束した」と(そのように)言われたのである。選択肢に挙げられる衣であること、約束がないこと、他人のための許可、それによって得る、という、これら四つの要素である。

Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

他人のための許可を得る戒律の解説、終わり。

7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā

7. さらに上の衣の戒律の解説

522. Sattame pāḷiyaṃ paggāhikasālanti dussavāṇijakānaṃ āpaṇaṃ. ‘‘Paggāhitasāla’’ntipi paṭhanti.

522. 七番目の(戒律の)経典では、「パッガーヒカーサーラ」とは、布地商人の店のことである。「パッガーヒタサーラ」とも読む。

523-524. Abhīti upasaggoti tassa visesatthābhāvaṃ dasseti. Tenāha **‘‘haritunti attho’’**ti. Vara-saddassa icchāyaṃ vattamānattā āha **‘‘icchāpeyyā’’**ti. Daṭṭhu khematoti ettha gāthābandhavasena anunāsikalopo daṭṭhabbo. Saantaranti antaravāsakasahitaṃ. Uttaranti uttarāsaṅgaṃ. Assa cīvarassāti sāditabbacīvarassa. Acchinnasabbacīvarenāti acchinnāni sabbāni tīṇi cīvarāni assāti acchinnasabbacīvaro, tenāti attho. Yassa hi acchindanasamaye tīṇi cīvarāni sannihitāni honti, tāni sabbāni acchinnānīti so ‘‘acchinnasabbacīvaro’’ti vuccati. Teneva **‘‘acchinnasabbacīvarena ticīvarakenā’’**ti vuttaṃ. Ticīvarakenāti hi acchindanasamaye ticīvarassa sannihitabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na pana vinayatecīvarikabhāvaṃ dhutaṅgatecīvarikabhāvaṃ vā sandhāya. Evaṃ paṭipajjitabbanti ‘‘santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabba’’nti vuttavidhinā paṭipajjitabbaṃ. Aññenāti acchinnaasabbacīvarena. Yassa tīsu cīvaresu ekaṃ vā dve vā cīvarāni acchinnāni honti, tenāti attho. Aññathāpīti ‘‘santaruttaraparama’’nti vuttavidhānato aññathāpi. Yassa hi tīsu dve cīvarāni acchinnāni honti, ekaṃ sāditabbaṃ. Ekasmiṃ acchinne na sāditabbanti na tassa santaruttaraparamasādiyanaṃ sambhavati, ayameva ca attho padabhājanena vibhāvito. Tenāha **‘‘taṃ vibhāgaṃ dassetu’’**nti.

523-524. 「アービー」とは、接頭辞であり、その特別な意味のなさを(そのように)示している。それゆえ「(意味は)『取る』ということである」と(そのように)言われたのである。「ヴァラ」という言葉は、欲求の意味で用いられているため、「欲求(=欲しい)」と(そのように)言われたのである。長老(=尊者)が、(その衣を)見ること、ここでは、詩の形式(=ガーター)の規則により、鼻音化(=鼻音化の脱落)があったと見なすべきである。サンタラ(=下衣)とは、上衣と一緒にあること。ウッタラ(=上衣)とは、上着のことである。その衣とは、許可を得て(着るべき)衣のことである。すべての衣が切られていない、とは、すべての三つの衣が切られていない、ということである。その者(=僧侶)には、すべての衣が切られていない、それゆえ「すべての衣が切られていない者」と呼ばれるのである。もし、衣が切られる時点で、三つの衣が手元にあったならば、それらはすべて切られていない、それゆえ「すべての衣が切られていない者」と呼ばれるのである。それゆえ、「すべての衣が切られていない、三つの衣を持つ者」と(そのように)言われたのである。三つの衣を持つ者、とは、衣が切られる時点で、三つの衣が手元にあったことを指して言われたのであり、出家した時に三つの衣を持たない者、あるいは苦行を実践する者で三つの衣を持たない者を指して言われたのではない。(そのように)実践せよ、とは、「サンタラ(下衣)とウッタラ(上衣)を最上とする、その僧侶は、そこで衣を(許可を得て)着なさい」と(そのように)言われた規則に従って実践せよ、ということである。他の者(=衣が切られていない者がいない者)、とは、すべての衣が切られていない者ではない者。もし、三つの衣のうち、一つか二つの衣が切られていないならば、その者(=二つか一つの衣が残っている者)のことである。そうでなければ、とは、「サンタラ(下衣)とウッタラ(上衣)を最上とする」と(そのように)言われた規則とは異なって。(もし)三つの衣のうち二つが切られていないならば、一つを(許可を得て)着なければならない。一つが切られたならば、それは(許可を得て)着ることはできない、それゆえ、その(三つの衣がすべて切られていない)状態の(衣を)示すこと(=許可を得て着ること)はできない、ということである。それゆえ、「その分割を示す」と(そのように)言われたのである。

Keci pana ‘‘ticīvarakenāti vuttattā ticīvaraṃ parikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvā paribhuñjato tasmiṃ naṭṭhe bahūnipi gahetuṃ labhatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Padabhājanassa hi adhippāyaṃ dassentena yasmā pana ‘‘acchinnasabbacīvarena…pe… taṃ vibhāgaṃ dassetu’’nti vuttaṃ, padabhājane ca na tādiso attho upalabbhati, tasmā taṃ na gahetabbameva. Yampi mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘yassa adhiṭṭhitacīvarassa tīṇi naṭṭhānī’’ti, tatthāpi adhiṭṭhitaggahaṇaṃ sarūpakathanamattanti gahetabbaṃ, na pana ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitacīvarassevāti evamattho gahetabbo pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca tathā atthassa asambhavato. Na hi ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitacīvarasseva idaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti sakkā viññātuṃ. Purimasikkhāpadena hi acchinnacīvarassa aññātakaviññattiyā anuññātattā pamāṇaṃ ajānitvā viññāpanavatthusmiṃ pamāṇato sādiyanaṃ anujānantena bhagavatā idaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tasmā ‘‘parikkhāracoḷikassa bahumpi sādituṃ vaṭṭatī’’ti ayamattho neva pāḷiyā sameti, na ca bhagavato adhippāyaṃ anulometi.

しかし、ある人々は、「三つの衣を持つ者、と(そのように)言われているので、三つの衣を、装飾品としての衣として定め、それを使用している者に、それが失われた場合、多く(の衣)を得ることも許される」と言うが、それは受け入れられない。(戒律の)意味を説明する(=パッドバジャーナ)の意図を示すために、「なぜなら、『すべての衣が切られていない者…(中略)…その分割を示しなさい』と(そのように)言われたのである。そして、パッドバジャーナ(=意味の説明)にも、そのような意味は見られない。それゆえ、それは受け入れられないのである。また、『マーティカー(=要約)の注釈書』(『カンクハー(=疑い)の注釈書』、タタウッタリ戒律の解説)で、「もし、定められた衣のうち、三つが失われたならば」と(そのように)言われているが、そこでも「定められた」という言葉は、その状態を一般的に示すためのもの、と理解すべきである。三つの衣を定めたことによって定められた衣だけ、というように理解すべきではない。なぜなら、経典にも注釈書にも、そのように意味が通らないからである。三つの衣を定めたことによって定められた衣だけが、この戒律の対象となる、と知ることはできない。(前の)戒律によって、衣が切られていない者に対して、他人のための許可を得ることが許されたので、その許される量を知らずに、許可を得るための(衣)について、許される量(=適量)を得ることを許しながら、世尊はこの戒律を定められたのである。それゆえ、「装飾品としての衣を持つ者は、多くを得ることも許される」というこの意味は、経典にも合わないし、世尊の意図にも沿わない。

Yassa tīṇi naṭṭhāni, tena dve sāditabbānīti ettha yassa ticīvarato adhikampi cīvaraṃ aññattha ṭhitaṃ atthi, tadātassa cīvarassa alabbhanīyabhāvato tenapi sādituṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Pakatiyāva santaruttarena caratīti sāsaṅkasikkhāpadavasena vā avippavāsasammutivasena vā tatiyassa alābhena vā carati. ‘‘Dve naṭṭhānī’’ti adhikārattā vuttaṃ **‘‘dve sāditabbānī’’**ti. Ekaṃ sādiyanteneva samo bhavissatīti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ dvīsu naṭṭhesu ekaṃ sādiyantena samo bhavissati ubhinnampi santaruttaraparamatāya avaṭṭhānato. Yassa ekaṃyeva hotīti aññena kenaci kāraṇena vinaṭṭhasesacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ.

三つの衣が失われた場合、二つを(許可を得て)着なければならない、とは、もし、三つの衣のうち、それ以上に衣が他所にあったならば、その衣は得ることができないので、それも(許可を得て)着ることができる、と知るべきである。普段から、サンタラ(下衣)とウッタラ(上衣)を身につけている、とは、ササンカ(=疑い)の戒律の規則によって、あるいは、常に一緒にいるという同意によって、三番目の衣が得られない、あるいは、そうして(衣なしで)過ごしている。二つが失われた、とは、それ以上、ということである。(許可を得て)「二つを着なければならない」と(そのように)言われた。「一つを着ているだけで、彼は(一人前)になる」とは、三つの衣のうち、二つが失われた場合、一つを着ているだけで、彼は(一人前)になる。なぜなら、サンタラ(下衣)とウッタラ(上衣)を最上とする、という(状態が)維持されないからである。もし、一つだけ(の衣)しかない、とは、他の何らかの理由で、残りの衣が失われた場合を指して言われたのである。

526. ‘‘Sesakaṃ tuyheva hotūti dentī’’ti vuttattā ‘‘pamāṇayuttaṃ gaṇhissāma, sesakaṃ āharissāmā’’ti vatvā gahetvā gamanasamayepi ‘‘sesakampi tumhākaññeva hotū’’ti vadanti, laddhakappiyameva. Pavāritānanti acchinnakālato pubbeyeva pavāritānaṃ. Pāḷiyā na sametīti santaruttaraparamato uttari sādiyane anāpattidassanatthaṃ ‘‘anāpatti ñātakānaṃ pavāritāna’’nti vuttattā na sameti. Santaruttaraparamaṃ sādiyantassa hi āpattippasaṅgoyeva natthi, sati ca sikkhāpadena āpattippasaṅge anāpatti yuttā dassetunti adhippāyo. Keci pana ‘‘pamāṇameva vaṭṭatīti idaṃ sallekhadassanatthaṃ vutta’’nti vadanti.

526. 「残りはあなたのものでありなさい」と言って与える、と言われたので、「適量を受け取り、残りは持っていきましょう」と言って受け取って行く時にも、「残りはあなたのものでありなさい」と言う、これは許されることである。勧請された者とは、期限が切れる前に勧請された者である。経典と合わないとは、内陣・外陣よりさらに奥まったところまで受けることについて、罪がないことを見せるために「親族である勧請された者には罪がない」と言われたので、経典とは合わない。内陣・外陣よりさらに奥まったところまで受ける者には罪が生じないからこそ、罪がないのは当然であると示すのが意図である。しかし、一部の人々は「適量だけでよい、これは清貧の教えを示すために言われた」と言う。

Yasmā panidaṃ…pe… na vuttanti etthāyamadhippāyo – ‘‘aññassatthāyā’’ti vuccamāne aññesaṃ atthāya pamāṇaṃ atikkamitvāpi gaṇhituṃ vaṭṭatīti āpajjati, tañca aññassatthāya viññāpanavatthusmiṃ paññattattā vatthunā saṃsandiyamānaṃ na sameti. Na hi yaṃ vatthuṃ nissāya sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tasmiṃyeva anāpattivacanaṃ yuttanti. Gaṇṭhipadesu pana tīsupi ‘‘imassa sikkhāpadassa attano sādiyanapaṭibaddhatāvasena pavattattā ‘aññassatthāyā’ti vattuṃ okāsoyeva natthi, tasmā na vutta’’nti kathitaṃ. Idha ‘‘aññassatthāyā’’ti avuttattā aññesaṃ atthāya ñātakapavāritesu adhikaṃ viññāpentassa āpattīti ce? Na, tattha purimasikkhāpadeneva anāpattisiddhito. Tatuttaritā, acchinnādikāraṇatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.

なぜなら、これは…(省略)…言われなかったかというと、その意図は、「他者のために」と言われる場合、他者のために適量を超えて受け取ってもよいということになるので罪を犯す。そして、それは他者のために、という告知の対象となる物で、定められた物と合わない。なぜなら、戒律が定められた対象物に基づいているのに、その対象物だけについて罪がないと言うのは適切ではないからである。しかし、結び目の箇所では3つとも、「この戒律は、自分自身が受けることに関連して定められた『他者のために』と言う余地がない、したがって言われなかった」と述べられている。ここでは「他者のために」と言われなかったので、他者のために、親族に勧請されたものに加えて告知した者には罪があるのか?いや、そこでは前の戒律によって罪がないことが示されているからである。その超えること、絶え間ない理由、親族ではない者の告知、それによって受け取ること、これら4つの要素がある。

Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

その超える戒律の解説が終わる。

8. Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

8. 第一の増補戒律の解説

527. Aṭṭhame api mayyāti pāṭhepi soyevattho. Ayyāti pana bahuvacanena āmantanaṃ kataṃ.

527. 「第八にも」という読みでも、その意味である。「あなた」とは、複数で呼びかけることである。

528-529. Apadissāti ‘‘itthannāmassa bhikkhuno dassāmī’’ti evaṃ apadisitvā. Paccayaṃ katvāti kāraṇaṃ katvā. Uddissāti ettha yo kattāti ‘‘uddissā’’ti iminā vuttauddisanakiriyāya yo kattā. Cīvaraṃ cetāpenti parivattenti etenāti cīvaracetāpannaṃ. Na-kārāgamaṃ katvā cīvaracetāpannanti vuttaṃ, ‘‘cīvaracetāpana’’ntipi paṭhanti. Pacuravohāravasenāti yebhuyyavohāravasena. Yebhuyyavasena hi gharasāmikaṃ daṭṭhukāmā tassa gharaṃ gacchantīti tatheva bahulaṃ vohāro. Byañjanamattamevāti attho netabbo natthīti adhippāyo.

528-529. 「氏名(を明らかにして)与える」とは、「この人物の比丘に与えよう」とこのように氏名を明らかにすること。「原因を作って」とは、原因を作って。「対象として」とは、ここで誰が主体か。「対象として」という言葉で、対象とする行為の主体である。「衣を仕立てさせる」とは、仕立てさせること。「な」という音が入って「衣を仕立てさせる」と言われた。「衣を仕立てる」と読むこともある。多くの取引によるとは、大部分の取引によると。大部分においては、家主を見たいと思ってその家に行くから、そのような多くの取引がある。ただの標示であるとは、意味は必要ない、というのが意図である。

531. Samakepi pana anāpattīti yadagghanakaṃ so dātukāmo hoti, tadagghanake anāpatti mūlaṃ vaḍḍhetvā adhikavidhānaṃ anāpannattā. Ettha ca ‘‘dātukāmomhī’’ti attano santike avuttepi dātukāmataṃ sutvā yadagghanakaṃ so dātukāmo hoti, tadagghanakaṃ āharāpetuṃ vaṭṭati. Agghavaḍḍhanakañhi idaṃ sikkhāpadanti ettha agghavaḍḍhanaṃ etassa atthīti agghavaḍḍhanakaṃ, agghavaḍḍhanaṃ sandhāya idaṃ sikkhāpadaṃ paññattanti adhippāyo. Cīvaraṃ dehīti saṅghāṭiādīsu yaṃkiñci cīvaraṃ sandhāya vadati. Cīvare bhiyyokamyatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni.

531. 同等であっても罪がないとは、いくらの価値のものかを与えようとする場合、その価値のものに、元の値段を増やしてさらに多く与えることは定められていないからである。ここで、「与えたい」と自分の手元にあることを言わなくても、与えたいと聞いて、いくらの価値のものかを与えようとする場合、その価値のものを持ってこさせることが許される。価値を増やすこと、これが戒律である。ここで、価値を増やすことがある、だから価値を増やすものという。衣を与えよ、とは、袈裟など、どの衣についても言う。衣の増加、親族ではない者の告知、それによって受け取ること、これら3つの要素がある。

Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

第一の増補戒律の解説が終わる。

532. Dutiyaupakkhaṭe vattabbaṃ natthi.

532. 第二の増補戒律には言うべきことはない。

10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā

10. 王の戒律の解説

537-539. Rājasikkhāpade pana ‘‘ajjaṇho’’ti pāṭhe ‘‘ajjuṇho’’tipi paṭhanti. Bhogoti bhuñjitabbo. Yaṃ vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehīti idaṃ āgamanasuddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sace hi ‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’ti peseyya, āgamanassa asuddhattā akappiyavatthuṃ ārabbha bhikkhunā kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyyā’’ti, tattha āgamanassa suddhiyā vā asuddhiyā vā visesappayojanaṃ na dissati. Satipi hi āgamanassa asuddhabhāve dūto attano kusalatāya kappiyavohārena vadati, ‘‘kappiyakārako na niddisitabbo’’ti idaṃ natthi, na ca dūtena kappiyavohāravasena vutte dāyakena idaṃ kathaṃ pesitanti īdisī vicāraṇā upalabbhati, avicāretvā ca taṃ na sakkā jānituṃ, yadi pana āgamanassa asuddhattā kappiyakārako niddisitabbo na bhaveyya, cīvarānaṃ atthāya dūtassa hatthe akappiyavatthusmiṃ pesite sabbattha dāyakena kathaṃ pesitanti pucchitvāva kappiyakārako niddisitabbo bhaveyya. Tasmā asatipi āgamanasuddhiyaṃ sace so dūto attano kusalatāya kappiyavohāravasena vadati, dūtasseva vacanaṃ gahetabbaṃ. Yadi hi āgamanasuddhiyevettha pamāṇaṃ, mūlasāmikena kappiyavohāravasena pesitassa dūtassa akappiyavohāravasena vadatopi kappiyakārako niddisitabbo bhaveyya, tasmā sabbattha dūtavacanameva pamāṇanti gahetabbaṃ.

537-539. 王の戒律では、「今日」という読みで、「今日」と読むこともある。食料とは、食べるべきものである。経典の注釈書で「この衣を仕立てさせる者によって衣を仕立てさせて、この人物の比丘を衣で覆え」と言われたのは、到着の正当性を示すために言われた。もし、「これをこの比丘に与えよ」と送ったなら、到着が正当でないため、不適格な物を対象として比丘に、適格な物を作成する者も指し示す必要はない、となると、そこで到着の正当性であろうとなかろうと、特別な目的は見えない。到着が正当でない場合でも、使者が自分の善意によって適格な取引として言うなら、「適格な物を作成する者は指し示す必要はない」ということはない。そして、使者が適格な取引として言ったからといって、施主がどのように送ったのかというような検討はされない、検討せずにそれを知ることはできない。もし、到着が正当でないために、適格な物を作成する者も指し示す必要がないなら、衣のために使者の手に、不適格な物を送った場合、施主はどのように送ったのかを尋ねてから、適格な物を作成する者も指し示す必要が生じるだろう。したがって、到着の正当性がなくても、もしその使者が自分の善意によって適格な取引として言うなら、使者の言葉だけを受け入れるべきである。もし、到着の正当性だけがここで基準なら、元の施主が適格な取引として送ったのに、使者が不適格な取引として言ったとしても、適格な物を作成する者も指し示す必要が生じるだろう。したがって、あらゆる場合において使者の言葉だけが基準であると理解すべきである。

Iminā cīvaracetāpannenātiādinā pana imamatthaṃ dasseti – kappiya vasena āgatampi cīvaramūlaṃ īdisena dūtavacanena akappiyaṃ hoti, tasmā taṃ paṭikkhipitabbanti. Tenevāha – ‘‘tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo’’tiādi. Suvaṇṇaṃ, rajataṃ, kahāpaṇo, māsakoti imāni hi cattāri nissaggiyavatthūni, muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, lohitaṅko, masāragallaṃ, satta dhaññāni, dāsidāsaṃ, khettaṃ, vatthu, pupphārāmaphalārāmādayoti imāni dukkaṭavatthūni ca attano vā cetiyasaṅghagaṇapuggalānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭanti, tasmā taṃ sādituṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti vuttaṃ, ‘‘cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti idaṃ pana attānaṃ uddissa ābhatattā vattuṃ vaṭṭati, tasmā vuttaṃ. ‘‘Veyyāvaccakaro niddisitabbo’’ti idaṃ ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti kappiyavacanena vuttattā anuññātaṃ. Sace pana dūto ‘‘ko imaṃ gaṇhātī’’ti vā ‘‘kassa demī’’ti vā vadati, na niddisitabbo. ‘‘Ārāmiko vā upāsako vā’’ti idaṃ sāruppatāya vuttaṃ, ṭhapetvā pana pañca sahadhammike yo koci kappiyakārako vaṭṭati. ‘‘Eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti idaṃ bhikkhussa kappiyavacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Evameva hi vattabbaṃ, ‘‘etassa dehī’’tiādi na vattabbaṃ. So vā cetāpessati vāti ettha eko -saddo padapūraṇo, ‘‘saññatto so mayā’’tiādi pana dūtena evaṃ ārociteyeva taṃ codetuṃ vaṭṭati, nevāssa hatthe datvā gatamattakāraṇenāti dassanatthaṃ vuttaṃ.

これは、衣の交換が許されないということを示すものです。つまり、たとえ適法な品物であっても、このような使者によって運ばれたものは不適法なものとなるため、それを断るべきであるということです。だからこそ、「その比丘はその使者に対してこのように言うべきである」と述べられています。金、銀、貨幣、マースコティというこれら4つの譲渡可能な品物、真珠、宝石、ベリリヨ、法螺貝、石、珊瑚、赤鉄鉱、マサラガッラ、7つの穀物、奴婢、奴隷、畑、土地、花園、果樹園などは、これらの禁じられた品物も、自分自身のため、あるいは寺院、集団、個人 sympy のために受け取ることは許されない。したがって、それを受け取ることは許されないことを示すために、「尊者よ、私たちは交換された衣は受け取りません」と言われ、「しかし、衣は受け取ります」というのは、自分自身のために運ばれてきたものであるため、そう言うことが許されるからです。比丘が「誰か介助者がいますか」と尋ねられた場合、「適法な品物」という言葉で許されているのは、介助者がいる場合のみです。もし使者が「誰がこれを受け取るのか」とか「誰に渡すのか」と言うならば、指名してはならない。「庭師か、在家信者か」というのは、それにふさわしいものとして言われたものであり、5人の同法者をのぞいて、適法なものを行う者であれば誰でもよい。これは「尊者よ、この人は比丘たちの介助者です」と言うのは、比丘に介法なものを行う者であることを示すために言われたものです。このように言うべきであり、「これを彼に与えてください」などと言うべきではありません。彼が送るだろうか、あるいは」という部分の「あるいは」は、単に言葉を埋めるためのものです。「私が彼を任命しました」といったことは、使者がそのように報告した場合にのみ、彼を咎めることができます。彼の手の中に渡して、自分の仕事が終わったからといって、それを示すためです。

Etāni hi vacanāni…pe… na vattabboti ettha ‘‘evaṃ vadanto paṭikkhittassa katattā vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati, codanā pana hotiyevā’’ti mahāgaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Uddiṭṭhacodanāparicchedaṃ dassetvāti ‘‘dutiyampi vattabbo’’tiādinā dassetvā. Pucchiyamānoti ettha pucchiyamānenāti attho gahetabboti āha **‘‘karaṇatthe paccattavacana’’**nti. Āgatakāraṇaṃ bhañjatīti āgatakāraṇaṃ vināseti.

これらの言葉は……(省略)……「このように言うと、断られたことによる行為の区別において、禁じられた行為となり、非難は必ずある」と、大ガンドゥパッドと中ガンドゥパッドで述べられています。指摘された非難の範囲を示すために、「二度も……」などと示されています。「尋ねられるとき」という言葉は、「尋ねられるとき」という意味で理解されなければならないと述べています。**「原因となった行為が破られる」**とは、原因となった行為を破壊することです。

Ettha keci vadanti ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma cīvaraggahaṇaṃ, taṃ bhañjatīti vuttattā puna taṃ cīvaraṃ yena kenaci ākārena gahetuṃ na vaṭṭatī’’ti. Keci pana ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma kāyavācāhi codanā, taṃ bhañjatīti vuttattā puna taṃ yena kenaci ākārena codetuṃ na labhati. Sace sayameva deti, mūlasāmiko vā dāpeti, gahetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Apare pana ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma ṭhānaṃ, taṃ bhañjatīti vuttattā yathā ‘attho me, āvuso, cīvarenā’ti ekāya codanāya dve ṭhānāni bhañjati, evamidhāpi sace āsane nisīdati, ekāya nisajjāya dve ṭhānāni bhañjati. Āmisaṃ ce paṭiggaṇhāti, ekena paṭiggahaṇena dve ṭhānāni bhañjati. Dhammaṃ ce bhāsati, dhammadesanāsikkhāpade vuttaparicchedāya ekāya vācāya dve ṭhānāni bhañjatī’’ti vadanti. Imesaṃ pana sabbesampi vādaṃ ‘‘ayutta’’nti paṭikkhipitvā tīsupi gaṇṭhipadesu idaṃ vuttaṃ ‘‘āgatakāraṇaṃ nāma ṭhānameva, tasmā ‘na kattabba’nti vāritassa katattā nisajjādīsu katesu chasu ṭhānesu ekaṃ ṭhānaṃ bhañjatī’’ti.

ここで、ある人々は「原因となった行為とは、衣を受け取ることである。それが破られると言われるため、どのような方法であっても、その衣を再び受け取ることは許されない」と述べています。しかし、ある人々は「原因となった行為とは、言葉や行為による非難である。それが破られると言われるため、どのような方法であっても、再び非難することは許されない。もし彼自身が与えるならば、あるいは元の所有者が与えるならば、受け取ってもよい」と述べています。さらに、ある人々は「原因となった行為とは、場所のことである。それが破られると言われるため、『尊者よ、私は衣を必要としています』という一つの非難で、二つの場所が破られるように、ここでは座るとき、一つの座り方で二つの場所が破られる。もし財物を受け取るならば、一つの受け取りで二つの場所が破られる。もし法を説くならば、法を説く戒律で述べられた範囲によって、一つの言葉で二つの場所が破られる」と述べています。しかし、これらのすべての人々の見解を「正しくない」として退け、三つのガンドゥパッドすべてで、「原因となった行為とは、場所のことである。したがって、『行ってはならない』と禁じられたことに対して、座るなどの行為をした場合、六つの場所のうち一つが破られる」と述べられています。

Tatra tatra ṭhāne tiṭṭhatīti idaṃ codakassa ṭhitaṭṭhānato apakkamma tatra tatra uddissa ṭhānaṃyeva sandhāya vuttaṃ. ‘‘Sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo’’ti idaṃ sabhāvato codetuṃ anicchantenapi kātabbamevāti vadanti. Mukhaṃ vivaritvā sayameva kappiyakārakattaṃ upagatoti mukhavevaṭikakappiyakārako. Avicāretukāmatāyāti imasmiṃ pakkhe ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti idaṃ ‘‘tādisaṃ karonto kappiyakārako natthī’’ti iminā adhippāyena vuttaṃ.

「そこで、そこで、そこに留まる」というのは、非難する者がその場から離れて、そこでそこで指示された場所のことだけを指して言われたものです。「自分で行くか、使者を送るか」というのは、自然に非難することを望まない場合でも、行わなければならないと述べています。「口を開けて、自分で適法なものを行う」とは、口を開けて適法なものを行うことです。「考慮したくない」という場合、「私たちには適法なものを行う者はいない」という意図で言われたものです。

**‘‘Meṇḍakasikkhāpade vuttanayena paṭipajjitabba’’**nti vatvā idāni taṃ meṇḍakasikkhāpadaṃ dassento **‘‘vuttañheta’’**ntiādimāha. Idameva hi ‘‘santi, bhikkhave, saddhā pasannā’’tiādivacanaṃ bhesajjakkhandhake meṇḍakavatthusmiṃ (mahāva. 299) vuttattā ‘‘meṇḍakasikkhāpada’’nti vuttaṃ. Tattha hi meṇḍakena nāma seṭṭhinā –

**「メーンダカ戒律の教えに従って行動すべきである」**と言って、今、そのメーンダカ戒律を説明するために、**「それは述べられている」**などと言っています。これは、「僧侶たちよ、信心深く、信じている人々がいる」という言葉で、薬の束のメーンダカの事績(大ヴァッガ 299ページ)で述べられているため、「メーンダカ戒律」と言われています。そこでは、メーンダカという長者が——

‘‘Santi, bhante, maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ, sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātheyyaṃ anujānātū’’ti –

「尊者よ、道は険しく、水も少なく、草も少なく、歩くのが難しいです。尊者よ、僧侶たちに携行食を許してください」と、

Yācitena bhagavatā –

尋ねたときに、尊師は——

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pātheyyaṃ pariyesituṃ. Taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṃ loṇatthikena, guḷo guḷatthikena, telaṃ telatthikena, sappi sappitthikenā’’ti –

「僧侶たちよ、携行食を探すことを許す。米は米を求める者、緑豆は緑豆を求める者、マース豆はマース豆を求める者、塩は塩を求める者、黒糖は黒糖を求める者、油は油を求める者、ギーはギーを求める者」と、

Vatvā idaṃ vuttaṃ –

言って、これは述べられています——

‘‘Santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā ayyassa yaṃ kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ bhikkhave kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’’ti.

「僧侶たちよ、信心深く、信じている人々がいる。彼らは適法なものを行う者の手に金銭を置き、『これで尊者に適法なものを与えてください』と言う。僧侶たちよ、そこから適法なものを得ることを許すが、どのような方法であっても、金銀を受け取って探すようにとは言わない」と。

Hiraññaṃ upanikkhipantīti etthāpi bhikkhussa ārocanaṃ atthiyevāti gahetabbaṃ. Aññathā aniddiṭṭhakappiyakārakattaṃ bhajatīti na codetabbo siyā. Yadi mūlaṃ sandhāya codeti, taṃ sāditameva siyāti āha **‘‘mūlaṃ asādiyantenā’’**ti.

「金銭を置く」という場合、比丘に知らせることが必要であると理解されなければなりません。そうでなければ、適法なものを行う者を指名しないことになり、非難されるべきではないでしょう。もし元の所有者を指して非難するならば、それは受け取られたと見なされると述べています**「元の所有者が受け取らない場合」**と。

‘‘Aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbanti idaṃ attanā codanāṭhānañca na kātabbanti dassanatthaṃ vuttaṃ. Aññaṃ pana kappiyakārakaṃ pesetvā lokacārittavasena anuyuñjitvāpi kappiyavatthuṃ āharāpetuṃ vaṭṭati attānaṃ uddissa nikkhittassa attano santakattā’’ti keci vadanti, taṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ. Sace sayameva cīvaraṃ ānetvā denti, gahetabbaṃ. No ce, kiñci na vattabbā’’ti daḷhaṃ katvā vuttattā na gahetabbanti amhākaṃ khanti. Na hi aññātakaappavāritaṃ sayaṃ aviññāpetvā aññena viññāpetuṃ vaṭṭati, na ca yattha aññaṃ pesetvā āharāpetuṃ vaṭṭati, tattha sayaṃ gantvā na āharāpetabbanti sakkā vatthuṃ. Yadi cettha aññena āharāpetuṃ vaṭṭati, ‘‘aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabba’’ntiādivacanameva niratthakaṃ siyā. ‘‘Dūtenā’’ti imassa byabhicāraṃ dasseti **‘‘sayaṃ āharitvāpī’’**ti. Dadantesūti iminā sambandho. Piṇḍapātādīnaṃ atthāyāti iminā pana ‘‘cīvaracetāpanna’’nti imassa byabhicāraṃ dasseti. ‘‘Eseva nayo’’ti vuttattā piṇḍapātādīnaṃ atthāya dinnepi ṭhānacodanādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva kātabbaṃ.

「知らない人が始めたことのように行動すべきである」というのは、自分で非難する場所を作るべきではないことを示すために言われたものです。しかし、他の適法なものを行う者に送って、世俗の慣習に従って要求して、適法なものを持ち帰らせることは、自分自身のために置かれたものであるため、許されると述べている人もいますが、それは経典の注釈で「知らない人が始めたことのように行動すべきである。もし彼らが自分で衣を持ってきてくれるなら、受け取りなさい。そうでなければ、何も言うべきではない」と強く述べられているため、受け取ってはならないというのが私たちの見解です。知らない人が始めたことの場合、自分で知らせずに他人に知らせることは許されません。そして、他人に送って持ち帰らせることが許される場所で、自分で行って持ち帰らせないということは、ありえません。もしここで他人に持ち帰らせることが許されるならば、「知らない人が始めたことのように行動すべきである」といった言葉は無意味になるでしょう。「使者によって」という言葉の逸脱を示すのが**「自分で持ち帰っても」**です。「与える人々に」という言葉で関連付けられています。食事などのために、という言葉で「交換された衣」という言葉の逸脱を示しています。「この原則は同じである」と述べられているため、食事などのために与えられた場合でも、場所の非難などはすべて、先に述べられた原則に従って行われなければなりません。

Paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattīti paṭiggahaṇe pācittiyaṃ, paribhoge dukkaṭaṃ. Sveva sāpattikoti dukkaṭāpattiṃ sandhāya vadati. Idañca aṭṭhakathāpamāṇeneva gahetabbaṃ. ‘‘Parassa niddosabhāvadassanatthaṃ sveva sāpattiko sadosoti vuttaṃ hotī’’tipi vadanti. ‘‘Codetīti vuttattā pana āpattiyā codetīti katvā sveva sāpattikoti idaṃ dukkaṭaṃyeva sandhāya vattuṃ yutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattiyevāti dukkaṭameva sandhāya vuttaṃ. Taḷākassapi khettasaṅgahitattā tassa paṭiggahaṇepi āpatti vuttā. Cattāro paccaye saṅgho paribhuñjatūti detīti ettha ‘‘bhikkhusaṅgho cattāro paccaye paribhuñcatu, taḷākaṃ dammī’’ti vā ‘‘catupaccayaparibhogatthaṃ taḷākaṃ dammī’’ti vā vadati, vaṭṭatiyeva. ‘‘Ito taḷākato uppanne cattāro paccaye dammī’’ti vutte pana vattabbameva natthi.

受け取る場合も、使用する場合も罰がある。受け取る場合はパチッタ(罪)、使用する場合はドゥッカッタ(軽罪)。「それ自体が罪である」というのは、軽罪を指して言われています。これは経典の注釈を基準に理解されなければなりません。「相手が罪がないことを示すために、それ自体が罪であるというのは、相手に罪があるということだ」と述べている人もいます。「非難する」と述べられているため、「罰によって非難する」と解釈し、それ自体が罪であるというのは、軽罪だけを指して言うのが適切であると、三つのガンドゥパッドすべてで述べられています。受け取る場合も、使用する場合も罰があるというのは、軽罪だけを指して言われています。池も畑として扱われるため、その受け取りにも罰があると言われています。四つの必需品を僧侶が使用するために与える、というのは、「僧侶たちが四つの必需品を使用するために、池を差し上げます」とか、「四つの必需品の使用のために池を差し上げます」と言うのは、許されます。「この池から生じる四つの必需品を差し上げます」と言う場合、何も言うべきことはありません。

Amhākaṃ ekaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapethāti vutteti idaṃ īdisaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Kappiyakkamena sampaṭicchitesu khettataḷākādīsu pana avuttepi kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ labbhatiyeva. Yasmā parasantakaṃ nāsetuṃ bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, tasmā **‘‘na sassakāle’’**ti vuttaṃ. ‘‘Janapadassa sāmikoti imināva yo taṃ janapadaṃ vicāreti, tenapi acchinditvā dinnaṃ vaṭṭatiyevā’’ti vadanti. Udakavāhakanti udakamātikaṃ. Kappiyavohārepīti ettha ‘‘vidhānaṃ vakkhāmā’’ti pāṭhaseso. Udakavasenāti udakaparibhogatthaṃ. Suddhacittānanti kevalaṃ udakaparibhogatthamevāti adhippāyo. Alajjinā kārāpite vattabbameva natthīti āha **‘‘lajjībhikkhunā’’**ti. Pakatibhāgo nāma imasmiṃ raṭṭhe catuambaṇamattaṃ. Akaṭṭhapubbaṃ navasassaṃ nāma. Aparicchinnabhāgeti ‘‘ettake bhūmibhāge ettako bhāgo dātabbo’’ti evaṃ aparicchinnabhāge.

「私たちのために一人の適法なものを行う者をおいてください」というのは、このようなことを指して言われたものです。適法な行為によって受け取られた畑や池などについては、たとえ適法なものを行う者を置くと言われなくても、置くことは許されます。なぜなら、比丘が他人の所有物を破壊することは許されないため、**「収穫の時期ではない」**と述べられています。「地方の所有者」というのは、その地方を管理する者であれば、それを奪わずに与えてもよいと述べている人もいます。「水の通路」とは、水の供給路のことです。「適法な取引においても」というのは、「規定を述べます」という言葉が省略されています。水の通路とは、水の利用のためです。「清らかな心で」というのは、単に水の利用のためであるという意図です。「無遠慮な者によって行われた場合、言うべきことは何もない」と述べているのが**「遠慮深い比丘」**です。「通常の分け前」とは、この地方では4アンバ(米の単位)ほどの量です。「まだ耕されていない、新しい穀物」とは、まだ耕されていない穀物のことです。「不確定な領域」とは、「この土地のこの部分からは、これだけの分け前を与える」というように、不確定な領域のことです。

Rajjuyā vā daṇḍena vāti ettha ‘‘pādehipi minituṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Khale vā ṭhatvā rakkhatīti ettha pana thenetvā gaṇhante disvā ‘‘mā gaṇhathā’’ti nivārento rakkhati nāma. Sace pana avicāretvā kevalaṃ tuṇhībhūtova rakkhaṇatthāya olokento tiṭṭhati, vaṭṭati. Sacepi tasmiṃ tuṇhībhūte corikāya haranti, ‘‘mayaṃ bhikkhusaṅghassa ārocessāmā’’ti evaṃ vattuṃ vaṭṭatīti vadanti. Nīharāpeti paṭisāmetīti etthāpi ‘‘sace pariyāyena vadati, vaṭṭatī’’ti vadanti. Apubbassa anuppāditattā aññesaṃ vaṭṭatīti āha **‘‘tasseva taṃ akappiya’’**nti.

「縄で、あるいは棒で」というのは、「足で測ることさえ許されない」と述べています。「干し場で立って守る」というのは、盗む者を見つけて「取るな」と止めることで守るということです。もし、何も言わずにただ黙って守るために見ているだけであれば、許されます。もし、彼が黙っていても盗賊に盗まれた場合、「私たちは僧侶たちに知らせます」と言うべきであると述べています。「運び出す、あるいは取り除く」というのは、「もし、それを婉曲に言えば、許される」と述べている人もいます。まだ生まれていないので、生まれていないことによって、他の人に許されると述べているのが**「それ自体が不適法である」**です。

Nanu ca dubbicāritamattena tasseva taṃ akappiyaṃ, na sabbesaṃ rūpiyasaṃvohāre catutthapatto viya. Vuttañhi tattha (pārā. aṭṭha. 2.589) ‘‘yo pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ dehī’ti kahāpaṇe dāpetvā gahito, ayaṃ patto etasseva bhikkhuno na vaṭṭati dubbicāritattā, aññesaṃ pana vaṭṭati mūlassa asampaṭicchitattā’’ti. Tasmā yaṃ te āharanti, sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattāti idaṃ kasmā vuttanti? Ettha keci vadanti ‘‘kahāpaṇe sādiyitvā vicāritaṃ sandhāya evaṃ vutta’’nti. Saṅghikattā ca nissajjituṃ na sakkā, tasmā sabbesaṃ na kappatīti tesaṃ adhippāyo. Keci pana ‘‘asādiyitvāpi kahāpaṇānaṃ vicāritattā rūpiyasaṃvohāro kato hoti, saṅghikattā ca nissajjituṃ na sakkā, tasmā sabbesaṃ na kappatī’’ti vadanti. Gaṇṭhipadesu pana tīsupi idaṃ vuttaṃ ‘‘catutthapatto gihisantakānaṃyeva kahāpaṇānaṃ vicāritattā aññesaṃ kappati, idha pana saṅghikānaṃ vicāritattā sabbesaṃ na kappatī’’ti. Sabbesampi vādo tena tena pariyāyena yujjatiyeva.

しかし、不正な行為をしたことによって、それ自体が不適法なのであって、すべての者が銀貨の取引において第四の物のようにそうではない。そこには(パーラ. アッタ. 2.589)「しかし、銀貨を受け取らずに、『長老の鉢を買ってきてください』と送られた適法なものを行う者と一緒に、商人の家に行って、鉢を見て、『これらの貨幣を取って、これをください』と言って、貨幣を与えて受け取った場合、この鉢は、この比丘自身には許されない。不正な行為をしたためである。しかし、他の者には許される。元の価格を受け取らなかったためである」と述べられています。したがって、彼らが持ってくるものはすべて、不適法です。なぜなら?「貨幣が考慮されたから」というのは、なぜこのように言われたのか?ここで、ある人々は「貨幣を受け取った後、考慮されたことを指して、そのように言われた」と述べています。僧侶の共有物であるため、譲渡することはできない。したがって、すべての人に許されないというのが彼らの意図です。しかし、ある人々は「たとえ受け取らなくても、貨幣が考慮されたため、銀貨の取引が行われたことになる。そして、僧侶の共有物であるため、譲渡することはできない。したがって、すべての人に許されない」と述べています。ガンドゥパッドでは、三つのすべてで、「第四の物のように、在家信者の所有する貨幣が考慮されたため、他の者には許される。ここでは、僧侶の共有物が考慮されたため、すべての人に許されない」と述べられています。すべての見解も、そのそれぞれの理由によって、成り立ちます。

Catusāladvāreti bhojanasālaṃ sandhāya vuttaṃ. Pariyāyena kathitattāti ‘‘gaṇhā’’ti avatvā ‘‘sīmā gatā’’ti pariyāyena kathitattā. Pakatibhūmikaraṇatthaṃ **‘‘heṭṭhā gahitaṃ paṃsu’’**ntiādi vuttaṃ. Dāsaṃ dammīti ettha ‘‘manussaṃ dammīti vutte vaṭṭatī’’ti vadanti. Kukkuṭasūkarā…pe… vaṭṭatīti ettha kukkuṭasūkaresu dīyamānesu ‘‘imehi amhākaṃ attho natthi, sukhaṃ jīvantu, araññe vissajjethā’’ti vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’tiādivacanato (dī. ni. 1.10, 194) khettādīnaṃ paṭiggahaṇe ayaṃ sabbo vinicchayo vutto. Kappiyakārakassa bhikkhunā niddiṭṭhabhāvo, dūtena appitatā, tatuttari vāyāmo, tena vāyāmena paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.

「四つの広間」とは、食事の広間を指して言われたものです。「婉曲に言われた」というのは、「取りなさい」と言わずに、「境界線に着いた」と婉曲に言われたことです。「地面を平らにする」ために**「下に取られた土」**などと言われています。「奴隷を差し上げます」という場合、「人間を差し上げます」と言っても許されると述べています。鶏や豚……(省略)……許される、というのは、鶏や豚に与えられる場合、「これらのものに私たちは用事はありません。幸せに生きてください。森に放してください」と言うことは許されます。「畑や土地の受け取りを断念する」といった言葉から(ディー. ニ. 1.10、194)、畑などの受け取りに関して、このすべての規定が述べられています。適法なものを行う者として比丘が指名されないこと、使者に拒否されること、それ以上の努力、その努力によって得られること、これら四つの要素がここにあります。

Rājasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

国王の戒律の解説は終わりました。

Niṭṭhito cīvaravaggo paṭhamo.

最初の衣の章が終わりました。

2. Kosiyavaggo

2. 絹の戒律

1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā

1. 絹の戒律の解説

542. Pāḷiyaṃ **‘‘kosiyakārake’’**ti ettha kosaṃ karontīti kosakārakāti laddhavohārānaṃ pāṇakānaṃ kosato nibbattaṃ kosiyaṃ, taṃ karontīti kosiyakārakā, tantavāyā. Saṃhananaṃ saṅghāto, vināsoti attho. Kosiyamissakanti kosiyatantunā missaṃ. ‘‘Avāyima’’nti vuttattā vāyitvā ce karonti, anāpatti. Anāpatti vitānaṃ vātiādinā vitānādīnaṃ atthāya karaṇepi tenākārena paribhogepi anāpatti vuttā.

542. 「コシヤカ―ラケ」とは、コサ(衣)をつくる者たちであるゆえにコサカ―ラカと名づけられた生き物たちのコサ(衣)から生じたコシヤ(衣)をつくる者たち、すなわち織物師たちである。サンハナ(組織、構造)とはサンガ―タ(複合)のことである。すなわち、滅失のことである。コシヤミッサ(衣の混交)とは、コシヤ(衣)の糸で混ぜることである。「アーヤマ(織る)」と述べられているゆえに、織ってから作るならば、罪はない。罪はない、天蓋を織るなど、天蓋などのために作る場合にも、そのように消費する場合にも罪はないと述べられている。

Evampi missetvā katameva hotīti iminā vātena āharitvā pātitepi acittakattā āpattiyevāti dasseti. Kosiyamissakatā, attano atthāya santhatassa karaṇaṃ kārāpanaṃ, paṭilābho cāti imānettha tīṇi aṅgāni.

このように混ぜて作ったものも、そうであると、この方法で持ってきて落とした場合でも、心がない(非心)ゆえに罪があることを示している。コシヤミッサカター(衣の混交したこと)、自分のために作られたものの作成、請求、これら三つの要素である。

Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

コシヤ(衣)の戒条の解説、終わり。

547. Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ uttānatthameva.

547. スッダ・カーラカ(純粋な黒い)戒条は、そのままの意味である。

3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā

3. ドゥエ・バーガ(二つの部分)戒条の解説

552. Dvebhāgasikkhāpade pana dve bhāgāti ukkaṭṭhaparicchedo kāḷakānaṃ adhikaggahaṇassa paṭikkhepavasena sikkhāpadassa paññattattā. Tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānanti ayaṃ heṭṭhimaparicchedo tesaṃ adhikaggahaṇe paṭikkhepābhāvato, tasmā kāḷakānaṃ bhāgadvayato adhikaṃ na vaṭṭati, sesānaṃ pana vuttappamāṇato adhikampi vaṭṭati. ‘‘Kāḷakānaṃyeva ca adhikaggahaṇassa paṭikkhittattā kāḷakānaṃ upaḍḍhaṃ odātānaṃ vā gocariyānaṃ vā upaḍḍhaṃ gahetvāpi kātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, ‘‘anāpatti bahutaraṃ odātānaṃ bahutaraṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti, suddhaṃ odātānaṃ suddhaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karotī’’ti iminā taṃ sameti. ‘‘Kāḷake odāte ca ṭhapetvā sesā gocariyesuyeva saṅgahaṃ gacchantī’’ti vadanti. Dve koṭṭhāsā kāḷakānanti ettha pana ‘‘ekassapi kāḷakalomassa atirekabhāve nissaggiyaṃ hotī’’ti mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā) ttaṃ, taṃ ‘‘dhārayitvā dve tulā ādātabbā’’ti vacanato tulādhāraṇāya na sameti. Na hi lome gaṇetvā tulādhāraṇā karīyati, atha gaṇetvāva dhārayitabbaṃ siyā, kiṃ tulādhāraṇāya, tasmā evamettha adhippāyo yutto siyā – acittakattā sikkhāpadassa pubbe tulāya dhārayitvā ṭhapitesu ekampi lomaṃ tattha pateyya, nissaggiyanti. Aññathā dubbiññeyyabhāvato dve tulā nādātabbā, ūnakatarāva ādātabbā siyuṃ.

552. ドゥエ・バーガ(二つの部分)戒条においては、二つの部分とは、黒いものの過剰な受領の禁止による、戒条が制定されたことによる、最大限の区別である。第三は白いもの、第四はゴ―チャリヤ(遊行)である。これは、それらの過剰な受領の禁止がないことによる、下限の区別である。ゆえに、黒いものの二つの部分よりも多いものは許されない。その他のものについては、述べられた量よりも多くても許される。「黒いものの過剰な受領の禁止のみが述べられているゆえに、黒いものの半分、白いものまたは遊行のもの(の半分)を取って作ることも許される」と彼らは言う。「白いものの大部分を取って作る、純粋な白いもの、純粋な遊行のもの(の大部分)を取って作る」と、これによりそれは合致する。彼らは「黒いもの、白いもの、その他のものを置いて、残りは遊行のものにすべて含まれる」と言う。ドゥエ(二つの)「カーラカ―ナ(黒いもの)にさえ、毛が一本でも余分にあると、ニッサギヤ(放棄)となる」と、マティカー・アッタカター(カンカー・アッタカター、ドゥエ・バーガ戒条の解説)では述べられているが、それは「二つの秤で持って、持ってこなければならない」という文字通りの秤での計量には合致しない。毛を数えて秤での計量をするのではなく、数えて持ってこなければならないならば、秤での計量とは何であろうか。ゆえに、ここにそのような意図があるのが適切であろう。すなわち、心がない(非心)ゆえに、戒条の前に秤で持って置かれたものに、毛が一本でもそこへ落ちたら、ニッサギヤ(放棄)となる、と。そうでなければ、分かりにくいという理由で、二つの秤を持ってはならない、それよりも少ないものだけを持ってこなければならないだろう。

Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

ドゥエ・バーガ(二つの部分)戒条の解説、終わり。

4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā

4. チャッバッサ(六年間)戒条の解説

557. Chabbassasikkhāpade pana ‘‘yesaṃ no santhate dārakā uhadantipi ummihantipi, yesaṃ no santhatā undūrehipi khajjantī’’ti evaṃ pāḷipadānaṃ sambandho veditabbo. Hada karīsossagge, miha secaneti panimassatthaṃ sandhāyāha **‘‘vaccampi passāvampi karontī’’**ti. Pavāraṇāuposathapāṭipadadivasesu santhataṃ karitvā puna chaṭṭhe vasse paripuṇṇe pavāraṇāuposathapāṭipadadivasesu karonto **‘‘chabbassāni karotī’’**ti vuccati. Dutiyadivasato paṭṭhāya karonto pana atirekachabbassāni karoti nāma.

557. チャッバッサ(六年間)戒条においては、「私たちの敷物の上で子供が糞尿をしたり、尿をしたり、私たちの敷物が虫に食われたりする」といった、経典の文脈を理解すべきである。ハダ(糞)を排泄すること、ミハ(尿)を注ぐこと、これらはその意味で、**「糞尿をすること」**と述べられている。パヴァ―ラナー(自恣)、ウポサタ(斎日)、パ―タパダ(望月)の日に敷物を作り、そして第六年に満ちて、パヴァ―ラナー(自恣)、ウポサタ(斎日)、パ―タパダ(望月)の日に作ることを、**「六年間作る」**と言う。二日目から作り始めた者は、六年を超えるものを作る、と呼ばれる。

Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

チャッバッサ(六年間)戒条の解説、終わり。

5. Nisīdanasanthatasikkhāpadavaṇṇanā

5. ニシーダナ・サンサタ(座具・敷物)戒条の解説

565-6. Nisīdanasanthatasikkhāpade pana paññāyissatīti sace sā katikā manāpā bhavissati, manāpatāya bhikkhusaṅgho sandississati. Sace amanāpā, amanāpatāya sandississatīti adhippāyo, āraññakaṅgādīni tīṇi pāḷiyaṃ padhānaṅgavasena vuttāni, sesānipi te samādiyiṃsuyevāti veditabbaṃ. Tenevāha **‘‘santhate catutthacīvarasaññitāyā’’**ti. Ujjhitvāti vissajjetvā.

565-6. ニシーダナ・サンサタ(座具・敷物)戒条においては、「知られるだろう」とは、もしその仕立てが好ましいものであれば、好ましいゆえに僧侶たちが見えるだろう。もし好ましくなければ、好ましくないゆえに見えるだろう、というのが意図である。森林生活の行など三つは、経典では主要な行として述べられている。残りのものも、それらを実践したと理解すべきである。ゆえに**「敷物として第四の衣とみなされる」**と述べられている。ウッジャ(放棄)とは、捨ててしまうことである。

567. Nisīdanasanthatattā nivāsanapārupanakiccaṃ natthīti āha **‘‘sakiṃ nisinnañceva nipannañcā’’**ti. Vidatthimattanti sugatavidatthiṃ sandhāya vadati. Idañca heṭṭhimaparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Vitānādīnaṃyeva atthāya karaṇe anāpattivacanato sace nipajjanatthāya karonti, āpattiyevā’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Akappiyattā pana **‘‘paribhuñjituṃ na vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ. Idañca nisīdanasanthataṃ nāma nisīdanacīvarameva, nāññanti vadanti. Nisīdanasikkhāpadepi nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatīti ca aṭṭhakathāyañcassa ‘‘santhatasadisaṃ santharitvā ekasmiṃ ante sugatavidatthiyā vidatthimatte padese dvīsu ṭhānesu phāletvā tisso dasā karīyanti, tāhi dasāhi sadasaṃ nāma vuccatī’’ti (pāci. aṭṭha. 531) vacanato idhāpi ‘‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti ca ‘‘santhate catutthacīvarasaññitāyā’’ti ca vacanato taṃ yuttaṃ viya dissati. Keci pana ‘‘nisīdanasanthataṃ eḷakalomāni santharitvā santhataṃ viya karonti, taṃ avāyimaṃ anadhiṭṭhānupagaṃ, nisīdanacīvaraṃ pana channaṃ cīvarānaṃ aññatarena karoti adhiṭṭhānupagaṃ, taṃ karontā ca nantakāni santharitvā santhatasadisaṃ karontī’’ti vadanti, vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ.

567. ニシーダナ・サンサタ(座具・敷物)であるゆえに、ニヴァーサナ(下衣)とパーリパーナ(上衣)の用事は不要である、と**「一度座ったものと、横になったもの」**と述べている。スガータ(如来)の指の幅(約一寸)とは、如来の指の幅を指して言っている。これは、下限の区別を示すために述べられている。「天蓋などのために作る場合、罪はない」と述べられているゆえに、もし横になるために作るならば、罪がある、と三つの戒条の箇所で述べられている。非適応性ゆえに**「消費してはならない」**と述べられている。これは、ニシーダナ・サンサタ(座具・敷物)とは、座具の衣のみを指し、それ以外ではない、と彼らは言う。ニシーダナ(座具)戒条においても、ニシーダナ(座具)とは、敷物(サンサタ)のことである、とアッタカター(註釈書)には「敷物と同じように敷き、一方の端を如来の指の幅の範囲で、二つの場所に分けて、三つの糸(ダサー)を作る。その三つの糸(ダサー)で、敷物(サンサタ)と呼ばれる」と(パーリ・アッタカター、531)述べられていることから、ここでも「ニシーダナ(座具)とは、敷物(サンサタ)のことである」と、**「敷物として第四の衣とみなされる」**と述べられていることから、それは適切であるように見える。しかし、一部の人々は「ニシーダナ・サンサタ(座具・敷物)を、羊毛を敷いて敷物のように作る。それは織られていない、所有されていないものであり、ニシーダナ(座具)の衣は、六つの衣のうちのいずれかとして、所有されたものであり、それを作る者たちは、布を敷いて敷物のように作る」と言う。検討して、より適切なものを選ぶべきである。

Nisīdanasanthatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

ニシーダナ・サンサタ(座具・敷物)戒条の解説、終わり。

6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā

6. エーラカローマ(羊毛)戒条の解説

571. Eḷalomasikkhāpade pana āsumbhīti ettha ‘‘asumbhī’’ti paṭhanti. Kilantāti iminā kilantatāya te onamitvā pātetuṃ na sakkontīti dasseti. Addhānamaggappaṭipannassāti idaṃ vatthumattadīpanavasena pāḷiyaṃ vuttaṃ. Yattha katthaci pana dhammena labhitvā gaṇhituṃ vaṭṭatiyeva. Tiyojanaparamanti ca gahitaṭṭhānato tiyojanappamāṇaṃ desanti evamattho gahetabbo.

571. エーラカローマ(羊毛)戒条においては、「アスムビー」とは、「アサンビー」と読む。キランタ(疲れた)とは、これにより疲れたゆえに、それらを下ろして落とすことができないことを示している。アッダーナマッガ(旅の道)にいる者とは、これは物事の本体を示すゆえに経典で述べられている。どこでも、法によって得て、受け取ることは許される。ティヨージャナ・パラマ(三ヨージャナの距離)とは、取った場所から三ヨージャナの距離を示す、このように意味を理解すべきである。

572. Sahatthāti karaṇatthe nissakkavacananti āha **‘‘sahatthenā’’**ti. Asante hāraketi pāḷiyaṃ bhikkhuno anurūpatādassanatthaṃ vuttaṃ, na pana hārake vijjamāne tiyojanabbhantare sahatthā harantassa āpattidassanatthaṃ. Tiyojanato bahi bahitiyojananti āha **‘‘tiyojanato bahi pātetī’’**ti. Tena haritepi āpattiyevāti saussāhattā anāṇattiyā haṭattā ca. Satipi hi saussāhabhāve āṇattiyā ce harati, anāpatti ‘‘aññaṃ harāpetī’’ti vacanato. Añño harissatīti adhippāyābhāvato **‘‘suddhacittena ṭhapita’’**nti vuttaṃ. Saussāhattāti tiyojanātikkamane saussāhattā. Idañca ‘‘añño harissatī’’ti asuddhacittena ṭhapitaṃ sandhāya vuttaṃ, acittakattāti idaṃ pana suddhacittena ṭhapitaṃ sandhāya. Anāpatti pāḷiyā na sametīti ‘‘tiyojanaṃ haratī’’tiādipāḷiyā, visesato ‘‘aññaṃ harāpetī’’ti pāḷiyā ca na sameti.

572. サハッタ(自分で)とは、作る行為において、ニッサガ(放棄)を述べている、と**「自分で」**と述べている。アサンテ・ハーラケティ(運ぶ者がいない)という経典の言葉は、僧侶にふさわしいかどうかの様子を示すために述べられている。運ぶ者がいる場合、三ヨージャナ以内であっても、自分で運ぶ者に罪があることを示すためではない。三ヨージャナの外側、外側、と**「三ヨージャナの外側で落とす」**と述べている。それによって運ばれた場合でも罪がある、すなわち、懸命に運んだこと、悪意なく運んだことによる。懸命に運ぶ場合でも、悪意なく運んだならば、罪はない。「他の者に運ばせる」という意図がないゆえに、**「純粋な心で置かれた」**と述べられている。懸命に運ぶこととは、三ヨージャナを超えることによる懸命さである。これは、「他の者に運ばせる」という悪意のある心で置かれたものを指して述べられており、心がない(非心)とは、純粋な心で置かれたものを指して述べられている。罪はない、経典とは合致しない、すなわち、「三ヨージャナ運ぶ」という経典、特に「他の者に運ばせる」という経典とは合致しない。

Sace sāmikaṃ jānāpetvā ṭhapeti, āṇattiyā harāpeti nāmāti āha **‘‘sāmikassa ajānantassevā’’**ti. Agacchantepīti gamanaṃ upacchinditvā ṭhitayānepi. Heṭṭhā vā gacchantoti bhūmiyaṃ gacchanto. Aññaṃ harāpetīti ettha añña-ggahaṇena sāmaññato tiracchānagatāpi saṅgahitāti āha – **‘‘aññaṃ harāpetīti vacanato anāpattī’’**ti. Suṅkaghāte āpatti hotīti aññaṃ harāpentassa āpatti. Tattha anāpattīti aññavihitassa theyyacittābhāvato anāpatti.

もし所有者を知らせて置くならば、悪意なく運ばせる、と呼ばれる、と**「所有者の知らないうちに」**と述べている。アガッチャンティ(来ない)とは、行くことを遮って、止まっている者たちにも。ヘッダー・ワー・ガッチャントー(下に、または行く者)とは、地面を歩く者。アニヤ(他の者)を運ばせる、とは、ここに「他の者」という言葉で、一般的に、畜生も含まれる、と述べている。**「他の者を運ばせる、と述べられているので罪はない」**と。スゥンカガータ(関税徴収所)で罪がある、すなわち、他の者を運ばせる者に罪がある。そこでは罪はない、すなわち、他によって設けられたものであるゆえに、盗みの心がないゆえに罪はない。

575. ‘‘Taṃ harantassāti puna tiyojanaṃ harantassā’’ti mahāgaṇṭhipade vuttaṃ. Taṃ pana mātikāṭṭhakathāyaṃ aṅgesu ‘‘paṭhamappaṭilābho sati iminā vacanena na sameti. ‘‘Paṭhamappaṭilābho’’ti hi idaṃ dutiyappaṭilābho āpattiyā aṅgaṃ na hotīti dīpeti, tasmā pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca visesābhāvato acchinnaṃ paṭilabhitvā harantassa puna tiyojanātikkamepi anāpatti vuttāti amhākaṃ khanti. Aññathā acchinnaṃ paṭilabhitvā puna tiyojanaṃ haratīti vadeyya. Vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ. Anāpatti katabhaṇḍanti ettha ‘‘kambalakojavādikatabhaṇḍampi. Pakaticīvare laggalomāni āpattiṃ janentiyevā’’ti vadanti. Tanukapattatthavikantare aghaṭṭanatthaṃ pakkhipanti. Pakkhittanti kaṇṇacchidde pakkhittaṃ. Nidhānamukhaṃ nāmāti iminā katabhaṇḍasaṅkhyaṃ na gacchatīti dasseti. Eḷakalomānaṃ akatabhaṇḍatā, paṭhamappaṭilābho, attanā ādāya vā aññassa ajānantassa yāne pakkhipitvā vā tiyojanātikkamanaṃ, āharaṇapaccāharaṇaṃ, avāsādhippāyatāti imānettha pañca aṅgāni.

575. 「それを運ぶ者」とは、再び三ヨージャナ運ぶ者、と大戒条の箇所で述べられている。しかし、それはマティカー・アッタカター(原註釈書)の要素において、「最初の受領は、この言葉によって合致しない。「最初の受領」とは、二度目の受領は罪の要素ではないことを示す。ゆえに、経典と註釈書において、特別な違いがないゆえに、壊れずに受け取って運ぶ者も、再び三ヨージャナを超えても罪はない、と私たちは考える。そうでなければ、壊れずに受け取って、再び三ヨージャナ運ぶ、と言うだろう。検討して、より適切なものを選ぶべきである。罪はない、壊れた道具とは、ここに「毛布、腰布などの壊れた道具も。通常の衣に付いた毛は罪を生じさせる」と彼らは言う。薄いもの、壊れたもの、そのようなものが触れないように、内側に入れる。パッキッタンティ(入れた)とは、耳の穴に入れたこと。ニダーナ・ムカー(置く場所)とは、これにより壊れた道具の数に入らない、と示している。エーラカローマ(羊毛)の壊れていない道具であること、最初の受領、自分で持って、または他の者に知らないうちに乗り物に入れて、三ヨージャナを超えること、持ってきたり返したりすること、使用しない意図である。これらの五つの要素である。

Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

エーラカローマ(羊毛)戒条の解説、終わり。

576. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ uttānatthameva.

576. エーラカローマ(羊毛)を洗う戒条は、そのままの意味である。

8. Rūpiyasikkhāpadavaṇṇanā

8. ルーピヤ(銀貨)戒条の解説

583-584. Rūpiyasikkhāpade pana satthuvaṇṇoti satthunā samānavaṇṇo. Satthuno vaṇṇo satthuvaṇṇo, satthuvaṇṇo viya vaṇṇo assāti satthuvaṇṇoti majjhapadalopīsamāso daṭṭhabbo. Pākatiko nāma etarahi pakatikahāpaṇo. Rukkhaphalabījamayoti tintiṇikādirukkhānaṃ phalabījena kato. Iccetaṃ sabbampīti yathāvuttabhedaṃ sabbampi catubbidhaṃ nissaggiyavatthu hotīti sambandho. Jātarūpamāsakoti suvaṇṇakahāpaṇo.

583-584. ルーピヤ(銀貨)戒条においては、「サットゥヴァンナ」とは、仏陀と同じ色である。仏陀の色がサットゥヴァンナ、仏陀の色のような色である、とマッヂハパダ・ローピー(中間語の省略)の複合語として理解すべきである。パーカティコ(通常の)とは、今、通常のカーサパナ(貨幣)である。ルックサ・ファラ・ビーマヤ(木の果実・種子で作られた)とは、ティンニカーなどの木の果実や種子で作られたもの。イッチャエタン・サッバンピ(これらすべて)とは、述べられた通りの四種類の放棄すべき物となる、という関係である。ジャータルーパ・マーサカ(金貨)とは、金のカーサパナ(貨幣)である。

Gaṇheyyāti attano atthāya dīyamānaṃ vā katthaci ṭhitaṃ vā nippariggahaṃ disvā sayaṃ gaṇheyya. ‘‘Idaṃ ayyassa hotū’’ti evaṃ sammukhā vā ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne mama hiraññasuvaṇṇaṃ atthi, taṃ tuyhaṃ hotū’’ti evaṃ parammukhā ṭhitaṃ vā kevalaṃ vācāya vā hatthamuddāya vā ‘‘tuyha’’nti vatvā pariccattassa kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena sādiyanaṃ upanikkhittasādiyanaṃ nāma. ‘‘Sādiyatī’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti **‘‘gaṇhitukāmo hotī’’**ti. ‘‘Idaṃ guttaṭṭhāna’’nti ācikkhitabbanti paccayaparibhogaṃyeva sandhāya ācikkhitabbaṃ. ‘‘Idha nikkhipāhī’’ti vutte ‘‘uggaṇhāpeyya vā’’ti vuttalakkhaṇena nissaggiyaṃ hotīti āha – **‘‘idha nikkhipāhīti na vattabba’’**nti. Parato ‘‘imaṃ gaṇhā’’ti na vattabbanti etthāpi eseva nayo. Kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitameva hotīti yasmā tato uppannapaccayaparibhogo kappati, tasmā kappiyaṃ nissāya ṭhitaṃ. Yasmā pana dubbicāraṇāya tato uppannapaccayaparibhogopi na kappati, tasmā akappiyaṃ nissāya ṭhitanti veditabbaṃ.

ガッヘヤ(取ろうとする)とは、自分のために与えられたもの、またはどこかに置かれた、所有権のないものを見て、自分で取ろうとする。もし「これは尊者のものです」と直接に、または「ある場所に私の金銀があります、それはあなたのものです」と間接に、または置かれたもの、あるいは単に言葉で、または手を挙げて「あなたのもの」と言って、手足で拒否せずに、心で受け入れることを、ウパニッキッタ・サーディヤナ(置かれたものを満足させる)と呼ぶ。**「取ろうとする」**と、それ自体を説明している。**「これは安全な場所です」**と告げなければならない、とは、受信した消費を指して告げなければならない。**「ここに置きなさい」**と言われた場合、「受け取らせることもできる」という述べられた特徴により、放棄すべきものとなる、と**「ここに置きなさい、とは言ってはならない」**と述べている。後から「これを取りなさい」と言ってはならない。ここでも同じ原則である。適応可能なものと適応不可能なものに依存して、そのまま存在する、すなわち、そこから生じる受信した消費は適応可能であるゆえに、適応可能なものに依存して存在する。しかし、適切に扱わないと、そこから生じる受信した消費も適応不可能であるゆえに、適応不可能なものに依存して存在すると理解すべきである。

Na tena kiñci kappiyabhaṇḍaṃ cetāpitanti ettha cetāpitaṃ ce, natthi paribhogupāyo, tasmā evaṃ vuttaṃ. Akappiyañhi nissaggiyaṃ vatthuṃ uggaṇhitvā taṃ anissajjitvāva cetāpitaṃ kappiyabhaṇḍaṃ saṅghassa nissaṭṭhampi sabbesaṃ na kappati. Keci pana ‘‘yasmā nissaggiyaṃ vatthuṃ paṭiggahetvā cetāpitaṃ kappiyabhaṇḍaṃ saṅghassa nissajjāmīti nissaṭṭhaṃ vināva upāyaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati, tasmā ‘na tena kiñci kappiyabhaṇḍaṃ cetāpita’nti vutta’’nti vadanti. ‘‘Ārāmikānaṃ vā pattabhāganti idaṃ gihīnaṃ hatthagatopi soyeva bhāgoti katvā vuttaṃ. Sace pana tena aññaṃ parivattetvā ārāmikā denti, paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti majjhimagaṇṭhipade cūḷagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Tato haritvāti aññesaṃ pattabhāgato haritvā. Kasiṇaparikammanti ālokakasiṇaparikammaṃ. Mañcapīṭhādīni vāti ettha ‘‘tato gahitamañcapīṭhādīni parivattetvā aññaṃ ce gahitaṃ, vaṭṭatī’’ti vadanti. Chāyāpīti bhojanasālādīnaṃ chāyāpi. Paricchedātikkantāti gehaparicchedaṃ atikkantā, chāyāya gatagataṭṭhānaṃ gehaṃ nāma na hotīti adhippāyo. Maggenapīti ettha ‘‘sace añño maggo natthi, maggaṃ adhiṭṭhahitvā gantuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. Kītāyāti tena vatthunā kītāya. Upanikkhepaṃ ṭhapetvā saṅgho paccaye paribhuñjatīti sace upāsako ‘‘atibahu etaṃ hiraññaṃ, idaṃ, bhante, ajjeva na vināsetabba’’nti vatvā sayaṃ upanikkhepaṃ ṭhapeti, aññena vā ṭhapāpeti, etaṃ upanikkhepaṃ ṭhapetvā tato udayaṃ paribhuñjanto saṅgho paccaye paribhuñjati, tena vatthunā gahitattā **‘‘akappiya’’**nti vuttaṃ.

それによって何らかの支えるべきものが調達されたということはない、なぜなら調達されたものには使用する手段がないからである、とこのように言われた。支えるべきでないものを取得し、それを支えるべきでないまま調達された支えるべきものを僧伽に与えたとしても、すべての人に許されない。
しかし、「支えるべきでないものを取得し、調達された支えるべきものを僧伽に与える」として、手段なしに受領して使用することが許されるので、「それによって何らかの支えるべきものが調達されたということはない」と言われるのだ、と述べる者もいる。
「僧伽への分け前」とは、在家信者の手に渡ったものであっても、それは(僧伽の)分け前であるとして言われた。
「もし、それによって他のものと交換して僧伽が僧に与えるならば、使用することが許される」と、中ガントラ・小ガントラに言われている。
「そこから持ち去って」とは、他の人々への分け前から持ち去って。
「カシナの修行」とは、光のカシナの修行。
「椅子など」とは、「そこから取得した椅子などを他のものと交換して取得した場合、許される」と述べている。
「影」とは、食堂などの影。
「領域を超えて」とは、家屋の領域を超えて、影の行った場所は家とはならない、というのが意図である。
「道においても」とは、「もし他の道がないならば、道に依って行くことが許される」と述べている。
「購入した」とは、その物によって購入した。
「預け置かれたものを除いて、僧伽は(その利子を)財として使用する」とは、もし、在家信者が「この金は多すぎる、これは、尊者、今日中に無駄にしてはならない」と言って、自分で預け置いたもの、あるいは他の者に預け置かせたものを除き、そこからの利子を使用して僧伽が財として使用するならば、それはその物によって取得されたものであるので、「支えるべきでない」と言われた。

585. Patitokāsaṃ asamannāharantena pātetabbanti idaṃ nirapekkhabhāvadassanaparanti veditabbaṃ, tasmā patitaṭṭhāne ñātepissa gūthaṃ chaḍḍentassa viya nirapekkhabhāvoyevettha pamāṇanti veditabbaṃ. Asantasambhāvanāyāti attani avijjamānauttarimanussadhammārocanaṃ sandhāya vuttaṃ. Theyyaparibhogo nāma anarahassa paribhogo. Bhagavatā hi attano sāsane sīlavato paccayā anuññātā, na dussīlassa. Dāyakānampi sīlavato eva pariccāgo, na dussīlassa attano kārānaṃ mahapphalabhāvassa paccāsīsanato. Iti satthārā ananuññātattā dāyakehi ca apariccattattā dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo. Iṇavasena paribhogo iṇaparibhogo, paṭiggāhakato dakkhiṇāvisuddhiyā abhāvato iṇaṃ gahetvā paribhogo viyāti attho. Tasmāti ‘‘sīlavato’’tiādinā vuttamevatthaṃ kāraṇabhāvena paccāmasati. Cīvaraṃ paribhoge paribhogeti kāyato mocetvā mocetvā paribhoge. Purebhatta…pe… pacchimayāmesu paccavekkhitabbanti sambandho. Tathā asakkontena yathāvuttakālavisesavasena ekasmiṃ divase catukkhattuṃ tikkhattuṃ dvikkhattuṃ sakiṃyeva vā paccavekkhitabbaṃ.

585. 落ちた場所を気にせずに排泄する、とは、無関心さの表れであると知るべきである。それゆえ、落ちた場所を知っていても、糞尿を捨てる者のように、無関心さこそがここで基準であると知るべきである。
「信じられないこと」とは、自分にない優れた人間の法を明らかにすることである。
窃盗による使用とは、聖者でない者の使用である。
世尊は、自分の教えにおいて、戒律を守る者のために(資具を)許されたのであって、不戒律を守る者のためではない。
施主たちも、戒律を守る者のためにのみ施すのであって、不戒律を守る者が自分のために(施されたものが)大きな利益をもたらすことを期待することから、(施す)のではない。
このように、師(世尊)によって許されず、施主たちによっても(不戒律を守る者のために)施されることがないため、不戒律を守る者の使用は窃盗による使用である。
借金による使用とは、借金をして使用するようなものである、すなわち、受領者から(施されたものの)尊さが失われるため、借金をして使用するようなものである。
それゆえ、「戒律を守る者のために」などと述べたことが、その理由であると再び考える。
衣の使用とは、身体から取り外して、取り外して使用することである。
「朝食前…(中略)…夕食時」とは、関連している。
同様に、できない者は、定められた時間の区分に従って、一日に四度、三度、二度、一度だけ、反省すべきである。

Sacassa apaccavekkhatova aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatīti ettha ‘‘hiyyo yaṃ mayā cīvaraṃ paribhuttaṃ, taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāya…pe… hirikopīnappaṭicchādanatthaṃ, hiyyo yo mayā piṇḍapāto paribhutto, so neva davāyātiādinā sace atītaparibhogapaccavekkhaṇaṃ na kareyya, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti vadanti, vīmaṃsitabbaṃ. Senāsanampi paribhoge paribhogeti pavese pavese. Evaṃ pana asakkontena purebhattādīsu paccavekkhitabbaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttanayeneva sakkā viññātunti idha visuṃ na vuttaṃ. Satipaccayatāti satiyā paccayabhāvo, paṭiggahaṇassa paribhogassa ca paccavekkhaṇasatiyā paccayabhāvo yujjati, paccavekkhitvāva paṭiggahetabbaṃ paribhuñjitabbañcāti attho. Tenevāha **‘‘satiṃ katvā’’**tiādi. Evaṃ santepīti yadipi dvīsupi ṭhānesu paccavekkhaṇā yuttā, evaṃ santepi. Apare panāhu ‘‘satipaccayatāti satibhesajjaparibhogassa paccayabhāve paccayeti attho. Evaṃ santepīti paccaye satipī’’ti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Tathā hi paccayasannissitasīlaṃ paccavekkhaṇāya visujjhati, na paccayasabbhāvamattena.

朝の太陽が昇るまで反省せずに、借金による使用の地位に留まる、とは、「昨日私が使用した衣は、寒さを防ぐため…(中略)…羞恥心と隠蔽のため、昨日私が食した食物は、もはや…」というように、もし過去の使用を反省しなければ、借金による使用の地位に留まる、と述べているが、検討すべきである。
寝床の使用とは、入るたびに使用することである。
このようにできない者は、朝食前などに反省すべきである。
それは下に述べたように理解できるので、ここで別々に述べられていない。
「念による」とは、念が原因であること、受領と使用を反省する念が原因となる。
受領し、使用する前に反省すべきである、というのが意味である。
それゆえ、「念を置いて」などと述べられている。
このように、たとえ両方の場所で反省が適切であっても、このように。
他の人々は、「念による」とは、念による薬の使用の原因である、という意味である。
このように、原因に念を置く、と述べているが、それは彼らの考えにすぎない。
なぜなら、原因に依拠する戒律は、反省によって浄化されるのであり、原因そのものの性質だけでは浄化されないからである。

Nanu ca ‘‘paribhoge karontassa anāpattī’’ti iminā pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ, tasmā paccayasannissitasīlassa pātimokkhasaṃvarasīlassa ca ko visesoti? Vuccate – purimesu tāva tīsu paccayesu viseso pākaṭoyeva, gilānapaccaye pana yathā vatiṃ katvā rukkhamūle gopite tassa phalānipi rakkhitāniyeva honti, evameva paccavekkhaṇāya paccayasannissitasīle rakkhite tappaṭibaddhaṃ pātimokkhasaṃvarasīlampi nipphannaṃ nāma hoti. Gilānapaccayaṃ apaccavekkhitvā paribhuñjantassa sīlaṃ bhijjamānaṃ pātimokkhasaṃvarasīlameva bhijjati, paccayasannissitasīlaṃ pana pacchābhattapurimayāmādīsu yāva aruṇuggamanā apaccavekkhantasseva bhijjati. Purebhattañhi apaccavekkhitvāpi gilānapaccayaṃ paribhuñjantassa anāpatti, idametesaṃ nānākaraṇaṃ.

しかし、「使用している間は罪がない」と、これによって波羅提木叉の戒律が述べられている。
それゆえ、原因に依拠する戒律と波羅提木叉の戒律との違いは何であるか?
言われる――最初の三つの原因においては、違いは明白である。病気のため(の資具)においては、例えば、座って木の根元に置かれたものが、その実も守られているように、同様に、反省によって原因に依拠する戒律が守られれば、それに伴う波羅提木叉の戒律も、完成されたものとなる。
病気のため(の資具)を反省せずに使用する者の戒律は破れるが、原因に依拠する戒律は、食後、朝、夕などに、太陽が昇るまで反省しない場合に破れる。
朝食前を反省しなくても、病気のため(の資具)を使用する者には罪がない、これが彼らの違いである。

Evaṃ paccayasannissitasīlassa visuddhiṃ dassetvā teneva pasaṅgena sabbāpi suddhiyo dassetuṃ **‘‘catubbidhā hi suddhī’’**tiādimāha. Tattha sujjhati etāyāti suddhi, yathādhammaṃ desanāva suddhi desanāsuddhi. Vuṭṭhānassapi cettha desanāya eva saṅgaho daṭṭhabbo. Chinnamūlāpattīnaṃ pana abhikkhutāpaṭiññāva desanā. Adhiṭṭhānavisiṭṭho saṃvarova suddhi saṃvarasuddhi. Dhammena samena paccayānaṃ pariyeṭṭhi eva suddhi pariyeṭṭhisuddhi. Catūsu paccayesu vuttavidhinā paccavekkhaṇāva suddhi paccavekkhaṇasuddhi. Esa tāva suddhīsu samāsanayo. Suddhimantesu sīlesu desanā suddhi etassāti desanāsuddhi. Sesesupi eseva nayo. Na puna evaṃ karissāmīti ettha evanti saṃvarabhedaṃ sandhāyāha. Pahāyāti vajjetvā, akatvāti attho. Dātabbaṭṭhena dāyaṃ, taṃ ādiyantīti dāyādā, ananuññātesu sabbena sabbaṃ paribhogābhāvato anuññātesuyeva ca paribhogasabbhāvabhāvato bhikkhūhi paribhuñjitabbapaccayā bhagavato santakā. Dhammadāyādasuttañcettha sādhakanti –

このように、原因に依拠する戒律の清浄さを示し、それによってすべての清浄さを示すために、「四種の清浄さ」などと述べられた。
その中で、「これによって清浄になる」とは、清浄さ、すなわち、法に従って説法すること、それが説法による清浄さである。
解脱においても、ここで説法によるものと理解すべきである。
戒律を破った者の場合、それも説法である。
「決意による」とは、決意によって浄化される戒律、それが戒律による清浄さである。
法によって、平等に原因を求めること、それが求めることによる清浄さである。
四つの原因において、述べられた方法で反省すること、それが反省による清浄さである。
これが、清浄さの概要である。
清浄さを持つ者たちの戒律において、説法による清浄さ、それが説法による清浄さである。
他のものも同様である。
「このようにしない」と、ここで「このように」とは、戒律の区別を指して言われた。
「捨てる」とは、放棄する、すなわち、行わないことである。
与えるべきものとして、与えること、それを受け取る者たち、それが相続人である。
許されていないものすべてについて、すべてを使用しないため、許されているものだけを使用する性質があるため、比丘たちが使用すべき資具は、世尊の所有物である。
「法を相続する者」の経も、ここで証拠となる――

‘‘Dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā, ‘kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’’ti (ma. ni. 1.29) –

「比丘たちよ、法を相続する者となれ、物質を相続する者となるな。
私には、あなたがたに対する慈悲がある。
『私の弟子たちが物質を相続する者ではなく、法を相続する者となるように』」(中部経典 第1巻 29)――

Evaṃ pavattaṃ dhammadāyādasuttañca ettha etasmiṃ atthe sādhakaṃ.

このように述べられている「法を相続する者」の経も、ここでこの意味において証拠となる。

Avītarāgānaṃ taṇhāparavasatāya paccayaparibhoge sāmibhāvo natthi, tadabhāvena vītarāgānaṃ tattha sāmibhāvo yathāruci paribhogasabbhāvato. Tathā hi te paṭikūlampi appaṭikūlākārena appaṭikūlampi paṭikūlākārena tadubhayampi vajjetvā ajjhupekkhanākārena paccaye paribhuñjanti, dāyakānañca manorathaṃ paripūrenti. Tenāha – **‘‘te hi taṇhāya dāsabyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjantī’’**ti. Yo panāyaṃ sīlavato paccavekkhitaparibhogo, so iṇaparibhogassa paccanīkattā āṇaṇyaparibhogo nāma hoti. Yathā hi iṇāyiko attano ruciyā icchitadesaṃ gantuṃ na labhati, evaṃ iṇaparibhogayutto lokato nissarituṃ na labhatīti tappaṭipakkhattā sīlavato paccavekkhitaparibhogo āṇaṇyaparibhogoti vuccati, tasmā nippariyāyato catuparibhogavinimutto visuṃyevāyaṃ paribhogoti veditabbo. So idha visuṃ na vutto, dāyajjaparibhogeyeva vā saṅgahaṃ gacchatīti. Sīlavāpi hi imāya sikkhāya samannāgatattā sekkhotveva vuccati. Sabbesanti ariyānaṃ puthujjanānañca.

貪欲を離れていない者たちの、渇愛による奴隷状態のため、資具の使用において所有権はない。それがないため、貪欲を離れた者たちの、そこでの所有権は、好きなように使用する性質からである。
なぜなら、彼らは、嫌悪すべきものも嫌悪しないように、嫌悪しないものも嫌悪するように、あるいはその両方を放棄して、淡々と資具を使用し、施主たちの願いを満たすからである。
それゆえ、「彼らは渇愛の奴隷状態を過ぎ越したため、所有者となって使用する」と言われた。
しかし、戒律を守る者の反省による使用は、借金による使用の反対であるため、借金のない使用である。
例えば、借金のある者は、自分の好きな場所に行くことができないように、借金による使用に縛られた者は、世俗から離れることができない。
それゆえ、反対であるため、戒律を守る者の反省による使用は、借金のない使用と呼ばれる。
それゆえ、無条件に四つの使用から解放された、これは別個の使用であると知るべきである。
それはここで別々に述べられていない、あるいは相続による使用に含められるからである。
戒律を守る者も、この戒律に従っているため、学僧と呼ばれる。
すべての人々――聖者と凡夫。

Kathaṃ puthujjanānaṃ ime paribhogā sambhavantīti? Upacāravasena. Yo hi puthujjanassapi sallekhappaṭipattiyaṃ ṭhitassa paccayagedhaṃ pahāya tattha anupalittena cittena paribhogo, so sāmiparibhogo viya hoti. Sīlavato pana paccavekkhitaparibhogo dāyajjaparibhogo viya hoti dāyakānaṃ manorathassa avirādhanato. Teneva vuttaṃ ‘‘dāyajjaparibhogeyeva vā saṅgahaṃ gacchatī’’ti. Kalyāṇaputhujjanassa paribhoge vattabbameva natthi tassa sekkhasaṅgahato. Sekkhasuttañhetassa atthassa sādhakaṃ.

どのように凡夫たちのこれらの使用が起こるのか?
一時的なものとして。
凡夫であっても、精進の行に留まっている者の、資具への執着を捨てた、その上で汚れない心による使用は、所有者による使用のようである。
しかし、戒律を守る者の反省による使用は、相続による使用のようである、施主たちの願いに反しないからである。
それゆえ、「相続による使用に含められる」と述べられている。
善良な凡夫の使用においては、注意すべきことは何もない、なぜならそれは学僧の範疇に含まれるからである。
「学僧」の経も、この意味において証拠となる。

Lajjinā saddhiṃ paribhogo nāma lajjissa santakaṃ gahetvā paribhogo. Alajjinā saddhinti etthāpi eseva nayo. Ādito paṭṭhāya hi alajjī nāma natthīti iminā diṭṭhadiṭṭhesuyeva āsaṅkā na kātabbāti dasseti. Attano bhārabhūtā saddhivihārikādayo. Sopi nivāretabboti yo passati, tena nivāretabbo. Yasmā alajjīparibhogo nāma lajjino vuccati, tasmā āpatti nāma natthi ubhinnampi alajjībhāvato, ‘‘alajjīparibhogo’’ti idaṃ nāmamattameva na labbhatīti vuttaṃ hoti. ‘‘Āpatti pana atthiyevāti vadantī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

「恥を知る者と共に」の使用とは、恥を知る者の所有物を受け取っての使用である。
「恥を知らない者と共に」――この場合も同様である。
最初から「恥を知らない者」はいない、ということを示すために、見聞きするものすべてに疑いを抱くべきではない。
自分の重荷である、共に住む比丘たちなど。
それも阻止すべきである、すなわち、見る者は、それを阻止すべきである。
なぜなら、恥を知らない者の使用は、恥を知る者のものと呼ばれるため、罪はない、両方とも恥を知らないため、「恥を知らない者の使用」という名前だけが得られない、と述べられている。
「しかし、罪はあると述べる」と、三つのガントラ(注釈書)に述べられている。

Adhammiyoti anesanādīhi uppanno. Dhammiyoti bhikkhācariyādīhi uppanno. Saṅghasseva detīti bhattaṃ aggahetvā attanā laddhasalākaṃyeva deti. Sace pana lajjī alajjiṃ paggaṇhāti…pe… antaradhāpetīti ettha kevalaṃ paggaṇhitukāmatāya evaṃ kātuṃ na vaṭṭati, dhammassa pana sāsanassa sotūnañca anuggahatthāya vaṭṭatīti veditabbaṃ. Purimanayena ‘‘so āpattiyā kāretabbo’’ti vuttattā imassa āpattiyevāti vadanti. Uddesaggahaṇādinā dhammassa paribhogo dhammaparibhogo. Dhammānuggahena gaṇhantassa āpattiyā abhāvepi thero tassa alajjibhāvaṃyeva sandhāya **‘‘pāpo kirāya’’**ntiādimāha. Tassa pana santiketi mahārakkhitattherassa santike.

「法に反する」とは、不正な手段などで得られたもの。
「法にかなう」とは、托鉢などで得られたもの。
「僧伽に与える」とは、食事を受け取らずに、自分で得た割り当てだけを与える。
「もし、恥を知る者が、恥を知らない者を助けるならば…(中略)…隠すならば」――ここで、単に助けたいという気持ちだけでそうすることは許されない、しかし、法のため、教えのため、そして聞く者の利益のために、許されると知るべきである。
以前の方式で、「それは罪によって行われるべきである」と述べられているため、これは罪であると述べている。
「教えを学ぶことなど」による法への使用は、法による使用である。
法に従って受け取る者の、罪がない場合でも、長老は、その恥を知らない性質を指して、「それは悪いことだ」などと述べた。
「その者の元で」とは、大いなる守護者である長老の元で。

586. Rājorodhādayotiādi ‘‘idaṃ gaṇhissāmī’’ti cetanāmattasambhavato vuttaṃ. Assatiyā dinnanti ettha assatiyā dinnaṃ nāma apariccattaṃ hoti, tasmā dasante baddhakahāpaṇādi assatiyā dinnaṃ bhikkhunā vatthasaññāya paṭiggahitañca, tato neva rūpiyaṃ dinnaṃ, nāpi paṭiggahitañca hotīti ettha āpattidesanākiccaṃ natthi, taṃ pana dāyakānameva paṭidātabbaṃ. Tena akappiyavatthunā te ce dāyakā sappiādīni kiṇitvāna saṅghassa tassa ca bhikkhuno denti, sabbesaṃ kappati dāyakānaṃyeva santakattā. Aṭṭhakathāyaṃ pana puññakāmehi pariccajitvā dinnameva sandhāya ‘‘puññakāmā…pe… rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhātīti veditabbo’’ti vuttaṃ, tasmā pariccajitvā dinnaṃ vatthasaññāya gaṇhatopi nissaggiyameva. Tena yadi te dāyakā no āgantvā gaṇhanti, dāyake pucchitvā attano atthāya ce pariccattaṃ, saṅghe nissajjitvā āpatti desetabbā. Tava coḷakaṃ passāhīhi iminā gihisantakepi ‘‘idaṃ gaṇhathā’’tiādiakappiyavohārena vidhānaṃ bhikkhuno na kappatīti dīpeti. Ekaparicchedānīti kiriyākiriyabhāvato ekaparicchedāni. Jātarūparajatabhāvo, attuddesikatā, kahāpaṇādīsu aññatarabhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni.

586. 「王の妨げなど」とは、「これを取得しよう」という意志のみで生じることから述べられた。
「念じずに与えられた」とは、ここで念じずに与えられたものは、放棄されたものではない。
それゆえ、見せないで、封印された金貨などは、念じずに与えられたものであり、比丘が衣として受け取ったものである。
それから、銀貨が与えられたのではなく、受け取られたのでもない。
それゆえ、ここで罪を告白する行為はない。
しかし、それは施主たちに返すべきである。
もし、それらの施主たちが、サッピ(酥油)などを購入して、僧伽と、その比丘に与えるならば、すべて許される、なぜならそれは施主たちの所有物だからである。
注釈書においては、功徳を積む者たちによって放棄されて与えられたもののみを指して、「功徳を積む者たち…(中略)…銀貨を非銀貨と認識して銀貨を受け取る」と述べられている。
それゆえ、放棄されて与えられたものを衣として受け取ったとしても、それは放棄されるべきものである。
それゆえ、もしそれらの施主たちが来ずに受け取るならば、施主たちに尋ねて、自分のために放棄されたものであれば、僧伽に与えて罪を告白すべきである。
「あなたのチュラカ(容器)を見なさい」――これにより、在家信者のものであっても、「これを取得しなさい」というような、許されない言葉遣いの規定は、比丘には許されないことを示している。
「一区切り」とは、行為と非行為の性質から、一区切りである。
金銀の性質、自己への意図、貨幣などの中の一つであること――ここに三つの要素がある。

Rūpiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

銀貨の戒律の解説が終わる。

9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā

9. 銀貨の取引に関する戒律の解説

587. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpade jātarūpādicatubbidhampi nissaggiyavatthu idha rūpiyaggahaṇeneva gahitanti āha **‘‘jātarūparajataparivattana’’**nti. Paṭiggahitaparivattaneti sāditarūpiyassa parivattane, asādiyitvā vā kappiyena gāhena paṭiggahitarūpiyaparivattane.

587. 銀貨の取引に関する戒律において、金銀の四種も、放棄されるべきものとして、ここで銀貨の取得という言葉で受け取られたと述べられている、「金銀の交換」とは。
受け取ったものの交換とは、価値のある銀貨の交換、あるいは、使用せずに許されたもので、受け取った銀貨の交換。

589. Ga-kārassa ka-kāraṃ katvā ‘‘sīsūpaka’’nti likhitaṃ, padabhājane ghanakatanti piṇḍaṃ kataṃ. Satthuvaṇṇotiādīsu ‘‘satthuvaṇṇo ca kahāpaṇo ca…pe… ye ca vohāraṃ gacchantī’’ti evaṃ sabbattha samuccayo veditabbo. Rūpiye rūpiyasaññīti sakasantakaṃ vadati. Rūpiyaṃ cetāpetīti parasantakaṃ vadati. **‘‘Nissaggiyavatthunā dukkaṭavatthuṃ vā kappiyavatthuṃ vā cetāpentassapi eseva nayo’’**ti idaṃ kasmā vuttaṃ. Na hi ‘‘rūpiye rūpiyasaññī arūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’ntiādittiko pāḷiyaṃ vuttoti āha **‘‘yo hī’’**tiādi. Tassānulomattāti etthāyamadhippāyo – rūpiyasaṃvohāro nāma na kevalaṃ rūpiyena rūpiyaparivattanameva, atha kho ‘‘arūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpetī’’ti vuttattā arūpiyena rūpiyacetāpanampi rūpiyasaṃvohāro nāma hotīti etasmiṃ pakkhepi rūpiye sati rūpiyasaṃvohāroyeva hotīti ayamattho avuttopi viññāyatīti. Arūpiyaṃ nāma dukkaṭavatthukappiyavatthūni. Ekantena rūpiyapakkheti ekena antena rūpiyapakkheti ayaṃ attho gahetabbo. ‘‘Ekato rūpiyapakkhe’’ti vā pāṭho veditabbo. ‘‘Ekarūpiyapakkhe’’tipi paṭhanti, tatthāpi ekato rūpiyapakkheti ayamevattho gahetabbo.

589. ガーラーサにカーラーサを加えて「スーパク」と書かれ、単語の分析では「カカカ」とまとめられた。サツヴァーノティアーディスでは「サツヴァーノとカハパノと…ペ…そして取引されるもの」というように、すべてが包括されるべきである。ルーピヤにルーピヤの認識があるとは、自分の財産を言う。ルーピヤを販売させるとは、他人の財産を言う。**「ニッサンギヤ・ヴァッツゥでドゥッカッタ・ヴァッツゥかカッピヤ・ヴァッツゥを販売させる場合も、この原則と同じである」**これはなぜ言われたのか。なぜなら、「ルーピヤにルーピヤの認識があるのに、アルーピヤを販売させる、ニッサンギヤはパチッティヤ」というように、パーリ語で言われているからである、と**「ヨー・ヒー」**という言葉で言った。それへの対応とは、これについての意味である――ルーピヤの取引とは、単にルーピヤでルーピヤを交換することだけではなく、ましてや「アルーピヤにルーピヤの認識があるのにルーピヤを販売させる」と述べられているように、アルーピヤでルーピヤを販売させることもルーピヤの取引なのである、この場合もルーピヤがあればルーピヤの取引である、この意味は言われなくても理解できる。アルーピヤとは、ドゥッカッタ・ヴァッツゥ、カッピヤ・ヴァッツゥのことである。断固としてルーピヤの側面であるとは、一つの側面からルーピヤの側面であると理解すべきである。「一つのルーピヤの側面」という読み方もまた良い。「単一のルーピヤの側面」と読む場合も、そこでも一つの側面からルーピヤの側面であると理解すべきである。

Kappiyavatthunā kappiyavatthuno kayavikkayepi tāva nissaggiyaṃ hoti, dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthuno kayavikkaye kasmā na hotīti andhakaṭṭhakathāya adhippāyo. Idaṃ sikkhāpadaṃ…pe… arūpiyena ca rūpiyacetāpanaṃ sandhāya vuttanti sambandho. Idhāti imasmiṃ rūpiyasaṃvohārasikkhāpade. Tatthāti kayavikkayasikkhāpade. Tenevāti kappiyavatthunāyeva.

カッピヤ・ヴァッツゥでカッピヤ・ヴァッツゥの売買であっても、ニッサンギヤになるのに、ドゥッカッタ・ヴァッツゥでドゥッカッタ・ヴァッツゥの売買であればなぜならないのか、というのがアンドハ・カサカターの意図である。この学習規則は…ペ…アルーピヤでルーピヤを販売させることも関連している、というつながりである。ここでとは、このルーピヤ取引の学習規則において。そこでとは、売買の学習規則において。それゆえとは、カッピヤ・ヴァッツゥによってである。

Puna kappiyabhāvaṃ netuṃ asakkuṇeyyattā **‘‘mahāakappiyo nāmā’’**ti vuttaṃ. ‘‘Na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātunti idaṃ pañcannaṃyeva sahadhammikānaṃ antare parivattanaṃ sandhāya vuttaṃ, gihīhi pana gahetvā attano santakaṃ katvā dinnaṃ sabbesaṃ kappatī’’ti vadanti. ‘‘Na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātu’’nti pana imināva paṭiggahitarūpiyaṃ anissajjitvāva tena cetāpitaṃ kappiyabhaṇḍampi saṅghassa nissaṭṭhaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti siddhaṃ.

再びカッピヤの状態にするのが不可能なため、**「マハーカッピヤとは」**と言われた。「いかなる方法でもカッピヤにすることはできない」とは、五人の同法者の間で取引されることを意味して言われたが、在家者たちによって受け取られ、自分のものとして与えられたものはすべてカッパティ、と彼らは言う。「いかなる方法でもカッピヤにすることはできない」とは、これによって受け取ったルーピヤを手放さずに、それによって販売されたカッピヤの品物も、サンガに譲渡されたとしても、使用することはできない、ということが証明された。

Ye pana ‘‘paṭiggahitarūpiyaṃ anissajjitvāpi tena parivattitaṃ kappiyabhaṇḍaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, tesaṃ ‘‘na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātu’’nti idaṃ na yujjati. Te panettha evaṃ vadanti ‘‘yasmā nissajjitabbavatthuṃ anissajjitvāva uparūpari aññaṃ aññaṃyeva kataṃ, tasmā paricchedābhāvato idha nissajjituṃ avatvā ‘na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātu’nti vuttaṃ, paricchedābhāvatoyeva ‘mūle mūlasāmikānaṃ, patte ca pattasāmikānaṃ dinne kappiyo hotī’ti ca na vutta’’nti. Yadi paṭiggahitarūpiyaṃ anissajjitvā cetāpitaṃ kappiyabhaṇḍampi saṅghassa nissaṭṭhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati, evaṃ sante idhāpi avasānavatthuṃ gahetvā saṅghassa nissaṭṭhaṃ kasmā na vaṭṭati, ‘‘yo pana rūpiyaṃ uggaṇhitvā…pe… patte ca pattasāmikānaṃ dinne kappiyo hotī’’ti imināpi paṭiggahitarūpiyaṃ anissajjitvā cetāpitaṃ kappiyabhaṇḍampi saṅghassa nissaṭṭhaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti siddhaṃ. Yadi taṃ nissaṭṭhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭeyya, ‘‘mūle mūlasāmikānaṃ, patte ca pattasāmikānaṃ dinne kappiyo hotī’’ti na vadeyya. Apare panettha evaṃ vadanti ‘‘yadi saṅghassa nissaṭṭhaṃ hoti, rūpiyapaṭiggāhakassa na vaṭṭati, tasmā tassapi yathā vaṭṭati, tathā dassanatthaṃ ‘mūle mūlasāmikāna’ntiādi vutta’’nti.

しかし、「受け取ったルーピヤを手放さなくても、それによって交換されたカッピヤの品物をサンガに譲渡しても使用できる」と言う人々にとって、「いかなる方法でもカッピヤにすることはできない」という言葉は成り立たない。彼らはここでこのように言う、「譲渡すべき品物を譲渡せずに、さらに別の別のものにしたのだから、区別のないため、ここで譲渡できないと言われた、『いかなる方法でもカッピヤにすることはできない』と。区別のないため、『元の所有者に元のものが、器の所有者に器が与えられたとき、カッパティ』とも言われない」と。もし受け取ったルーピヤを手放さずに販売されたカッピヤの品物も、サンガに譲渡されて使用できるのであれば、この場合も終わりの品物を受け取ってサンガに譲渡されてなぜならないのか、「もしルーピヤを受け取って…ペ…器の所有者に器が与えられたとき、カッパティ」という言葉によっても、受け取ったルーピヤを手放さずに販売されたカッピヤの品物も、サンガに譲渡されて使用することはできない、ということが証明された。もしその譲渡されたものが使用できるのであれば、「元の所有者に元のものが、器の所有者に器が与えられたとき、カッパティ」とは言わないだろう。他の人々はここでこのように言う、「もしサンガに譲渡されたものであれば、ルーピヤの受け取り手にはならない。だから彼にも、なるように、『元の所有者に元のものが』という言葉で言われた」と。

Dutiyapattasadisoyevāti iminā pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappatīti dasseti. Tattha kāraṇamāha **‘‘mūlassa sampaṭicchitattā’’**ti. Atha mūlassa sampaṭicchitattā rūpiyapaṭiggāhakassa tāva akappiyo hotu, sesānaṃ pana kasmā na kappatīti maññamāno pucchati **‘‘kasmā sesānaṃ na kappatī’’**ti. Kāraṇamāha **‘‘mūlassa anissaṭṭhattā’’**ti. Pattassa kappiyabhāvepi sampaṭicchitamūlassa nissajjitabbassa anissaṭṭhattā tena gahitapatto sesānampi na kappati. Yadi hi tena sampaṭicchitamūlaṃ saṅghamajjhe nissaṭṭhaṃ siyā, tena kappiyena kammena ārāmikādīhi gahetvā dinnapatto rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sesānaṃ vaṭṭati. Apare pana ‘‘mūlaṃ sampaṭicchitvā gahitapattopi yadi saṅghassa nissaṭṭho, sesānaṃ kappatī’’ti vadanti. Evaṃ sante ‘‘mūlassa anissaṭṭhattā’’ti na vattabbaṃ, ‘‘saṅghassa anissaṭṭhattā’’ti evameva vattabbaṃ.

二番目の器と同じであるとは、これによって五人の同法者にもカッパティないことを示している。そこでの理由を言う、「**『元のものが受け取られたことによる』**と。もし元のものが受け取られたことによって、ルーピヤの受け取り手にはカッパティないとしても、他の人々にはなぜカッパティないのか、と考える者があって尋ねる、『**なぜ他の人々にはカッパティないのか**』と。理由を言う、『**元のものが譲渡されなかったことによる**』と。器がカッピヤの状態であっても、受け取られた元のものが譲渡されるべきものが譲渡されなかったため、それによって受け取られた器は他の人々にもカッパティない。もしその受け取られた元のものがサンガの中に譲渡されたならば、それによってカッピヤの行為として、寺院の管理者などが受け取って与えられた器は、ルーピヤの受け取り手を除く他の人々にはカッパティである。他の人々はしかし、『元のものを受け取って、受け取った器ももしサンガに譲渡されたなら、他の人々にもカッパティ』と言う。もしそうであれば、『元のものが譲渡されなかったことによる』とは言わないで、『サンガに譲渡されなかったことによる』とだけ言うべきである。

Dubbicāritattāti iminā rūpiyasaṃvohāro anena katoti dasseti. Aññesaṃ pana vaṭṭatīti yasmānena rūpiyasaṃvohāramattameva kataṃ, na mūlaṃ sampaṭicchitaṃ, tasmā vinayakammavasena saṅghassa nissaṭṭhakālato paṭṭhāya aññesaṃ vaṭṭati. Imasmiṃyeva ca atthe pamāṇaṃ dassento **‘‘mahāsumattherassa kirā’’**tiādimāha. Apare pana ‘‘dubbicāritattāti iminā kevalaṃ gihisantakabhāvena ṭhite dubbicāritamattaṃ vuttaṃ, na rūpiyasaṃvohārāpajjanaṃ, tasmā rūpiyasaṃvohārābhāvato so patto nissajjituṃ na sakkāti tassa na kappati, anissaṭṭhopi aññesaṃ kappati. Anissaṭṭhasseva ca aññesaṃ kappiyabhāvadassanatthaṃ ‘mahāsumattherassa kirā’tiādivatthūni udāhaṭāni. Saṅghassa nissajjīti idañca aññesaṃ kappiyattā kevalaṃ saṅghassa pariccattabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na pana vinayakammavasena saṅghassa nissaṭṭhabhāvaṃ. Imassa ca atthassa sappissa pūretvāti idaṃ vacanaṃ sādhaka’’nti vadanti.

不正な行為をしたことによる、とはこれによってルーピヤの取引をしたことを示している。他の人々にはカッパティとは、なぜなら彼だけがルーピヤの取引をしただけで、元のものを受け取ったわけではないから、ヴィナヤの儀式によってサンガに譲渡された時点から、他の人々にはカッパティである。この意味でこそ、基準を示して**『マハー・スマティ・テーラがかつて』**と言った。他の人々はしかし、『不正な行為をしたことによる』とは、これによって単に在家者の財産として保持されていた不正な行為だけを言ったのであり、ルーピヤの取引の発生ではない。だからルーピヤの取引がないために、その器は譲渡できない。譲渡されなくても他の人々にはカッパティである。譲渡されなくても他の人々にカッピヤであることの例として、『マハー・スマティ・テーラがかつて』というような話が挙げられた。サンガに譲渡されたとは、これは他の人々にはカッパティであるため、単にサンガに預けられた状態を意味しているのであって、ヴィナヤの儀式によってサンガに譲渡された状態ではない。この意味を確実にするために、『マハー・スマティ・テーラがかつて』という言葉が添えられている、と彼らは言う。

591. Rūpiyapaṭiggahaṇarūpiyasaṃvohāresu yena ekekameva kataṃ, tena tattha tattha vuttanayeneva nissajjitabbaṃ. Yena pana paṭiggahitarūpiyeneva saṃvohāro kato, tena kathaṃ nissajjitabbanti? Nayidaṃ dukkaraṃ, ‘‘ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajji’’nti evameva nissajjitabbaṃ. ‘‘Imasmiṃ sikkhāpadepi ‘arūpiye rūpiyasaññī, āpatti dukkaṭassā’tiādittikassa avasānapade anāpattiyā vuttattā kappiyavatthuvaseneva idaṃ tikaṃ vutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘arūpiyaggahaṇena kappiyavatthudukkaṭavatthūnaṃ saṅgahoti purimapadadvayaṃ kappiyavatthudukkaṭavatthūnaṃ vasena vuttaṃ, avasānapadameva kappiyavatthuvasena vutta’’nti vadanti, taṃ na yujjati anāpattimissite avasānattike saññānānattaṃ ṭhapetvā vatthunānattassa abhāvato. Dukkaṭavatthunā pana dukkaṭavatthuno cetāpanaṃ neva idha, na tattha pāḷiyaṃ vuttanti vacanamettha sādhakaṃ. Yaṃ attano dhanena parivattati, tassa vā dhanassa vā rūpiyabhāvo ceva, parivattanañcāti imānettha dve aṅgāni.

591. ルーピヤの受け取り、ルーピヤの取引において、それぞれ一つだけを行った者は、そこでそこで言われたとおりに譲渡すべきである。しかし、受け取ったルーピヤで取引をした者は、どう譲渡するのか? これは困難ではない、「私は、尊師、様々な種類のルーピヤの取引を行いました」と、ただそのように譲渡すべきである。この学習規則においても、「アルーピヤにルーピヤの認識がある、ドゥッカッタの罪」というような終わりの言葉で、罪がないとされているため、カッピヤ・ヴァッツゥの原則でこの三つが言われた、と三つの注釈に書かれている。しかし、一部の人々は、「アルーピヤの獲得という言葉で、カッピヤ・ヴァッツゥとドゥッカッタ・ヴァッツゥが包含される。最初の二つの言葉はカッピヤ・ヴァッツゥとドゥッカッタ・ヴァッツゥの原則で言われた。終わりの言葉だけがカッピヤ・ヴァッツゥの原則で言われた」と言うが、それは成り立たない。罪のない終わり三つにおいて、認識の違いを措けば、品物の違いはないからである。ドゥッカッタ・ヴァッツゥでドゥッカッタ・ヴァッツゥを販売させることは、ここでは、またそこでも、パーリ語で言われていない、という言葉はここで適切である。自分の財産で交換されるもの、あるいはその財産のルーピヤとしての性質、そして交換、これらの二つの要素がここにある。

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

ルーピヤ取引学習規則の解説、終了。

10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā

10. 売買学習規則の解説

593. Kayavikkayasikkhāpade pāḷiyaṃ jānāhīti ettha upadhārehīti attho, suṭṭhu upadhāretvā gaṇha, idaṃ na manāpanti puna dātuṃ na sakkhissasīti adhippāyo.

593. 売買学習規則で、パーリ語で「知る」とは、ここで「よく調べる」という意味である。よく調べて理解せよ。これは好ましくない、再び与えることはできないだろう、という意味である。

594-595. Kayanti parabhaṇḍassa gahaṇaṃ. Vikkayanti attano bhaṇḍassa dānaṃ. Tenāha **‘‘iminā imaṃ dehī’’**tiādi. Yasmā kayitaṃ nāma parassa hatthato gahitaṃ vuccati, vikkītañca parassa hatthe dinnaṃ, tasmā **‘‘kayitañca hoti parabhaṇḍaṃ attano hatthagataṃ karontena, vikkītañca attano bhaṇḍaṃ parahatthagataṃ karontenā’’**ti vuttaṃ. Yadi evaṃ pāḷiyaṃ parato ‘‘kayitañca hoti vikkayitañcā’’ti vatvā ‘‘attano bhaṇḍaṃ parahatthagataṃ parabhaṇḍaṃ attano hatthagata’’nti kasmā vuttanti āha **‘‘iminā imantiādivacanānurūpato panā’’**tiādi. Imināti hi sakasantakaṃ vuttaṃ. Tadanurūpato pāḷiyaṃ paṭhamaṃ attano bhaṇḍaṃ dassitaṃ, na kayavikkayapadānurūpato. Tañhi viparītato parasantakaggahaṇaṃ purakkhatvā ṭhitaṃ.

594-595. 買うとは、他人の品物を取ることである。売るとは、自分の品物を与えることである。それゆえ**「これでこれを、と」**言われた。買ったとは、他人の手から取ったことを言い、売ったとは、自分の品物を他人の手に渡したことを言う。それゆえ**「買ったものとは、他人の品物を自分の手に入れた者であり、売ったものとは、自分の品物を他人の手に渡した者である」**と言われた。もしそうであれば、パーリ語で、他人から「買ったものと、売ったもの」と言って、「自分の品物を他人の手に渡した者、他人の品物を自分の手に入れた者」と、なぜ言わないのか、と**「これでこれを、という言葉に従って、なぜなら」**と言われた。これで、とは自分の財産を言った。それに応じて、パーリ語ではまず自分の品物が示されたのではなく、売買の言葉に応じてである。それは反対に、他人の財産を取ることを優先して置かれている。

Kāmaṃ sesañātakepi ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti na hoti, saddhādeyyavinipātanassapi pana abhāvaṃ dassetukāmo **‘‘mātaraṃ pana pitaraṃ vā’’**ti āha. Viññatti na hotīti idaṃ visuṃ viññāpanaṃ sandhāya vuttaṃ. Aññaṃ kiñci avatvā evaṃ vadanto aññātakaṃ viññāpeti nāmāti āha – **‘‘aññātakaṃ ‘imaṃ dehī’ti vadato viññattī’’**ti. Aññaṃ kiñci avatvā ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti dinnaṃ aññātakassa dinnaṃ nāma hotīti vuttaṃ **‘‘saddhādeyyavinipātana’’**nti. Tisso āpattiyoti aññātakaviññattisaddhādeyyavinipātanakayavikkayāpattisaṅkhātā tisso āpattiyo.

確かに、親戚などにも「これをくれ」と言うとき、意思表示はしない。しかし、施し物の喪失についても、**「母親または父親を」**と言われた。意思表示をしないとは、別途の意思表示を指して言われた。他の何も言わずに、このように言うことは、見知らぬ人に意思表示をすることである、と**「見知らぬ人に、『これをくれ』と言うときの意思表示」**と言われた。他の何も言わずに、「これを受け取れ」と言って与えられたものは、見知らぬ人に与えられたものとなる、と**「施し物の喪失」**と言われた。三つの罪とは、見知らぬ人への意思表示、施し物の喪失、売買の罪として数えられる三つの罪である。

Imaṃ nāma karohīti vadati, vaṭṭatīti ettha bhuttosi, idāni kasmā na karosīti vatthumpi vaṭṭati. ‘‘Nissaggiyaṃ pācittiya’’nti kiñcāpi satiyeva nissaggiyavatthumhi pācittiyaṃ vuttaṃ, asatipi pana tasmiṃ pācittiyanti idaṃ aṭṭhakathāpamāṇena gahetabbanti dassetuṃ **‘‘kiñcāpī’’**tiādi vuttaṃ. Paribhutteti sappiādiṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ attano dhanena parivatteti, yena ca parivatteti, tesaṃ kappiyavatthutā, asahadhammikatā, kayavikkayāpajjanañcāti imānettha tīṇi aṅgāni.

「これをせよ」と言う、そうである、ここでは「食べたのに、今なぜしないのか」という理由もある。「ニッサンギヤ・パチッティヤ」とは、たとえニッサンギヤの品物があってもパチッティヤが言われたが、なくてもパチッティヤである、このことは注釈の基準として理解すべきである、と**「たとえ」**と言われた。消費したとは、ギーなどのことを指して言われた。自分の財産で交換されるもの、そしてそれで交換されるもの、それらのカッピヤ・ヴァッツゥであること、同法者でないこと、売買の発生であること、これらの三つの要素がここにある。

Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

売買学習規則の解説、終了。

Niṭṭhito kosiyavaggo dutiyo.

コシヤ・ヴァッガ、第二、終了。

3. Pattavaggo

3. 器のヴァッガ

1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā

1. 器の学習規則の解説

598-602. Pattavaggassa paṭhame bhaṇḍanti vikketabbabhaṇḍaṃ. Yasmā vaṇṇasaddo saṇṭhānajātirūpāyatanakāraṇapamāṇaguṇapasaṃsādīsu dissati. ‘‘Mahantaṃ sapparājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.142) hi saṇṭhānaṃ vuccati. ‘‘Brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo’’tiādīsu (ma. ni. 2.402) jāti. ‘‘Paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato’’tiādīsu (dī. ni. 1.303) rūpāyatanaṃ.

598-602. 器のヴァッガの最初の「品物」とは、売られる品物である。なぜなら、ヴァーナ(色)という言葉は、形、種類、色、形、原因、量、美徳、称賛などに見られるからである。「大きなサッパラージャの色を創造して」というような(サンユッタ・ニカーヤ 1.142)では、形を言う。「バラモンが最高のヴァーナであり、他は低いヴァーナである」というような(マッジマ・ニカーヤ 2.402)では、種類を言う。「最高のヴァーナ・ポッカラタを具えている」というような(ディガ・ニカーヤ 1.303)では、形を言う。

‘‘Na harāmi na bhañjāmi, ārā siṅghāmi vārijaṃ;

「私は盗まない、壊さない、蓮の花を遠くに磨く。
しかし、どのような色で、香りの泥棒と呼ばれるのか。」(サンユッタ・ニカーヤ 1.234; ジャータカ 1.6.116)

Atha kena nu vaṇṇena, gandhatthenoti vuccatī’’ti. (saṃ. ni. 1.234; jā. 1.6.116) –

などでは、原因を言う。「器の三つの色」というような(パーラカ 602)では、量を言う。「いつ、この舎利弗、ゴータマ仏の色が深く信じられたか」というような(マッジマ・ニカーヤ 2.77)では、美徳を言う。「ヴァーナラハにヴァーナを語る」というような(アングッタラ・ニカーヤ 4.3)では、称賛を言う。それゆえ**「器の三つの色とは、器の三つの量である」**と言われた。

Ādīsu kāraṇaṃ. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’tiādīsu (pārā. 602) pamāṇaṃ. ‘‘Kadā saññuḷhā pana te gahapati ime samaṇassa gotamassa vaṇṇā’’tiādīsu (ma. ni. 2.77) guṇo. ‘‘Vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’tiādīsu (a. ni. 4.3) pasaṃsā. Tasmā vuttaṃ **‘‘tayo pattassa vaṇṇāti tīṇi pattassa pamāṇānī’’**ti.

13.5 マガダのナーリであるとは、「月の13.5ナーリを数える」と言う。「マガダのナーリとは、650ナーリである」と一部の人々。「850ナーリ」と他の人々。そこでは、前の基準では、350ナーリのナーリが1マガダのナーリとなる、後の基準では、450ナーリのナーリが1マガダのナーリとなる。しかし、アーチャリヤ・ダンマパーラ・テーラは、「通常の4つのムットゥカがクドゥヴァ、4つのクドゥヴァがナーリカ、そのナーリから16のナーリがドーナ、それもマガダのナーリでは12のナーリとなる」と言った。それゆえ、その方法で、「マガダのナーリとは、5つのクドゥヴァと1つのムットゥ、1つのムットゥで3分の1を数える」と理解すべきである。

Aḍḍhaterasapalā hotīti ettha ‘‘māsānaṃ aḍḍhaterasapalāni gaṇhātī’’ti vadanti. ‘‘Magadhanāḷi nāma chapasatā nāḷī’’ti keci. ‘‘Aṭṭhapasatā’’ti apare. Tattha purimānaṃ matena tipasatāya nāḷiyā dve nāḷiyo ekā magadhanāḷi hoti, pacchimānaṃ catupasatāya nāḷiyā dve nāḷiyo ekā magadhanāḷi. Ācariyadhammapālattherena pana ‘‘pakatiyā catumuṭṭhikaṃ kuḍuvaṃ, catukuḍuvaṃ nāḷikaṃ, tāya nāḷiyā soḷasa nāḷiyo doṇaṃ, taṃ pana magadhanāḷiyā dvādasa nāḷiyo hontī’’ti vuttaṃ, tasmā tena nayena ‘‘magadhanāḷi nāma pañca kuḍuvāni ekañca muṭṭhiṃ ekāya muṭṭhiyā tatiyañca bhāgaṃ gaṇhātī’’ti veditabbaṃ.

「13.5パーラ」とは、ここで「月の13.5パーラを数える」と言う。「マガダのナーリとは、650ナーリである」と一部の人々。「850ナーリ」と他の人々。そこでは、前の基準では、350ナーリのナーリが1マガダのナーリとなる、後の基準では、450ナーリのナーリが1マガダのナーリとなる。しかし、アーチャリヤ・ダンマパーラ・テーラは、「通常の4つのムットゥカがクドゥヴァ、4つのクドゥヴァがナーリカ、そのナーリから16のナーリがドーナ、それもマガダのナーリでは12のナーリとなる」と言った。それゆえ、その方法で、「マガダのナーリとは、5つのクドゥヴァと1つのムットゥ、1つのムットゥで3分の1を数える」と理解すべきである。

Sabbasambhārasaṅkhatoti jīrakādisabbasambhārehi saṅkhato. Ālopassa ālopassa anurūpanti ettha ‘‘byañjanassa mattā nāma odanacatuttho bhāgo’’ti brahmāyusuttassa aṭṭhakathāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 2.387) vuttattā ālopassa catutthabhāgappamāṇaṃ byañjanaṃ ālopassa anurūpanti gahetabbaṃ. Idha pana sūpasseva odanacatutthabhāgappamāṇataṃ dassetvā etassa lakkhaṇe dassite itarassapi dassitameva hotīti byañjanassa tathā visesetvā pamāṇaṃ na dassitaṃ.

すべての材料が準備された、すなわち、老齢などのすべての材料が準備された。一口の量、一口の量に適した、ここでは「文字の量とは、飯の四分の一の量である」と『梵天寿経』の注釈書(『中部経典』注釈書 2.387)に説かれているように、一口の量の四分の一の量である文字を一口の量に適したものと解釈すべきである。ここでは、飯の四分の一の量であることを示して、その特徴が示されたので、他のものも示されたのと同様であるとして、文字の量についてそのように特定して量は示されていない。

Magadhanāḷiyā upaḍḍhappamāṇo idha patthoti āha **‘‘patthodananti magadhanāḷiyā upaḍḍhanāḷikodana’’**nti. Iminā ca ‘‘patthadvayaṃ magadhanāḷī’’ti dassitaṃ hoti. Pattho ca ‘‘catupalo kuḍuvo, catukuḍuvo pattho’’ti iminā lokiyavohārena veditabbo. Bhājanaparibhogenāti udakāharaṇādinā bhājanaparibhogena.

マガダの升の半分の量、ここでは「升」とは「マガダの升の半升」である」とある。これにより、「二升でマガダの升一つ」であることが示されている。升は「四斗(kuḍuva)が半升(paṭṭha)、四半升(kuḍuva)が升(paṭṭha)」という世俗的な用法で理解すべきである。器の用途で、すなわち、水の運搬などで器を使用すること。

607. Dhoteti paribhogāvasānadassanatthaṃ vuttaṃ, na pana dhoteyeva dukkaṭaṃ āpajjati tato puretaraṃ paribhogakāleyeva āpajjanato.

607. 洗うことは、使用の終わりを示すために言われたのであって、洗ったからといってすぐに罪になるのではなく、それ以前の使用の時に罪になるからである。

608. Pañcahi dvīhīti idaṃ ‘‘ettāvatā kāḷavaṇṇatā sampajjatī’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Yadi pana ekenapi pākena kāḷavaṇṇo hoti, adhiṭṭhānupagoyevā’’ti vadanti. Hatthānāgatassapi adhiṭṭhātabbabhāvadassanatthaṃ **‘‘yadihī’’**tiādi vuttaṃ. Iminā ca dūre ṭhitampi adhiṭṭhātuṃ vikappetuñca labhati, ṭhapitaṭṭhānasallakkhaṇañca na pamāṇanti veditabbaṃ. Sutvā vāti pattakārakena pesitabhikkhunā anāṇatto kevalaṃ tassa kathentassa vacanamattaṃ sutvā. Na pamāṇanti tena apesitattā. Sāmantavihāreti idaṃ upacāramattaṃ, tato dūre ṭhitampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatiyeva. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvāti idampi upacāramattaṃ, pattasallakkhaṇamevettha pamāṇaṃ. Patte vā chiddaṃ hotīti mukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulamattokāsato paṭṭhāya yattha katthaci chiddaṃ hoti. Sesamettha paṭhamakathine vuttanayameva.

608. 五つと二つとは、この「これだけの量で黒くなる」ことを示すために言われた。「もし一つでも色がついたら、それは配置による」と彼らは言う。手に渡ったものにも配置が必要であることを示すために、「もし」という言葉が言われた。これにより、遠くにあるものも配置したり、変更したりすることができ、置かれた場所を認識することは重要ではないと理解すべきである。聞いた、とは、鉢の作り手に遣わされた比丘が(教えを)受けていないのに、単にその語る者の言葉を聞いたこと。重要ではない、とは、彼に遣わされていないからである。辺鄙に住む、とは、辺鄙な場所のことである。そこから遠くにあるものでも配置することは可能である。置かれた場所を認識する、とは、これも辺鄙な場所のことである。鉢の認識が重要である。鉢に穴があく、とは、口に当てた部分から下二指の長さの隙間から、どこでも穴があくこと。残りは、ここでは最初に述べたことと同じである。

Pattasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

鉢の規定の注釈は終わった。

2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā

2. 五つ未満の紐で結ぶ鉢の規定の注釈

610. Dutiyasikkhāpade hatthesu piṇḍāya caratīti pāḷipadassa hatthesu labhitabbapiṇḍatthāya caratīti attho veditabbo.

610. 第二の規定で、手に托鉢して歩く、とは、経典の規定で、手に受け取れる食物を得るために歩くという意味であると理解すべきである。

612-613. ‘‘Tassa so apattoti vacanato so patto adhiṭṭhānampi vijahati apattattā. Apattabhāvatoyeva hi ‘pañcabandhanaṃ pattaṃ cetāpetī’ti pāḷiyaṃ na vutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘apattoti idaṃ ‘aññaṃ pattaṃ viññāpetuṃ vaṭṭatī’ti dassanatthaṃ vuttaṃ, so pana patto adhiṭṭhānaṃ na vijahatī’’ti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati ‘‘yassa pañca ekāyeva vā dasaṅgulā, so baddhopi abaddhopi apattoyevā’’ti vakkhamānattā. Na hi mukhavaṭṭiyā pañcasu ṭhānesu dvaṅgulamattāhi rājīhi adhiṭṭhānaṃ vijahatīti sakkā vattuṃ, ekāya pana rājiyā dasaṅgulāya sace tattha vuttappamāṇo chiddo paññāyati, chiddeneva adhiṭṭhānavijahanaṃ siyāti yuttaṃ vattuṃ. Bandhanokāse sati asati vā bandhanavirahito patto abandhanoti vutto, bandhanokāsavirahitoyeva pana abandhanokāsoti vutto.

612-613. 「その(鉢は)罪を犯した、と見なされる、その鉢は配置を放棄する、罪を犯したからである。(配置の)放棄は、すでに罪を犯したからである。『五つの紐で鉢を造らせる』と経典に説かれていない」と三つの注釈書に述べられている。しかし、ある人々は「罪を犯した、とは、『別の鉢を知らせるのが良い』と示すために言われたのであって、その鉢は配置を放棄しない」と述べている。それは妥当なように見える、「五つが一つ、あるいは十指の長さであっても、結ばれていても結ばれていなくても、罪を犯したことにはならない」とこれから述べられるからである。口に当てた部分で五つの箇所が二指の長さの紐で結ばれていても、配置を放棄すると言うことはできない。しかし、一つの紐で十指の長さであっても、もしそこに述べられた量以下の穴があれば、穴によって配置を放棄することは可能であると言うのは妥当である。結ぶ箇所があってもなくても、結ばれていない鉢は「結ばれていない」と言われ、結ぶ箇所がない鉢は「結ぶ箇所がない」と言われた。

Tipusuttakena vā bandhitvāti ettha ‘‘bandhitabbo’’ti pāṭho gahetabbo. Purāṇapotthakepi hi ayameva pāṭho dissati. Suddhehi…pe… na vaṭṭatīti idaṃ uṇhabhojane pakkhitte vilīyamānattā vuttaṃ. Phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇena bandhituṃ vaṭṭatīti pāsāṇacuṇṇena saddhiṃ phāṇitaṃ pacitvā tathāpakkena pāsāṇacuṇṇena bandhituṃ vaṭṭati.

薬の包みで結ぶ、とは、ここでは「結ぶべき」という読み方を取るべきである。古い写本にもこの読み方がある。純粋な…(省略)…はならない、とは、熱い食べ物を入れた時に溶けるからである。蜂蜜を焦がして石の粉で結ぶことは可能である、とは、石の粉と一緒に蜂蜜を煮て、それで石の粉で結ぶことは可能である。

615. Anukampāya na gaṇhantassa dukkaṭanti vuttattā yassa so patto na ruccati, tassapi agaṇhantassa anāpatti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. ūnapañcabandhanasīkkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘sace therassa patto na ruccati, appicchatāya vā na gaṇhāti, vaṭṭatī’’ti. Pattapariyantoti pariyantapatto, avasānapattoti attho. ‘‘Saṅghamajjhe pattaṃ gāhāpentena alajjiṃ agāhāpetuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti. ‘‘Anujānāmi bhikkhave ādhārakanti vuttattā pīṭhādīsu yattha katthaci ādhāraṃ ṭhapetvā tattha pattaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati ādhāraṭhapanokāsassa aniyamitattā’’ti vadanti. Aparibhogenāti ayuttaparibhogena.

615. 慈悲の心で受け取らないことに対する罪、と述べられているので、もしその鉢が気に入らない場合でも、受け取らないことに対して罪はない。それゆえ、論述の注釈書(『コンカバッティニー』注釈書、五つ未満の紐で結ぶ鉢の規定の注釈)に「もし長老が鉢を気に入らない場合、少ない欲望のために受け取らないのであれば、それは許される」と述べられている。鉢の端、とは、端の鉢、すなわち終わりの鉢という意味である。「僧侶の集まりの中で鉢を受け取らせる時、恥ずかしい者は受け取らせないのが良い」と彼らは言う。「比丘たちよ、器を置くことを許す」と説かれているので、台などのどこにでも器を置いて、そこに鉢を置くことは許される、器を置く場所は定められていないからである」と彼らは言う。不適切な使用で、すなわち、不適切な使用で。

616. Pāḷiyaṃ ‘‘abandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ. Ekabandhanaṃ pattaṃ… dvibandhanaṃ pattaṃ… tibandhanaṃ… catubandhanaṃ… abandhanokāsaṃ… eka… dvi… ti… catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpetī’’ti evaṃ ekekena pattena dasadhā dasavidhaṃ pattaṃ cetāpanavasena ekanissaggiyapācittiyasataṃ vuttaṃ. Imasmiṃ sikkhāpade pamāṇayuttaṃ aggahitakāḷavaṇṇampi pattaṃ viññāpentassa āpattiyevāti daṭṭhabbaṃ. Adhiṭṭhānupagapattassa ūnapañcabandhanatā, attuddesikatā, akataviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.

616. 経典には「結ばれていない鉢で、結ばれていない鉢。一つの結び目で結ばれた鉢…二つの結び目で結ばれた鉢…三つの結び目で…四つの結び目で…結ぶ箇所がない…一つ…二つ…三つ…四つの結び目の箇所がある鉢を造らせる」と、一つ一つの鉢で十通り、十種類の鉢を造らせることで、一五〇の罪(ニッサッギーヤ・パーチッティヤ)に説かれている。この規定では、量に合った、黒くなったとしても、知らせて(罪を犯した)ことに対する罪はあると理解すべきである。配置されたものを受け取った罪の、五つ未満の紐で結ばれていること、自己の指定、知らせていないこと、そしてそれによって受け取ること、これらの四つの要素がここにある。

Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

五つ未満の紐で結ぶ鉢の規定の注釈は終わった。

3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā

3. 薬の規定の注釈

622. Tatiyasikkhāpade yesaṃ maṃsaṃ kappatīti idaṃ nissaggiyavatthudassanatthaṃ vuttaṃ, na pana yesaṃ maṃsaṃ na kappati, tesaṃ sappiādīni na kappantīti dassanatthaṃ. Manussakhīrādīnipi hi no na kappanti, kuto sasassa sappīti āha **‘‘yesañhi khīraṃ atthi, sappipi tesaṃ atthiyevā’’**ti. ‘‘Idañca yebhuyyena vutta’’nti vadanti. Uggahitakaṃ katvā nikkhittanti appaṭiggahitaṃ sayameva gahetvā nikkhittaṃ. Sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭatīti tadahupurebhattameva sandhāya vuttaṃ. Atha sayaṃkataṃ nirāmisaṃ bhuñjantassa kasmā sāmaṃpāko na hotīti āha – **‘‘navanītaṃ tāpentassa hi sāmaṃpāko na hotī’’**ti. Savatthukapaṭiggahitassa vatthugatikattā āha – **‘‘savatthukassa paṭiggahitattā’’**ti. Pacchābhattaṃ paṭiggahitehīti pacchābhattaṃ paṭiggahitakhīradadhīhi. Purebhattampi ca uggahitakehi kataṃ abbhañjanādīsu upanetabbanti sambandho. Ubhayesampīti pacchābhattaṃ paṭiggahitakhīradadhīhi ca purebhattaṃ uggahitakehi ca katānaṃ. Eseva nayoti nissaggiyaṃ hotīti attho. Akappiyamaṃsasappimhīti akappiyamaṃsasattānaṃ sappimhi. Kāraṇapatirūpakaṃ vatvāti sajātiyānaṃ sappibhāvatoti kāraṇapatirūpakaṃ vatvā.

622. 第三の規定で、肉が許されるもの、とは、寄付の対象となるものを示すために言われたのであって、肉が許されないものに対して、バターなどが許されないことを示すためではない。人間の乳なども許されないのに、ましてや牛のバターなどが許されるはずがない、と彼は言う。「彼らの乳があるならば、彼らのバターもある」と。「これはほとんどの場合に言われる」と彼らは言う。受け取ってから置いた、とは、受け取らずに自分で置いたこと。自分で作ったものは、不活性なものだけで良い、とは、その日の食事の前を指して言われた。もし自分で作った不活性なものを食べる場合、なぜ(バターが)固まらないのか、と彼は言う。「バターを温める者には、バターが固まらない」と。生地と共に受け取ったもの、とは、生地と共に受け取ったからである。「生地と共に受け取ったから」と。「食事の後で受け取ったもの」、とは、食事の後に受け取った乳やヨーグルト。食事の前でも、受け取って作ったもの、すなわち、食事の前に受け取ったもので作ったもの。それと同じように、とは、寄付の対象となるということである。許されない肉とバター、とは、許されない肉の動物のバター。理由に似たものを言って、すなわち、同種のバターであると理由に似たものを言って。

Sappinayeneva veditabbanti nirāmisameva sattāhaṃ vaṭṭatīti attho. Etthāti navanīte. Dhotaṃ vaṭṭatīti adhotaṃ ce, savatthukapaṭiggahitaṃ hoti, tasmā dhotaṃ paṭiggahetvā sattāhaṃ nikkhipituṃ vaṭṭatīti therānaṃ adhippāyo. Takkato uddhaṭamattameva khādiṃsūti ettha takkato uddhaṭamattaṃ adhotampi paṭiggahetvā paribhuñjantā dhovitvā pacitvā vā paribhuñjiṃsūti evamattho gahetabbo. Therassa hi dadhiguḷikādisahitampi paṭiggahitaṃ pacchā dhovitvā pacitvā vā paribhuñjantassa savatthukapaṭiggahaṇe doso natthīti adhippāyo, teneva therassa adhippāyaṃ dassentena **‘‘tasmā navanītaṃ paribhuñjantena…pe… ayamettha adhippāyo’’**ti vuttaṃ. Keci pana ‘‘takkato uddhaṭamattameva khādiṃsū’’ti vacanassa adhippāyaṃ ajānantā ‘‘takkato uddhaṭamattaṃ adhotampi dadhiguḷikādisahitaṃ vikālepi paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi dadhiguḷikādiāmisena saṃsaṭṭharasaṃ navanītaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatīti sakkā vattuṃ. Navanītaṃ paribhuñjantenāti adhovitvā paṭiggahitanavanītaṃ paribhuñjantena. Dadhi eva dadhigataṃ yathā ‘‘gūthagataṃ muttagata’’nti (ma. ni. 2.119). Khayaṃ gamissatīti vacanato khīraṃ pakkhipitvā pakkasappiādipi vikāle kappatīti veditabbaṃ. Kukkuccāyanti kukkuccakāti iminā attanāpi tattha kukkuccasabbhāvaṃ dīpeti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘nibbaṭṭitasappi vā navanītaṃ vā pacituṃ vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Tāni paṭiggahetvāti tāni khīradadhīni paṭiggahetvā.

バターと同じように理解すべきである、すなわち、不活性なものが七日間許されるという意味である。ここで、バターにおいて。洗ったものは許される、洗わないものが、生地と共に受け取ったものになるので、洗ってから受け取って七日間置くことは許される、というのが長老たちの考えである。バターを温めたものだけを食べた、とは、バターを温めたものだけを食べた、洗わないものでも受け取って使用した、あるいは洗ってから調理して使用した、という意味で解釈すべきである。長老たちは、ヨーグルトの塊などが入っていても、受け取ってから調理して使用した場合、生地と共に受け取ったことには問題はないと考えている。それゆえ、長老たちの考えを示して、「それゆえ、バターを使用する者は…(省略)…これがここでの考えである」と述べられている。しかし、ある人々は、「バターを温めたものだけを食べた」という言葉の意味を理解せず、「バターを温めたものだけなら、洗わないものでも、ヨーグルトの塊などが入っていても、時間外でも食べることは許される」と述べているが、それは取るべきではない。ヨーグルトの塊などの不活性なものと混ざった味のバターを食べることはできないと言うことはできない。バターを使用する者、とは、洗わないで受け取ったバターを使用する者。ヨーグルトのように、すなわち、「糞便に混ざった、尿に混ざった」のように。(中部経典 2.119)。それがなくなる、すなわち、乳を入れて、バターなども時間外に許されると理解すべきである。罪悪感、とは、罪悪感、これによって自分自身もそこに罪悪感があることを示している。それゆえ、論述の注釈書(『コンカバッティニー』注釈書、薬の規定の注釈)に「準備されたバター、あるいはバターを調理することは許される」と述べられている。それらを受け取って、とは、それらの乳やヨーグルトを受け取って。

Paṭiggahetvā ṭhapitabhesajjehīti paṭiggahetvā ṭhapitayāvajīvikabhesajjehi. Vuttanayena yathā taṇḍulādīni na paccanti, tathā lajjīyeva sampādetvā detīti lajjīsāmaṇeraggahaṇaṃ, apica alajjinā ajjhoharitabbaṃ yaṃ kiñci abhisaṅkharāpetuṃ na vaṭṭati, tasmāpi evamāha. Tile paṭiggahetvā katatelanti attanā bhajjanādīni akatvā gahitatelaṃ. Teneva **‘‘sāmisampi vaṭṭatī’’**ti vuttaṃ. Nibbaṭṭitattāti yāvakālikavatthuto vivecitattā. Ubhayampīti attanā ca parena ca kataṃ. Yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhati, nissaggiyanti sattamadivase katatelaṃ sace yāva aruṇuggamanā tiṭṭhati, nissaggiyaṃ.

受け取って置いた薬、とは、受け取って置いた一日分の薬。述べられたように、米などを調理しないように、ラッシーだけを準備して与える、ということなので、ラッシーの童子を捕まえること、しかし、恥知らずな者が食べるべきものは、何であれ、調製して与えることはできない、それゆえ、このように言った。ごまを受け取って作った油、とは、自分で調理器具などを使わずに、受け取った油。それゆえ、「不活性なものでも許される」と述べられている。準備されたから、すなわち、一日分のものから分けられたから。両方とも、すなわち、自分で作り、他人に作ってもらうこと。日の出まで、すなわち、七日目の作られた油が、日の出まで置かれていた場合、寄付の対象となる。

623. Acchavasanti dukkaṭavatthuno vasāya anuññātattā taṃsadisānaṃ dukkaṭavatthūnaṃyeva akappiyamaṃsasattānaṃ vasā anuññātā, na thullaccayavatthūnaṃ manussānaṃ vasāti āha **‘‘ṭhapetvā manussavasa’’**nti. Saṃsaṭṭhanti parissāvitaṃ. ‘‘Kāle paṭiggahitaṃ vikāle anupasampannenapi nippakkaṃ saṃsaṭṭhañca paribhuñjantassa dvepi dukkaṭāni hontiyevā’’ti vadanti. Yasmā khīradadhiādīni pakkhipitvā telaṃ pacanti, tasmā kasaṭaṃ na vaṭṭati, telameva vaṭṭati. Tena vuttaṃ **‘‘pakkatelakasaṭe viya kukkuccāyatī’’**ti. ‘‘Sace vasāya saddhiṃ pakkattā na vaṭṭati, idaṃ kasmā vaṭṭatī’’ti pucchantā **‘‘bhante’’**tiādimāhaṃsu. Etaṃ vaṭṭatīti nanu etaṃ dadhiguḷikādīhi pakkaṃ navanītaṃ vaṭṭatīti attho.

623. 酸っぱいものを使用する、とは、罪となるものの使用が許されたので、それらに似た罪となるものの使用が許されるのであって、重い罪となるものの使用が許されるのではない、と彼は言う。「人間の使用を除く」と。(2.0382)。混ざった、とは、濾過された。「時間内に受け取ったものを、時間外に、まだ具現化していないものでも、混ざったものを食べる者には、二つの罪が両方ともある」と彼らは言う。乳やヨーグルトなどを入れてバターを調理するので、カセタは許されない、バターだけが許される。それゆえ、「調理されたバターのカセタのように罪悪感を感じる」と述べられている。「もし使用と一緒に調理されたものが許されないなら、これはなぜ許されるのか」と尋ねて、「長老」と彼らは言った。これは許される、すなわち、これはヨーグルトの塊などで調理されたバターが許されるという意味である。

‘‘Madhukarīhi nāma madhumakkhikāhīti ayaṃ khuddakamakkhikānaṃ bhamaramakkhikānañca sāmaññaniddeso’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Keci pana ‘‘daṇḍakesu madhukarā madhukarī makkhikā nāmā’’ti vatvā ‘‘tāhi madhukarīādīhi tīhi makkhikāhi kataṃ madhu nāmā’’ti vadanti. Bhamaramakkhikāhīti mahābhamaramakkhikāhi. Silesasadisanti ghanapakkaṃ vuttaṃ. Itaranti tanukamadhu. Madhupaṭalanti madhurahitaṃ kevalaṃ madhupaṭalaṃ. ‘‘Sace madhusahitaṃ paṭalaṃ paṭiggahetvā nikkhipanti, paṭalassa bhājanaṭṭhāniyattā madhuno vasena sattāhātikkame nissaggiyaṃ hotī’’ti vadanti, ‘‘madhumakkhitaṃ pana madhugatikamevā’’ti iminā taṃ na sameti.

「蜜蜂、すなわち、ミツバチ」とは、これは小さな蜂やマルハナバチの一般的な呼び名である、と三つの注釈書に述べられている。しかし、ある人々は、「棒状の蜂が蜜蜂である」と述べて、「それらの蜜蜂など三種類の蜂が作った蜜」と述べている。マルハナバチ、とは、大きなマルハナバチ。濃いもの、とは、濃厚に調理されたもの。他のもの、とは、薄い蜜。蜜の層、とは、蜜のない、単なる蜜の層。「もし蜜の入った層を受け取って置く場合、層は器の役割をするので、蜜の量に応じて七日を過ぎると寄付の対象となる」と彼らは述べている。「蜜に塗られたものは、蜜の量に従う」という言葉で、それは合わない。

‘‘Phāṇitaṃ nāma ucchumhā nibbatta’’nti pāḷiyaṃ avisesena vuttattā aṭṭhakathāyañca ‘‘ucchurasaṃ upādāya…pe… avatthukā ucchuvikati ‘phāṇita’nti veditabbā’’ti vacanato ucchurasopi nikkasaṭo sattāhakālikoti veditabbo. Kenaci pana ‘‘madhumhi cattāro kālikā yathāsambhavaṃ yojetabbā, ucchumhi cā’’ti vatvā ‘‘samakkhikaṇḍaseḷakaṃ yāvakālikaṃ, aneḷakaṃ udakasambhinnaṃ yāmakālikaṃ, asambhinnaṃ sattāhakālikaṃ, madhusitthaṃ parisuddhaṃ yāvajīvikaṃ, tathā ucchu vā raso vā sakasaṭo yāvakāliko, nikkasaṭo udakasambhinno yāmakāliko, asambhinno sattāhakāliko, suddhakasaṭaṃ yāvajīvika’’nti ca vatvā uttaripi bahudhā papañcitaṃ. Tattha ‘‘udakasambhinnaṃ madhu vā ucchuraso vā udakasambhinno yāmakāliko’’ti idaṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ dissati. ‘‘Yāvakālikaṃ samānaṃ garutarampi muddikājātirasaṃ attanā saṃsaṭṭhaṃ lahukaṃ yāmakālikabhāvaṃ upanentaṃ udakaṃ lahutaraṃ sattāhakālikaṃ attanā saṃsaṭṭhaṃ garutaraṃ yāmakālikabhāvaṃ upanetī’’ti ettha kāraṇaṃ soyeva pucchitabbo, sabbattha pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca udakasambhedena garutarassapi lahubhāvopagamanaṃyeva dassitaṃ. Pāḷiyampi hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gilānassa guḷaṃ, agilānassa guḷodaka’’nti (mahāva. 284) vadantena agilānena paribhuñjituṃ ayuttopi guḷo udakasambhinno agilānassapi vaṭṭatīti anuññāto.

「生糖(ファニタ)とは、サトウキビから採れるもの」とパーリ語に広く書かれている。また、注釈書には「サトウキビの汁を原料とし…(省略)…不純物のあるサトウキビの汁を『生糖(ファニタ)』と知るべきである」とあり、サトウキビの汁も不純物を取り除いたものであれば七日間保存可能だと理解すべきである。ある人が「蜜には四つの保存期間の規則を当てはめるべきであり、サトウキビにも同様である」と言い、「砂糖蜜(サマクヒカンドゥセーラカ)は期限なし、砂糖蜜(アネーラカ)で水と混ぜたものは一日、混ぜないものは七日間、蜜に雨が混ざったものは完全に清浄で一生涯保存可能。同様に、サトウキビまたはその汁も、不純物のあるものは期限なし、不純物を取り除いたもので水と混ぜたものは一日、混ぜないものは七日間、雨が混ざったものは一生涯保存可能」と言い、さらに多くのことを詳しく述べている。その中で、「水と混ぜた蜜またはサトウキビの汁は一日保存可能」という記述は、パーリ語にも注釈書にも見られない。「期限なしのものと同じように、あるいはより重いものも、ナツメヤシの汁の甘さを加えて自身のものと混ぜたものは軽くなり一日保存可能となる。自身のものと混ぜたものはより重く、一日保存可能となる」とある。その理由はこの人自身に尋ねるべきである。パーリ語でも注釈書でも、水で混ぜることによって重いものでも軽くなることが示されている。パーリ語には「比丘たちよ、病人のための黒砂糖を許可する。病気でない者のための黒砂糖の水は許可しない」と(大蔵経284ページ)書かれている。病気でない者にとって適切でない黒砂糖も、水で混ぜれば病気でない者にも許可されるのである。

Yampi ca ‘‘ucchu ce yāvakāliko, ucchuraso ce yāmakāliko, phāṇitaṃ ce sattāhakālikaṃ, taco ce yāvajīviko’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ dassetvā ‘‘ucchuraso udakasambhinno yāmakāliko’’ti aññena kenaci vuttaṃ, tampi tathāvidhassa aṭṭhakathāvacanassa imissā samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya abhāvato na sārato paccetabbaṃ. Tatoyeva ca ‘‘ucchuraso udakena sambhinnopi asambhinnopi sattāhakālikoyevā’’ti keci ācariyā vadanti. Bhesajjakkhandhake ca ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ucchurasa’’nti (mahāva. 300) ettha tīsupi gaṇṭhipadesu avisesena vuttaṃ ‘‘ucchuraso sattāhakāliko’’ti.

「サトウキビは期限なし、サトウキビの汁は一日、生糖(ファニタ)は七日間、樹皮は一生涯保存可能」という注釈書の記述を示し、「サトウキビの汁は水と混ぜれば一日保存可能」と他の誰かが言ったとしても、それはこの注釈書(サンマプパーサディカー、律注釈書)には存在しないため、重要視すべきではない。そのため、「サトウキビの汁は、水と混ぜていてもいなくても、七日間保存可能である」と一部の学者は言っている。また、薬の項目(ペーサッジャッカンダカ)には「比丘たちよ、サトウキビの汁を許可する」(大蔵経300ページ)とあり、三つの箇所すべてで「サトウキビの汁は七日間保存可能」と広く言われている。

Sayaṃkataṃ nirāmisameva vaṭṭatīti ettha aparissāvitaṃ paṭiggahitampi karaṇasamaye parissāvetvā kasaṭaṃ apanetvāva attanā katanti gahetabbaṃ. Jhāmaucchuphāṇitanti agginā daḍḍhe ucchukhette jhāmaucchunā kataphāṇitaṃ. Koṭṭitaucchuphāṇitanti khuddānukhuddakaṃ chinditvā koṭṭetvā nippīḷetvā pakkaṃ yebhuyyena ca sakasaṭaṃ phāṇitaṃ. Tādisassa ca kasaṭassa abbohārikattā **‘‘taṃ yutta’’**nti vuttaṃ. Sītudakena katanti madhukapupphāni sītodake pakkhipitvā madditvā puppharase udakagate sati taṃ udakaṃ gahetvā pacitvā kataphāṇitaṃ. Khīraṃ pakkhipitvā kataṃ madhukaphāṇitaṃ yāvakālikanti ettha khīraṃ pakkhipitvā pakkatelaṃ kasmā vikāle vaṭṭatīti ce? Tele pakkhittakhīraṃ telameva hoti, aññaṃ pana khīraṃ pakkhipitvā kataṃ khīrabhāvaṃ gaṇhātīti idamettha kāraṇaṃ. Yadi evaṃ khaṇḍasakkharampi khīraṃ pakkhipitvā karonti, taṃ kasmā vaṭṭatīti āha **‘‘khaṇḍasakkharaṃ panā’’**tiādi. Tattha khīrajallikanti khīrapheṇaṃ.

自分で作ったものは、中身がなくとも良いとされている。ここで、「中身のないもの」とは、濾過されていないものを受け取ったとしても、作る際に濾過して不純物を取り除いて自分で作ったものとみなす。焼けたサトウキビの生糖(ファニタ)とは、火で焼けたサトウキビ畑の焼けたサトウキビで作った生糖(ファニタ)のこと。刻んだサトウキビの生糖(ファニタ)とは、細かく刻んで潰して絞って作った、多くの場合不純物を含んだ生糖(ファニタ)のこと。そのような不純物は許されないものであるため、「それは許される」と言っている。冷水で作ったとは、麻の葉を冷水に入れて潰し、葉から抽出された汁が水に溶けた後、その水を採取して煮詰めて作った生糖(ファニタ)のこと。牛乳を入れて作った麻の葉の生糖(ファニタ)は、期限なしである。牛乳を入れて作った油がなぜ期限なしで良いのかと問うならば、油に牛乳を入れたものは油となる。しかし、牛乳を入れて作ったものは牛乳の性質を持つ。もしそうなら、砂糖も牛乳を入れて作るが、それはなぜ良いのかと問うならば、**「砂糖については」**と始まる。そこでの「牛乳の泡」とは、牛乳の泡のことである。

Bhesajjodissaṃ dassentena **‘‘sattavidhañhi odissaṃ nāmā’’**tiādinā itarānipi atthuddhāravasena vuttāni. Vikaṭānīti apakatibhesajjattā vikaṭāni, virūpānīti attho. Dukkaṭavatthūnampi akappiyamaṃsānaṃ vasāya anuññātattā **‘‘vasodissa’’**nti vuttaṃ. Oḷārikānampi āhāratthaṃ pharituṃ samatthānaṃ sappiādīnaṃ bhesajjanāmena anuññātattā **‘‘bhesajjodissa’’**nti vuttaṃ. ‘‘Pacchābhattato paṭṭhāya sati paccayeti vuttattā paṭiggahitabhesajjāni dutiyadivasato paṭṭhāya purebhattampi sati paccaye paribhuñjitabbāni, na āhāratthaṃ bhesajjatthāya paṭiggahitattā’’ti vadanti.

薬として提供する際に、**「七種類の提供(オディッサ)がある」**と始まり、他のものも要約して述べられている。変なものとは、薬として適切でないため変なものである。悪行の項目(ドゥッカタブァ)にも、適切でないものを(規定に反して)許可しているため、「 vasodissa((規定に反して)提供されるもの)」と言っている。大きなもの(オラーリカ)であっても、食べるために運ぶことができるバターなどの薬として許可されているため、「薬として提供されるもの」と言っている。**「食後から」**という規定があるため、受け取った薬は二日目から食前でも服用できる。薬として受け取ったものであって、食べるためではないと述べている。

624. Dvāravātapānakavāṭesūti mahādvārassa vātapānānañca kavāṭaphalakesu. Kasāve pakkhittāni tāni attano sabhāvaṃ pariccajanti, tasmā **‘‘makkhetabbānī’’**ti vuttaṃ, ghuṇapāṇakādiparihāratthaṃ makkhetabbānīti attho. Adhiṭṭhetīti ‘‘idāni mayhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ na bhavissati, bāhiraparibhogatthāya gamissatī’’ti cittaṃ uppādetīti attho. Tenevāha – **‘‘sappiñca telañca vasañca muddhani telaṃ vā abbhañjanaṃ vā’’**tiādi. ‘‘Evaṃ adhiṭṭhitañca paṭiggahaṇaṃ vijahatī’’ti vadanti.

624. 門や窓の格子戸とは、大きな門や窓の格子戸のこと。染料に浸されたものは、その性質を失うため、**「擦り付けるべきもの」**と言っている。これは、虫やその他の害から守るために擦り付けるべきであるという意味である。決意するとは、「今から私の体内に入れることはなく、外で使うために行くであろう」と心に決めることである。だからこそ、**「バター、油、ギー、頭に塗る油、あるいは塗り薬」**と言っている。「このように決意して受け取ったものは(本来の性質を)失う」と述べている。

625. Sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatīti ettha majjhe pāṭho parihīno, evaṃ panettha pāṭho veditabbo ‘‘sace dvinnaṃ santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ avibhattaṃ hoti, sattāhātikkame dvinnampi anāpatti, paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatī’’ti. Aññathā pana saddappayogopi na saṅgacchati. Gaṇṭhipadepi ca ayameva pāṭho dassito. Tattha dvinnampi anāpattīti yathā aññassa santakaṃ ekena paṭiggahitaṃ sattāhātikkamena nissaggiyaṃ na hoti parasantakabhāvato, evamidampi avibhattattā ubhayasādhāraṇampi avinibbhogabhāvato nissaggiyaṃ na hotīti adhippāyo. Paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatīti bhikkhunā paṭiggahitattā sattāhātikkame yassa kassaci bhikkhuno paribhuñjituṃ na vaṭṭati paṭiggahitasappiādīnaṃ paribhogassa sattāheneva paricchinnattā. ‘‘Tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbānī’’ti hi vuttaṃ. Gaṇṭhipadesu pana tīsupi idha pāṭhassa parihīnabhāvaṃ asallakkhetvā ‘‘paribhuñjituṃ pana na vaṭṭatīti idaṃ antosattāhe paribhogaṃ sandhāya vuttanti saññāya vissāsaggāhābhāvato paribhuñjituṃ na vaṭṭatī’’ti evamattho vutto, so na gahetabbo.

625. もし二人の共有物であり、一人が受け取ってまだ分配されていない場合、服用することはできない。この箇所では、中間の文が失われている。もし、二人の共有物があり、一人が受け取ってまだ分配されていない場合、七日を過ぎれば二人とも罪に問われないが、服用することはできない、と理解すべきである。そうでなければ、単語の使い方も合わない。文節(ガーンティパダ)にも同じ文が示されている。二人とも罪に問われないとは、他人の共有物を一人が受け取っても、七日を過ぎれば盗み(ニッサギヤ)にならないように、これは共有物であるため、分配されていないため、盗みにならないという意味である。服用することはできないとは、比丘が受け取ったため、七日を過ぎればどんな比丘も服用することはできない。受け取ったバターなどの服用期間は七日と定められているからである。文節(ガーンティパダ)では、三つの箇所すべてで、この文の欠落に気づかず、「服用することはできない」とは、七日以内(アントサッターヘ)の服用を指していると解釈し、信頼して服用することはできないと述べているが、それは受け入れられない。

Āvuso, imaṃ telaṃ sattāhamattaṃ paribhuñja tvanti iminā yena paṭiggahitaṃ, tena antosattāheyeva parassa vissajjitabhāvaṃ dasseti. Kassa āpattīti paṭhamaṃ tāva ubhinnaṃ sādhāraṇattā anāpatti vuttā. Idāni pana ekena itarassa vissaṭṭhabhāvato ubhayasādhāraṇatā natthīti vibhattasadisaṃ hutvā ṭhitaṃ, tasmā ettha paṭiggahitassa sattāhātikkame ekassa āpattiyā bhavitabbanti maññamāno ‘‘kiṃ paṭiggahaṇapaccayā paṭiggāhakassa āpatti, udāhu yassa santakaṃ jātaṃ, tassā’’ti pucchati. Nissaṭṭhabhāvatoyeva ca idha ‘‘avibhattabhāvato’’ti kāraṇaṃ avatvā **‘‘yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā’’**ti vuttaṃ. Idañca vissaṭṭhabhāvato ubhayasādhāraṇataṃ pahāya ekassa santakaṃ hontampi yena paṭiggahitaṃ, tato aññassa santakaṃ jātaṃ, tasmā parasantakapaṭiggahaṇe viya paṭiggāhakassa paṭiggahaṇapaccayā natthi āpattīti dassanatthaṃ vuttaṃ, na pana ‘‘yena paṭiggahitaṃ, tena vissajjitattā’’ti vacanato avissajjite sati avibhattepi sattāhātikkame āpattīti dassanatthaṃ avissajjite avibhattabhāvatoyeva anāpattiyā siddhattā. Sace pana itaro yena paṭiggahitaṃ, tasseva antosattāhe attano bhāgampi vissajjeti, sattāhātikkame siyā āpatti yena paṭiggahitaṃ, tasseva santakabhāvamāpannattā itarassa appaṭiggahitattā. Iminā tassa santakabhāvepi aññena paṭiggahitasakasantake viya tena appaṭiggahitabhāvato anāpattīti dīpeti. Idaṃ pana adhippāyaṃ ajānitvā ito aññathā gaṇṭhipadakārādīhi papañcitaṃ, na taṃ sārato paccetabbaṃ.

「兄弟よ、この油を七日間服用しなさい」という言葉は、受け取った人が、七日以内(アントサッターヘ)に他人に譲渡することを意味している。誰に罪があるのかとは、まず、二人の共有物であるため罪はないと述べた。今、一人が他人に譲渡したため、共有物ではなくなった。そのため、分配されたものとみなされる。したがって、七日を過ぎれば、受け取った人に罪があるのだろうか、あるいは、所有者であった者に罪があるのだろうかと問う。譲渡したため、**「分配されていない」**という理由ではなく、**「受け取った人が譲渡したため」**と言っている。これは、譲渡したことにより、共有物ではなくなり、一人の所有物となったとしても、受け取った人から見れば、他人の所有物となったものと同様に、受け取った人に罪はないことを示すためである。しかし、「受け取った人が譲渡したため」という言葉は、譲渡されずに分配されていなくても、分配されていないという理由で罪がないことを示すためではなく、譲渡されない場合、分配されていないという理由で罪がないことは明らかである。もし、他の人が、受け取った人に、その人の七日以内(アントサッターヘ)の持ち分を譲渡した場合、七日を過ぎれば、受け取った人に罪があるだろう。それは、受け取った人の所有物となったため、他の人には受け取られていないからである。これは、その人の所有物となったとしても、他の人に受け取られていないバターなどのように、罪がないことを示している。この意図を理解せずに、文節(ガーンティパダ)の著者たちはこれとは異なる解釈をしているが、それは重要視すべきではない。

Aparibhogaṃ hotīti kassaci amanuññassa patitattā paribhogārahaṃ na hoti. Yena cittenāti yena pariccajitukāmatācittena. ‘‘Antosattāhe’’ti adhikārattā ‘‘antosattāhe anapekkho datvā paṭilabhitvā paribhuñjatī’’ti imaṃ sambandhaṃ sandhāya mahāsumattherena **‘‘evaṃ antosattāhe datvā’’**tiādi vuttaṃ. Mahāpadumatthero pana yadi evaṃ ‘‘vissajjetī’’ti imināva taṃ siddhaṃ, sattāhātikkantaṃ pana nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati, tasmā tassa paribhogamukhadassanamidanti āha – **‘‘nayidaṃ yācitabba’’**ntiādi. Aññena bhikkhunāti ettha suddhacittena dinnattā sayampi āharāpetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatiyeva. Sappiādīnaṃ paṭiggahitabhāvo, attano santakatā, sattāhātikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni.

服用できないとは、誰にも許可なく地面に落ちたため、服用に適さない。どのような意図でとは、譲渡したいという意図で。**「七日以内(アントサッターヘ)」**という規定があるため、「七日以内(アントサッターヘ)に(他人に)与えて、受け取って服用する」という関連で、偉大な賢者(マハーサムマティーラ)は**「このように七日以内(アントサッターヘ)に与えて」**と言っている。しかし、偉大な蓮(マハーパドマ)は、もし「譲渡する」という言葉だけでそれが十分なら、七日を過ぎて譲渡されたものを、受け取って服用することはできない。したがって、その服用方法を示すものであると述べている。**「これは求められるものではない」**と言っている。他の比丘によってとは、清らかな心で与えられたため、自分自身が持ってきてもらい、服用しても良い。バターなどの受け取り、自分の所有物であること、七日を過ぎること、これら三つがここに要素である。

Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

薬の戒律の解説は終わった。

4. Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā

4. 雨季の衣の戒律の解説

627. Catutthe sibbanarajanakappapariyosānena niṭṭhāpetvāti sūcikammaniṭṭhānena sakimpi vaṇṇabhedamattarajanena kappabindukaraṇena ca niṭṭhāpetvā. Samayeti vassānasamaye.

627. 四番目の**「縫製と染色が終わるまで」**とあり、これは、染色の終わりに、色合いの違いによる染料で模様を付けることで終わらせるという意味である。雨季とは、雨季のことである。

628. Kucchisamayoti antosamayo. ‘‘Ayameko aḍḍhamāso pariyesanakkhettañceva karaṇakkhettañca. Etasmiñhi antare vassikasāṭikaṃ aladdhaṃ pariyesituṃ laddhaṃ kātuñca vaṭṭati, nivāsetuṃ adhiṭṭhātuñca na vaṭṭatī’’ti potthakesu pāṭho dissati, so apāṭho. Evaṃ panettha pāṭhena bhavitabbaṃ ‘‘ayameko aḍḍhamāso pariyesanakkhettaṃ. Etasmiñhi antare vassikasāṭikaṃ aladdhaṃ pariyesituṃ vaṭṭati, laddhaṃ kātuṃ nivāsetuṃ adhiṭṭhātuñca na vaṭṭatī’’ti. Na hi gimhānaṃ pacchimamāsassa paṭhamo aḍḍhamāso karaṇakkhettaṃ hoti. ‘‘Aḍḍhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabba’’nti vacanato pana gimhānaṃ pacchimamāsassa pacchimo aḍḍhamāso karaṇakkhettañceva nivāsanakkhettañca hoti. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. vahisakasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘gimhānaṃ pacchimo māso pariyesanakkhettaṃ, pacchimo aḍḍhamāso karaṇanivāsanakkhettampī’’ti vuttaṃ. Tasmā pāḷiyā mātikāṭṭhakathāya ca avirodhaṃ icchantena vuttanayeneva pāṭho gahetabbo.

628. 雨季の期間とは、期間の中である。「この半月は、探す期間であり、作る期間でもある。この間に雨季の衣が見つからなければ、探すことができ、作ることもできる。しかし、着ることはできない」という記述が書物に見られるが、それは誤りである。このように理解すべきである。「この半月は、探す期間である。この間に雨季の衣が見つからなければ、探すことができ、作ることも、着ることも、身につけることもできる」と。夏の最後の月の最初の半月は、作る期間ではない。もし「夏の最後の半月は着るべきである」とすれば、夏の最後の月の後半の半月は、作る期間であり、着る期間でもある。したがって、パーリ語と注釈書(カーンカー・アッハタ・ヴァヒサカサーティカ・シッハパダ・ヴァンナナー)との矛盾がないように、述べられた通りに理解すべきである。

**‘‘Viññattiṃ katvā nipphādentassa aññātakaviññattisikkhāpadena anāpattī’’**ti vadantena ‘‘piṭṭhisamayattā iminā sikkhāpadena āpattī’’ti dīpitā hoti. Na hi ñātakapavāritaṭṭhānato piṭṭhisamaye satuppādakaraṇamattenapi sambhavantī āpatti tato garukatarāya viññattiyā na hotīti sakkā vattuṃ. Teneva bhadantabuddhadattācariyena vuttaṃ –

**「(比丘に)知らせてから作った場合、他の比丘に知らせていない戒律(アニャータカ・ヴィニャッティ)により罪に問われない」**と述べることで、「これは(比丘に)知らせた期間であるため、この戒律により罪に問われる」ということを示している。知られた場所(ニャータカ・パヴァーリタ)から離れた期間に、たとえ(比丘に)知らせただけであっても罪が生じうるのに、より重い(比丘に)知らせるという行為によって罪に問われないと言うことはできない。そのため、ブッダダッタ長老は次のように述べている。

‘‘Katvā pana satuppādaṃ, vassikasāṭicīvaraṃ;

「そして、生地を作った後、雨季の衣を。

Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate.

(比丘に)知らせた期間に、比丘が完成させる場合。

‘‘Hoti nissaggiyāpatti, ñātakāñātakādino;

「盗み(ニッサッギヤ)の罪が生じる、知る者と知らない者など。

Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā’’ti.

それらの(比丘に)知らせてから、完成させる場合も同様である」と。

Kenassa hoti āpattīti assa mātaraṃ cīvaraṃ yācantassa kena sikkhāpadena āpattīti pucchati. ‘‘Pariṇataṃ viññāpentassa pariṇāmanasikkhāpadena āpattī’’ti codanābhāvaṃ dasseti no ca saṅghe pariṇatanti. Atha aññātakaviññattisikkhāpadenāti ce, etampi natthīti āha **‘‘anāpatti ca ñātake’’**ti. ‘‘Ñātake viññāpentassā’’ti pāṭhaseso. Imamatthaṃ sandhāyāti piṭṭhisamaye vassikasāṭikatthaṃ ñātakapavāritaṭṭhāne satuppādakaraṇena āpattiṃ, aññātakaviññattisikkhāpadena anāpattiñca sandhāya.

誰に罪が生じるのかとは、その人の母親に衣を求める際に、どの戒律により罪が生じるのかと問う。「(衣が)熟成し、(比丘に)知らせている場合、熟成の戒律により罪が生じる」という非難の意図を示しているが、集団で熟成したものではない。では、他の比丘に知らせていない戒律(アニャータカ・ヴィニャッティ)により罪が生じるのではないかと言うならば、それも存在しないと**「知る者には罪がない」**と言っている。「知る者に知らせて」という文の続きである。この意味を考慮して、(比丘に)知らせた期間に雨季の衣を作るために、知る者(ニャータカ)の(比丘に)知らせたことによる罪、そして、他の比丘に知らせていない戒律(アニャータカ・ヴィニャッティ)による罪がないことを考慮している。

Aññātakaappavāritaṭṭhānato…pe… dukkaṭanti idaṃ vassikasāṭikaṃ adinnapubbe sandhāya vuttaṃ. Tenevettha vattabhede dukkaṭaṃ vuttaṃ, dinnapubbesu pana vattabhedo natthi. Tenevāha – **‘‘ye manussā…pe… vattabhedo natthī’’**ti. Idanti yathāvuttanissaggiyapācittiyaṃ. Viññattiṃ katvā nipphādentassāti aññātakaappavāritaṭṭhānato viññattiṃ katvā nipphādentassa. Pakatiyā vassikasāṭikadāyakā nāma saṅghavasena vā puggalavasena vā apavāretvā anusaṃvaccharaṃ vassikasāṭikānaṃ dāyakā. Aññātakaviññattisikkhāpadena anāpattīti ettha imināpi sikkhāpadena anāpattīti veditabbaṃ. Kucchisamaye hi attano ñātakapavāritaṭṭhānato ‘‘detha me vassikasāṭika’’ntiādinā viññāpentassapi anāpatti. Tenevāha – **‘‘na vattabbā detha meti idañhi pariyesanakāle aññātakaappavārite eva sandhāya vutta’’**nti. Mātikāṭṭhakathāyañhi (kaṅkhā. aṭṭha. vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘attano ñātakapavāritaṭṭhānato pana ‘detha me vassikasāṭikacīvara’ntiādikāya viññattiyāpi pariyesitabba’’nti.

「授与されていない傘衣の場所から…(中略)…悪作である。これは、以前授与されていない傘衣を意図して言われたのである。それゆえ、ここでは衣服の区分において悪作と言われ、以前授与されたものについては衣服の区分はない。それゆえに言われたのである――「人々が…(中略)…衣服の区分はない」と。これは、上述した放棄による罪である。発願して完成させる者、とは、授与されていない傘衣の場所から発願して完成させる者である。通常、傘衣の授与者とは、僧伽または個人によって禁止されずに、毎年傘衣の授与者である。授与されていない発願による戒律においても罪はない。この戒律によっても罪はないと知るべきである。懐妊の時期に、自分の親族の授与されていない場所から「傘衣をください」と発願しても罪はない。それゆえに言われたのである――「『ください』と言ってはならない。これは探求の時に、授与されていない傘衣を意図して言われたのである」と。マティカーの注釈書にも(カンカー・アッタ・傘衣戒律の解説)述べられているが、「自分の親族の授与されていない場所から『傘衣の衣をください』といった発願によっても探求されるべきである」と。

629. ‘‘Ākāsato patitaudakenevāti vacanato chadanakoṭiyā patitaudakena nahāyantassa anāpattī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ.

629. 「空から落ちた水でさえも」と、屋根の端から落ちた水で沐浴しても罪はない」と、三つの結び目の場所で述べられている。

630. Cha māse parihāraṃ labhatīti etena antovassepi yāva vassānassa pacchimadivasā akatā parihāraṃ labhatīti dīpitaṃ hoti. Yasmā mūlacīvaraṃ karontena hemantassa pacchimuposathadivaseyeva kātabbaṃ, tasmā gimhānato ekūnatiṃsadivase parihāraṃ labhati, evaṃ santepi appakaṃ ūnamadhikaṃ vā gaṇanūpagaṃ na hotīti katvā **‘‘tato parampi…pe… ekamāsa’’**nti vuttaṃ. Ekāhadvīhādivasena…pe… laddhā ceva niṭṭhitā cāti iminā ekāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā ca, dvīhānāgatāya…pe… dasāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā ca, antovasse vā laddhā ceva niṭṭhitā cāti ayamattho dassito. Tattha āsāḷhimāsassa juṇhapakkhapuṇṇamiyaṃ laddhā ceva niṭṭhitā ca vassikasāṭikā ‘‘ekāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā cā’’ti vuccati. Eteneva nayena juṇhapakkhassa chaṭṭhiyaṃ laddhā ceva niṭṭhitā ca ‘‘dasāhānāgatāya vassūpanāyikāya laddhā ceva niṭṭhitā cā’’ti vuccati. Yāva paṭhamakattikatemāsapuṇṇamī, tāva antotemāse laddhā ceva niṭṭhitā ca ‘‘antovasse laddhā ceva niṭṭhitā cā’’ti vuccati. Paṭhamakattikatemāsapuṇṇamito parañhi laddhā ceva niṭṭhitā ca yāva cīvarakālo nātikkamati, tāva anadhiṭṭhahitvā ṭhapetuṃ vaṭṭatīti na tatrāyaṃ vicāraṇā sambhavati.

六ヶ月の猶予を得る、とは、このことによって、雨季の内でも雨季の最後の日まで、行われなかったものも猶予を得ると示されている。なぜなら、元となる衣を作る者は、晩秋の最後の満月の日に行うべきだから、夏から二十九日間の猶予を得る。そうでありながらも、わずかに多いか少ないかは計算に含まれないから、「それ以降も…(中略)…一ヶ月」と言われたのである。一日、二日など…(中略)…得て、そして完成した、とは、このことによって、一日以内に入ってきて完成した雨季の衣は「一日以内に入ってきて完成したもの」と言われ、二日以内に入ってきて…(中略)…十日以内に入ってきて完成した雨季の衣は「十日以内に入ってきて完成したもの」と言われ、雨季の内に入ってきて得て、そして完成した、とは、この意味が示されている。その中で、アサーラ月(旧暦六月)の満月の日に得て、そして完成した雨季の衣は、「一日以内に入ってきて完成したもの」と言われる。これと同じように、満月の日の六日に入ってきて、そして完成したものは、「十日以内に入ってきて完成したもの」と言われる。最初のカッティカ月(旧暦十月)の満月まで、雨季の内に入ってきて得て、そして完成したものは、「雨季の内に入ってきて完成したもの」と言われる。最初のカッティカ月の満月以降に得て、そして完成したものは、衣の時期を過ぎない限り、置いてもよいから、ここではこの考察は成り立たない。

Tasmiṃyeva antodasāhe adhiṭṭhātabbāti avisesena vuttepi vassānato pubbe ekāhadvīhādivasena anāgatāya vassūpanāyikāya laddhā tehi divasehi saddhiṃ dasāhaṃ anatikkamantena vassūpanāyikadivasato paṭṭhāya adhiṭṭhānakkhettaṃ sampattāyeva adhiṭṭhātabbā, na tato pubbe adhiṭṭhānassa akhettattā. Antovasse pana laddhā tasmiṃyeva antovasse laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ anatikkāmetvā adhiṭṭhātabbā.

その雨季の内十日間の内に定めなければならない、と特に言われていない場合でも、雨季の前の一日、二日などに入ってきて、雨季の衣の期間中に得たものは、その日々と合わせて十日間を過ぎないように、雨季の衣の期間の最初の日から定めなければならない。それより前には定めるための期間ではないからである。雨季の内に入ってきて得たものは、その雨季の内に入ってきて得た日から十日間を過ぎないように定めなければならない。

Nanu ca vassānato pubbe anadhiṭṭhahitvā dasāhaṃ atikkāmetuṃ vaṭṭatiyeva, tasmā adhiṭṭhānassa akhettabhūtepi divase gahetvā ‘‘antodasāhe adhiṭṭhātabba’’nti kasmā vuttaṃ? Yathā ‘‘antovasse laddhāpi yāva na niṭṭhāti, tāva anadhiṭṭhahitvā dasāhaṃ atikkāmetuṃ vaṭṭatī’’ti akatāya anadhiṭṭhānakkhettasadisāpi atikkantadivasā dasāhaṃ atikkāmetvā niṭṭhitāya gaṇanūpagā hontīti niṭṭhitadivaseyeva adhiṭṭhātabbā, evamidhāpi vassānato pubbe anadhiṭṭhānakkhettabhūtāpi divasā laddhadivasato paṭṭhāya gaṇanūpagā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Yadi evaṃ ‘‘tasmiṃyeva antodasāhe’’ti avisesena vuttattā dasāhānāgatāya vassūpanāyikāya chaṭṭhiyaṃ laddhā puṇṇamiyaṃ adhiṭṭhātabbāti āpajjatīti? Nāpajjati ‘‘cātumāsaṃ adhiṭṭhātu’’nti vacaneneva paṭikkhittattā. Evaṃ sante ‘‘dasāhānāgatāyā’’ti iminā kiṃ payojananti ce? Vassānato pubbeyeva dasāhe atikkante vassūpanāyikadivase niṭṭhitā tadaheva adhiṭṭhātabbāti dassanatthaṃ vuttanti idamettha payojanaṃ. Tenevāha – **‘‘dasāhātikkame niṭṭhitā tadaheva adhiṭṭhātabbā’’**ti.

しかし、雨季の前には定めずに十日間を過ぎてもよいのではないか。それゆえ、定めるための期間ではない日であっても、得た日から十日間を過ぎずに完成したものは計算に含まれるから、完成した日に定めなければならない、とここでは言われている。もしそうなら、「その雨季の内十日間の内」と特に言われているから、十日以内に入ってきて雨季の衣の期間中に、六日に入ってきて満月の日には定めなければならない、ということになるのではないか?ならない。「四ヶ月の間定める」という言葉によって否定されているからである。もしそうなら、「十日以内に入ってきて」とはどういう意味か?雨季の前十日を過ぎて、雨季の衣の期間の日に完成した場合には、その時に定めなければならない、ということを示すためである。それゆえに言われたのである――「十日を過ぎて完成した場合は、その時に定めなければならない」と。

Dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkametabbāti temāsabbhantare dasāhe appahonte laddhā ceva niṭṭhitā ca cīvarakālaṃ nātikkametabbāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘paṭhamakattikatemāsapuṇṇamito pubbe sattamito paṭṭhāya laddhā ceva niṭṭhitā ca vassikasāṭikā dasāhe anatikkanteyeva cīvarakālaṃ otiṇṇattā tattha anadhiṭṭhahitvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti. Iminā ca imaṃ dīpeti – akatā ce vassikasāṭikā, vassānaṃ cātumāsaṃ akatattāyeva parihāraṃ labhati, katāya pana dasāhaparamasikkhāpadaṃ avikopetvā parihāro vattabboti.

十日間を過ぎないうちに、衣の時期を過ぎてはならない、とは、三ヶ月のうちに十日間を過ぎないうちに得て、そして完成したものは、衣の時期を過ぎてはならない、という意味である。これは、「最初のカッティカ月の満月より前に、七日から得て、そして完成した雨季の衣は、十日間を過ぎないうちに衣の時期になったので、そこで定めずに置いてもよい」ということを示している。そして、これは次のようなことを示している――もし行われなかった雨季の衣は、雨季の四ヶ月の間行われなかったということで猶予を得るが、行われた場合には、十日間を過ぎないように戒律に違反せずに猶予を得なければならない。

Yadā vā tadā vā adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatīti cātumāsabbhantare dasāhe atikkantepi natthi dosoti adhippāyo. ‘‘Kadā adhiṭṭhātabbā…pe… yadi nappahoti, yāva kattikapuṇṇamā parihāraṃ labhatī’’ti imināpi kurundivacanena akatāya vassikasāṭikāya cātumāsaṃ parihāro, katāya dasāhameva parihāroti ayamattho dīpitoyevāti āha **‘‘apicā’’**tiādi.

いつ、いつ定めようともよい、ということは、三ヶ月のうちに十日間を過ぎても罪はない、という意味である。「いつ定めなければならないか…(中略)…もし十分でない場合は、カッティカ月の満月まで猶予を得る」というこれらの言葉によっても、行われなかった雨季の衣は、四ヶ月の間猶予を得て、行われたものは十日間猶予を得る、という意味が示されている。「しかし」などと。

Pāḷiyaṃ acchinnacīvarassa naṭṭhacīvarassātiādinā nissaggiyena anāpatti vuttā, udāhu naggassa nahāyato dukkaṭena anāpatti vuttāti? Kimettha pucchitabbaṃ. Sabbasikkhāpadesu hi yattha yattha mūlasikkhāpadena āpattippasaṅgo, tattha tattha anāpattidassanatthaṃ anāpattivāro ārabhīyatīti idhāpi nissaggiyena anāpattidassanatthanti yuttaṃ vattuṃ. Na hi mūlāpattiyā anāpattiṃ adassetvā antarā vuttāya eva āpattiyā anāpattidassanatthaṃ anāpattivāro ārabhīyatīti. Teneva tīsupi gaṇṭhipadesu idaṃ vuttaṃ ‘‘acchinnacīvarassa naṭṭhacīvarassa cāti ettha acchinnasesacīvarassa naṭṭhasesacīvarassa ca asamaye nivāsentassa pariyesantassa ca anāpatti. Āpadāsūti ettha anivatthaṃ corā harantīti asamaye nivāsentassa anāpattī’’ti. Mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā anivatthaṃ corā harantīti evaṃ āpadāsu vā nivāsayato ummattakādīnañca anāpattī’’ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana naggassa nahāyato dukkaṭeneva anāpattiṃ sandhāya ‘‘acchinnacīvarassāti etaṃ vassikasāṭikameva sandhāya vuttaṃ. Tesañhi naggānaṃ kāyovassāpane anāpatti. Ettha ca mahagghavassikasāṭikaṃ nivāsetvā nahāyantassa corupaddavo āpadā nāmā’’ti yaṃ vuttaṃ, tattha kāraṇaṃ pariyesitabbaṃ.

経典では、衣を断たれていない者の、失われた衣の、などによって放棄による罪はないと述べられているが、裸で沐浴している者の悪作による罪はないと述べられているのか?ここで何を問うべきか。全ての戒律において、元の戒律によって罪が生じる場合、そこで罪がないことを示すために罪がない期間が始められる。ここでも放棄による罪がないことを示すために罪がない期間が始められるというのは、当然である。元の罪には罪がないことを示さずに、途中で述べられた罪に対してのみ罪がない期間が始められるのではない。それゆえ、三つの結び目の場所で、これは「衣を断たれていない者の、失われた衣の」と述べられている。「ここでは、衣を断たれていない者の、失われた衣の、時期ではない時に着ている者、探している者も罪はない。非常事態の場合、とは、着ていないものを盗人が盗む、ということなので、時期ではない時に着ている者も罪はない」と。マティカーの注釈書にも(カンカー・アッタ・傘衣戒律の解説)「衣を断たれていない者の、失われた衣の、着ていないものを盗人が盗む、というような非常事態の場合に着ている者、または狂っている者なども罪はない」と述べられている。注釈書では、裸で沐浴している者の悪作による罪がないことを指して、「衣を断たれていない者、とは、これは傘衣だけを指して言われた。彼らが裸で身体を洗うことについては罪はない。ここでは、高価な傘衣を着て沐浴している者に盗賊の災難が起こることを非常事態と呼ぶ」と述べられているが、その理由を調べるべきである。

Atha ubhayenapi anāpattidassanatthaṃ ‘‘acchinnacīvarassā’’tiādi āraddhanti evamadhippāyo siyā, evampi ‘‘acchinnacīvarassāti etaṃ vassikasāṭikameva sandhāya vutta’’ntiādinā visesetvā na vattabbaṃ. Evañhi vattabbaṃ siyā ‘‘acchinnasesacīvarassa naṭṭhasesacīvarassa vā asamaye nivāsentassa pariyesantassa ca nissaggiyena anāpatti, acchinnavassikasāṭikassa naṭṭhavassikasāṭikassa vā naggassa nahāyato dukkaṭena anāpatti, āpadāsu anivatthaṃ corā harantīti asamaye nivāsayato nissaggiyena anāpatti, mahagghavassikasāṭikaṃ nivāsetvā nahāyantassa corā haranti, naggassa nahāyato dukkaṭena anāpattī’’ti. Sesamettha uttānameva.

あるいは、両方とも罪がないことを示すために、「衣を断たれていない者の」などから始められた、という意図かもしれない。その場合でも、「衣を断たれていない者、とは、これは傘衣だけを指して言われた」などと区別して述べるべきではない。もしそうなら、次のように述べるべきである。「衣を断たれていない者の、失われた衣の、時期ではない時に着ている者、探している者も放棄による罪はない。傘衣を断たれていない者の、失われた傘衣の、裸で沐浴している者は悪作による罪はない。非常事態の場合、盗人が盗む、ということで時期ではない時に着ている者も放棄による罪はない。高価な傘衣を着て沐浴している者に盗賊が襲いかかる、裸で沐浴している者は悪作による罪はない」と。残りはここでは説明した通りである。

Aṅgesu pana vassikasāṭikāya attuddesikatā, asamaye pariyesanatā, tāya ca paṭilābhoti imāni tāva pariyesanāpattiyā tīṇi aṅgāni. Sacīvaratā, āpadābhāvo, vassikasāṭikāya sakabhāvo, asamaye nivāsananti imāni nivāsanāpattiyā cattāri aṅgāni.

部分においては、傘衣に対する自己への指定、時期ではない時の探索、そしてそれによって得る、これら三つは探索の罪の要素である。衣を着ていること、非常事態でないこと、傘衣であること、時期ではない時の着用、これら四つは着用罪の要素である。

Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

傘衣戒律の解説、終了。

5. Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā

5. 衣を断つ戒律の解説

631. Pañcame yampi tyāhanti ettha yanti kāraṇavacanaṃ, tasmā evamettha sambandho veditabbo – mayā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissatīti yaṃ kāraṇaṃ nissāya ahaṃ te, āvuso, cīvaraṃ adāsiṃ, taṃ na karosīti kupito anattamano acchindīti. Yanti vā cīvaraṃ parāmasati, tattha ‘‘mayā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissatīti yampi te ahaṃ cīvaraṃ adāsiṃ, taṃ cīvaraṃ gaṇhissāmīti kupito anattamano acchindī’’ti sambandhitabbaṃ.

631. 五番目の「もしあなたが…」において、「もし」は理由を表す言葉である。したがって、ここでは次のように関係づけるべきである――「私があなたと一緒に遊行に出かける」という理由によって、私はあなたに衣を与えた。あなたはそれをしない。怒って、不機嫌になって、断ち取った。あるいは、衣に触れる場合、「私があなたと一緒に遊行に出かける」という理由で、私があなたに衣を与えた。その衣を私が取ろう、と怒って不機嫌になって断ち取った、と関係づけるべきである。

633. Āṇatto bahūni gaṇhāti, ekaṃ pācittiyanti ‘‘cīvaraṃ gaṇhā’’ti āṇattiyā ekacīvaravisayattā ekameva pācittiyaṃ. Vācāya vācāya dukkaṭanti ettha acchinnesu vatthugaṇanāya pācittiyāni. Ekavācāya sambahulā āpattiyoti idaṃ acchinnesu vatthugaṇanāya āpajjitabbaṃ pācittiyāpattiṃ sandhāya vuttaṃ. Āṇattiyā āpajjitabbaṃ pana dukkaṭaṃ ekameva.

633. 命令して複数取る場合は、一つは罪である、とは、「衣を取れ」という命令による。一つだけ衣がある場合、一つだけ罪である。言葉ごとに悪作である、とは、断ち取られた布の数によって罪が生じる場合である。命令による罪は、悪作であり、一つだけである。

634. Evanti iminā ‘‘vatthugaṇanāya dukkaṭānī’’ti idaṃ parāmasati. Eseva nayoti sithilaṃ gāḷhañca pakkhittāsu āpattiyā bahuttaṃ ekattañca atidissati.

634. 「このように」とは、これによって「布の数によって悪作である」ということを指している。この同じ方法で、緩いものと固いものを一緒に置いた場合、罪の多さと一つであることが現れる。

635. Āvuso, mayantiādīsu gaṇhitukāmatāya evaṃ vuttepi teneva dinnattā anāpatti. Amhākaṃ santike upajjhaṃ gaṇhissatīti idaṃ sāmaṇerassapi dānaṃ dīpeti. Tasmā kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā’’ti vuttaṃ, tathāpi anupasampannakāle datvāpi upasampannakāle acchindantassa pācittiyamevāti veditabbaṃ. Acchindanasamaye upasampannabhāvoyeva hettha pamāṇaṃ. Detīti tuṭṭho vā kupito vā deti. Rundhathāti nivāretha. Evaṃ pana dātuṃ na vaṭṭatīti ettha evaṃ dinnaṃ na tāva tassa santakanti anadhiṭṭhahitvāva paribhuñjitabbanti veditabbaṃ. Āharāpetuṃ pana vaṭṭatīti evaṃ dinnaṃ bhatisadisattā āharāpetuṃ vaṭṭati. Cajitvā dinnanti vuttanayena adatvā anapekkhena hutvā tasseva dinnaṃ. Bhaṇḍagghena kāretabboti sakasaññāya vinā gaṇhanto bhaṇḍaṃ agghāpetvā āpattiyā kāretabbo. Vikappanupagapacchimacīvaratā, sāmaṃ dinnatā, sakasaññitā, upasampannatā, kodhavasena acchindanaṃ acchindāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni.

635. 「あなたよ、私…」などの言葉で、取ろうとした場合でも、それによって与えられたので罪はない。私たちのところで、師匠が取るだろう、とは、沙弥でさえも施しを与えることを示している。したがって、経典では「比丘に自分の衣を与えて」と述べられているが、そうであっても、まだ得度していない時に与え、得度した時に断ち取らない場合でも罪であると知るべきである。断ち取る時には、得度していることがここでは基準である。与える、とは、満足して与えることも、怒って与えることもである。止める、とは、妨げる、ということである。このように与えることはできない、とは、このように与えられたものは、まだ彼の所有ではないと知るべきであり、定めずに使用できる。しかし、持ってこさせることはできる。このように与えられたものは、扶養料のようなものであるから、持ってこさせることができる。放棄して与える、とは、与えずに、気にせずに、彼に与えた、という意味である。宝物庫から作らせる、とは、自分の意図なしに取る者は、宝物庫から作らせて罪を犯させるべきである。選択の余地のある最後の衣であること、自分のために与えられたこと、自分の意図があること、得度していること、怒りのために断ち取ること、断ち取らせること、これら五つがここでは要素である。

Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

衣を断つ戒律の解説、終了。

6. Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

6. 糸を織る戒律の解説

636. Chaṭṭhe pāḷiyaṃ cīvarakārasamayeti iminā vassaṃvutthabhikkhūnaṃ cīvarakammasamayattā cīvaramāso vutto, athaññopi pana cīvarakammakālo cīvarakārasamayoti vattuṃ vaṭṭati.

636. 六番目の経典の「衣の時期」とは、これにより、雨季を過ごした比丘たちの衣の製造時期、つまり衣の月を意味する。しかし、他の時期も衣の製造時期、衣の時期と呼ばれるべきである。

638. Pañcahipi missetvāti khomādīhi pañcahi missetvā. Vītavītaṭṭhānaṃ yattha saṃharitvā ṭhapenti, tassa turīti adhivacanaṃ. Suttaṃ pavesetvā yena ākoṭentā ghanabhāvaṃ sampādenti, taṃ vemanti vuccati. Yaṃ yanti yaṃ yaṃ payogaṃ. Tantūnaṃ attano santakattā vītavītaṭṭhānaṃ paṭiladdhameva hotīti āha **‘‘dīghato…pe… vīte nissaggiyaṃ pācittiya’’**nti. Pāḷiyampi hi imināva adhippāyena ‘‘paṭilābhena nissaggiya’’nti vuttaṃ, tasmā yāva cīvaraṃ vaḍḍhati, tāva iminā pamāṇena āpattiyo vaḍḍhanti.

638. 五つも混ぜ合わせた、とは、綿などを五つ混ぜ合わせた。織り機の場所、とは、そこへ集めて置く、その場所の言葉である。糸を織り込み、叩いて固くするものを「ヴェム」と呼ぶ。得られたもの、とは、どのような用途にも。糸はそれ自体のものなので、織り機の場所は得られたものとなる、と述べられている――「長く…(中略)…織り機で放棄による罪である」と。経典でも、この意味によって「得たことによって放棄による罪である」と述べられている。したがって、衣が長くなるにつれて、この割合で罪は増える。

Seso kappiyoti ettha hatthakammayācanavasena. Pubbe vuttanayena nissaggiyanti dīghaso vidatthimatte tiriyaṃ hatthamatte ca vīte nissaggiyaṃ. Tenevāti akappiyatantavāyena. Tatheva dukkaṭanti paricchede paricchede dukkaṭaṃ. Kedārabaddhādīhīti ādi-saddena acchimaṇḍalabaddhādi gahitaṃ. Tante ṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbanti ettha ‘‘pacchā vītaṭṭhānaṃ adhiṭṭhitagatikameva hoti, puna adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Sace pana paricchedaṃ dassetvā antarantarā avītaṃ hoti, puna adhiṭṭhātabba’’nti vadanti. Eseva nayoti vikappanupagappamāṇamatte vīte tante ṭhitaṃyeva adhiṭṭhātabbanti attho. Cīvaratthāya viññāpitasuttaṃ, attuddesikatā, akappiyatantavāyena vāyāpananti imānettha tīṇi aṅgāni.

それは、職人の要求に応じて、一時的に布を扱うことにあたります。以前に述べたように、布を身につけられる期間を過ぎると、それは放棄されたものとなります。これは、職人の要求によるものとされます。同様に、区域ごとに違反となります。野良犬の小屋など、「など」という言葉によって、小屋の周りに描かれた線なども含まれます。そこに留まるためには、そこに留まっている必要があります。「後で、止まっている場所が、もう一度留まっている状態になるため、留まるという行為は不要になります。しかし、もし領域を示した上で、途中で止まっていない場合、再度留まる必要があります」と彼らは言います。これは、選択肢に該当する一定の基準が過ぎ去った後も、そこに留まっている必要があるということです。衣類のための依頼の経典、自己の紹介、職人の要求による布の供給という、ここに3つの要素があります。

Mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā) pana vāyāpeyyāti ettha ‘‘cīvaraṃ me, āvuso, vāyathāti akappiyaviññattiyā vāyāpeyyā’’ti atthaṃ vatvā aṅgesupi ‘‘akappiyatantavāyena akappiyaviññattiyā vāyāpana’’nti visesetvā vuttaṃ, tathāvidhaṃ pana visesavacanaṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhati. Pāḷiyampi ‘‘ñātakānaṃ pavāritāna’’nti ettakameva anāpattivāre vuttaṃ, aṭṭhakathāyañca suttatantavāyānameva kappiyākappiyabhāvena bahudhā nayo dassito, na kappiyākappiyaviññattivasenāti. ‘‘Akappiyaviññattiyā vāyāpeyyā’’ti ca visesetvā vadantena ayaṃ nāma kappiyaviññattīti visuṃ na dassitaṃ, tasmā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.

しかし、「マティカ・アッタカタ」(カンカー・アッタカタ・スッタ・ヴィニャッティ・シッカパダ・ヴァンナナー)には、「供給する」とは、「私の衣類を供給してください」という非公認の供給であると説明されています。さらに、「職人の要求による布の供給」という言葉で、「非公認の供給」であることを明確にしていますが、そのような明確な言葉は、パリでもアッタカタでも見つかりません。パリでは、「親戚の承諾」という言葉だけが、違反にならない場合の規定で述べられており、アッタカタでは、経典の供給に公認と非公認があることが多く示されていますが、公認・非公認の供給によるものではありません。「非公認の供給」と明確に述べているにもかかわらず、「これが公認の供給である」とは具体的に示されていません。したがって、慎重に判断して理解する必要があります。

Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

スッタ・ヴィニャッティ・シッカパダ・ヴァンナナー(経典の供給に関する戒律の解説)は、ここで終了します。

7. Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā

7. マハーペサカラ・シッカパダ・ヴァンナナー(大きな織機の戒律の解説)

642. Sattame kiñcimattaṃ anupadajjeyyāti idaṃ tassa kattabbākāramattadassanaṃ, dānaṃ panettha aṅgaṃ na hoti suttavaḍḍhanavaseneva āpajjitabbattā. Teneva padabhājanepi ‘‘tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karoti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiya’’nti suttavaḍḍhanākārameva dassetvā āpatti vuttā. Mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘na bhikkhuno piṇḍapātadānamattena taṃ nissaggiyaṃ hoti. Sace pana te tassa vacanena cīvarasāmikānaṃ hatthato suttaṃ gahetvā īsakampi āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karonti, atha tesaṃ payoge bhikkhuno dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hotī’’ti. Āyatādīsu sattasu ākāresu ādimhi tayo ākāre suttavaḍḍhanena vinā na sakkā kātunti āha **‘‘suttavaḍḍhanaākārameva dassetī’’**ti. Suvītādayo hi ākāre vināpi suttavaḍḍhanena sakkā kātuṃ. Sesamettha uttānameva. Aññātakaappavāritānaṃ tantavāye upasaṅkamitvā vikappamāpajjanatā, cīvarassa attuddesikatā, tassa vacanena suttavaḍḍhanaṃ, cīvarassa paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni.

642. 7番目の戒律の「少しでも従う」とは、その人が行うべき行為の最小限を示すものです。ここでは、布の供給は、経典を広げることによってのみ可能になるため、その要素とはなりません。したがって、言葉の分析でも、「その言葉に従って、長くしたり、広げたり、狭めたりする。使用すれば罰、受け取れば放棄」と、経典を広げる行為のみが罰とされています。マティカ・アッタカタ(カンカー・アッタカタ・マハーペサカラ・シッカパダ・ヴァンナナー)でも、「僧侶が布を供給するだけでは、それは放棄されるものではない。しかし、その言葉に従って、衣類の所有者から布を受け取り、それを少しでも長くしたり、広げたり、狭めたりする場合、その使用において僧侶は罰を受け、受け取れば放棄される」と述べられています。長方形などの7つの形態のうち、最初の3つは、経典を広げることなしには行うことができません。だからこそ「経典を広げる形態のみを示す」と言っています。広げたり、遠くまで行ったりする形態は、経典を広げなくても行うことができます。残りはここに記載されています。親戚や承諾を得ていない人に織機を依頼すること、衣類を自己紹介のために要求すること、その言葉に従って経典を広げること、衣類を受け取ること。ここに4つの要素があります。

Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

マハーペサカラ・シッカパダ・ヴァンナナー(大きな織機の戒律の解説)は、ここで終了します。

8. Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

8. アチェーカチーバラ・シッカパダ・ヴァンナナー(不完全な衣類の戒律の解説)

646. Aṭṭhame asammohatthanti dasāhānāgatapade asammohatthaṃ. Paṭhamapadassāti dasāhānāgatapadassa. Tāni divasānīti tesu divasesu. Uppajjeyyāti saṅghato vā gaṇato vā ujukaṃ attanoyeva vā uppajjeyya. Pañcamitoti ettha vassaṃ vasantassa saṅghassa pañcamito pubbe uppannaṃ accekacīvaraṃ pañcamiyaṃ vibhajitvā gahitaṃ accekacīvaraparihārameva labhati. Ujukaṃ attanoyeva uppannaṃ ce, pañcamiyaṃ uppannameva accekacīvaraparihāraṃ labhati, na tato pubbeti daṭṭhabbaṃ.

646. 8番目の戒律の「動揺しない」とは、10日以内に到着しないという条件における「動揺しない」ことです。最初の条件とは、10日以内に到着しないという条件です。その日とは、その日々のことです。生じる場合とは、僧侶団から、または集団から、あるいは直接自分自身に生じる場合です。5日目とは、ここで、雨季を過ごす僧侶団が、5日目より前に生じた不完全な衣類を、5日目に分配して受け取った場合、不完全な衣類の期間のみを得られます。直接自分自身に生じた場合、5日目に生じた不完全な衣類の期間のみを得られ、それ以前のものではないと理解すべきです。

Saddhāmattakanti dhammassavanādīhi taṅkhaṇuppannaṃ saddhāmattakaṃ. Ārocitaṃ cīvaranti ārocetvā dinnacīvaraṃ. Chaṭṭhiyaṃ uppannacīvarassa ekādasamo aruṇo cīvarakāle uṭṭhātīti āha **‘‘chaṭṭhito paṭṭhāyā’’**tiādi. Ṭhapitacīvarampīti padhānacīvaradassanamukhena sabbampi atirekacīvaraṃ vuttaṃ. Atha ‘‘cīvaramāsepi atirekacīvaraṃ nikkhipituṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ kuto laddhanti ce? ‘‘Visuṃ ananuññātepi imasmiṃ sikkhāpade ‘cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañca māsā’ti vadantena tatiyakathinasikkhāpade ‘akālacīvaraṃ nāma anatthate kathine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kathine sattamāse uppanna’nti vadantena ca anuññātameva hotī’’ti vadanti. ‘‘Aṭṭhakathāvacanappamāṇena gahetabba’’nti ca keci.

「信心だけ」とは、説法を聞くことなどによって、その瞬間に生じた信心のことです。「通知された衣類」とは、通知して与えられた衣類のことです。6番目の戒律で生じた衣類について、11日目の夜明けに衣類を準備する人が起きると言っています。「6番目から始まる」と言っています。「置かれた衣類」とは、主要な衣類を示すことで、追加の衣類すべてを意味します。もし「衣類の月でも、追加の衣類を保管することができる」と言うなら、それはどこから来たのか?「個別に許可されていなくても、この戒律では『衣類の月とは、カティナ(雨季の終わりに行われる儀式)がない場合は雨季の最後の月、カティナがある場合は5ヶ月』と言われており、カティナがない場合は11ヶ月、カティナがある場合は7ヶ月に生じる」と言われているため、許可されていると彼らは言います。「アッタカタ(注釈)の言葉の基準で理解すべき」と言う人もいます。

650. Idāni paṭhamakathinādisikkhāpadehi tassa tassa cīvarassa labbhamānaṃ parihāraṃ idheva upasaṃharitvā dassento **‘‘iti atirekacīvarassa dasāhaṃ parihāro’’**tiādimāha. ‘‘Anatthate kathine ekādasadivasādhiko māso, atthate kathine ekādasadivasādhikā pañca māsā’’ti ayameva pāṭho gahetabbo. Keci panettha ‘‘kāmañcesa ‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’nti imināva siddho, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapita’’nti pāṭhaṃ vatvā ‘‘dasadivasādhiko māso, dasadivasādhikā pañca māsāti pāṭhena bhavitabba’’nti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ tassa pamādapāṭhattā. Na hi dasāhena asampattāya kattikatemāsikapuṇṇamāya cīvarakālato pubbe dasa divasā adhikā honti. Evañhi sati ‘‘navāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇama’’nti vattabbaṃ.

650. 今、最初のカティナなどの戒律で、それぞれの衣類に許可されている期間をここにまとめて示しながら、「このように、追加の衣類には10日間の期間がある」と言っています。「カティナがない場合は11日以上、カティナがある場合は11日以上5ヶ月」というこの解釈が正しいはずです。しかし、「追加の衣類は10日間まで所持できる」というこの規定だけで十分であり、出来事の経緯を示すために、あたかも新しいことのように示して戒律が定められた」と読んでいる人もいますが、それは受け入れられるべきではありません。それは誤読だからです。10日以内に届かない場合、カティッカ(10月)の満月より前に10日以上かかることはありません。もしそうであれば、「9日以内に到着するカティッカの満月」と言うべきです。

Mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘pavāraṇamāsassa juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāya uppannassa cīvarassa nidhānakālo dassito hotī’’ti vatvā ‘‘kāmañcesa ‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’nti imināva siddho, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapita’’nti pāṭho dassito, sopi pamādapāṭhoyeva. ‘‘Juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāyā’’ti ca vuttattā tattheva pubbāparavirodhopi siyā, chaṭṭhito paṭṭhāyāti vattabbaṃ. Evañhi sati ‘‘dasāhaparamasikkhāpadeneva siddha’’nti sakkā vattuṃ. Imameva ca pamādapāṭhaṃ gahetvā bhadantabuddhadattācariyena ca –

マティカ・アッタカタ(カンカー・アッタカタ・アチェーカチーバラ・シッカパダ・ヴァンナナー)でも、「パヴァーラナ(雨季の終わりの儀式)の月の、月の明るい半分の5日目から始まる衣類の保管期間が示されている」と述べ、「追加の衣類は10日間まで所持できる」というこの規定だけで十分であり、出来事の経緯を示すために、あたかも新しいことのように示して戒律が定められた」という読み方も示されていますが、それも誤読です。「月の明るい半分の5日目から始まる」と述べられているため、前後関係の矛盾も生じる可能性があります。「6番目から始まる」と言うべきです。そうすれば、「10日間の期間という戒律だけで十分である」と言うことができます。この誤読に基づいて、バダンタ・ブッダダッタ長老も...

‘‘Tassāccāyikavatthassa, kathine tu anatthate;

「その緊急の衣類について、カティナがない場合;

Parihārekamāsova, dasāhaparamo mato.

期間は1ヶ月、最大10日とされました。

‘‘Atthate kathine tassa, pañca māsā pakāsitā;

「カティナがある場合、それは5ヶ月と示され;

Parihāro munindena, dasāhaparamā panā’’ti. –

期間は、賢者の王によって、最大10日です。」

Vuttaṃ.

と述べられています。

Accekacīvarakāle uppannattā **‘‘accekacīvarasadise’’**ti vuttaṃ. ‘‘Pañcamiyaṃ uppannaṃ anaccekacīvaraṃ dasāhaṃ atikkāmayato cīvarakālato pubbeyeva āpatti hoti, na cīvarakālātikkame, tasmā cīvarakālātikkame puna āpajjitabbāya āpattiyā abhāvaṃ sandhāya ‘anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī anāpattī’ti vutta’’nti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Vikappanupagapacchimappamāṇassa accekacīvarassa attano santakatā, dasāhānāgatāya kattikatemāsikapuṇṇamāya uppannabhāvo, anadhiṭṭhitaavikappitatā, cīvarakālātikkamoti imānettha cattāri aṅgāni.

不完全な衣類の時期に生じたため、「不完全な衣類に似ている」と言われています。「5日目に生じた不完全な衣類が10日を超えると、衣類の時期よりも前に罰が発生しますが、衣類の時期を超えた場合に再び罰が発生しないことを考慮して、『不完全な衣類について、不完全な衣類だと認識しても罰はない』と述べられています」と、3つの注釈で述べられています。選択肢の最後の量である不完全な衣類が自分のものであること、10日以内に届かないカティッカの満月に生じたこと、未決定で未分割でないこと、衣類の時期を超えたこと。ここに4つの要素があります。

Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

アチェーカチーバラ・シッカパダ・ヴァンナナー(不完全な衣類の戒律の解説)は、ここで終了します。

9. Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā

9. サーサンカ・シッカパダ・ヴァンナナー(疑わしい戒律の解説)

652. Navame antaraghareti antare gharāni ettha, etassāti vā antaragharanti laddhavohāre gocaragāme. Tenāha **‘‘antogāme’’**ti. Pāḷiyaṃ vippavasantīti idaṃ yasmiṃ vihāre vasantā antaraghare cīvaraṃ nikkhipiṃsu, tato aññattha vasante sandhāya vuttaṃ. Tasmiñhi vihāre antaraghare cīvaraṃ nikkhipitvā vasituṃ anuññātattā tattha vāso vippavāso nāma na hoti. Dubbalacoḷā duccoḷā virūpacoḷā vā, duccoḷattā eva lūkhacīvarā.

652. 9番目の戒律の「家の中」とは、家の中のことであり、ここでは、巡礼の村を指します。そのため、「村の中」と言っています。パリの「雨季を過ごす」とは、僧侶が村の中に衣類を保管した僧院とは別の場所に雨季を過ごすことを指しています。その僧院では、村の中に衣類を保管して雨季を過ごすことが許可されているため、そこでの滞在は「雨季を過ごす」とは言えません。「弱い布」とは、弱い布、または粗末な布のことです。弱い布であるため、粗末な衣類です。

653. ‘‘Paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti imassa vibhaṅge ‘‘upasampajjā’’ti uddharitabbe ‘‘upasampajja’’nti uddharitvā ‘‘yo paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho’’tiādi vuttaṃ, taṃ sandhāyāha **‘‘upasampajjantiādīsu viyā’’**ti. Ādi-saddena ‘‘anāpucchaṃ vā pakkameyyā’’tiādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Upagantvāti upa-saddassa atthamāha. Vasitvāti akhaṇḍaṃ vasitvā. ‘‘Yena yassa hi sambandho, dūraṭṭhampi ca tassa ta’’nti vacanato **‘‘imassa…pe… iminā sambandho’’**ti vuttaṃ. Tattha imassāti ‘‘upavassa’’nti padassa. Nikkhipeyyāti ṭhapeyya.

653. 「最初の禅定を達成して住む」というこの区分において、「達成して」と抽出されるべきところを、「達成して」と抽出し、「最初の禅定の獲得、達成」などと述べられています。それを指して、「達成して」などと同様に、と言っています。「など」という言葉は、「尋ねずに歩き出す」などの言葉を含みます。「訪れて」とは、副詞「訪れて」の意味です。「住んで」とは、中断せずに住むことです。「関係がある限り、遠くにあってもそれは関係がある」という言葉から、「これは…(省略)…これは関係がある」と言っています。そこで、「これは」とは、「住んで」という言葉を指します。「置く」とは、置くことです。

Ettāvatā ca purimikāya upagantvā akhaṇḍaṃ katvā vutthavassena āraññakesu senāsanesu viharantena sakalaṃ kattikamāsaṃ ticīvarena vippavasituṃ anuññātaṃ hoti. Anatthatakathinassa hi cīvaramāse vippavāso na vaṭṭati atthatakathinānaṃyeva asamādānacārassa anuññātattā. Keci pana ‘‘anatthatakathinānaṃ cīvaramāsepi asamādānacāro labbhatī’’ti vatvā bahudhā papañcenti, taṃ na gahetabbaṃ. Byañjanavicāraṇanti ‘‘upavassa upavassitvā’’tiādivicāraṇaṃ. Tassapīti ‘‘vutthavassāna’’nti vibhaṅgapadassa. Vutthavassānanti ca niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Tenāha – **‘‘evarūpānaṃ bhikkhūnaṃ abbhantare’’**ti. Senāsanesūti ettha tathārūpesūti sambandhitabbaṃ.

これまでのところ、以前の戒律で、訪れて中断せずに住み、森の住居に住む僧侶は、カティッカの月全体を3つの衣類で雨季を過ごすことが許可されています。カティナがない場合、雨季の月でも雨季を過ごすことはできません。カティナがある場合にのみ、許可されています。しかし、一部の人々は、「カティナがない場合でも、雨季の月でも雨季を過ごすことができる」と言い、多くの議論をしていますが、それは受け入れられるべきではありません。言葉の分析とは、「住んで、住んで」などの分析のことです。それも、「住んで」という区分を指します。住んでいた、とは、特定を意味する言葉です。そのため、「そのような僧侶の中で」と言っています。住居とは、ここで、そのような場所と結びつけるべきです。

Parikkhepārahaṭṭhānatoti ettha ‘‘parikkhepārahaṭṭhānaṃ nāma dve leḍḍupātā’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Aparikkhittassa pana gāmassa pariyante ṭhitagharūpacārato paṭṭhāya eko leḍḍupāto parikkhepārahaṭṭhānanti idamettha sanniṭṭhānaṃ. Teneva visuddhimaggepi (visuddhi. 1.31) vuttaṃ ‘‘aparikkhittassa paṭhamaleḍḍupātato paṭṭhāyā’’ti. Sabbapaṭhamanti gāmābhimukhadisābhāgato sabbapaṭhamaṃ. Taṃ paricchedaṃ katvāti taṃ paṭhamasenāsanādiṃ paricchedaṃ katvā. Idañca vinayadharānaṃ matena vuttaṃ, majjhimabhāṇakānaṃ matena pana ‘‘senāsanādīnaṃ upacāre ṭhitassa ekaleḍḍupātaṃ muñcitvā minitabba’’nti majjhimabhāṇakā vadanti. Teneva majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ ‘‘vihārassapi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā minitabba’’nti vuttaṃ. Pañcadhanusatikanti āropitena ācariyadhanunā pañcadhanusatappamāṇaṃ. Tato tato maggaṃ pidahatīti tattha tattha khuddakamaggaṃ pidahati. Dhutaṅgacoroti iminā imassapi sikkhāpadassa aṅgasampattiyā abhāvaṃ dīpeti.

「囲まれた場所」とは、ここで「囲まれた場所とは2つの石投げの距離」と言う人がいますが、それは受け入れられるべきではありません。囲まれていない村の端にある家から始まる1つの石投げの距離が囲まれた場所である、というのがここで確定したことです。そのため、ヴィスッディマーグ(ヴィスッディ・1.31)でも、「囲まれた場所の最初の石投げの距離から始まる」と述べられています。「すべての最初の」とは、村に向かう方向から、すべての最初のものです。「その区域を定めて」とは、その最初の住居などを区域を定めて、ということです。これは、ヴィナヤダラ(戒律の保持者)の意見として述べられており、マッジャマ・バンナカー(中央の読誦者)の意見では、「住居などの区域にいる場合、石投げ1つ分を置いて測定すべき」とマッジャマ・バンナカーは言っています。そのため、マッジャマ・ニカーヤ・アッタカタ(中部経典注釈)では、「僧院も村の区域まで運び、2つの石投げの距離の間で測定すべき」と述べられています。「5つの弓の距離」とは、張られた弓で5つの弓の距離の長さです。そこからそこまで道を塞ぐ、とは、そこからそこまで小さな道を塞ぐことです。「 धutaṅgacora」(苦行を行わない泥棒)とは、この戒律の要素が満たされていないことを示しています。

‘‘Sāsaṅkānī’’ti sammatānīti corānaṃ niviṭṭhokāsādidassanena ‘‘sāsaṅkānī’’ti sammatāni. Sannihitabalavabhayānīti corehi manussānaṃ hataviluttākoṭitabhāvadassanato sannihitabalavabhayānīti attho. Sace pacchimikāyātiādinā vuttamevatthaṃ byatirekamukhena vibhāveti. Yatra hi piṇḍāyātiādinā vuttappamāṇameva visesetvā dasseti. Sāsaṅkasappaṭibhayamevāti ettha sāsaṅkaṃ vā sappaṭibhayaṃ vā hotu, vaṭṭatiyeva.

「疑わしい」とは、疑わしいとみなされるということです。盗賊が隠れている場所などを見ることによって、「疑わしい」とみなされるのです。「多くの人々が脅威を感じる」とは、盗賊によって人々が危害を加えられるのを見て、多くの人々が脅威を感じる、という意味です。もし「後半の」などという言葉で述べられていることは、ここでは反対の言葉で詳しく説明されています。それは、托鉢の時のように、述べられている量だけを具体的に示しています。「疑わしい、または恐ろしい」とは、疑わしいか、恐ろしいかに関わらず、許可されています。

Pāḷiyaṃ ‘‘siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabba’’nti iminā antaraghare cīvaraṃ nikkhipitvā tasmiṃ vihāre vasantassa aññattha gamanakicce sati vihārato bahi chārattaṃ vippavāso anuññāto. Vasanaṭṭhānato hi aññattha chārattaṃ vippavāso vutto, na tasmiṃ vihāre vasantassa. Tena ca **‘‘puna gāmasīmaṃ okkamitvāti ettha sace gocaragāmato puratthimāya disāya senāsanaṃ, ayañca pacchimadisaṃ gato hotī’’**tiādi vuttaṃ. Tatoyeva ca mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkhā. aṭṭha. sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘tato ce uttari vippavaseyyā’’ti ettha ‘‘chārattato uttari tasmiṃ senāsane sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpeyyā’’ti attho vutto. Bhadantabuddhadattācariyena pana pākaṭataraṃ katvā ayamevattho vutto. Vuttañhi tena –

パーリには、「もしその比丘に、その衣と離れて過ごすための何らかの理由があるならば、その比丘は最長四ヶ月間、その衣と離れて過ごさなければならない」とある。この言葉によって、舎利を屋内に置き、その精舎に住んでいる者が、他の場所へ行く用事がある場合、精舎の外で四ヶ月間離れて過ごすことが許されている。なぜなら、住んでいる場所から離れることが四ヶ月間とされており、その精舎に住んでいる間はそうではないからである。そして、「再び村の境界に入った場合、もしその巡錫の村よりも東に舎利があり、この者が西へ行ったとしたら」といったことが述べられている。それについて、マティカー・アッタカター(コンカー・アッタカター、ササンカ・シッカパーダの注釈)にも、「もしそれ以上に離れて過ごすなら」とあり、ここでの意味は、「四ヶ月以上、その舎利のある場所に留まり、夜明けに起きる」ということである。バーダント・ブッダダッタ長老は、これをさらに明確にして、この意味を述べている。長老はこう言っている――

‘‘Yaṃ gāmaṃ gocaraṃ katvā, bhikkhu āraññake vase;

「巡錫の地として村を定め、比丘が森に住む場合;

Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekantu vaṭṭati.

その村に留めることは、一ヶ月間は許される。」

‘‘Aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mataṃ;

「他の場所に住んでいる場合、最長四ヶ月間が適切である;

Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito’’ti.

これが彼の意図であり、隠されて明らかにされている」と。

‘‘Kosambiyaṃ aññataro bhikkhu gilāno hotī’’ti āgatattā **‘‘kosambakasammuti anuññātā’’**ti vuttaṃ. Kosambakassa bhikkhuno sammuti kosambakasammuti. Senāsanaṃ āgantvāti vusitavihārasseva sandhāya vuttattā tasmiṃ gāmūpacārepi aññasmiṃ vihāre aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati. Vasitvāti aruṇaṃ uṭṭhāpetvā. Gataṭṭhānassa atidūrattā **‘‘evaṃ asakkontenā’’**ti vuttaṃ. Tatthevāti tasmiṃyeva gataṭṭhāne.

「コサンビーのある比丘が病気になった」という理由で、「コサンビーの比丘の許可」と述べられている。コサンビーの比丘の許可とは、コサンビーの比丘が(不在中に)許可されることである。舎利に来た、というのは、住んでいた精舎のことを指して述べられているので、その村の近くの他の精舎でも、夜明けに(舎利から)起きることは許されない。住んだ、というのは、夜明けに(舎利から)起きた後、という意味である。行った場所があまりにも遠いので、「このようにできない場合」と述べられている。その場所で、というのは、その行った場所で。

Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

ササンカ・シッカパーダの注釈、了。

10. Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā

10. パリナータ・シッカパーダの注釈

657-659. Dasame uddissa ṭhapitabhāgeti attano gharepi uddisitvā visuṃ ṭhapitakoṭṭhāse. ‘‘Ekaṃ mayhaṃ, ekaṃ imassa dehī’’ti evaṃ ekavācāya āpajjitabbattā **‘‘āpajjeyya ekato’’**ti vuttaṃ. Tumhākaṃ sappiādīni ābhatānīti tumhākaṃ atthāya ābhatāni sappiādīni. Pariṇatabhāvaṃ jānitvāpi vuttavidhinā viññāpentena tesaṃ santakameva viññāpitaṃ nāma hotīti āha – **‘‘mayhampi dethāti vadati, vaṭṭatī’’**ti.

657-659。10番目では、指定して置かれたものとして、自分の家であっても指定して別に取り置かれた部分を指す。「一つを私に、一つを彼に与えなさい」というように、一言で言えるので、「一つに帰属する」と述べられている。あなたたちのために、ギーなどが運ばれてきた、というのは、あなたたちのために運ばれてきたギーなどである。満たされた状態であることを知っていても、定められた方法で通知された場合、それは彼らの所有物であることが通知されたことになる、と彼は言う――「私にもください、と言って、許される」と。

660. Pupphampi āropetuṃ na vaṭṭatīti idaṃ pariṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pana ekasmiṃ cetiye pūjitaṃ pupphaṃ gahetvā aññasmiṃ cetiye pūjeti, vaṭṭati. Ṭhitaṃ disvāti sesakaṃ gahetvā ṭhitaṃ disvā. Imassa sunakhassa mā dehi, etassa dehīti idaṃ pariṇateyeva. Tiracchānagatassa pariccajitvā dinne pana taṃ palāpetvā aññaṃ bhuñjāpetuṃ vaṭṭati. ‘‘Kattha demātiādinā ekenākārena pāḷiyaṃ anāpatti dassitā, evaṃ pana apucchitepi apariṇataṃ idanti jānantena attano ruciyā yattha icchati, tattha dāpetuṃ vaṭṭatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Yattha icchatha, tattha dethāti etthāpi ‘‘tumhākaṃ ruciyā’’ti vuttattā yattha icchati, tattha dāpetuṃ labhati. Pāḷiyaṃ āgatanayenevāti ‘‘yattha tumhākaṃ deyyadhammo’’tiādinā nayena. Saṅghapariṇatabhāvo, taṃ ñatvā attano pariṇāmanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni.

660。花を植えることも許されない、というのは、満たされた状態を指して言われたことである。もし一つの塔で供養された花を持って、他の塔で供養するなら、許される。置かれたのを見た、というのは、残りのものを持って、置かれたのを見た、ということである。この犬には与えるな、この犬に与えなさい、というのは、満たされた状態の場合である。畜生に与えられた後、それを追い払って、他のものを食べさせることは許される。「どこに与えるか」など、一つの方法で、パーリでは罰せられないと示されている。このように、尋ねられなくても、満たされていることを知っていて、自分の好みに従って、望むところに与えることが許される、と三つのガンティパデー(注釈書)で述べられている。「望むところに与えなさい」とも、「あなたたちの好みに従って」と述べられているので、望むところに与えることができる。パーリに書かれている通りに、というのは、「あなたたちが与えるべきもの」などの方法で。サンガの満たされた状態、それを知って自分の満たされた状態、受け取ること、これらがこの三つの要素である。

Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

パリナータ・シッカパーダの注釈、了。

Niṭṭhito pattavaggo tatiyo.

第三、パッタヴァッガ、了。

Iti samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya sāratthadīpaniyaṃ

スマントパーサーディカー、ウィナヤ・アッタカター、サーラッタディーパニーより

Nissaggiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

ニッサギーヤヴァルナナー、了。

Dutiyo bhāgo niṭṭhito.

第二部、了。

0
0

Comments

Say Hello!